\id MAT
\h Mateo
\toc1 San Mateo
\mt San Mateo
\c 1
\s Īꞌxūꞌnāpap Jesucristo
\r Lc. 3:23‑38
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ lista ūꞌtzaꞌ īꞌxūꞌnāpap Jesucristo ē xlaꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnat David ē nā Abraham.
\p
\v 2 Abraham ixtātaꞌ Isaac ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Jacob ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌcaꞌn Judá ē ixtāꞌtimīn.
\v 3 Judá ixtātaꞌcaꞌn Fares ē Zara ixuanīꞌt ē ixtzīꞌcaꞌn ixuanican Tamar. Fares ixtātaꞌ Esrom ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Aram.
\v 4 Aram ixtātaꞌ Aminadab ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Naasón tī ixtātaꞌ Salmón.
\v 5 Salmón ixtātaꞌ Booz ixuanīꞌt ē ixtzīꞌ Booz ūꞌtzaꞌ Rahab. Booz ixtātaꞌ Obed ixuanīꞌt ē ixtzīꞌ Obed ixuanican Rut. Obed ixtātaꞌ Isaí ixuanīꞌt.
\v 6 Isaí ixtātaꞌ rey David ixuanīꞌt. Rey David ē puscāt tī pūla ixpuscāt Urías ixuanīꞌt, xlacaꞌn ixtātaꞌcaꞌn Salomón ixtahuanīꞌt.
\p
\v 7 Salomón ixtātaꞌ Roboam ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Abías tī ixtātaꞌ Asa.
\v 8 Asa ixtātaꞌ Josafat ixuanīꞌt ē Josafat ixtātaꞌ Joram ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Uzías.
\v 9 Uzías ixtātaꞌ Jotam ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Acaz ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Ezequías.
\v 10 Ezequías ixtātaꞌ Manasés ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Amón tī ixtātaꞌ Josías.
\v 11 Josías ixtātaꞌcaꞌn Jeconías ē ixtāꞌtimīn ixuanīꞌt ē aꞌcxniꞌ ixcāchīꞌcanīꞌt ē cālēꞌnca israelitas nac tiꞌyaꞌt jā huanican Babilonia.
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ cālēꞌncanīꞌttzaꞌ aꞌcxniꞌ Jeconías ixkaꞌlhī ixkaꞌhuaꞌcha Salatiel ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Zorobabel ixuanīꞌt.
\v 13 Zorobabel ixtātaꞌ Abiud ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Eliaquim tī ixtātaꞌ Azor.
\v 14 Azor ixtātaꞌ Sadoc ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Aquim tī ixtātaꞌ Eliud.
\v 15 Eliud ixtātaꞌ Eleazar ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ ixtātaꞌ Matán tī ixtātaꞌ Jacob.
\v 16 Jacob ixtātaꞌ ixuanīꞌt José tī ixkōluꞌ María. Tzamāꞌ María, xlaꞌ ixtzīꞌ Jesús ixuanīꞌt, ūꞌtzaꞌ tī huanican Cristo.
\p
\v 17 Chuntzaꞌ ixlīkelhacāujtāꞌtiꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ Abraham aꞌcxniꞌ tahuīꞌlh David. Ixlīkelhacāujtāꞌtiꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ David aꞌcxniꞌ ixcālēꞌncanīꞌt israelitas nac tiꞌyaꞌt jā huanican Babilonia. Ixlīkelhacāujtāꞌtiꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ huampala aꞌcxniꞌ lacatuncuhuīꞌlh Cristo.
\s Chī lacatuncuhuīꞌlh Jesucristo
\r Lc. 2:1‑7
\p
\v 18 Aꞌcxniꞌ tahuīꞌlh Jesucristo, chuntzaꞌ aꞌkspulalh. Ixtzīꞌ ixuanican María ē xlaꞌ ixtāꞌlacāxlanīꞌttzaꞌ natāꞌtamakaxtoka José. Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixāꞌtatāꞌtahuiꞌla aꞌcxniꞌ María ixlīkaꞌlhīniꞌntzaꞌ ixlītliꞌhuiꞌqui Espíritu Santo.
\v 19 Aꞌcxniꞌ José caꞌtzīlh María ixkaꞌlhīniꞌntzaꞌ, xlaꞌ ixmakxtekcuꞌtun. Tzeya chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt ē ūꞌtzaꞌ jā ixlīmālacapūꞌcuꞌtun na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē jā ixmāmāxanīꞌcuꞌtun. Xmān tzēꞌk ixmakxtekcuꞌtun.
\v 20 Aꞌcxniꞌ José ixlacapāstacmāꞌlh huāꞌmāꞌ aꞌcxniꞌ lakahuānaꞌlh ē tasuꞌyuniꞌlh chāꞌtin ángel tī macamilh Māpaꞌksīniꞌ Dios ē xlaꞌ huanilh:
\p ―José, huiꞌx tī īꞌxūꞌnātāꞌnat David, jā catilīmāꞌxaꞌnaꞌ natāꞌtamakaxtoka María. Ūꞌtzaꞌ līkaꞌlhīniꞌlh Espíritu Santo.
\v 21 Nakaꞌlhī īꞌskaꞌtaꞌ kaꞌhuaꞌcha ē nahuiꞌlīꞌniꞌyaꞌ ixtacuhuīniꞌ Jesús. Xlaꞌ nacāmakapūtaxtū ixtachiꞌxcuhuīꞌt ē ūꞌtzaꞌ nalīmāpācuhuīcan Jesús ―huanilh ángel.
\p
\v 22 Pōꞌktu huāꞌmāꞌ tū aꞌkspulalh namākentaxtū chī huanli ixaꞌkchihuīnaꞌ Māpaꞌksīniꞌ Dios. Chuntzaꞌ tzoꞌkli:
\q 	
\v 23 	 Tzuꞌmaꞌjāt nakaꞌlhīniꞌn ē nakaꞌlhī ixkaꞌhuaꞌcha ē namāpācuhuīcan Emanuel.
\m (Huāꞌmāꞌ tacuhuīniꞌ huanicuꞌtun: Dios quincātāꞌhuiꞌlan.)
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ lakahuanli José, tlahualh ixlīpōꞌktu tū māpaꞌksīlh ixángel Māpaꞌksīniꞌ ē tāꞌtamakaxtokli María.
\v 25 Jā xaꞌmalh hasta aꞌcxniꞌ xlaꞌ tahuīꞌlh īꞌskaꞌtaꞌ ixlīmaksāstiꞌ. Huiꞌlīniꞌlh ixtacuhuīniꞌ Jesús.
\c 2
\s Aꞌcxniꞌ tamilh magos
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Herodes rey ixuanīꞌt nac tiꞌyaꞌt jā huanican Judea aꞌcxniꞌ Jesús lacatuncuhuīꞌlh aꞌntzaꞌ. Lacatuncuhuīꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Belén. Tachāꞌlh magos nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Jerusalén ē xlacaꞌn makat taminchaꞌ na ixtankēn
\v 2 ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Jāchu huīꞌlh ixpuxcuꞌcaꞌn israelitas tī tahuīꞌlhtzaꞌ? Quinaꞌn iclaktzīꞌnīꞌtauj aꞌktin staꞌcu na ixtankēn. Ūꞌtzaꞌ quincāmāsuꞌyuniꞌn palh tahuīꞌlhtzaꞌ. Ūꞌtzaꞌ iclīmiujtzaꞌ huāꞌtzāꞌ naꞌiclaktaquilhpūtayāuj.
\p
\v 3 Aꞌcxniꞌ kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, rey Herodes ixlīꞌaꞌktuyumāꞌlh ē nā chuntzaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Jerusalén nā ixtalīꞌaꞌktuyumāꞌnalh.
\v 4 Rey cāmātaꞌsatīnīniꞌlh ē cāmākēstokli ixlīpōꞌktucaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ israelitas ē tī ixtamāsuꞌyu līmāpaꞌksīn. Cākelhasquiꞌnīca jāchu natahuiꞌla Cristo
\v 5 ē takelhtīniꞌlh:
\p ―Natahuiꞌla nac Belén xalaꞌ nac estado Judea. Chuntzaꞌ tzoꞌkli aꞌkchihuīnaꞌ:
\q 	
\v 6 	 Belén xalaꞌ nac tiꞌyaꞌt jā huanican Judá, masqui xamacstiꞌnaꞌj na ixpuꞌnancaꞌn municipios nac huāꞌtzāꞌ tiꞌyaꞌt, āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca.
\q Nalacatuncuhuīꞌyāchaꞌ aꞌntzaꞌ chāꞌtin māpaꞌksīniꞌ.
\q Xlaꞌ nacāmaktakaꞌlha quintachiꞌxcuhuīꞌt tī cāhuanican israelitas.
\p
\v 7 Herodes lakatzēꞌk cāmātaꞌsatīnīniꞌlh magos ē cākelhasquiꞌnīlh jāꞌcxniꞌ tasuꞌyulh staꞌcu ē tūyā quilhtamacuj ē tūyā mālhcuyuꞌ.
\v 8 Cāmacāꞌlh nac Belén ē cāhuanilh:
\p ―Capinchipitit ē naputzayāꞌtit palh ixlīcānaꞌ lacatuncuhuīꞌlh skaꞌtaꞌ. Aꞌcxniꞌ namaclaꞌyāꞌtit, naquilāmācaꞌtzīnīyāuj. Nā quit tzē naꞌicaꞌn naꞌiclaktaquilhpūta ―chuntzaꞌ cāhuanilh.
\p
\v 9 Aꞌcxniꞌ cātāꞌchihuīnaꞌnkōꞌlh, magos taꞌaꞌlh. Staꞌcu tū ixtalaktzīꞌnīꞌt ixtankēn, ūꞌtzaꞌ cāpūlaniꞌlh ē cāmāsuꞌyuniꞌlh tej hasta tāyalh tālhmāꞌn jā ixuīꞌlh skaꞌtaꞌ.
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ magos talaktzīꞌlh chī tāyalh staꞌcu, tapāxuhualh xlacaꞌn.
\v 11 Aꞌcxniꞌ tatanūlh nac chic, talaktzīꞌlh skaꞌtaꞌ ē María tī ixtzīꞌ. Tatatzokostaniꞌlh ē talaktaquilhpūtalh ē tamakapāxuīlh skaꞌtaꞌ. Tamakxcutli tū ixtalēꞌniꞌ ē tamaxquīꞌlh oro ē siyentzu ē perfume tū huanican mirra.
\v 12 Āꞌlīstān tataspiꞌtli lacatin nac tej. Ixtalakahuānaꞌnīꞌt ē chuntzaꞌ cālīmācaꞌtzīnīca jā catatētaxtulh aꞌntzaꞌ na ixchic Herodes.
\s Aꞌcxniꞌ tatzāꞌlalh nac Egipto
\p
\v 13 Aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌnīꞌttzaꞌ magos, José lakahuānaꞌlh ē tasuꞌyuniꞌlh chāꞌtin ángel tī macamilh Māpaꞌksīniꞌ Dios. Ángel huanilh:
\p ―Catāquiꞌ. Cacālīꞌpi skaꞌtaꞌ ē ixtzīꞌ ē catzāꞌlaꞌtit nac país jā huanican Egipto. Aꞌntzaꞌ natachokoyāꞌtit hasta aꞌcxniꞌ naꞌicmācaꞌtzīnīyān. Herodes naputza skaꞌtaꞌ ē namaknīcuꞌtun.
\p
\v 14 José tāquīꞌlh aꞌcxniꞌ tziꞌsajcus ixuanīꞌt ē aꞌlh. Cālēꞌlh skaꞌtaꞌ ē ixtzīꞌ. Taꞌaꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Egipto.
\v 15 Aꞌntzaꞌ tatachokolh hasta aꞌcxniꞌ nīlh Herodes. Chuntzaꞌ aꞌkspulalh namākentaxtū tū Māpaꞌksīniꞌ Dios ixuanīꞌt ixaꞌkchihuīnaꞌ. Chuntzaꞌ huanli: “Ixuīꞌlh nac Egipto quiSkaꞌtaꞌ ē aꞌntzaꞌ ictaꞌsaniꞌlh.”
\s Herodes cāmāmaknīnīniꞌlh lacstīn
\p
\v 16 Aꞌcxniꞌ Herodes caꞌtzīlh ixtaꞌaꞌkskāhuīꞌnīꞌt magos, xlaꞌ sītzīꞌlh. Māpaꞌksīniꞌlh cacāmaknīca lacstīn tī kaꞌhuaꞌcha. Cāmāmaknīnīniꞌnkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn lacstīn tī xakaꞌhuaꞌcha xalanīꞌn nac Belén ē ixlacatzunaꞌj cāꞌlacchicniꞌ. Cāmāmaknīnīniꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī jānaꞌj ixtakaꞌlhī aꞌktuꞌ cāꞌta. Chuntzaꞌ māpaꞌksīlh ixpālacata ixtlahuanīꞌttzaꞌ huaꞌchi aꞌktuꞌ cāꞌta aꞌcxniꞌ ixlacatuncuhuīꞌnīꞌt skaꞌtaꞌ chī tahuanli magos.
\v 17 Chuntzaꞌ mākentaxtūlh tū tzoꞌkli aꞌkchihuīnaꞌ tī ixuanican Jeremías. Chuntzaꞌ tzoꞌkli:
\q 	
\v 18 	 Kexmatcan chī calhuancan nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Ramá ē taꞌsacan.
\q Raquel ūꞌtzaꞌ tī cālakcalhuamāꞌlh ixlacstīn.
\q Jāla ixmākoꞌxamixīcan ixpālacata ixtanīnīꞌttzaꞌ.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli.
\p
\v 19 Aꞌcxniꞌ ixnīnīꞌttzaꞌ Herodes, José lakahuānaꞌmpālh aꞌntzaꞌ jā ixuīꞌlh nac Egipto. Tasuꞌyuniꞌlh chāꞌtin ángel tī macamilh Māpaꞌksīniꞌ Dios ē huanilh:
\p
\v 20 ―Catāquiꞌ ē calīꞌpi skaꞌtaꞌ ē ixtzīꞌ. Cataspiꞌttit nac tiꞌyaꞌt jā huanican Israel. Tanīlhtzaꞌ xlacaꞌn tī ixtamaknīcuꞌtun skaꞌtaꞌ ―huanli ángel.
\p
\v 21 José tāquīꞌlh ē aꞌlh ē lēꞌlh skaꞌtaꞌ ē ixtzīꞌ hasta nac Israel.
\v 22 Arquelao ixlakxoko ixtātaꞌ Herodes ixuanīꞌt ē ixmāpaꞌksīniꞌmāꞌlh jā huanican Judea. Aꞌcxniꞌ José caꞌtzīlh huāꞌmāꞌ, ixjicuaꞌn ē jā ixaꞌncuꞌtun aꞌntzaꞌ. Lakahuānaꞌmpālh ē ūꞌtzaꞌ talīꞌaꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Galilea.
\v 23 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh aꞌntzaꞌ nac Galilea, taꞌaꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Nazaret ē aꞌntzaꞌ tatahuīꞌlh. Chuntzaꞌ aꞌkspulalh namākentaxtū tū tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn. Tahuanli: “Jesús namāpācuhuīcan nazareno.”
\c 3
\s Juan Māꞌkpaxīniꞌ aꞌkchihuīnaꞌnli nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt
\r Mr. 1:1‑8; Lc. 3:1‑9, 15‑17; Jn. 1:19‑28
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj milh nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt nac Judea Juan tī ixmāꞌkpaxīniꞌn. Ixaꞌkchihuīnaꞌmāꞌlh
\v 2 ē ixcāhuani tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē camakxtektit tū jā tze ixpālacata talacatzunaꞌjīmāꞌlh aꞌcxniꞌ Dios namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\p
\v 3 Aꞌkchihuīnaꞌ Isaías tzoꞌkli chī tachiꞌxcuhuīꞌt natalakpalī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ē nataꞌaꞌkaꞌīꞌ. Tzoꞌkli ixpālacata huāꞌmāꞌ Juan jā huan chuntzaꞌ:
\q Aꞌntzaꞌ jā cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt, nakexmatcan catīhuālh tī palhaꞌ nachihuīnaꞌn ē nahuan:
\q “Cacāxtlahuaꞌtit tej ixpālacata mimāꞌlh Māpaꞌksīniꞌ.
\q Camālakstuꞌnctit tej.”
\p
\v 4 Ixluꞌxuꞌ huāꞌmāꞌ Juan līcāxtlahualh ixchiꞌxit camello ē ixlīchīꞌcan koꞌxkaꞌ ixuanīꞌt. Xlaꞌ ixuaꞌ xtuꞌquiꞌ ē xaxcān taꞌxcāt xalaꞌ nac cāꞌquiꞌhuīꞌn.
\v 5 Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Jerusalén tamilh takexmata. Nā lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac estado Judea ē xalanīꞌn lacatzunaꞌj xakaꞌtlaꞌ nac xcān Jordán nā tamilh takexmata.
\v 6 Aꞌcxniꞌ takelhtasuꞌyuniꞌlh Dios ixcuentacaꞌn, Juan cāmāꞌkpaxīlh chāꞌtunuꞌ nac kaꞌtlaꞌ xcān Jordán.
\p
\v 7 Lhūhuaꞌ fariseos ē ixpālejniꞌ israelitas tamilh taꞌaꞌkpaxa. Aꞌcxniꞌ Juan cālaktzīꞌlh, cālacaquilhnīlh ē cāhuanilh:
\p ―¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! ¿Tīchu cāhuanin natzāꞌlaꞌniꞌyāꞌtit ixtasītziꞌ Dios tū mimāꞌlh?
\v 8 Catlahuaꞌtit tū tze ē ūꞌtzaꞌ nalītasuꞌyu ixlīcānaꞌ lakpalīnīꞌtaꞌntittzaꞌ mintalacapāstacniꞌcaꞌn.
\v 9 Jā catihuantit mēꞌcstucaꞌn: “Quinaꞌn īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ Abraham. Ūꞌtzaꞌ iclīpāhuanāuj ē jā icjicuaꞌniꞌyāuj ixtasītziꞌ Dios.” Jā chuntzaꞌ ixuaꞌntit. Quit iccāhuaniyān Dios tzē nacālakpalī huāꞌmāꞌ chihuixniꞌ ē natala īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ Abraham.
\v 10 Huaꞌchi xacacanīꞌttzaꞌ āꞌchaj ē natzucucan natancāꞌcan quiꞌhuiꞌ. Catūhuālh quiꞌhuiꞌ tū jā māstāꞌ ixtahuaꞌcaꞌt xatze, ūꞌtzaꞌ natancāꞌcan ē nalhcuyucan. Tachiꞌxcuhuīꞌt tī jā tatasuꞌyu palh taꞌaꞌkaꞌīꞌ, xlacaꞌn huaꞌchi quiꞌhuiꞌ tū jā tahuaꞌcaꞌ.
\v 11 Ixlīcānaꞌ quit iccālīmāꞌkpaxīyān xcān. Ūꞌtzaꞌ nalītasuꞌyu chī līlīpuhuanāꞌtit tū jā tze tū tlahuanīꞌtaꞌntit. Tī namin āꞌlīstān, xlaꞌ makapitzīn huiꞌxinaꞌn nacātalīmāꞌkpaxīyān Espíritu Santo ē āꞌmakapitzīn huampala nacātalīmāꞌkpaxīyān macscut. Xlaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ ē jā quit. Quit jāla icmālakchāꞌnī chī xlaꞌ. Quit jā minīꞌniꞌ nūn naꞌicxcutniꞌ ixlīkechīꞌcan ixcaclhiꞌ.
\v 12 Xlaꞌ huaꞌchi chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī chiꞌpanīꞌttzaꞌ ixlīmālakosūn ē nalacsuꞌnu trigo tū tlahuacan harina. Xalīchaꞌnat trigo namānū jā māquīꞌcan ē xapaꞌlhmaꞌ nalhcuyu nac macscut tū jāla catimāmixīlh ―cāhuanilh.
\s Jesús aꞌkpaxli
\r Mr. 1:9‑11; Lc. 3:21‑22
\p
\v 13 Āꞌlīstān Jesús taxtulh nac estado Galilea ē lakchāꞌlh Juan jā ixmāꞌkpaxīniꞌmāꞌlh na ixquilhtūn kaꞌtlaꞌ xcān jā huanican Jordán. Jesús milh aꞌkpaxa.
\v 14 Ē Juan jā ixmāꞌkpaxīcuꞌtun Jesús ē huanilh:
\p ―Huiꞌx minīꞌniꞌ naquimāꞌkpaxīꞌyaꞌ ē jā ixlacasquiꞌnca quit naꞌicmāꞌkpaxīyān.
\p
\v 15 Jesús kelhtīlh:
\p ―Chuhuaꞌj calalh chuntzaꞌ chī icsquiꞌniꞌyān. Chuntzaꞌ quincāminīꞌniꞌyān ē ūꞌtzaꞌ nalītlahuakōꞌyāuj tū Dios māpaꞌksīlh.
\p Juan kexmatniꞌlh ē tlahualh tū huanilh.
\p
\v 16 Jesús, aꞌcxniꞌ māꞌkpaxīca, tacutli nac xcān. Xamaktin talaquīꞌlh nac aꞌkapūn ē Jesús laktzīꞌlh Espíritu Santo. Ixtasuꞌyu huaꞌchi tantzasnān. Yujchi na ixlaclhtzaꞌ Jesús.
\v 17 Kexmatca aꞌktin tachihuīn nac aꞌkapūn ē huanli:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quiSkaꞌtaꞌ tī laktzaꞌ icpāxquīꞌ ē xlaꞌ quimakapāxuī.
\c 4
\s Skāhuīꞌniꞌ ixlīlaktzīꞌncuꞌtun Jesús
\r Mr. 1:12‑13; Lc. 4:1‑13
\p
\v 1 Palaj tunca Espíritu Santo lēꞌlh Jesús nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt. Skāhuīꞌniꞌ tī huanican Satanás ixlīlaktzīꞌncuꞌtun palh tzē naꞌaꞌkskāhuīꞌ Jesús.
\p
\v 2 Aꞌntzaꞌ tuꞌpuꞌxam quilhtamacuj Jesús jā huāꞌyalh pōꞌktu quilhtamacuj ē pōꞌktu tzīꞌsa ē ixtziꞌncsa.
\v 3 Skāhuīꞌniꞌ laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē huanilh:
\p ―Palh huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios, cacāmāpaꞌksiꞌ tzamāꞌ chihuixniꞌ pāntzīn catahuanli.
\p
\v 4 Jesús kelhtīlh:
\p ―Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Jā xmān pāntzīn catilīlatamāꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ nac cāꞌquilhtamacuj. Nā ixlacasquiꞌnca cuenta natlahuacan ixtachihuīn Dios.”
\p
\v 5 Palaj tunca skāhuīꞌniꞌ lēꞌlh Jesús nac Jerusalén jā nā māpācuhuīcan cāꞌlacchicniꞌ xatasicuaꞌlanātlahua. Māhuaꞌcaꞌlh na ixaꞌkspūn xakaꞌtlaꞌ templo
\v 6 ē huanica:
\p ―Palh huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios, cayujti nac tiꞌyaꞌt. Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Dios nacāmāpaꞌksī ixángeles natamaktakaꞌlhān.
\q Natamāꞌkaquīꞌyān ē chuntzaꞌ nūn kentin mintujan catitakāhuiꞌ nac chihuix.
\p
\v 7 Jesús kelhtīlh:
\p ―Nā chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Jā tilīlaktzīꞌnaꞌ miMāpaꞌksīniꞌ Dios.”
\p
\v 8 Skāhuīꞌniꞌ lēꞌmpālh aꞌktin nac sipej tālhmāꞌn. Aꞌntzaꞌ māsuꞌyuniꞌkōꞌlh ixlīkaꞌtlaꞌ cāꞌquilhtamacuj ē chī tzēhuanīꞌt ixuanīꞌt.
\v 9 Skāhuīꞌniꞌ huanilh:
\p ―Pōꞌktu huāꞌmāꞌ naꞌicmaxquīꞌyān xmān naquintatzokostaniꞌyaꞌ ē naquilaktaquilhpūtayaꞌ ―huanica Jesús.
\p
\v 10 Jesús kelhtīniꞌlh:
\p ―¡Caquintapānuꞌniꞌ, Skāhuīꞌniꞌ! Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Natatzokostaniꞌyaꞌ ē nalaktaquilhpūtayaꞌ miMāpaꞌksīniꞌ Dios ē natlahuaꞌyaꞌ xmān tū xlaꞌ lacasquiꞌn.”
\p
\v 11 Palaj tunca skāhuīꞌniꞌ aꞌkxtekuiꞌlīlh. Ē makapitzīn ángeles tamilh ē tamaktakaꞌlhli Jesús.
\s Jesús tzuculh aꞌkchihuīnaꞌn nac estado Galilea
\r Mr. 1:14‑15; Lc. 4:14‑15
\p
\v 12 Jesús aꞌcxniꞌ mācaꞌtzīnīca chī ixchīꞌcanīꞌt Juan, palaj tunca aꞌlh nac estado Galilea
\v 13 ē jā tachokolh nac Nazaret. Aꞌlh tahuiꞌla nac cāꞌlacchicniꞌ Capernaum ixlacatzunaꞌj na ixquilhtūn xcān. Nā huāꞌmāꞌ tiꞌyaꞌt ixmāpācuhuīcan ixtiꞌyaꞌtcaꞌn Zabulón ē Neftalí.
\v 14 Huāꞌmāꞌ tū aꞌkspulalh mākentaxtūlh tū tzoꞌkli aꞌkchihuīnaꞌ Isaías na ixtachihuīn Dios. Chuntzaꞌ tzoꞌkli:
\q 	
\v 15 	 Tiꞌyaꞌt jā māpācuhuīcan Zabulón ē jā māpācuhuīcan Neftalí, aꞌntzaꞌ tētaxtu tej tū māꞌlh hasta nac mar.
\q Nā aꞌntzaꞌ ixtuntacut nac xcān Jordán nac estado Galilea ē ūꞌtzaꞌ jā tahuiꞌlānaꞌlh tī jā israelitas.
\q 	
\v 16 	 Tachiꞌxcuhuīꞌt huaꞌchi ixtahuiꞌlānaꞌlh jā cāꞌpucsuaꞌ ē chuhuaꞌj talaktzīꞌlh aꞌktin xakaꞌtlaꞌ taxkaket.
\q Xlacaꞌn huaꞌchi ixtanīmāꞌnalh ē cāꞌskēꞌk ixtahuiꞌlānaꞌlh.
\q Chuhuaꞌj talaktzīꞌlh chī xkaka.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli Isaías.
\p
\v 17 Palaj tunca Jesús tzuculh aꞌkchihuīnaꞌntāꞌkchoko ē huanli:
\p ―Calīlīpuhuantit tū jā tze tlahuanīꞌtaꞌntit ē calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ Dios namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\s Jesús cālacsacli kelhatāꞌtiꞌ chiꞌpānaꞌnīꞌn squīꞌtiꞌ
\r Mr. 1:16‑20; Lc. 5:1‑11
\p
\v 18 Aꞌcxniꞌ Jesús ixlatlāꞌhuan na ixquilhtūn xakaꞌtlaꞌ xcān tū huanican lago Galilea, cālaktzīꞌlh chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tī lītāꞌtimīn ixtahuanīꞌt. Chāꞌtin Simón ixuanican ē ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro. Āꞌchāꞌtin Andrés ixuanican. Xlacaꞌn chiꞌpānaꞌnīꞌn squīꞌtiꞌ ixtahuanīꞌt ē ixtamojōmāꞌnalh nac xcān ixpūtayancaꞌn tū pūchiꞌpacan squīꞌtiꞌ.
\v 19 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Caquilātāꞌaꞌuj ē naꞌiccāmāsuꞌyuniꞌyān chī nacālīmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt ixtachihuīn Dios.
\p
\v 20 Palaj tunca tamakxtekli ixpūtayancaꞌn ē tatāꞌaꞌlh Jesús.
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ aꞌlh āꞌlacatin, cālaktzīꞌlh āꞌchāꞌtuꞌ huampala lītāꞌtimīn. Xlacaꞌn ixcamanaꞌ Zebedeo ixtahuanīꞌt ē ixtacuhuīniꞌ chāꞌtin Jacobo ē āꞌchāꞌtin Juan. Ixtatāꞌhuiꞌlānaꞌlh ixtātaꞌcaꞌn nac barco ē ixtalacachīꞌmāꞌnalh tū pūchiꞌpacan squīꞌtiꞌ. Jesús cāmātaꞌsatīnīniꞌlh.
\v 22 Xamaktin xlacaꞌn tatacutli nac barco ē taꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh ixtātaꞌcaꞌn ē taꞌaꞌlh tastālaniꞌlh Jesús.
\s Jesús cāmāsuꞌyuniꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt
\r Lc. 6:17‑19
\p
\v 23 Jesús ixtlāꞌhuamāꞌlh calhāxcuhuālh nac estado Galilea ē ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt na ixtemplocaꞌn israelitas nac aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh chī nala jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ ē ixcāmātzeyīmāꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn kempālhūhuaꞌ taꞌjatat tū ixcāpasanīꞌt tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 24 Calhāxcuhuālh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Siria cāmācaꞌtzīnīca ixpālacata Jesús. Cālīminiꞌca ixlīpōꞌktucaꞌn taꞌjatatlanīꞌn. Cālīminiꞌca tī ixtapātīmāꞌnalh catūxcuhuālh taꞌjatat ē catūxcuhuālh tacaꞌtzanajuāt. Cālīminiꞌca tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn ē tī ixpaxnīniꞌn ē tī ixtalūꞌntūꞌnunīꞌt. Jesús cāmātzeyīkōꞌlh.
\v 25 Līlhūhuaꞌ xalanīꞌn nac estado Galilea tastālaniꞌlh ē nā xalanīꞌn nac Decápolis ē Jerusalén. Nā tastālaniꞌlh xalanīꞌn nac estado Judea ē xalanīꞌn nac tiꞌyaꞌt ixtuntacut nac xcān Jordán.
\c 5
\s Jesús aꞌkchihuīnaꞌnli na ixlacapūn sipej
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús cālaktzīꞌlh tamilh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, xlaꞌ tāꞌcxtulh na ixlacapūn sipej ē aꞌntzaꞌ tahuīꞌlh. Īꞌscujnuꞌnīꞌn palaj tunca talītamacstiꞌliꞌlh.
\v 2 Jesús tzuculh cāmāsuꞌyuniꞌ.
\s Tī ixlīcānaꞌ tapāxuhua
\r Lc. 6:20‑23
\p Chuntzaꞌ Jesús cāhuanilh:
\p
\v 3 ―Masqui pūhuaꞌnāꞌtit xmān tzē nalīmakapāxuīꞌyāꞌtit Dios palh xlaꞌ nacāmaktāyayān, kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit. Dios cālakalhuꞌmanān masqui jā tze huiꞌxinaꞌn. Nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit ixpālacata Dios cāmāpaꞌksīmāꞌn.
\p
\v 4 ’Masqui līlīpuhuanāꞌtit mincuentacaꞌn ē tū jā tze nac cāꞌquilhtamacuj, kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit. Dios nacāmākoꞌxamākaꞌtlīꞌyān.
\p
\v 5 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī jā kaꞌtlaꞌ līmakcaꞌtzīyāꞌtit. Ixlīpōꞌktu tiꞌyaꞌt milacaꞌn nahuan.
\p
\v 6 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī lactze huancuꞌtunāꞌtit na ixlacatīn Dios ē chuntzaꞌ makcaꞌtzīyāꞌtit huaꞌchi tī tziꞌncsa putza ixtahuaꞌ. Dios nacāmaktāyayān ē chuntzaꞌ lactze nalītaxtuyāꞌtit.
\p
\v 7 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī cālakalhuꞌmanāꞌtit āꞌmakapitzīn. Nā Dios nacālakalhuꞌmanān.
\p
\v 8 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī xmān aꞌktin mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē ūꞌtzaꞌ chī tzē nalīmakapāxuīꞌyāꞌtit Dios. Nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit ixpālacata nac aꞌkapūn nalaktzīꞌnāꞌtit Dios calacan.
\p
\v 9 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī cāmākoꞌxamixīꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt tī talāsītzīꞌniꞌ. Nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit ixpālacata nacātamāpācuhuīꞌyān ixlacstīn Dios.
\p
\v 10 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn masqui pātīniꞌmpāꞌnaꞌntit xmān ixpālacata tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit ixtalacasquiꞌnīn Dios. Dios cāmāpaꞌksīmāꞌn ē ūꞌtzaꞌ nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit.
\p
\v 11 ’Kaꞌlhīꞌyāꞌtit tū nalīpāxuhuaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt cātalakapalayān ē cātamātakāhuīꞌyān ē cātalīmālacsuꞌyuyān kempālhūhuaꞌ tū jā ixlīcānaꞌ. Capāxuhuaꞌtit aꞌcxniꞌ cātatlahuaniꞌyān chuntzaꞌ xmān ixpālacata quilāstālaniꞌuj.
\v 12 Capāxuhuaꞌtit. Nac aꞌkapūn māquīꞌcanīꞌt tū milacaꞌn nahuan ē ūꞌtzaꞌ tū lhūhuaꞌ ixtapalh. Nā lacxtim cāmakapātīnīnca ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios xalanīꞌn makāstzaꞌ.
\s Matzat ē pūcās
\r Mr. 9:50; Lc. 14:34‑35
\p
\v 13 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn huiꞌlāꞌnaꞌntit nac cāꞌquilhtamacuj nacāmāsuꞌyuniꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt chī tze natalīhuan. Ūꞌtzaꞌ huaꞌchi matzat tū lītlahuacan quinīꞌt ē ūꞌtzaꞌ tze nalīhuan ē jā napuꞌcsan. Palh matzat jātzaꞌ skoꞌkōꞌxniꞌn, ¿chī tzē nalīmāskoꞌkōꞌnuncan? Jātzaꞌ tze catihuanli. Xmān namakaꞌncan ē nalacchiꞌntacan.
\p
\v 14 ’Nā huiꞌxinaꞌn huiꞌlāꞌnaꞌntit nac cāꞌquilhtamacuj nacāmāsuꞌyuniꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt chī natalīlatāꞌkchoko. Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi pūcās tū māxkakēniꞌ ixlīpōꞌktu nac cāꞌquilhtamacuj. Aꞌktin cāꞌlacchicniꞌ tālhmāꞌn nac sipej jā catimātzēꞌkca.
\v 15 Ē nūn catimāpasīca pūcās ē palaj tunca nalīmāꞌkchahuacan catūhuālh. Āꞌchulāꞌ tze māhuaꞌcaꞌcan tālhmāꞌn ē chuntzaꞌ tzē nacāmāxkakē ixlīpōꞌktucaꞌn tī tatanūmāꞌnalh nac chic.
\v 16 Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn tzej nalatāꞌkchokoyāꞌtit na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē chuntzaꞌ xlacaꞌn natamakapāxuī quinTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn ixpālacata xatze tū tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata līmāpaꞌksīn
\p
\v 17 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā capuhuaꞌntit icminīꞌt naꞌicmālaksputū līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés ē tū tatzoꞌkli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn. Jā ūꞌtzaꞌ iclīminīꞌt. Quit icminīꞌt namākentaxtū.
\v 18 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Līhuan tahuiꞌlānaꞌlhcus aꞌkapūn ē tiꞌyaꞌt, jā catixapaca nūn macstiꞌnaꞌj tzamāꞌ līmāpaꞌksīn. Jā tū catixapaca aꞌcxniꞌ jānaꞌj namākentaxtūkōꞌcan ixlīpōꞌktu tū nala.
\v 19 Chuntzaꞌ palh catīhuālh namākēnū macstiꞌnaꞌj tū māpaꞌksī līmāpaꞌksīn ixpālacata lacpuhuan jā ixlacasquiꞌnca ē palh chuntzaꞌ nacāmāsuꞌyuniꞌ āꞌmakapitzīn, xlaꞌ xastancu nalītaxtu jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Palh catīhuālh nakexmatniꞌ līmāpaꞌksīn ē nā nacāmāsuꞌyuniꞌ āꞌmakapitzīn chī xlacaꞌn natakexmatniꞌ, xlaꞌ ixlacasquiꞌnca jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\v 20 Chuntzaꞌ iccāhuaniyān ixlacasquiꞌnca natlahuaꞌyāꞌtit tū ixlīcānaꞌ ixtalacasquiꞌnīn Dios. Palh jā tasuꞌyu āꞌchulāꞌ xatze huiꞌxinaꞌn ē jā xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē fariseos, huiꞌxinaꞌn jā catitanūꞌtit jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tasītziꞌ
\r Lc. 12:57‑59
\p
\v 21 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtnīꞌtaꞌntittzaꞌ chī cāhuanica xalanīꞌn makāstzaꞌ: “Jā catimaknīꞌniꞌ. Palh catīhuālh namaknīniꞌn naputzānaꞌnīcan ē xlaꞌ naxokonuniꞌ Dios.”
\v 22 Quit iccāhuaniyān palh catīhuālh xmān nasītzīꞌniꞌ āꞌchāꞌtin, naputzānaꞌnīcan ē xlaꞌ naxokonuniꞌ Dios. Catīhuālh tī nalakapala āꞌchāꞌtin nā xlaꞌ naxokonuniꞌ Dios. Catīhuālh tī cachīhuālh nahuani āꞌchāꞌtin: “Lhkenti huiꞌx”, xlaꞌ tzē nalhcuyucan nac pūpātīn.
\p
\v 23 ’Chuntzaꞌ aꞌcxniꞌ līꞌpimpāꞌt tū nalakahuiꞌlīyaꞌ Dios ē palh nalacapāstaca chī tlahuaniꞌnīꞌtaꞌ tū jā tze āꞌchāꞌtin,
\v 24 namakxtekaꞌchi nac pūmacamāstāꞌn tū ixlakahuiꞌlīyaꞌ Dios. Pūla napinaꞌ namākoꞌxamiꞌxīꞌyaꞌ āꞌchāꞌtin ē āꞌlīstān nataspiꞌta nalakahuiꞌlīyaꞌ tū ixlīꞌpimpāꞌt.
\p
\v 25 ’Palh catīhuālh mālacapūꞌyān ē lēꞌncuꞌtunān nac pūchihuīn, calacapāstacti chī palaj nalītalācāxlaꞌyaꞌ līhuan pimpāꞌnaꞌntit nac tej. Palh jā chuntzaꞌ natlahuaꞌyaꞌ, aꞌcxniꞌ minchāꞌtuꞌcaꞌn nachipināꞌtittzaꞌ, nalēꞌnān na ixlacatīn juez. Ūꞌtzaꞌ nalīmacamaxquīꞌyān policía ē xlacaꞌn natachīꞌyān ē natamānūyān nac pūlāchīꞌn.
\v 26 Icuaniyān jā nataxtuyāchi hasta aꞌcxniꞌ naxokokōꞌyaꞌ ixlīpōꞌktu tū laclīpinaꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tī taputza ixtāꞌlāpāxquīꞌncaꞌn
\p
\v 27 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtnīꞌtaꞌntittzaꞌ chī ixuancan xapūla: “Jā catikaꞌlhiꞌ mintāꞌlāpāxquīꞌn.”
\v 28 Quit iccāhuaniyān catīxcuhuālh tī nalaktzīꞌn chāꞌtin puscāt ē napuhuan natāꞌlhtatacuꞌtun, ūꞌtzaꞌ lacxtim huaꞌchi ixtāꞌlhtatanīꞌttzaꞌ ixpālacata chuntzaꞌ lacapāstaca.
\p
\v 29 ’Palh milakastapun na milacapekcānaꞌj nalaktzīꞌn catīhuālh ē ūꞌtzaꞌ nalīmātlahuīyān tū jā tze, namāxtuyaꞌ ē namakaꞌnaꞌ. Jā tze palh napinaꞌ nac pūpātīn ixpālacata milakastapun. Āꞌchulāꞌ tze īꞌsputniꞌn milakastapun ē namakapūtaxtūcaꞌnaꞌ.
\v 30 Palh mimacapekcānaꞌj natlahua tū jā tze, cacāꞌyujuꞌ ē camaꞌkaꞌ. Jā tze palh napinaꞌ nac pūpātīn ixpālacata mimacan. Āꞌchulāꞌ tze īꞌsputniꞌn mimacan ē namakapūtaxtūcaꞌnaꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata makxtekcan puscāt
\r Mt. 19:9; Mr. 10:11‑12; Lc. 16:18
\p
\v 31 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Nā pūla ixuancan: “Catīhuālh tī namakxteka ixpuscāt ixlacasquiꞌnca naxapacan nac registro.”
\v 32 Quit iccāhuaniyān palh puscāt jā kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn aꞌcxniꞌ naxapacan nac registro, ūꞌtzaꞌ jā tze quīlītaxtulh. Puscāt aꞌcxniꞌ natamakaxtokpala, ūꞌtzaꞌ nahuanican kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn. Chiꞌxcuꞌ tī natāꞌtamakaxtoka tzamāꞌ puscāt, nā xlaꞌ tzaj ixtāꞌlāpāxquīꞌn nahuan.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata chī tahuan tū ixlīcānaꞌ
\p
\v 33 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Nā kexpaꞌtnīꞌtaꞌntittzaꞌ chī ixcāhuanican xamakāstzaꞌ: “Aꞌcxniꞌ ixlīcānaꞌ huaꞌnaꞌ natlahuaꞌyaꞌ catūhuālh, Dios laktzīꞌmāꞌn ē ixlacasquiꞌnca namākentaxtūyaꞌ.”
\v 34 Quit iccāhuaniyān jā catihuaꞌntit: “Por Dios”, ixpālacata catūhuālh. Makapitzīn tahuan: “Por los cielos”, aꞌcxniꞌ tacāxtlahua catūhuālh. Chuntzaꞌ jā tze. Aꞌkapūn, aꞌntzaꞌ jā Dios huīꞌlh.
\v 35 Āꞌmakapitzīn tahuan: “Por la tierra.” Chuntzaꞌ jā tze. Tiꞌyaꞌt huaꞌchi jā Dios cāmājaxī ixtujan. Āꞌmakapitzīn huampala tahuan: “Por Jerusalén.” Chuntzaꞌ jā tze. Jerusalén, ūꞌtzaꞌ ixcāꞌlacchicniꞌ Dios tī āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ.
\v 36 Āꞌmakapitzīn huampala tahuan: “Por mi cabeza.” Chuntzaꞌ jā tze. Xmān Dios caꞌtzī jāꞌcxniꞌ napuꞌn ixaꞌksasatcaꞌn.
\v 37 Ixlīcānaꞌ calalh aꞌcxniꞌ nahuaꞌnāꞌtit “tze” o “jā tze.” Chuntzaꞌ jā ixlacasquiꞌnca āꞌcatūhuālh nahuampalayāꞌtit. Tzamāꞌ āꞌmakapitzīn tachihuīn nacāquilhtaxtuyān ixpālacata skāhuīꞌniꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh chī nacāmālakxokonī
\r Lc. 6:29‑30
\p
\v 38 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtnīꞌtaꞌntittzaꞌ chī pūla ixuancan: “Palh namātakāhuīꞌyaꞌ ixlakastapun āꞌchāꞌtin, nā huiꞌx nalīxokoꞌnuꞌnaꞌ milakastapun. Nalīxokoꞌnuꞌnaꞌ mintatzan ixtatzan āꞌchāꞌtin tū māyujūꞌniꞌnīꞌtaꞌ.”
\v 39 Quit iccāhuaniyān: Jā catimālakxokonīꞌtit tī cātlahuaniꞌnīꞌtaꞌn tū jā tze. Palh catīhuālh nalacalaꞌsān na milacapīn, natamakxtekaꞌ nalacalaꞌsān āꞌlacapī kentin.
\v 40 Palh catīhuālh ixmālacapūꞌn ē namaktīcuꞌtunān miluꞌxuꞌ, nā natamakxtekaꞌ nalēꞌn minchamarra.
\v 41 Palh catīhuālh īꞌsāmācuꞌquīꞌniꞌ ixtacuꞌcaꞌ aꞌktin kilómetro, nacuꞌcaꞌpalaꞌyaꞌ āꞌchuntzaꞌ āꞌaꞌktin kilómetro.
\v 42 Aꞌcxniꞌ catīhuālh nasquiꞌniꞌyān catūhuālh, namaxquīꞌyaꞌ ē jā xmān catitalakspiꞌtniꞌ catīhuālh tī maksācuaꞌcuꞌtunān.
\s Jesús māsuꞌyulh chī napāxquīꞌyāꞌ mintāꞌlāquiclhlaktziꞌ
\r Lc. 6:27‑28, 32‑36
\p
\v 43 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Nā kexpaꞌtnīꞌtaꞌntittzaꞌ chī pūla ixuancan: “Nacāpāxquīꞌyaꞌ minamigos ē jā ixlacasquiꞌnca nacāpāxquīꞌyaꞌ mintāꞌlāquiclhlaktziꞌ.”
\v 44 Quit iccāhuaniyān: Cacāpāxquīꞌtit mintāꞌlāquiclhlaktziꞌcaꞌn ē casquiꞌniꞌtit Dios cacāsicuaꞌlanātlahualh xlacaꞌn tī cātaquiclhlaktzīꞌnān. Cacāmaktāyaꞌtit xlacaꞌn tī jā cātalaktzīꞌncuꞌtunān ē catāꞌchihuīnaꞌtit Dios ixpālacatacaꞌn xlacaꞌn tī cātalakapalayān ē cātamakapātīnīnān.
\v 45 Chuntzaꞌ lītasuꞌyu huiꞌxinaꞌn ixlacstīn quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn. Dios huiꞌlīnīꞌt chiꞌchiniꞌ ē lacxtim talaktzīꞌn chiꞌchiniꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt, masqui tī tze ē tī jā tze. Dios macamin xcān ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tī takexmata ē masqui tī jā takexmatcuꞌtun.
\v 46 Palh xmān nacāpāxquīꞌyāꞌtit xlacaꞌn tī cātapāxquīꞌyān, ¿tīchu cuenta natlahua huāꞌmāꞌ? Chuntzaꞌ tatlahua catīxcuhuālh āꞌmakapitzīn tī jā tze huaꞌchi mātāꞌjīniꞌnīꞌn.
\v 47 Palh xmān mintāꞌmacchiccaꞌn cātāꞌchihuīnaꞌnāꞌtit, ¿ē tze tū tlahuaꞌnīꞌtaꞌntit? Xlacaꞌn tī jā tastālaniꞌ ixtej Dios nā chuntzaꞌ tatlahua.
\v 48 Ixlacasquiꞌnca huiꞌxinaꞌn lactze nahuanāꞌtit lacxtim chī quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\c 6
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata xatze tū tlahuacan
\p
\v 1 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palh natlahuaꞌyāꞌtit tū tze o namaktāyaꞌyāꞌtit āꞌchāꞌtin ē ūꞌtzaꞌ nalīmākentaxtūyāꞌtit ixtalacasquiꞌnīn Dios, tzēꞌk natlahuaꞌyāꞌtit. Jā catitlahuaꞌtit cāꞌlhūhuaꞌlacatīn ixpālacata lacasquiꞌnāꞌtit nacātalaktzīꞌnān. Palh cāꞌlhūhuaꞌlacatīn natlahuaꞌyāꞌtit, quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn jā tū caticāmaxquīꞌn.
\v 2 Chuntzaꞌ aꞌcxniꞌ nacāmaktāyaꞌyāꞌtit tī tamaclacasquiꞌn, jā caticāhuaꞌniꞌtit āꞌmakapitzīn tū tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit. Xlacaꞌn tī tatlahua aꞌktuꞌ ixlacancaꞌn tatlahua tū tze nac cāꞌtejen ē na ixtemplocaꞌn israelitas. Chuntzaꞌ tatlahua ixpālacata tachiꞌxcuhuīꞌt nacāmākaꞌtlīꞌ. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Aꞌcxniꞌ cālaktzīꞌncan, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi ixtatlajcaꞌn tū natamaktīniꞌn.
\v 3 Huiꞌxinaꞌn, aꞌcxniꞌ nacāmaktāyaꞌyāꞌtit tī tamaclacasquiꞌn, jā catimakxtektit jā tī chāꞌtin nacaꞌtzī chī cāmaktāyaꞌyāꞌtit.
\v 4 Āꞌchulāꞌ tze tzēꞌk nacāmaktāyaꞌyāꞌtit. QuinTātaꞌcaꞌn nalaktzīꞌn tū tzēꞌk tlahuaꞌyāꞌtit ē xlaꞌ nacāmaxquīꞌyān mintatlajcaꞌn.
\s Jesús māsuꞌyulh chī nalīꞌorarlīcan
\r Lc. 11:2‑4
\p
\v 5 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Makatunuꞌ naꞌorarlīniꞌyāꞌtit Dios, jā catitlahuaꞌtit chī tatlahua xlacaꞌn tī tatlahua aꞌktuꞌ ixlacancaꞌn. Xlacaꞌn tatāya na ixtemplocaꞌn israelitas ē nac cāꞌtejen jā nacālaktzīꞌncan aꞌcxniꞌ taꞌorarlīmāꞌnalh. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Aꞌcxniꞌ cālaktzīꞌncan, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi ixtatlajcaꞌn tū natamaktīniꞌn.
\v 6 Aꞌcxniꞌ huiꞌxinaꞌn naꞌorarlīyāꞌtit, catanūꞌtit na minchiccaꞌn ē camālacchahuaꞌtit ē minaꞌcstucaꞌn naꞌorarlīyāꞌtit ē natāꞌchihuīnaꞌnāꞌtit quinTātaꞌcaꞌn aꞌntzaꞌ jā jā tī nalaktzīꞌnān. QuinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn nalaktzīꞌn tū tzēꞌk natlahuaꞌyāꞌtit ē xlaꞌ nacāmaxquīꞌyān mintatlajcaꞌn.
\p
\v 7 ’Calacapāstactit aꞌcxniꞌ natlahuaꞌyāꞌtit minoracioncaꞌn, ē jā maklhūhuaꞌ cahuaꞌmpalaꞌtit. Chuntzaꞌ tatlahua tzamāꞌ tī jā talakapasa Dios. Tapuhuan Dios nacākexmata ixpālacata lhūhuaꞌ tachihuīn.
\v 8 Jā catilaꞌtit chī xlacaꞌn. QuinTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn caꞌtzītzaꞌ tū huiꞌxinaꞌn maclacasquiꞌnāꞌtit aꞌcxniꞌ jānaꞌj squiꞌniꞌyāꞌtit.
\v 9 Chuntzaꞌ natāꞌchihuīnaꞌnāꞌtit Dios:
\q QuinTātaꞌcaꞌn tī huiꞌlachi nac aꞌkapūn, calakachiꞌxcuhuīꞌcaꞌ.
\q 	
\v 10 	 Camilh aꞌcxniꞌ natzucuyaꞌ nacāmāpaꞌksīꞌkōꞌyaꞌ.
\q Catlahuaca mintalacasquiꞌnīn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ chuntzaꞌ chī nac aꞌkapūn.
\q 	
\v 11 	 Caquilāmaxquīꞌuj chuhuaꞌj quilīhuaꞌtcaꞌn tū icmaclacasquiꞌnāuj.
\q 	
\v 12 	 Caquilāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌuj tū iccāmaklaclēꞌnān chuntzaꞌ chī iccāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāuj ūꞌtunuꞌn tī quincātamaklaclēꞌnān.
\q 	
\v 13 	 Jā camakxtekti tū naquincāꞌaꞌkspulayān naquincāmātlahuīyān tū jā tze.
\q Xmān huiꞌx xaMāpaꞌksīniꞌ ē milaꞌ ixlīpōꞌktu lītliꞌhuiꞌqui ē ixlīpōꞌktucaꞌn natamakapāxuīyān pōꞌktu quilhtamacuj.
\q Amén.
\p
\v 14 ’Palh huiꞌxinaꞌn nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn tī cātatlahuaniꞌyān tū jā tze, nā quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn nā nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān tū tlahuanīꞌtaꞌntit tū jā tze.
\v 15 Palh huiꞌxinaꞌn jā nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn, jā caticāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌn mincuentacaꞌn quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata chī jā tihuāꞌyan
\p
\v 16 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Aꞌcxniꞌ jā catihuāꞌyaꞌntit pōꞌktu quilhtamacuj ixpālacata orarlīniꞌcuꞌtunāꞌtit Dios, jā catilaꞌtit chī xlacaꞌn tī tatlahua aꞌktuꞌ ixlacancaꞌn. Xlacaꞌn taꞌaꞌcpūtahuaꞌcaꞌ lhcaꞌcaꞌn ē jā talakachaꞌkaꞌn. Nacālaktzīꞌncan ē ūꞌtzaꞌ nalīcaꞌtzīcan jā tahuāꞌyan. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Xlacaꞌn takaꞌlhītzaꞌ ixtatlajcaꞌn aꞌcxniꞌ tasuꞌyu jā tahuāꞌyalh.
\v 17 Huiꞌxinaꞌn jā catitlahuaꞌtit chuntzaꞌ. Aꞌcxniꞌ jā huāꞌyaꞌnāꞌtit pōꞌktu quilhtamacuj ē naꞌorarlīyāꞌtit, calakachaꞌkaꞌntit ē tzej calacxquiꞌttit miyaꞌjcaꞌn
\v 18 ē chuntzaꞌ jā caticaꞌtzīca palh jā huāꞌyaꞌnāꞌtit. Xmān quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn nacaꞌtzī tū tzēꞌk tlahuaꞌyāꞌtit ē xlaꞌ nacāmaxquīꞌyān mintatlajcaꞌn.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tū quilacaꞌn nahuan nac aꞌkapūn
\r Lc. 12:33‑34
\p
\v 19 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā catilacasquiꞌntit lhūhuaꞌ tumīn ē catūhuālh xalaꞌ nac huāꞌmāꞌ cāꞌquilhtamacuj. Tzīꞌyaꞌ ē xumpepe tzē natamālaksputū tū xalaꞌ nac cāꞌquilhtamacuj. Tzē nakaꞌlhancan mintumīncaꞌn.
\v 20 Āꞌchulāꞌ tze calacasquiꞌntit tū milacaꞌn nahuan nac aꞌkapūn. Aꞌntzaꞌ tzīꞌyaꞌ ē xumpepe jāla catitamālaksputūlh ē jāla catitatanūlh kaꞌlhānaꞌnīꞌn.
\v 21 Pōꞌktu quilhtamacuj lacapāstaclacapināꞌtit jā huīꞌlh tū āꞌchulāꞌ cālīmacuaniꞌyān.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tū pūmāxkakē quimacniꞌcaꞌn
\r Lc. 11:34‑36
\p
\v 22 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Milakastapuncaꞌn huaꞌchi aꞌktin tū māxkakē mimacniꞌcaꞌn. Palh jā tampiꞌlhīniꞌnāꞌtit ē palh laktzīꞌnāꞌtit tū tamaclacasquiꞌn āꞌmakapitzīn, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tze milakastapuncaꞌn ē huaꞌchi pōꞌktu taxkaket na mimacniꞌcaꞌn.
\v 23 Palh xmān laktzīꞌnāꞌtit tū maclacasquiꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn minaꞌcstucaꞌn, lactampiꞌlhīn lītaxtuyāꞌtit. Ūꞌtzaꞌ huaꞌchi jā tze milakastapuncaꞌn ē huaꞌchi pōꞌktu cāꞌpucsuaꞌ na mimacniꞌcaꞌn. Palh jā tze ixmāxkakēniꞌ mimacniꞌcaꞌn, āꞌchulāꞌ cāꞌpucsuaꞌ nahuan. Aꞌntzaꞌ jā cāꞌpucsuaꞌ jā tasuꞌyucan jā peꞌaꞌncan.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata chāꞌtuꞌ patrón
\r Lc. 16:13
\p
\v 24 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ jāla chu lacxtim catitāꞌscujli chāꞌtuꞌ ixpatrón. Napāxquīꞌ chāꞌtin ē jā catilaktzīꞌncuꞌtunlī āꞌchāꞌtin. Nakexmatniꞌ chāꞌtin ē nalakmakaꞌn āꞌchāꞌtin. Nā chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn jāla nalīpāhuaꞌnāꞌtit Dios palh nalīpāhuaꞌnāꞌtit mintumīncaꞌn.
\s Jesús māsuꞌyulh chī Dios cāmaktakaꞌlha ixlacstīn
\r Lc. 12:22‑31
\p
\v 25 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ iccālīhuaniyān chuhuaꞌj. Jā tilīꞌaꞌktuyunāꞌtit tū nahuaꞌyāꞌtit ē chī nalīlatahuiꞌlayāꞌtit. Jā tilīꞌaꞌktuyunāꞌtit tū nalīlhakāꞌnanāꞌtit. Dios cāmaxquīꞌyān milīhuaꞌtcaꞌn ē mimacniꞌcaꞌn tū tzē nalīscujāꞌtit, ē āꞌchulāꞌ nacāmaxquīꞌyān tū namaclacasquiꞌnāꞌtit.
\v 26 Cuenta cacātlahuaꞌtit spūnīꞌn tū takosnūꞌn. Xlacaꞌn jā tachaꞌnānaꞌn, nūn tamakalanānaꞌn ē jā takaꞌlhī ixpūcuxiꞌcaꞌn. QuinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn cāmāhuīꞌ. Huiꞌxinaꞌn āꞌchulāꞌ mintapalhcaꞌn ē jā spūnīꞌn.
\v 27 ¿Tīchu na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tzē natahuiꞌla āꞌchulāꞌ makās xmān ixpālacata nalīꞌaꞌktuyunāꞌtit?
\p
\v 28 ¿Tū ixpālacata cālīꞌaꞌktuyunāꞌtit miluꞌxuꞌcaꞌn tū nalhakāꞌyāꞌtit? Camakscaꞌttit xaꞌnat chī natalīstaca nac cāꞌtacuxtu. Jā tascuja ē jā tatzaꞌpaꞌ ixluꞌxuꞌcaꞌn.
\v 29 Tzēhuanīꞌt tastaca masqui jā tū tatlahua. Iccāhuaniyān rey Salomón jāla cāmālakchāꞌnī ixlītzēhuanīꞌt xaꞌnat ē xlaꞌ rico ixuanīꞌt.
\v 30 Aꞌnan paꞌlhmaꞌ nac cāꞌtacuxtu tū tzēhuanīꞌt. Lakalī tūꞌxamaꞌn nacāꞌīꞌcan ē nacālhcuyucan. Dios cāmaktakaꞌlha ē cāmakastaca paꞌlhmaꞌ tū palaj nascāca ē āꞌchulāꞌ tzej nacāmaktakaꞌlhān huiꞌxinaꞌn. ¿Tū ixpālacata jā aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ?
\v 31 Chuntzaꞌ jā tilīꞌaꞌktuyunāꞌtit ē jā catihuantit: “¿Tūchu nahuaꞌyāuj? ¿Tūchu nalīkoꞌtnunāuj? ¿Chī naꞌiclīlhakāꞌnanāuj?”
\v 32 Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj pōꞌktu quilhtamacuj chuntzaꞌ tahuan ē pōꞌktu quilhtamacuj chuntzaꞌ tapuhuan. Huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīꞌyāꞌtit chāꞌtin minTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn ē xlaꞌ tzej caꞌtzī tū maclacasquiꞌnāꞌtit lakalīyān.
\v 33 Xatze caputzatit pūla chī nacālīmāpaꞌksīkōꞌyān Dios ē nā caputzatit chī nalīmakapāxuhuīꞌyāꞌtit Dios. Xlaꞌ nacāmaxquīꞌyān ixlīpōꞌktu tū maclacasquiꞌnāꞌtit.
\v 34 Jā catitamakchuyīꞌtit chuhuaꞌj tū nacāꞌaꞌkspulayān lakalī. Chuntzaꞌ jāla tzej scujaꞌtit huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. Ixlīlakalī nalīꞌaꞌktuyunātit.
\c 7
\s Jesús māsuꞌyulh jā tze cāꞌaꞌksaꞌncan āꞌmakapitzīn
\r Lc. 6:37‑38, 41‑42
\p
\v 1 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā caticāputzānaꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn ē Dios jā nacāputzānaꞌniꞌyān.
\v 2 Chuntzaꞌ chī huiꞌxinaꞌn cāputzānaꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn, chu lacxtim Dios nacāputzānaꞌniꞌyān. Palh huiꞌxinaꞌn nalāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit, nā Dios nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān.
\v 3 ¿Chī tzē nalaktzīꞌnaꞌ macstiꞌnaꞌj paꞌlhxtum na ixlakastapun mintāꞌtin palh tanūmāꞌlh huaꞌchi aꞌktin quiꞌhuiꞌ na milakastapun?
\v 4 Palh jā pūla namāxtuyaꞌ quiꞌhuiꞌ na milakastapun, jāla catimaꞌxtuniꞌ paꞌlhxtum na ixlakastapun mintāꞌtin.
\v 5 ¡Aꞌkskāhuīꞌnīnāꞌtit! Palh huiꞌx tlahuaꞌyaꞌ tū jā tze, jāla catiꞌaꞌksaꞌnti āꞌchāꞌtin tī tlahua tū jā tze. Ixlacasquiꞌnca cuenta natlahuaꞌyaꞌ pūla chī latāꞌkchokoyaꞌ huiꞌx ē chuntzaꞌ tzē namaktāyaꞌyaꞌ āꞌchāꞌtin tzej nalatāꞌkchoko.
\p
\v 6 ’Aꞌnan tachiꞌxcuhuīꞌt tī ixtāyatcaꞌn jā tze ixtalacapāstacniꞌcaꞌn. Palh xlacaꞌn jā tunca takexmatcuꞌtun ixtachihuīn Dios, jā caticāmāsuꞌyuniꞌtit. Xmān natasītzīꞌ ē nacātatucscuꞌtunān huaꞌchi chichiꞌ tū xcanaꞌn. Xatasicuaꞌlanātlahua ixtachihuīn Dios. Palh tachiꞌxcuhuīꞌt jā takexmatcuꞌtun, jā caticāmāsuꞌyuniꞌtit xlacaꞌn. Jā catitalakachiꞌxcuhuīꞌlh ixtachihuīn Dios. Xlacaꞌn huaꞌchi lakatin paꞌxniꞌ tū nalacchiꞌnta tū tapalaxlaꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh chī nalīsquiꞌniꞌyāuj Dios
\r Lc. 11:9‑13; 6:31
\p
\v 7 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Casquiꞌniꞌtit Dios ē xlaꞌ nacāmaxquīꞌyān. Caputzatit tū Dios cāmaxquīꞌcuꞌtunān ē namaclaꞌyāꞌtit. Camacasāꞌnaꞌntit nac mākelhcha ē nacātamālaquīꞌniꞌyān.
\v 8 Chuntzaꞌ tī nasquiꞌniꞌ Dios, ūꞌtzaꞌ namaktīniꞌn ē tī naputza tū Dios namaxquīꞌ, xlaꞌ namacla. Tī namacasāꞌnaꞌn nac mākelhcha, namālaquīꞌniꞌcan.
\p
\v 9 ’Huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīꞌyāꞌtit mincamanaꞌcaꞌn. Palh chāꞌtin minkaꞌhuaꞌcha nasquiꞌniꞌyān pāntzīn, ¿ē namaxquīꞌyaꞌ aꞌktin chihuix?
\v 10 Palh nasquiꞌniꞌyān squīꞌtiꞌ, ¿ē namaxquīꞌyaꞌ lūhuaꞌ?
\v 11 Huiꞌxinaꞌn masqui jā tzej caꞌtzīyāꞌtit, tzē nacāmaxquīꞌyāꞌtit talakalhuꞌmān milacstīncaꞌn. Āꞌchulāꞌ minTātacaꞌn tī huiꞌlachaꞌ nac aꞌkapūn nacāmaxquīꞌ tū xatze tī tasquiꞌniꞌ.
\p
\v 12 ’Chuntzaꞌ cacātlahuaꞌniꞌtit āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ chī lacasquiꞌnāꞌtit xlacaꞌn nacātatlahuaniꞌyān. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ tū huanicuꞌtun ixlīmāpaꞌksīn Moisés ē ūꞌtzaꞌ ixtamāsuꞌyuncaꞌn aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn chī tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata xapītzunaꞌj mākelhcha
\r Lc. 13:24
\p
\v 13 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Aꞌnan aꞌktuꞌ mākelhcha ē kentuꞌ tej. Natanūꞌyāꞌtit nac xapītzunaꞌj mākelhcha jā māꞌlh pītzunaꞌj tej. Pīkaꞌtlaꞌ māꞌlh tej tū aꞌn nac pūpātīn ē pīkaꞌtlaꞌ xamākelhcha. Līlhūhuaꞌ tī natatanūyāchaꞌ.
\v 14 Pītzunaꞌj tej aꞌn nac aꞌkapūn jā natahuiꞌlayāuj pōꞌktu quilhtamacuj. Jicslīhuaꞌ aꞌncan. Nā pītzunaꞌj xamākelhcha. Jā aꞌnan lhūhuaꞌ tī natamacla ē natatanūyāchaꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata chī līlakapascan ixtahuaꞌcaꞌt quiꞌhuiꞌ
\r Lc. 6:43‑44
\p
\v 15 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit tī tahuan palh ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios ē xmān taꞌaꞌkskāhuīꞌnin. Xlacaꞌn huaꞌchi lobo tū taputzamāꞌnalh ixlīhuaꞌtcaꞌn ē talhakāꞌnanīꞌt huaꞌchi purecuꞌ.
\v 16 Tzē nacālīlakapasāꞌtit chī natalatāꞌkchoko. Jāla cāpuꞌxcan uvas nac cāꞌlhtucūꞌn ē jā tī cāpuꞌxa higos nac lhtucūꞌ quiꞌhuiꞌ.
\v 17 Chuntzaꞌ xatze quiꞌhuiꞌ namāstāꞌ xatze ixtahuaꞌcaꞌt ē tzēhuanīꞌt. Tū jā tze quiꞌhuiꞌ jā tze ixtahuaꞌcaꞌt.
\v 18 Xatze quiꞌhuiꞌ jā catimāstāꞌlh ixtahuaꞌcaꞌt tū jā tze. Ē tū jā tze quiꞌhuiꞌ jāla catimāstāꞌlh xatze ixtahuaꞌcaꞌt.
\v 19 Palh quiꞌhuiꞌ jā namāstāꞌ xatze ixtahuaꞌcaꞌt, nacāꞌcan ē nalhcuyucan.
\v 20 Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn nacālīlakapasāꞌtit aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn tī taꞌaꞌkskāhuīꞌnin. Xlacaꞌn jā tzej talatāꞌkchoko.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tī natatanū jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ
\r Lc. 13:25‑27
\p
\v 21 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Lhūhuaꞌ aꞌnan tī naquintamāpācuhuī: “QuiMāpaꞌksīniꞌ.” Ūꞌtzaꞌ jā huanicuꞌtun natatanū jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Xmān tzē natatanūyāchaꞌ xlacaꞌn tī tatlahua ixtalacasquiꞌnīn quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 22 Aꞌcxniꞌ namin āꞌxmān quilhtamacuj, līlhūhuaꞌ naquintahuani: “QuiMāpaꞌksīniꞌcaꞌn, quinaꞌn iclīmāsuꞌyūj ixtachihuīn Dios milītliꞌhuiꞌqui. Nā milītliꞌhuiꞌqui iccālīmāxtūj jā tzeya ūꞌnīꞌn. Nā lhūhuaꞌ līꞌaꞌcnīn iccālītlahuáuj milītliꞌhuiꞌqui”, natahuan.
\v 23 Palaj tunca naꞌiccāhuan: “Jā iccālakapasān. Caquilātapānūniꞌuj. Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit tū jā tze.”
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tī takexmatniꞌ ē tī jā takexmatniꞌ
\r Lc. 6:47‑49; Mr. 1:22
\p
\v 24 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chuntzaꞌ tī quinkexmata ē natlahua tū icmāsuꞌyu, xlaꞌ tzej tlāꞌhuan na ixtej Dios ē natāyaniꞌ masqui napātīniꞌn. Chuntzaꞌ nala huaꞌchi chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī pūlhmāꞌn yāhualh xatantūn ixchic.
\v 25 Masqui milh lhūhuaꞌ xcān ē palhaꞌ ūꞌniꞌ snoꞌkli chic, tāyaniꞌlh ē jā makaꞌaꞌnīlh.
\v 26 Tī quinkexmata ē jā natlahua tū icmāsuꞌyu, xlaꞌ jāla catitāyaniꞌlh. Chuntzaꞌ nala huaꞌchi chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī xalhkēnti ixuanīꞌt ē jā pūlhmāꞌn yāhualh xatantūn.
\v 27 Aꞌcxniꞌ lalh xcān ē milh palhaꞌ ūꞌniꞌ tū snoꞌkli chic, jā tāyaniꞌlh. Makaꞌaꞌnīlh ē laclakōꞌlh.
\p
\v 28 Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanikōꞌlh tzamāꞌ, tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh tzamāꞌ tamāsuꞌyun.
\v 29 Xlaꞌ cāmāsuꞌyuniꞌlh huaꞌchi tī kaꞌlhī līmāpaꞌksīn, ē jā huaꞌchi xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn xmān ixtamāsuꞌyu tū tamakscaꞌtli.
\c 8
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin tī ixmasniꞌmāꞌlh ixquinīt
\r Mr. 1:40‑45; Lc. 5:12‑16
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús lacyujli nac sipej, lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tastālaniꞌlh.
\v 2 Laktalacatzunaꞌjīlh chāꞌtin taꞌjatatlaniꞌ. Ixkaꞌlhī taꞌjatat tū huanican lepra ē ūꞌtzaꞌ tū māmasī quinquinītcaꞌn. Taꞌjatatlaniꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús ē huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, palh huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ, tzē naquimātzeyīꞌyaꞌ.
\p
\v 3 Palaj tunca Jesús xaꞌmalh ē huanilh:
\p ―Chuntzaꞌ quit iclacasquiꞌn. Catzeyaꞌnti.
\p Aꞌcxniꞌ huanli huāꞌmāꞌ, tapānūniꞌlh ixtaꞌjatat. Tzetzaꞌ ixuanīꞌt.
\v 4 Jesús huanilh:
\p ―Catamaktakaꞌlhti ē jā tī chāꞌtin tihuaꞌniꞌyaꞌ. Xmān calakpi ixpālejcaꞌn israelitas ē camāꞌsuꞌyuniꞌ mimacniꞌ. Xlaꞌ nalaktzīꞌn palh tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ. Nalīlakatāyanaꞌnaꞌ chuntzaꞌ chī māpaꞌksīniꞌlh Moisés. Chuntzaꞌ natacaꞌtzī tachiꞌxcuhuīꞌt tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh ixtasācuaꞌ chāꞌtin capitán xalaꞌ nac Roma
\r Lc. 7:1‑10
\p
\v 5 Aꞌcxniꞌ Jesús tanūlh nac cāꞌlacchicniꞌ Capernaum, laktalacatzunaꞌjīlh chāꞌtin ixcapitancaꞌn soldados romanos. Squiꞌniꞌlh camaktāyalh
\v 6 ē huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, taꞌjatatla quintasācuaꞌ ē māꞌlh na quinchic. Xcāhuīꞌhuananīꞌt ē pātīniꞌmāꞌlh.
\p
\v 7 Jesús huanilh:
\p ―Naꞌicaꞌn naꞌicmātzeyī.
\p
\v 8 Capitán kelhtīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, huiꞌx kaꞌlhīꞌyaꞌ līmāpaꞌksīn ē jā minīꞌniꞌ natanūꞌyaꞌ na quinchic. Xmān namāpaꞌksīꞌyaꞌ ē natzeyan quintasācuaꞌ.
\v 9 Āꞌnā quit quintamāpaꞌksī xanapuxcuꞌnuꞌ ē nā quit iccāmāpaꞌksī quisoldados. Aꞌcxniꞌ naꞌicuani chāꞌtin soldado caꞌaꞌlh, xlaꞌ naꞌaꞌn. Aꞌcxniꞌ naꞌicuani āꞌchāꞌtin camilh, xlaꞌ namin. Aꞌcxniꞌ naꞌicuani quintasācuaꞌ catlahualh catūhuālh, xlaꞌ natlahua tū icuani.
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ Jesús kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, līꞌaꞌcnīlh. Cāhuanilh tī ixtastālaniꞌtēlha:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Jā iclakapasa jā tī chāꞌtin israelita tī quinaꞌkaꞌīꞌniꞌ chī huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\v 11 Nā iccāhuaniyān natamin lhūhuaꞌ xalanīꞌn ixtankēn ē nā lhūhuaꞌ xalanīꞌn na ixlītāꞌcnun. Xlacaꞌn, masqui jā israelitas, xlacaꞌn nacātāꞌhuāꞌyan Abraham ē Isaac ē Jacob jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\v 12 Āꞌmakapitzīn masqui israelitas, xlacaꞌn nacāmacāꞌncan nac kēpūn aꞌntzaꞌ jā cāꞌpucsuaꞌ. Aꞌntzaꞌ natacalhuan ē natalāxca ixtatzancaꞌn.
\p
\v 13 Palaj tunca Jesús huanilh capitán:
\p ―Capit na minchic. Chuntzaꞌ chī aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌ, chuntzaꞌ natlahuaniꞌcaꞌnaꞌ.
\p Tzamāꞌ puntzunaꞌ mātzeyīlh ixtasācuaꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh ixpuhuitiꞌ Simón Pedro
\r Mr. 1:29‑31; Lc. 4:38‑39
\p
\v 14 Jesús aꞌlh na ixchic Pedro ē aꞌntzaꞌ laktzīꞌlh ixpuhuitiꞌ. Ixmacscutlamāꞌlh ē ixmāꞌlh.
\v 15 Jesús xaꞌmaniꞌlh ixmacan ē tapānūniꞌlh macscut. Tāꞌkaquīꞌlh tzamāꞌ puscāt ē tzuculh cāmāhuīꞌ.
\s Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn
\r Mr. 1:32‑34; Lc. 4:40‑41
\p
\v 16 Aꞌcxniꞌ īꞌsmalankaꞌnamāꞌlhtzaꞌ, cālīminiꞌca Jesús lhūhuaꞌ tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn. Xlaꞌ xmān māpaꞌksīlh ē chuntzaꞌ cāmāxtulh jā tzeya ūꞌnīꞌn. Nā cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn.
\v 17 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ aꞌkspulalh ē mākentaxtūlh chī aꞌkchihuīnaꞌnli profeta Isaías aꞌcxniꞌ huanli huāꞌmāꞌ: “Xlaꞌ māpānūlh quintaꞌjatatcaꞌn quinaꞌn ē nā chī īꞌxlajuaꞌnanāuj.”
\s Tī titastālaniꞌcuꞌtunli Jesús
\r Lc. 9:57‑62
\p
\v 18 Aꞌcxniꞌ Jesús cālaktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tī ixtalītamacstiꞌliꞌmāꞌnalh, māpaꞌksīlh ē lēꞌnca ixtuntacut kaꞌtlaꞌ xcān nac barco.
\v 19 Chāꞌtin xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, ictāꞌaꞌncuꞌtunān calhāxcuhuālh jā napinaꞌ.
\p
\v 20 Jesús kelhtīlh:
\p ―Tanquihuiꞌ takaꞌlhī ixlhuꞌcuꞌcaꞌn ē spūnīꞌn takaꞌlhī ixmāsekcaꞌn. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē quit jā ickaꞌlhī quinchic jā naꞌiclhtata.
\p
\v 21 Āꞌchāꞌtin tī īꞌscujniꞌ ixuanīꞌt, xlaꞌ huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, caquimakxtekti naꞌictahuiꞌla na quinchic hasta aꞌcxniꞌ namāꞌcnūcan quintātaꞌ.
\p
\v 22 Jesús kelhtīlh:
\p ―Caquistālaꞌniꞌ. Xlacaꞌn tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌ tzē natamāꞌcnū mintātaꞌ.
\s Jesús cāmācaꞌcsnīlh ūꞌniꞌ ē mar
\r Mr. 4:35‑41; Lc. 8:22‑25
\p
\v 23 Palaj tunca Jesús tojōlh aꞌktin nac barco ē tatāꞌtojōlh īꞌscujnuꞌnīꞌn.
\v 24 Aꞌcxniꞌ ixtatacutmāꞌnalh, xamaktin tzuculh palhaꞌ ūꞌnun ē ixlītatzumamāꞌlhtzaꞌ xcān barco. Jesús īꞌlhtatamāꞌlh.
\v 25 Palaj tunca taꞌaꞌlh tamālakahuānīlh ē tahuanilh:
\p ―¡Māpaꞌksīniꞌ, caquilāmakapūtaxtūj! ¡Tāꞌktzīmāꞌnaujtzaꞌ!
\p
\v 26 Jesús cākelhtīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata jicuaꞌnāꞌtit? ¡Jā tzej aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit!
\p Palaj tunca tāꞌkaquīꞌlh ē cālacaquilhnīlh ūꞌniꞌ ē mar. Chuntzaꞌ caꞌcslalh.
\v 27 Chiꞌxcuhuīꞌn talīꞌaꞌcnīlh ē tahuanli:
\p ―¿Tichūyā chiꞌxcuꞌ xlaꞌ? ¡Hasta tzē cāmāpaꞌksī ūꞌniꞌ ē mar ē takexmatniꞌ!
\s Chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Gadara tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn
\r Mr. 5:1‑20; Lc. 8:26‑39
\p
\v 28 Ixtuntacut nac xcān ixuīꞌlh aꞌktin tiꞌyaꞌt jā huanican Gadara. Aꞌcxniꞌ Jesús chāꞌlh aꞌntzaꞌ, tatalacatzunaꞌjīlh chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌnchaꞌ nac lhuꞌcuꞌ. Ixchāꞌtuꞌcaꞌn ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn ē ixtachuyā ē ixtamekēꞌklhanaꞌn. Jā tī chāꞌtin ixtatētaxtucuꞌtun aꞌntzaꞌ ixpālacatacaꞌn tzamāꞌ chāꞌtuꞌ.
\v 29 Tatzuculh tataꞌsa ē tahuanli:
\p ―Iccaꞌtzīyāuj huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios. ¿Ē mincuenta tū ictlahuamāꞌnāuj? ¿Ē taꞌt naquilāmakapātīnīnāuj aꞌcxniꞌ jānaꞌj lakchāꞌn quilhtamacuj tū līlhcānancanīꞌt?
\p
\v 30 Jā makat aꞌntzaꞌ ixtahuāꞌyamāꞌnalh lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn.
\v 31 Jā tzeya ūꞌnīꞌn tasquiꞌniꞌlh Jesús:
\p ―Palh naquilāmāxtuyāuj na ixpūlacniꞌcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn, caquilāmakxtekui naꞌictanūyāuj na ixpūlacniꞌcaꞌn tzamāꞌ paꞌxnīꞌn.
\p
\v 32 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Capintittzaꞌ.
\p Jā tzeya ūꞌnīꞌn cāpūlactaxtulh chiꞌxcuhuīꞌn ē tapūlactajōlh na ixpūlacniꞌcaꞌn lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn. Palaj tunca lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn tatuꞌjnuntēlha taꞌaꞌlh nac cāꞌlacatampān ē tatojōchaꞌ nac xcān ē aꞌntzaꞌ tajicsuaꞌkōꞌlh.
\p
\v 33 Chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn, xlacaꞌn tajicuaꞌnli ē tatuꞌjnulh nac cāꞌlacchicniꞌ. Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh, tahuankōꞌlh ixlīpōꞌktu tū cāꞌaꞌkspulalh chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ.
\v 34 Palaj tunca ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ talakaꞌlh Jesús jā ixuīꞌlh. Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh aꞌntzaꞌ, tasquiꞌniꞌlh Jesús cataxtulh na ixtiꞌyaꞌtcaꞌn.
\c 9
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin tī īꞌxcāhuīꞌhuananīꞌt
\r Mr. 2:1‑12; Lc. 5:17‑26
\p
\v 1 Palaj tunca Jesús tojōlh aꞌktin nac barco ē aꞌlh ixtuntacut nac xcān ē chāꞌlh nac Capernaum jā nā ixcāꞌlacchicniꞌ.
\v 2 Līminiꞌcanchaꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī īꞌxcāhuīꞌhuananīꞌt ē tī ixmāꞌlh na ixtalajniꞌ. Aꞌcxniꞌ Jesús laktzīꞌlh chī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ ixlītliꞌhuiꞌqui, xlaꞌ huanilh taꞌjatatlaniꞌ:
\p ―Catahuiꞌxcāniꞌ, quinkaꞌhuaꞌcha. Quit icmātzaꞌnkēnaꞌniꞌkōꞌyān mincuenta.
\p
\v 3 Palaj tunca makapitzīn xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn tapuhuanli: “Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ mālakchāꞌnīmāꞌlh Dios. Nūn tī chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tzē naquincāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān quincuentacaꞌn, xmān Dios.”
\v 4 Jesús ixcaꞌtzī chī ixtapuhuamāꞌnalh ē ūꞌtzaꞌ cālīhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata puhuaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ na milīstacnaꞌcaꞌn?
\v 5 Icuanilhtzaꞌ taꞌjatatlaniꞌ: “Icmātzaꞌnkēnaꞌniꞌkōꞌyān mincuenta.” Jā tū tasuꞌyu masqui mātzaꞌnkēnaꞌniꞌcatzaꞌ. Palh xaꞌicuanilh: “Catāꞌkaquiꞌ ē casmiꞌliꞌ mipūtamaꞌ ē catlāꞌhuaꞌnti”, chuntzaꞌ ixlītasuꞌyulh palh ixlīcānaꞌ tzeyanli.
\v 6 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Chuhuaꞌj naꞌiccālīmāsuꞌyuniꞌyān chī ickaꞌlhī līmāpaꞌksīn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj ē tzē naꞌiccāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ ixcuentacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p Palaj tunca Jesús huanilh chiꞌxcuꞌ tī īꞌxcāhuīꞌhuananīꞌt:
\p ―Catāꞌkaquiꞌ ē casmiꞌliꞌ mipūtamaꞌ ē capit na minchic.
\p
\v 7 Palaj tunca chiꞌxcuꞌ tāꞌkaquīꞌlh ē lēꞌlh ixpūtamaꞌ ē aꞌlh na ixchic.
\v 8 Tachiꞌxcuhuīꞌt, aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, tajicuaꞌnli. Tamakapāxuīlh Dios tī ixcāmaxquīꞌnīꞌt huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn chiꞌxcuhuīꞌn.
\s Mateo tzuculh stālaniꞌ Jesús
\r Mr. 2:13‑17; Lc. 5:27‑32
\p
\v 9 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtaxtumāꞌlh aꞌntzaꞌ, laktzīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Mateo. Xlaꞌ ixuīꞌlh jā ixmātāꞌjīniꞌncan līxokot ē huanica:
\p ―Caquistālaꞌniꞌ.
\p Palaj tunca Mateo tāyalh ē stālaniꞌlh.
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ Jesús ixuāꞌyamāꞌlh na ixchic Mateo, tachāꞌlh lhūhuaꞌ mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē āꞌmakapitzīn tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn. Ixlīpōꞌktucaꞌn ixcātāꞌhuāꞌyamāꞌlh Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn.
\v 11 Aꞌcxniꞌ makapitzīn fariseos talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, xlacaꞌn takelhasquiꞌnīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata mimākelhtahuaꞌkēꞌniꞌcaꞌn cātāꞌhuāꞌyan mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē āꞌmakapitzīn tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn?
\p
\v 12 Jesús kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn ē cāhuanilh:
\p ―Xlacaꞌn tī jā tataꞌjatatla jā tamaclacasquiꞌn doctor. Xmān taꞌjatatlaniꞌ tamaclacasquiꞌn.
\v 13 Capintit ē cascaꞌttit tū huanicuꞌtun huāꞌmāꞌ tū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios: “Quit āꞌchulāꞌ iclacasquiꞌn nacālakalhuꞌmaꞌnāꞌtit āꞌmakapitzīn. Jā iclacasquiꞌn naquilālakahuiꞌlīyāuj animalh.” Chuntzaꞌ tzoꞌkcanīꞌt. Quit jā icmilh iccāputza tī tapuhuan xlacaꞌn lactze. Icmilh iccāputza tachiꞌxcuhuīꞌt tī tacaꞌtzī jā lactze xlacaꞌn ē chuntzaꞌ natalakpalī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn.
\s Kelhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata chī jā tihuāꞌyan
\r Mr. 2:18‑22; Lc. 5:33‑39
\p
\v 14 Āꞌlīstān tī ixtastālaniꞌ Juan Māꞌkpaxīniꞌ, xlacaꞌn talakmilh Jesús. Takelhasquiꞌnīlh:
\p ―Quinaꞌn ē fariseos maklhūhuaꞌ jā icuāꞌyanāuj pōꞌktu quilhtamacuj ixpālacata Dios. ¿Tū ixpālacata miscujnuꞌnīꞌn pōꞌktu quilhtamacuj tahuāꞌyan?
\p
\v 15 Jesús cākelhtīlh:
\p ―¿Ē natalīpuhuan tī cāꞌinvitarlīcan jā tamakaxtokmāꞌca? Līhuan cātāꞌlahuīꞌlhcus squiꞌnīniꞌ, jā talīpuhuan. Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nalēꞌncan squiꞌnīniꞌ ē aꞌcxniꞌ natalīpuhuan ē jā catitahuāꞌyalh ixamigos. (Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanilh huāꞌmāꞌ, ixaꞌcstu ixlīchihuīnaꞌmāꞌca.)
\p
\v 16 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā tī nasita xasāstiꞌ luꞌxuꞌ nalīlactzaꞌpaꞌ tū xamasniꞌtzaꞌ. Xasāstiꞌ luꞌxuꞌ natāꞌtimī ē āꞌchulāꞌ naxtīꞌta xamasniꞌ.
\v 17 Xaxcān uva tū jā xaxcuꞌta jā tī chāꞌtin catipūmojōlh xamasniꞌ ixkoꞌxkaꞌ purecuꞌ. Namojōcan xasāstiꞌ nac koꞌxkaꞌ ē aꞌcxniꞌ naxcuꞌtan, jā catipankli koꞌxkaꞌ. Chuntzaꞌ jā pāxcat catihuanli koꞌxkaꞌ ē jā catitaxtuniꞌlh xaxcān uva ―cāhuanilh Jesús. (Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ līchihuīnaꞌmāꞌlh ixtamāsuꞌyuncaꞌn israelitas ē ixtamāsuꞌyun Jesús tū xasāstiꞌ.)
\s Ixtzuꞌmaꞌjāt Jairo ē puscāt tī xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ Jesús
\r Mr. 5:21‑43; Lc. 8:40‑56
\p
\v 18 Līhuan Jesús ixcāhuanimāꞌlh huāꞌmāꞌ, chāꞌlh chāꞌtin xapuxcuꞌ israelitas. Xlaꞌ tatzokostaniꞌlh na ixlacatīn Jesús ē huanilh:
\p ―Nīlhcus quintzuꞌmaꞌjāt. Masqui nīlhtzaꞌ, palh huiꞌx napinaꞌ ē namacaxaꞌmaꞌyaꞌ, xlaꞌ nalacastālancuanaꞌn.
\p
\v 19 Jesús tāyalh ē tāꞌaꞌlh chiꞌxcuꞌ. Nā īꞌscujnuꞌnīꞌn nā tatāꞌaꞌlh.
\v 20 Palaj tunca milh chāꞌtin puscāt tī ixtaꞌjatatla. Ixkaꞌlhītzaꞌ aꞌkcāujtuꞌ cāꞌta jāla ixcāsniꞌ ixkaꞌlhniꞌ. Laktalacatzunaꞌjīlh ixchakēn Jesús ē xaꞌmaniꞌlh ixquilhtūn ixluꞌxuꞌ.
\v 21 Puhuanli chuntzaꞌ: “Xmān caꞌicxaꞌmaniꞌlh ixluꞌxuꞌ ē naꞌictzeyan”, puhuanli.
\v 22 Jesús talakspiꞌtli ē laktzīꞌlh puscāt ē huanilh:
\p ―Catahuiꞌxcāniꞌ, quintzuꞌmaꞌjāt. Tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ ixpālacata aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌ.
\p Xlītzaꞌla tzeyanli tunca.
\p
\v 23 Aꞌcxniꞌ Jesús chāꞌlh na ixchic xapuxcuꞌ israelitas, cālaktzīꞌlh músicos tī natatāꞌaꞌn aꞌcxniꞌ namāꞌcnūcan. Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtataꞌsamāꞌnalh.
\v 24 Jesús cāhuanilh:
\p ―Catapānūꞌtit huāꞌtzāꞌ. Tzuꞌmaꞌjāt jā nīnīꞌt. Xmān lhtatamāꞌlh.
\p Xlacaꞌn talīlītzīꞌnli.
\p
\v 25 Aꞌcxniꞌ Jesús cāmāxtukōꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt, xlaꞌ tanūlh jā ixmāꞌlh tzuꞌmaꞌjāt ē macachiꞌpalh. Tzuꞌmaꞌjāt tāꞌkaquīꞌlh.
\v 26 Calhāxcuhuālh ixāꞌtun tamacniꞌ aꞌkahuanli tū aꞌkspulalh tzuꞌmaꞌjāt.
\s Jesús cāmātzeyīlh chāꞌtuꞌ lakatzīꞌnīꞌn
\p
\v 27 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtaxtumāꞌlh aꞌntzaꞌ, tatzuculh tastālaniꞌ chāꞌtuꞌ lakatzīꞌnīꞌn. Palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caquilālakalhuꞌmanui, huiꞌx tī ixtāꞌnat David!
\p
\v 28 Aꞌcxniꞌ Jesús tanūlh nac chic, lakatzīꞌnīꞌn tatalacatzunaꞌjīlh. Xlaꞌ cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit tzē naꞌiccāmālacahuānīyān?
\p Takelhtīlh:
\p ―Chuntzaꞌ icaꞌkaꞌīꞌyāuj, Māpaꞌksīniꞌ.
\p
\v 29 Palaj tunca Jesús cāxaꞌmaniꞌlh ixlakastapuncaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Calalh chuntzaꞌ chī aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit.
\p
\v 30 Tatzeyalh ixlakastapuncaꞌn ē talacahuānaꞌlh. Palaj tunca Jesús cāmāpaꞌksīlh:
\p ―Tzēꞌk cacaꞌtzītit ē jā tī chāꞌtin namācaꞌtzīnīꞌyāꞌtit.
\p
\v 31 Masqui chuntzaꞌ cāhuanica, aꞌcxniꞌ tataxtulh xlacaꞌn tatzuculh tahuani chāꞌtin chāꞌtin tū cātlahuaniꞌlh Jesús. Ūꞌtzaꞌ talīcaꞌtzīkōꞌlh calhāxcuhuālh nac huāꞌmāꞌ tiꞌyaꞌt.
\s Jesús mātzeyīlh kōꞌkoꞌ
\p
\v 32 Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixtataxtu tī lakatzīꞌnīꞌn ixtahuanīꞌt, aꞌcxniꞌ līminiꞌca Jesús chāꞌtin kōꞌkoꞌ. Kōꞌkoꞌ ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ.
\v 33 Aꞌcxniꞌ Jesús māxtulh jā tzeya ūꞌniꞌ, palaj tunca tzuculh chihuīnaꞌn kōꞌkoꞌ. Tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh ē tahuanli:
\p ―Jā maktin iclaktzīꞌnīꞌtauj ixtāꞌchuntzaꞌ huāꞌmāꞌ na quintiꞌyaꞌtcaꞌn israelitas.
\p
\v 34 Fariseos, xlacaꞌn ixtahuan:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn tī xapuxcuꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn. Ūꞌtzaꞌ cālīmāxtulh jā tzeya ūꞌniꞌ.
\s Jesús cālakalhuꞌmanli tachiꞌxcuhuīꞌt
\p
\v 35 Jesús ixtētaxtutēlha aꞌkatunuꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ ē ranchujnuꞌ. Ixtētanūtēlha aꞌkatunuꞌ na ixtemplocaꞌn israelitas ē ixmāsuꞌyu. Ixcāꞌaꞌkchihuīnaꞌniꞌ chī nala jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Nā ixcāmātzeyī catūhuālh taꞌjatat ē tacaꞌtzanajuāt.
\v 36 Aꞌcxniꞌ cālaktzīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt, cālakalhuꞌmanli ixpālacata ixcālīꞌaꞌktuyumāꞌlh ē ixtaxlajuananiꞌ. Cālaktzīꞌlh huaꞌchi purecuꞌ tī jā ixtakaꞌlhī ixmaktakaꞌlhnaꞌcaꞌn.
\v 37 Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Ixlīcānaꞌ lhūhuaꞌ aꞌnan tī taꞌaꞌkaꞌīꞌcuꞌtun. Xlacaꞌn ixtāꞌchuntzaꞌ jā sputacus tasācuaꞌn tī nataꞌīꞌnin ē lhūhuaꞌ lanānīꞌt.
\v 38 Ūꞌtzaꞌ nalīsquiꞌniꞌyāꞌtit Dios cacāmacamilh chiꞌxcuhuīꞌn tī nacāmāsuꞌyuniꞌ xatze tachihuīn tī aꞌkaꞌīꞌcuꞌtun ―cāhuanilh.
\c 10
\s Jesús cālacsacli kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Mr. 3:13‑19; Lc. 6:12‑16
\p
\v 1 Xlītzaꞌla Jesús cāmātaꞌsatīnīniꞌlh kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn. Cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn natamāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn ē nacāmātzeyī catūhuālh taꞌjatat ē tacaꞌtzanajuāt.
\p
\v 2 Tzamāꞌ kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ē xlacaꞌn tī cāmāpacuhuīcan apóstoles. Xapūla, xlaꞌ Simón tī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro, ē īꞌstancu Andrés; ē nā Jacobo ē Juan tī ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo;
\v 3 ē nā Felipe ē Bartolomé ē Tomás ē Mateo tī mātāꞌjīniꞌ ixuanīꞌt; ē nā Jacobo tī ixkaꞌhuaꞌcha Alfeo; ē Lebeo tī ixmāpācuhuīcan Tadeo;
\v 4 ē nā Simón tī ixtapaꞌksīniꞌ partido cananista; ē nā Judas Iscariote tī āꞌlīstān macamāstāꞌlh Jesús.
\s Jesús cāmāpaꞌksīlh kelhacāujtuꞌ natalīmāsuꞌyu ixtachihuīn Dios
\r Mr. 6:7‑13; Lc. 9:1‑6
\p
\v 5 Aꞌcxniꞌ Jesús cāmacāꞌlh tzamāꞌ kelhacāujtuꞌ, xlaꞌ chuntzaꞌ cāmāpaꞌksīlh ē cāhuanilh:
\p ―Jā catipintit timāsuꞌyuꞌyāꞌtit jā tahuiꞌlānaꞌnchaꞌ xlacaꞌn tī jā israelitas ē jā titanūꞌyāꞌtit na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn samaritanos.
\v 6 Napināꞌtit nacāmāsuꞌyuniꞌyāꞌtit xalanīꞌn nac Israel. Xlacaꞌn huaꞌchi purecuꞌ tī tatzaꞌnkānīꞌt.
\v 7 Capintit ē naꞌaꞌkchihuīnaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ: “Talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ natasuꞌyu chī Dios nacāmāpaꞌksīniꞌnkōꞌ.”
\v 8 Cacāmātzeyīꞌtit taꞌjatatlanīꞌn ē cacāmālacastālancuanīꞌtit nīnīꞌn. Cacāmātzeyīꞌtit leprosos tī cāmasniꞌmāꞌnalh ixquinītcaꞌn ē cacāmāxtutit jā tzeya ūꞌnīꞌn. Huiꞌxinaꞌn jā xokonīꞌtaꞌntit huāꞌmāꞌ lītliꞌhuiꞌqui tū iccāmaxquīꞌyān ē chuntzaꞌ jā caticāmātāꞌjīꞌtit aꞌcxniꞌ nacālīmātzeyīꞌyāꞌtit quilītliꞌhuiꞌqui.
\p
\v 9 ’Jā camojōꞌtit tumīn ixlaꞌ oro nūn ixlaꞌ plata nūn ixlaꞌ cobre na mimbolsacaꞌn aꞌcxniꞌ napināꞌtit.
\v 10 Jā calīꞌpintit mimorralhcaꞌn nūn pūtuꞌ miluꞌxuꞌcaꞌn. Xmān nalīꞌpināꞌtit miluꞌxuꞌcaꞌn tū lhakāꞌnīꞌtaꞌntit. Jā nalīꞌpināꞌtit nūn caclhiꞌ nūn mimpālaꞌccaꞌn. Tī māsuꞌyumāꞌlh ixtachihuīn Dios maclacasquiꞌn namāhuīꞌcan jā māsuꞌyumāꞌlh.
\p
\v 11 ’Aꞌcxniꞌ nachipināꞌtit aꞌktin nac cāꞌlacchicniꞌ o aꞌktin nac rancho, naputzayāꞌtit chāꞌtin tzeya chiꞌxcuꞌ tī nacāmānūyān na ixchic. Natachokoyāꞌchipitit hasta aꞌcxniꞌ nataxtuyāꞌtit tzamāꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ.
\v 12 Aꞌcxniꞌ natanūꞌyāꞌtit nac chic, nacāhuaniyāꞌtit: “Dios cacāsicuaꞌlanātlahualh tī tahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ nac chic.”
\v 13 Palh cāꞌtapāxuhuān cātamānūyān na ixchiccaꞌn, Dios nacāsicuaꞌlanātlahua ē nā huiꞌxinaꞌn. Palh jā cātamānūcuꞌtunān na ixchiccaꞌn, xlacaꞌn jā caticāsicuaꞌlanātlahuaca.
\v 14 Palh jā cātamānūyān aꞌktin nac chic o aꞌktin nac cāꞌlacchicniꞌ, ē palh jā cātakexmatniꞌyān, palaj tunca cataxtutit. Aꞌcxniꞌ nataxtuyāꞌtit, catincxtit mintujancaꞌn ē nayuja poꞌkxniꞌ. Chuntzaꞌ nalīmāsuꞌyuꞌyāꞌtit xlacaꞌn natalēꞌn cuenta ixpālacata jā takexmatcuꞌtunli.
\v 15 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Aꞌcxniꞌ namin quilhtamacuj ē Dios nacāputzānaꞌnīkōꞌ, xlacaꞌn natapātīniꞌn. Dios āꞌchulāꞌ nacālakalhuꞌman xlacaꞌn xalanīꞌn nac Sodoma ē Gomorra ē jā xalanīꞌn tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ tī jā takexmatcuꞌtun ―huanli Jesús.
\s Cāputzastālaniꞌcan tī taꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ Cristo
\p
\v 16 Jesús cāhuanipālh:
\p ―¡Cuenta catlahuaꞌtit! Quit iccāmacāꞌnān ē nalītaxtuyāꞌtit huaꞌchi purecuꞌ na ixpuꞌnancaꞌn lobos. Skalalh cahuantit huaꞌchi lūhuaꞌ. Calaꞌtit huaꞌchi tantzasnān tū caꞌcsuaꞌ.
\v 17 Catamaktakaꞌlhtit. Chiꞌxcuhuīꞌn nacātamacamaxquīꞌcuꞌtunān māpaꞌksīniꞌnīꞌn ē nacātatucsān na ixtemplocaꞌn israelitas.
\v 18 Nacātamālacapūꞌyān na ixlacatīncaꞌn gobernadores ē reyes xmān quimpālacata. Chuntzaꞌ tzē nacāhuaniꞌyāꞌtit xatze tachihuīn ē nā nacāhuaniꞌyāꞌtit tī jā israelitas.
\v 19 Jā catilīꞌaꞌktuyuntit chī nalītamaktāyayāꞌtit ē chī nacākelhtīyāꞌtit aꞌcxniꞌ nacāmacamaxquīꞌyān māpaꞌksīniꞌnīꞌn. Aꞌcxniꞌ nachipināꞌtit aꞌntzaꞌ, Dios nacāmācaꞌtzīnīyān tū nacāhuaniꞌyāꞌtit xlacaꞌn.
\v 20 Jā xmān mintachihuīncaꞌn tū nachihuīnaꞌnāꞌtit. Espíritu Santo, ūꞌtzaꞌ tī nacāmāchihuīnīyān.
\p
\v 21 ’Chiꞌxcuhuīꞌn natamacamāstāꞌ ixtāꞌtimīncaꞌn nacāmaknīcan ē xanatātanaꞌ natamacamāstāꞌ ixcamanaꞌcaꞌn. Kaꞌhuaꞌchan natatāꞌlāquiclhlaktzīꞌn ixnatātanaꞌcaꞌn ē natamāmaknīnīniꞌn.
\v 22 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt nacātaquiclhlaktzīꞌnān ixpālacata quilātapaꞌksīniꞌyāuj quit. Tī tzancs natatāya ē jā natataxtutāya na quintej masqui tapātīniꞌmāꞌnalh, ūꞌtunuꞌn nacāmakapūtaxtūcan.
\p
\v 23 ’Aꞌcxniꞌ nacātaputzastālaniꞌyān aꞌktin nac cāꞌlacchicniꞌ, cataxtutit ē capintit āꞌlacatin. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Jā catitētaxtukōꞌtit ixlīpōꞌktucaꞌn ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn israelitas namāsuꞌyuyāꞌtit quintachihuīn aꞌcxniꞌ namimpala Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\p
\v 24 ’Āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ ē jā tī scaꞌtmāꞌlh. Āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca patrón ē jā tasācuaꞌ.
\v 25 Līpāxuhua tī scaꞌtmāꞌlh ē tzē namālakchāꞌnī ixmākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ ē nā tasācuaꞌ tī tzē namālakchāꞌnī ixpatrón. Palh lakapalacanīꞌttzaꞌ tī māpaꞌksīniꞌn nac chic ē māpācuhuīcanīꞌttzaꞌ Beelzebú, āꞌchulāꞌ nacālakapalacan āꞌmakapitzīn xalanīꞌn nac huāꞌmāꞌ chic ―cāhuanilh Jesús. (Tū huanli Jesús ixlīchihuīnaꞌmāꞌlh xlaꞌ ē nā īꞌscujnuꞌnīꞌn.)
\s Tīchu najicuaꞌniꞌcan
\r Lc. 12:2‑9
\p
\v 26 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chuntzaꞌ jā caticājicuaꞌniꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixlīpōꞌktu tū tatzēꞌknīꞌt, ūꞌtzaꞌ nalaktzīꞌncan. Tū tatzēꞌkniꞌcus, nacaꞌtzīkōꞌcan.
\v 27 Tū quit iccāhuaniyān xmān huiꞌxinaꞌn, ūꞌtzaꞌ nacāhuaniyāꞌtit cāꞌlhūhuaꞌlacatīn. Tū quit tzēꞌk iccāhuaniyān, ūꞌtzaꞌ palhaꞌ nahuanāꞌtit calhāxcuhuālh.
\v 28 Jā caticājicuaꞌniꞌtit chiꞌxcuhuīꞌn tī tzē natamaknī mimacniꞌcaꞌn ē jāla tamāpaꞌksī milīstacnaꞌcaꞌn. Najicuaꞌniꞌyāꞌtit Dios tī tzē nacāmālaksputū mimacniꞌcaꞌn ē milīstacnaꞌcaꞌn nac pūpātīn.
\p
\v 29 ¿Chī nalīstāꞌcan xalacstīn spūnīꞌn? Stāꞌcan tantuꞌ ē jā tapalaxlaꞌ. QuinTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn cuenta natlahua aꞌcxniꞌ mināchaꞌ aꞌktin xalacstīn spūnīꞌn.
\v 30 Huiꞌxinaꞌn hasta miyaꞌjcaꞌn cātapūlhekeniꞌnīꞌtaꞌn kenatunuꞌ.
\v 31 Ūꞌtzaꞌ jā tilījicuaꞌnāꞌtit. Huiꞌxinaꞌn āꞌchulāꞌ tapalaxlaꞌ ē jā xalacstīn spūnīꞌn ―huanli Jesús.
\s Tī natahuan cāꞌlhūhuaꞌlacatīn tāꞌtapaꞌksī Cristo
\r Lc. 12:8‑9
\p
\v 32 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Catīxcuhuālh tī nahuan na ixlacatīn tachiꞌxcuhuīꞌt: “Quit ictapaꞌksīniꞌ Cristo”, ē chuntzaꞌ nā quit naꞌicuan na ixlacatīn quinTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn: “Xlaꞌ quintapaꞌksīniꞌ quit.”
\v 33 Tī naquinkelhtatzēꞌka cāꞌlhūhuaꞌlacatīn, xlacaꞌn quit naꞌiccākelhtatzēꞌka aꞌcxniꞌ natatāya na ixlacatīn quinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\s Jesús cāmāpāpitzī tachiꞌxcuhuīꞌt
\r Lc. 12:51‑53; 14:26‑27
\p
\v 34 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā tipuhuaꞌnāꞌtit palh quit icmilh ixpālacata aꞌktin nala ixtalacapāstacniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē chuntzaꞌ jā talālīsītzīꞌniꞌlh nac cāꞌquilhtamacuj. Jā ūꞌtzaꞌ quintascujūt. Naꞌiccāmāpāpitziyān.
\v 35 Chīꞌxcuꞌ natāꞌlāquiclhlaktzīꞌn ixkaꞌhuaꞌcha. Ē tzuꞌmaꞌjāt natāꞌlāquiclhlaktzīꞌn ixtzīꞌ. Ē nā puscāt natāꞌlāquiclhlaktzīꞌn ixpuhuitiꞌ.
\v 36 Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tāꞌlāquiclhlaktziꞌ nahuan xalanīꞌn na ixchic.
\p
\v 37 ’Tī āꞌchulāꞌ natapāxquīꞌ ixtzīꞌcaꞌn o ixtātaꞌcaꞌn ē jā quit, xlacaꞌn jā minīꞌniꞌ naquintatapaꞌksīniꞌ quit. Nā tī āꞌchulāꞌ natapāxquīꞌ ixkaꞌhuaꞌchacaꞌn o ixtzuꞌmaꞌjātcaꞌn ē jā quit, xlacaꞌn jā minīꞌniꞌ naquintatapaꞌksīniꞌ quit.
\v 38 Tī jāla tatāyaniꞌ tū nacāꞌaꞌkspula quimpālacata, xlacaꞌn jā minīꞌniꞌ naquintatapaꞌksīniꞌ quit.
\v 39 Tī natataxtutāya na quintej ē jā tapātīniꞌncuꞌtun quimpālacata, xlacaꞌn jā catitakaꞌlhīlh ixlatamatcaꞌn nac aꞌkapūn. Tī natapātīniꞌn masqui ixtalīnīlh quimpālacata, xlacaꞌn nacāmakapūtaxtūcan.
\s Tū natlajacan
\r Mr. 9:41
\p
\v 40 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palh catīhuālh nataꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ tū huiꞌxinaꞌn nacāhuaniꞌyāꞌtit, nā chuntzaꞌ nataꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ tū quit icuan. Palh catīhuālh nataꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ tū icuan, nā chuntzaꞌ nataꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ tī quimacamilh.
\v 41 Palh catīhuālh natalakachiꞌxcuhuīꞌ chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ ixpālacata tacaꞌtzī Dios macaminīꞌt, chuntzaꞌ ūꞌtunuꞌn natatlaja lacxtim huaꞌchi aꞌkchihuīnaꞌ. Palh catīhuālh natalakachiꞌxcuhuīꞌ chāꞌtin tzeya chiꞌxcuꞌ xmān ixpālacata tze xlaꞌ, chuntzaꞌ ūꞌtunuꞌn lacxtim natatlaja huaꞌchi tzeya chiꞌxcuꞌ.
\v 42 Palh chāꞌtin natāꞌhuaꞌ macstiꞌnaꞌj xcān xmān ixpālacata quintapaꞌksīniꞌ quit ē palh natāꞌhuaꞌ masqui catīhuālh chiꞌxcuꞌ, Dios naxokoniꞌ xlaꞌ ―huanli Jesús.
\c 11
\s Īꞌscujnuꞌnīꞌn Juan Māꞌkpaxīniꞌ talakaꞌlh Jesús
\r Lc. 7:18‑35
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús cāmāsuꞌyuniꞌkōꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn, taxtulh aꞌntzaꞌ ē aꞌlh. Ixtētaxtutēlha āꞌmakapitzīn cāꞌlacchicniꞌ lacatzunaꞌjatnaꞌ namāsuꞌyu ē naꞌaꞌkchihuīnaꞌn.
\p
\v 2 Juan Māꞌkpaxīniꞌ ixtanūmāꞌlh nac pūlāchīꞌn. Aꞌcxniꞌ mācaꞌtzīnīca tū ixtlahuamāꞌlh Jesús, palaj tunca cāmacāꞌlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn natalakaꞌn Jesús
\v 3 ē natakelhasquiꞌnī:
\p ―¿Ē huiꞌx Cristo tī namin o ixlacasquiꞌnca naꞌickaꞌlhīyāujcus āꞌchāꞌtin?
\p
\v 4 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Cataspiꞌttit ē nahuaniyāꞌtit Juan tū laktzīꞌnīꞌtaꞌntit ē tū kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit.
\v 5 Nahuaniyāꞌtit chī lakatzīꞌnīꞌn talacahuānaꞌn ē lūꞌntūꞌnunīꞌn tatāya ē tatlāꞌhuan. Nā tī ixcāmasniꞌmāꞌlh ixquinītcaꞌn, xlacaꞌn tatzeyan. Tī jā ixtakexmata, chuhuaꞌj takexmatatzaꞌ. Nā cāmālacastālancuanīcanīꞌt tī ixtanīnīꞌttzaꞌ. Cāmāsuꞌyuniꞌcan chī nacālīmakapūtaxtūcan tī talīpuhuahuīꞌlānaꞌlh.
\v 6 Līpāxuhua tī pōꞌktu quilhtamacuj quintalīpāhuamāꞌnalh ―cāhuanilh.
\p
\v 7 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn ixtaꞌaꞌnīꞌt, Jesús tzuculh cālītāꞌchihuīnaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata Juan. Cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―Aꞌcxniꞌ quīlaꞌtit nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt, ¿tīchu ixlaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit? ¿Ē ixlaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī huaꞌchi pūlactin paꞌlhmaꞌ tū lacachiquilh ūꞌniꞌ?
\v 8 ¿Tū ixpālacata quīlaꞌtit? Jā quīlaꞌtit nalaktzīꞌnāꞌtit chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī tzēhuanīꞌt lhakāꞌnanīꞌt. Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit tī pōꞌktu quilhtamacuj tzēhuanīꞌt talhakāꞌnanīꞌt, xlacaꞌn tahuiꞌlānaꞌlh na ixchiccaꞌn reyes.
\v 9 ¿Tū ixpālacata quīlaꞌtit nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt? ¿Ē jā quīlaꞌtit nalaktzīꞌnāꞌtit chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ? Ixlīcānaꞌ, ixlaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ.
\v 10 Huāꞌmāꞌ aꞌkchihuīnaꞌ ixtacuhuīniꞌ Juan. Chuntzaꞌ lītatzoꞌknīꞌt huāꞌmāꞌ Juan na ixtachihuīn Dios:
\q Naꞌicmacāꞌn quinaꞌkchihuīnaꞌ tī napūlaniꞌyān nacāxmāpīꞌ mintej.
\m
\v 11 Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ tū iccāhuaniyān. Na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt jā tī chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ chī Juan. Masqui xlaꞌ kaꞌtlaꞌ aꞌkchihuīnaꞌ ixuanīꞌt, tī āꞌchulāꞌ xastancu jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, āꞌchulāꞌ kaꞌtlaꞌ xlaꞌ ē jā Juan.
\p
\v 12 ’Hasta aꞌcxniꞌ tzuculh aꞌkchihuīnaꞌn Juan Māꞌkpaxīniꞌ, maklhūhuaꞌ titanūcuꞌtunli jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Huaꞌchi tataquitzimāꞌnalh natasātanū.
\v 13 Ixlīpōꞌktucaꞌn aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ixtalīchihuīnaꞌmāꞌnalh chī namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Dios namāpaꞌksīniꞌn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Nā chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixlīmāpaꞌksīn Moisés. Talīchihuīnaꞌnli hasta aꞌcxniꞌ milh Juan.
\v 14 Masqui jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌcuꞌtuntit tū huanli makāstzaꞌ, huāꞌmāꞌ Juan ūꞌtzaꞌ aꞌkchihuīnaꞌ Elías tī ixkaꞌlhīpāꞌnaꞌntit.
\v 15 Cuenta catlahuaꞌtit tū kexpaꞌtāꞌtit.
\p
\v 16 ¿Chī naꞌiccālīmālakchāꞌnīyāuj chiꞌxcuhuīꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh chuhuaꞌj? Huaꞌchi lacstīn tatasuꞌyu tī takamānaꞌmāꞌnalh nac lītamāuj. Cātāꞌtaꞌsa ixtāꞌlacstīn ē tahuani:
\v 17 “Aꞌcxniꞌ quinaꞌn icmakataꞌsauj līskoliꞌ, huiꞌxinaꞌn jā lakatītit ē jā tlītit. Aꞌcxniꞌ icpixtlīꞌuj chī iclīlīpuhuanuiꞌ, huiꞌxinaꞌn jā lakatītit ē jā calhuaꞌntit. ¿Tūchu lacasquiꞌnāꞌtit?” tahuan.
\v 18 Milh Juan ē jā koꞌtli ē makatunuꞌ jā huāꞌyalh pōꞌktu quilhtamacuj. Huiꞌxinaꞌn lēꞌksaꞌnāꞌtit ē huaꞌnāꞌtit palh xlaꞌ kaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ.
\v 19 Āꞌlīstān quit icmilh. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē icuaꞌ xcān ē catūxcuhuālh quimālacnūniꞌcan ē pōꞌktu quilhtamacuj icuāꞌyan. Nā quilālēꞌksaꞌnāuj ē huaꞌnāꞌtit palh quit laktzaꞌ iclīhuāꞌyan ē laktzaꞌ iclīkōꞌtnun. Huaꞌnāꞌtit quit ixamigocaꞌn mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē tī tatlahua tū jā tze. Tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ, xlacaꞌn tacaꞌtzī Dios macamilh Juan ē nā quit ―huanli Jesús.
\s Tī jā takexmatniꞌlh Jesús
\r Lc. 10:13‑15
\p
\v 20 Xlītzaꞌla Jesús tzuculh cālacaquilhnī xalanīꞌn tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ jā tlahualh lhūhuaꞌ līꞌaꞌcnīn. Cālacaquilhnīlh tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata jā ixtalakpalīcuꞌtun ixtalacapāstacniꞌcaꞌn. Cāhuanilh:
\p
\v 21 ―Koxa tilaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Corazín ē xalanīꞌn nac Betsaida. Nalīlīpuhuanāꞌtit ixpālacata jā aꞌkaꞌīꞌtit. Tlahuacanīꞌt līꞌaꞌcnīn na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Palh ixcātlahuaca tzamāꞌ līꞌaꞌcnīn nac cāꞌlacchicniꞌ Tiro ē nac Sidón, makāstzaꞌ ixtalakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn. Xlacaꞌn ixtalhakāꞌlh xapūtzeꞌnke ixluꞌxuꞌcaꞌn ē ixcāꞌaꞌcpūmāhuaꞌcaꞌca lhcaꞌcaꞌn ē chuntzaꞌ ixtatasuꞌyulh ixtalīpuhuan ixpālacata ixcuentacaꞌn.
\v 22 Iccāhuaniyān aꞌcxniꞌ Dios nacāputzānaꞌnīkōꞌ, huiꞌxinaꞌn āꞌchulāꞌ nacātamakapātīnīnān ē jā xalanīꞌn nac Tiro ē Sidón.
\v 23 Huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Capernaum, ¿ē puhuaꞌnāꞌtit palh napināꞌtit nac aꞌkapūn ixpālacata tze huiꞌxinaꞌn? Napināꞌtit hasta nac pūpātīn. Palh ixcātlahuacanchaꞌ cahuālh līꞌaꞌcnīn nac cāꞌlacchicniꞌ Sodoma tū cātlahuacanīꞌt na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ixtalakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn. Chuntzaꞌ Dios jā ixmālaksputūlh cāꞌlacchicniꞌ.
\v 24 Iccāhuaniyān aꞌcxniꞌ Dios nacāputzānaꞌnīkōꞌ, āꞌchulāꞌ nacātamakapātīnīnān huiꞌxinaꞌn ē jā xlacaꞌn xalanīꞌn nac Sodoma ē āꞌmakapitzīn cāꞌlacchicniꞌ lacatzunaꞌj nac Sodoma ―huanli Jesús.
\s Jesús huanli: Cataꞌntit ē quit naꞌiccāmājaxīyān
\r Lc. 10:21‑22
\p
\v 25 Xlītzaꞌla Jesús orarlīlh ē huanli:
\p ―QuinTātaꞌ, huiꞌx māpaꞌksīniꞌnaꞌ nac aꞌkapūn ē nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Icmaxquīꞌyān tapāxcatcaꞌtzīn ixpālacata cāmāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌ tī tascaꞌtcuꞌtun ūꞌtzaꞌ tū ixcāmātzēꞌkniꞌnīꞌtaꞌ tī lakskalalhnaꞌ.
\v 26 Ūꞌtzaꞌ chuntzaꞌ chī mintalacapāstacniꞌ.
\p
\v 27 Cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―QuinTātaꞌ quimacamaxquīꞌkōꞌlh ixlīpōꞌktu tū aꞌnan. Jā tī chāꞌtin caꞌtzī chī huīꞌlh īꞌSkaꞌtaꞌ Dios, xmān Dios xaTātaꞌ. Jā tī chāꞌtin caꞌtzī chī ixlīDios quinTātaꞌ, xmān quit īꞌSkaꞌtaꞌ. Nā natacaꞌtzī xlacaꞌn tī naꞌiccāmāsuꞌyuniꞌ.
\v 28 Cataꞌntit milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn tī makcaꞌtzīyāꞌtit tziꞌnca tū tlahuanīꞌtaꞌntit tū jā tze ē palhaꞌ scujpāꞌnaꞌntit namakapāxuīꞌyāꞌtit Dios. Cataꞌntit ē quit naꞌiccāmājaxīyān.
\v 29 Caquilākexmatniꞌuj ē caquilāmakscaꞌtui. Līlacatzucu naꞌiccāhuanilēꞌnān ē quit jā kaꞌtlaꞌ icmakcaꞌtzī. Chuntzaꞌ jā nacātamāmakchuyīyān.
\v 30 Jā jicslīhuaꞌ quintamāsuꞌyun ē tzē namākentaxtūyāꞌtit ―huanli Jesús.
\c 12
\s Quilhtamacuj tū pūjaxcan taꞌīꞌlh tzaꞌktzaꞌ scujnuꞌnīꞌn
\r Mr. 2:23‑28; Lc. 6:1‑5
\p
\v 1 Āꞌlīstān Jesús ixtētaxtumāꞌlh nac cāꞌtacuxtu. Quilhtamacuj tū ixpūjaxcan. Īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtatziꞌncsatzaꞌ ē tatzuculh taꞌīꞌ pātin pātuꞌ tzaꞌktzaꞌ ē tahuaꞌlh.
\p
\v 2 Aꞌcxniꞌ fariseos talaktzīꞌlh, tahuanilh Jesús:
\p ―Calaꞌktziꞌ. Tascujmāꞌnalh miscujnuꞌnīꞌn ē chuhuaꞌj quilhtamacuj tū pūjaxcan. Chuntzaꞌ jā takexmatniꞌ ixlīmāpaꞌksīn Moisés.
\p
\v 3 Jesús cākelhtīlh ē cāhuanilh:
\p ―¿Ē jā līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit tū tlahualh David aꞌktin quilhtamacuj? Ixtziꞌncsatzaꞌ xlaꞌ ē tī ixtatāꞌaꞌmāꞌnalh.
\v 4 Tatanūlh na ixchic Dios ē tahuaꞌlh pāntzīn tū ixmālacnūniꞌcanīꞌt Dios. Jā minīꞌniꞌ ixtahuaꞌlh huāꞌmāꞌ pāntzīn. Xmān pālejniꞌ tzē natahuaꞌ.
\v 5 ¿Ē chā jā līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit nac līmāpaꞌksīn tū tzoꞌkli Moisés? Pālejniꞌ tī tascuja xakaꞌtlaꞌ nac templo pōꞌktu quilhtamacuj tamākentaxtū ixtascujūtcaꞌn. Masqui tatlahua tū jā minīꞌniꞌ tlahuacan quilhtamacuj tū pūjaxcan, jā tī chāꞌtin puhuan xlacaꞌn tatlahua tū jā tze. Jā puhuancan xlacaꞌn jā takexmatniꞌ līmāpaꞌksīn.
\v 6 Iccāhuaniyān huāꞌtzāꞌ huīꞌlh catīhuālh tī āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca ē jā xakaꞌtlaꞌ templo.
\v 7 Huiꞌxinaꞌn jā caꞌtzīnīꞌtaꞌntit tū huanicuꞌtun jā tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Quit iclacasquiꞌn nacālakalhuꞌmanāꞌtit āꞌmakapitzīn ē jā iclacasquiꞌn naquilālakahuiꞌlīyāuj animalh.” Palh ixcaꞌtzīꞌtit cahuālh huāꞌmāꞌ tachihuīn ixpālacata cālakalhuꞌmancan, jā ixcālīmālacsuꞌyutit quiscujnuꞌnīꞌn tī jā tatlahuamāꞌnalh tū jā tze.
\v 8 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē tzē naꞌicmāpaꞌksīniꞌn tū natlahuacan aꞌcxniꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan.
\s Chiꞌxcuꞌ tī ixmacascācniꞌ
\r Mr. 3:1‑6; Lc. 6:6‑11
\p
\v 9 Xlītzaꞌla Jesús taxtulh aꞌntzaꞌ ē tanūlh aꞌktin na ixtemplocaꞌn israelitas.
\v 10 Ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixmacascācniꞌ. Ixputzamāꞌca chī nalīmālacsuꞌyucan Jesús, ē kelhasquiꞌnīca:
\p ―¿Ē tzē mātzeyīcan taꞌjatatlaniꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan?
\p
\v 11 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Palh huiꞌxinaꞌn ixkaꞌlhīꞌtit mimpurecuꞌcaꞌn tū ixtojōlh nac pūlhmāꞌn pūlhuꞌcuꞌ, ¿ē jā ixtimācuꞌtutit masqui quilhtamacuj tū pūjaxcan?
\v 12 Āꞌchulāꞌ ixtapalh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē jā lakatin purecuꞌ. Chuntzaꞌ tzē tlahuaniꞌcan āꞌchāꞌtin tū xatze ē maktāyacan āꞌchāꞌtin masqui quilhtamacuj tū pūjaxcan.
\p
\v 13 Palaj tunca huanilh chiꞌxcuꞌ:
\p ―Castuꞌncti mimacan.
\p Aꞌcxniꞌ stuꞌncli ixmacan, ixtzeyanīꞌttzaꞌ ē ixtāꞌchuntzaꞌ huanli kentin ixmacan.
\v 14 Palaj tunca tataxtulh fariseos ē talacapāstacli chī natalīmāmaknīnīniꞌn Jesús.
\s Isaías tzoꞌkli tū naꞌakspula Jesús
\p
\v 15 Aꞌcxniꞌ Jesús ixcaꞌtzī tū ixtapuhuamāꞌnalh, ē aꞌlh āꞌlacatin ē līlhūhuaꞌ tastālaniꞌlh. Jesús cāmātzeyīkōꞌlh taꞌjatatlanīꞌn
\v 16 ē cāmāpaꞌksīlh jā catahuanli tīchu xlaꞌ.
\v 17 Chuntzaꞌ tlahualh namākentaxtū chī aꞌkchihuīnaꞌnli profeta Isaías aꞌcxniꞌ tzoꞌkli tū huanli Dios:
\q 	
\v 18 	 Huāꞌmāꞌ quintasācuaꞌ tī iclacsacli ē laktzaꞌ icpāxquīꞌ ē xlaꞌ quimakapāxuī.
\q QuinEspíritu natāꞌaꞌn ē nacāmāsuꞌyuniꞌ tī jā israelitas chī tzej naꞌicputzānaꞌnīkōꞌ.
\q 	
\v 19 	 Xlaꞌ jā nalacaquilhnīniꞌn ē jā nataꞌsa.
\q Jā palhaꞌ nachihuīnaꞌn nac cāꞌtejen ixpālacata cuenta natlahuacan xlaꞌ.
\q 	
\v 20 	 Xlaꞌ nacāmaktāya tī jā lactliꞌhuiꞌquin tī huaꞌchi chaꞌncat tū xaxmūꞌhua.
\q Jā nacālakmakaꞌn tī jānaꞌj tzej taꞌaꞌkaꞌīꞌ.
\q Xlacaꞌn huaꞌchi pūcās tū jā tzej māxkakēniꞌn ē slam slam la.
\q Nacāmaktāya hasta aꞌcxniꞌ xlaꞌ nacāmāpaꞌksīkōꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ.
\q 	
\v 21 	 Tachiꞌxcuhuīꞌt nataꞌaꞌkaꞌīꞌ.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli profeta Isaías.
\s Huanca Jesús ixlīscuja ixlītliꞌhuiꞌqui skāhuīꞌniꞌ
\r Mr. 3:19‑30; Lc. 11:14‑23; 12:10
\p
\v 22 Xlītzaꞌla lēꞌniꞌca Jesús chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī lakatzīꞌn ē kōꞌkoꞌ ixuanīꞌt ixpālacata ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ. Jesús mātzeyīlh ē tzej ixlaktzīꞌn ē tzuculh chihuīnaꞌn.
\v 23 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh ē tahuanli:
\p ―¿Ē ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj?
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ fariseos takexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, tahuanli:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui Beelzebú tī xapuxcuꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn. Ūꞌtzaꞌ cālīmāxtulh jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\p
\v 25 Jesús ixcaꞌtzī tū ixtapuhuamāꞌnalh ē cāhuanilh:
\p ―Palh māpaꞌksīniꞌnīꞌn tatapāpitzi ē talātucsa, jāla tamāpaꞌksīniꞌn lakmaj. Natalāmālaksputūkōꞌ. Palh xalanīꞌn aꞌktin cāꞌlacchicniꞌ o aꞌktin familia tatapāpitzi ē talātucsa, jā catitatāyaniꞌlh.
\v 26 Palh ixlītliꞌhuiꞌqui xapuxcuꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn tū iclīmāxtu āꞌaꞌktin jā tzeya ūꞌniꞌ, chuntzaꞌ talītapāpitzi lītliꞌhuiꞌqui. Jā catitāyaniꞌlh.
\v 27 Huiꞌxinaꞌn huaꞌnāꞌtit quit iccālīmāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn ixlītliꞌhuiꞌqui Beelzebú. ¿Tīchu ixlītliꞌhuiꞌqui tū talīmāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn xlacaꞌn tī cātatapaꞌksīniꞌyān huiꞌxinaꞌn? Chuntzaꞌ xlacaꞌn tamāsuꞌyu jā ixlīcānaꞌ tū quilālīmālacsuꞌyuyāuj.
\v 28 Tū quit iccālīmāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn, ūꞌtzaꞌ ixlītliꞌhuiꞌqui Espíritu Santo. Ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun Dios cāmāsuꞌyuniꞌyān chī tzuculhtzaꞌ māpaꞌksīniꞌnkōꞌ huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ.
\p
\v 29 ’Jāla tanūcan namakkaꞌlhāncan catūhuālh na ixchic tliꞌhuiꞌqui chiꞌxcuꞌ palh jā pūla nachīꞌcan tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 30 ’Tī jā quintapaꞌksīniꞌcuꞌtun ūꞌtzaꞌ quiclh quilaktzīꞌn. Tī jā quintāꞌscuja, ūꞌtzaꞌ lactlahuanaꞌn.
\p
\v 31 ’Ūꞌtzaꞌ iccālīhuaniyān masqui tzē nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan ixlīpōꞌktucaꞌn ixcuentacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē catūxcuhuālh jā tze tū tahuan, palh catīhuālh nahuan jā tze tū tlahua Espíritu Santo, xlaꞌ jāla catimātzaꞌnkēnaꞌniꞌca.
\v 32 Palh catīhuālh cachīhuālh huani Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn, namātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan. Palh catīhuālh nahuan jā tze tū tlahua Espíritu Santo, xlaꞌ jā catimātzaꞌnkēnaꞌniꞌca nūn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj ē nūn nac āꞌaꞌktin cāꞌquilhtamacuj tū namin ―huanli Jesús.
\s Quiꞌhuiꞌ līlakapascan ixtahuaꞌcaꞌt
\r Lc. 6:43‑45
\p
\v 33 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palh tze quiꞌhuiꞌ, namāstāꞌ xatze ixtahuaꞌcaꞌt. Palh jā tze quiꞌhuiꞌ, jā catimāstāꞌlh xatze ixtahuaꞌcaꞌt. Chī māstāꞌ ixtahuaꞌcaꞌt, chuntzaꞌ līlakapascan quiꞌhuiꞌ.
\v 34 Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi lūhuaꞌ tū kaꞌlhī tū laknīcan masqui tzēhuanīꞌt tasuꞌyu. ¿Chī nacālīquilhtaxtuyān tachihuīn tū tze aꞌcxniꞌ jā tze mintalacapāstacniꞌcaꞌn? Chuntzaꞌ chī lacapāstacāꞌtit, chuntzaꞌ nachihuīnaꞌnāꞌtit.
\v 35 Tze ixtachihuīn chāꞌtin tzeya chiꞌxcuꞌ ixpālacata tze ixtalacapāstacniꞌ. Jā tze ixtachihuīn chāꞌtin jā tzeya chiꞌxcuꞌ ixpālacata jā tze ixtalacapāstacniꞌ.
\v 36 Iccāhuaniyān namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Dios nacāputzānaꞌnīkōꞌ. Aꞌcxniꞌ nala, ixlacasquiꞌnca ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt natahuani Dios tūchu ixpālacata catūhuālh tachihuīn tū tlakaj tahuanli.
\v 37 Chuntzaꞌ chī chihuīnaꞌnīꞌtaꞌntit, chuntzaꞌ nacātalīputzānaꞌniꞌyān palh lactze o jā lactze huiꞌxinaꞌn ―huanli Jesús.
\s Tachiꞌxcuhuīꞌt tasquiꞌnli aꞌktin līꞌaꞌcnīn
\r Mr. 8:12; Lc. 11:29‑32
\p
\v 38 Xlītzaꞌla makapitzīn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn tahuanilh Jesús:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, quinaꞌn iclaktzīꞌncuꞌtunāuj aꞌktin kaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn naquilālīmāsuꞌyuniꞌyāuj palh ixlīcānaꞌ Dios macaminīꞌtaꞌn.
\p
\v 39 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Tachiꞌxcuhuīꞌt tī jā tze ē tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌcuꞌtun, xlacaꞌn tasquiꞌn aꞌktin kaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn. Xmān nacāmāsuꞌyuniꞌcan līꞌaꞌcnīn chī tū aꞌkspulalh Jonás.
\v 40 Aꞌktuꞌtun quilhtamacuj ē aꞌktuꞌtun tzīꞌsniꞌ Jonás ixtojōmāꞌlh na ixpūlacniꞌ kaꞌtlaꞌ squīꞌtiꞌ ē xalakahuan taxtulh. Nā chuntzaꞌ quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nā naꞌictojō aꞌktuꞌtun quilhtamacuj ē aꞌktuꞌtun tzīꞌsniꞌ na ixpūlacniꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 41 Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ naputzānaꞌnīkōꞌcan. Aꞌcxniꞌ nala huāꞌmāꞌ, xlacaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Nínive natatāya ē nacātamālacsuꞌyuyān huiꞌxinaꞌn tī huiꞌlānaꞌntit chuhuaꞌj. Nacātalīmālacsuꞌyuyān ixpālacata xlacaꞌn talakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn aꞌcxniꞌ milh Jonás ē līꞌaꞌkchihuīnaꞌnli ixtachihuīn Dios. Huiꞌxinaꞌn jā lakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn aꞌcxniꞌ quit icaꞌkchihuīnaꞌnli. Quit āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca ē jā Jonás.
\v 42 Nā reina tī ixmāpaꞌksīniꞌn nac Sabá natāya ē nacāmālacsuꞌyuyān aꞌcxniꞌ namin quilhtamacuj tū naputzānaꞌnīkōꞌcan. Nacālīmālacsuꞌyuyān ixpālacata xlaꞌ kexmatli tū huanli Salomón. Makat ixuanīꞌt ixchic reina ē milh kexmata Salomón. Quit āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca ē jā Salomón ē huiꞌxinaꞌn jā quilākexmatniꞌcuꞌtunāuj ―huanli Jesús.
\s Jā tzeya ūꞌniꞌ tū quītaspiꞌtpala
\r Lc. 11:24‑26
\p
\v 43 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Aꞌcxniꞌ aꞌktin jā tzeya ūꞌniꞌ nataxtuniꞌ chiꞌxcuꞌ, nalatāꞌkchoko jā cāꞌscahuahua ē naputza jā najaxa. Aꞌcxniꞌ jā namacla jā najaxa, napuhuan:
\v 44 “Naꞌictaspiꞌtpala jā ictaxtukēniꞌ.” Aꞌcxniꞌ naquītaspiꞌta, namacla chiꞌxcuꞌ huaꞌchi aꞌktin chic jā cāꞌhuan ē tzej paꞌlhnancanīꞌt, ē jā tī chāꞌtin huīꞌlh.
\v 45 Palaj tunca naꞌaꞌn nacātaya āꞌkelhatojon jā tzeya ūꞌnīꞌn tī āꞌchulāꞌ xalīhuaꞌcaꞌlhtzaꞌ. Ixlīpōꞌktucaꞌn natatanū natalatahuiꞌla na ixpūlacniꞌ chiꞌxcuꞌ. Chuntzaꞌ āꞌchulāꞌ jā tze tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ ē jā aꞌcxniꞌ ixkaꞌlhī xmān chāꞌtin jā tzeya ūꞌniꞌ. Nā chuntzaꞌ nacāꞌaꞌkspula xlacaꞌn tī jā tze ē tahuiꞌlānaꞌlh chuhuaꞌj.
\s Ixtzīꞌ ē ixtāꞌtimīn Jesús
\r Mr. 3:31‑35; Lc. 8:19‑21
\p
\v 46 Jesús ixcātāꞌchihuīnaꞌmāꞌlhcus tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌcxniꞌ tachāꞌlh ixtzīꞌ ē ixtāꞌtimīn. Ixtalayānaꞌlh nac kēpūn ē ixtatāꞌchihuīnaꞌncuꞌtun Jesús.
\v 47 Huanica Jesús:
\p ―Talayānaꞌlh mintzīꞌ nac kēpūn ē mintāꞌtimīn ē mat tatāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunān.
\p
\v 48 Jesús kelhtīlh tī ixmācaꞌtzīnīnīꞌt:
\p ―¿Ē caꞌtzīyāꞌtit tīchu iccālaktzīꞌn huaꞌchi quintzīꞌ ē quintāꞌtimīn?
\p
\v 49 Palaj tunca Jesús cāmacahuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē huanli:
\p ―Tzamāꞌ ūꞌtunuꞌn quintzīꞌ ē quintāꞌtimīn.
\v 50 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī natatlahua tū lacasquiꞌn quinTātaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn, ūꞌtunuꞌn quintāꞌtimīn ē quintzīꞌ.
\c 13
\s Chaꞌnānaꞌ
\r Mr. 4:1‑9; Lc. 8:4‑8
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj Jesús taxtulh nac chic ē aꞌlh na ixquilhtūn kaꞌtlaꞌ xcān.
\v 2 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tatakēstokli jā ixuīꞌlh ē Jesús tojōlh aꞌktin nac barco ē tahuīꞌlh. Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tatachokolh na ixquilhtūn xcān.
\v 3 Palaj tunca cāhuanilh tū lītacaꞌtzīniꞌcan nacāmāsuꞌyuniꞌ. Chuntzaꞌ cāhuanilh:
\p ―Ixuīꞌlh chāꞌtin chaꞌnānaꞌ ē taxtulh nachaꞌnānaꞌn.
\v 4 Aꞌcxniꞌ ixmāꞌkaꞌhuaniꞌmāꞌlh ixlīchaꞌnat, makapitzīn tayujli nac tej. Tamilh spūnīꞌn ē tasacuaꞌlh.
\v 5 Āꞌmakapitzīn tayujli nac cāꞌchihuixniꞌ jā jā pūlhmāꞌn tiꞌyaꞌt. Palaj puꞌnli huāꞌmāꞌ līchaꞌnat ixpālacata jā pūlhmāꞌn tiꞌyaꞌt.
\v 6 Aꞌcxniꞌ chiꞌchiniꞌlh, xapaꞌlhmaꞌ scācli ē jāla tāꞌcnūlh ixtankēxēꞌk ē xnekli.
\v 7 Āꞌmakapitzīn līchaꞌnat huampala tayujli nac cāꞌlhtucūꞌn. Lhtucuꞌ tastacli ē tamāꞌktzīꞌlh.
\v 8 Āꞌmakapitzīn līchaꞌnat tayujli jā tze nac tiꞌyaꞌt ē māstāꞌlh ixtahuaꞌcaꞌt. Makapitzīn līchaꞌnat tamāstāꞌlh aꞌktin ciento ē āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh tuꞌtumpuꞌxam ē āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh puꞌxamacāuj.
\v 9 Palh kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit, cuenta catlahuaꞌtit ―huanli Jesús.
\s Jesús māsuꞌyulh tū lītacaꞌtzīniꞌcan
\r Mr. 4:10‑12; Lc. 8:9‑10
\p
\v 10 Palaj tunca īꞌscujnuꞌnīꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata pōꞌktu quilhtamacuj cālīmāsuꞌyuniꞌyaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tū lītacaꞌtzīniꞌcan?
\p
\v 11 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Dios cāmāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌn huiꞌxinaꞌn tū tatzēꞌknīꞌt ixpālacata chī nala ixlīmāpaꞌksīn Dios. Xlacaꞌn jāla catitacaꞌtzīlh.
\v 12 Tī nataꞌaꞌkaꞌīꞌ, xlacaꞌn natascaꞌta ē chuntzaꞌ natakexmata ē āꞌchulāꞌ nataꞌaꞌkaꞌīꞌ. Tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌcuꞌtun, xlacaꞌn jā catitascaꞌtli ē natapātzaꞌnkā tū ixtacaꞌtzī.
\v 13 Ūꞌtzaꞌ iccālīmāsuꞌyuniꞌ tū lītacaꞌtzīniꞌcan. Masqui xlacaꞌn talaktzīꞌn, jā tacaꞌtzī tū huanicuꞌtun tū talaktzīꞌn. Ē masqui takexmata, jā tacaꞌtzī tū huanicuꞌtun.
\v 14 Chuntzaꞌ xlacaꞌn tamākentaxtū chuntzaꞌ chī huanli profeta Isaías jā tzoꞌkli chuntzaꞌ:
\q Ixlīcānaꞌ masqui nakexpaꞌtāꞌtit, jā caticaꞌtzīꞌtit.
\q Masqui nalaktzīꞌnāꞌtit, jā cuenta catitlahuaꞌtit.
\q 	
\v 15 	 Tachiꞌxcuhuīꞌt huaꞌchi jā takaꞌlhī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ē cāꞌaꞌkachiꞌpacan ē cālakachiꞌpacan.
\q Chuntzaꞌ jā catitalacahuānaꞌlh ē jā catitakexmatli ē jāla catitalakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn.
\q Quit xaꞌiccāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌlh ē xaꞌiccāmātzeyīlh.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli Isaías chī Dios huanli.
\p
\v 16 Jesús chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Līpāxuhuaꞌyāꞌtit ixpālacata tzē lacahuānaꞌnāꞌtit ē tzē kexpaꞌtāꞌtit ē nā tzē nacaꞌtzīyāꞌtit.
\v 17 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Tzamāꞌ tū laktzīꞌmpāꞌnaꞌntit, ūꞌtzaꞌ ixtalaktzīꞌncuꞌtun lhūhuaꞌ aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ē lhūhuaꞌ tzeya chiꞌxcuhuīꞌn ē jā talaktzīꞌlh. Nā chuntzaꞌ tzamāꞌ tū huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtāꞌtit, ūꞌtzaꞌ xlacaꞌn ixtakexmatcuꞌtun ē jā takexmatli.
\s Jesús cāhuanilh tū huanicuꞌtun tū līcaꞌtzīniꞌcan
\r Mr. 4:13‑20; Lc. 8:11‑15
\p
\v 18 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chuhuaꞌj cakexpaꞌttit tū huanicuꞌtun tū līcaꞌtzīniꞌcan ixpālacata chaꞌnānaꞌ.
\v 19 Tī takexmata chī nala aꞌcxniꞌ Dios namāpaꞌksīniꞌn ē jā cuenta tatlahua, xlacaꞌn huaꞌchi līchaꞌnat tū yujli nac tej. Namin skāhuīꞌniꞌ ē nacāmāpātzaꞌnkēnī tū tascaꞌtli.
\v 20 Līchaꞌnat tū yujli nac cāꞌchihuixniꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tī takexmata ixtachihuīn Dios ē talakatī.
\v 21 Huāꞌmāꞌ līchaꞌnat jā ixkaꞌlhī pūlhmāꞌn ixtankēxēꞌk ē jā tāyaniꞌlh. Nā chuntzaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tī jā tzej takexmata, xlacaꞌn jā makās tatāyaniꞌ. Aꞌcxniꞌ tapātī catūhuālh o cāputzastālaniꞌcan ixpālacata tū taꞌaꞌkaꞌīꞌlh, jātzaꞌ talakatī ē tamakxteka.
\v 22 Līchaꞌnat tū yujli nac cāꞌlhtucūꞌn, ūꞌtzaꞌ tasuꞌyu huaꞌchi tī takexmata ē tascaꞌta. Masqui takexmata, pōꞌktu talacapāstaca chī natalīhuāꞌyan ē chī lacricujnuꞌ natalīhuan. Ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ cāmāmakchuyī ē jā cāmakxteka natalacapāstaca tū takexmatli. Jātzaꞌ tatasuꞌyu palh taꞌaꞌkaꞌīꞌ ē ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ huaꞌchi lhtucuꞌ tū cāmāꞌktzīꞌlh līchaꞌnat.
\v 23 Līchaꞌnat tū yujli jā xatze tiꞌyaꞌt, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tī takexmata xatze tachihuīn ē tzej tascaꞌtli. Tzej tatasuꞌyu palh taꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ixlīpōꞌktucaꞌn takaꞌlhī tū natalīmakapāxuī Dios ē makapitzīn tzej tacaꞌtzī. Xlacaꞌn huaꞌchi līchaꞌnat tū māstāꞌlh aꞌktin ciento o tuꞌtumpuꞌxam o puꞌxamācauj ixtahuaꞌcaꞌt ―huanli Jesús.
\s Ixpālacata tū jā xatze līchaꞌnat
\p
\v 24 Jesús cāhuanipālh tū līcaꞌtzīniꞌcan:
\p ―Chī Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ nala huaꞌchi aꞌcxniꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ chaꞌnli līchaꞌnat na ixcāꞌtacuxtu.
\v 25 Aꞌktin cāꞌtzīꞌsniꞌ līhuan īꞌlhtatamāꞌlh chiꞌxcuꞌ, ixtāꞌlāquiclhlaktziꞌ quīmāꞌkaꞌhuaniꞌlh tū jā tze līchaꞌnat.
\v 26 Aꞌcxniꞌ īꞌstacmāꞌlhtzaꞌ tachaꞌnān aꞌcxniꞌ tasuꞌyulh tū jā tzeya tachaꞌnān.
\v 27 Palaj tunca talakmilh īꞌscujnuꞌnīꞌn chiꞌxcuꞌ ē takelhasquiꞌnīlh ixpatroncaꞌn: “¿Ē jā pōꞌktu xatze līchaꞌnat chaꞌnti na mincāꞌtacuxtu? ¿Chī līpuꞌnli huāꞌmāꞌ tū jā tzeya tachaꞌnān?”
\v 28 Ixtēcuꞌ cākelhtīlh: “Chāꞌtin quintāꞌlāquiclhlaktziꞌ quintlahuaniꞌlh huāꞌmāꞌ.” Palaj tunca tasācuaꞌn takelhasquiꞌnīlh: “¿Ē lacasquiꞌnaꞌ naꞌicaꞌnāuj naꞌiccātampuꞌlhuyāuj tū jā tze paꞌlhmaꞌ?”
\v 29 Xlaꞌ cākelhtīlh: “Eꞌē. Palhāsāꞌ nacātampuꞌlhuꞌyāꞌtit nā xatze tachaꞌnān.
\v 30 Xatze nacāmakxtekāuj lacxtim catastacli hasta aꞌcxniꞌ naꞌīꞌcan. Naꞌiccāhuani tasācuaꞌn tī nataꞌīꞌ palh pūla natataya tū jā tze paꞌlhmaꞌ ē natapāchīꞌ pixatunuꞌ nalhcuyucan. Āꞌlīstān nataꞌīꞌ xatze tachaꞌnān ē natamāquīꞌ na quimbodega.”
\s Xalīchaꞌnat mostaza
\r Mr. 4:30‑32; Lc. 13:18‑19
\p
\v 31 Jesús cāhuanipālh tū līcaꞌtzīniꞌcan:
\p ―Chī natalīlhūhuaꞌn tī nataꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ Dios, ūꞌtzaꞌ nala huaꞌchi aꞌktin xalīchaꞌnat mostaza tū chaꞌnli chāꞌtin chiꞌxcuꞌ na ixtiꞌyaꞌt.
\v 32 Huāꞌmāꞌ līchaꞌnat ixlīcānaꞌ āꞌchulāꞌ xamacstiꞌnaꞌj ē jā ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn līchaꞌnat. Aꞌcxniꞌ nastackōꞌ, kaꞌtlaꞌ nahuan hasta ixtāꞌchuntzaꞌ aꞌkatin quiꞌhuiꞌ. Spūnīꞌn natatlahua ixmāsekcaꞌn na ixpekenīꞌn.
\s Levadura
\r Lc. 13:20‑21
\p
\v 33 Jesús līmāsuꞌyupālh:
\p ―Chī Dios nalīmāpaꞌksīniꞌn nala huaꞌchi levadura tū nalītlahua puscāt maktuꞌtun xatapūlhcān harina ē namakxteka hasta nalaklhtāyakōꞌ ixtasquit.
\s Jesús līmāsuꞌyulh tū līcaꞌtzīniꞌcan
\r Mr. 4:33‑34
\p
\v 34 Pōꞌktu huāꞌmāꞌ Jesús cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt ē cālītāꞌchihuīnaꞌnli tū līcaꞌtzīniꞌcan. Xmān chuntzaꞌ ixcāꞌtāꞌchihuīnaꞌn.
\v 35 Chuntzaꞌ tlahualh ē ūꞌtzaꞌ līmākentaxtūlh tū huanli profeta aꞌcxniꞌ tzoꞌkli huāꞌmāꞌ:
\q Naꞌiccālītāꞌchihuīnaꞌnān tū līcaꞌtzīniꞌcan; naꞌicuan catūhuālh tū tatzēꞌknīꞌt hasta aꞌcxniꞌ tzuculh tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata jā tze līchaꞌnat
\p
\v 36 Xlītzaꞌla Jesús cāmakxtekli tachiꞌxcuhuīꞌt ē xlaꞌ tanūlh nac chic. Īꞌscujnuꞌnīꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh ē tahuanilh:
\p ―Caquilāhuaniuj tū huanicuꞌtun tū līcaꞌtzīniꞌcan ixpālacata jā tzeya līchaꞌnat.
\p
\v 37 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Tī chaꞌnli xatze līchaꞌnat, ūꞌtzaꞌ Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 38 Ixcāꞌtacuxtu, ūꞌtzaꞌ tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj. Xatze līchaꞌnat huaꞌchi xlacaꞌn tī tāꞌtapaꞌksī Dios. Tū jā tze līchaꞌnat huaꞌchi xlacaꞌn tī tāꞌtapaꞌksī skāhuīꞌniꞌ.
\v 39 Ixtāꞌlāquiclhlaktziꞌ patrón tī māꞌkahuanīlh jā xatze līchaꞌnat, ūꞌtzaꞌ skāhuīꞌniꞌ. Aꞌcxniꞌ īꞌcan, ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun aꞌcxniꞌ nasputa tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj. Tasācuaꞌn tī nataꞌīꞌ paꞌlhmaꞌ, ūꞌtunuꞌn ángeles.
\v 40 Chuntzaꞌ chī nacātayacan jā tzeya paꞌlhmaꞌ ē nacālhcuyucan, chu lacxtim naꞌaꞌkspula aꞌcxniꞌ nasputa tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj.
\v 41 Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nacāmāpaꞌksī ixángeles nacātaya ixlīpōꞌktucaꞌn tī tatlahua tū jā tze ē ixlīpōꞌktucaꞌn tī tamāsuꞌyuniꞌ āꞌmakapitzīn natatlahua tū jā tze. Nacāmāxtukōꞌ jā xlaꞌ māpaꞌksīniꞌn
\v 42 ē nacāmānū jā nacālhcuyucan. Aꞌntzaꞌ natacalhuan ē natalāxca ixtatzancaꞌn.
\v 43 Xlacaꞌn tī tatlahua ixlīmāpaꞌksīn Dios, xlacaꞌn natatasuꞌyu jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Tzēhuanīꞌt natatasuꞌyu huaꞌchi aꞌcxniꞌ xkaka chiꞌchiniꞌ. Palh kexpaꞌtāꞌtit, cuenta catlahuaꞌtit ―huanli Jesús.
\s Tū līcaꞌtzīniꞌcan ixpālacata tumīn tū ixmāꞌcnūcanīꞌt
\p
\v 44 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Tachihuīn ixpālacata chī Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ tzē nalīmālakchāꞌnīcan lhūhuaꞌ tumīn tū māꞌcnūcanīꞌt nac tiꞌyaꞌt. Namin chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē namacla huāꞌmāꞌ tumīn. Xlaꞌ namāꞌcnūpala jā ixuīꞌlh. Līpāxuhua naꞌaꞌn nastāꞌkōꞌ ixlīpōꞌktu tū kaꞌlhī ē natamāhua huāꞌmāꞌ tiꞌyaꞌt jā māꞌcnūca tumīn.
\s Tū līcaꞌtzīniꞌcan ixpālacata perla tū tapalaxlaꞌ
\p
\v 45 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Nā tachihuīn ixpālacata chī Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi chāꞌtin tamāhuanaꞌ tī cāputzatēlha chihuix xalactze tū huanican perlas.
\v 46 Aꞌcxniꞌ namacla aꞌktin tū xatze ē tapalaxlaꞌ, ē nastāꞌkōꞌ ixlīpōꞌktu tū kaꞌlhī ē naꞌaꞌn natamāhua tzamāꞌ perla.
\s Tū līcaꞌtzīniꞌcan ixpālacata pūtayan tū pūchiꞌpacan squīꞌtiꞌ
\p
\v 47 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Nā chī Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ ūꞌtzaꞌ huaꞌchi aꞌktin pūtayan tū pūchiꞌpacan squīꞌtiꞌ ē tū mojōcan nac mar ē nacāmācutū kempālhūhuaꞌ squīꞌtiꞌ.
\v 48 Aꞌcxniꞌ tzuma pūtayan, chiꞌpanaꞌnīꞌn squīꞌtiꞌ natalēꞌn na ixquilhtūn mar ē aꞌntzaꞌ natatahuiꞌla natalacsaca squīꞌtiꞌ. Xatze squīꞌtiꞌ nacāmojōcan nac morralh ē tū jā xatze, nacāmakaꞌncan.
\v 49 Chuntzaꞌ nala aꞌcxniꞌ nasputa tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj. Natataxtu ángeles ē nacālacmāxtu tī jā tze tachiꞌxcuhuīꞌt na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn xalactze.
\v 50 Jā tze tachiꞌxcuhuīꞌt nacāmānūcan jā nacālhcuyucan ē aꞌntzaꞌ natacalhuan ē natalāxca ixtatzancaꞌn ―huanli Jesús.
\s Xasāstiꞌ catūhuālh kaꞌlhī ixtapalh ē nā xamakāstzaꞌ kaꞌlhī ixtapalh
\p
\v 51 Xlītzaꞌla Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē kexpaꞌtāꞌtit ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū iccāhuanin?
\p Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Jē, Māpaꞌksīniꞌ, iccākexmatāuj.
\p
\v 52 Palaj tunca cāhuanilh:
\p ―Aꞌcxniꞌ chāꞌtin xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn quiscujniꞌ nahuan, xlaꞌ nala huaꞌchi chāꞌtin ixtēcuꞌ chic. Ē huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī lhūhuaꞌ tū tapalaxlaꞌ ē aꞌcxniꞌ minīꞌniꞌ namāxtu catūhuālh xalaꞌ makāstzaꞌ ē aꞌcxniꞌ minīꞌniꞌ namāxtu catūhuālh tū sāstiꞌcus. Chuntzaꞌ natlahua xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ.
\s Jesús aꞌlh nac Nazaret
\r Mr. 6:1‑6; Lc. 4:16‑30
\p
\v 53 Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanikōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tū līcaꞌtzīniꞌcan, aꞌlh āꞌlacatin
\v 54 ē chāꞌlh nac Nazaret jā stacli. Aꞌntzaꞌ ixmāsuꞌyu na ixtemplocaꞌn israelitas. Tī takexmatli talīꞌaꞌcnīlh ē talāhuanilh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ, ¿jāchu scaꞌtli huāꞌmāꞌ talacapāstacniꞌ? ¿Chī tzē cālītlahua tzamāꞌ līꞌaꞌcnīn?
\v 55 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ ixkaꞌhuaꞌcha xuacnaꞌ ē nā María ixtzīꞌ. Ixtāꞌtimīn cāhuanican Jacobo ē José ē Simón ē Judas.
\v 56 Ixlīpōꞌktucaꞌn ixtāꞌtimīn xapuscan nā huāꞌtzāꞌ tahuiꞌlānaꞌlh na quincāꞌlacchicniꞌcaꞌn. ¿Jāchu scaꞌtli ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ?
\p
\v 57 Ūꞌtzaꞌ talīsītzīꞌlh ē talakmakaꞌlh Jesús. Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ nalakachiꞌxcuhuīꞌcan calhāxcuhuālh jā naꞌaꞌn. Xmān xalanīꞌn na ixchic ē xalanīꞌn na ixcāꞌlacchicniꞌ jā talakachiꞌxcuhuīꞌcuꞌtun.
\p
\v 58 Aꞌntzaꞌ na ixcāꞌlacchicniꞌ jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ē ūꞌtzaꞌ Jesús jā lhūhuaꞌ lītlahualh līꞌaꞌcnīn.
\c 14
\s Chī nīlh Juan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mr. 6:14‑29; Lc. 9:7‑9
\p
\v 1 Tzamāꞌ quilhtamacuj Herodes gobernador ixuanīꞌt nac estado Galilea. Mācaꞌtzīnīca ixpālacata Jesús.
\v 2 Herodes cāhuanilh ixtāꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Juan Māꞌkpaxīniꞌ. Lacastālancuanaꞌnīꞌt ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn. Ūꞌtzaꞌ līkaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui tū lītlahua līꞌaꞌcnīn.
\p
\v 3 Herodes ixmāstāꞌnīꞌt līmāpaꞌksīn cachiꞌpaca Juan ē calēꞌnca nac pūlāchīꞌn nachīꞌcan. Māchiꞌnīniꞌlh ixpālacata Herodías tī ixpuscāt ixtāꞌtin Felipe ixuanīꞌt.
\v 4 Juan ixuanimāꞌlh Herodes:
\p ―Jā minīꞌniꞌ chī līꞌpinaꞌ Herodías huaꞌchi mimpuscāt.
\p
\v 5 Masqui Herodes ixmaknīcuꞌtun Juan, cājicuaꞌniꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt. Xlacaꞌn tapuhuanli Juan ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 6 Aꞌcxniꞌ Herodes lakchāꞌlh ixcāꞌta, tlahualh cāꞌtaniꞌ. Ixtzuꞌmaꞌjāt Herodías tlīlh na ixlacatīncaꞌn tī ixcāꞌinvitarlīcanīꞌt. Līmakapāxuīlh Herodes
\v 7 ē xlaꞌ huanilh ixmaxquīꞌlh tzuꞌmaꞌjāt catūxcuhuālh tū nasquiꞌniꞌ.
\v 8 Palaj tunca xatzīꞌ maxquīꞌlh talacapāstacniꞌ ē tzuꞌmaꞌjāt squiꞌniꞌlh Herodes chuntzaꞌ:
\p ―Caquimaꞌxquiꞌ chuhuaꞌj ixaꞌkxāk Juan Māꞌkpaxīniꞌ. Calīꞌtaꞌ aꞌktin nac pulātu.
\p
\v 9 Ūꞌtzaꞌ līlīpuhuanli Herodes chī ixmālacnūniꞌnīꞌt tzuꞌmaꞌjāt. Tī ixcāꞌinvitarlīcanīꞌt takexmatli tū ixuanicanīꞌt, ē ūꞌtzaꞌ jātzaꞌ la lakpalīlh ixtachihuīn. Herodes māpaꞌksīniꞌlh camaxquīꞌca.
\v 10 Chuntzaꞌ macāꞌlh līmāpaꞌksīn nac pūlāchīꞌn ē māmāyujūnīniꞌlh ixaꞌkxāk Juan.
\v 11 Palaj tunca līminca aꞌkxāk aꞌktin nac pulātu ē maxquīꞌca tzuꞌmaꞌjāt ē xlaꞌ maxquīꞌlh ixtzīꞌ.
\p
\v 12 Palaj tunca tamilh īꞌscujnuꞌnīꞌn Juan ē talēꞌlh ixmacniꞌ ē tamāꞌcnūlh. Āꞌlīstān taꞌaꞌlh tamācaꞌtzīnī Jesús.
\s Jesús cāmāhuīꞌlh aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mr. 6:30‑44; Lc. 9:10‑17; Jn. 6:1‑14
\p
\v 13 Aꞌcxniꞌ mācaꞌtzīnīca Jesús, xlaꞌ tojōlh aꞌktin nac barco ē aꞌlh ixtuntacut nac xcān jā jā tī ixaꞌnan. Aꞌcxniꞌ caꞌtzīca jā ixaꞌmāꞌlh, lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tataxtulh na ixcāꞌlacchicniꞌ ē tastālaniꞌlh catujan na ixquilhtūn xcān.
\v 14 Aꞌcxniꞌ Jesús taxtulh nac barco, cālaktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē cālakalhuꞌmanli. Cāmātzeyīlh taꞌjatatlanīꞌn tī ixcālīminiꞌcanīꞌt.
\p
\v 15 Aꞌcxniꞌ īꞌsmalankaꞌnamāꞌlhtzaꞌ, īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús talakmilh ē tahuanilh:
\p ―Kōtanūtzaꞌ ē huāꞌtzāꞌ jā nac cāꞌlacchicniꞌ. Cacāmacapi tachiꞌxcuhuīꞌt nataꞌaꞌn natatamāhua ixlīhuaꞌcaꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ.
\p
\v 16 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Jā ixlacasquiꞌnca nataꞌaꞌn; cacāmāhuīꞌtit huiꞌxinaꞌn.
\p
\v 17 Xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Quinaꞌn jā tū ickaꞌlhīyāuj xmān macquitzis pāntzīn ē tantuꞌ squīꞌtiꞌ.
\p
\v 18 Jesús cāhuanilh:
\p ―Cacālīꞌtaꞌntit.
\p
\v 19 Palaj tunca cāmāpaꞌksīlh catatahuiꞌlalh tachiꞌxcuhuīꞌt nac cāꞌseketniꞌ. Palaj tunca Jesús cātayalh macquitzis pāntzīn ē tantuꞌ squīꞌtiꞌ ē talacayāhualh nac aꞌkapūn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Cācheꞌkeniꞌlh pāntzīn ē squīꞌtiꞌ ē cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn. Xlacaꞌn tamāpitzilh na ixpuꞌnancaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 20 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tahuāꞌyalh ē takaꞌsli. Aꞌcxniꞌ tahuāꞌyankōꞌlh, scujnuꞌnīꞌn tamākēstokli lhūhuaꞌ xalacpītzun hasta tatzumalh pācāujtuꞌ chāꞌxta tū quītāxtūlh.
\v 21 Chiꞌxcuhuīꞌn tī tahuāꞌyalh xlacaꞌn aꞌkquitzis mil ē nā tahuāꞌyalh puscan ē lacstīn.
\s Jesús kelhtlāꞌhuanli na ixkelhniꞌ xcān
\r Mr. 6:45‑52; Jn. 6:16‑21
\p
\v 22 Xlītzaꞌla Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn catatojōlh nac barco ē catapūlaniꞌlh ixtuntacut nac mar. Xlaꞌ ixcāmacāꞌmāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 23 Aꞌcxniꞌ ixcāmacāꞌnkōꞌnīꞌt, Jesús ixlīmān tāꞌcxtunuꞌlh nac sipej naꞌorarlīniꞌ Dios. Aꞌcxniꞌ tzīꞌsuanli, ixlīmān ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ
\v 24 līhuan īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtatētaxtumāꞌnalh nac xcān nac barco. Ūꞌnulh ē ixpuput mar ixtatāꞌkayāhuamāꞌnalh ē tasnoꞌkli barco.
\v 25 Aꞌcxniꞌ xkakalh, Jesús ixcālaktalacatzunaꞌjītēlha xlacaꞌn. Ixkelhtlāꞌhuantēlha xcān.
\v 26 Aꞌcxniꞌ scujnuꞌnīꞌn talaktzīꞌlh chāꞌtin tī ixkelhtlāꞌhuantēlha xcān, cāmekēꞌklhalh ē tajicuaꞌniꞌlh ē palhaꞌ tahuanli:
\p ―¡Lakachuyayāuj!
\p
\v 27 Jesús cāhuanilh:
\p ―Catahuixcāniꞌtit ē jā cajicuaꞌntit. Quit tī icmimāꞌlh.
\p
\v 28 Palaj tunca Pedro huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, palh ixlīcānaꞌ huiꞌx, caquihuaꞌniꞌ ē naꞌickelhtlāꞌhuan xcān naꞌiclakapāxtokān.
\p
\v 29 Jesús huanilh:
\p ―Cataꞌt.
\p Palaj tunca Pedro tacutli nac barco ē tzuculh kelhtlāꞌhuan xcān nalakapāxtoka Jesús.
\v 30 Aꞌcxniꞌ makcaꞌtzīlh palhaꞌ ūꞌniꞌ, jicuaꞌnli ē tzuculh tāꞌcnū ē palhaꞌ huanli:
\p ―¡Caquimakapūtaxtu, Māpaꞌksīniꞌ!
\p
\v 31 Palaj tunca Jesús macachiꞌpalh ē huanilh:
\p ―Xmān macstiꞌnaꞌj aꞌkaꞌīꞌyaꞌ. ¿Tū ixpālacata jā quilīpāhuaꞌnaꞌ?
\p
\v 32 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn tatojōlh nac barco, caꞌcs lalh ūꞌniꞌ.
\v 33 Palaj tunca xlacaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac barco talaktaquilhpūtalh Jesús ē tahuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios.
\s Jesús cāmātzeyīlh taꞌjatatlanīꞌn xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Genesaret
\r Mr. 6:53‑56
\p
\v 34 Taꞌaꞌlh ixtuntacut nac xcān ē tachāꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Genesaret.
\v 35 Aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn aꞌntzaꞌ talakapasli Jesús, tamācaꞌtzīnīniꞌlh calhāxcuhuālh nac tzamāꞌ tiꞌyaꞌt. Cālīminiꞌca lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn jā ixuīꞌlh Jesús.
\v 36 Tasquiꞌniꞌlh cāmakxtekli xmān ixtaxaꞌmalh ixtampān ixluꞌxuꞌ. Tatzeyalh ixlīpōꞌktucaꞌn tī taxaꞌmalh.
\c 15
\s Tū cālactlahua chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mr. 7:1‑23
\p
\v 1 Palaj tunca makapitzīn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús. Ixtaminīꞌtaꞌnchaꞌ cāꞌlacchicniꞌ Jerusalén ē takelhasquiꞌnīlh:
\p
\v 2 ―Miscujnuꞌnīꞌn, ¿tū ixpālacata jā takexmatniꞌ ixtahuiꞌlatcaꞌn quinapapanaꞌcaꞌn? Jā tamakachaꞌkaꞌn chī ixlacasquiꞌnca aꞌcxniꞌ natahuāꞌyan.
\p
\v 3 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―Nā huiꞌxinaꞌn, ¿tū ixpālacata mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios nacāmākentaxtūyāꞌtit mintahuiꞌlatcaꞌn?
\v 4 Dios huanli: “Cacālakachiꞌxcuhuiꞌ mintātaꞌ ē mintzīꞌ.” Nā huanli: “Camaknīca tī cachīhuālh huani ixtātaꞌ o ixtzīꞌ.”
\v 5 Huiꞌxinaꞌn xtum huaꞌnāꞌtit. Huiꞌxinaꞌn māsuꞌyuꞌyāꞌtit palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tzē nahuani ixtātaꞌ o ixtzīꞌ: “Jāla icmaktāyayān. Ixlīpōꞌktu tū ickaꞌlhī icmālacnūniꞌnīꞌttzaꞌ Dios.”
\v 6 Huiꞌxinaꞌn māsuꞌyuꞌyāꞌtit palh chāꞌtin chuntzaꞌ nahuan, jātzaꞌ ixlacasquiꞌnca xlaꞌ namaktāya ixtātaꞌ o ixtzīꞌ. Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn mākēnuꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios ē māsuꞌyuyāꞌtit ixlacasquiꞌnca namākentaxtūcan mintahuiꞌlatcaꞌn.
\v 7 ¡Tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Ixlīcānaꞌ chī cālīchihuīnaꞌniꞌ huiꞌxinaꞌn profeta Isaías aꞌcxniꞌ tzoꞌkli huāꞌmāꞌ:
\q 	
\v 8 	 Tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xmān tahuan quintalakachiꞌxcuhuīꞌ.
\q Jā talacapāstaca tū iccālīmāpaꞌksīlh.
\q 	
\v 9 	 Jā tū līmacuan chī quilaktaquilhpūta.
\q Tū tamāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ xmān ixtalacapāstacniꞌcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli Isaías chī huanli Dios.
\p
\v 10 Palaj tunca Jesús cātaꞌsatīnīlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē cāhuanilh:
\p ―Caquilākexmatniꞌuj ē cacaꞌtzītit:
\v 11 Jā ūꞌtzaꞌ tū naquilhtanū chiꞌxcuꞌ ē chuntzaꞌ nalīkaꞌlhī ixcuenta. Tū jā tze tachihuīn tū naquilhtaxtu chiꞌxcuꞌ, ūꞌtzaꞌ nalīkaꞌlhī ixcuenta.
\p
\v 12 Palaj tunca īꞌscujnuꞌnīꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh ē tahuanilh Jesús:
\p ―¿Ē caꞌtzīyaꞌ palh cālīmakasītzīꞌyaꞌ fariseos chī huaꞌnaꞌ?
\p
\v 13 Xlaꞌ cākelhtīlh:
\p ―Catūxcuhuālh līchaꞌnat tū jā chaꞌnli quinTātaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn, ūꞌtzaꞌ natampuꞌlhucan pōꞌktu ixtankēxēꞌk.
\v 14 Cacāmakxtektit fariseos. Xlacaꞌn huaꞌchi lakatzīꞌnīꞌn tī talēꞌn āꞌmakapitzīn lakatzīꞌnīꞌn. Palh chāꞌtin lakatzīꞌn napekechiꞌpalēꞌn ixtāꞌlakatzīꞌn, ixchāꞌtuꞌcaꞌn natatamakahuasa jā pulhucunuꞌncanīꞌt.
\p
\v 15 Palaj tunca Pedro huanilh Jesús:
\p ―Caquilāhuaniuj tū huanicuꞌtun huāꞌmāꞌ tū huanti.
\p
\v 16 Jesús huanilh:
\p ―¿Ē jā kexpaꞌtāꞌtit nūn huiꞌxinaꞌn?
\v 17 Caꞌtzīyāꞌtit catūxcuhuālh tū naquincāquilhtanūyān, ūꞌtzaꞌ natojō na quimpūlacniꞌcaꞌn ē āꞌlīstān nataxtu.
\v 18 Tachihuīn tū naquincāquilhtaxtuyān, ūꞌtzaꞌ tū lacapāstacnīꞌtauj pūla. Ūꞌtzaꞌ nalītasuꞌyu palh tze quinaꞌn o jā tze.
\v 19 Chuntzaꞌ chī lacapāstacnaꞌn chiꞌxcuꞌ, chuntzaꞌ natlahua: namaknīniꞌn, o nakaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn, o nakaꞌlhānaꞌn, o naꞌaꞌkskāhuīꞌnin, o naꞌaꞌksaꞌnīniꞌn.
\v 20 Pōꞌktu tzamāꞌ tū jā tze tū tlahua, ūꞌtzaꞌ nalactlahua chiꞌxcuꞌ. Palh nahuāꞌyan aꞌcxniꞌ jā macachaꞌkaꞌnīꞌt chuntzaꞌ chī ixtahuiꞌlatcaꞌn Fariseos, ūꞌtzaꞌ jātū huanicuꞌtun.
\s Puscāt xaminiꞌ aꞌkaꞌīꞌlh Jesús
\r Mr. 7:24‑30
\p
\v 21 Jesús taxtulh aꞌntzaꞌ ē aꞌlh āꞌlacatin jā tahuiꞌlānaꞌlh aꞌktuꞌ cāꞌlacchicniꞌ tū huanican Tiro ē Sidón.
\v 22 Ixuiꞌlachaꞌ chāꞌtin puscāt xalaꞌ nac tzamāꞌ tiꞌyaꞌt jā huanican Canaán. Xlaꞌ jā israelita ixuanīꞌt. Lakmilh Jesús ē huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, huiꞌx īꞌxūꞌnātāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj; caquilakalhuꞌmaꞌnti. Quintzuꞌmaꞌjāt kaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ ē palhaꞌ pātīniꞌn.
\p
\v 23 Jesús jā tū līkelhtīlh. Palaj tunca tamilh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tahuanilh:
\p ―Tzamāꞌ puscāt quincāstālaniꞌyān ē taꞌsatēlha. Camaꞌcapi aꞌjnanuꞌ.
\p
\v 24 Palaj tunca Jesús huanli:
\p ―Dios quimacaminīꞌt naꞌiccāmakapūtaxtū xmān tī israelitas.
\p
\v 25 Puscāt laktalacatzunaꞌjīlh ē tatzokostaniꞌlh Jesús ē huanilh:
\p ―¡Māpaꞌksīniꞌ, caquimaktāyaꞌ!
\p
\v 26 Jesús kelhtīlh:
\p ―Jā minīꞌniꞌ maktīcan ixpāntzīncaꞌn lacstīn ē nacāmaxquīꞌcan līchichīn. (Chuntzaꞌ huanilh ixpālacata israelitas jā ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ tī jā israelitas ē ixcāmāpācuhuī chichīn.)
\p
\v 27 Xlaꞌ huanilh:
\p ―Jē, ixlīcānaꞌ, Māpaꞌksīniꞌ. Masqui iccaꞌtzītzaꞌ, chichīn tzē natasacuaꞌ tū nayuja na ixmesa ixtēcuꞌcaꞌn.
\p
\v 28 Palaj tunca Jesús kelhtīlh:
\p ―Tzej aꞌkaꞌīꞌyaꞌ, puscāt. Calalh chī quisquiꞌniꞌyaꞌ.
\p Tzamāꞌ puntzunaꞌ palaj tunca tzeyanli ixtzuꞌmaꞌjāt.
\s Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn
\p
\v 29 Jesús taxtulh aꞌntzaꞌ ē tētaxtulh ixquilhtūn lago Galilea. Āꞌlīstān tāꞌcxtunuꞌlh nac sipej ē aꞌntzaꞌ tahuīꞌlh.
\v 30 Līlhūhuaꞌ tachāꞌlh jā ixuīꞌlh ē talīminiꞌlh lūꞌntūꞌnunīꞌn ē lakatzīꞌnīꞌn ē tī kōꞌkoꞌn ixtahuanīꞌt ē tī macastuntuꞌluꞌn ixtahuanīꞌt ē lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn taꞌjatatlanīꞌn. Cāmāpīꞌca nac tiꞌyaꞌt lacatzunaꞌj ixtujan Jesús ē xlaꞌ cāmātzeyīlh ixlīpōꞌktucaꞌn.
\v 31 Tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh chī tachihuīnaꞌnli tī kōꞌkoꞌ ixtahuanīꞌt ē chī tze tahuanli ixmacancaꞌn macastuntuꞌ. Ē tī ixtalūꞌntūꞌnunīꞌt tzej tatlāꞌhuanli ē lakatzīꞌnīꞌn talacahuānaꞌlh. Ūꞌtzaꞌ talīꞌaꞌcnīlh tachiꞌxcuhuīꞌt. Tatzuculh tamakapāxuī Dios tī ixDioscaꞌn israelitas.
\s Jesús cāmāhuīꞌlh aꞌktāꞌtiꞌ mil chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mr. 8:1‑10
\p
\v 32 Palaj tunca Jesús cātaꞌsaniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Iccālakalhuꞌman tachiꞌxcuhuīꞌt. Tuꞌtumaꞌjtzaꞌ quintatāꞌlahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ ē jātzaꞌ takaꞌlhī tū tahuaꞌ. Palh naꞌiccāmacāꞌn na ixchiccaꞌn ē jā tahuāꞌyanīꞌt, palhāsāꞌ nataxlajuaꞌnan nac tej.
\p
\v 33 Palaj tunca īꞌscujnuꞌnīꞌn tahuanilh:
\p ―¿Chī nalīkaꞌlhīyāuj līhuaꞌt tū natalīkaꞌsa? Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē jā tī huīꞌlh huāꞌtzāꞌ.
\p
\v 34 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī maclāꞌt pāntzīn kaꞌlhīꞌyāꞌtit?
\p Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Mactojon ē makapitzīn xalacstīn squīꞌtiꞌ.
\p
\v 35 Palaj tunca Jesús cāmāpaꞌksīlh catatahuiꞌlalh tachiꞌxcuhuīꞌt nac tiꞌyaꞌt.
\v 36 Xlaꞌ cātayalh mactojon pāntzīn ē squīꞌtiꞌ ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Palaj tunca cāmāpitziniꞌlh ē cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē xlacaꞌn cāmaxquīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 37 Ixlīpōꞌktucaꞌn tahuāꞌyalh ē talīkaꞌsli. Āꞌlīstān xalacpītzun tū taquītāxtūlh cāmātzumalh pātojon chāꞌxta.
\v 38 Tī tahuāꞌyalh, xlacaꞌn aꞌktāꞌtiꞌ mil chiꞌxcuhuīꞌn. Nā tahuāꞌyalh puscan ē lacstīn.
\v 39 Āꞌlīstān Jesús cāmacāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē tojōlh nac barco ē aꞌlh nac aꞌktin tiꞌyaꞌt jā huanican Magdala.
\c 16
\s Fariseos ē saduceos tasquiꞌnli līꞌaꞌcnīn
\r Mr. 8:11‑13; Lc. 12:54‑56
\p
\v 1 Fariseos ē saduceos talakaꞌlh Jesús. Ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun, ē tasquiꞌnli aꞌktin līꞌaꞌcnīn tū nalītasuꞌyu Jesús xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 2 Xlaꞌ cākelhtīlh:
\p ―Aꞌcxniꞌ tāꞌcnūmāꞌlh chiꞌchiniꞌ huiꞌxinaꞌn huaꞌnāꞌtit: “Jā catimilh xcān ixpālacata tzuꞌtzoꞌko aꞌkapūn.”
\v 3 Palh tziꞌsaj, huaꞌnāꞌtit: “Chuhuaꞌj namin xcān ixpālacata tzuꞌtzoꞌko aꞌkapūn ē pucsuīꞌlh.” ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Tzē namālakchipiniꞌyāꞌtit palh namin xcān aꞌcxniꞌ laktzīꞌnāꞌtit aꞌkapūn. Masqui laktzīꞌnāꞌtit līꞌaꞌcnīn tū ictlahua, jā aꞌkaꞌīꞌniꞌyāꞌtit Dios quimacamilh.
\v 4 Tachiꞌxcuhuīꞌt tī tahuiꞌlānaꞌlh chuhuaꞌj jā tze ē jā taꞌaꞌkaꞌīꞌ ē xlacaꞌn tasquiꞌn līꞌaꞌcnīn. Jā nacāmāsuꞌyuniꞌcan līꞌaꞌcnīn; xmān naquinaꞌkspula chuntzaꞌ chī aꞌkspulalh Jonás ―huanli Jesús.
\p Cāmakxtekli ē aꞌlh.
\s Jesús cāmāsuꞌyuniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn cuenta catatlahualh fariseos
\r Mr. 8:14‑21
\p
\v 5 Aꞌcxniꞌ scujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh ixtuntacut nac xcān, jā talēꞌlh pāntzīn. Ixtapātzaꞌnkānīꞌt.
\v 6 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit ixlevaduracaꞌn fariseos ē saduceos.
\p
\v 7 Scujnuꞌnīꞌn talātāꞌchihuīnaꞌlh ē talāhuanilh:
\p ―Chuntzaꞌ huanli ixpālacata jā līmiuj pāntzīn.
\p
\v 8 Jesús ixcaꞌtzī tū ixtalāhuanimāꞌnalh ē chī xlacaꞌn jā ixtacaꞌtzī ixlīchihuīnaꞌmāꞌlh tū ixtamāsuꞌyu fariseos. Ūꞌtzaꞌ cālīhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata līꞌaꞌktuyunāꞌtit pāntzīn tū jā lītaꞌntit? ¡Xmān macstiꞌnaꞌj aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit!
\v 9 ¿Ē jānaꞌj caꞌtzīyāꞌtit? ¿Ē jātzaꞌ lacapāstacāꞌtit macquitzis pāntzīn tū iccāmāpitziniꞌlh aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn? ¿Chī pālāꞌt chāꞌxta cālīmātzumatit xalacpītzun?
\v 10 Calacapāstactit mactojon pāntzīn tū iccāmāpitziniꞌlh aꞌktāꞌtiꞌ mil chiꞌxcuhuīꞌn. ¿Chī pālāꞌt chāꞌxta cālīmātzumatit xalacpītzun?
\v 11 ¿Tū ixpālacata jā caꞌtzīyāꞌtit palh jā pāntzīn xaꞌiclīchihuīnaꞌmāꞌlh aꞌcxniꞌ iccāhuanin cuenta ixtlahuaꞌtit ixlevaduracaꞌn fariseos ē saduceos?
\p
\v 12 Palaj tunca tacaꞌtzīlh Jesús jā ixcāhuaninīꞌt cuenta ixtatlahualh ixlevadura pāntzīn. Ixcāhuanicuꞌtun palh cuenta ixtatlahualh ixtamāsuꞌyuncaꞌn fariseos ē saduceos.
\s Pedro līmāsuꞌyulh Jesús ūꞌtzaꞌ Cristo
\r Mr. 8:27‑30; Lc. 9:18‑21
\p
\v 13 Aꞌcxniꞌ Jesús chāꞌlh jā huanican Cesarea Filipo, cākelhasquiꞌnīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Tachiꞌxcuhuīꞌt, ¿chī tahuan quimpālacata quit tī Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn?
\p
\v 14 Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Makapitzīn tahuan mat huiꞌx Juan Māꞌkpaxīniꞌ. Āꞌmakapitzīn tahuan mat huiꞌx Elías. Āꞌmakapitzīn tahuampala mat huiꞌx Jeremías o āꞌchāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ.
\p
\v 15 Palaj tunca cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―Ē huiꞌxinaꞌn ¿chī huaꞌnāꞌtit tīchu quit?
\p
\v 16 Palaj tunca Simón Pedro huanilh:
\p ―Huiꞌx Cristo tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj ē īꞌSkaꞌtaꞌ Dios xaxlīcānaꞌ.
\p
\v 17 Jesús kelhtīlh:
\p ―Līpāxuhua huiꞌx, Simón ixkaꞌhuaꞌcha Jonás. Huāꞌmāꞌ talacapāstacniꞌ jā tamāsuꞌyuniꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Xmān Dios mācaꞌtzīnīn.
\v 18 Quit icuaniyān huiꞌx Pedro ē ūꞌtzaꞌ mintacuhuīniꞌ huanicuꞌtun “chihuix.” Huiꞌx nalayaꞌ huaꞌchi chihuix tū nalīmātzucucan quintemplo. Ixlīpōꞌktucaꞌn tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ, jāla caticāskāhuīꞌca; nūn līnīn jāla caticāskāhuīꞌlh.
\v 19 Quit naꞌicmaxquīꞌyān lītliꞌhuiꞌqui ē nacāmāpaꞌksīꞌyaꞌ xlacaꞌn tī tatapaꞌksīniꞌ Dios. Tū huiꞌx makxteka tatlahua tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, nā nala chuntzaꞌ nac aꞌkapūn. Tū huiꞌx jā makxteka tatlahua tī taꞌakaꞌīꞌ huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, nā chuntzaꞌ calalh nac aꞌkapūn.
\p
\v 20 Palaj tunca Jesús cāmāpaꞌksīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn jā catitahuanilh jā tī chāꞌtin palh ūꞌtzaꞌ Cristo tī ixkaꞌlhīmāꞌca.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh chī nanī
\r Mr. 8:31–9:1; Lc. 9:22‑27
\p
\v 21 Palaj tunca Jesús tzuculh cāmāsuꞌyuniꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn chuntzaꞌ:
\p ―Ixlacasquiꞌnca naꞌicaꞌn nac Jerusalén. Aꞌntzaꞌ naquintamakapātīnīn xanapuxcuꞌnuꞌ xalaꞌ nac templo ē xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Naquintamaknī. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn.
\p
\v 22 Palaj tunca Pedro lēꞌlh lacapunchunaꞌj ē tzuculh tāꞌlāhuan ē tzēꞌk huanilh:
\p ―¡Māpaꞌksīniꞌ, jā camakxtekli Dios! ¡Jā catiꞌaꞌkspulan chuntzaꞌ!
\p
\v 23 Jesús talakspiꞌtli ē huanilh Pedro:
\p ―¡Catakēnuꞌ! Huiꞌx lacapāstacnaꞌnaꞌ chuntzaꞌ chī skāhuīꞌniꞌ. Huiꞌx quimāmakchuꞌyīꞌyaꞌ. Huiꞌx jā kaꞌlhīꞌyaꞌ ixtalacapāstacniꞌ Dios.
\p
\v 24 Palaj tunca Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Palh catīxcuhuālh quintāꞌtapaꞌksīcuꞌtun quit, jātzaꞌla catilacapāstaclī xmān tū ūꞌtzaꞌ lacasquiꞌn. Calīhuiꞌlīlh natlahua quintalacapāstacniꞌ masqui capātīniꞌlh chuntzaꞌ chī quit naꞌicpātīniꞌn ē caquistālaniꞌlh.
\v 25 Tī taꞌaꞌkapūtaxtucuꞌtun tū natalīpātīniꞌn quimpālacata, jā catitakaꞌlhīlh ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Tī natapātīniꞌn masqui catalīnīlh quimpālacata, xlacaꞌn natakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli.
\v 26 Palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtlajakōꞌlh ixlīpōꞌktu xalaꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, jā tū līmacuan palh jā kaꞌlhī ixlatamat tū jā catilaksputli. Jā tū aꞌnan tū xlaꞌ tzē namāstāꞌ ē nakaꞌlhī ixlatamat tū jā catilaksputli.
\v 27 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naꞌicmimpala ē naꞌickaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui xaTātaꞌ ē naꞌicxkaka chī xkaka quinTātaꞌ nac aꞌkapūn. Naquintatāꞌmin quinángeles. Aꞌcxniꞌ naꞌicmin, chāꞌtunuꞌ naxoko chuntzaꞌ chī tlahuanīꞌt palh tze o jā tze.
\v 28 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Makapitzīn tī tahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ chuhuaꞌj ē xlacaꞌn jā catitanīlh aꞌcxniꞌ jānaꞌj naquilaktzīꞌncan quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn aꞌcxniꞌ naꞌicmimpala naꞌicmāpaꞌksīniꞌn.
\c 17
\s Xkakalh Jesús
\r Mr. 9:2‑13; Lc. 9:28‑36
\p
\v 1 Ixlīlakachāxan quilhtamacuj Jesús cālēꞌlh Pedro ē Jacobo ē Juan tī ixtāꞌtin Jacobo ē tatāꞌaꞌlh. Xmān ixkelhatāꞌtiꞌcaꞌn taꞌaꞌlh aꞌktin nac sipej tālhmāꞌn ē tatāꞌcxtulh.
\v 2 Aꞌntzaꞌ talakpalīlh Jesús ē xtum ixtasuꞌyu na ixlacatīncaꞌn. Ixlacan Jesús xkakalh huaꞌchi chī xkaka chiꞌchiniꞌ ē ixluꞌxuꞌ stalaꞌnkaꞌ huanli hasta xkakalh.
\v 3 Palaj tunca cātasuꞌyuniꞌlh Moisés ē Elías tī ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌnalh Jesús.
\v 4 Palaj tunca Pedro huanilh Jesús:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, xalītze huiꞌlānaꞌuj huāꞌtzāꞌ. Palh lacasquiꞌnaꞌ, quinaꞌn naꞌicyāhuayāuj aꞌktuꞌtun mūꞌxtaꞌkaꞌ. Aꞌktin milaꞌ nahuan ē aꞌktin ixlaꞌ Moisés ē aꞌktin ixlaꞌ Elías.
\p
\v 5 Ixchihuīnaꞌmāꞌlhcus Pedro ē milh aꞌktin poklhnuꞌ snapapa ē cālītamacstiꞌliꞌlh. Takexmatli aꞌktin tachihuīn nac poklhnuꞌ ē huanli:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quiSkaꞌtaꞌ ē laktzaꞌ icpāxquīꞌ. Xlaꞌ quimakapāxuī. Cakexpaꞌttit tū huan.
\p
\v 6 Aꞌcxniꞌ scujnuꞌnīꞌn takexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, lacataj tatamāꞌlh ē tajicuaꞌnli.
\v 7 Palaj tunca Jesús cālaktalacatzunaꞌjīlh ē cāxaꞌmalh ē cāhuanilh:
\p ―Catāquīꞌtit ē jā cajicuaꞌntit.
\p
\v 8 Aꞌcxniꞌ tatāquīꞌlh ē talaktzīꞌlh, jā tī chāꞌtin ixaꞌnan, xmān Jesús.
\p
\v 9 Aꞌcxniꞌ ixtatayujmāꞌnalh nac sipej, Jesús cāmāpaꞌksīlh:
\p ―Jā tī chāꞌtin catihuaꞌniꞌtit tū laktzīꞌntitcus. Jā catihuaꞌntit hasta aꞌcxniꞌ Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nalacastālancuanaꞌn na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn.
\p
\v 10 Palaj tunca scujnuꞌnīꞌn takelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata tahuan xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn palh xapūla namin Elías ē āꞌlīstān namin Cristo tī Dios namacamin?
\p
\v 11 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ. Pūla namin Elías ē nalaccāxtlahuakōꞌ ixlīpōꞌktu.
\v 12 Iccāhuaniyān milhtzaꞌ tī huanican Elías ē jā tī lakapasli. Chiꞌxcuhuīꞌn tatlahuaniꞌlh chuntzaꞌ chī ixtalacasquiꞌn. Nā chu chuntzaꞌ Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn namakapātīnīncan ―cāhuanilh.
\p
\v 13 Palaj tunca scujnuꞌnīꞌn tacaꞌtzīlh aꞌcxniꞌ Jesús huanli ixminīꞌttzaꞌ Elías, ixlīchihuīnaꞌmāꞌlh Juan Māꞌkpaxīniꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha tī ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ
\r Mr. 9:14‑29; Lc. 9:37‑43
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh jā ixtahuiꞌlānaꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt, chāꞌtin chiꞌxcuꞌ laktalacatzunaꞌjīlh ē tatzokostaniꞌlh Jesús ē huanilh:
\p
\v 15 ―Māpaꞌksīniꞌ, calakalhuꞌmaꞌnti quinkaꞌhuaꞌcha. Paxnīniꞌn ē palhaꞌ pātīniꞌn. Maklhūhuaꞌtzaꞌ chiꞌchinli nac macscut ē tojōlh nac xcān.
\v 16 Iccālīminiꞌlh miscujnuꞌnīꞌn ē jāla tamātzeyīlh.
\p
\v 17 Jesús cāhuanilh:
\p ―¡Huiꞌxinaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tī jā tzej lacapāstacnaꞌnāꞌtit ē jā aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit! ¿Hasta jāꞌcxniꞌ naꞌiccātāꞌtahuiꞌlayān huiꞌxinaꞌn ē jā nakexpaꞌtāꞌtit? ¿Hasta jāꞌcxniꞌ naꞌiccātāyaniꞌyān huiꞌxinaꞌn? Caquilīꞌtaꞌniꞌ kaꞌhuaꞌcha.
\p
\v 18 Palaj tunca Jesús lacaquilhnīlh jā tzeya ūꞌniꞌ ē palaj tunca taxtuniꞌlh kaꞌhuaꞌcha. Xamaktin tzeyanli.
\p
\v 19 Āꞌlīstān scujnuꞌnīꞌn ixlīmāncaꞌn ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌnalh Jesús ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata quinaꞌn jāla icmāxtuniꞌuj kaꞌhuaꞌcha jā tzeya ūꞌniꞌ?
\p
\v 20 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn jā aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit. Ūꞌtzaꞌ jāla līmaxtutit. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Palh līꞌaꞌkaꞌīꞌyāꞌtit ixlīpōꞌktu milīstacnaꞌcaꞌn masqui tzucupāꞌnaꞌntitcus aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit, tzē ixuaꞌniꞌtit huāꞌmāꞌ sipej: “Catapānuꞌ huāꞌtzāꞌ ē capit āꞌlacatin”, ē sipej natapānū. Jā tū aꞌnan tū jāla catitlahuaꞌtit palh ixlīcānaꞌ aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit.
\v 21 Huāꞌmāꞌ jā tzeya ūꞌniꞌ huaꞌchi jāla māxtucan. Xmān tzē namāxtucan palh nalīhuiꞌlīyāꞌtit jā catihuāꞌyaꞌntit ē natlahuaꞌyāꞌtit oración.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌmpālh chī nanī
\r Mr. 9:30‑32; Lc. 9:43‑45
\p
\v 22 Aꞌcxniꞌ ixtatētaxtumāꞌnalh nac estado Galilea, Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naquimacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 23 Xlacaꞌn naquintamaknī ē ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn ―cāhuanilh.
\p Huāꞌmāꞌ tachihuīn cālīmakalīpuhuanli.
\s Chī Jesús līxokolh tū ixlaꞌ templo
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tachāꞌlh nac cālacchicniꞌ Capernaum, talakmilh Pedro tī ixtamātāꞌjīniꞌn nac templo. Takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē jā xoko tū ixlaꞌ templo mimākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ?
\p
\v 25 Pedro cākelhtīlh:
\p ―Xoko.
\p Palaj tunca aꞌcxniꞌ Pedro tanūlh nac chic, Jesús pūla chihuīnaꞌnli ē huanilh:
\p ―¿Chī puhuaꞌnaꞌ, Simón? Reyes xalanīꞌn huāꞌmāꞌ cāꞌquilhtamacuj, ¿tīchu mātāꞌjīniꞌn līxokot? ¿Ē cāmātāꞌjī tī māpaꞌksīniꞌn o tī māpaꞌksīcan?
\p
\v 26 Pedro kelhtīlh:
\p ―Mātāꞌjīcan tī māpaꞌksīcan.
\p Jesús huanilh:
\p ―Ē jā taxoko xlacaꞌn tī tatapaꞌksīniꞌ rey. QuinTātaꞌ nac aꞌkapūn huaꞌchi rey ē quinaꞌn tapaꞌksīniꞌyāuj xlaꞌ.
\v 27 Masqui chuntzaꞌ, jā cāmakasītzīꞌncuꞌtunāuj tī tamātāꞌjīniꞌn. Ē capit nac lago ē camojoꞌ minanzuelo. Squīꞌtiꞌ tū pūla namācutūyaꞌ, namākelhpitziyaꞌ ē namaclaꞌya aꞌktin tumīn. Ūꞌtzaꞌ naꞌaꞌcchāꞌn tū nalīxokocan. Calīꞌpi ē nalīxokoꞌyaꞌ chī quinchāꞌtuꞌcaꞌn.
\c 18
\s Tī āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca
\r Mr. 9:33‑37; Lc. 9:46‑48
\p
\v 1 Palaj tunca scujnuꞌnīꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ?
\p
\v 2 Palaj tunca Jesús mātaꞌsatīnīniꞌlh chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha ē yāhualh na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn
\v 3 ē cāhuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Palh huiꞌxinaꞌn jā talakpalīꞌyāꞌtit ē nalītaxtuyāꞌtit huaꞌchi chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha, jā catitanūꞌtit jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\v 4 Chuntzaꞌ catīxcuhuālh tī āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ tī jā kaꞌtlaꞌ makcaꞌtzī ē naꞌaꞌkaꞌīꞌ chī lacstīn taꞌaꞌkaꞌīꞌ.
\v 5 Catīxcuhuālh tī quintapaꞌksīniꞌ quit ē ūꞌtzaꞌ nalīpāxquīꞌ chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha huaꞌchi huāꞌyālh, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi quit quimpāxquīꞌ.
\s Jesús līmāsuꞌyulh tī tatlahuaniꞌ tū jā tze āꞌmakpitzīn
\r Mr. 9:42‑48; Lc. 17:1‑2
\p
\v 6 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palh catīhuālh chihuīnaꞌmakasītzīꞌ chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha tī quinaꞌkaꞌīꞌniꞌ ē chuntzaꞌ kaꞌhuaꞌcha nalītlahua tū jā tze, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ jā tze. Xatze ixpixchīꞌhuaꞌcaꞌca aꞌktin kaꞌtlaꞌ chihuix ē ixmojōca nac mar jā pūlhmāꞌn ē najicsuaꞌ.
\v 7 ¡Koxa tila tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn cāꞌquilhtamacuj ixpālacata jā tze tū huīꞌlh! Pōꞌktu huīꞌlh tū nacāmāmakahuasī tachiꞌxcuhuīꞌt. ¡Koxa titala xlacaꞌn tī tamāmakahuasī āꞌmakapitzīn ē tamātlahuī tū jā tze!
\p
\v 8 ’Chuntzaꞌ palh mimacan o mintujan nalītlahuaꞌya tū jā tze, xatze ixmacacāꞌyujuꞌcaꞌ o ixtantucāꞌyujuꞌcaꞌ ē jā catilītlahuaꞌ tū jā tze ixpālacata mimacan o mintujan. Āꞌchulāꞌ tze palh nakaꞌlhīꞌyaꞌ milatamat tū jā catilaksputli masqui macastuntuꞌluꞌ huiꞌx; ē jā tze palh namacapincaꞌnaꞌ nac macscut pōꞌktu quilhtamacuj.
\v 9 Jā tze palh milakastapun nalaktzīꞌn catūhuālh ē ūꞌtzaꞌ nalītlahuacuꞌtunaꞌ tū jā tze. Xatze ixmāxtu ē ixmakaꞌ ē jā ixtlahuaꞌ tū jā tze ixpālacata milakastapun. Āꞌchulāꞌ tze palh nakaꞌlhīꞌyaꞌ milatamat tū jā catilaksputli masqui lakakentin huiꞌx; ē jā tze palh namacapincaꞌnaꞌ nac macscut pōꞌktu quilhtamacuj ixpālacata aꞌktuꞌ milakastapun ―huanli Jesús.
\s Purecuꞌ tū ixtzaꞌnkānīꞌt
\r Lc. 15:3‑7
\p
\v 10 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Jā catilakmakaꞌ jā tī chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha. Iccāhuaniyān nac aꞌkapūn ixángelescaꞌn lacstīn pōꞌktu quilhtamacuj tatāya na ixlacatīn quinTātaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 11 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē icmilh iccāmakapūtaxtū tī jā ixtakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Xlacaꞌn huaꞌchi purecuꞌ tū xatzaꞌnkān ixtahuanīꞌt.
\p
\v 12 ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit? Palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ cākaꞌlhī aꞌktin ciento purecuꞌ ē palh lakatin namakatzaꞌnkā, ¿tū natlahua? Nacāmakxteka āꞌmakapitzīn noventa y nueve jā tahuāꞌyamāꞌnalh nac cāꞌseketniꞌ. Naꞌaꞌn naputza purecuꞌ tū makatzaꞌnkānīꞌt.
\v 13 Aꞌcxniꞌ namacla, ixlīcānaꞌ āꞌchulāꞌ nalīpāxuhua ixpālacata huāꞌmāꞌ purecuꞌ tū maclalh ē jā āꞌmakapitzīn noventa y nueve tū jā tatzaꞌnkālh.
\v 14 MinTātaꞌcaꞌn xalaꞌ nac aꞌkapūn nā chuntzaꞌ jā lacasquiꞌn natzaꞌnkā jā tī chāꞌtin aꞌctzunaꞌj kaꞌhuaꞌcha. Lacasquiꞌn natakaꞌlhī ixlatamat tū jā catilaksputli ―huanli Jesús.
\s Jesús māsuꞌyulh ixlacasquiꞌnca natalāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ lītāꞌtimīn
\r Lc. 17:3
\p
\v 15 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palh mintāꞌtin tlahuaniꞌyān tū jā tze, catāꞌchihuīnaꞌ ixlīmān ē namācaꞌtzīnīꞌyaꞌ. Palh xlaꞌ cuenta tlahua, chuntzaꞌ huiꞌx maktāyanīꞌtaꞌ ē jātzaꞌ natlahuapala tū jā tze.
\v 16 Palh mintāꞌtin jā cuenta tlahua aꞌcxniꞌ tāꞌchihuīnaꞌnaꞌ, cacāmātaꞌsatīniꞌ āꞌchāꞌtin o chāꞌtuꞌ tī nacātāꞌlakpinaꞌ ē natakexmata tūchu ixpālacata lītāꞌchihuīnaꞌnaꞌ mintāꞌtin.
\v 17 Palh jānaꞌj cuenta tlahua, nacāhuaniꞌyaꞌ tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ aꞌcxniꞌ natatakēstoka. Palh chuntzaꞌ jā cuenta tlahua, ixlacasquiꞌnca nalaktzīꞌnaꞌ huaꞌchi chāꞌtin tī jā aꞌkaꞌīꞌniꞌ Dios o huaꞌchi chāꞌtin mātāꞌjīniꞌ tī aꞌkskāhuīꞌnin.
\p
\v 18 ’Ixlīcanaꞌ tū iccāhuaniyān. Tū huiꞌxinaꞌn jā namakxtekāꞌtit tū tlahuacan huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, nā chuntzaꞌ nahuancan nac aꞌkapūn. Tū huiꞌxinaꞌn namakxtekāꞌtit natlahuacan huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, nā chuntzaꞌ nahuancan nac aꞌkapūn.
\p
\v 19 ’Nā iccāhuanipalayān palh chāꞌtuꞌ huiꞌxinaꞌn huāꞌtzāꞌ nac tiꞌyaꞌt ē lacxtim puhuaꞌnāꞌtit tū nasquiꞌniꞌyāꞌtit Dios aꞌcxniꞌ naꞌorarlīyāꞌtit, quinTātaꞌcaꞌn Dios xalaꞌ nac aꞌkapūn nacāmaxquīꞌyān tū squiꞌniꞌyāꞌtit.
\v 20 Chuntzaꞌ aꞌntzaꞌ jā natatakēstoka chāꞌtuꞌ o kelhatuꞌtun quimpālacata, aꞌntzaꞌ quit naꞌictahuiꞌla na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ―huanli Jesús.
\p
\v 21 Palaj tunca Pedro laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, ¿chī maklāꞌt naꞌicmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ quintāꞌtin aꞌcxniꞌ naquintlahuaniꞌ tū jā tze? ¿Ē maktojon naꞌicmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ?
\p
\v 22 Jesús kelhtīlh:
\p ―Quit jā icuaniyān xmān maktojon; quit icuaniyān āꞌmaklhūhuaꞌ maktojon namātzaꞌnkēnaꞌniꞌyaꞌ.
\s Jesús cāhuanilh tū līcaꞌtzīniꞌcan chāꞌtin scujniꞌ tī jā mātzaꞌnkēnaꞌniꞌlh āꞌchāꞌtin
\p
\v 23 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chuntzaꞌ chī Dios nalīmāpaꞌksīniꞌn tzē nalīmālakchāꞌnī huaꞌchi chāꞌtin rey tī cāmātāꞌjīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn.
\v 24 Ixtzucumāꞌlhcus aꞌcxniꞌ līminiꞌca chāꞌtin tī ixmaklaclēꞌn lhūhuaꞌ tumīn.
\v 25 Īꞌscujniꞌ jā ixkaꞌlhī tū nalīxoko, ē ūꞌtzaꞌ rey līmāpaꞌksīlh cacāstāꞌmaxquīꞌca āꞌchāꞌtin ixtēcuꞌ tasācuaꞌ. Ē āꞌnā cāstāꞌmaxquīꞌlh ixpuscāt ē ixlacstīn ē ixlīpōꞌktu tū ixkaꞌlhī. Chuntzaꞌ tzē nalīxoko tū ixlaclēꞌn.
\v 26 Palaj tunca īꞌscujniꞌ tatzokostaniꞌlh ixpatrón ē squiꞌniꞌlh: “Caquilakalhuꞌmaꞌnti, quimpatrón, ē naꞌicxokonuꞌniꞌkōꞌyān.”
\v 27 Ixpatrón lakalhuꞌmanli ē mātzaꞌnkēnaꞌniꞌlh tū ixlaclēꞌn ē makxtekli caꞌaꞌlh.
\p
\v 28 ’Xmān taxtulh tzamāꞌ tasācuaꞌ ē tāꞌlāpāxtokli āꞌchāꞌtin ixtāꞌtasācuaꞌ tī ixmaklaclēꞌn xmān macstiꞌnaꞌj tumīn. Tzuculh pixpiꞌta ē huanilh: “¡Caquixokonuꞌniꞌ tū quilaclīꞌpiniꞌyaꞌ!”
\v 29 Palaj tunca tī ixtāꞌtasācuaꞌ tatzokostaniꞌlh ē squiꞌniꞌlh: “Caquilakalhuꞌmaꞌnti ē naꞌicxokonuꞌniꞌkōꞌyān.”
\v 30 Āꞌchāꞌtin jā lacasquiꞌnli ē mālacapūꞌlh ē māmānūnīniꞌlh nac pūlāchīꞌn hasta naxokokōꞌ tū laclēꞌn.
\v 31 Āꞌmakapitzīn scujnuꞌnīꞌn talīmāmakchuyīlh chī tlahualh ixtāꞌtasācuaꞌcaꞌn. Taꞌaꞌlh tamācaꞌtzīnīkōꞌ ixpatroncaꞌn chī aꞌkspulalh.
\v 32 Palaj tunca ixpatroncaꞌn mātaꞌsatīnīniꞌlh ixtasācuaꞌ ē huanilh: “¡Huiꞌx quiclhlaktzīꞌnaꞌ tasācuaꞌ! Quit icmātzaꞌnkēnaꞌniꞌkōꞌn ixlīpōꞌktu tzamāꞌ mincuenta ixpālacata quisquiꞌniꞌ.
\v 33 Nā huiꞌx ixlakalhuꞌmaꞌnti mintāꞌtasācuaꞌ chuntzaꞌ chī quit iclakalhuꞌmaniꞌ.”
\v 34 Laktzaꞌ sītzīꞌlh ixpatrón ē māpaꞌksīniꞌlh namakapātīnīncan nac pūlāchīꞌn hasta aꞌcxniꞌ naxokokōꞌ ixlīpōꞌktu tū ixmaklaclēꞌn.
\p
\v 35 Jesús āꞌxmān huanli:
\p ―Nā chuntzaꞌ nacātlahuaniꞌyān quinTātaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn palh huiꞌxinaꞌn jā cāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit mintāꞌtincaꞌn cāꞌtapāxuhuān.
\c 19
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata tī makxtekcan puscāt
\r Mr. 10:1‑12; Lc. 16:18
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús chihuīnaꞌnkōꞌlh, taxtulh nac Galilea ē aꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Judea. Ūꞌtzaꞌ tū huiꞌlachaꞌ ixtuntacut nac xcān Jordán, aꞌntzaꞌ na ixquilhtūn jā tāꞌcxtuyachiꞌ chiꞌchiniꞌ.
\v 2 Līlhūhuaꞌ tastālaniꞌlh ē xlaꞌ cāmātzeyīlh ixlīpōꞌktucaꞌn aꞌntzaꞌ.
\p
\v 3 Palaj tunca makapitzīn fariseos talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús. Ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun ē ūꞌtzaꞌ talīkelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē tzē makxtekcan quimpuscātcaꞌn ē xapacan ixtacuhuīniꞌcaꞌn ixpālacata catūxcuhuālh?
\p
\v 4 Jesús cākelhtīlh:
\p ―¿Ē jā kelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit na ixtachihuīn Dios? Chuntzaꞌ huan: “Dios cātlahualh chiꞌxcuꞌ ē puscāt.” Chuntzaꞌ tlahualh aꞌcxniꞌ tzuculh tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj.
\v 5 Nā huan: “Ūꞌtzaꞌ nacālīmakxteka ixtātaꞌ ē ixtzīꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē natāꞌtalacxtimī ixpuscāt. Ixchāꞌtuꞌcaꞌn huaꞌchi xmān chāꞌtin natalītaxtu.”
\v 6 Chuntzaꞌ jātzaꞌ chāꞌtuꞌ xlacaꞌn; xmān chāꞌtin. Chuntzaꞌ jā minīꞌniꞌ chiꞌxcuhuīꞌn nalāmāmakxtekē tū Dios cātlahualh tzaj chāꞌtin.
\p
\v 7 Palaj tunca takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata māpaꞌksīlh Moisés catzoꞌkca caꞌpsnap ē chuntzaꞌ tzē namakxtekāuj quimpuscātcaꞌn?
\p
\v 8 Jesús cāhuanilh:
\p ―Chuntzaꞌ tlahualh Moisés ixpālacata jā tze mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Jā chuntzaꞌ ixuanīꞌt aꞌcxniꞌ tzuculh cāꞌquilhtamacuj.
\v 9 Quit iccāhuaniyān palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ namakxteka ixpuscāt tī jā kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn, ē palh natāꞌtamakaxtoka āꞌchāꞌtin puscāt, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn. Tī natāꞌtamakaxtoka chāꞌtin puscāt tī makxtekcanīꞌt, nā xlaꞌ kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn.
\p
\v 10 Palaj tunca īꞌscujnuꞌnīꞌn tahuanilh:
\p ―Palh jicslīhuaꞌ makxtekcan, jā quincāminīꞌniꞌyān natamakaxtokāuj.
\p
\v 11 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ixlīpōꞌktucaꞌn jāla catitakexmatli huāꞌmāꞌ. Xmān takexmata xlacaꞌn tī Dios nacāmāsuꞌyuniꞌ.
\v 12 Tī jā tamakaxtoka caꞌtzī tū ixpālacata jā catilītamakaxtokli. Huīꞌlh tī ixtamīꞌniꞌcaꞌn jā catitatamakaxtokli. Tū cātlahuaniꞌca ixmacniꞌcaꞌn, ūꞌtzaꞌ jā catitatamakaxtokli āꞌmakapitzīn, ē āꞌmakapitzīn tatāꞌscujcuꞌtun Dios ē ūꞌtzaꞌ jā catitalītamakaxtokli. Tī tzē nakexmata huāꞌmāꞌ, cakexmatli.
\s Jesús cāsicuaꞌlanātlahualh lacstīn
\r Mr. 10:13‑16; Lc. 18:15‑17
\p
\v 13 Palaj tunca cālīminiꞌca Jesús makapitzīn lacstīn nacāꞌaꞌcpūhuiꞌlī ixmacan ē natlahua oración. Scujnuꞌnīꞌn tatzuculh talacaquilhnī tī ixtalīmin.
\v 14 Jesús huanli:
\p ―Cacāmakxtektit caquintalakmilh lacstīn ē jā cacāmāmakchuyīꞌtit. Tī natāꞌtapaꞌksī Dios jā māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, xlacaꞌn tī naquintalīpāhuan chuntzaꞌ chī tzamāꞌ lacstīn.
\p
\v 15 Jesús cāꞌaꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacan lacstīn ē āꞌlīstān aꞌlh āꞌlacatin.
\s Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī rico tāꞌchihuīnaꞌlh Jesús
\r Mr. 10:17‑31; Lc. 18:18‑30
\p
\v 16 Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ lakaꞌlh Jesús ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―Huiꞌx tzeya Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ. ¿Tūchu xaꞌictlahualh tū tze ē ūꞌtzaꞌ naꞌiclīkaꞌlhī quilatamat tū jā catilaksputli?
\p
\v 17 Jesús huanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata quihuaniꞌyaꞌ tze quit? Xmān chāꞌtin tī xatze ē ūꞌtzaꞌ Dios. Palh kaꞌlhīcuꞌtunaꞌ milatamat tū jā catilaksputli, nacākexpaꞌtniꞌyaꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios.
\p
\v 18 Chiꞌxcuꞌ kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchūyā līmāpaꞌksīn?
\p Jesús kelhtīlh:
\p ―Jā timaknīꞌniꞌnaꞌ; jā tikaꞌlhīꞌyaꞌ mintāꞌlāpāxquīꞌn; jā tikaꞌlhānaꞌnaꞌ; jā tilīchihuīnaꞌnaꞌ āꞌchāꞌtin tū jā ixlīcānaꞌ;
\v 19 cacālakachiꞌxcuhuiꞌ mintātaꞌ ē mintzīꞌ; ē cacāpāxquiꞌ āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ chī pāxquīꞌcaꞌnaꞌ minaꞌcstu.
\p
\v 20 Chiꞌxcuꞌ kelhtīniꞌlh:
\p ―Pōꞌktu tzamāꞌ icmākentaxtūkōꞌnīꞌttzaꞌ hasta quilīskaꞌtaꞌ. ¿Tūchu quisputniꞌcus?
\p
\v 21 Jesús huanilh:
\p ―Palh tze huancuꞌtunaꞌ, caquīstāꞌkōꞌj ixlīpōꞌktu tū kaꞌlhīꞌyaꞌ ē nacāmāpitziniꞌyaꞌ tumīn xcamanīnīꞌn ē chuntzaꞌ nakaꞌlhīꞌyaꞌ chī rico nalīhuaꞌnaꞌ nac aꞌkapūn. Āꞌlīstān naquintāꞌpinaꞌ.
\p
\v 22 Aꞌcxniꞌ chiꞌxcuꞌ kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, līlīpuhuanli ē aꞌlh ixpālacata rico ixuanīꞌt.
\p
\v 23 Palaj tunca Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Jicslīhuaꞌ natatāꞌtapaꞌksī Dios xlacaꞌn tī lacricujnuꞌ.
\v 24 Iccāhuanipalayān jicslīhuaꞌ nalīpātlekecuꞌtun lakatin camello na ixtaniꞌ līxtokon. Āꞌlīhuaꞌcaꞌ jicslīhuaꞌ natanū chāꞌtin rico jā māpaꞌksīniꞌnkōꞌ Dios.
\p
\v 25 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, īꞌscujnuꞌnīꞌn talīꞌaꞌcnīlh ē talākelhasquiꞌnīlh ixlīꞌūꞌtununcaꞌn:
\p ―¿Tīchu tzē naꞌaꞌkapūtaxtu?
\p
\v 26 Jesús cālakalaktzīꞌlh ē cākelhtīlh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn jāla tū catitatlahualh tū līꞌaꞌkapūtaxtucan; xmān Dios tzē nacāmakapūtaxtū.
\p
\v 27 Palaj tunca Pedro huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, quinaꞌn icaꞌkxtekuiꞌlīkōꞌuj ixlīpōꞌktu tū xaꞌickaꞌlhīyāuj ē iccāstālaniꞌmāꞌn. ¿Tūchu naꞌickaꞌlhīyāuj?
\p
\v 28 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ xasāstiꞌ nahuan cāꞌquilhtamacuj ē aꞌcxniꞌ quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn naꞌictahuiꞌla jā māpaꞌksīniꞌncan. Quit naꞌicmāpaꞌksīniꞌn ē huiꞌxinaꞌn tī quilāstālaniꞌnīꞌtaujtzaꞌ nā naquilātāꞌmāpaꞌksīniꞌnāuj. Chāꞌtunuꞌ natahuiꞌlayāꞌtit jā namāpaꞌksīniꞌnāꞌtit. Nacātaputzānaꞌniꞌyān xalanīꞌn kelhacāujtuꞌ tribu tī israelitas.
\v 29 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī taꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh ixchiccaꞌn o ixtāꞌtimīncaꞌn o ixtātaꞌcaꞌn o ixtzīꞌcaꞌn o ixpuscātcaꞌn o ixcamanaꞌcaꞌn o ixtiꞌyaꞌtcaꞌn, ē palh taꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh quilīpālacata, āꞌlīhuaꞌcaꞌlh natakaꞌlhī. Catūxcuhuālh tū taꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh quilīpālacata, āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī. Huaꞌchi aꞌktin ciento ixlacata āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī ē natakaꞌlhī xasāstiꞌ ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli.
\v 30 Lhūhuaꞌ aꞌnan tī cālakachiꞌxcuhuīꞌcan huāꞌtzāꞌ; aꞌntzaꞌ jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, jā caticālakachiꞌxcuhuīꞌca. Lhūhuaꞌ aꞌnan tī jā cālakachiꞌxcuhuīꞌcan huāꞌtzāꞌ; aꞌntzaꞌ jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, nacālakachiꞌxcuhuīꞌcan ―huanli Jesús.
\c 20
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata makscujnīꞌn
\p
\v 1 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chī Dios līmāpaꞌksīniꞌn tzē nalīmālakchāꞌnīcan huaꞌchi chāꞌtin ixtēcuꞌ pūꞌuva. Cāꞌcuhuīniꞌ taxtulh cāputza tasācuaꞌn tī natapuꞌxa uvas.
\v 2 Cāhuanilh natatlaja ixquilhtamacujcaꞌn ē cāmacāꞌlh natascuja na ixpūꞌuva.
\v 3 Āꞌlīstān taxtupālh huaꞌchi maknaꞌjāstzaꞌ quilhtamacuj. Cālaktzīꞌlh āꞌmakapitzīn nac lītamāuj tī jā ixtamaclanīꞌt ixtascujūtcaꞌn.
\v 4 Cāhuanilh: “Nā capintit nascujāꞌtit na quimpūꞌuva ē naꞌiccāxokoyān chuntzaꞌ chī tlajayāꞌtit.” Xlacaꞌn taꞌaꞌlh.
\v 5 Taxtupālh huaꞌchi tastuꞌnūt ē nā huaꞌchi maktuꞌtun kōtanū huampala ē cāmacāꞌlh tasācuaꞌn nac pūꞌuva natascuja.
\v 6 Chī makquitzis kōtanū aꞌmpālh nac lītamāuj ē cāmaclalh āꞌmakapitzīn tī jā ixtascujmāꞌnalh. Cāhuanilh: “¿Tū ixpālacata xmān tāyaꞌyāꞌtit pōꞌktu quilhtamacuj ē jā scujpāꞌnaꞌntit?”
\v 7 Takelhtīniꞌlh: “Jā ickaꞌlhīyāuj quimpatroncaꞌn.” Palaj tunca cāhuanilh: “Capintit nā huiꞌxinaꞌn ē nascujāꞌtit na quimpūꞌuva ē quit naꞌiccāxokoyān chuntzaꞌ chī tlajacan.”
\v 8 Aꞌcxniꞌ tāꞌcnūlh chiꞌchiniꞌ, ixtēcuꞌ huanilh xapuxcuꞌ tasācuaꞌn: “Cacāmātaꞌsatīnīniꞌ tasācuaꞌn ē cacāxokoꞌ. Pūla nacāxokoꞌyaꞌ tī āꞌxmān tatanūlh ē āꞌlīstān nacāxokoꞌyaꞌ tī pūla tatanūlh.”
\v 9 Palaj tunca tatakextimīlh xlacaꞌn tī tatzuculh tascuja huaꞌchi makquitzis ē tatlajalh ixquilhtamacujcaꞌn.
\v 10 Āꞌlīstān aꞌcxniꞌ tatakextimīlh xlacaꞌn tī tatzuculh tascuja tziꞌsaj, tapuhuanli palh āꞌchulāꞌ ixtatlajcaꞌn. Xmān tatlajalh ixquilhtamacujcaꞌn.
\v 11 Ē aꞌcxniꞌ tamaktīniꞌlh ixtumīncaꞌn, tatzuculh taꞌaꞌksaꞌn ixpatroncaꞌn
\v 12 ē tahuanli: “Tzamāꞌ kōtanūtzaꞌ tamilh; xmān tascujli aꞌktin hora. Lacxtim cāxokoca chī quinaꞌn. Quinaꞌn icscujui pōꞌktu quilhtamacuj nac chiꞌchiniꞌ.”
\v 13 Patrón kelhtīlh chāꞌtin xlacaꞌn ē huanilh: “Quinamigo, quit jā ictlahuaniꞌn tū jā tze. ¿Ē jā icuanin palh natlajayaꞌ minquilhtamacuj?
\v 14 Calīꞌpi mintumīn ē capit. Quit icxokocuꞌtun huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tī chūꞌcus scujli chu lacxtim chī icxokoyān huiꞌx.
\v 15 ¿Ē jā quilaꞌ tumīn? Tzē naꞌicxoko chuntzaꞌ chī quintapāxuhuān. ¿Ē huiꞌx sītzīꞌyaꞌ ixpālacata quit jā tampiꞌlh?”
\p
\v 16 ’Chuntzaꞌ tī āꞌxmān ixtahuanīꞌt, xlacaꞌn xapūla natahuan. Tī xapūla ixtahuanīꞌt, xlacaꞌn āꞌxmān natahuan ―huanli Jesús.
\s Āꞌmaktin Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh chī nanī
\r Mr. 10:32‑34; Lc. 18:31‑34
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtāꞌcxtunuꞌmāꞌlh nac Jerusalén, cālēꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn lacatzunaꞌj ē ixlīmāncaꞌn cāhuanilh:
\p
\v 18 ―Caꞌtzīyāꞌtit aꞌmāꞌnauj nac Jerusalén. Aꞌntzaꞌ quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn naquintamacamāstāꞌ na ixmacancaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn natahuan caquimaknīca.
\v 19 Nā xlacaꞌn naquintamacamaxquīꞌ makatiyātīn. Naquintalakapala, ē naquintakēsnoka ē naquintaxtokohuaꞌcaꞌ. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn ―huanli Jesús.
\s Tū squiꞌnli ixtzīꞌcaꞌn Jacobo ē Juan
\r Mr. 10:35‑45
\p
\v 20 Palaj tunca laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ixtzīꞌcaꞌn Jacobo ē Juan, ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo. Puscāt cālīmilh ixcamanaꞌ na ixlacatīn Jesús ē tatzokostaniꞌlh ē squiꞌnli aꞌktin talakalhuꞌmān.
\v 21 Jesús kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu lacasquiꞌnaꞌ?
\p Puscāt huanilh:
\p ―Camāpaꞌksiꞌ tzamāꞌ chāꞌtuꞌ quincamanaꞌ natapāxtūtahuiꞌlayān jā namāpaꞌksīꞌniꞌnkōyāꞌ, chāꞌtin na mimpekxtūcānaꞌj ē āꞌchāꞌtin na mimpekxtūxuqui.
\p
\v 22 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn jā caꞌtzīyāꞌtit tū quilāsquiꞌniꞌmāꞌnauj. ¿Ē tzē natāyaniꞌyāꞌtit palh napātīniꞌnāꞌtit chī quit naꞌicpātīniꞌn? Huaꞌchi chuntzaꞌ chī tzē napūkoꞌtnunāꞌtit quinvaso.
\p Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Tzē naꞌictāyaniꞌyāuj.
\p
\v 23 Jesús cāhuanilh:
\p ―Masqui napātīniꞌnāꞌtit chuntzaꞌ chī quit, ūꞌtzaꞌ naquilāpāxtūtahuiꞌlayāuj, quit jāla icmāpaꞌksīniꞌn. Xmān quinTātaꞌ caꞌtzī tīchu naquimpāxtūtahuiꞌla. Huāꞌmāꞌ pūtahuīꞌlh cāxuiꞌlīca xmān ixpālacatacaꞌn tī Dios cālacsacli.
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ kelhacāuj scujnuꞌnīꞌn tacaꞌtzīlh tū kelhasquiꞌnīca Jesús, xlacaꞌn talīsītzīꞌniꞌlh chāꞌtuꞌ lītāꞌtimīn ixpālacata pūtahuīꞌlh.
\v 25 Jesús cātaꞌsaniꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chī ixtāyatcaꞌn tī tamāpaꞌksīnīꞌn nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Palhaꞌ tamāpaꞌksīniꞌn. Nā huīꞌlh tī cāmāpaꞌksī xlacaꞌn.
\v 26 Jā chuntzaꞌ catilalh na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Catīxcuhuālh tī kaꞌtlaꞌ huancuꞌtun na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ixlacasquiꞌnca xlaꞌ nala chī ixlacscujnīꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn.
\v 27 Catīxcuhuālh tī xapuxcuꞌ huancuꞌtun na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ixlacasquiꞌnca xlaꞌ nalītaxtu huaꞌchi ixtasācuaꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn.
\v 28 Ē nacāmaktāya āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ chī quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Quit jā icmilh huaꞌchi xatēcuꞌ; quit icmilh naꞌicscuja ē naꞌiccāmaktāya āꞌmakapitzīn. Naꞌicmacamāstāꞌ quilatamat ē naꞌiccāmakapūtaxtū līlhūhuaꞌ ―huanli Jesús.
\s Jesús cāmālacahuānīlh chāꞌtuꞌ lakatzīꞌnīꞌn
\r Mr. 10:46‑52; Lc. 18:35‑43
\p
\v 29 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtataxtumāꞌnalh nac Jericó. Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtastālaniꞌmāꞌnalh.
\v 30 Ixtahuiꞌlānaꞌlh lacatzunaꞌj nac tej chāꞌtuꞌ lakatzīꞌnīꞌn. Aꞌcxniꞌ takexmatli ixtētaxtumāꞌlh Jesús, xlacaꞌn tatzuculh tataꞌsa ē tahuanli:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, huiꞌx īꞌxūꞌnātāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj. ¡Caquilālakalhuꞌmanui!
\p
\v 31 Tachiꞌxcuhuīꞌt talacaquilhnīlh ē tahuanilh cataquilhcaꞌcslalh. Xlacaꞌn āꞌchulāꞌ tataꞌsalh ē tahuampālh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, huiꞌx īꞌxūꞌnātāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj. ¡Caquilālakalhuꞌmanui!
\p
\v 32 Palaj tunca Jesús tāyalh ē cāmātaꞌsatīnīniꞌlh lakatzīꞌnīꞌn ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ¿Tūchu lacasquiꞌnāꞌtit naꞌiccātlahuaniꞌyān?
\p
\v 33 Xlacaꞌn takelhtīniꞌlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, iclacahuānaꞌncuꞌtunāuj.
\p
\v 34 Palaj tunca Jesús cālakalhuꞌmanli ē cāxaꞌmaniꞌlh ixlakastapuncaꞌn. Palaj tunca lakatzīꞌnīꞌn talacahuānaꞌlh ē tastālaniꞌlh Jesús.
\c 21
\s Jesús tanūlh nac Jerusalén
\r Mr. 11:1‑11; Lc. 19:28‑40; Jn. 12:12‑19
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ ixtatalacatzunaꞌjīmāꞌnalhtzaꞌ nac Jerusalén, tachāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā ixuanican Betfagé. Aꞌntzaꞌ ixlacatzunaꞌj sipej jā huanican Olivos. Jesús cāmāpūlīlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn
\v 2 ē cāhuanilh:
\p ―Capintit nac cāꞌlacchicniꞌ tū tasuꞌyu na milaclhtzaꞌjcaꞌn. Aꞌntzaꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit aꞌktin burro xatzīꞌ tū chīꞌyāhuacanīꞌt ē nā yālh īꞌskaꞌtaꞌ. Cacāxcuttit ē caquilālīminiꞌuj huāꞌtzāꞌ.
\v 3 Palh catīhuālh nacākelhasquiꞌnīyān: “¿Tū ixpālacata cāxcutpāꞌnaꞌntit?”, nahuaniyāꞌtit: “Māpaꞌksīniꞌ nacāmaclacasquiꞌn.” Chuntzaꞌ nacāmakxtekniꞌyān.
\p
\v 4 Chuntzaꞌ aꞌkspulalh namākentaxtū ixtachihuīn aꞌkchihuīnaꞌ jā tzoꞌkcanīꞌt chuntzaꞌ:
\q 	
\v 5 	 Cacāhuaꞌniꞌ xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Sión:
\q “Calaktzīꞌntit. Mimāꞌlh mimPuxcuꞌcaꞌn.
\q Xlaꞌ jā kaꞌtlaꞌ makcaꞌtzī.
\q Kēhuīꞌlh burro mimāꞌlh.
\q Kēhuīꞌlh xaskaꞌtaꞌ animalh tū mācuꞌquīꞌcan.”
\p
\v 6 Palaj tunca scujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh ē tatlahualh tū Jesús cālīmāpaꞌksīlh.
\v 7 Talīminiꞌlh xatzīꞌ burro ē īꞌskaꞌtaꞌ ē talīkētlapalh ixluꞌxuꞌcaꞌn ē Jesús kētahuīꞌlh.
\v 8 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixaꞌnan. Xlacaꞌn tamāpīꞌlh ixluꞌxuꞌcaꞌn nac tej. Makapitzīn tacāꞌlh xalacstīn ixpeken quiꞌhuiꞌ ē tayalh tamāpīꞌlh nac tej.
\v 9 Tī ixtapūlatēlha ē tī ixtastālatēlha tatzuculh tataꞌsa ē tahuanli:
\p ―¡Camakapāxuīca ixtāꞌnat rey David tī ixkaꞌlhīmāꞌnauj! ¡Dios casicuaꞌlanātlahualh tī līmimāꞌlh ixlīmāpaꞌksīn Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn! ¡Calakachiꞌxcuhuīꞌca Dios!
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ Jesús tanūlh nac Jerusalén, ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌnchaꞌ tatamakchuyīkōꞌlh ē takelhasquiꞌnīniꞌlh:
\p ―¿Tīchu huāꞌmāꞌ?
\p
\v 11 Tachiꞌxcuhuīꞌt cākelhtīlh:
\p ―Huāꞌmāꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌkchihuīnaꞌ Jesús tī xalaꞌ nac Nazaret nac estado Galilea.
\s Jesús cātamacxtukōꞌlh tū jā tze na ixpūchakān xakaꞌtlaꞌ nac templo
\r Mr. 11:15‑19; Lc. 19:45‑48; Jn. 2:13‑22
\p
\v 12 Āꞌlīstān Jesús aꞌlh xakaꞌtlaꞌ nac templo ē tanūlh ē cātantlakaxtukōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtastāꞌnamāꞌnalh ē tī ixtatamāhuanaꞌmāꞌnalh na ixtanquilhtīn templo. Cāmakpūspiꞌtniꞌkōꞌlh ixmesacaꞌn tī ixtapakxtumāꞌnalh ixtumīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Nā cāmakpūspiꞌtniꞌlh ixpūtahuīꞌlhcaꞌn tī ixtastāꞌmāꞌnalh pālumax.
\v 13 Cāhuanilh:
\p ―Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Quinchic namāpācuhuīcan Chic jā Tlahuacan Oración.” Chī tlahuapāꞌnaꞌntit, līmaxtunīꞌtaꞌntit huaꞌchi ixpūtatzēꞌkniꞌcaꞌn kaꞌlhānaꞌnīꞌn.
\p
\v 14 Aꞌntzaꞌ nac templo talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús makapitzīn lakatzīꞌnīꞌn ē lūꞌntūꞌnunīꞌn. Xlaꞌ cāmātzeyīlh.
\v 15 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh līꞌaꞌcnīn tū Jesús cātlahualh, xlacaꞌn tasītzīꞌlh. Nā talīsītzīꞌlh chī lacstīn na ixpūchakān templo tataꞌsalh ē tahuanli: “¡Camakapāxuīca īꞌxūꞌnātāꞌnat rey David tī ixkaꞌlhīmāꞌnauj!”
\v 16 Xlacaꞌn tahuanilh Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata jā cālacaquilhniꞌyaꞌ tzamāꞌ lacstīn? ¿Ē jā kexpaꞌtaꞌ tū tahuanimāꞌnān?
\p Jesús cākelhtīlh:
\p ―Jē, ickexmata. ¿Ē huiꞌxinaꞌn jā kelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit na ixtachihuīn Dios ixpālacata huāꞌmāꞌ? Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ:
\q Huiꞌx cāmāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌ lacstīn ē tī tatziꞌquīꞌcus chī tzej natamakapāxuīyān.
\p
\v 17 Palaj tunca Jesús cāꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh ē taxtulh nac cāꞌlacchicniꞌ ē aꞌlh nac Betania jā tachokolh tzamāꞌ tzīꞌsa.
\s Jesús lacaquilhnīlh xaquiꞌhuiꞌ higo
\r Mr. 11:12‑14, 20‑26
\p
\v 18 Ixlīlakalī aꞌcxniꞌ quītaspiꞌtpālh nac Jerusalén, Jesús ixtziꞌncsa.
\v 19 Laktzīꞌlh aꞌkatin xaquiꞌhuiꞌ higo na ixpaxtūn tej ē talacatzunaꞌjīlh nac quiꞌhuiꞌ. Quiꞌhuiꞌ jā ixkaꞌlhī ixtahuaꞌcaꞌt; xmān ixkaꞌlhī xapaꞌlhmaꞌ. Palaj tunca Jesús huanilh xaquiꞌhuiꞌ higo:
\p ―¡Jātzaꞌ āꞌmaktin catitahuaꞌcaꞌ!
\p Xamaktin scācli xaquiꞌhuiꞌ higo.
\v 20 Aꞌcxniꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, talīꞌaꞌcnīlh ē takelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata palaj scācli quiꞌhuiꞌ?
\p
\v 21 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Palh tzej naꞌaꞌkaꞌīꞌyāꞌtit ē palh jā napuhuaꞌnāꞌtit Dios jāla natlahua, nā tzē natlahuaꞌyāꞌtit lacxtim chī ictlahuaniꞌlh quit quiꞌhuiꞌ. Nā tzē nahuaniyāꞌtit huāꞌhuīꞌlh sipej: “Catapānuꞌ huāꞌtzāꞌ ē catojoꞌ nac xcān”; ē nā chuntzaꞌ nala.
\v 22 Ixlīpōꞌktu tū nasquiꞌniꞌyāꞌtit aꞌcxniꞌ orarlīniꞌyāꞌtit Dios, ixlīpōꞌktu namaktīniꞌnāꞌtit, xmān calīpāhuaꞌntit Dios.
\s Ixlīmāpaꞌksīn Jesús
\r Mr. 11:27‑33; Lc. 20:1‑8
\p
\v 23 Palaj tunca Jesús tanūlh xakaꞌtlaꞌ nac templo. Līhuan ixmāsuꞌyumāꞌlh, talaktalacatzunaꞌjīlh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas. Xlacaꞌn takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu ixlīmāpaꞌksīn cālītlahuaꞌpāꞌt tzamāꞌ? ¿Tī maxquīꞌn līmāpaꞌksīn?
\p
\v 24 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Nā quit naꞌiccākelhasquiꞌnīyān catūhuālh. Palh naquilākelhtīyāuj, nā quit naꞌiccāhuaniyān tīchu ixlīmāpaꞌksīn iccālītlahuamāꞌlh tzamāꞌ.
\v 25 ¿Tīchu ixlīmāpaꞌksīn ixlīmāꞌkpaxīniꞌn Juan? ¿Ixlīmāpaꞌksīn Dios o ixlīmāpaꞌksīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn? Caquilākelhtīuj.
\p Xlacaꞌn tatzuculh talālītāꞌchihuīnaꞌn ixlīmāncaꞌn ē talāhuanilh:
\p ―¿Chī nahuaniyāuj? Palh nahuaniyāuj ixlīmāpaꞌksīn Dios, naquincākelhasquiꞌnīyān: “¿Tū ixpālacata jā aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌntit?”
\v 26 Jāla nahuaniyāuj ixlīmāpaꞌksīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Cājicuaꞌniꞌyāuj tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixlīpōꞌktucaꞌn taꞌaꞌkaꞌīꞌ Juan ixlīcānaꞌ ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 27 Ūꞌtzaꞌ talīkelhtīlh Jesús:
\p ―Jā iccaꞌtzīyāuj tīchu ixlīmāpaꞌksīn.
\p Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā chuntzaꞌ quit jā icticāhuanin tīchu ixlīmāpaꞌksīn iccālītlahuamāꞌlh huāꞌmāꞌ.
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata chāꞌtuꞌ kaꞌhuaꞌchan
\p
\v 28 Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Tū puhuaꞌnāꞌtit? Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē ixkaꞌlhī chāꞌtuꞌ ixkaꞌhuaꞌchan. Huanilh xapuxcuꞌ: “Quinkaꞌhuaꞌcha, capit scuꞌjaꞌ na quimpūꞌuva chuhuaꞌj.”
\v 29 Ixkaꞌhuaꞌcha kelhtīlh: “Jā icaꞌncuꞌtun.” Āꞌlīstān līlīpuhuanli chī ixkelhtīnīꞌt ixtātaꞌ ē aꞌlh scuja.
\v 30 Āꞌlīstān xatātaꞌ lakaꞌlh xastancu ixkaꞌhuaꞌcha ē chuntzaꞌ huanipālh. Huāꞌmāꞌ kelhtīlh: “Tze, tātaꞌ, naꞌicaꞌn”, ē jā aꞌlh.
\v 31 ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn? ¿Tichūyā kaꞌhuaꞌcha tlahualh ixtalacasquiꞌnīn ixtātaꞌ?
\p Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Tī pūla chihuīnaꞌnli.
\p Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Quit iccāhuaniyān huāꞌmāꞌ. Mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē puscan xalanīꞌn nac cāꞌtejen, xlacaꞌn pūla natatanū jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ ē jā huiꞌxinaꞌn.
\v 32 Juan Māꞌkpaxīniꞌ milh ē cāmāsuꞌyuniꞌn chī ixlacasquiꞌnca nalatāꞌkchokoyāꞌtit ē huiꞌxinaꞌn jā aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌntit. Mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē puscan xalanīꞌn nac cāꞌtejen taꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Masqui laktzīꞌnīꞌtaꞌntit chī taꞌaꞌkaꞌīꞌlh xlacaꞌn, huiꞌxinaꞌn jā lakpalīnīꞌtaꞌntit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē jā aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌntit ―huanli Jesús.
\s Xalaccaꞌtzāna makscujniꞌ
\r Mr. 12:1‑12; Lc. 20:9‑19
\p
\v 33 Jesús cāhuanilh:
\p ―Cakexpaꞌttit tzamāꞌ āꞌaꞌktin tū līcaꞌtzīniꞌcan. Ixuīꞌlh chāꞌtin ixtēcuꞌ kaꞌtlaꞌ tiꞌyaꞌt ē cāchaꞌnli mayāc tū māstāꞌ uvas na ixtiꞌyaꞌt. Līculālhuiꞌlīlh chihuix ixtiꞌyaꞌt ē cāxtlahualh ixpūlakchiꞌtcan uvas ē yāhualh aꞌktin torre tū napūmaktakaꞌlha ixpūꞌuva.
\p ’Āꞌlīstān cāmāsācuaꞌnīlh tiꞌyaꞌt tasācuaꞌn natascuja iꞌtātnaꞌ. Xlaꞌ aꞌlh latāꞌkchoko makat.
\v 34 Aꞌcxniꞌ chilhtzaꞌ ixpūlanan uvas, cāmacāꞌlh āꞌmakapitzīn ixlacscujnuꞌnīꞌn na ixpūꞌuva. Taꞌaꞌlh tasquiꞌniꞌ tasācuaꞌn catamaxquīꞌlh tū tamakalanīꞌt tū ixlaꞌ ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 35 Cāchiꞌpaca ē tucsca chāꞌtin ē maknīca chāꞌtin ē āꞌchāꞌtin līcuctaꞌlaca chihuix.
\v 36 Ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt cāmacāꞌmpālh āꞌmakapitzīn ixlacscujnuꞌnīꞌn ē āꞌchulāꞌ lhūhuaꞌ cāmacāꞌlh. Chu lacxtim chī cātlahuaca.
\p
\v 37 ’Āꞌxmān macāꞌlh ixkaꞌhuaꞌcha. Puhuanli: “Natalakachīꞌxcuhuīꞌ quinkaꞌhuaꞌcha.”
\v 38 Aꞌcxniꞌ chāꞌlh nac pūꞌuva kaꞌhuaꞌcha, tasācuaꞌn talāhuanilh ixlīmāncaꞌn: “Ūꞌtzaꞌ tī ixlaꞌ nahuankōꞌ tū kaꞌlhī ixtātaꞌ. Camaknīuj ē chuntzaꞌ quilacaꞌn nahuan pūꞌuva.”
\v 39 Chuntzaꞌ chiꞌpaca ē māxtuca nac pūꞌuva ē maknīca.
\p
\v 40 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―Aꞌcxniꞌ naꞌaꞌnāchaꞌ ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt, ¿tū nacātlahuaniꞌ tzamāꞌ tī ixcāmāsācuaꞌnīcanīꞌt? ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit?
\p
\v 41 Tahuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ nacāmālaksputūkōꞌ tzamāꞌ tī jā tzeya tasācuaꞌn. Nacāmāsācuaꞌnī pūꞌuva āꞌmakapitzīn xtum tasācuaꞌn. Xlacaꞌn aꞌcxniꞌ natapuꞌxa uva, natamaxquīꞌ tū ixlaꞌ nahuan ixtēcuꞌ.
\p
\v 42 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Ē jā maktin līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit na ixtachihuīn Dios ixpālacata īꞌSkaꞌtaꞌ? Xlaꞌ huaꞌchi chihuix tū lītzoꞌkcanīꞌt ē chuntzaꞌ huan:
\q Tapācnaꞌnīꞌn talakmakaꞌlh chihuix ē tzamāꞌ chihuix tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca.
\q Chuntzaꞌ tlahualh Māpaꞌksīniꞌ ē quinaꞌn iclīꞌaꞌcnīyāuj.
\m
\v 43 Chuntzaꞌ iccāhuaniyān tū Dios ixcāmaxquīꞌcuꞌtunān, ūꞌtzaꞌ nacāmaxquīꞌcan āꞌmakapitzīn tī natatlahua ixtalacasquiꞌnīn Dios.
\v 44 Tī jā tzej takexmata quintachihuīn, xlacaꞌn chuntzaꞌ chī tī talīꞌaꞌkchekxlalh chihuix ē chuntzaꞌ tatakāhuīꞌlh. Tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌ quintachihuīn, xlacaꞌn chuntzaꞌ chī tī cāꞌaꞌklhtaꞌlalh kaꞌtlaꞌ chihuix ē cālakkaꞌnkxli ē tanīlh ―huanli Jesús.
\p
\v 45 Aꞌcxniꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē fariseos takexmatli tū līmāsuꞌyulh Jesús, tacaꞌtzīlh Jesús ixcālīchihuīnaꞌmāꞌlh xlacaꞌn.
\v 46 Chuntzaꞌ masqui titachiꞌpacuꞌtunli Jesús, tajicuaꞌniꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt. Tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tapuhuanli Jesús ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\c 22
\s Tū līcaꞌtzīniꞌcan chī natamakaxtokcan
\p
\v 1 Jesús tzucupālh cātāꞌchihuīnaꞌn tū līcaꞌtzīniꞌcan ē cāhuanilh:
\p
\v 2 ―Aꞌcxniꞌ Dios nacāmāpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ nala huaꞌchi aꞌcxniꞌ chāꞌtin rey tlahualh cāꞌtaniꞌ aꞌcxniꞌ tamakaxtokli ixkaꞌhuaꞌcha.
\v 3 Cāmacāꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē taꞌaꞌlh cāmātaꞌsatīnīniꞌlh tī ixcāꞌinvitarlīcanīꞌt; xlacaꞌn jā ixtamincuꞌtun.
\v 4 Cāmacāꞌmpālh āꞌmakapitzīn scujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh: “Cacāhuaꞌniꞌtit tī iccāꞌinvitarlīnīꞌt tacāxniꞌjtzaꞌ huīꞌlh līhuaꞌ. Iccāmaknīlhtzaꞌ huācax ē xakoꞌntin xaskaꞌtaꞌ huācax ē iccāxuiꞌlīkōꞌlhtzaꞌ natamakaxtokcan. Catamilh quinamigos.”
\v 5 Tī ixcāꞌinvitarlīcanīꞌt jā cuenta tatlahualh. Chāꞌtin aꞌlh na ixcāꞌtacuxtu ē āꞌchāꞌtin aꞌlh stāꞌnan.
\v 6 Āꞌmakapitzīn tachiꞌpalh īꞌscujnuꞌnīꞌn rey. Tatucsli ē tamaknīlh.
\v 7 Palaj tunca sītzīꞌlh rey ē cāmacāꞌlh soldados nacāmaknī maknīniꞌnīꞌn ē mālhcuyunīniꞌlh ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn.
\v 8 Palaj tunca cāhuanilh ixtasācuaꞌn: “Ixlīpōꞌktu tzejtzaꞌ huīꞌlh natamakaxtoka quinkaꞌhuaꞌcha; tasuꞌyu xlacaꞌn tī iccāꞌinvitarlīnīꞌt jā lactze ē jā minīꞌniꞌ iccāꞌinvitarlīnīꞌt.
\v 9 Capintit chuhuaꞌj nac cāꞌtejen ē cacāꞌinvitarlītit ixlīpōꞌktucaꞌn tī natāꞌlāpāxtokāꞌtit. Catamilh nac cāꞌtaniꞌ; natamakaxtoka quinkaꞌhuaꞌcha.”
\v 10 Scujnuꞌnīꞌn tataxtulh ē taꞌaꞌlh nac cāꞌtejen. Ixlīpōꞌktucaꞌn tī tatāꞌlāpāxtokli tatakēstokli ē tī tze ē tī jā tze. Chuntzaꞌ lītatzumalh chic.
\p
\v 11 ’Palaj tunca tanūlh rey ē cālaktzīꞌlh tī tamilh. Laktzīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī huīꞌlh ē jā ixlhakāꞌnaꞌnīꞌt chī minīꞌniꞌ jā tamakaxtokmāꞌca.
\v 12 Huanilh: “Quinamigo, ¿tū ixpālacata tanūꞌnīꞌtaꞌ huāꞌtzāꞌ ē jā lhakāꞌnīꞌtaꞌ miluꞌxuꞌ tū minīꞌniꞌ?” Xlaꞌ jā tū huanilh; xmān caꞌcs tāyalh.
\v 13 Palaj tunca rey cāhuanilh tī ixtamaktāyamāꞌnalh: “Camacachīꞌtit ē catantūchīꞌtit ē camāxtutit nac kēpūn jā cāꞌpucsuaꞌ. Aꞌntzaꞌ nacalhuan ē nalāxca ixtatzan.”
\p
\v 14 Jesús chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Līlhūhuaꞌ tī cāmātaꞌsatīnīniꞌnca ē jā lhūhuaꞌ tī cālacsacca.
\s Tū mātāꞌjīniꞌncan
\r Mr. 12:13‑17; Lc. 20:20‑26
\p
\v 15 Palaj tunca fariseos taꞌaꞌlh ē tachihuīnaꞌnli chī tzē ixtalīmālacsuꞌyulh Jesús ixpālacata tū huanli.
\v 16 Chuntzaꞌ cāmacāꞌlh makapitzīn ixchiꞌxcuhuīꞌn ē tatāꞌaꞌlh ixchiꞌxcuhuīꞌn Herodes tī rey ixuanīꞌt. Talakaꞌlh Jesús ē tahuanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, iccaꞌtzīyāuj huiꞌx huaꞌnaꞌ tū ixlīcānaꞌ ē nā tzej māsuꞌyuꞌyaꞌ chī Dios lacasquiꞌn. Huiꞌx jā cātlahuaꞌniꞌyaꞌ cuenta chī talīchihuīnaꞌnān tachiꞌxcuhuīꞌt. Lacxtim cālaktzīꞌnaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 17 ¿Chī puhuaꞌnaꞌ ixpālacata tū mātāꞌjīniꞌn emperador romano? ¿Inchā tze naꞌicxokoyāuj o jā ixlacasquiꞌnca?
\p
\v 18 Jesús ixcaꞌtzī xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun ē cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit aꞌktuꞌ milacancaꞌn. ¿Tū ixpālacata quilālīlaktzīꞌncuꞌtunāuj?
\v 19 Caquilāmāsuꞌyuniꞌuj tumīn tū līxokocan tū mātāꞌjīniꞌncan.
\p Līminiꞌca aꞌktin denario tū ixtumīncaꞌn.
\v 20 Aꞌcxniꞌ Jesús laktzīꞌlh tumīn, cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu ixlacan tasuꞌyu huāꞌtzāꞌ nac tumīn ē tīchu ixtacuhuīniꞌ tatzoꞌkniꞌ?
\p
\v 21 Takelhtīlh:
\p ―Ixlaꞌ emperador.
\p Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Camaxquīꞌtit emperador tū ixlaꞌ ē camaxquīꞌtit Dios tū ixlaꞌ.
\p
\v 22 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, talīꞌaꞌcnīlh. Tamakxtekli ē taꞌaꞌlh.
\s Chī nala aꞌcxniꞌ natalacastālancuanaꞌn
\r Mr. 12:18‑27; Lc. 20:27‑40
\p
\v 23 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj makapitzīn saduceos talakmilh Jesús. Saduceos ixtahuan jā catilacastālancuanaꞌnca. Ūꞌtzaꞌ talīhuanilh chuntzaꞌ:
\p
\v 24 ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, Moisés māsuꞌyulh palh nanī chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī tamakaxtoknīꞌttzaꞌ ē palh jā kaꞌlhī īꞌskaꞌtaꞌ, ixlacasquiꞌnca īꞌstancu natāꞌtamakaxtoka tī nīmakaꞌncanīꞌttzaꞌ. Xapūla skaꞌtaꞌ tī nalacatuncuhuīꞌ ixlaꞌ nahuan xapuxcuꞌ tī nīnīꞌttzaꞌ.
\v 25 Ixuīꞌlh na quilacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn kelhatojon lītāꞌtimīn. Xapuxcuꞌ tamakaxtokli ē āꞌlīstān nīlh. Jā tī aꞌnalh īꞌskaꞌtaꞌ; tamakxtekniꞌlh tī nīmakaꞌncanīꞌt īꞌstancu.
\v 26 Nā xlaꞌ nīlh ē jā tī aꞌnalh īꞌskaꞌtaꞌ. Chuntzaꞌ aꞌkspulapālh āꞌchāꞌtin xastancu ē nā āꞌchāꞌtin hasta āꞌxmān xastancu. Nā xlaꞌ nīlh ē jā tī aꞌnalh īꞌskaꞌtaꞌ.
\v 27 Aꞌcxniꞌ ixtanīkōꞌnīꞌttzaꞌ lītāꞌtimīn, āꞌxmān nīlh puscāt.
\v 28 Aꞌcxniꞌ nalacastālancuanaꞌncan, ¿tīchu ixlaꞌ nahuan tzamāꞌ puscāt? Ixkelhatojoncaꞌn ixtatāꞌtamakaxtoknīꞌt.
\p
\v 29 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tāꞌkskāhuīꞌnīꞌtaꞌntit minaꞌcstucaꞌn. Jā caꞌtzīyāꞌtit tū tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios ē jā caꞌtzīyāꞌtit chī ixlītliꞌhuiꞌqui.
\v 30 Aꞌcxniꞌ nīnīꞌn natalacastālancuanaꞌn, jā catitamakaxtokca ē jā catitamāstāꞌlh ixtzuꞌmaꞌjancaꞌn natatamakaxtoka. Xlacaꞌn natala huaꞌchi ixángeles Dios xalanīꞌn nac aꞌkapūn.
\v 31 ¿Ē jā kelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit tū Dios cāhuanin ixpālacata tī natalacastālancuanaꞌn? Chuntzaꞌ huanli:
\v 32 “Quit ixDioscaꞌn Abraham ē Isaac ē Jacob”, huanli. Dios ūꞌtzaꞌ ixDioscaꞌn xalakahuan ē jā ixDioscaꞌn xanīn.
\p
\v 33 Aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt takexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, ixlīpōꞌktucaꞌn talīꞌaꞌcnīlh huāꞌmāꞌ ixtamāsuꞌyun Jesús.
\s Līmāpaꞌksīn tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca
\r Mr. 12:28‑34; Lc. 10:27
\p
\v 34 Fariseos tatalacxtimīlh aꞌcxniꞌ takexmatli chī Jesús cāmācaꞌcslīlh saduceos.
\v 35 Chāꞌtin chī xlacaꞌn xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn ixuanīꞌt. Xlaꞌ ixcaꞌtzīcuꞌtun palh Jesús ixcaꞌtzī ixlīmāpaꞌksīn Moisés ē kelhasquiꞌnīlh:
\p
\v 36 ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, ¿tuchūyā līmāpaꞌksīn āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca tū māsuꞌyulh Moisés?
\p
\v 37 Jesús huanilh:
\p ―“Calīpāxquiꞌ Māpaꞌksīniꞌ tī minDios ixlīpōꞌktu milīstacnaꞌ ē ixlīpōꞌktu mintalacapāstacniꞌ.”
\v 38 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn tū āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ ē tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca.
\v 39 Ixlīꞌaꞌktuꞌ līmāpaꞌksīn chu lacxtim chī ixlacasquiꞌnca ē huan: “Cacāpāxquiꞌ āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ chī pāxquīꞌcaꞌnaꞌ minaꞌcstu.”
\v 40 Chī aꞌktuꞌ līmāpaꞌksīn huaꞌchi ixlītzucuniꞌ ixlīmāpaꞌksīn Moisés ē ixtamāsuꞌyuncaꞌn aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn xalanīꞌn makāstzaꞌ.
\s Cristo īꞌxūꞌnātāꞌnat David
\r Mr. 12:35‑37; Lc. 20:41‑44
\p
\v 41 Fariseos jānaꞌj ixtaꞌaꞌn
\v 42 ē Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu līlacapāstacāꞌtit ixpālacata Cristo tī kaꞌlhīpāꞌnaꞌntit? ¿Tīchu īꞌxūꞌnāpapnaꞌ?
\p Tahuanilh:
\p ―Xlaꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnat David.
\p
\v 43 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata David māpācuhuīlh Māpaꞌksīniꞌ chuntzaꞌ chī māsuꞌyuniꞌlh Espíritu Santo? David huanli:
\q 	
\v 44 	 Māpaꞌksīniꞌ Dios huanilh quiMāpaꞌksīniꞌ:
\q “Catahuiꞌlaꞌ na quimpekxtūcānaꞌj hasta aꞌcxniꞌ naꞌiccāskāhuīꞌ mintāꞌlāquiclhlaktziꞌ.”
\m
\v 45 Palh David līchihuīnaꞌlh īꞌxūꞌnātāꞌnat ē māpācuhuīlh ixMāpaꞌksīniꞌ, ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun xlaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ nalītaxtu ē jā David ―Jesús cāhuanilh.
\p
\v 46 Jā tī chāꞌtin tzē kelhtīlh nūn kelhtin tachihuīn. Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj jā tī chāꞌtin tzē kelhasquiꞌnīlh.
\c 23
\s Jesús cālīmālacsuꞌyulh fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn
\r Mr. 12:38‑40; Lc. 11:37‑54; 20:45‑47
\p
\v 1 Palaj tunca Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p
\v 2 ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē fariseos takaꞌlhī līmāpaꞌksīn natahuan tū huanicuꞌtun ixlīmāpaꞌksīn Moisés.
\v 3 Chuntzaꞌ ixlacasquiꞌnca natlahuaꞌyāꞌtit tū tahuan ē nacākexpaꞌtniꞌyāꞌtit. Masqui nacākexpaꞌtniꞌyāꞌtit, huiꞌxinaꞌn jā catitlahuaꞌtit chī xlacaꞌn tatlahua ixpālacata tahuan catūhuālh ē xtum tatlahua.
\v 4 Xlacaꞌn huaꞌchi tī tacāxtlahualh xatziꞌnca tacuꞌcaꞌ ē jā tī tī tzē natāyaniꞌ. Xlacaꞌn jā tamaktāyanaꞌncuꞌtun.
\v 5 Talacasquiꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt natalaktzīꞌn ixlīpōꞌktu tū tatlahua. Cāmūhuiꞌlīꞌcanīꞌt ē cāpekemāhuaꞌcaꞌcanīꞌt xalakpīkaꞌtlaꞌ cintaj jā tatzoꞌknīꞌt macstiꞌnaꞌj ixtachihuīn Dios. Nā āꞌchulāꞌ pūlhmāꞌn takaꞌlhī ixluꞌxuꞌcaꞌn ē jā āꞌmakapitzīn.
\v 6 Talacasquiꞌn cacālakachiꞌxcuhuīꞌca xlacaꞌn jā tlahuamāꞌca cāꞌtaniꞌ. Na ixtemplocaꞌn israelitas, xlacaꞌn taquilhpūlatahuiꞌlacuꞌtun.
\v 7 Talacasquiꞌn nacātāꞌchihuīnaꞌncan ē nacālakachiꞌxcuhuīꞌcan nac cāꞌtejen ē nacāmāpācuhuīcan mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn.
\p
\v 8 ’Huiꞌxinaꞌn jā calacasquiꞌntit nacātamāpācuhuīyān mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn. Lacxtim milīpōꞌktucaꞌn ē lītāꞌtimīn lanīꞌtaꞌntit ē xmān chāꞌtin miMākelhtahuaꞌkēꞌniꞌcaꞌn ē ūꞌtzaꞌ ixlīmān Cristo.
\v 9 Huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ, jā catihuaꞌniꞌtit mintāꞌchiꞌxcuꞌcaꞌn: “Quintātaꞌ.” Tzaj xmān chāꞌtin minTātaꞌcaꞌn ē ūꞌtzaꞌ tī huiꞌlachaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 10 Jā catimakxtektit nacātamāpācuhuīyān māpaꞌksīniꞌnīꞌn ixpālacata xmān Cristo ixlīmān miMāpaꞌksīniꞌcaꞌn.
\v 11 Tī cāmaktāya ixlīpōꞌktucaꞌn na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ūꞌtzaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ.
\v 12 Catīxcuhuālh tī ixlīmān putza chī āꞌchulāꞌ kaꞌtlaꞌ nahuan, xlaꞌ namāmāxanīꞌcan. Tī jā kaꞌtlaꞌ makcaꞌtzī, ūꞌtzaꞌ nalakachiꞌxcuhuīꞌcan.
\p
\v 13 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huaꞌchi mālacchahuanīꞌtaꞌntit jā lactanūcan jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Huiꞌxinaꞌn jā tanūꞌyāꞌtit ē nūn cāmakxtekāꞌtit natatanū āꞌmakapitzīn.
\p
\v 14 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huiꞌxinaꞌn cāꞌaꞌkskāhuīꞌmaktīyāꞌtit ixchiccaꞌn tī cānīmakaꞌncanīꞌt ē āꞌlīstān naꞌj tunca orarlīyāꞌtit aꞌntzaꞌ jā tzē cātalaktzīꞌnān ē chuntzaꞌ līꞌaꞌkskāhuīꞌnināꞌtit. Ūꞌtzaꞌ palhaꞌ nacātalīmakapātīnīnān.
\p
\v 15 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit catūxcuhuālh namāꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌyāꞌtit āꞌchāꞌtin mintamāsuꞌyuncaꞌn. Nā pināꞌtit ixtuntacut nac mar ē lacatin nac tiꞌyaꞌt. Aꞌcxniꞌ tastālaniꞌ tū māsuꞌyuyāꞌtit āꞌchulāꞌ jā tze natalītaxtu.
\p
\v 16 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn tī huaꞌchi lakatzīꞌnīꞌn ē cāhuanilīpincuꞌtunāꞌtit āꞌmakapitzīn. Huaꞌnāꞌtit: “Palh catīhuālh natlahua ixpromesa ixpālacata xakaꞌtlaꞌ templo, jā tū catilaniꞌlh masqui jā mākentaxtū. Palh natlahua ixpromesa ixpālacata ixoro templo, xlaꞌ līcuesa namākentaxtū.”
\v 17 Xalacxumpin huiꞌxinaꞌn ē jā kexpaꞌtāꞌtit. Āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca templo. Ūꞌtzaꞌ līsicuaꞌlanātlahuacanīꞌt oro. Chuntzaꞌ ixlacasquiꞌnca līcuesa namākentaxtū promesa tū tlahualh ixpālacata xakaꞌtlaꞌ templo.
\v 18 Nā huaꞌnāꞌtit: “Palh catīhuālh natlahua ixpromesa ixpālacata pūmacamāstāꞌn, jā tū catilaniꞌlh masqui jā mākentaxtū. Palh natlahua ixpromesa ixpālacata tū huiꞌlīlh nac pūmacamāstāꞌn, xlaꞌ līcuesa namākentaxtū.”
\v 19 Huiꞌxinaꞌn jā kexpaꞌtāꞌtit. Āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca pūmacamāstāꞌn. Ūꞌtzaꞌ līsicuaꞌlanātlahuacanīꞌt tū huīꞌlh aꞌntzaꞌ.
\v 20 Chuntzaꞌ tī natlahua ixpromesa ixpālacata pūmacamāstāꞌn nā natlahua ixpālacata ixlīpōꞌktu tū huīꞌlh nac pūmacamāstāꞌn ē ixlacasquiꞌnca līcuesa namākentaxtū.
\v 21 Chāꞌtin tī nahuan ixlīcānaꞌ ixpromesa tū huanli ixpālacata templo, xlaꞌ jā xmān līchihuīnaꞌn templo. Nā līchihuīnaꞌn Dios tī huīꞌlh nac templo.
\v 22 Nā chāꞌtin tī nahuan ixpromesa ixpālacata aꞌkapūn, xlaꞌ jā xmān līchihuīnaꞌn aꞌkapūn. Nā līchihuīnaꞌn ixpūtahuīꞌlh Dios jā māpaꞌksīniꞌn ē nā ixpālacata Dios tī tahuiꞌla nac pūtahuīꞌlh.
\p
\v 23 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Cuenta tlahuaꞌyāꞌtit ē maxquīꞌyāꞌtit Dios macstiꞌnaꞌj milīhuaꞌtcaꞌn huaꞌchi āꞌtuchiyēꞌlh ē anís ē cominos. Masqui chuntzaꞌ ixlacasquiꞌnca, āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca cuenta tlahuaꞌyāꞌtit ixtamāsuꞌyun līmāpaꞌksīn. Līmāpaꞌksīn māsuꞌyu līlacatejtin nalatāꞌkchokoyāꞌtit, ē jā naꞌaꞌkskāhuīꞌnināꞌtit. Nā līmāpaꞌksīn māsuꞌyu nacālakalhuꞌmaꞌnāꞌtit āꞌmakapitzīn. Ixlacasquiꞌnca tzē naꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌyāꞌtit Dios. Ixlacasquiꞌnca namāstāꞌyāꞌtit macstiꞌnaꞌj līhuaꞌt ē nā ixlacasquiꞌnca namākentaxtūyāꞌtit tamāsuꞌyun.
\v 24 Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi lakatzīꞌnīꞌn tī cāhuanilēꞌncuꞌtun āꞌmakapitzīn. Huaꞌchi chuntzaꞌ chī mācutuyāꞌtit na milīhuaꞌcaꞌn macstiꞌnaꞌj kosnuꞌ ē jā cuenta tlahuaꞌyāꞌtit kaꞌtlaꞌ xumpepe.
\p
\v 25 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi tī xmān makcheꞌkēꞌ vaso ē pulātu. Masqui tasuꞌyu tzeya chiꞌxcuhuīꞌn huiꞌxinaꞌn, jā tze mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Huiꞌxinaꞌn tampiꞌlhīniꞌnāꞌtit ē kaꞌlhānaꞌnāꞌtit.
\v 26 Huiꞌxinaꞌn fariseos lakatzīꞌnīꞌn, pūla napūcheꞌkēꞌyāꞌtit pulātu ē chuntzaꞌ nā namakcheꞌkēꞌyāꞌtit ixmacniꞌ.
\p
\v 27 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi pūtāꞌcnūn tū cālītzoꞌkcanīꞌt kextaj. Stalaꞌnkaꞌ ē tzēhuanīꞌt tatasuꞌyu ē na ixpūchakāncaꞌn pōꞌktu ixlucutcaꞌn nīnīꞌn ē tū jā tze.
\v 28 Nā chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn. Na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tasuꞌyuꞌyāꞌtit palh tze huiꞌxinaꞌn masqui jā tze mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn pōꞌktu quilhtamacuj aꞌkskāhuīꞌnināꞌtit.
\p
\v 29 ’Nalīpuhuanāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn! Huiꞌxinaꞌn cācāxtlahuaꞌyāꞌtit ixaꞌcchiccaꞌn aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ē cācāxuilīꞌyāꞌtit ixpūtaꞌcnūncaꞌn nīnīꞌn tī tzeya chiꞌxcuhuīꞌn ixtahuanīꞌt.
\v 30 Huaꞌnāꞌtit: “Palh quinaꞌn xaꞌictahuiꞌlauj cahuālh aꞌcxniꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh quixūꞌnāpapnaꞌcaꞌn, quinaꞌn jā xaꞌicticāmaktāyauj aꞌcxniꞌ tamaknīlh aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn.”
\v 31 Ūꞌtzaꞌ lītasuꞌyuyāꞌtit huiꞌxinaꞌn ixnatāꞌnatnaꞌcaꞌn tī tamaknīlh aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn.
\v 32 Catlahuaꞌtit huāꞌmāꞌ tū xlacaꞌn talītzuculh ē jāla tatlahuakōꞌlh. Ūꞌtzaꞌ nalītasuꞌyu tū huiꞌxinaꞌn tlahuacuꞌtunāꞌtit.
\p
\v 33 ’Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi lūhuaꞌ tū tzēhuanīꞌt tasuꞌyu ē kaꞌlhī tū laknīcan. ¿Chī nalīꞌaꞌkapūtaxtuyāꞌtit nac pūpātīn?
\v 34 Chuntzaꞌ naꞌiccāmacaminiꞌyān aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ē chiꞌxcuhuīꞌn tī tacaꞌtzī ē mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn. Makapitzīn nacāmaknīꞌyāꞌtit ē nacāxtokohuaꞌcaꞌyāꞌtit. Āꞌmakapitzīn nacākēsnokāꞌtit na mintemplocaꞌn ē nacāputzastālaniꞌyāꞌtit aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\v 35 Nalīꞌpināꞌtit cuenta ixpālacata xlacaꞌn. Maknīcanīꞌt Zacarías tī ixkaꞌhuaꞌcha Berequías ixuanīꞌt. Maknīcanīꞌt na ixtanquilhtīn nac templo ē na ixlacatzunaꞌj pūmacamāstāꞌn. Huiꞌxinaꞌn nalīꞌpināꞌtit cuenta ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn xatze chiꞌxcuhuīꞌn tī cāmaknīca. Tī pūla maknīca ūꞌtzaꞌ Abel tī jā tlahualh tū jā tze ē huiꞌxinaꞌn līꞌpināꞌtit cuenta hasta aꞌcxniꞌ maknīcanīꞌt Zacarías. Nalīꞌpināꞌtit cuenta ixpālacata huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit huaꞌchi chī tatlahualh xlacaꞌn tī tamaknīlh.
\v 36 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Huiꞌxinaꞌn tī huiꞌlāꞌnaꞌntit chuhuaꞌj nalīꞌpināꞌtit cuenta ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn xlacaꞌn tī cāmaknīcanīꞌt ―huanli Jesús.
\s Jesús cālakcalhuanli xalanīꞌn nac Jerusalén
\r Lc. 13:34‑35
\p
\v 37 Jesús cāhuanipālh:
\p ―¡Iccālakalhuꞌmanān huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Jerusalén! Huiꞌxinaꞌn cāmaknīꞌyāꞌtit aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ē cācuctaꞌlaꞌyāꞌtit ixlacscujnīꞌn Dios tī cāmacaminiꞌyān. Maklhūhuaꞌ xaꞌiccāmākēstokcuꞌtunān naꞌiccāmaktakaꞌlhān huaꞌchi xatzīꞌ caxli cālīmātzēꞌka ixpeken ixlacstīn. Huiꞌxinaꞌn jā lacasquiꞌntit.
\v 38 Calaktzīꞌntit huiꞌxinaꞌn chī Dios makxteklitzaꞌ minchiccaꞌn ē ixaꞌcstucaꞌn natatāya.
\v 39 Nā iccāhuaniyān jātzaꞌ quintilālaktzīꞌuj hasta aꞌcxniꞌ namin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nahuaꞌnāꞌtit: “Sicuaꞌlanātlahuacanīꞌt tī mimāꞌlh ē kaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui ē ixlīmāpaꞌksīn Dios” ―huanli Jesús.
\c 24
\s Jesús huanli nalactlahuacan xakaꞌtlaꞌ templo
\r Mr. 13:1‑2; Lc. 21:5‑6
\p
\v 1 Jesús taxtulh nac templo. Ixaꞌmāꞌlh āꞌlacatin aꞌcxniꞌ talaktalacatzunaꞌjīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn. Xlacaꞌn tatzuculh tahuani cuenta ixtlahualh chī ixyāhuacanīꞌt templo.
\v 2 Jesús cāhuanilh:
\p ―Calaktzīꞌntit ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū ixlaꞌ templo. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nūn aꞌktin chihuix catilākēlhtahuīꞌlh. Ixlīpōꞌktu nalaclakōꞌ.
\s Tū nalīcaꞌtzīcan chī nalaksputa cāꞌquilhtamacuj
\r Mr. 13:3‑23; Lc. 21:7‑24; 17:22‑24
\p
\v 3 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh nac sipej jā huanican Olivos. Aꞌcxniꞌ Jesús ixuiꞌlachaꞌ, talakaꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tzēꞌk tahuanilh:
\p ―Quinaꞌn iclacasquiꞌnāuj naquilāhuaniyāuj jāꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula tzamāꞌ. ¿Chī naꞌiclīcaꞌtzīyāuj palh huiꞌx palaj nataꞌmpalaꞌyaꞌ ē nalaksputa cāꞌquilhtamacuj?
\p
\v 4 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit jā tī chāꞌtin nacāꞌaꞌkskāhuīꞌyān.
\v 5 Lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn natahuan takaꞌlhī quilīmāpaꞌksīn. Chāꞌtunuꞌ natahuan: “Quit Cristo tī Dios lacsacnīꞌt”, ē chuntzaꞌ līlhūhuaꞌ nacāꞌaꞌkskāhuīꞌcan.
\v 6 Nakexpaꞌtāꞌtit chī sāꞌnan jā lacatzunaꞌj lamāꞌlh guerra ē nacātamācaꞌtzīnīyān chī lamāꞌchaꞌ guerra makat. Jā catijicuaꞌntit; chuntzaꞌ pūla naꞌaꞌkspula. Jānaꞌj ixlīꞌaꞌksputniꞌ.
\v 7 Chāꞌtin puxcuꞌ ixtāꞌlāquiclhlaktziꞌ nahuan āꞌchāꞌtin ē chāꞌtin māpaꞌksīniꞌ naskāhuīꞌcuꞌtun āꞌchāꞌtin. Naꞌaꞌnan tatziꞌncstat ē taꞌjatat ē natachiqui tiꞌyaꞌt. Nā calhāxcuhuālh nala nac cāꞌquilhtamacuj.
\v 8 Ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ xmān ixlītzucuniꞌcus chī napātīniꞌncan.
\p
\v 9 ’Nacātamacamaxquīꞌyān nacātamakapātīnīnān. Nacātamaknīyān ē ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj nacātaquiclhlaktzīꞌnān ē xmān quimpālacata.
\v 10 Aꞌcxniꞌ namin tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj, lhūhuaꞌ natataxtutāya na ixtej Dios ē natalāquiclhlaktzīꞌn ē natalāmacamāstāꞌ.
\v 11 Lhūhuaꞌ aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn natatahuiꞌla tī nataꞌaꞌkskāhuīꞌnin. Natahuan talīchihuīnaꞌn tū ixlaꞌ Dios ē nataꞌaꞌkskāhuīꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 12 Tū jā tze nataꞌaꞌkahuani calhāxcuhuālh ē ūꞌtzaꞌ jātzaꞌ catitalālīpāxquīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 13 Tī jā catitataxtutāyalh na ixtej Dios ē chuntzaꞌ natatachoko hasta aꞌcxniꞌ nalaksputa, xlacaꞌn nacāmakapūtaxtūcan.
\v 14 Xatze tachihuīn ixpālacata chī nala jā Dios namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ nalīꞌaꞌkchihuīnaꞌncan calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj natakexmata. Āꞌlīstān aꞌcxniꞌ nalaksputa.
\p
\v 15 ’Aꞌkchihuīnaꞌ Daniel tzoꞌkli ixpālacata chī nalactlahuacan jā sicuaꞌlanātlahuacanīꞌt ē chī nayāhuacan aꞌntzaꞌ tū jā tze. (Quit tī ictzoꞌkmāꞌlh huāꞌmāꞌ, quit iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn tī kelhtahuaꞌkapāꞌnaꞌntit cuenta catlahuaꞌtit.)
\v 16 Aꞌcxniꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit tzamāꞌ, aꞌcxniꞌ ixlacasquiꞌnca natatzāꞌla nataꞌaꞌn hasta nac sipej xlacaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh nac estado Judea.
\v 17 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ natayuja tī tahuiꞌlānaꞌlh na ixaꞌkstīn ixchiccaꞌn, jā catitatanūlh nac chic natamāxtu catūhuālh tū ixlacaꞌn.
\v 18 Tī tascujmāꞌnalh na ixcāꞌtacuxtucaꞌn, jā catitataspiꞌtli na ixchiccaꞌn natalēꞌn ixluꞌxuꞌcaꞌn.
\v 19 Tzamāꞌ quilhtamacuj koxa titala puscan tī takaꞌlhīniꞌn o tī tamātziꞌquīꞌnincus.
\v 20 Casquiꞌniꞌtit Dios jā ixlacasquiꞌnca natzāꞌlaꞌyāꞌtit aꞌcxniꞌ lonknuꞌn ē nūn quilhtamacuj tū pūjaxcan.
\v 21 Napātīniꞌncan aꞌcxniꞌ nala huāꞌmāꞌ. Hasta aꞌcxniꞌ tzuculh cāꞌquilhtamacuj, jā maktin pātīniꞌncanīꞌt chī napātīniꞌncan tzamāꞌ quilhtamacuj. Jā maktin catilalh ixtāꞌchuntzaꞌ āꞌlīstān.
\v 22 Dios cālakalhuꞌman xlacaꞌn tī cālacsacnīꞌt ē namāmacstiꞌnaꞌjī tzamāꞌ quilhtamacuj. Palh Dios jā ixtimāmacstiꞌnaꞌjīlh, jā ixtaꞌaꞌkapūtaxtulh nūn chāꞌtin.
\p
\v 23 ’Aꞌcxniꞌ namin tzamāꞌ tapātīn ē palh catīhuālh ixcāhuanin: “Chā calaꞌktzīꞌntit. Huāꞌtzāꞌ huīꞌlh Cristo tī Dios macaminīꞌt”, jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌtit. Palh catīhuālh ixcāhuanin: “Chā calaꞌktzīꞌntit. Aꞌntzaꞌ huiꞌlachaꞌ”, jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌtit.
\v 24 Natamin lhūhuaꞌ tī nataꞌaꞌkskāhuīꞌnin ē makapitzīn natahuan: “Quit Cristo.” Āꞌmakapitzīn natahuan: “Quinaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios.” Xlacaꞌn nā natatlahua līꞌaꞌcnīn nataꞌaꞌkskāhuīꞌcuꞌtun xlacaꞌn tī Dios cālacsacli. Jāla catitaꞌaꞌkskāhuīꞌlh tī Dios cālacsacli masqui nacāꞌaꞌkskāhuīꞌcan āꞌmakapitzīn.
\v 25 Iccāhuanintzaꞌ huāꞌmāꞌ ixpālacata jā nacātaꞌaꞌkskāhuīꞌyān.
\v 26 Chuntzaꞌ palh nacātahuaniyān: “Calaꞌktzīꞌntit. Aꞌntzaꞌ huīꞌlh Cristo nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt”, jā capintit. Palh nacātahuaniyān: “Calaꞌktzīꞌntit. Āꞌtzāꞌ huīꞌlh nac cuarto”, jā caꞌaꞌkaꞌīꞌtit.
\v 27 Aꞌcxniꞌ quit naꞌicmimpala, nala huaꞌchi makliꞌpit tū māxkakēkōꞌ nac aꞌkapūn hasta jā tāꞌcxtu ē hasta jā tāꞌcnū chiꞌchiniꞌ. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 28 Calhāxcuhuālh nacaꞌtzīcan aꞌcxniꞌ naꞌicmin chuntzaꞌ chī chūꞌniꞌ tacaꞌtzī jā māꞌlh catūhuālh tū nīnīꞌt ―huanli Jesús.
\s Chī namimpala Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn
\r Mr. 13:24‑37; Lc. 21:25‑33; 17:26‑30, 34‑36
\p
\v 29 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Xmān caꞌaꞌkspulakōꞌlh huāꞌmāꞌ tapātīn, ē chiꞌchiniꞌ ē mālhcuyuꞌ jā catitamāxkakēniꞌlh. Staꞌcu natamināchaꞌ nac aꞌkapūn ē hasta aꞌkapūn natachiqui.
\v 30 Nalaktzīꞌncan nac aꞌkapūn aꞌktin līmāsuꞌyun tū quilaꞌ quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Xalanīꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, xlacaꞌn natacalhuan. Ē naquintalaktzīꞌn quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn chī naꞌictaxtu nac aꞌkapūn ē naꞌicpūmin poklhnuꞌ. Naꞌickaꞌlhī lhūhuaꞌ lītliꞌhuiꞌqui ē tzēhuanīꞌt naꞌicxkaka.
\v 31 Aꞌcxniꞌ namacasāꞌnan līskoliꞌ, naꞌiccāmacamin quinángeles ē natamākēstoka tī cālacsaccanīꞌt. Natamin tī cālacsaccanīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj.
\p
\v 32 ’Camakscaꞌttit xaquiꞌhuiꞌ higo: Aꞌcxniꞌ tzaꞌlaꞌnkaꞌ ixpeken ē aꞌkapumāꞌlh xapaꞌlhmaꞌ, huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ nalhcācnan.
\v 33 Chuntzaꞌ aꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū iccāhuaniyān, nacaꞌtzīyāꞌtit talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ nasputa cāꞌquilhtamacuj. Talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ huaꞌchi aꞌcxniꞌ chāꞌtin tī kaꞌlhīmāꞌca ē yālhtzaꞌ na ixtanquilhtīn mākelhcha.
\v 34 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Xlacaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlhcus jā catitanīlh hasta aꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū iccāhuanin.
\v 35 Masqui nasputa aꞌkapūn ē nasputa tiꞌyaꞌt, jā maktin catisputli quintachihuīn; nakentaxtukōꞌ.
\p
\v 36 ’Nūn tī caꞌtzī jāꞌcxniꞌ namin huāꞌmāꞌ quilhtamacuj ē huāꞌmāꞌ hora; nūn ángeles xalanīꞌn nac aꞌkapūn jā tacaꞌtzī. Nā īꞌSkaꞌtaꞌ Dios jā caꞌtzī. Xmān Dios xaTātaꞌ caꞌtzī jāꞌcxniꞌ ixlīcānaꞌ naꞌaꞌkspula.
\p
\v 37 ’Chuntzaꞌ chī aꞌkspulalh aꞌcxniꞌ ixuīꞌlh Noé, nā chuntzaꞌ naꞌaꞌkspula aꞌcxniꞌ namin Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 38 Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixāꞌmin lakua xcān, tachiꞌxcuhuīꞌt ixtahuāꞌyamāꞌnalh ē ixtakoꞌtnumāꞌnalh. Ixtatamakaxtoka ē ixtamāstāꞌ ixtzuꞌmaꞌjancaꞌn natatamakaxtoka hasta aꞌcxniꞌ Noé tanūlh nac arca. Jā ixtapuhuan palh namin lakua xcān,
\v 39 ē jā cuenta tatlahualh hasta aꞌcxniꞌ milh xcān ē tamuxtukōꞌlh. Chuntzaꞌ nala aꞌcxniꞌ namin Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 40 Aꞌcxniꞌ namin tzamāꞌ quilhtamacuj, palh talamāꞌnalh chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn nac cāꞌtacuxtu, nalēꞌncan chāꞌtin ē namakxtekcan āꞌchāꞌtin.
\v 41 Palh tatanūmāꞌnalh chāꞌtuꞌ puscan tī tasquitimāꞌnalh, nalēꞌncan chāꞌtin ē namakxtekcan āꞌchāꞌtin.
\p
\v 42 ’Skalalh catahuiꞌlaꞌtit; jā caꞌtzīyāꞌtit jāꞌcxniꞌ namin miMāpaꞌksīniꞌcaꞌn.
\v 43 Cacaꞌtzītit huāꞌmāꞌ: Palh ixtēcuꞌ chic ixcaꞌtzīlh cahuālh tūyā hora cāꞌtzīꞌsniꞌ ixchāꞌlh kaꞌlhānaꞌ, ixkaꞌlhītīlh ē jā ixtilhtatalh ē jā ixmakxtekli natanū nakaꞌlhānaꞌn na ixchic.
\v 44 Nā chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn tacāxniꞌj catahuiꞌlaꞌtit ixpālacata namin Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn aꞌcxniꞌ jā puhuaꞌnāꞌtit ―huanli Jesús.
\s Xatze tasācuaꞌ ē tī jā tzeya tasācuaꞌ
\r Lc. 12:41‑48
\p
\v 45 Jesús cāhuanipālh:
\p ―¿Chī huīꞌlh xatze tasācuaꞌ tī tzej kexmata? Xlaꞌ ūꞌtzaꞌ tī xatēcuꞌ chic namacamaxquīꞌtāquīꞌ ē xlaꞌ nacāmāhuīꞌ ixtāꞌtasācuaꞌn aꞌcxniꞌ nalacchāꞌn hora.
\v 46 Līpāxuhua tasācuaꞌ palh mākentaxtūmāꞌlh ixtascujūt aꞌcxniꞌ nataspiꞌta ixpatrón.
\v 47 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Ixtēcuꞌ chic namacamaxquīꞌ huāꞌmāꞌ tasācuaꞌ ixlīpōꞌktu tū kaꞌlhī.
\v 48 Palh jā tze huāꞌmāꞌ tasācuaꞌ, xlaꞌ napuhuan natamakapalī ixpatrón.
\v 49 Chuntzaꞌ natzucu cālactucsa āꞌmakapitzīn tasācuaꞌn ē nacātāꞌhuāꞌyan kaꞌchīnīꞌn ē nacātāꞌkoꞌta.
\v 50 Xamaktin nataspiꞌta ixtēcuꞌ chic. Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ jā tzeya tasācuaꞌ jā kaꞌlhīmāꞌlh ē jā caꞌtzī.
\v 51 Ixtēcuꞌ chic palhaꞌ nacastigarlī tasācuaꞌ ē nacātāꞌpātīniꞌn xlacaꞌn tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ē tasācuaꞌ nacalhuan ē nalāxca ixtatzan ―huanli Jesús.
\c 25
\s Jesús līmāsuꞌyulh kelhacāuj tzuꞌmaꞌjan
\p
\v 1 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Aꞌcxniꞌ naꞌicmimpala aꞌcxniꞌ Dios natzucu namāpaꞌksīkōꞌ ixlīpōꞌktu huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Chuntzaꞌ nala huaꞌchi aꞌcxniꞌ kelhacāuj tzuꞌmaꞌjan ixtaꞌaꞌmāꞌnalh jā natamakaxtokcan. Ixtalēꞌmāꞌnalh ixpūmāxkakēncaꞌn ē taꞌaꞌlh takaꞌlhī squiꞌnīniꞌ.
\v 2 Kelhaquitzis lakskalalhnaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh ē āꞌkelhaquitzis jā chuntzaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh.
\v 3 Tī jā lakskalalhnaꞌ xmān talēꞌlh ixpūmāxkakēncaꞌn ē jā talacapāstacli natalēꞌn macstiꞌnaꞌj cās natamojō na ixpūmāxkakēncaꞌn.
\v 4 Tī lakskalalhnaꞌ, xlacaꞌn talēꞌlh ixpūmāxkakēncaꞌn ē nā talēꞌlh āꞌmacstiꞌnaꞌj cās.
\v 5 Tanajīlh squiꞌnīniꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn ixtalakalhtatahuiꞌlānaꞌlh ē āꞌlīstān talhtatalh.
\v 6 Chī iꞌtāt tzīꞌsa takexmatli chī chāꞌtin taꞌsalh ē huanli: “¡Mimāꞌlh squiꞌnīniꞌ; capintit lakapāxtokāꞌtit!”
\v 7 Ixlīpōꞌktucaꞌn tzuꞌmaꞌjan talakahuanli. Tatāꞌkaquīꞌlh ē tacāxtlahualh ixpūmāxkakēncaꞌn.
\v 8 Palaj tunca kelhaquitzis tī jā talīmilh cās tahuanilh āꞌkelhaquitzis: “Caquilāmaxquīꞌuj macstiꞌnaꞌj mincāscaꞌn. Tamixcuꞌtumāꞌnalh tzamāꞌ quimpūmāxkakēncaꞌn.”
\v 9 Tī lakskalalhnaꞌ takelhtīlh: “Eꞌē, jā icticāmaxquīꞌn. Chuntzaꞌ jā quinticāꞌaꞌcchāꞌniꞌn quinaꞌn ē nūn huiꞌxinaꞌn. Xatze capintit tamāhuaꞌyāꞌtit jā stāꞌcan.”
\v 10 Līhuan kelhaquitzis ixtaꞌaꞌnīꞌt tatamāhua cās, chilh squiꞌnīniꞌ. Tzuꞌmaꞌjan tī tacāxniꞌj ixtahuiꞌlānaꞌlh tatāꞌtanūlh squiꞌnīniꞌ nac chic ē mālacchahuaca.
\v 11 Āꞌlīstān tachāꞌlh āꞌkelhaquitzis tzuꞌmaꞌjan ē tahuanli: “Māpaꞌksīniꞌ, caquilāmālaquīꞌniꞌuj.”
\v 12 Xlaꞌ cākelhtīlh: “Quit jā iccālakapasān.”
\p
\v 13 Jesús cāhuanilh:
\p ―Skalalh catahuiꞌlaꞌtit ixpālacata jā caꞌtzīyāꞌtit tūyā hora ē tūyā quilhtamacuj naꞌicmimpala quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\s Jesús līmāsuꞌyulh tumīn tū māsacuaꞌnīniꞌlh
\p
\v 14 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Chī nala jā Dios namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixaꞌmāꞌlh āꞌlacatin. Cāmātaꞌsatīnīniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāmaxquīꞌlh ixtumīncaꞌn.
\p
\v 15 ’Chuntzaꞌ chī ixlīskalalhcaꞌn chāꞌtunuꞌ, chuntzaꞌ maxquīꞌca. Aꞌkquitzis mil maxquīꞌca chāꞌtin ē aꞌktuꞌ mil maxquīꞌca āꞌchāꞌtin ē āꞌchāꞌtin aꞌktin mil. Palaj tunca aꞌlh makat.
\v 16 Tasācuaꞌ tī ixmaxquīꞌcanīꞌt aꞌkquitzis mil, xlaꞌ ixtamāhuanaꞌmāꞌlh ē īꞌstāꞌnamāꞌlh ē chuntzaꞌ tlajalh āꞌaꞌkquitzis mil huampala.
\v 17 Tī maktīniꞌlh aꞌktuꞌ mil, nā tlajapālh āꞌaꞌktuꞌ mil.
\v 18 Tī maktīniꞌlh aꞌktin mil, xlaꞌ aꞌlh ē ponknuꞌlh ē mātzēꞌkli ixtumīn ixpatrón.
\p
\v 19 ’Makās tamakapalīlh ixtēcuꞌcaꞌn. Aꞌcxniꞌ taspiꞌtli, ixtlahuacuꞌtun ixcuenta.
\v 20 Pūla lakmilh tī ixmaktīniꞌnīꞌt aꞌkquitzis mil ē nā maxquīꞌlh ixpatrón āꞌlakaquitzis mil tū ixtlajanīꞌt. Huanilh: “Quimpatrón, huiꞌx quimaxquiꞌ aꞌkquitzis mil ē āꞌ iclīmimpala āꞌaꞌkquitzis mil tū ictlajalh.”
\v 21 Ixtēcuꞌ huanilh: “Tze. Tzeya tasācuaꞌ huiꞌx. Tzej tlaꞌhuaꞌ mintascujūt. Tzej līscujti huāꞌmāꞌ tumīn, chuhuaꞌj nalītahuaꞌcaꞌyaꞌ ē āꞌchulāꞌ naꞌicmaxquīꞌyān. Cataꞌt ē naquintāꞌpāxuhuaꞌyaꞌ.”
\p
\v 22 ’Āꞌlīstān lakmilh tasācuaꞌ tī ixmaktīniꞌnīꞌt aꞌktuꞌ mil ē huanilh: “Quimpatrón, huiꞌx quimaxquiꞌ aꞌktuꞌ mil ē āꞌ iclīmimpala āꞌaꞌktuꞌ mil tū ictlajalh.”
\v 23 Ixtēcuꞌ huanilh: “Tze. Tzeya tasācuaꞌ huiꞌx. Tzej tlaꞌhuaꞌ mintascujūt. Tzej līscujti huāꞌmāꞌ tumīn, chuhuaꞌj nalītahuaꞌcaꞌyaꞌ ē āꞌchulāꞌ naꞌicmaxquīꞌyān. Cataꞌt ē naquintāꞌpāxuhuaꞌyaꞌ.”
\p
\v 24 ’Āꞌlīstān lakmilh tasācuaꞌ tī ixmaktīniꞌnīꞌt aꞌktin mil. Xlaꞌ huanilh ixpatrón: “Quimpatrón, xaꞌiccaꞌtzī huiꞌx scālājua. Huiꞌx īꞌyaꞌ jā jā huiꞌx chaꞌnīꞌta ē cāꞌya jā jā huiꞌx māꞌkahuanīꞌnīꞌtaꞌ.
\v 25 Ūꞌtzaꞌ iclījicuaꞌniꞌn ē quit icponknuꞌlh nac tiꞌyaꞌt ē icmāꞌcnūlh mintumīn. Āꞌ iclīmin tū milaꞌ ixuanīꞌt.”
\v 26 Ixtēcuꞌ kelhtīlh: “Jā tzeya tasācuaꞌ huiꞌx. Lhquitit huiꞌx. Huiꞌx puhuaꞌnaꞌ palh quit icꞌīꞌ jā jā icchaꞌnli ē iccāꞌ jā jā quit icmāꞌkahuanīlh.
\v 27 Ūꞌtzaꞌ ixlīmāꞌnuꞌ quintumīn nac banco ē aꞌcxniꞌ xaꞌictaspiꞌtli xaꞌicmaktīniꞌlh quintumīn ē īꞌskaꞌtaꞌ.”
\v 28 Cāhuanilh tī ixtayānaꞌnchaꞌ: “Camaktītit aꞌktin mil tū kaꞌlhī ē camaxquīꞌtit tī kaꞌlhī aꞌkcāuj mil.”
\p
\v 29 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Āꞌchulāꞌ namaxquīꞌcan tī kaꞌlhī ē naquītāxtūniꞌ. Tī jā kaꞌlhī, namaktīcan macstiꞌnaꞌj tū ixkaꞌlhī.
\v 30 Huāꞌmāꞌ tasācuaꞌ tī jā tze, catamaxtutit ē camacapintit jā cāꞌpucsuaꞌ. Aꞌntzaꞌ nacalhuan ē nalāxca ixtatzan.
\s Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nacāputzānaꞌnī ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj
\p
\v 31 Jesús chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Aꞌcxniꞌ naꞌictanū quilīPuxcuꞌ, quinángeles naquintalītamacstiꞌliꞌ. Quit naꞌictahuiꞌla na quimpūtahuīꞌlh jā naꞌiccāputzānaꞌnī ē naꞌicmāpaꞌksīniꞌn.
\v 32 Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj natatalacxtimī na quilacatīn. Quit naꞌiccāmāpitzi chī pastor cāmāpitzi purecuꞌ ē chivu.
\v 33 Naꞌiccāhuiꞌlī purecuꞌ na quimpekxtūcānaꞌj ē naꞌiccāhuiꞌlī chivu na quimpekxtūxuqui.
\v 34 Quit Puxcuꞌ naꞌiccāhuani tī tahuiꞌlānaꞌlh na quimpekxtūcānaꞌj: “Cataꞌntit huiꞌxinaꞌn. QuinTātaꞌ Dios cāsicuaꞌlanātlahuanīꞌtaꞌn. Camaktītit līmāpaꞌksīn tū milacaꞌn nahuan. Cāxtlahuacanīꞌttzaꞌ mimpālacatacaꞌn aꞌcxniꞌ Dios tlahualh cāꞌquilhtamacuj.
\v 35 Dios cāsicuaꞌlanātlahuanīꞌtaꞌn. Huiꞌxinaꞌn quilāmāhuīꞌuj aꞌcxniꞌ quit xaꞌictziꞌncsa. Huiꞌxinaꞌn quilātāꞌhuaꞌuj mixcāncaꞌn aꞌcxniꞌ quit xaꞌickelhpūtīmāꞌlh. Chuntzaꞌ chī xaminiꞌ quit ē quilāmānūj na minchiccaꞌn.
\v 36 Jātzaꞌ tze ixuanīꞌt quiluꞌxuꞌ ē huiꞌxinaꞌn quilāmaxquīꞌuj xasāstiꞌ. Xaꞌictaꞌjatatla ē quilāmaktāyauj. Tachīꞌn xaꞌicuanīꞌt ē quilālakpaxialhnaꞌuj.” Chuntzaꞌ naꞌiccāhuani.
\v 37 Tī lactze natahuan: “Māpaꞌksīniꞌ, ¿jāꞌcxniꞌ iccālaktzīꞌn aꞌcxniꞌ ixtziꞌncsaꞌ ē iccāmāhuīꞌn? ¿Jāꞌcxniꞌ iccātāꞌhuaꞌn xcān aꞌcxniꞌ ixkelhpūtīyaꞌ?
\v 38 ¿Jāꞌcxniꞌ iccāmānūn na quinchiccaꞌn aꞌcxniꞌ ixlatlāꞌhuaꞌnaꞌ huaꞌchi xaminiꞌ? ¿Jāꞌcxniꞌ iccāmaxquīꞌn miluꞌxuꞌ?
\v 39 ¿Jāꞌcxniꞌ iccāmaktāyan aꞌcxniꞌ ixtaꞌjatatlayaꞌ o tachīꞌn ixuaꞌnīꞌtaꞌ?”
\p
\v 40 ’Quit tzamāꞌ Puxcuꞌ naꞌiccākelhtī: “Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Catūhuālh tū tlahuaꞌniꞌtit chāꞌtin quintāꞌtimīn, masqui āꞌchulāꞌ xastancu xlaꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi quit quilātlahuaniꞌuj.”
\p
\v 41 ’Quit tzamāꞌ Puxcuꞌ naꞌiccāhuani tī tahuiꞌlānaꞌlh na quimpekxtūxuqui: “Catapānūꞌtit. Huiꞌxinaꞌn nacātamakapātīnīnān. Capintit jā jā mixa macscut. Capintit jā cāxtlahuacanīꞌt ixpālacata skāhuīꞌniꞌ ē ixmaktāyanaꞌnīꞌn.
\v 42 Huiꞌxinaꞌn jā quilāmāhuīꞌuj aꞌcxniꞌ quit xaꞌictziꞌncsa. Ē jā quilātāꞌhuaꞌuj mixcāncaꞌn aꞌcxniꞌ xaꞌickelhpūtī.
\v 43 Quit huaꞌchi xaminiꞌ xaꞌiclatlāꞌhuan ē huiꞌxinaꞌn jā quilāmānūj na minchiccaꞌn. Jātzaꞌ tze ixuanīꞌt quiluꞌxuꞌ ē jā quilāmaxquīꞌuj xasāstiꞌ. Xaꞌictaꞌjatatla ē tachīꞌn xaꞌicuanīꞌt. Huiꞌxinaꞌn jā quilālakpaxialhnaꞌuj. Ūꞌtzaꞌ nacātalīmakapātīnīnān.” Chuntzaꞌ naꞌiccāhuani.
\v 44 Xlacaꞌn natahuan: “Māpaꞌksīniꞌ, ¿jāꞌcxniꞌ iccālaktzīꞌn aꞌcxniꞌ ixtziꞌncsaꞌ, o ixkelhpūtīyaꞌ, o huaꞌchi xaminiꞌ ē quinaꞌn jā iccāmaktāyan? ¿Jāꞌcxniꞌ iccālaktzīꞌn aꞌcxniꞌ jātzaꞌ tze ixuanīꞌt miluꞌxuꞌ o ixtaꞌjatatlayaꞌ o tachīꞌn ixuaꞌnīꞌtaꞌ ē quinaꞌn jā iccāmaktāyan?”
\p
\v 45 ’Quit tzamāꞌ Puxcuꞌ naꞌiccākelhtī: “Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Catūhuālh tū jā tlahuaꞌniꞌtit chāꞌtin quintāꞌtimīn, masqui āꞌchulāꞌ xastancu xlaꞌ, chuntzaꞌ huaꞌchi jā quit quilātlahuaniꞌuj.”
\p
\v 46 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Palaj tunca tzamāꞌ tī jā lactze nataꞌaꞌn nac pūpātīn pōꞌktu quilhtamacuj ē tī lactze natakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli.
\c 26
\s Talīchihuīnaꞌnli natachiꞌpa Jesús
\r Mr. 14:1‑2; Lc. 22:1‑2; Jn. 11:45‑53
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanikōꞌlh huāꞌmāꞌ, cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p
\v 2 ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtittzaꞌ sputacus aꞌktuꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nala cāꞌtaniꞌ tū huanican pascua. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Iccāhuaniyān naquimacamāstāꞌcan naquixtokohuaꞌcaꞌcan ―huanli Jesús.
\p
\v 3 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas, xlacaꞌn tatakēstokli na ixtanquilhtīn ixpalacio Caifás. Xlaꞌ ixlīcānaꞌ tī xapuxcuꞌ pālej ixuanīꞌt.
\v 4 Aꞌntzaꞌ tachihuīnaꞌnli chī natalīꞌaꞌkskāhuīꞌnin ē natachiꞌpa Jesús ē chuntzaꞌ natalīmaknī.
\v 5 Ixtalāhuani:
\p ―Palh natlahuayāuj catūhuālh līhuan lamāꞌlh cāꞌtaniꞌ, tachiꞌxcuhuīꞌt natatāꞌkaquīꞌ.
\s Chāꞌtin puscāt līcuctlahualh aceite Jesús
\r Mr. 14:3‑9; Jn. 12:1‑8
\p
\v 6 Jesús ixuīꞌlh nac Betania na ixchic Simón. Huāꞌmāꞌ Simón ixmasniꞌmāꞌlh ixquinīt ē ixtzeyanīꞌttzaꞌ.
\v 7 Chāꞌtin puscāt laktalacatzunaꞌjīlh Jesús. Ixlēꞌmāꞌlh pātin lameti tū ixlītzuma aceite tū tapalaxlaꞌ ē muꞌcsu ixuanīꞌt. Līhuan Jesús ixuāꞌyamāꞌlh, puscāt līcuctlahualh aceite.
\v 8 Aꞌcxniꞌ scujnuꞌnīꞌn talaktzīꞌlh tū tlahualh, tasītzīꞌlh ē tatzuculh talāhuani:
\p ―¿Tū ixpālacata pāxcat līlalh huāꞌmāꞌ aceite?
\v 9 Tzē īꞌstāꞌca ixpālacata tapalaxlaꞌ ē tumīn tzē ixcāmaxquīꞌca xcamanīnīꞌn.
\p
\v 10 Jesús ixcaꞌtzī tū ixtalīchihuīnaꞌmāꞌnalh ē cāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata jicsmāhuīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ puscāt? Quintlahuaniꞌlh tū tze.
\v 11 Pōꞌktu quilhtamacuj naꞌaꞌnan xcamanīnīꞌn na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn; quit jā pōꞌktu quilhtamacuj naꞌiccātāꞌtahuiꞌlayān.
\v 12 Chuntzaꞌ chī huāꞌyālh puscāt quilīcuctlahualh huāꞌmāꞌ aceite, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi ixquincāxuīꞌlīlh naquimāꞌcnūcan.
\v 13 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj jā namācaꞌtzīnīniꞌncan xatze tachihuīn ixlaꞌ Cristo, aꞌntzaꞌ nahuancan tū tlahualh huāꞌmāꞌ puscāt. Ūꞌtzaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn natalīlacapāstaca xlaꞌ.
\s Judas cāhuanilh chī namacamāstāꞌ Jesús
\r Mr. 14:10‑11; Lc. 22:3‑6
\p
\v 14 Chāꞌtin chī ixlīkelhacāujtuꞌ scujnuꞌnīꞌn xlaꞌ ixuanican Judas Iscariote. Xlaꞌ aꞌlh cātāꞌchihuīnaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ
\v 15 ē cāhuanilh:
\p ―¿Chī huanīꞌt naquilāxokoyāuj palh naꞌiccāmacamaxquīꞌyān Jesús?
\p Xlacaꞌn talīxokolh puꞌxamacāuj xaplata tumīn
\v 16 ē aꞌcxniꞌ Judas tzuculh putza chī tzē nacālīmacamaxquīꞌ Jesús.
\s Jesús cātāꞌhuāꞌyalh scujnuꞌnīꞌn
\r Mr. 14:12‑25; Lc. 22:7‑23; Jn. 13:21‑30; 1 Co. 11:23‑26
\p
\v 17 Milh quilhtamacuj tū ixlītzucuniꞌ cāꞌtaniꞌ tū huanican pascua aꞌcxniꞌ huaꞌcan pāntzīn tū jā lītlahuacanīꞌt levadura. Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj scujnuꞌnīꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Jāchu lacasquiꞌnaꞌ naꞌiccāxtlahuayāuj tū nahuaꞌcan cāꞌtaniꞌ?
\p
\v 18 Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Capintit nac cāꞌlacchicniꞌ ē natanūꞌyāꞌtit na ixchic chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē nahuaniyāꞌtit: “Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ huaniyān: Talacatzunaꞌjītzaꞌ tū naꞌicpūnī ē icuaꞌcuꞌtun tū huaꞌcan cāꞌtaniꞌ pascua na minchic. Naꞌiccātāꞌhuāꞌyan quiscujnuꞌnīꞌn.”
\p
\v 19 Scujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh ē tatlahualh chī Jesús cāmāpaꞌksīlh ē tacāxtlahualh līhuaꞌ xalaꞌ cāꞌtaniꞌ.
\p
\v 20 Aꞌcxniꞌ ixtāꞌcnūmāꞌlhtzaꞌ chiꞌchiniꞌ, Jesús ē kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtahuāꞌyahuiꞌlānaꞌlh nac mesa.
\v 21 Līhuan ixtahuāꞌyamāꞌnalh, Jesús cāhuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ iccāhuaniyān, chāꞌtin chī huiꞌxinaꞌn naquimacamāstāꞌ.
\p
\v 22 Xlacaꞌn talīpuhuanli ē tatzuculh takelhasquiꞌnī chāꞌtunuꞌ:
\p ―¿Ē quit, quiMāpaꞌksīniꞌ?
\p
\v 23 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ tī quintāꞌpūhuāꞌyan pulātu, ūꞌtzaꞌ naquimacamāstāꞌ.
\v 24 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naquinaꞌkspula chuntzaꞌ chī tatzoꞌkniꞌ quimpālacata na ixtachihuīn Dios. Līlakalhuꞌmānat chiꞌxcuꞌ tī naquimacamāstāꞌ; nalīlīpuhuan. Āꞌchulāꞌ tze ixpālacata xlaꞌ palh jā ixtilacatuncuhuīꞌlh.
\p
\v 25 Judas, ūꞌtzaꞌ tī namacamāstāꞌ, ē xlaꞌ huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, ¿palhāsāꞌ quit?
\p Jesús kelhtīlh:
\p ―Chuntzaꞌ chī huaꞌnti.
\p
\v 26 Līhuan ixtahuāꞌyamāꞌnalh, Jesús tayalh pāntzīn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Aꞌcxniꞌ cheꞌkelh, cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Cahuaꞌtit. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quimacniꞌ.
\p
\v 27 Palaj tunca tayalh vaso ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Macastiꞌn cāmaxquīꞌlh xlacaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Chāꞌtunuꞌ huiꞌxinaꞌn cahuaꞌtit macastiꞌn.
\v 28 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quinkaꞌlhniꞌ. Ūꞌtzaꞌ tū līcāxtlahuaca xasāstiꞌ talacāxtlahuan chī Dios nacālīmakapūtaxtū tachiꞌxcuhuīꞌt. Quinkaꞌlhniꞌ tū naꞌicmakaꞌn ūꞌtzaꞌ nacālīmātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan ixcuentacaꞌn lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 29 Iccāhuaniyān jā ictihuaꞌlh xaxcān uva hasta aꞌcxniꞌ naꞌiccātāꞌhuaꞌyān xtumtzaꞌ xaxcān uva xasāstiꞌtzaꞌ. Naꞌiccātāꞌhuaꞌyān aꞌntzaꞌ jā namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ quinTātaꞌ Dios ē ixlīpōꞌktu catūhuālh xasāstiꞌ.
\s Jesús huanli Pedro nakelhtatzēꞌka
\r Mr. 14:26‑31; Lc. 22:31‑34; Jn. 13:36‑38
\p
\v 30 Aꞌcxniꞌ ixtapixtlīꞌnīꞌt aꞌktin himno, tataxtulh ē taꞌaꞌlh nac sipej jā huanican Olivos.
\v 31 Jesús cāhuanilh:
\p ―Huāꞌmāꞌ tzīꞌsniꞌ milīpōꞌktucaꞌn naquilāꞌaꞌkxtekmakaꞌnāuj ixpālacata tū naquinaꞌkspula. Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Naꞌicmaknī pastor ē nataꞌaꞌkahuanikōꞌ purecuꞌ”, tatzoꞌkniꞌ.
\v 32 Aꞌcxniꞌ naquimālacastālancuanīcan, xapūla naꞌicaꞌn quit nac estado Galilea. Aꞌntzaꞌ nalāpāxtokāuj.
\p
\v 33 Pedro huanilh:
\p ―Masqui ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn nataꞌaꞌkxtekmakaꞌnān, quit jā maktin ictimakxtekniꞌ.
\p
\v 34 Jesús huanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū icuaniyān. Huāꞌmāꞌ tzīꞌsniꞌ aꞌcxniꞌ jānaꞌj taꞌsa puyux, huiꞌx naquinkelhtatzēꞌka maktuꞌtun.
\p
\v 35 Pedro huanilh:
\p ―Masqui naquintāꞌmaknīcaꞌnaꞌ, quit jā ictikelhtatzēꞌkniꞌ.
\p Ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ tahuanli.
\s Jesús orarlīlh jā huanican Getsemaní
\r Mr. 14:32‑42; Lc. 22:39‑46
\p
\v 36 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tachāꞌlh jā huanican Getsemaní. Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Catahuiꞌlaꞌtit huiꞌxinaꞌn huāꞌtzāꞌ līhuan quit naꞌicaꞌn naꞌicorarlīniꞌ Dios aꞌjnanuꞌ.
\p
\v 37 Cālēꞌlh lacapunchunaꞌj Pedro ē chāꞌtuꞌ ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo ē tzuculh līpuhuan ē ixaꞌktuyumāꞌlh.
\v 38 Cāhuanilh:
\p ―Iclīpuhuan hasta tzē naꞌiclaknī quintalīpuhuāt. Catachokotit huāꞌtzāꞌ ē calātāꞌlīpuhuanui. Jā calhtatatit.
\p
\v 39 Jesús aꞌlh lacapunchunaꞌj ē tatzokostalh nac tiꞌyaꞌt ē squiꞌniꞌlh Dios ē huanilh:
\p ―QuinTātaꞌ, palh tzē naꞌicaꞌkapūtaxtu tzamāꞌ tū naꞌicpātīniꞌn, camakxtekti chuntzaꞌ nala. Masqui naꞌicpātīniꞌn, calalh tū huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ ē jā calalh tū quit iclacasquiꞌn.
\p
\v 40 Mimpālh jā ixcāmakxteknīꞌt īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cālakchilh xlacaꞌn ixtalhtatahuiꞌlānaꞌlh. Huanilh Pedro:
\p ―¿Ē minkelhatuꞌtuncaꞌn jāla tāyaniꞌtit mintalhtatacaꞌn nūn aꞌktin hora?
\v 41 Calakahuantahuiꞌlaꞌtit ē casquiꞌniꞌtit Dios jā nacātaꞌaꞌkskāhuīꞌyān aꞌcxniꞌ nacātalīlaktzīꞌncuꞌtunān. Ixlīcānaꞌ milīstacnaꞌcaꞌn tatlahuacuꞌtun xatze ē mimacniꞌcaꞌn jā takaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui ―cāhuanilh.
\p
\v 42 Ixlīmaktuꞌ Jesús aꞌlh ē squiꞌniꞌlh Dios chuntzaꞌ:
\p ―QuinTātaꞌ, palh ixlacasquiꞌnca naꞌicpātīniꞌn ē nakentaxtu chī mintalacasquiꞌnīn, chuntzaꞌ calalh.
\p
\v 43 Palaj tunca taspiꞌtpālh jā ixcāmakxteknīꞌt īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cālakchimpālh ē ixtalhtatamāꞌnampālh. Jāla tatāyaniꞌlh ixtalhtatacaꞌn.
\v 44 Cāmakxtekpālh ē ixlīmaktuꞌtun aꞌlh ē squiꞌniꞌlh Dios. Chu chuntzaꞌ huanipālh chī ixuanīꞌt xapūla.
\v 45 Taspiꞌtpālh jā cāmakxtekli scujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―¿Ē lhtatapāꞌnaꞌntitcus ē jaxpāꞌnaꞌntitcus? Chilhtzaꞌ hora tū līlhcānancanīꞌt. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naquimacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 46 Catāyaꞌtit ē caꞌaꞌujtza; mimāꞌlhtzaꞌ tī naquimacamāstāꞌ.
\s Chīꞌlēꞌnca Jesús
\r Mr. 14:43‑50; Lc. 22:47‑53; Jn. 18:2‑11
\p
\v 47 Ixcātāꞌchihuīnaꞌmāꞌlhcus Jesús aꞌcxniꞌ chāꞌlh Judas. Xlaꞌ chāꞌtin ixlīkelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. Tatāꞌchāꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē ixtalēꞌn ixmachītacaꞌn ē quiꞌhuiꞌ. Tamacamininiꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 48 Judas ūꞌtzaꞌ tī ixmacamāstāꞌlh ē xlaꞌ ixcāhuaninīꞌttzaꞌ chī natalīlakapasa tīchu Jesús. Ixcāhuaninīꞌt:
\p ―Naꞌiclacamuꞌsu chāꞌtin; ē xlaꞌ ūꞌtzaꞌ Jesús. Nachiꞌpayāꞌtit.
\p
\v 49 Aꞌcxniꞌ chilh Judas, laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē huanilh:
\p ―Lakatzīꞌsuantiꞌ, Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ.
\p Lacamuꞌsulh.
\v 50 Jesús kelhtīlh:
\p ―Amigo, ¿ē tū ixpālacata taꞌmpāꞌt?
\p Tachiꞌxcuhuīꞌt tī tatāꞌmilh Judas talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē tachiꞌpalh natalēꞌn.
\p
\v 51 Palaj tunca chāꞌtin tī ixtāꞌminīꞌt Jesús, māxtulh ixmachīta ē mātakāhuīꞌlh ixtasācuaꞌ xapuxcuꞌ pālej ē aꞌkacāꞌyujulh ixaꞌkaꞌxkoꞌlh.
\v 52 Jesús huanilh:
\p ―Camānūꞌpala mimachīta na ixpūtanū. Tī nalālītucsa ixmachīta, nā ūꞌtzaꞌ nalīmaknīcan xlaꞌ.
\v 53 ¿Ē jā caꞌtzīyaꞌ quit tzē naꞌicsquiꞌniꞌ quinTātaꞌ Dios caquimaktāyalh ē xlaꞌ xamaktin naquimacaminiꞌ aꞌkcāujtuꞌ mil ángeles?
\v 54 Palh xaꞌictlahualh cahuālh chuntzaꞌ, ¿chī nalīmākentaxtūcan tū huan na ixtachihuīn Dios jā tatzoꞌkniꞌ ixlacasquiꞌnca naꞌaꞌkspula chuntzaꞌ chī aꞌkspulamāꞌlh?
\p
\v 55 Jesús cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―¿Tū ixpālacata lītaꞌntit mimachītacaꞌn ē minquiꞌhuiꞌcaꞌn? Huaꞌchi chiꞌpacuꞌtunāꞌtit chāꞌtin kaꞌlhānaꞌ. Aꞌcxniꞌ xaꞌiccātāꞌlatlāꞌhuanān lakalīyān nac templo, ¿tū ixpālacata jāla quilāchiꞌpauj aꞌcxniꞌ?
\v 56 Ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū aꞌkspulalh namākentaxtū tū tatzoꞌkli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn na ixtachihuīn Dios ―cāhuanilh.
\p Ixlīpōꞌktucaꞌn īꞌscujnuꞌnīꞌn tatzāꞌlalh ē chuntzaꞌ talīꞌaꞌkxtekmakaꞌlh Jesús.
\s Jesús na ixlacatīncaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn israelitas
\r Mr. 14:53‑65; Lc. 22:54‑55, 63‑71; Jn. 18:12‑14, 19‑24
\p
\v 57 Xlacaꞌn tī tachiꞌpalh Jesús talēꞌlh na ixchic Caifás tī xapuxcuꞌ pālej ixuanīꞌt. Aꞌntzaꞌ ixtalaktakēstoknīꞌt xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 58 Pedro lakamakat stālaniꞌlh ē chāꞌlh hasta ixtanquilhtīn ixchic xapuxcuꞌ pālej. Tanūlh na ixtanquilhtīn chic ē cātāꞌtahuīꞌlh policías nalaktzīꞌn chī nalīputzānaꞌnīcan.
\p
\v 59 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalakaꞌtlaꞌ māpaꞌksīniꞌnīꞌn ixtaputzamāꞌnalh chī natalīmālacsuꞌyu Jesús ē natalīmāmaknīnīniꞌn. Ixtaputzamāꞌnalh catūhuālh masqui jā ixlīcānaꞌ tū nalīmālacsuꞌyucan.
\v 60 Masqui lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ixtalakaꞌn ē talīchihuīnaꞌnli tū jā ixlīcānaꞌ ixpālacata Jesús, jāla ixtamaclaniꞌ tū natalīmālacsuꞌyu. Āꞌlīstān tamilh chāꞌtuꞌ tī chu lacxtim chī tachihuīnaꞌnli.
\v 61 Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ huanli: “Quit tzē naꞌicmālaksputūkōꞌ xakaꞌtlaꞌ ixtemplo Dios ē ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌicyāhuapala.”
\p
\v 62 Xapuxcuꞌ pālej tāyalh ē huanilh Jesús:
\p ―Huāꞌ tayānaꞌlh chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tamālacsuꞌyumāꞌnān. ¿Ē jā tū caticākelhtiꞌ?
\p
\v 63 Jesús caꞌcs tāyalh. Xapuxcuꞌ pālej chihuīnaꞌmpālh ē huanilh:
\p ―Dios tī lakahuan, ūꞌtzaꞌ kexmatān. Chuhuaꞌj naquihuaniꞌyaꞌ tū ixlīcānaꞌ. Caquilāhuaniuj palh huiꞌx Cristo tī īꞌSkaꞌtaꞌ Dios.
\p
\v 64 Jesús kelhtīlh:
\p ―Jē, quit ūꞌtzaꞌ chuntzaꞌ chī huaꞌnaꞌ. Nā iccāhuaniyān huāꞌmāꞌ. Chuhuaꞌj huiꞌxinaꞌn naquilālaktzīꞌnāuj quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn naꞌictahuiꞌla na ixpekxtūcānaꞌj Dios tī māpaꞌksīniꞌmāꞌlh. Nā naꞌicmināchaꞌ nac aꞌkapūn ixpuꞌnan poklhnuꞌ.
\p
\v 65 Xapuxcuꞌ pālej ūꞌtzaꞌ lacxtīꞌtli ixluꞌxuꞌ tū ixlhakāꞌnīꞌt ē chuntzaꞌ līmāsuꞌyulh xlaꞌ ixsītzīꞌ ē huanli:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ līmālakchāꞌniꞌcuꞌtun Dios. Jātzaꞌ iclacasquiꞌnāuj āꞌchāꞌtin naquincāhuanipalayān palh jā tze xlaꞌ. Huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit chī mālakchāꞌniꞌcuꞌtun Dios.
\v 66 ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit?
\p Tahualh:
\p ―Ixlacasquiꞌnca nanī.
\p
\v 67 Palaj tunca talakachojmanīlh Jesús ē tatucsli. Āꞌmakapitzīn talacalaꞌsli
\v 68 ē tahuanilh:
\p ―Huiꞌx tī Cristo, calakapasti tīchu lacalaꞌsniꞌ.
\s Pedro kelhtatzēꞌkli Jesús
\r Mr. 14:66‑72; Lc. 22:56‑62; Jn. 18:15‑18, 25‑27
\p
\v 69 Līhuan Pedro ixuīꞌlh nac tanquilhtīn ē chāꞌtin tzuꞌmaꞌjāt laktalacatzunaꞌjīlh ē huanilh:
\p ―Nā huiꞌx ixtāꞌlatlāꞌhuaꞌnaꞌ Jesús xalaꞌ nac Galilea.
\p
\v 70 Pedro kelhtatzēꞌkli na ixlacatīncaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn ē huanli:
\p ―Jā iccaꞌtzī tū huanicuꞌtunaꞌ.
\p
\v 71 Pedro tatampūxtulh macstiꞌnaꞌj ē āꞌchāꞌtin huampala tzuꞌmaꞌjāt laktzīꞌlh. Xlaꞌ cāhuanilh tī ixtayānaꞌnchaꞌ:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ nā ixtāꞌlatlāꞌhuan Jesús xalaꞌ nac Nazaret.
\p
\v 72 Pedro kelhtatzēꞌkpālh ē lacatancs huanli:
\p ―Quit jā iclakapasa huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 73 Ixlīkaꞌtlāꞌtus xlacaꞌn tī ixtatāꞌlayānaꞌlh talaktalacatzunaꞌjīlh Pedro ē tahuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ huiꞌx chāꞌtin chī xlacaꞌn. Mintachihuīn ixtāꞌchuntzaꞌ tī xalaꞌ nac Galilea.
\p
\v 74 Pedro tzucuca lakapalaca ixaꞌcstu ē palhaꞌ huanli:
\p ―Dios naquimakapātīnīn palh jā ixlīcānaꞌ tū iccāhuanimāꞌn. Jā iclakapasa huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p Palaj tunca taꞌsalh puyux.
\v 75 Ūꞌtzaꞌ līmāpāstaquīlh Pedro chī Jesús ixuaninīꞌt: “Aꞌcxniꞌ jānaꞌj taꞌsa puyux, huiꞌx naquinkelhtatzēꞌka maktuꞌtun.” Pedro taxtulh aꞌntzaꞌ ē ixtalīpuhuāt tzuculh calhuan.
\c 27
\s Macamaxquīꞌca Jesús Pilato
\r Mr. 15:1; Lc. 23:1‑2; Jn. 18:28‑32
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ xkakalh, ixlīpōꞌktucaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas talālītāꞌchihuīnaꞌnli chī natalīmaknī Jesús.
\v 2 Tapekechīꞌlh ē talēꞌlh ē tamacamaxquīꞌlh Poncio Pilato tī gobernador ixuanīꞌt.
\s Chī līnīlh Judas
\p
\v 3 Judas ūꞌtzaꞌ tī macamāstāꞌlh Jesús. Aꞌcxniꞌ Judas laktzīꞌlh chī māpaꞌksīca namāmaknīnīniꞌncan Jesús, līpuhuanli ē xtum lacapāstacli ē cāmāspiꞌtniꞌlh puꞌxamacāuj xaplata tumīn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas,
\v 4 ē cāhuanilh:
\p ―Quit ictlahualh tū jā tze ixpālacata icmacamāstāꞌlh chiꞌxcuꞌ tī jā tū ixlaclēꞌn.
\p Xlacaꞌn takelhtīniꞌlh:
\p ―Huāꞌmāꞌ jā quincuentacaꞌn. Cuenta catlahuaꞌ huiꞌx.
\p
\v 5 Judas aꞌlh nac templo ē tilhquītamacnūlh na ixpūchakān templo tumīn ē aꞌlh tāꞌkpixchīꞌ aꞌkatin nac quiꞌhuiꞌ.
\p
\v 6 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ tasacli tumīn ē talāhuanilh:
\p ―Jāla namojōyāuj jā mojōcan tumīn tū mālacnūniꞌcan Dios. Huāꞌmāꞌ tumīn līxokocanīꞌt namāmaknīnīniꞌncan chāꞌtin chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 7 Tachihuīnaꞌnli ē taputzalh chī natalītamāhua pītzunaꞌj tiꞌyaꞌt. Huāꞌmāꞌ tiꞌyaꞌt ixmāpācuhuīcan Ixtiꞌyaꞌt Alfarero ē aꞌntzaꞌ ixcāmāꞌcnūcan makatiyātīꞌn.
\v 8 Chuhuaꞌj māpācuhuīcan Tiꞌyaꞌt tū Ixtapalh Kaꞌlhniꞌ ixpālacata lītamāhuaca tumīn tū ixlīxokocanīꞌt namāmaknīnīniꞌncan chāꞌtin chiꞌxcuꞌ.
\v 9 Chuntzaꞌ mākentaxtūca huāꞌmāꞌ tū huanli aꞌkchihuīnaꞌ Jeremías jā tzoꞌkli na ixtachihuīn Dios: “Cātayaca puꞌxamacāuj tumīn ixlaꞌ plata (ūꞌtzaꞌ ixtapalh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ chuntzaꞌ chī tahualh makapitzīn israelitas).
\v 10 Huāꞌmāꞌ tumīn lītamāhuaca ixtiꞌyaꞌt Alfarero chuntzaꞌ chī quimāpaꞌksīlh Māpaꞌksīniꞌ Dios.”
\s Jesús na ixlacatīn Pilato
\r Mr. 15:2‑5; Lc. 23:3‑5; Jn. 18:33‑38
\p
\v 11 Aꞌcxniꞌ Jesús ixyālh na ixlacatīn gobernador Pilato, ē ūꞌtzaꞌ kelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Ē huiꞌx ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas?
\p Jesús huanilh:
\p ―Chuntzaꞌ chī huaꞌnīꞌtaꞌ.
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ixtalīmālacsuꞌyu, Jesús jā tū kelhtīniꞌlh.
\v 13 Pilato kelhasquiꞌnīpālh Jesús:
\p ―¿Ē jā kexpaꞌtaꞌ tū talīmālacsuꞌyuyān tachiꞌxcuhuīꞌt?
\p
\v 14 Jesús jā tū kelhtīlh. Ūꞌtzaꞌ līlīꞌaꞌcnīlh gobernador.
\s Jesús līchihuīnaꞌnca chī namaknīcan
\r Mr. 15:6‑20; Lc. 23:13‑25; Jn. 18:38–19:16
\p
\v 15 Ixaꞌnan aꞌktin tahuiꞌlat ē aꞌcxniꞌ ixlamāꞌlh cāꞌtaniꞌ, gobernador ixmakxteka chāꞌtin tachīꞌn. Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalacsaca tachīꞌn tī namakxtekcan.
\v 16 Ixtanūmāꞌlh chāꞌtin tachīꞌn tī ixuanican Barrabás. Calhāxcuhuālh ixlakapascan huāꞌmāꞌ Barrabás.
\v 17 Aꞌcxniꞌ ixtatalacxtimīnīꞌt tachiꞌxcuhuīꞌt, Pilato cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tichūyā tachīꞌn lacasquiꞌnāꞌtit naꞌicmakxteka? ¿Ē naꞌicmakxteka Barrabás o naꞌicmakxteka Jesús tī māpācuhuīcan Cristo?
\p
\v 18 Chuntzaꞌ huanli Pilato ixpālacata xlaꞌ caꞌtzīlh chī xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ quiclh ixtalaktziꞌn Jesús ē ūꞌtzaꞌ talīmacamāstāꞌlh.
\p
\v 19 Līhuan ixuīꞌlh Pilato jā ixtlahuacan justicia, ixpuscāt macāꞌniꞌlh tachihuīn ē huanilh: “Jā timaktanūꞌyaꞌ ixpālacata huāꞌmāꞌ tzeya chiꞌxcuꞌ. Jā tze chī iclakahuālaktzīꞌlh tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ huāꞌ kōtan tzīꞌsa.”
\p
\v 20 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ixtāꞌchihuīnaꞌmakasītzīꞌnīꞌt tachiꞌxcuhuīꞌt ē ūꞌtzaꞌ talīsquiꞌnli camakxtekca Barrabás ē tahuanli camaknīca Jesús.
\v 21 Āꞌmaktin cātāꞌchihuīnaꞌnli gobernador ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tichūyā tachīꞌn lacasquiꞌnāꞌtit naꞌicmakxteka? ¿Jesús o Barrabás?
\p Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Iclacasquiꞌnāuj Barrabás.
\p
\v 22 Pilato cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu lacasquiꞌnāꞌtit naꞌictlahuaniꞌ Jesús tī māpācuhuīcan Cristo?
\p Ixlīpōꞌktucaꞌn takelhtīlh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca!
\p
\v 23 Pilato cāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata? ¿Tūchu tlahuanīꞌt xlaꞌ tū jā tze?
\p Xlacaꞌn āꞌchulāꞌ tataꞌsalh ē palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca!
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ Pilato cuenta tlahualh jāla ixcāmākoꞌxamixī ē āꞌchulāꞌ ixtatāꞌkaquīꞌmāꞌnalh ē jāla cāskāhuīꞌlh, xlaꞌ squiꞌnli xcān. Na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt Pilato makachaꞌkaꞌlh ē cāhuanilh:
\p ―Quit jā iclēꞌn cuenta ixpālacata huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ē chī nanī. Jā tū tlahuanīꞌt tū jā tze. Huiꞌxinaꞌn nalīꞌpināꞌtit cuenta.
\p
\v 25 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt takelhtīlh:
\p ―¡Quinaꞌn ē quincamanaꞌcaꞌn naꞌiclēꞌnāuj cuenta ixpālacata huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ē chī nanī!
\p
\v 26 Chuntzaꞌ Pilato māxtulh Barrabás ē makxtekli. Palaj tunca māpaꞌksīlh camaksnoꞌkca Jesús ē macamāstāꞌlh naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\p
\v 27 Āꞌlīstān īꞌsoldados gobernador Pilato talēꞌlh Jesús nac pūchihuīn ē tamākēstokli lhūhuaꞌ soldados ē talītamacstiꞌliꞌlh.
\v 28 Palaj tunca tamāmakxtulh ixluꞌxuꞌ ē tamālhekēꞌlh xasmantaꞌjuaꞌ luꞌxuꞌ.
\v 29 Tatlahualh aꞌktin corona ixlaꞌ lhtucuꞌ ē tamāꞌknūlh. Tamaxquīꞌlh quiꞌhuiꞌ tū chiꞌpalh na ixmacapekcānaꞌj. Tatatzokostaniꞌlh ē talīlītzīꞌnli ē tahuanilh:
\p ―¡Calakachiꞌxcuhuīꞌca ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas!
\p
\v 30 Nā talakachojmanīlh ē tachiꞌpalh ixquiꞌhuiꞌ ē talīcucniꞌcli.
\v 31 Aꞌcxniꞌ talīlītzīꞌnkōꞌlh chuntzaꞌ, tamāmakxtulh ixluꞌxuꞌ xasmantaꞌjuaꞌ ē tamālhekēꞌpālh ixluꞌxuꞌ tū ixlaꞌ ixuanīꞌt. Palaj tunca talēꞌlh naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\s Xtokohuaꞌcaꞌca Jesús
\r Mr. 15:21‑32; Lc. 23:26‑43; Jn. 19:17‑27
\p
\v 32 Līhuan ixtaꞌaꞌmāꞌnalh, tapāxtokli chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Cirene ē ixtacuhuīniꞌ Simón. Sāmācuꞌquīꞌca ixcruz Jesús.
\p
\v 33 Chuntzaꞌ taꞌaꞌlh ē tachāꞌlh jā huanican Gólgota tū huanicuꞌtun Ixaꞌkxāk Nīn.
\v 34 Aꞌntzaꞌ maxquīꞌca Jesús xaxcān vinagre tū ixmojōniꞌcanīꞌt catūhuālh tū xūꞌniꞌ huaꞌchi xīꞌcxiꞌ. Palh ixuaꞌlh, jā ixtimakcaꞌtzīꞌlh chī napātīniꞌn. Aꞌcxniꞌ xlaꞌ kelhuanalh, jā huaꞌlh.
\p
\v 35 Aꞌcxniꞌ ixtaxtokohuaꞌcaꞌnīꞌttzaꞌ, soldados tamāpitzilh ixluꞌxuꞌ Jesús na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ē talīmāxtulh suerte natacaꞌtzī tūchu nacālakchāꞌn chāꞌtunuꞌ xlacaꞌn. Chuntzaꞌ mākentaxtūca tū huanli aꞌkchihuīnaꞌ jā tzoꞌkli: “Tamāpitzilh quiluꞌxuꞌ na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn; tatlahualh suerte tū talīmāxtulh.”
\v 36 Palaj tunca tatahuiꞌlalh natamaktakaꞌlha.
\v 37 Huiꞌlīca nac cruz aꞌktin letrero na ixaꞌcpūn Jesús. Aꞌntzaꞌ ixtzoꞌkcanīꞌt tū ixpālacata līxtokohuaꞌcaꞌca. Ixtzoꞌkcanīꞌt: Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas.
\p
\v 38 Nā cātāꞌxtokohuaꞌcaꞌca chāꞌtuꞌ kaꞌlhānaꞌnīꞌn; chāꞌtin na ixpekxtūcānaꞌj ē āꞌchāꞌtin na ixpekxtūxuqui.
\v 39 Tī ixtatētaxtumāꞌnalh tasakāꞌlīlh ixaꞌkxākcaꞌn ē talakapalalh
\v 40 ē tahuanilh:
\p ―Huiꞌx ixlactlahuacuꞌtunaꞌ xakaꞌtlaꞌ templo ē ixyāhuapalaꞌcuꞌtunaꞌ ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj. Chuhuaꞌj caꞌaꞌkapūtaxtu huiꞌx milīmān. Palh huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios, cayujti nac cruz.
\p
\v 41 Nā chuntzaꞌ ixtalīlītzīꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Fariseos ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas lacxtim ixtalīlītzīꞌmāꞌnalh ē ixtalāhuanimāꞌnalh:
\p
\v 42 ―Xlaꞌ cāmakapūtaxtūlh āꞌmakapitzīn ē jāla aꞌkapūtaxtu ixlīmān. Palh ixlīcānaꞌ xlaꞌ ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas, cayujli nac cruz chuhuaꞌj ē chuntzaꞌ naꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌyāuj xlaꞌ.
\v 43 Xlaꞌ līpāhuan Dios; chuhuaꞌj Dios camakapūtaxtūlh palh ixlīcānaꞌ pāxquīꞌ. Quincāhuanin xlaꞌ īꞌSkaꞌtaꞌ Dios ―tahualh.
\p
\v 44 Nā kaꞌlhānaꞌnīꞌn tī ixcātāꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌt, nā xlacaꞌn talakapalalh Jesús.
\s Jesús nīlh
\r Mr. 15:33‑41; Lc. 23:44‑49; Jn. 19:28‑30
\p
\v 45 Xlītzaꞌla cāꞌpucsuaꞌ huanli calhāxcuhuālh nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Tzuculh huaꞌchi tastuꞌnūt ē tanajīlh aꞌktuꞌtun hora.
\v 46 Chī maktuꞌtun kōtanū, Jesús palhaꞌ taꞌsalh ē huanli:
\p ―Elí, Elí, ¿lama sabactani? (Ē ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun: QuinDios, quinDios, ¿tū ixpālacata quinaꞌkxtekuiꞌlīnīꞌtaꞌ quinaꞌcstu?)
\p
\v 47 Takexmatli huāꞌmāꞌ makapitzīn tī ixtayānaꞌnchaꞌ ē xlacaꞌn talāhuanilh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ taꞌsaniꞌmāꞌlh aꞌkchihuīnaꞌ Elías.
\p
\v 48 Xamaktin chāꞌtin tatuꞌjnu quītayalh catūhuālh huaꞌchi panamāc. Līmāchūꞌhuīꞌlh xaxcān vinagre ē cucchiꞌhuaꞌcaꞌlh aꞌktin quiꞌhuiꞌ ē quilhyāhualh Jesús nahuaꞌ.
\v 49 Āꞌmakapitzīn tahuanli:
\p ―Camakxtekti. Nalaktzīꞌnāuj palh Elías namin namakapūtaxtū.
\p
\v 50 Āꞌmaktin Jesús taꞌsalh palhaꞌ ē palaj tunca nīlh.
\v 51 Huāꞌmāꞌ puntzunaꞌ taxtīꞌtpitzilh kaꞌtlaꞌ līlakamilīn xakaꞌtlaꞌ nac templo. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ līlakamilīn tū ixmāpitzi templo. Tzuculh na ixquilhtūn xalaꞌ tālhmāꞌn ē tapūpitzilh hasta na ixtampān. Tiꞌyaꞌt tachiquilh ē chihuix tatapūpitzilh.
\v 52 Tatalaquīꞌlh pūtāꞌcnūn ē talacastālancuanaꞌnli lhūhuaꞌ tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌnīꞌt Dios ē ixtanīnīꞌttzaꞌ.
\v 53 Xlacaꞌn tataxtulh nac pūtāꞌcnūn ē aꞌcxniꞌ ixlacastālancuanaꞌnīꞌttzaꞌ Jesús, tatanūlh nac cāꞌlacchicniꞌ xatasicuaꞌlanātlahuanīꞌt jā huanican Jerusalén. Aꞌntzaꞌ cātasuꞌyuniꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 54 Capitán romano ē soldados tī ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh Jesús tajicuaꞌnli aꞌcxniꞌ tachiquilh tiꞌyaꞌt ē aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh tū aꞌkspulalh. Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ īꞌSkaꞌtaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 55 Lhūhuaꞌ puscan ixtalaktzīꞌmāꞌnalh makat. Ixtastālaniꞌtlāꞌhuan Jesús aꞌcxniꞌ taxtulh nac estado Galilea ē ixtamaktāya.
\v 56 Na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn puscan nā ixtayānaꞌlh María Magdalena ē María tī ixtzīꞌcaꞌn Jacobo ē José ē nā ixuīꞌlh ixtzīꞌcaꞌn ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo.
\s Māꞌcnūca Jesús
\r Mr. 15:42‑47; Lc. 23:50‑56; Jn. 19:38‑42
\p
\v 57 Aꞌcxniꞌ īꞌsmalankaꞌnamāꞌlhtzaꞌ, milh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican José ē xalaꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ Arimatea. Rico ixuanīꞌt ē nā ixaꞌkaꞌīꞌniꞌ Jesús.
\v 58 Xlaꞌ lakaꞌlh Pilato ē squiꞌniꞌlh ixmacniꞌ Jesús. Pilato māpaꞌksīniꞌlh camaxquīꞌca.
\v 59 José lēꞌlh ixmacniꞌ Jesús ē līmaksuitli xatacheꞌkeꞌn luꞌxuꞌ.
\v 60 Māꞌcnūca aꞌktin nac xasāstiꞌ lhuꞌcuꞌ tū ixcāxtlahuacanīꞌttzaꞌ nac kaꞌtlaꞌ chihuix. Lhuꞌcuꞌ ixlaꞌ José ixuanīꞌt. Aꞌcxniꞌ līmālacchahualh aꞌktin kaꞌtlaꞌ chihuix nac lhuꞌcuꞌ, xlaꞌ aꞌlh.
\v 61 Na ixlacapūn lhuꞌcuꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh María Magdalena ē āꞌchāꞌtin María.
\s Soldados tamaktakaꞌlhli jā ixmāꞌcnūcanīꞌt Jesús
\p
\v 62 Aꞌcxniꞌ ixaꞌkspulanīꞌttzaꞌ quilhtamacuj tū pūcāxuiꞌlīkōꞌcan tū maclacasquiꞌncan quilhtamacuj tū pūjaxcan, xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē fariseos talakaꞌlh Pilato.
\v 63 Tahuanilh:
\p ―Señor gobernador, quinaꞌn iclacapāstacāuj tū huanli tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ tī aꞌkskāhuīꞌnilh aꞌcxniꞌ lakahuancus ixuanīꞌt. Chuntzaꞌ huanli: “Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn”, huanli.
\v 64 Chuntzaꞌ camāpaꞌksiꞌniꞌ tzej camaktakaꞌlhca pūtāꞌcnūn hasta natiꞌaꞌcchāꞌn aꞌktuꞌtun quilhtamacuj. Palhāsāꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn natamin natakaꞌlhan ixmacniꞌ. Tzē nacāhuanican tachiꞌxcuhuīꞌt palh lacastālancuanaꞌnīꞌt na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn. Chuntzaꞌ āꞌchulāꞌ nacālīꞌaꞌkskāhuīꞌcan tachiꞌxcuhuīꞌt ē jā xapūla.
\p
\v 65 Pilato cāhuanilh:
\p ―Āꞌ tayānaꞌlh soldados. Cacālīꞌpintit ē calaktzīꞌntit huiꞌxinaꞌn chuntzaꞌ chī natamaktakaꞌlha.
\p
\v 66 Xlacaꞌn taꞌaꞌlh ē tzej tacāxtlahualh pūtāꞌcnūn ē huiꞌlīca sello nac chihuix tū kelhuiꞌlīca. Cāmakxtekcanchaꞌ soldados tī natamaktakaꞌlha.
\c 28
\s Jesús lacastālancuanaꞌnli
\r Mr. 16:1‑8; Lc. 24:1‑12; Jn. 20:1‑10
\p
\v 1 Īꞌsputnīꞌttzaꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan ē īꞌxkakamāꞌlhtzaꞌ domingo aꞌcxniꞌ María Magdalena ē āꞌchāꞌtin María taꞌaꞌlh nac pūtāꞌcnūn.
\v 2 Xamaktin palhaꞌ tachiquilh tiꞌyaꞌt. Chāꞌtin ixángel Māpaꞌksīniꞌ Dios ixyujnīꞌtaꞌnchi nac aꞌkapūn. Aꞌcxniꞌ chilh nac pūtāꞌcnūn, māpānūlh chihuix tū ixkelhuiꞌlīcanīꞌt ē pūtahuīꞌlh.
\v 3 Ángel xkakalh huaꞌchi makliꞌpit ē ixluꞌxuꞌ stalaꞌnkaꞌ ixuanīꞌt huaꞌchi panamāc.
\v 4 Aꞌcxniꞌ soldados talaktzīꞌlh, taxpipilh ē tajicuaꞌxnīlh.
\v 5 Ángel cāhuanilh puscan:
\p ―Jā cajicuaꞌntit. Quit iccaꞌtzī huiꞌxinaꞌn putzapāꞌnaꞌntit Jesús tī xtokohuaꞌcaꞌca.
\v 6 Xlaꞌ jātzaꞌ tihuīꞌlh huāꞌtzāꞌ. Lacastālancuanaꞌnīꞌttzaꞌ chuntzaꞌ chī huanli. Catanūꞌtit ē calaktzīꞌntit jā ixmāpīꞌcanīꞌt.
\v 7 Palaj capintit ē cacāhuaꞌniꞌtit īꞌscujnuꞌnīꞌn lacastālancuanaꞌnīꞌttzaꞌ na ixpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn. Chuhuaꞌj xlaꞌ nacāpūlaniꞌyān nac estado Galilea. Aꞌntzaꞌ natāꞌlāpāxtokāꞌtit. Cuenta catlahuaꞌtit tū iccāhuaniyān.
\p
\v 8 Palaj tunca puscan tatapānūlh nac pūtāꞌcnūn. Ixtajicuaꞌn ē nā tapāxuhualh. Tatuꞌjnuꞌn taꞌaꞌlh cāhuani scujnuꞌnīꞌn.
\v 9 Xamaktin Jesús cātasuꞌyuniꞌlh ē cātāꞌchihuīnaꞌlh. Xlacaꞌn talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús. Tachiꞌpalh ixtujan ē talaktaquilhpūtalh ē tamakapāxuīlh.
\v 10 Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Jā cajicuaꞌntit. Capintit cacāmācaꞌtzīnīꞌtit quintāꞌtimīn ixlacasquiꞌnca cataꞌaꞌlh nac estado Galilea ē aꞌntzaꞌ naquintalakchāꞌn ē naquintalaktzīꞌn.
\s Tū tahuanli soldados
\p
\v 11 Līhuan ixtaꞌaꞌmāꞌnalh puscan, makapitzīn soldados tī ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh pūtāꞌcnūn ē xlacaꞌn taꞌaꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Jerusalén. Tahuanilh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ixlīpōꞌktu tū ixaꞌkspulanīꞌt.
\v 12 Tzamāꞌ pālejniꞌ talakaꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē talīchihuīnaꞌlh. Lhūhuaꞌ tumīn cāmaxquīꞌca soldados
\v 13 ē cāhuanica:
\p ―Huiꞌxinaꞌn nahuaꞌnāꞌtit palh cāꞌtzīꞌsniꞌ tamilh īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús līhuan īꞌlhtatapāꞌnaꞌntit ē xlacaꞌn takaꞌlhanli ixmacniꞌ.
\v 14 Palh namācaꞌtzīnīcan gobernador īꞌlhtatapāꞌnaꞌntit, quinaꞌn naꞌiclacāxlayāuj chī jā caticātalīmaknīn.
\p
\v 15 Soldados tamaktīniꞌlh tumīn ē taꞌaꞌlh ē tahuanli chuntzaꞌ chī ixcāhuanicanīꞌt. Chuntzaꞌ israelitas tahuan hasta chuhuaꞌj.
\s Jesús cāmacamaxquīꞌlh ixtascujūtcaꞌn īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Mr. 16:14‑18; Lc. 24:36‑49; Jn. 20:19‑23
\p
\v 16 Kelhacāujtin īꞌscujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh nac estado Galilea aꞌktin nac sipej tū Jesús lacsacli.
\v 17 Aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh Jesús, talaktaquilhpūtalh masqui makapitzīn jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌcuꞌtun.
\v 18 Jesús cālaktalacatzunaꞌjīlh xlacaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Quit quimaxquīꞌcanīꞌt ixlīpōꞌktu līmāpaꞌksīn ē naꞌiccāmāpaꞌksī ixlīpōꞌktucaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ ē nac aꞌkapūn.
\v 19 Chuntzaꞌ capintit calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj ē cacāmāsuꞌyuniꞌtit ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt chī tzē quiscujnuꞌnīꞌn natahuan. Nacālīmāꞌkpaxīꞌyāꞌtit ixlītliꞌhuiꞌqui xaTātaꞌ Dios ē īꞌSkaꞌtaꞌ ē Espíritu Santo.
\v 20 Nacāmāsuꞌyuniꞌyāꞌtit chī natalatāꞌkchoko ē chī natakexmatniꞌ ixlīpōꞌktu tū quit iccālīmāpaꞌksīniꞌnīꞌtaꞌn huiꞌxinaꞌn. Cacaꞌtzītit quit pōꞌktu quilhtamacuj iccātāꞌlamāꞌn hasta aꞌcxniꞌ nasputa cāꞌquilhtamacuj. Amén.