\id MRK
\h Marcos
\toc1 San Marcos
\mt San Marcos
\c 1
\s Juan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mt. 3:1‑12; Lc. 3:1‑9, 15‑17; Jn. 1:19‑28
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ xatze tachihuīn tū māsuꞌyucan ixpālacata Jesucristo tī īꞌSkaꞌtaꞌ Dios.
\p
\v 2 Chāꞌtin profeta tzoꞌknulh chī Dios huanilh īꞌSkaꞌtaꞌ. Chuntzaꞌ huanli:
\q Cakexpaꞌtti.
\q Quit naꞌicmacaꞌn quilacscujniꞌ milacatīn tī napūlaniꞌyān huiꞌx ē tī nacāxtlahua mintej.
\p
\v 3 Nā profeta Isaías tzoꞌknulh chuntzaꞌ:
\q Aꞌntzaꞌ jā cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt, nakexmatcan chāꞌtin tī palhaꞌ chihuīnaꞌn ē nahuan:
\q “Cacāxtlahuaꞌtit tej ixpālacata mimāꞌlh Māpaꞌksīniꞌ.
\q Camālakstuꞌnctit tej.”
\m Chuntzaꞌ tzoꞌknulh Isaías.
\p
\v 4 Tzamāꞌ mākentaxtūca aꞌcxniꞌ Juan tī ixmāꞌkpaxīniꞌn ixtasuꞌyu nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt. Ixaꞌkchihuīnaꞌn ē ixcāhuani tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Calīlīpuhuantit ixpālacata mincuentacaꞌn. Cacāmakxtektit ē nacātamātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān ē caꞌaꞌkpaxtit.
\p
\v 5 Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac estado Judea ē xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Jerusalén, ixlīpōꞌktucaꞌn tamilh takexmata tū huanli Juan. Aꞌcxniꞌ takelhtasuꞌyuniꞌlh Dios ixcuentacaꞌn, Juan cāmāꞌkpaxīlh chāꞌtunuꞌ nac kaꞌtlaꞌ xcān jā huanican Jordán.
\p
\v 6 Juan ixlhakāꞌnīꞌt luꞌxuꞌ tū ixlīcāxtlahuacanīꞌt ixchiꞌxit camello ē ixlīchīꞌcan koꞌxkaꞌ ixuanīꞌt. Ixuaꞌ xtuꞌquiꞌ ē xaxcān taꞌxcāt xalaꞌ nac cāꞌquiꞌhuīꞌn.
\v 7 Ixaꞌkchihuīnaꞌn ē ixcāhuani tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Āꞌlīstān namin āꞌchāꞌtin tī āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ ē jā quit. Quit jāla icmālakchāꞌnī chī xlaꞌ. Quit jā minīꞌniꞌ nūn naꞌicxcutniꞌ ixlīkechīꞌcan ixcaclhiꞌ.
\v 8 Quit iccālīmāꞌkpaxīnīꞌtaꞌn xcān; xlaꞌ nacāmacaminiꞌyān Espíritu Santo.
\s Jesús aꞌkpaxli
\r Mt. 3:13‑17; Lc. 3:21‑22
\p
\v 9 Tzamāꞌ quilhtamacuj Jesús taxtulh nac cāꞌlacchicniꞌ Nazaret xalaꞌ estado Galilea ē lakmilh Juan jā ixmāꞌkpaxīniꞌmāꞌlh. Juan māꞌkpaxīlh Jesús nac kaꞌtlaꞌ xcān jā huanican Jordán.
\v 10 Aꞌcxniꞌ Jesús tacutli nac xcān, xamaktin laktzīꞌlh chī talaquīꞌlh nac aꞌkapūn ē minchaꞌ Espíritu Santo ē ixtasuꞌyu huaꞌchi tantzasnān aꞌcxniꞌ ixyujmāꞌchi. Chilh na ixaꞌkpūn Jesús.
\v 11 Kexmatca aꞌktin tachihuīn nac aꞌkapūn ē huanli:
\p ―Huiꞌx quiSkaꞌtaꞌ ē icpāxquīꞌyān. Huiꞌx quimaxquīꞌyaꞌ tapāxuhuān ―huanli.
\s Skāhuīꞌniꞌ ixlīlaktzīꞌncuꞌtun Jesús
\r Mt. 4:1‑11; Lc. 4:1‑13
\p
\v 12 Palaj tunca Espíritu Santo macāꞌlh Jesús nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt.
\v 13 Ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt tuꞌpuꞌxam quilhtamacuj. Aꞌntzaꞌ skāhuīꞌniꞌ tī huanican Satanás, xlaꞌ ixputza chī Jesús jā ixkexmatniꞌlh Dios. Nā aꞌntzaꞌ ixaꞌnan animalh tū ixtahuaꞌnan. Ixángeles Dios ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh Jesús.
\s Jesús tzuculh aꞌkchihuīnaꞌn nac estado Galilea
\r Mt. 4:12‑17; Lc. 4:14‑15
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ ixchīꞌcanīꞌt Juan, Jesús aꞌlh nac Galilea ē ixlīꞌaꞌkchihuīnaꞌn xatze tachihuīn tū ixlaꞌ Dios.
\v 15 Ixuan:
\p ―Chilhtzaꞌ quilhtamacuj tū līlhcānaꞌncanīꞌt ē talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ nalaktzīꞌncan ixlīcānaꞌ Dios māpaꞌksīniꞌn. Calīlīpuhuantit ixpālacata tū jā tze tū tlahuanīꞌtaꞌntit ē calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Caꞌaꞌkaꞌīꞌtit xatze tachihuīn tū Dios mācaꞌtzīnīniꞌnīꞌt.
\s Jesús cālacsacli kelhatāꞌtiꞌ chiꞌpananīꞌn squīꞌtiꞌ
\r Mt. 4:18‑22; Lc. 5:1‑11
\p
\v 16 Aꞌcxniꞌ Jesús ixlatlāꞌhuan na ixquilhtūn xakaꞌtlaꞌ xcān tū huanican Lago Galilea, xlaꞌ cālaktzīꞌlh Simón ē ixtāꞌtin Andrés. Ixtamojōmāꞌnalh nac xcān ixpūtayancaꞌn tū pūchiꞌpacan squīꞌtiꞌ. Xlacaꞌn chiꞌpananīꞌn squīꞌtiꞌ ixtahuanīꞌt.
\v 17 Jesús cāhuanilh:
\p ―Caquilātāꞌaꞌuj ē naꞌiccāmāsuꞌyuniꞌyān chī nacālīmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt ixtachihuīn Dios.
\p
\v 18 Palaj tunca tamakxtekli ixpūtayancaꞌn ē tatāꞌaꞌlh Jesús.
\p
\v 19 Aꞌcxniꞌ Jesús aꞌlh lacapunchunaꞌj, cālaktzīꞌlh Jacobo ē Juan ixcamanaꞌ Zebedeo. Xlacaꞌn ixtahuiꞌlānaꞌlh nac pūtacutnuꞌ ē ixtalacachīꞌmāꞌnalh ixpūtayancaꞌn.
\v 20 Palaj tunca Jesús cāmātaꞌsatīnīniꞌlh ē xlacaꞌn taꞌaꞌkxtekuiꞌlīlh ixtātaꞌcaꞌn Zebedeo ē īꞌscujnuꞌnīꞌn nac pūtacutnuꞌ ē taꞌaꞌlh tastālaniꞌlh Jesús.
\s Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ
\r Lc. 4:31‑37
\p
\v 21 Taꞌaꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ Capernaum. Aꞌcxniꞌ aꞌcchāꞌlh quilhtamacuj tū pūjaxcan, palaj tunca Jesús tanūlh na ixtemplocaꞌn israelitas ē cāmāsuꞌyuniꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 22 Ixtalīꞌaꞌcnī chī ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh ixpālacata ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh huaꞌchi chāꞌtin tī kaꞌlhī līmāpaꞌksīn ē jā chuntzaꞌ chī tamāsuꞌyu xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn.
\v 23 Palaj tunca tanūlh nac templo chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ. Xlaꞌ taꞌsalh ē huanli:
\p
\v 24 ―Jesús xalaꞌ nac Nazaret, ¿tū ixpālacata quilālakmiuj quinaꞌn? ¿Ē taꞌnīꞌtaꞌ naquilāmālaksputūyāuj? Quit iclakapasān. Huiꞌx ixlaꞌ Dios ē Xatasicuaꞌlanātlahua huiꞌx.
\p
\v 25 Jesús lacaquilhnīlh jā tzeya ūꞌniꞌ ē huanilh:
\p ―¡Caquilhcaꞌcslaꞌ! ¡Camakxtekti huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ!
\p
\v 26 Chiꞌxcuꞌ taxlaꞌjuaniꞌlh ē jā tzeya ūꞌniꞌ palhaꞌ taꞌsalh ē taxtuniꞌlh.
\v 27 Ixlīpōꞌktucaꞌn talīꞌaꞌcnīlh ē talākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu huāꞌmāꞌ tū quincāmāsuꞌyuniꞌmāꞌn quinaꞌn? Xasāstiꞌ huāꞌmāꞌ. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ līchihuīnaꞌn līmāpaꞌksīn. Hasta jā tzeya ūꞌnīꞌn takexmatniꞌ aꞌcxniꞌ xlaꞌ cāmāpaꞌksī.
\p
\v 28 Palaj tunca taꞌaꞌkahuankōꞌlh calhāxcuhuālh nac estado Galilea ixpālacata tū tlahualh Jesús.
\s Jesús mātzeyīlh ixpuhuitiꞌ Simón Pedro
\r Mt. 8:14‑15; Lc. 4:38‑39
\p
\v 29 Aꞌcxniꞌ Jesús taxtulh na ixtemplocaꞌn israelitas, palaj tunca aꞌlh ē tanūlh na ixchiccaꞌn Simón ē Andrés. Tatāꞌaꞌlh Jacobo ē Juan.
\v 30 Ixpuhuitiꞌ Simón ixmacscutlamāꞌlh ē ixmāꞌlh. Palaj mācaꞌtzīnīca Jesús.
\v 31 Xlaꞌ aꞌlh ē macachiꞌpalh ē māꞌkaquīꞌlh ē palaj tunca tapānūniꞌlh chī ixmacscutla. Palaj tunca puscāt cāmāhuīꞌlh.
\s Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn
\r Mt. 8:16‑17; Lc. 4:40‑41
\p
\v 32 Kōtanūtzaꞌ aꞌcxniꞌ ixtāꞌcnūmāꞌlhtzaꞌ chiꞌchiniꞌ, cālīminiꞌca Jesús ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtataꞌjatatla ē tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\v 33 Ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn cāꞌlacchicniꞌ tatakēstokli na ixtanquilhtīn chic.
\v 34 Cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ tī ixtataꞌjatatla chu catūxcuhuālh taꞌjatat ixtakaꞌlhī chāꞌtunuꞌ. Cāmāxtuniꞌlh lhūhuaꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn. Jā cāmakxtekli natachihuīnaꞌn jā tzeya ūꞌnīꞌn ixpālacata jā ixlacasquiꞌn xlacaꞌn ixtahualh tīchu xlaꞌ.
\s Jesús aꞌkchihuīnaꞌnli nac estado Galilea
\r Lc. 4:42‑44
\p
\v 35 Ixlīlakalī tziꞌsaj Jesús tāquīꞌlh ē taxtulh ē aꞌlh lacatīn jā jā tī ixuīꞌlh. Aꞌntzaꞌ orarlīlh.
\v 36 Simón aꞌlh putza ē āꞌmakapitzīn tatāꞌaꞌlh.
\v 37 Aꞌcxniꞌ tamaclalh Jesús, tahuanilh:
\p ―Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt taputzayān.
\p
\v 38 Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Caꞌaꞌuj nac āꞌmakapitzīn cāꞌlacchicniꞌ tū tahuiꞌlānaꞌlh lacatzunaꞌj ē quit aꞌntzaꞌ naꞌicmāsuꞌyu ixtachihuīn Dios. Ūꞌtzaꞌ iclīminīꞌt.
\p
\v 39 Calhāxcuhuālh nac estado Galilea ixmāsuꞌyu na ixtemplocaꞌn israelitas ē cāmāxtulh jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin tī ixmasniꞌmāꞌlh ixquinīt
\r Mt. 8:1‑4; Lc. 5:12‑16
\p
\v 40 Lakchāꞌlh Jesús chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixkaꞌlhī taꞌjatat tū māmasī quinquinītcaꞌn tū huanican lepra. Xlaꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús ē squiꞌniꞌlh:
\p ―Palh huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ, tzē naquimātzeyīꞌyaꞌ.
\p
\v 41 Jesús lakalhuꞌmanli ē stuꞌncli ixmacan ē xaꞌmalh ē huanilh:
\p ―Chuntzaꞌ quit iclacasquiꞌn. Catzeyaꞌnti.
\p
\v 42 Aꞌcxniꞌ huanilh huāꞌmāꞌ, tapānūniꞌlh ixtaꞌjatat ē tzeyanli.
\v 43 Aꞌcxniꞌ Jesús macāꞌlh, lacatejtin huanilh:
\p
\v 44 ―Catamaktakaꞌlhti ē jā tihuaꞌniꞌyaꞌ nūn chāꞌtin. Xmān calakpi pālej ē camāsuꞌyuniꞌ mimacniꞌ. Xlaꞌ nalaktzīꞌn palh tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ. Namālacnūniꞌyaꞌ chuntzaꞌ chī māpaꞌksīniꞌlh Moisés ixpālacata tī ixmakxteknīꞌttzaꞌ tzamāꞌ taꞌjatat. Chuntzaꞌ natacaꞌtzī tachiꞌxcuhuīꞌt tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ.
\p
\v 45 Xlaꞌ palaj tunca taxtulh ē tzuculh cāhuanitāꞌkchoko līlhūhuaꞌ ē cāhuanilh tū ixaꞌkspulanīꞌt. Chuntzaꞌ Jesús jātzaꞌ la ixtanū nac cāꞌlacchicniꞌ na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata jā ixlacasquiꞌn ixtatakēstokli. Chuntzaꞌ xmān tachokolh na ixquilhtūn cāꞌlacchicniꞌ. Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh ixtalakaꞌn.
\c 2
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin tī īꞌxcahuīꞌhuananīꞌt
\r Mt. 9:1‑8; Lc. 5:17‑26
\p
\v 1 Ixlīlātmaꞌj Jesús taspiꞌtli ē tanūpālh nac Capernaum. Tachiꞌxcuhuīꞌt takexmatli ixuīꞌlh nac chic.
\v 2 Palaj tunca līlhūhuaꞌ talaktakēstokli hasta jātzaꞌ ixtatanūkōꞌ ixpūchakān chic. Nā tatzumalh tanquilhtīn. Ixcāmāsuꞌyuniꞌ ixtachihuīn Dios.
\v 3 Talakmilh āꞌmakapitzīn ē na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn kelhatāꞌtiꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ixtapūlīmimāꞌnalh talajniꞌ. Nac talajniꞌ ixmāꞌlh chāꞌtin taꞌjatatlaniꞌ tī īꞌxcahuīꞌhuananīꞌt.
\v 4 Jāla talakchāꞌlh Jesús ixpālacata lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixlītzuma chic. Tapūtahuaꞌcaꞌlh escalera ixaꞌkstīn chic ē taꞌaꞌkstīxuakli chic ixlaktza Jesús.
\p Aꞌcxniꞌ tzej tamālaquīꞌlh, talīchīꞌlh lasu talajniꞌ ē tapūmānūlh taꞌjatatlaniꞌ.
\v 5 Aꞌcxniꞌ Jesús laktzīꞌlh chī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ ixlītliꞌhuiꞌqui, xlaꞌ huanilh taꞌjatatlaniꞌ:
\p ―Quinkaꞌhuaꞌcha, icmātzaꞌnkēnaꞌniꞌkōꞌyān mincuenta.
\p
\v 6 Ixtakexmatuiꞌlānaꞌlh āꞌmakapitzīn xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē tapuhuanli ixaꞌcstucaꞌn:
\v 7 “¿Tū ixpālacata chihuīnaꞌn chuntzaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ? Xlaꞌ mālakchāꞌnīꞌmāꞌlh Dios chī chihuīnaꞌnli. Nūn chāꞌtin tzē naquincāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān quincuentacaꞌn, xmān Dios.”
\p
\v 8 Palaj tunca Jesús ixlīmān caꞌtzīlh chī xlacaꞌn ixtapuhuamāꞌnalh ē cāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata puhuaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ na milīstacnaꞌcaꞌn?
\v 9 Icuanilhtzaꞌ taꞌjatatlaniꞌ: “Icmātzaꞌnkēnaꞌniꞌkōꞌyān mincuenta.” Jā tū tasuꞌyu masqui mātzaꞌnkēnaꞌniꞌcatzaꞌ. Palh xaꞌicuanilh: “Catāꞌkaquiꞌ ē casmiꞌliꞌ mimpūtamaꞌ ē catlāꞌhuaꞌnti”, chuntzaꞌ ixlītasuꞌyulh palh ixlīcānaꞌ tzeyanli.
\v 10 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Chuhuaꞌj naꞌiccālīmāsuꞌyuniꞌyān chī ickaꞌlhī līmāpaꞌksīn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌquilhtamacuj ē tzē naꞌiccāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ ixcuentacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p Palaj tunca Jesús huanilh chiꞌxcuꞌ tī īꞌxcahuīꞌhuananīꞌt:
\p
\v 11 ―Icuaniyān, catāꞌkaquiꞌ ē casmiꞌliꞌ mimpūtamaꞌ ē capit na minchic.
\p
\v 12 Xamaktin tāꞌkaquīꞌlh na ixlacatīncaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh ē sacli ixpūtamaꞌ ē taxtulh. Ūꞌtzaꞌ talīlīꞌaꞌcnīlh ixlīpōꞌktucaꞌn ē tamakapāxuīlh Dios ē tahuanli:
\p ―Jā maktin laktzīꞌnīꞌtauj tū laktzīꞌuj chuhuaꞌj.
\s Leví tzuculh stālaniꞌ Jesús
\r Mt. 9:9‑13; Lc. 5:27‑32
\p
\v 13 Palaj tunca Jesús aꞌmpālh na ixquilhtūn mar. Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talakaꞌlh ē ixcāmāsuꞌyuniꞌ.
\v 14 Aꞌcxniꞌ Jesús ixaꞌmāꞌlh, tētaxtulh jā ixmātāꞌjīniꞌncan līxokot ē laktzīꞌlh Leví ixkaꞌhuaꞌcha Alfeo. Jesús huanilh:
\p ―Caquistāꞌlaꞌniꞌ.
\p Xlaꞌ tāyalh ē stālaniꞌlh.
\p
\v 15 Milh aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Jesús ixuāꞌyamāꞌlh na ixchic Leví. Tachāꞌlh lhūhuaꞌ mātāꞌjīniꞌnīꞌn līxokot ē āꞌmakapitzīn tī ixcālakmakaꞌncan. Xlacaꞌn ixcātāꞌhuāꞌyamāꞌlh Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn. Lhūhuaꞌ tī ixtastālaniꞌ.
\v 16 Aꞌcxniꞌ xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē fariseos talaktzīꞌlh ixcātāꞌhuāꞌyan mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē āꞌmakapitzīn tī ixcālakmakaꞌncan, tahuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata cātāꞌhuāꞌyan Jesús mātāꞌjīniꞌnīꞌn ē tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn?
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ Jesús kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, cāhuanilh:
\p ―Xlacaꞌn tī jā tataꞌjatatla jā tamaclacasquiꞌn doctor. Xmān tī tataꞌjatatla tamaclacasquiꞌn. Quit jā icmilh iccāputza tī tapuhuan xlacaꞌn lactze. Icmilh iccāputza tachiꞌxcuhuīꞌt tī tacaꞌtzī jā tze xlacaꞌn.
\s Kelhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata chī jā tihuāꞌyan
\r Mt. 9:14‑17; Lc. 5:33‑39
\p
\v 18 Īꞌscujnuꞌnīꞌn Juan ē fariseos makatunuꞌ ixtalīhuiꞌlī jā ixtahuāꞌyan. Makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn talakmilh Jesús ē tahuanilh:
\p ―Īꞌscujnuꞌnīꞌn Juan ē nā īꞌscujnuꞌnīꞌn fariseos makatunuꞌ talīhuiꞌlī jā tahuāꞌyan. ¿Tū ixpālacata miscujnuꞌnīꞌn pōꞌktu quilhtamacuj tahuāꞌyan?
\p
\v 19 Jesús cāhuanilh:
\p ―Xlacaꞌn tī cāꞌinvitarlīcanīꞌt jā tamakaxtokmāꞌca, ¿ē natalīhuiꞌlī jā catitahuāꞌyan? Līhuan cātāꞌlahuīꞌlhcus squiꞌnīniꞌ, natahuāꞌyan ixamigos.
\v 20 Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nalēꞌncan squiꞌnīniꞌ. Aꞌcxniꞌ namin tzamāꞌ quilhtamacuj, jā catitahuāꞌyalh ixamigos ixpālacata natalīpuhuan. (Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanilh huāꞌmāꞌ, ixlīchihuīnaꞌmāꞌca ixlēꞌcstu.)
\p Jesús cāhuanipālh:
\p
\v 21 ―Huāꞌmāꞌ tū quit icmāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ xasāstiꞌ. Palh catīhuālh namākentaxtū ē nā mākentaxtūcuꞌtun ixtahuiꞌlatcaꞌn mixūꞌnāpapnaꞌcaꞌn, xlaꞌ nala huaꞌchi chāꞌtin tī nasita xasāstiꞌ luꞌxuꞌ nalīlactzaꞌpaꞌ xamasniꞌ. Xasāstiꞌ luꞌxuꞌ nataꞌaꞌktimī ē nastanca xamasniꞌ ē aꞌntzaꞌ jā taxtīꞌtli āꞌchulāꞌ kaꞌtlaꞌ nala.
\v 22 Xaxcān uva tū jānaꞌj xcuꞌta, jā tī chāꞌtin catipūmojōlh xamasniꞌ ixkoꞌxkaꞌ purecuꞌ. Palh chuntzaꞌ ixtlahuaca, napanka koꞌxkaꞌ aꞌcxniꞌ naxcuꞌtan xaxcān uva. Namojōcan xasāstiꞌ nac koꞌxkaꞌ. Aꞌcxniꞌ naxcuꞌtan, jā catipankli. Chuntzaꞌ jā pāxcat catilalh koꞌxkaꞌ ē jā catitaxtuniꞌlh xaxcān uva ―cāhuanilh Jesús.
\s Quilhtamacuj tū pūjaxcan taꞌīꞌlh tzaꞌktzaꞌ scujnuꞌnīꞌn
\r Mt. 12:1‑8; Lc. 6:1‑5
\p
\v 23 Aꞌktin quilhtamacuj tū ixpūjaxcan, Jesús ixcātāꞌtētaxtumāꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn nac aꞌktin cāꞌtacuxtu. Xlacaꞌn tatzuculh taꞌīꞌ pātin pātuꞌ tzaꞌktzaꞌ.
\v 24 Palaj tunca tahuanilh Jesús fariseos:
\p ―Calaꞌktziꞌ. Miscujnuꞌnīꞌn tascujmāꞌnalh ē chuhuaꞌj quilhtamacuj tū pūjaxcan. Chuntzaꞌ jā mākentaxtū ixlīmāpaꞌksīn Moisés.
\p
\v 25 Jesús cākelhtīlh:
\p ―¿Ē jā līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit tū tlahualh David aꞌktin quilhtamacuj? Xlaꞌ ē tī ixtatāꞌaꞌmāꞌnalh ixtatziꞌncsa ē cāsputniꞌlh līhuaꞌ.
\v 26 Tanūlh na ixchic Dios aꞌcxniꞌ Abiatar xapuxcuꞌ pālej ixuanīꞌt ē huaꞌlh pāntzīn tū ixmālacnūcanīꞌt Dios. Jā minīꞌniꞌ ixuaꞌlh huāꞌmāꞌ pāntzīn ixpālacata xmān pālejniꞌ tzē natahuaꞌ. Nā David cāmaxquīꞌlh chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtatāꞌaꞌmāꞌnalh.
\p
\v 27 Nā Jesús cāhuanilh:
\p ―Dios tlahualh quilhtamacuj tū pūjaxcan ixpālacatacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē jā tlahualh tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata quilhtamacuj tū pūjaxcan.
\v 28 Chuntzaꞌ quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē tzē naꞌicmāpaꞌksī tū natlahuacan aꞌcxniꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan.
\c 3
\s Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixmacascācnīꞌt
\r Mt. 12:9‑14; Lc. 6:6‑11
\p
\v 1 Jesús tanūpālh na ixtemplocaꞌn israelitas. Ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixmacascācnīꞌt.
\v 2 Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh Jesús palh namātzeyīniꞌn tzamāꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan ixpālacata ixtalīmālacsuꞌyucuꞌtun.
\v 3 Jesús huanilh chiꞌxcuꞌ tī ixmacascācnīꞌt:
\p ―Cataꞌt ē catāyaꞌ na quilacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn.
\p
\v 4 Cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―¿Tū āꞌchulāꞌ minīꞌniꞌ tlahuacan quilhtamacuj tū pūjaxcan? ¿Ē naꞌictlahua tū tze o tū jā tze? ¿Ē minīꞌniꞌ naꞌicmakapūtaxtū chiꞌxcuꞌ o naꞌicmaknī?
\p Xlacaꞌn caꞌcs ixtahuiꞌlānaꞌlh.
\v 5 Jesús cālaktzīꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtalītamacstiꞌliꞌnīꞌt. Ixsītzīꞌyālh ē nā ixlīlīpuhuayālh chī jā ixtalakalhuꞌman taꞌjatatlaniꞌ ē huanilh chiꞌxcuꞌ:
\p ―Castuꞌncti mimacan.
\p Aꞌcxniꞌ stuꞌncli ixmacan, tzetzaꞌ ixuanīꞌt.
\v 6 Palaj tunca fariseos tataxtulh ē tatāꞌchihuīnaꞌnli ixchiꞌxcuhuīꞌn Herodes chī natalīmaknī Jesús.
\s Jesús māsuꞌyulh na ixquilhtūn lago
\p
\v 7 Jesús aꞌlh na ixquilhtūn lago ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tatāꞌaꞌlh. Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac estado Galilea tastālaniꞌlh Jesús. Aꞌcxniꞌ takexmatli pōꞌktu tū tlahualh Jesús, talakmilh nā xlacaꞌn xalanīꞌn nac estado Judea.
\v 8 Xalanīꞌn nac Jerusalén ē xalanīꞌn nac Idumea talakmilh Jesús. Xlacaꞌn xalanīꞌn ixtuntacut nac xcān Jordán ē xalanīꞌn lacatzunaꞌj cāꞌlacchicniꞌ Tiro ē Sidón nā talakmilh. Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talakmilh Jesús aꞌcxniꞌ takexmatli tū tlahualh.
\v 9 Cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn catacāxuiꞌlīlh aꞌktin barco jā natojō ē chuntzaꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt jāla catitatancsli.
\v 10 Lhūhuaꞌ ixcāmātzeyīnīꞌt ē pōꞌktu tī ixtataꞌjatatla ixtalaktalacatzunaꞌjī ē ixtalālacxquitimāꞌnalh. Ixtaxaꞌmacuꞌtun Jesús.
\v 11 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌ talaktzīꞌlh Jesús, xlacaꞌn tatatzokostaniꞌlh ē palhaꞌ tahuanli:
\p ―Huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios.
\p
\v 12 Xlaꞌ cāmāpaꞌksīlh ē cāhuanilh jā ixtahuanli tīchu xlaꞌ.
\s Jesús cālacsacli kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Mt. 10:1‑4; Lc. 6:12‑16
\p
\v 13 Jesús aꞌlh nac sipej ē cātaꞌsaniꞌlh tī cālacasquiꞌnli ē talakmilh.
\v 14 Cālacsacli kelhacāujtuꞌ tī natatāꞌlatāꞌkchoko ē nacāmacāꞌn natamāsuꞌyu ixtachihuīn Dios.
\v 15 Nā xlacaꞌn cāmaxquīꞌca līmāpaꞌksīn natamātzeyī taꞌjatatlanīꞌn ē natamāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\v 16 Tzamāꞌ kelhacāujtuꞌ: Simón tī huiꞌlīniꞌca ixtacuhuīniꞌ Pedro,
\v 17 ē nā Jacobo ē Juan ixtāꞌtin tī ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo ixtahuanīꞌt ē xlacaꞌn cāhuiꞌlīniꞌca ixtacuhuīniꞌ Boanerges tū huanicuꞌtun huaꞌchi jiliniꞌ.
\v 18 Nā Andrés ē Felipe ē Bartolomé ē Mateo ē Tomás ē Jacobo ixkaꞌhuaꞌcha Alfeo ē Tadeo ē Simón. Huāꞌmāꞌ Simón ixtapaꞌksīniꞌ partido cananistas.
\v 19 Ē Judas Iscariote, xlaꞌ tī āꞌlīstān macamāstāꞌlh Jesús.
\s Huancan Jesús ixlīscuja ixlītliꞌhuiꞌqui skāhuīꞌniꞌ
\r Mt. 12:22‑32; Lc. 11:14‑23; 12:10
\p Jesús aꞌlh na ixchic.
\v 20 Tatakēstokpālh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt hasta jāla ixtahuāꞌyan Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn.
\v 21 Aꞌcxniꞌ ixtalakapasnīꞌn tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ, xlacaꞌn talakmilh natachiꞌpa ixpālacata ixtahuan xlaꞌ huaꞌchi chuyaniꞌ ixlīla.
\p
\v 22 Xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn tī ixtaminīꞌtaꞌnchaꞌ nac Jerusalén ixtahuan:
\p ―Beelzebú, tī xapuxcuꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn, xlaꞌ tanūniꞌnīꞌt Jesús. Ūꞌtzaꞌ cālīmāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\p
\v 23 Jesús cātaꞌsaniꞌlh ē cāhuanilh tū līcaꞌtzīniꞌcan:
\p ―¿Chī nalīmāxtucan Skāhuīꞌniꞌ palh ūꞌtzaꞌ tī tanūmaꞌlh?
\v 24 Palh māpaꞌksīniꞌnīꞌn tatapitzi ē talātucsa, jā catitatāyaniꞌlh.
\v 25 Palh tampūtin familia tatapitzi ē natalātucsa, jā catitatāyaniꞌlh.
\v 26 ¿Chī Skāhuīꞌniꞌ nalīmāxtu ixtāꞌskāhuīꞌniꞌ palh chu ūꞌtzaꞌ tī māpaꞌksīmāꞌlh? Palh Skāhuīꞌniꞌ natapitzi, jāla catitāyaniꞌlh; tzē nalaksputa.
\p
\v 27 ’Jā tī chāꞌtin catitanūlh nakaꞌlhānaꞌn na ixchic chāꞌtin tī tliꞌhuiꞌqui palh jā pūla nachīꞌcan ixtēcuꞌ chic. Aꞌcxniꞌ chīꞌhuiꞌlīcanīꞌttzaꞌ, aꞌcxniꞌ tzētzaꞌ namakkaꞌlhānaꞌncan.
\p
\v 28 ’Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān: Tzē namātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan ixlīpōꞌktu ixcuentacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē catūxcuhuālh jā tze tū tahuan.
\v 29 Palh catīhuālh ixuanlī jā tze tū tlahua Espíritu Santo, xlaꞌ jāla catimātzaꞌnkēnaꞌniꞌca. Xlaꞌ nakaꞌlhī ixcuenta pōꞌktu quilhtamacuj.
\p
\v 30 Jesús huanli huāꞌmāꞌ ixpālacata ixtahuan: “Xlaꞌ kaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ.”
\s Ixtzīꞌ ē ixtāꞌtimīn Jesús
\r Mt. 12:46‑50; Lc. 8:19‑21
\p
\v 31 Āꞌlīstān tachāꞌlh ixtzīꞌ ē ixtāꞌtimīn Jesús. Tatāyalh nac kēpūn ē mātaꞌsatīnīniꞌnca xlaꞌ.
\v 32 Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalītastiꞌliꞌnīꞌt ē tahuanilh:
\p ―Tayānaꞌlh mintzīꞌ nac kēpūn ē mintāꞌtimīn ē tatāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunān.
\p
\v 33 Xlaꞌ cākelhtīlh:
\p ―¿Ē caꞌtzīyāꞌtit tīchu iccālaktzīꞌn huaꞌchi quintzīꞌ ē quintāꞌtimīn?
\p
\v 34 Ixcālaktzīꞌnkōꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh ē ixtalītastiꞌliꞌnīꞌt ē cāhuanilh:
\p ―Tzamāꞌ ūꞌtunuꞌn quintzīꞌ ē quintāꞌtimīn.
\v 35 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī natatlahua tū lacasquiꞌn Dios, ūꞌtunuꞌn quintzīꞌ ē quintāꞌtimīn.
\c 4
\s Chaꞌnānaꞌ
\r Mt. 13:1‑9; Lc. 8:4‑8
\p
\v 1 Palaj tunca Jesús tzucupālh māsuꞌyu na ixquilhtūn mar. Talaktakēstokli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē ūꞌtzaꞌ lītojōlh aꞌktin nac barco. Tahuīꞌlh nac barco tū ixuīꞌlh na ixkelhniꞌ xcān. Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tatachokolh na ixquilhtūn xcān.
\v 2 Lhūhuaꞌ ixcālīmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh tū līcaꞌtzīniꞌcan. Aꞌcxniꞌ ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh, cāhuanilh:
\p
\v 3 ―Cakexpaꞌttit. Ixuīꞌlh chāꞌtin chaꞌnānaꞌ ē taxtulh nachaꞌn ixlīchaꞌnat.
\v 4 Aꞌcxniꞌ ixmakahuanīmāꞌlh līchaꞌnat, makapitzīn tayujli nac tej. Tamilh spūnīꞌn ē tasacuaꞌlh.
\v 5 Āꞌmakapitzīn tayujli nac cāꞌchihuixniꞌ jā jā pūlhmāꞌn tiꞌyaꞌt. Palaj puꞌnli huāꞌmāꞌ līchaꞌnat ixpālacata jā pūlhmāꞌn tiꞌyaꞌt.
\v 6 Aꞌcxniꞌ chiꞌchiniꞌlh, scācli xapaꞌlhmaꞌ ixpālacata jāla tāꞌcnūlh ixtankēxēꞌk ē xnekli.
\v 7 Āꞌmakapitzīn līchaꞌnat huampala tayujli nac cāꞌlhtucūꞌn ē lhtucuꞌ tastacli ē tamāꞌktzīꞌlh ē jā tū tahuaꞌcaꞌlh.
\v 8 Āꞌmakapitzīn līchaꞌnat tayujli jā tze tiꞌyaꞌt ē puꞌnli ē stacli ē māstāꞌlh ixtahuaꞌcaꞌt. Makapitzīn līchaꞌnat tamāstāꞌlh puꞌxamacāuj ē āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh tuꞌtumpuꞌxam ē āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh aꞌktin cientu.
\p
\v 9 Jesús cāhuanilh:
\p ―Palh kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit, cuenta catlahuaꞌtit.
\s Jesús māsuꞌyulh tū līcaꞌtzīniꞌcan
\r Mt. 13:10‑17; Lc. 8:9‑10
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌnīꞌttzaꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, xmān tatachokolh Jesús ē kelhacāujtuꞌ ē āꞌmakapitzīn huampala. Kelhacāujtuꞌ takelhasquiꞌnīlh ixpālacata tū līcaꞌtzīniꞌcan.
\v 11 Jesús cāhuanilh:
\p ―Dios cāmāsuꞌyunīꞌtaꞌn huiꞌxinaꞌn tū tatzēꞌknīꞌt ixpālacata chī nala ixlīmāpaꞌksīn Dios. Āꞌmakapitzīn iccālītachihuīnaꞌn xmān chī natalīcaꞌtzīniꞌn.
\v 12 Chuntzaꞌ masqui takexmatli, jā catitacaꞌtzīlh ē masqui talaktzīꞌn, tasuꞌyu huaꞌchi jā talacahuānaꞌn. Ūꞌtzaꞌ jā catitalīlakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ē jā caticāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌca ixcuentacaꞌn.
\s Tū huanicuꞌtun tū līcaꞌtzīniꞌcan
\r Mt. 13:18‑23; Lc. 8:11‑15
\p
\v 13 Jesús cāhuanilh:
\p ―Palh jā kexpaꞌtāꞌtit huāꞌmāꞌ tū līcaꞌtzīniꞌcan, jā caticaꞌtzīꞌtit ixlīpōꞌktu āꞌmakapitzīn.
\v 14 Chaꞌnānaꞌ chaꞌnli ixtachihuīn Dios.
\v 15 Aꞌntzaꞌ jā yujli līchaꞌnat nac tej, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tachiꞌxcuhuīꞌt tī takexmatli ē palaj milh skāhuīꞌniꞌ ē cāmāpātzaꞌnkēnīlh tū ixtascaꞌtnīꞌt.
\p
\v 16 ’Nā chuntzaꞌ jā yujli līchaꞌnat nac cāꞌchihuixniꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tī takexmata ixtachihuīn Dios ē talakatī.
\v 17 Huaꞌchi līchaꞌnat tū jā ixkaꞌlhī pūlhmāꞌn ixtankēxēꞌkcaꞌn jā tāyaniꞌlh, chuntzaꞌ xlacaꞌn jā makās tatāyaniꞌ. Aꞌcxniꞌ tapātī catūhuālh o aꞌcxniꞌ cāputzastālaniꞌcan ixpālacata tū taꞌaꞌkaꞌīꞌlh, jātzaꞌ talakatī ē tamakxtekcuꞌtun ixtachihuīn Dios.
\p
\v 18 ’Jā yujli līchaꞌnat nac cāꞌlhtucūꞌn, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi xlacaꞌn tī takexmata tachihuīn ē scaꞌta.
\v 19 Masqui tascaꞌtli, talacapāstaca chī natalīhuāꞌyan ē chī lacricujnuꞌ natalīhuan. Nā talacasquiꞌn lhūhuaꞌ catūhuālh. Ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ cāmāmakchuyī ē jā cāmakxteka natalacapāstaca tū takexmatli. Jātzaꞌ tatasuꞌyu palh taꞌaꞌkaꞌīꞌ. Chuntzaꞌ tzamāꞌ huaꞌchi lhtucuꞌ tū tamāꞌktzīꞌlh līchaꞌnat.
\p
\v 20 ’Jā yujli līchaꞌnat nac tze tiꞌyaꞌt, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi xlacaꞌn tī takexmata tachihuīn ē tascaꞌta ē tzej tatasuꞌyu palh taꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ixlīpōꞌktucaꞌn takaꞌlhī tū natalīmakapāxuī Dios. Xlacaꞌn huaꞌchi līchaꞌnat tū māstāꞌlh puꞌxamacāuj ē makapitzīn āꞌchulāꞌ tacaꞌtzī tamakapāxuī Dios. Xlacaꞌn huaꞌchi līchaꞌnat tū māstāꞌlh tuꞌtumpuꞌxam o aꞌktin cientu ixtahuaꞌcaꞌt.
\s Chī lītaxtu huaꞌchi pūcās
\r Lc. 8:16‑18
\p
\v 21 Jesús cāhuanilh:
\p ―Jā tī chāꞌtin līmin pūcās ē nalīmakchahua catūhuālh o nahuiꞌlī na ixtampīn tamaꞌ. Huiꞌlīcan aꞌktin nac mesa o aꞌktin nac cajón.
\v 22 Pōꞌktu tū tatzēꞌknīꞌt chuhuaꞌj, pōꞌktu namāsuꞌyukōꞌcan. Tū tatzēꞌknīꞌtcus, ūꞌtzaꞌ nacaꞌtzīkōꞌcan.
\v 23 Palh kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit, cuenta catlahuaꞌtit.
\p
\v 24 Chuntzaꞌ cāhuanilh Jesús:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit tū kexpaꞌtāꞌtit. Palh nalīhuiꞌlīꞌyāꞌtit nascaꞌtāꞌtit, Dios nacāmaktāyayān ē āꞌchulāꞌ nascaꞌtāꞌtit.
\v 25 Tī cuenta tlahua ixtachihuīn Dios, āꞌchulāꞌ nascaꞌta. Tī jā cuenta tlahua, napātzaꞌnkākōꞌ tū kexmatnīꞌt.
\s Chī lītaxtu huaꞌchi līchaꞌnat ē chī līstaca
\p
\v 26 Jesús huanli:
\p ―Chī Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi aꞌcxniꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ nachaꞌn līchaꞌnat nac tiꞌyaꞌt.
\v 27 Xlaꞌ nalhtata tzīꞌsa ē natāꞌkaquīꞌ tziꞌsaj. Līchaꞌnat napuꞌn ē nastaca ē xlaꞌ jā caꞌtzī chī līpuꞌnli ē chī līstacli.
\v 28 Tiꞌyaꞌt ixlīmān makapuꞌnli; pūla tasuꞌyu xapaꞌlhmaꞌ ē palaj tunca xaxihuīꞌt ē āꞌlīstān tzaꞌktzaꞌn.
\v 29 Aꞌcxniꞌ scāclitzaꞌ ē cuxiꞌtzaꞌ nahuan, palaj tunca īꞌcan ixpālacata chilhtzaꞌ quilhtamacuj tū napūꞌīꞌcan.
\s Chī lītaxtu huaꞌchi xalīchaꞌnat mostaza
\r Mt. 13:31‑32; Lc. 13:18‑19
\p
\v 30 Jesús huanli:
\p ―¿Chī huan ixlīmāpaꞌksīn Dios? ¿Chī nalīmāsuꞌyuyāuj chī natalhūhuaꞌn xlacaꞌn tī Dios cāmāpaꞌksī?
\v 31 Natalhūhuaꞌn huaꞌchi aꞌktin xalīchaꞌnat tū huanican mostaza. Huāꞌmāꞌ xalīchaꞌnat āꞌchulāꞌ xamactzinaꞌj ē jā ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn līchaꞌnat tū chaꞌncan.
\v 32 Aꞌcxniꞌ chaꞌncanīꞌttzaꞌ, ē nastaca, kaꞌtlaꞌ nahuan ē lhūhuaꞌ ixpekenīꞌn nakaꞌlhī. Chuntzaꞌ spūnīꞌn tzē natatlahua ixmāsekcaꞌn jā skēꞌknin.
\s Jesús māsuꞌyulh tū līcaꞌtzīniꞌcan
\r Mt. 13:34‑35
\p
\v 33 Chuntzaꞌ lhūhuaꞌ ixcālīmāsuꞌyuniꞌ tū līcaꞌtzīniꞌcan ē līlacatzucu cāmāsuꞌyuniꞌlh chuntzaꞌ chī tzē natalīscaꞌta.
\v 34 Xmān tū līcaꞌtzīniꞌcan ixcālītāꞌchihuīnaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Aꞌcxniꞌ ixlīmāncaꞌn xlaꞌ ē īꞌscujnuꞌnīꞌn, tzej ixcālīmāsuꞌyuniꞌ ixlīpōꞌktu.
\s Jesús cāmācaꞌcslīlh ūꞌniꞌ ē mar
\r Mt. 8:23‑27; Lc. 8:22‑25
\p
\v 35 Kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt tzamāꞌ quilhtamacuj ē Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Caꞌaꞌuj ixtuntacut nac xcān.
\p
\v 36 Jesús ixuīꞌlhcus nac barco, ē chuntzaꞌ talīlēꞌlh nac barco ē cāmakxtekli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Āꞌmakapitzīn barco nā tatāꞌaꞌlh ixtuntacut nac xcān.
\v 37 Aꞌcxniꞌ ixtatacutmāꞌnalh, palhaꞌ tzuculh ūꞌnun. Mar snoꞌkli barco ē ixlītatzumamāꞌlh xcān.
\v 38 Jesús xtum ixmāꞌlh nac barco ē īꞌlhtatamāꞌlh ē ixaꞌktziꞌmāꞌlh aꞌktin ixaꞌktziꞌ. Tamālakahuanīlh ē tahuanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, tāꞌcnūmāꞌnauj ē huiꞌx jā cuenta tlahuaꞌyaꞌ.
\p
\v 39 Jesús tāꞌkaquīꞌlh ē lacaquilhnīlh ūꞌniꞌ ē huanilh mar:
\p ―Cacaꞌcslaꞌ.
\p Caꞌcslalh ūꞌniꞌ ē caꞌcs tahuīꞌlh mar.
\v 40 Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―¿Tū ixpālacata jicuaꞌnāꞌtit? Jā quilālīpāhuanāuj.
\p
\v 41 Talīꞌaꞌcnīlh ē talāhuanilh chāꞌtunuꞌ xlacaꞌn:
\p ―¿Tichūyā chiꞌxcuꞌ huāꞌmāꞌ? Hasta tzē cāmāpaꞌksī ūꞌniꞌ ē mar ē takexmatniꞌ.
\c 5
\s Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Gadara tī ixcākaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn
\r Mt. 8:28‑34; Lc. 8:26‑39
\p
\v 1 Tachāꞌlh xlacaꞌn ixtuntacut mar nac aꞌktin tiꞌyaꞌt jā huanican Gadara.
\v 2 Aꞌcxniꞌ Jesús tacutli nac barco, palaj tunca laktalacatzunaꞌjīlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī taxtulh na ixpuꞌnan pūtāꞌcnūn. Ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ.
\v 3 Xlaꞌ ixlahuīꞌlh nac lhuꞌcuꞌ jā ixcāmāꞌcnūcanīꞌt nīnīꞌn. Jā tī chāꞌtin tzē ixchīꞌ ē masqui ixlīchīꞌcan cadenas.
\v 4 Maklhūhuaꞌ ixtūpixchīꞌcanīꞌt ē ixmacatūpixchīꞌcanīꞌt līcāꞌn ē cadenas ē xlaꞌ lacpuꞌxli cadenas ē lacstīn tlahualh līcāꞌn ē jā tī chāꞌtin tzē īꞌskāhuīꞌ.
\v 5 Cāꞌtzīꞌsniꞌ ē cāꞌcuhuīniꞌ jā ixuīꞌlh lhuꞌcuꞌ ē na ixlacapūn sipej pōꞌktu quilhtamacuj ixtaꞌsatāꞌkchoko ē ixlītakāhuīꞌcan chihuix.
\v 6 Makatcus ixmimāꞌchaꞌ Jesús aꞌcxniꞌ chiꞌxcuꞌ laktzīꞌlh ē laktuꞌjnulh ē lakachiꞌxcuhuīꞌlh.
\v 7 Tāꞌchihuīnaꞌnli palhaꞌ ē huanli:
\p ―¿Tū ixpālacata taꞌnaꞌ huiꞌx jā icuīꞌlh, Jesús? Huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios xakaꞌtlaꞌ. ¿Ē mimacaꞌtzi tū ictlahuamāꞌlh? Icsquiꞌniꞌyān jā naquintimakapātīnīnaꞌ.
\p
\v 8 Chuntzaꞌ īꞌsquiꞌniꞌmāꞌca Jesús ixpālacata xlaꞌ ixuaninīꞌt jā tzeya ūꞌniꞌ:
\p ―Cataxtuniꞌ tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 9 Jesús kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī huanicaꞌnaꞌ?
\p Xlaꞌ kelhtīlh:
\p ―Quihuanican Legión ixpālacata quinaꞌn lhūhuaꞌ.
\p
\v 10 Ixtasquiꞌniꞌmāꞌnalh Jesús jā cacāmacāꞌlh makat.
\v 11 Lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn ixtahuāꞌyamāꞌnalh lacatzunaꞌj aꞌntzaꞌ na ixlacapūn sipej.
\v 12 Jā tzeya ūꞌnīꞌn tasquiꞌniꞌlh Jesús:
\p ―Caquilāmacaminiꞌuj lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn ē tzē naꞌictanūpalayāuj na ixpūlacniꞌcaꞌn tzamāꞌ paꞌxnīꞌn.
\p
\v 13 Palaj tunca cāmakxtekli natatanū. Jā tzeya ūꞌnīꞌn tataxtuniꞌkōꞌlh chiꞌxcuꞌ ē tapūlactojōlh ixpūlacniꞌcaꞌn paꞌxnīꞌn. Xlacaꞌn tatuꞌjnulh taꞌaꞌlh lacatampān ē tatojōchaꞌ nac xcān ē tajicsuaꞌkōꞌlh. Chī aꞌktuꞌ mil paꞌxnīꞌn ixtahuanīꞌt.
\p
\v 14 Chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh paꞌxnīꞌn ē tatzāꞌlalh ē tamācaꞌtzīnīniꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ ē ixquilhtūn cāꞌlacchicniꞌ.
\v 15 Aꞌcxniꞌ āꞌmakapitzīn tachāꞌlh jā ixuīꞌlh Jesús, xlacaꞌn talaktzīꞌlh chiꞌxcuꞌ tī jātzaꞌ ixcākaꞌlhī jā tzeya ūꞌnīꞌn. Xlaꞌ caꞌcs ixuīꞌlh ē ixmālhekēꞌcanīꞌttzaꞌ. Xlacaꞌn tajicuaꞌnli.
\v 16 Tī ixtalaktzīꞌnīꞌt tahuanilh tū ixaꞌkspulanīꞌt chiꞌxcuꞌ tī ixcākaꞌlhīnīꞌt jā tzeya ūꞌnīꞌn ē nā tū ixcāꞌaꞌkspulanīꞌt paꞌxnīꞌn.
\v 17 Palaj tunca tatzuculh tasquiꞌniꞌ Jesús nataxtu aꞌntzaꞌ.
\p
\v 18 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtojōmāꞌlh nac barco, milh chiꞌxcuꞌ tī ixcākaꞌlhīnīꞌt jā tzeya ūꞌnīꞌn ē squiꞌniꞌlh camakxtekli natāꞌaꞌn.
\v 19 Jesús jā makxtekli natāꞌaꞌn ē huanilh:
\p ―Cataspiꞌtti na minchic ē nacāhuaꞌniꞌkōꞌyaꞌ mintalakapasniꞌ ē minamigos lhūhuaꞌ tū Māpaꞌksīniꞌ tlahuaniꞌnīꞌtaꞌn ē chī lakalhuꞌmanīꞌtaꞌn huiꞌx.
\p
\v 20 Chiꞌxcuꞌ aꞌlh ē calhāxcuhuālh jā huanican Decápolis xlaꞌ tzuculh līchihuīnaꞌn tū Jesús tlahuaniꞌlh. Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh.
\s Ixtzuꞌmaꞌjāt Jairo ē puscāt tī xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ Jesús
\r Mt. 9:18‑26; Lc. 8:40‑56
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ Jesús pūtacutpālh barco ixtuntacut nac xcān, talaktakēstokli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt jā xlaꞌ ixuīꞌlh lacatzunaꞌj nac mar.
\v 22 Milh chāꞌtin xapuxcuꞌ ixtemplocaꞌn israelitas ē ixtacuhuīniꞌ Jairo. Aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh Jesús, tatzokostaniꞌlh.
\v 23 Squiꞌniꞌlh ē huanilh:
\p ―Quintzuꞌmaꞌjāt nīmāꞌlhtzaꞌ. Cataꞌt ē namacaxaꞌmaꞌyaꞌ. Natzeyan ē nalatahuiꞌlapala.
\p
\v 24 Jesús tāꞌaꞌlh. Ixtastālaniꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē ixtalālacxquititēlha.
\v 25 Na ixpuꞌnancaꞌn ixaꞌmāꞌlh chāꞌtin puscāt tī ixtaꞌjatatla. Ixkaꞌlhītzaꞌ aꞌkcāujtuꞌ cāꞌta jāla ixcāsniꞌ ixkaꞌlhniꞌ.
\v 26 Lhūhuaꞌ doctornuꞌ ixtamakapātīnīnīꞌt ē ixmakasputkōꞌnīꞌttzaꞌ ixtumīn ē jā tū tū ixmacuaniꞌ. Āꞌchulāꞌ ixlamāꞌ.
\v 27 Ixkexmatnīꞌt chī ixtlahua Jesús ē laktalacatzunaꞌjīlh na ixchakēn na ixpuꞌnancaꞌn lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ.
\v 28 Chuntzaꞌ tlahualh ixpālacata puhuanli: “Xmān caꞌicxaꞌmalh ixluꞌxuꞌ ē naꞌictzeyan.”
\v 29 Chuntzaꞌ palaj tunca tzeyanli. Makcaꞌtzīlh na ixmacniꞌ ixtzeyanīꞌttzaꞌ ixtaꞌjatat.
\v 30 Palaj tunca Jesús uꞌcxcaꞌtzīlh chī ixlīmātzeyīnīꞌt ixlītliꞌhuiꞌqui. Cālaktalakspiꞌtli tachiꞌxcuhuīꞌt ē cāhuanilh:
\p ―¿Tīchu xaꞌmalh quiluꞌxuꞌ?
\p
\v 31 Tahuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Laktzīꞌnaꞌ chī lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talālacxquitiyān. Ē huiꞌx kelhasquiꞌnīniꞌnaꞌ: “¿Tīchu quixaꞌmalh?”
\p
\v 32 Xlaꞌ calhāxcuhuālh ixlacaputzamāꞌlh nalaktzīꞌn tī īꞌxaꞌmanīꞌt.
\v 33 Puscāt ixcaꞌtzī tū ixaꞌkspulanīꞌt ē chī ixtzeyanīꞌttzaꞌ ē xlaꞌ ixjicuaꞌn. Īꞌxpipitēlha lakaꞌlh ē tatzokostaniꞌlh Jesús ē huanikōꞌlh.
\v 34 Xlaꞌ huanilh:
\p ―Quintzuꞌmaꞌjāt, tzeyanīꞌtaꞌ ixpālacata aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. Līpāxuhua capit. Tzeyanīꞌtaꞌ mintaꞌjatat.
\p
\v 35 Ixchihuīnaꞌmāꞌlhcus Jesús aꞌcxniꞌ tamilh makapitzīn xalanīꞌn na ixchic Jairo. Tahuanilh Jairo:
\p ―Mintzuꞌmaꞌjāt nīlhtzaꞌ. ¿Tū ixpālacata māmakchuꞌyīꞌyaꞌcus Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ?
\p
\v 36 Jesús jā cuenta cātlahuaniꞌlh tū ixtahuan. Huanilh xapuxcuꞌ xalaꞌ nac templo:
\p ―Jā cajicuaꞌnti, xmān caꞌaꞌkaꞌiꞌ.
\p
\v 37 Jesús jā makxtekli jā tī chāꞌtin nastālaniꞌ, xmān Pedro ē Jacobo ē Juan ixtāꞌtin Jacobo.
\v 38 Taꞌaꞌlh na ixchic xapuxcuꞌ ixtemplocaꞌn israelitas. Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh, Jesús laktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixtacalhuamāꞌnalh ē ixtataꞌsamāꞌnalh.
\v 39 Jesús aꞌcxniꞌ tanūlh, cāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata taꞌsayāꞌtit ē calhuaꞌnāꞌtit? Tzuꞌmaꞌjāt jā nīnīꞌt, xmān lhtatamāꞌlh.
\p
\v 40 Xmān talīlītzīꞌnli. Aꞌcxniꞌ Jesús cāmāxtukōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn, cālēꞌlh ixtātaꞌ tzuꞌmaꞌjāt ē ixtzīꞌ ē tī ixtatāꞌminīꞌt. Tatanūlh jā ixmāꞌlh tzuꞌmaꞌjāt.
\v 41 Macachiꞌpalh tzuꞌmaꞌjāt ē huanilh:
\p ―Talita cumi. (Huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: Tzuꞌmaꞌjāt, icuaniyān catāꞌkaquiꞌ.)
\p
\v 42 Palaj tunca tāꞌkaquīꞌlh tzuꞌmaꞌjāt ē xlaꞌ ixlatlāꞌhuan. Xlaꞌ ixkaꞌlhī aꞌkcāujtuꞌ cāꞌta. Tachiꞌxcuhuīꞌt talīꞌaꞌcnīlh ē tajicuaꞌnli.
\v 43 Jesús māpaꞌksīlh jā tī chāꞌtin ixtamācaꞌtzīnīlh ē cāhuanilh:
\p ―Camāhuīꞌtit tzuꞌmaꞌjāt.
\c 6
\s Jesús taspiꞌtli nac Nazaret
\r Mt. 13:53‑58; Lc. 4:16‑30
\p
\v 1 Jesús taxtulh aꞌntzaꞌ ē taspiꞌtli na ixcāꞌlacchicniꞌ jā īꞌstacnīꞌt ē tastālaniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn.
\v 2 Aꞌcxniꞌ chilh quilhtamacuj tū pūjaxcan, tanūlh na ixtemplocaꞌn israelitas ē tzuculh māsuꞌyu. Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt takexmatli ē talīꞌaꞌcnīlh ē tahuanli:
\p ―¿Jāchu scaꞌtli huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tū caꞌtzī? ¿Tuchūyā talacapāstacniꞌ maxquīꞌcanīꞌt? ¿Chī tzē nacālītlahua tzamāꞌ līꞌaꞌcnīn?
\v 3 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ xuacnaꞌ ē María ixtzīꞌ. Nā xlaꞌ ixpuxcuꞌcaꞌn Jacobo ē José ē Judas ē Simón. Tahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ xanastancunuꞌ puscan.
\p Ūꞌtzaꞌ talīsītzīꞌlh ē talakmakaꞌlh Jesús.
\v 4 Xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ nalakachiꞌxcuhuīꞌcan calhāxcuhuālh naꞌaꞌn. Xmān xalanīꞌn na ixcāꞌlacchicniꞌ ē ixtalakapasnīꞌn jā talakachiꞌxcuhuīꞌcuꞌtun.
\p
\v 5 Aꞌntzaꞌ na ixcāꞌlacchicniꞌ Jesús jāla tlahualh līꞌaꞌcnīn. Xmān cāxaꞌmalh makapitzīn taꞌjatatlanīꞌn ē cāmātzeyīlh.
\v 6 Jesús līꞌaꞌcnīlh ixpālacata jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh. Ixmāsuꞌyutēlha nac aꞌkatunuꞌ lacstiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ.
\s Jesús cāmacāꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn nataꞌaꞌkchihuīnaꞌn
\r Mt. 10:5‑15; Lc. 9:1‑6
\p
\v 7 Jesús cātāꞌtalacxtimīlh kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tzuculh cāmacāꞌn chāꞌtuꞌyūn ē cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn natamāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\v 8 Cāhuanilh:
\p ―Jā tū tilīꞌpināꞌtit nac tej, nūn morralh, nūn pāntzīn, nūn tumīn na mimbolsacaꞌn. Xmān nalīꞌpināꞌtit mimpālaꞌccaꞌn ē
\v 9 natatūnūꞌyāꞌtit mincaclhiꞌcaꞌn. Jā tilīꞌpināꞌtit pūtuꞌ miluꞌxuꞌcaꞌn, xmān pūtin.
\p
\v 10 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Calhāxcuhuālh nac chic jā nachipināꞌtit, aꞌntzaꞌ natachokoyāꞌtit hasta aꞌcxniꞌ nataxtuyāꞌtit nac tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\v 11 Palh catīxcuhuālh jā cātamānūyān na ixchic ē palh jā takexmatcuꞌtun tū huaꞌnāꞌtit, cataxtutit tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Aꞌcxniꞌ nataxtuyāꞌtit, catincxtit mintujancaꞌn ē nayuja pokxniꞌ na ixlacatampūn mintujancaꞌn. Chuntzaꞌ nalīmāsuꞌyuꞌyāꞌtit xlacaꞌn natalēꞌn cuenta ixpālacata jā takexmatcuꞌtunli. Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Aꞌcxniꞌ namin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Dios nacāputzānaꞌnīkōꞌ, xlacaꞌn natapātīniꞌn ixpālacata jā takexmatcuꞌtunli. Āꞌchulāꞌ natapātīniꞌn xlacaꞌn ē jā xalanīꞌn nac Sodoma ē Gomorra ―cāhuanilh.
\p
\v 12 Taꞌaꞌlh scujnuꞌnīꞌn ē ixtamāsuꞌyuniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixlacasquiꞌnca natalakpalī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn.
\v 13 Tamāxtulh lhūhuaꞌ jā tzeya ūꞌnīꞌn. Ixcālīmūtlahua aceite lhūhuaꞌ taꞌjatatlanīꞌn ē cāmātzeyīlh.
\s Chī nīlh Juan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mt. 14:1‑12; Lc. 9:7‑9
\p
\v 14 Rey Herodes kexmatli tū ixtlahuamāꞌlh Jesús ixpālacata lhūhuaꞌ tī ixtalīchihuīnaꞌmāꞌnalh. Herodes huanli:
\p ―Juan tī ixmāꞌkpaxīniꞌn lacastālancuanaꞌnīꞌt ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcan nīnīꞌn. Ūꞌtzaꞌ līkaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui tū lītlahua līꞌaꞌcnīn.
\p
\v 15 Makapitzīn ixtahuan:
\p ―Ūꞌtzaꞌ Elías tī ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios xalanīꞌn makāstzaꞌ.
\p Āꞌmakapitzīn ixtahuampala:
\p ―Ūꞌtzaꞌ aꞌkchihuīnaꞌ chī xalanīꞌn makāstzaꞌ.
\p
\v 16 Aꞌcxniꞌ huanica Herodes tū tlahualh Jesús, xlaꞌ huanli:
\p ―Ūꞌtzaꞌ Juan tī icmāꞌaꞌcchuꞌcunīniꞌlh. Xlaꞌ lacastālancuanaꞌnīꞌt ē taxtulh na ixpuꞌnan nīnīꞌn.
\p
\v 17 Herodes ūꞌtzaꞌ ixmāpaꞌksīnīꞌt ē ixmāchiꞌpanīniꞌnīꞌt Juan ē ixmāchīꞌnīniꞌnīꞌt nac pūlāchīꞌn ixpālacata Herodías tī ixpuscāt Felipe ixuanīꞌt. Huāꞌmāꞌ Felipe ixtāꞌtin Herodes. Herodes ixtāꞌtahuiꞌla tzamāꞌ puscāt.
\v 18 Juan ixuaninīꞌt Herodes:
\p ―Jā minīꞌniꞌ chī tāꞌtahuiꞌlaꞌyaꞌ ixpuscāt mintāꞌtin.
\p
\v 19 Ūꞌtzaꞌ Herodías līlalh ixtāꞌlāquiclhlaktziꞌ Juan ē ixmaknīcuꞌtun. Jāla ixmaknī
\v 20 ixpālacata Herodes ixjicuaꞌniꞌ Juan. Ixcaꞌtzī tzeya chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt Juan ē līlacatejtin ixlatlāꞌhuan. Ūꞌtzaꞌ Herodes jā līmakxtekli Herodías natlahuaniꞌ Juan tū ixtlahuacuꞌtun. Masqui Herodes tamakchuyīlh ixpālacata tū māsuꞌyulh Juan, ixkexmatcuꞌtun.
\v 21 Milh aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Herodías tzē tlahualh ixtapāxuhuān. Herodes tlahualh ixcāꞌtaniꞌ aꞌcxniꞌ chāꞌlh ixcāꞌta. Cāꞌinvitarlīlh nacātāꞌhuāꞌyan na ixchic xanapuxcuꞌnuꞌ ē xamāpaꞌksīniꞌnīꞌn ē generales tī ixtatāꞌscuja nac estado Galilea.
\v 22 Ixtzuꞌmaꞌjāt Herodías tanūlh ē tlīlh ē cāmakapāxuīlh Herodes ē tī ixcātāꞌhuāꞌyamāꞌlh. Rey Herodes huanilh tzuꞌmaꞌjāt:
\p ―Caquisquiꞌniꞌ tū lacasquiꞌnaꞌ ē quit naꞌicmaxquīꞌyān.
\p
\v 23 Lacatejtin huanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū icuanin. Naꞌicmaxquīꞌyān tū naquisquiꞌniꞌyaꞌ masqui iꞌtāt jā quit icmāpaꞌksī.
\p
\v 24 Tzuꞌmaꞌjāt taxtulh ē kelhasquiꞌnīlh ixtzīꞌ:
\p ―¿Tū naꞌicsquiꞌniꞌ?
\p Xlaꞌ huanilh:
\p ―Nasquiꞌnaꞌ ixaꞌkxāk Juan Māꞌkpaxīniꞌ.
\p
\v 25 Tzuꞌmaꞌjāt palaj tunca tanūlh jā ixuīꞌlh rey ē huanli:
\p ―Iclacasquiꞌn ixaꞌkxāk Juan Māꞌkpaxīniꞌ. Chuhuaꞌj palaj tunca naquimaxquīꞌyaꞌ aꞌktin nac pulātu.
\p
\v 26 Ūꞌtzaꞌ līlīpuhuanli rey Herodes ixpālacata tū ixmālacnūniꞌnīꞌt tzuꞌmaꞌjāt. Masqui līlīpuhuanli, jātzaꞌ la lakpalīlh ixtachihuīn ixpālacata ixtakexmatnīꞌttzaꞌ tī ixcāꞌinvitarlīcanīꞌt.
\v 27 Palaj tunca rey māpaꞌksīlh chāꞌtin mayūlh nalīmin ixaꞌkxāk Juan. Xlaꞌ aꞌlh nac pūlāchīꞌn ē aꞌcchuꞌculh.
\v 28 Līminca ixaꞌkxāk aꞌktin nac pulātu ē maxquīꞌca tzuꞌmaꞌjāt. Tzuꞌmaꞌjāt maxquīꞌlh ixtzīꞌ.
\p
\v 29 Aꞌcxniꞌ cāmācaꞌtzīnīca īꞌscujnuꞌnīꞌn Juan, xlacaꞌn tamilh ē tasacli ixmacniꞌ ē tamāꞌcnūlh nac aꞌktin pūtāꞌcnūn.
\s Jesús cāmāhuīꞌlh aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mt. 14:13‑21; Lc. 9:10‑17; Jn. 6:1‑14
\p
\v 30 Aꞌcxniꞌ apóstoles talaktaspiꞌtli Jesús, tahuanikōꞌlh pōꞌktu tū ixtatlahuanīꞌt ē tū ixtamāsuꞌyunīꞌt.
\v 31 Jesús cāhuanilh:
\p ―Cataꞌntit xmān huiꞌxinaꞌn ē caquilātāꞌmiuj jā nūn chāꞌtin lahuīꞌlh ē najaxāuj macstiꞌnaꞌj.
\p Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtaquīlakla Jesús ē chuntzaꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn jāla ixtahuāꞌyan.
\v 32 Tatojōlh aꞌktin nac barco xmān xlacaꞌn ē ixtaꞌaꞌmāꞌnalh jā jā tī ixaꞌnancan.
\v 33 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌnalh ē talakapasli. Xalanīꞌn āꞌlacatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ catujan tatuꞌjnulh aꞌntzaꞌ ē tachāꞌlh pūla.
\v 34 Aꞌcxniꞌ Jesús taxtulh nac barco, cālaktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē cālakalhuꞌmanli ixpālacata tatasuꞌyulh huaꞌchi purecuꞌ tū jā takaꞌlhī tī nacāmaktakaꞌlha. Tzuculh cāmāsuꞌyuniꞌ lhūhuaꞌ catūhuālh.
\v 35 Aꞌcxniꞌ īꞌsmalankaꞌnamāꞌlhtzaꞌ, scujnuꞌnīꞌn talakmilh Jesús ē tahuanilh:
\p ―Kōtanūtzaꞌ ē huāꞌtzāꞌ jā nac cāꞌlacchicniꞌ.
\v 36 Cacāmacapi tachiꞌxcuhuīꞌt nataꞌaꞌn natatamāhua ixlīhuaꞌcaꞌn calhāhuālh jā yākōꞌlh chic ixpālacata jā takaꞌlhī tū natahuaꞌ.
\p
\v 37 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn cacāmāhuīꞌtit.
\p Tahuanilh:
\p ―Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixlacasquiꞌnca makās namakscujcan ē chuntzaꞌ tzē nalītamāhuacan pāntzīn tū naꞌiccāmāhuīꞌyāuj xlacaꞌn.
\p
\v 38 Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Chī maclāꞌt pāntzīn kaꞌlhīꞌyāꞌtit? Caquīlaktzīꞌntit.
\p Taquīlaktzīꞌlh ē aꞌcxniꞌ tacaꞌtzīlh, tahuanilh:
\p ―Macquitzis pāntzīn ē tantuꞌ squīꞌtiꞌ.
\p
\v 39 Xlaꞌ cāmāpaꞌksīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmāpitzitit ē xtum catatahuīꞌlh pūlacatunuꞌ nac cāꞌseketniꞌ.
\p
\v 40 Ixuīꞌlh pūlacatunuꞌ jā tatahuīꞌlh aꞌktin cientu. Nā ixuīꞌlh āꞌmakapitzīn pūlacatunuꞌ jā tatahuīꞌlh tuꞌpuꞌxamacāuj.
\v 41 Jesús cātayalh macquitzis pāntzīn ē tantuꞌ squīꞌtiꞌ ē talacayāhualh nac aꞌkapūn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Cācheꞌkeniꞌlh pāntzīn ē cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn. Xlacaꞌn tamāpitzilh na ixpuꞌnancaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Nā cāmāpitziniꞌlh tantuꞌ squīꞌtiꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn.
\v 42 Tahuaꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn ē takaꞌsli.
\v 43 Aꞌcxniꞌ tahuāꞌyankōꞌlh, scujnuꞌnīꞌn tasacli xalacpītzun pāntzīn ē squīꞌtiꞌ. Lītatzumalh pācāujtuꞌ chāꞌxta tū quītāxtūniꞌlh.
\v 44 Tī tahuāꞌyalh aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn ixtahuanīꞌt.
\s Jesús kelhtlāꞌhuanli xcān
\r Mt. 14:22‑27; Jn. 6:16‑21
\p
\v 45 Palaj tunca Jesús cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Catojōꞌtit nac barco ē capūlaꞌtit ixtuntacut nac mar nac Betsaida līhuan quit naꞌiccāmacāꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 46 Aꞌcxniꞌ ixcāmacāꞌnkōꞌnīꞌttzaꞌ, xlaꞌ tāꞌcxtunuꞌlh nac sipej naꞌorarlī.
\v 47 Aꞌcxniꞌ tāꞌcnūlh chiꞌchiniꞌ, Jesús ixlīmān ixuīꞌlh nac tiꞌyaꞌt līhuan īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtaꞌaꞌmāꞌnalh nac barco ixpuꞌnan mar.
\v 48 Jesús laktzīꞌlh chī jāla ixaꞌn barco ixpālacata ixūꞌnumāꞌlh. Aꞌcxniꞌ īꞌxkakamāꞌlhtzaꞌ, Jesús cālakmilh. Ixkelhtlāꞌhuantēlha xcān ē ixcālaktalacatzunaꞌjīlh.
\v 49‑50 Xlacaꞌn talaktzīꞌlh ē tajicuaꞌnli ē tataꞌsalh. Ixlīpōꞌktucaꞌn talaktzīꞌlh catīhuālh ixkelhtlāꞌhuantēlha xcān ē tapuhuanli ixtalakachuyamāꞌnalh ē ūꞌtzaꞌ talījicuaꞌnli. Palaj tunca Jesús cātāꞌchihuīnaꞌnli xlacaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Catahuixcānīꞌtit ē jā cajicuaꞌntit. Quit tī icmimāꞌlh.
\p
\v 51 Tojōlh nac barco jā ixtahuiꞌlānaꞌlh xlacaꞌn ē caꞌcslalh ūꞌniꞌ. Xlacaꞌn talīꞌaꞌcnīlh.
\v 52 Masqui ixtalaktzīꞌnīꞌt chī Jesús mālhuhuīlh pāntzīn, jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌlh ixlītliꞌhuiꞌqui Jesús.
\s Jesús cāmātzeyīlh taꞌjatatlanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Genesaret
\r Mt. 14:34‑36
\p
\v 53 Aꞌcxniꞌ Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh ixtuntacut nac xcān, ē tachāꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Genesaret ē tachīꞌjūlh ixbarcocaꞌn.
\v 54 Aꞌcxniꞌ tataxtulh nac barco, tachiꞌxcuhuīꞌt talakapasli Jesús.
\v 55 Palaj taꞌaꞌlh calhāxcuhuālh ē tzucuca cālīmincan taꞌjatatlanīꞌn nac talajniꞌ. Cālēꞌnca jā ixuīꞌlh Jesús.
\v 56 Calhāxcuhuālh Jesús tanūlh nac lacstiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ ē nac xakaꞌtlaꞌ cāꞌlacchicniꞌ ē masqui nac ranchuj, ixcāmāpīꞌcan taꞌjatatlanīꞌn nac talajniꞌ ē īꞌsquiꞌniꞌcan xmān cacāmakxtekli nataxaꞌma ixtampān ixluꞌxuꞌ. Ixlīpōꞌktucaꞌn tī taxaꞌmalh ixluꞌxuꞌ tatzeyankōꞌlh.
\c 7
\s Tū cālactlahua chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mt. 15:1‑20
\p
\v 1 Talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús fariseos ē makapitzīn xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn xalanīꞌn nac Jerusalén tī ixtalakminīꞌt Jesús.
\v 2 Ixtalaktzīꞌnīꞌt makapitzīn īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús tī ixtahuāꞌyamāꞌnalh ē jā pūla ixtamakachaꞌkaꞌnīꞌt.
\v 3 Jā chuntzaꞌ ixtatlahua fariseos ē ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn israelitas. Palh xlacaꞌn jā pūla ixtamakachaꞌkaꞌn chuntzaꞌ chī ixlacasquiꞌnca, jā ixtahuāꞌyan ixpālacata ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ ixtahuiꞌlatcaꞌn īꞌxūꞌnāpapcaꞌn.
\v 4 Aꞌcxniꞌ ixtaquītaspiꞌta nac lītamāuj, jā ixtahuāꞌyan palh jā tzej ixtamakachaꞌkaꞌn pūla. Ixtamākentaxtū lhūhuaꞌ ixtahuiꞌlatcaꞌn īꞌxūꞌnāpapcaꞌn huaꞌchi chī talīpūcheꞌkēꞌ vasos ē tlaꞌmaꞌnc ē tamacatzucun līcāꞌn ē ixpūtamaꞌcaꞌn.
\v 5 Takelhasquiꞌnīlh Jesús fariseos ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn:
\p ―¿Tū ixpālacata miscujnuꞌnīꞌn jā tamākentaxtū tū quixūꞌnāpapcaꞌn quincātamāsuꞌyuniꞌn? Tahuāꞌyan ē jā pūla tamakachaꞌkaꞌn chī ixlacasquiꞌnca.
\p
\v 6 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milacancaꞌn. Mimpālacatacaꞌn lītzoꞌkli profeta Isaías jā tatzoꞌkniꞌ:
\q Tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xmān tahuan quintalakachiꞌxcuhuīꞌ.
\q Jā talacapāstaca tū iccālīmāpaꞌksīlh.
\q 	
\v 7 	 Jā tū līmacuan chī quintalaktaquilhpūta.
\q Tū tamāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ xmān ixtalacapāstacniꞌcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli Isaías.
\p
\v 8 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios ē mākentaxtūyāꞌtit ixtahuiꞌlatcaꞌn mixūꞌnāpapcaꞌn. Huiꞌxinaꞌn pūcheꞌkēꞌyāꞌtit tlaꞌmaꞌnc ē vasos chī ixlacasquiꞌnca ē tlahuaꞌyāꞌtit lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn tahuiꞌlat.
\p
\v 9 Nā cāhuanilh:
\p ―Puhuaꞌnāꞌtit tze chī mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios ē mākentaxtūyāꞌtit mintahuiꞌlatcaꞌn.
\v 10 Aꞌntzaꞌ jā tzoꞌkli Moisés, chuntzaꞌ huanli:
\q Cacālakachiꞌxcuhuīꞌ mintātaꞌ ē mintzīꞌ.
\m Moisés nā huanli:
\q Camāmaknīnīnca tī cachīhuālh huani ixtātaꞌ o ixtzīꞌ.
\m
\v 11 Huiꞌxinaꞌn xtum huaꞌnāꞌtit. Māsuꞌyuꞌyāꞌtit palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tzē nahuani ixtātaꞌ o ixtzīꞌ: “Jāla icmaktāyayān ixpālacata ixlīpōꞌktu tū ickaꞌlhī, ūꞌtzaꞌ Corbán.” (Huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: icmālacnūniꞌnīꞌttzaꞌ Dios.)
\v 12 Chuntzaꞌ jā makxtekāꞌtit nacāmaktāya ixtātaꞌ ē ixtzīꞌ.
\v 13 Huiꞌxinaꞌn mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios ixpālacata māsuꞌyuꞌyāꞌtit ixlacasquiꞌnca namākentaxtūcan ixtahuiꞌlatcaꞌn mixūꞌnāpapcaꞌn. Lhūhuaꞌ tū tlahuaꞌyāꞌtit huaꞌchi tzamāꞌ ―huanli Jesús.
\p
\v 14 Jesús cāmātaꞌsatīnīniꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē cāhuanilh:
\p ―Caquilākexmatniꞌuj milīpōꞌktucaꞌn ē cacaꞌtzītit.
\v 15 Jā tū aꞌnan tū naquilhtanū chiꞌxcuꞌ huaꞌchi līhuaꞌ ē chuntzaꞌ nalīkaꞌlhī ixcuenta. Tū naquilhtaxtu chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tū jā tze tachihuīn, ūꞌtzaꞌ nalīkaꞌlhī ixcuenta.
\v 16 Cuenta catlahuaꞌtit tū kexpaꞌtāꞌtit ―huanli Jesús.
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtanūnīꞌt nac chic, jātzaꞌ ixaꞌnan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Īꞌscujnuꞌnīꞌn takelhasquiꞌnīlh tūchu ixuanicuꞌtun tū līcaꞌtzīniꞌcan.
\v 18 Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā huiꞌxinaꞌn ¿ē jā kexpaꞌtāꞌtit? Caꞌtzīyāꞌtit catūxcuhuālh tū naquilhtanū chāꞌtin chiꞌxcuꞌ, ūꞌtzaꞌ jā catilactlahualh.
\v 19 Ūꞌtzaꞌ xmān tajō na ixpān ē chuntzaꞌ taxtu. Jā catitanūlh na ixtalacapāstacniꞌ.
\p Chuntzaꞌ līmāsuꞌyulh pōꞌktu tze tū huaꞌyāuj.
\v 20 Jesús chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Tū quilhtaxtu chāꞌtin chiꞌxcuꞌ, ūꞌtzaꞌ nalactlahua.
\v 21 Palh jā tze ixtalacapāstacniꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ, xlaꞌ napuhuan tū jā tze. Ūꞌtzaꞌ nalīkaꞌlhīcuꞌtun ixtāꞌlāpāxquīꞌn ē nalītlahua tū jā tze ē nalīmaknīniꞌn.
\v 22 Nakaꞌlhānaꞌn ē nakaꞌlhīcuꞌtun tū ixlaꞌ āꞌchāꞌtin ē natlahua tū jā tze. Natampiꞌlhīniꞌn ē naꞌaꞌkskāhuīꞌnin ē natlahua tū jā tze ē nalakcaꞌtzānaꞌn ē naꞌaꞌksaꞌniniꞌn ē kaꞌtlaꞌ namakcaꞌtzī ē jā tze ixtalacapāstacniꞌ nakaꞌlhī.
\v 23 Pōꞌktu tzamāꞌ tū jā tze ē tamātlahuī jā tze chāꞌtin chiꞌxcuꞌ. Nā tzamāꞌ tataxtu na ixpūlacniꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixpālacata jā tze ixtalacapāstacniꞌ ―huanli Jesús.
\s Puscāt xaminiꞌ aꞌkaꞌīꞌniꞌlh Jesús
\r Mt. 15:21‑28
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ Jesús huankōꞌlh, xlaꞌ taxtulh ē aꞌlh āꞌlacatin jā tahuiꞌlānaꞌlh aꞌktuꞌ cāꞌlacchicniꞌ tū huanican Tiro ē Sidón. Tanūlh aꞌktin nac chic. Masqui ixlacasquiꞌn jā tī chāꞌtin ixcaꞌtzīlh ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ, jāla tatzēꞌkli.
\v 25 Palaj tunca milh chāꞌtin puscāt. Ixtzuꞌmaꞌjāt puscāt ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ. Mācaꞌtzīnīca aꞌcxniꞌ chilh Jesús ē lakmilh ē tatzokostaniꞌlh.
\v 26 Puscāt jā israelita ixuanīꞌt; xlaꞌ sirofenicia ixuanīꞌt. Īꞌsquiꞌniꞌ talakalhuꞌmān camāxtuniꞌlh ixtzuꞌmaꞌjāt jā tzeya ūꞌniꞌ.
\v 27 Jesús huanilh:
\p ―Pūla catakaꞌsli lacstīn. Jā minīꞌniꞌ maktīcan ixpāntzīncaꞌn lacstīn ē nacāmaxquīꞌcan chichīꞌn.
\p
\v 28 Puscāt kelhtīlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ, Māpaꞌksīniꞌ. Masqui iccaꞌtzītzaꞌ, chichīꞌn tzē tasacuaꞌ tū tamakāꞌn lacstīn na ixtampīn mesa.
\p
\v 29 Palaj tunca Jesús huanilh:
\p ―Tze chī huaꞌnaꞌ. Tzētzaꞌ napinaꞌ na minchic. Jā tzeya ūꞌniꞌ taxtuniꞌnīꞌttzaꞌ mintzuꞌmaꞌjāt.
\p
\v 30 Puscāt aꞌlh na ixchic. Ixtzuꞌmaꞌjāt ixmāꞌlh nac tamaꞌ ē ixtasuꞌyu ixtaxtuniꞌnīꞌttzaꞌ jā tzeya ūꞌniꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh chiꞌxcuꞌ tī jāla ixaꞌkahuānaꞌn ē jāla ixchihuīnaꞌn
\p
\v 31 Jesús taxtulh nac cāꞌlacchicniꞌ tū huanican Tiro ē tētaxtulh nac Sidón ē jā ixmāpaꞌksī Decápolis. Taspiꞌtli nac mar tū huanican Galilea.
\v 32 Līminiꞌca chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī jā ixaꞌkahuānaꞌn ē kōꞌkoꞌ ixuanīꞌt. Squiꞌniꞌca caxaꞌmalh.
\v 33 Jesús lēꞌlh chiꞌxcuꞌ lacapunchunaꞌj jā jā ixtatakēstoka tachiꞌxcuhuīꞌt ē mānūniꞌlh ixmakaspulh na ixaꞌkaꞌxkoꞌlh. Chojmanīlh ixmacan ē nā xaꞌmalh na īꞌsīꞌmakāꞌt chiꞌxcuꞌ.
\v 34 Jesús talacayāhualh nac aꞌkapūn. Jaxapānīlh ē huanli:
\p ―¡Efata! (Huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: ¡Catalaquīꞌlh!)
\p
\v 35 Palaj tunca tatzeyalh ixaꞌkaꞌchakān chiꞌxcuꞌ ē kexmatli. Tzeyanli īꞌsīꞌmakāꞌt ē tzētzaꞌ ixchihuīnaꞌn.
\v 36 Jesús lacatejtin cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Jā tī chāꞌtin tihuaꞌniꞌyāꞌtit.
\p Jā takexmatniꞌlh, ē āꞌchulāꞌ tamācaꞌtzīnīniꞌlh.
\v 37 Xlacaꞌn tī cāmācaꞌtzīnīca ixtalīꞌaꞌcnī ē tahuanli:
\p ―Pōꞌktu tū tlahuanīꞌt, pōꞌktu tze. Ūꞌtzaꞌ cāmāꞌaꞌkahuanī tī aꞌkatāp ē cāmāchihuīnī tī kōꞌkoꞌ.
\c 8
\s Jesús cāmāhuīꞌlh aꞌktāꞌtiꞌ mil tachiꞌxcuhuīꞌt
\r Mt. 15:32‑39
\p
\v 1 Tzamāꞌ quilhtamacuj ixtatakēstoknīꞌt tachiꞌxcuhuīꞌt ē jā tū ixaꞌnan tū natahuaꞌ. Jesús cātaꞌsaniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p
\v 2 ―Iccālakalhuꞌman tachiꞌxcuhuīꞌt. Tuꞌtumaꞌjtzaꞌ quintatāꞌlahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ ē jātzaꞌ takaꞌlhī tū tahuaꞌ.
\v 3 Palh xaꞌiccāmacāꞌlh na ixchiccaꞌn ē jā tahuāꞌyanīꞌt, ixtaxlajuaꞌnalh nac tej ē jā ixtatāyaniꞌlh. Makapitzīn xlacaꞌn taminīꞌtaꞌnchaꞌ makat.
\p
\v 4 Īꞌscujnuꞌnīꞌn takelhtīlh:
\p ―¿Chī nacālīmāhuīꞌyāuj tachiꞌxcuhuīꞌt huāꞌtzāꞌ jā jā tī huīꞌlh?
\p
\v 5 Xlaꞌ cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī maclāꞌt pāntzīn kaꞌlhīꞌyāꞌtit?
\p Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Mactojon.
\p
\v 6 Palaj tunca Jesús māpaꞌksīlh catatahuiꞌlalh tachiꞌxcuhuīꞌt nac tiꞌyaꞌt. Cātayalh mactojon pāntzīn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Cāmāpitziniꞌlh ē cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn natamāpitzi tachiꞌxcuhuīꞌt. Chuntzaꞌ tatlahualh.
\v 7 Nā ixtakaꞌlhī makapitzīn xalacstīn squīꞌtiꞌ ē Jesús maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios ixpālacata squīꞌtiꞌ. Cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmāpitziniꞌtit.
\p
\v 8 Ixlīpōꞌktucaꞌn tahuāꞌyalh ē talīkaꞌsli. Tamākēstokli xalacpītzun tū quītāxtūlh ē tamātzumalh pātojon chāꞌxta.
\v 9 Tī tahuāꞌyalh huaꞌchi aꞌktāꞌtiꞌ mil ixtahuanīꞌt. Jesús cāmacāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt na ixchiccaꞌn.
\v 10 Palaj tunca xlaꞌ ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tatojōlh nac barco ē tachāꞌlh jā ixmāpaꞌksī cāꞌlacchicniꞌ Dalmanuta.
\s Fariseos tasquiꞌniꞌlh Jesús catlahualh aꞌktin līꞌaꞌcnīn
\r Mt. 16:1‑4; Lc. 12:54‑56
\p
\v 11 Fariseos talakmilh ē tatzuculh tatāꞌlāhuani Jesús. Tasquiꞌnli aꞌktin līꞌaꞌcnīn tū nalītasuꞌyu xlaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn. Tasquiꞌnli ixpālacata xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun.
\v 12 Jesús cājiclhuaniniꞌlh ē huanli:
\p ―¿Tū ixpālacata tachiꞌxcuhuīꞌt tasquiꞌn līꞌaꞌcnīn? Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Huiꞌxinaꞌn tī huiꞌlānaꞌntit chuhuaꞌj jā caticātamāsuꞌyuniꞌn līꞌaꞌcnīn.
\p
\v 13 Cāmakxtekli ē tojōpālh nac barco ē aꞌlh ixtuntacut nac xcān.
\s Camaktakaꞌlhtit tū tahuan fariseos
\r Mt. 16:5‑12
\p
\v 14 Xmān mactin ixuīꞌlh pāntzīn nac barco ixpālacata ixtapātzaꞌnkānīꞌt ē jā talēꞌlh pāntzīn.
\v 15 Jesús cāmaxquīꞌlh talacapāstacniꞌ ē cāhuanilh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit ē camaktakaꞌlhtit ixlevaduracaꞌn fariseos ē Herodes.
\p
\v 16 Scujnuꞌnīꞌn talātāꞌchihuīnaꞌnli ē talāhuanilh:
\p ―Chuntzaꞌ huanli ixpālacata jā līmiuj pāntzīn.
\p
\v 17 Jesús ixcaꞌtzī tū ixtalāhuanimāꞌnalh. Ūꞌtzaꞌ līcaꞌtzīlh jā ixtakexmata xlaꞌ ixlīchihuīnaꞌmāꞌlh ixtamāsuꞌyun fariseos. Ūꞌtzaꞌ cālīhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―¿Tū ixpālacata līꞌaꞌktuyunāꞌtit pāntzīn tū jā lītaꞌntit? ¿Jā cuenta tlahuaꞌyāꞌtit nūn kexpaꞌtāꞌtit? ¿Jā kaꞌlhīꞌyāꞌtit milīstacnaꞌcaꞌn nalīlacapāstacnaꞌnāꞌtit?
\v 18 Kaꞌlhīꞌyāꞌtit milakastapuncaꞌn. ¿Ē jā laktzīꞌnāꞌtit? Kaꞌlhīꞌyāꞌtit minaꞌkaꞌxkoꞌlhcaꞌn. ¿Ē jā aꞌkahuāꞌnaꞌnāꞌtit? ¿Ē jāla lacapāstacnaꞌnāꞌtit?
\v 19 Aꞌcxniꞌ iccācheꞌkelh macquitzis pāntzīn ē ūꞌtzaꞌ iccālīmāhuīꞌlh aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn, ¿chī pālāꞌt chāꞌxta mātzumaꞌtit xalacpītzun tū mākēstoktit?
\p Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Pācāujtuꞌ.
\p
\v 20 Xlaꞌ huanli:
\p ―Aꞌcxniꞌ iccācheꞌkelh mactojon pāntzīn ē ūꞌtzaꞌ iccālīmāhuīꞌlh aꞌktāꞌtiꞌ mil, ¿chī pālāꞌt chāꞌxta mātzumaꞌtit xalacpītzun tū mākēstoktit?
\p Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Pātojon.
\p
\v 21 Cāhuanilh:
\p ―¿Ē jānaꞌj kexpaꞌtāꞌtit?
\s Jesús mālacahuānīlh chāꞌtin lakatzīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Betsaida
\p
\v 22 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tachāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ tū huanican Betsaida ē līminiꞌca Jesús chāꞌtin lakatzīꞌn ē squiꞌniꞌca caxaꞌmalh.
\v 23 Makachiꞌpalh ē pekechiꞌpalēꞌlh lakatzīꞌn na ixquilhtūn cāꞌlacchicniꞌ. Chojmanīlh ixlakastapun ē xaꞌmaniꞌlh na ixlakastapun ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū laꞌktzīꞌnaꞌ?
\p
\v 24 Xlaꞌ lacahuānaꞌnli ē huanli:
\p ―Iccālaktzīꞌn chiꞌxcuhuīꞌn tī talatlāꞌhuan. Tatasuꞌyu huaꞌchi xalakaꞌtlaꞌ quiꞌhuiꞌ.
\p
\v 25 Palaj tunca xaꞌmaniꞌpālh na ixlakastapun. Chiꞌxcuꞌ lacahuānaꞌmpālh ē tzeyanli ē lacahuānaꞌnkōꞌlh.
\p
\v 26 Jesús huanilh:
\p ―Lacatzaj capit na minchic ē jā titētanūꞌyaꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ. Jā tī chāꞌtin tihuaniꞌyaꞌ xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ chī lītzeyaꞌnti.
\s Pedro līmāsuꞌyulh Jesús ūꞌtzaꞌ Cristo
\r Mt. 16:13‑20; Lc. 9:18‑21
\p
\v 27 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh nac āꞌmakapitzīn cāꞌlacchicniꞌ aꞌntzaꞌ jā huanican Cesarea Filipo. Līhuan ixtaꞌaꞌmāꞌnalh, xlaꞌ cākelhasquiꞌnīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Tachiꞌxcuhuīꞌt, ¿chī tahuan quimpālacata?
\p
\v 28 Xlacaꞌn takelhtīniꞌlh:
\p ―Makapitzīn tahuan palh huiꞌx Juan Māꞌkpaxīniꞌ ē āꞌmakapitzīn tahuan palh huiꞌx Elías ē āꞌmakapitzīn huampala tahuan palh huiꞌx palhāsāꞌ chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ.
\p
\v 29 Palaj tunca cāhuanilh:
\p ―Ē huiꞌxinaꞌn, ¿chī huaꞌnāꞌtit tīchu quit?
\p Pedro kelhtīniꞌlh:
\p ―Huiꞌx Cristo tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj.
\p
\v 30 Cāmāpaꞌksīlh jā catitahuanilh nūn tī chāꞌtin palh ūꞌtzaꞌ Cristo tī ixkaꞌlhīmāꞌca.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh chī nanī
\r Mt. 16:21‑28; Lc. 9:22‑27
\p
\v 31 Jesús tzuculh cāmāsuꞌyuniꞌ chuntzaꞌ:
\p ―Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē ixlacasquiꞌnca naquimakapātīnīncan. Xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn, xlacaꞌn naquintalakmakaꞌn ē naquintamaknī. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn.
\p
\v 32 Lacatejtin huanli huāꞌmāꞌ tachihuīn. Palaj tunca Pedro lēꞌlh lacapunchunaꞌj ē tzēꞌk huanilh jā cahualh chuntzaꞌ.
\v 33 Jesús cālaktalakspiꞌtli ē cālaktzīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē lacaquilhnīlh Pedro ē huanilh:
\p ―Catakēnuꞌ. Huiꞌx lacapāstacnaꞌnaꞌ chuntzaꞌ chī skāhuīꞌniꞌ. Jā kaꞌlhīꞌyaꞌ ixtalacapāstacniꞌ Dios.
\p
\v 34 Jesús cātaꞌsaniꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Palh catīxcuhuālh quintāꞌtapaꞌksīcuꞌtun quit, jātzaꞌ la catilacapāstacli xmān tū ūꞌtzaꞌ lacasquiꞌn. Calīhuiꞌlīlh natlahua quintalacasquiꞌnīn masqui capātīniꞌlh chuntzaꞌ chī quit naꞌicpātīniꞌn ē caquistālaniꞌlh.
\v 35 Tī taꞌaꞌkapūtaxtucuꞌtun tū natalīpātīniꞌn quimpālacata, jā catitakaꞌlhīlh ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Tī natapātīniꞌn masqui natanī quimpālacata ē ixpālacata xatze tachihuīn, xlacaꞌn natakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli.
\v 36 Palh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtlajakōꞌlh ixlīpōꞌktu xalaꞌ nac cāꞌquilhtamacuj, jā tū līmacuan palh jā kaꞌlhī ixlatamat tū jā catilaksputli.
\v 37 Jā tū aꞌnan tū xlaꞌ tzē namāstāꞌ ē chuntzaꞌ nalīkaꞌlhī ixlatamat tū jā catilaksputli.
\v 38 Tachiꞌxcuhuīꞌt tī tahuiꞌlānaꞌlh chuhuaꞌj taputza āꞌxtum dios. Palh catīxcuhuālh huiꞌxinaꞌn nalīmāxanaꞌnāꞌtit na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē nalīmāxanaꞌnāꞌtit quimpālacata ē ixpālacata tū icmāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ naꞌiclīmāxanaꞌn aꞌcxniꞌ naꞌicmimpala. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naꞌickaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui quinTātaꞌ Dios ē naquintatāꞌmin ixángeles tī xalactze.
\c 9
\p
\v 1 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Makapitzīn tī tahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ chuhuaꞌj ē xlacaꞌn jā catitanīlh aꞌcxniꞌ jānaꞌj natalaktzīꞌn ixlīmāpaꞌksīn Dios ē chī namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\s Xkakalh Jesús
\r Mt. 17:1‑13; Lc. 9:28‑36
\p
\v 2 Ixlīlakachāxan quilhtamacuj Jesús cālēꞌlh Pedro ē Jacobo ē Juan ē tatāꞌaꞌlh. Xmān ixkelhatāꞌtiꞌcaꞌn taꞌaꞌlh nac aꞌktin sipej tālhmāꞌn ē tatāꞌcxtulh. Aꞌntzaꞌ talakpalīlh Jesús ē xtum ixtasuꞌyu na ixlacatīncaꞌn.
\v 3 Ixluꞌxuꞌ xkakalh ē stalaꞌnkaꞌ huanli hasta ixlīlakachiꞌxuaꞌnancan. Jā tū aꞌnan nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ tū mālakchāꞌnī chī ixlīstalaꞌnkaꞌ.
\v 4 Cātasuꞌyuniꞌlh Elías ē Moisés ē ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌnalh Jesús.
\v 5 Pedro huanilh Jesús:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, xalītze huiꞌlānaꞌuj huāꞌtzāꞌ. Naꞌicyāhuayāuj huāꞌtzāꞌ aꞌktuꞌtun mūꞌxtaꞌkaꞌ; aꞌktin milaꞌ nahuan ē aꞌktin ixlaꞌ Moisés ē aꞌktin ixlaꞌ Elías.
\p
\v 6 Chuntzaꞌ huanli Pedro ixpālacata jā ixcaꞌtzī chī nahuan ē ixkelhatuꞌtuncaꞌn tajicuaꞌnli. Ūꞌtzaꞌ līhuanli chuntzaꞌ.
\v 7 Palaj tunca milh aꞌktin poklhnuꞌ ē cālītamacstiꞌliꞌlh. Takexmatli aꞌktin tachihuīn nac poklhnuꞌ ē huanli:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quiSkaꞌtaꞌ ē icpāxquīꞌ. Cakexpaꞌttit tū huan.
\p
\v 8 Palaj tunca talacaputzalh ē nūn chāꞌtin ixaꞌnan; xmān Jesús ixlīmān talaktzīꞌlh.
\p
\v 9 Aꞌcxniꞌ ixtayujmāꞌnalh nac sipej, Jesús cāmāpaꞌksīlh ē cāhuanilh:
\p ―Jā tī chāꞌtin tihuaꞌniꞌyāꞌtit tū laktzīꞌnīꞌtaꞌntit. Jā catihuaꞌntit hasta aꞌcxniꞌ Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nalacastālancuanaꞌn na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn.
\p
\v 10 Tzēꞌk tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ tachihuīn ē ixtalākelhasquiꞌnīmāꞌnalh:
\p ―¿Tū huanicuꞌtun tzamāꞌ lacastālancuanaꞌncan na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn?
\p
\v 11 Takelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Tū ixpālacata tahuan xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn palh ixlacasquiꞌnca xapūla namin Elías ē āꞌlīstān namin Cristo tī Dios lacsacnīꞌt?
\p
\v 12 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ. Pūla namin Elías ē nacāxtlahuakōꞌ ixlīpōꞌktu. ¿Ē jā tatzoꞌkniꞌ ixpālacata Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn napātīniꞌn lhūhuaꞌ ē nalakmakaꞌncan?
\v 13 Quit iccāhuaniyān milhtzaꞌ tī huanican Elías ē makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn tatlahuaniꞌlh chuntzaꞌ chī ixtalacasquiꞌn. Aꞌkspulalh chuntzaꞌ chī tatzoꞌkniꞌ ixpālacata xlaꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha tī ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ
\r Mt. 17:14‑21; Lc. 9:37‑43
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ ixkelhatāꞌtiꞌcaꞌn tachāꞌlh jā ixtahuiꞌlānaꞌlh āꞌmakapitzīn scujnuꞌnīꞌn, talaktzīꞌlh chī lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalītamacstiꞌliꞌnīꞌt. Xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ixtatāꞌlāhuanimāꞌnalh scujnuꞌnīꞌn.
\v 15 Aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh Jesús, talīꞌaꞌcnīlh ē palaj tunca talaktuꞌjnulh ē tatāꞌchihuīnaꞌnli.
\v 16 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū līchihuīnaꞌmpāꞌnaꞌntit?
\p
\v 17 Kelhtīlh chāꞌtin na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ē huanli:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, iclīminiꞌn quinkaꞌhuaꞌcha. Kaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ tū makakōꞌkoꞌnī.
\v 18 Calhāxcuhuālh chiꞌpa ē aꞌntzaꞌ māmakahuasī nac tiꞌyaꞌt ē tzucu kelhpupu ē lāxcakōꞌ ixtatzan ē lhtuncu lakōꞌ. Iccāsquiꞌniꞌlhtzaꞌ miscujnuꞌnīꞌn catamāxtuniꞌlh. Xlacaꞌn jāla tamāxtuniꞌlh.
\p
\v 19 Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn jā tzej aꞌkaꞌīꞌyāꞌtit. ¿Hasta jāꞌcxniꞌ naꞌiccātāꞌtahuiꞌlayān huiꞌxinaꞌn ē jā nakexpaꞌtāꞌtit? ¿Hasta jāꞌcxniꞌ naꞌiccātāyaniꞌyān huiꞌxinaꞌn chī huiꞌlānaꞌntit? Caquilīꞌtaꞌniꞌ kaꞌhuaꞌcha.
\p
\v 20 Talīminiꞌlh ē aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh Jesús, jā tzeya ūꞌniꞌ makapaxnīniꞌn kaꞌhuaꞌcha ē aꞌkāꞌlh nac tiꞌyaꞌt ē tapiꞌliꞌlh ē kelhpupulh.
\v 21 Jesús kelhasquiꞌnīlh ixtātaꞌ kaꞌhuaꞌcha:
\p ―¿Chī aꞌklāꞌt cāꞌta kaꞌlhī huāꞌmāꞌ taꞌjatat?
\p Ixtātaꞌ kelhtīniꞌlh:
\p ―Hasta ixlīskaꞌta tzucunīꞌt.
\v 22 Maklhūhuaꞌ aꞌcchichintapūlh nac macscut ē nac xcān. Ixmaknīcuꞌtun. Palh tzē natlahuaꞌyaꞌ catūhuālh, caquilālakalhuꞌmauj quinaꞌn ē caquilāmaktāyauj.
\p
\v 23 Jesús huanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata quihuaꞌniꞌ: “Palh tzē natlahuaꞌyaꞌ catūhuālh?” Palh huiꞌx aꞌkaꞌīꞌniꞌyaꞌ Dios ē līpāhuaꞌnaꞌ Dios, chuntzaꞌ tzē naꞌiclītlahuaniꞌyān catūxcuhuālh.
\p
\v 24 Palaj tunca ixtātaꞌ kaꞌhuaꞌcha taꞌsalh ē huanli:
\p ―Quit icaꞌkaꞌīꞌ. Caquimaktāyaꞌ ixpālacata quisputniꞌcus chī tzej naꞌicaꞌkaꞌīꞌ.
\p
\v 25 Aꞌcxniꞌ Jesús cuenta tlahualh chī ixtatuꞌjnun talakmilh ixtalaktakēstokmāꞌnalh, xlaꞌ lacaquilhnīlh jā tzeya ūꞌniꞌ ē huanilh:
\p ―Icmāpaꞌksīyān huiꞌx tī makāꞌkatāpanīꞌtaꞌ ē makakōꞌkoꞌnīꞌtaꞌ kaꞌhuaꞌcha. Icmāpaꞌksīyān cataxtu xlaꞌ ē jā makstin titanūpalaꞌyaꞌ na ixpūlacniꞌ.
\p
\v 26 Jā tzeya ūꞌniꞌ taꞌsalh ē makapaxnīniꞌlh kaꞌhuaꞌcha ē taxtulh. Kaꞌhuaꞌcha ixtasuꞌyu huaꞌchi xanīn ixuanīꞌt. Ūꞌtzaꞌ lhūhuaꞌ talīhualh ixpālacata kaꞌhuaꞌcha:
\p ―Nīlhtzaꞌ.
\p
\v 27 Jesús makachiꞌpalh ē maktāyalh ē kaꞌhuaꞌcha tāꞌkaquīꞌlh.
\p
\v 28 Aꞌcxniꞌ Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tatanūlh nac chic, ē ixlīmāncaꞌn ixtahuiꞌlānaꞌlh ē takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata quinaꞌn jāla icmāxtuniꞌuj kaꞌhuaꞌcha jā tzeya ūꞌniꞌ?
\p
\v 29 Cāhuanilh:
\p ―Jā tzeya ūꞌniꞌ huaꞌchi huāꞌmāꞌ xmān tzē māxtucan palh natlahuaꞌyāꞌtit oración ē palh nalīhuiꞌlīꞌyāꞌtit jā nahuāꞌyaꞌnāꞌtit.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌmpālh chī nanī
\r Mt. 17:22‑23; Lc. 9:43‑45
\p
\v 30 Tataxtulh aꞌntzaꞌ ē taꞌaꞌlh ē ixtalatlāꞌhuan nac estado Galilea. Jesús jā ixlacasquiꞌn nacaꞌtzīcan ixuīꞌlh aꞌntzaꞌ
\v 31 ixpālacata ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn. Ixcāhuani:
\p ―Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn, ē naquilīmacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Xlacaꞌn naquintamaknī ē ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn ―cāhuanilh.
\p
\v 32 Xlacaꞌn jā tacaꞌtzīlh tū huanicuꞌtun ē jā ixtakelhasquiꞌnīcuꞌtun ixpālacata ixtajicuaꞌn.
\s ¿Tīchu āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca?
\r Mt. 18:1‑5; Lc. 9:46‑48
\p
\v 33 Tachāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Capernaum. Aꞌcxniꞌ tatanūlhtzaꞌ nac chic, Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixlālīquilhnīpāꞌnantit aꞌcxniꞌ ixtaꞌmpāꞌnaꞌntit nac tej?
\p
\v 34 Xlacaꞌn taquilhcaꞌcslalh ixpālacata līhuan ixtatlāꞌhuamāꞌnalh nac tej, ixtalālīquilhnīmāꞌnalh ixpālacata tīchu xlacaꞌn āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn.
\v 35 Jesús tahuīꞌlh ē cātaꞌsaniꞌlh ixkelhacāujtuꞌcaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Palh catīhuālh lacuꞌtun xapuxcuꞌ huiꞌxinaꞌn, calalh huaꞌchi ixtasācuaꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn ē calalh huaꞌchi xastancu.
\p
\v 36 Makachiꞌpalh chāꞌtin macstiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌcha ē yāhualh na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Chaꞌxli ē cāhuanilh:
\p
\v 37 ―Catīxcuhuālh tī quintāꞌtapaꞌksī quit ē ūꞌtzaꞌ nalīpāxquīꞌ chāꞌtin macstiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌcha huaꞌchi huāꞌyālh, ūꞌtzaꞌ lacxtim huaꞌchi quit quimpāxquīꞌ. Catīxcuhuālh tī quimpāxquīꞌ quit, nā pāxquīꞌ tī quimacamilh ē jā xmān quit.
\s Tī jā quiclhlaktzīꞌn Jesús, ūꞌtzaꞌ namaktāya
\r Mt. 10:42, Lc. 9:49‑50
\p
\v 38 Juan huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, iclaktzīꞌnīꞌtauj chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixmāpācuhuī mintacuhuīniꞌ ē ūꞌtzaꞌ ixcālīmaxtumāꞌlh jā tzeya ūꞌnīꞌn. Icuaninīꞌtauj jātzaꞌ catlahualh chuntzaꞌ ixpālacata xlaꞌ jā quincātāꞌlatlāꞌhuanān quinaꞌn.
\p
\v 39 Jesús huanli:
\p ―Camakxtektit ē jā timāmakchuyīyāꞌtit. Jā tī chāꞌtin tī natlahua līꞌaꞌcnīn aꞌcxniꞌ namāpācuhuī quintacuhuīniꞌ ē palaj tunca tzē naquilakapala.
\v 40 Tī jā quinquiclhlaktziꞌn, ūꞌtzaꞌ quincāmaktāyayān.
\v 41 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān: catīxcuhuālh tī nacātāꞌhuaꞌyān xcān ixpālacata huiꞌxinaꞌn tapaꞌksīniꞌyāꞌtit Cristo, ūꞌtzaꞌ naxokonuꞌniꞌcan.
\s Cuenta catlahuaꞌtit tū mātlahuīyān tū jā tze
\r Mt. 18:6‑9; Lc. 17:1‑2
\p
\v 42 Jesús chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Palh catīhuālh chihuīnaꞌmakasītzīꞌ chāꞌtin macstiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌcha tī quinaꞌkaꞌīꞌniꞌ ē chuntzaꞌ kaꞌhuaꞌcha nalītlahua tū jā tze, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ jā tze. Āꞌchulāꞌ xatze ixpixchīꞌhuaꞌcaꞌca aꞌktin kaꞌtlaꞌ chihuix ē ixmojōca nac mar najicsuaꞌ ē jā ixaꞌkskāhuīꞌlh kaꞌhuaꞌcha.
\p
\v 43 ’Jā tze palh mimacan nalītlahuaꞌyāꞌtit tū jā tze. Xalītze macastuntuꞌluꞌ ixuantit ē ixkaꞌlhīꞌtit milatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Jā tze palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit kentuꞌ mimacancaꞌn tū lītlahuaꞌyāꞌtit tū jā tze ē ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnān huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn. Aꞌntzaꞌ macscut jā makstin catimixli.
\v 44 Aꞌntzaꞌ xtokonuꞌlūhuaꞌ jā maktin catihuaꞌkōꞌlh xamasniꞌ ixquinītcaꞌn tī natapātīniꞌn ē jā catimixli macscut.
\p
\v 45 ’Jā tze palh mintujancaꞌn nalītlahuaꞌyāꞌtit tū jā tze. Xatze palh tantustuntuꞌluꞌ ixuantit ē ixkaꞌlhīꞌtit milatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Jā tze palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit kentuꞌ mintujancaꞌn tū lītlahuaꞌyāꞌtit tū jā tze ē ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnān huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn.
\v 46 Aꞌntzaꞌ xtokonuꞌlūhuaꞌ jā maktin catihuaꞌkōꞌlh xamasniꞌ ixquinītcaꞌn tī natapātīniꞌn ē jā catimixli macscut.
\p
\v 47 ’Jā tze palh tlahuaꞌcuꞌtunāꞌtit tū jā tze ixpālacata catūhuālh tū talaktzīꞌn milakastapuncaꞌn. Xatze lakakentin ixuantit ē ixkaꞌlhīꞌtit milatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Jā tze palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit aꞌktuꞌ milakastapuncaꞌn tū nacāmātlahuīyān tū jā tze ē ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnān huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn.
\v 48 Aꞌntzaꞌ xtokonuꞌlūhuaꞌ jā maktin catitahuaꞌkōꞌlh xamasniꞌ ixquinītcaꞌn tī natapātīniꞌn ē jā catimixli macscut.
\p
\v 49 ’Ixlacasquiꞌnca ixlīpōꞌktucaꞌn natapātīniꞌn ixpālacata āꞌchulāꞌ tze natala. Ūꞌtzaꞌ huaꞌchi macscut ē ixlacasquiꞌnca chuntzaꞌ chī līhuaꞌ maclacasquiꞌn matzat. Tū lakahuiꞌlīcan Dios, pōꞌktu nalīmāskoꞌkōꞌcan matzat.
\v 50 Masqui matzat tze, palh matzat jātzaꞌ skoꞌkoꞌxnin, ¿chī nalīmāskoꞌkōꞌnuncan? Cakaꞌlhīꞌtit huaꞌchi matzat na milatamatcaꞌn. Tzej nalatahuiꞌlaꞌyāꞌtit ―huanli Jesús.
\c 10
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata makxtekcan puscāt
\r Mt. 19:1‑12; Lc. 16:18
\p
\v 1 Jesús taxtulh nac Capernaum ē aꞌlh nac tiꞌyaꞌt jā huanican Judea. Ē nā aꞌlh nac tiꞌyaꞌt tū huiꞌlachaꞌ ixtuntacut nac xcān Jordán. Tatzucupālh tatakēstoka tachiꞌxcuhuīꞌt. Jesús tzucupālh cāmāsuꞌyuniꞌ chuntzaꞌ chī ixlīsmanīnīꞌt.
\v 2 Talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús makapitzīn fariseos. Ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun ē ūꞌtzaꞌ talīkelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē tzē namakxtekcan quimpuscātcaꞌn ē xapacan ixtacuhuīniꞌ?
\p
\v 3 Jesús cākelhtīlh:
\p ―¿Chī cāmāpaꞌksīn Moisés jā tatzoꞌkniꞌ nac līmāpaꞌksīn?
\p
\v 4 Xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Moisés huanli: “Tzē tzoꞌkcan aꞌktin caꞌpsnap ē chuntzaꞌ tzē namakxtekaꞌ mimpuscāt.”
\p
\v 5 Jesús cāhuanilh:
\p ―Xalīlacxumpīn huiꞌxinaꞌn ē jā tze mintalacapāstacniꞌcaꞌn. Ūꞌtzaꞌ lītzoꞌkli Moisés huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn.
\v 6 Aꞌcxniꞌ ixlītzucuniꞌ cāꞌquilhtamacuj, tatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ:
\q Dios tlahualh chiꞌxcuꞌ ē puscāt.
\q 	
\v 7 	 Ūꞌtzaꞌ nacālīmakxteka ixtātaꞌ ē ixtzīꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē natāꞌtalacxtimī ixpuscāt.
\q 	
\v 8 	 Ixchāꞌtuꞌcaꞌn huaꞌchi xmān chāꞌtin natalītaxtu.
\m Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ. Chuntzaꞌ jātzaꞌ chāꞌtuꞌ xlacaꞌn; xmān chāꞌtin.
\v 9 Chuntzaꞌ jā minīꞌniꞌ chiꞌxcuhuīꞌn nalāmāmakxtekē tū Dios cātlahuanīꞌt tzaj chāꞌtin.
\p
\v 10 Aꞌcxniꞌ tatanūpālh nac chic, takelhasquiꞌnīlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ixpālacata tū huanli.
\v 11 Jesús cāhuanilh:
\p ―Catīxcuhuālh tī namakxteka ixpuscāt ē palh natāꞌtamakaxtoka āꞌchāꞌtin puscāt, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn. Chuntzaꞌ tlahua tū jā tze.
\v 12 Palh chāꞌtin puscāt namakxteka ixkōluꞌ ē natāꞌtamakaxtoka āꞌchāꞌtin chiꞌxcuꞌ, chuntzaꞌ huāꞌmāꞌ puscāt nakaꞌlhī ixtāꞌlāpāxquīꞌn.
\s Jesús cāsicuaꞌlanātlahualh lacstīn
\r Mt. 19:13‑15; Lc. 18:15‑17
\p
\v 13 Cālīminiꞌca Jesús lacstīn nacāꞌliꞌāꞌcpūxaꞌma ixmacan. Īꞌscujnuꞌnīꞌn tatzuculh talacaquilhnī tī ixtalīmin.
\v 14 Aꞌcxniꞌ Jesús caꞌtzīlh tū ixtatlahuamāꞌnalh, xacāꞌlh ē cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmakxtektit caquintalakmilh lacstīn ē jā cacāmāmakchuyīꞌtit. Tī natāꞌtapaꞌksī Dios aꞌntzaꞌ jā māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, xlacaꞌn tī naquintalīpāhuan chuntzaꞌ chī tzamāꞌ lacstīn.
\v 15 Ixlīcānaꞌ iccāhuaniyān tī jā taꞌaꞌkaꞌīꞌ chuntzaꞌ chī lacstīn taꞌaꞌkaꞌīꞌ, jā maktin catitatanūlh jā māpaꞌksīniꞌnkōꞌ Dios.
\p
\v 16 Jesús cāchaꞌxli lacstīn ē cālīcucslutli ixmacan ē cāsicuaꞌlanātlahualh.
\s Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī rico tāꞌchihuīnaꞌnli Jesús
\r Mt. 19:16‑30; Lc. 18:18‑30
\p
\v 17 Jesús aꞌmpālh, ē ixtlāꞌhuamāꞌlh nac tej. Laktuꞌjnulh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē tatzokostaniꞌlh Jesús ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―Tzeya Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ huiꞌx. ¿Tūchu naꞌictlahua naꞌiclīkaꞌlhī quilatamat tū jā catilaksputli?
\p
\v 18 Jesús huanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata quihuaꞌniꞌyaꞌ tze quit? Xmān chāꞌtin tī tze ē ūꞌtzaꞌ Dios.
\v 19 Huiꞌx caꞌtzīyaꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios chuntzaꞌ huan:
\q Jā tikaꞌlhīꞌyaꞌ mintāꞌlāpāxquīꞌn.
\q Jā timaknīniꞌnaꞌ.
\q Jā tikaꞌlhānaꞌnaꞌ.
\q Jā tilīchihuīnaꞌnaꞌ āꞌchāꞌtin tū jā ixlīcānaꞌ.
\q Jā tiꞌaꞌkskāhuīꞌmaktīyaꞌ catūhuālh.
\q Cacālakachiꞌxcuhuiꞌ mintātaꞌ ē mintzīꞌ.
\p
\v 20 Xlaꞌ kelhtīlh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, pōꞌktu tzamāꞌ icmākentaxtūkōꞌnīꞌttzaꞌ hasta quilīskaꞌtaꞌ.
\p
\v 21 Palaj tunca Jesús laktzīꞌlh ē pāxquīꞌlh ē huanilh:
\p ―Āꞌxmān aꞌktin tisputniꞌyān tū natlahuaꞌyaꞌ. Caquīstāꞌkōꞌj pōꞌktu tū kaꞌlhīꞌyaꞌ ē nacāmāpitziꞌniꞌyaꞌ tumīn xcamanīnīꞌn ē nakaꞌlhīꞌyaꞌ chī rico nalīhuaꞌnaꞌ nac aꞌkapūn. Āꞌlīstān naquintāꞌpinaꞌ, masqui napātīniꞌnaꞌ.
\p
\v 22 Aꞌcxniꞌ chiꞌxcuꞌ kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, līlīpuhuanli ē aꞌlh ixpālacata rico ixuanīꞌt.
\p
\v 23 Jesús calhāxcuhuālh cālaktzīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Xlacaꞌn tī lacricujnuꞌ jicslīhuaꞌ natatamakxteka Dios nacāmāpaꞌksī.
\p
\v 24 Īꞌscujnuꞌnīꞌn talīꞌaꞌcnīlh ixtachihuīn. Jesús cāhuanipālh:
\p ―Quinamigos, iccāhuaniyān xlacaꞌn tī talīpāhuan ixtumīncaꞌn, jicslīhuaꞌ natatāꞌtapaꞌksī Dios.
\v 25 Jicslīhuaꞌ nalīpātleꞌkecuꞌtun aꞌktin camello na ixtaniꞌ līxtokon. Āꞌchulāꞌ jicslīhuaꞌ natanū chāꞌtin rico jā namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ Dios.
\p
\v 26 Xlacaꞌn lhūhuaꞌ talīꞌaꞌcnīlh ē talāhuanilh:
\p ―¿Tīchu tzē namakapūtaxtūcan?
\p
\v 27 Jesús cālaktzīꞌlh ē cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn jāla catitatlahualh tū natalīꞌaꞌkapūtaxtu, xmān Dios tzē nacāmakapūtaxtū ixpālacata Dios tzē tlahua pōꞌktu.
\p
\v 28 Pedro tzuculh chihuīnaꞌn ē huanilh Jesús:
\p ―Icaꞌkxtekuiꞌlīkōꞌuj ixlīpōꞌktu tū xaꞌickaꞌlhīyāuj ē iccāstālaniꞌmāꞌn.
\p
\v 29 Jesús kelhtīniꞌlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Huīꞌlh tī nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī ixchiccaꞌn natakexmatniꞌ Dios. Āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī nac cāꞌquilhtamacuj. Ē palh nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn, o ixtāꞌtimīncaꞌn, o ixtzīꞌcaꞌn, o ixtātaꞌcaꞌn, o ixcamanaꞌcaꞌn, o ixpūcuxtucaꞌn,
\v 30 āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī nac tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj. Huaꞌchi aꞌktin cientu ixlacata āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn ē nā lhūhuaꞌ ixtāꞌtimīncaꞌn ē ixtzīꞌcaꞌn ē ixtātaꞌcaꞌn ē ixcamanaꞌcaꞌn ē ixpūcuxtucaꞌn. Nā nacāmakapātīnīncan. Natakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\v 31 Lhūhuaꞌ aꞌnan tī ixlacasquiꞌnca huāꞌtzāꞌ; jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, jā ixtāꞌchuntzaꞌ catihuanli. Lhūhuaꞌ aꞌnan tī jā ixlacasquiꞌnca huāꞌtzāꞌ; jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ, āꞌchulāꞌ nalacasquiꞌnca.
\s Āꞌmaktin Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh chī nanī
\r Mt. 20:17‑19; Lc. 18:31‑34
\p
\v 32 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn ixtatāꞌcxtunuꞌmāꞌnalh nac Jerusalén ē Jesús ixcāpūlaniꞌtēlha. Xlacaꞌn talīꞌaꞌcnīlh ē tī ixtastālaniꞌ ixtajicuaꞌn. Cālēꞌmpālh lacapunchunaꞌj kelhacāujtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tzucupālh cāhuani tū naꞌaꞌkspula.
\v 33 Jesús cāhuanilh:
\p ―Caꞌtzīyāꞌtit aꞌmāꞌnauj nac Jerusalén. Aꞌntzaꞌ naquimacamāstāꞌcan ixpālacata quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Naquimacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn natahuan caquimaknīca. Xlacaꞌn naquintamacamāstāꞌ na ixmacancaꞌn xalanīꞌn makat.
\v 34 Naquintalakapala ē naquintakēsnoka ē naquintalakachojmanī ē naquintamaknī. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj naꞌiclacastālancuanaꞌn na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn nīnīꞌn.
\s Jacobo ē Juan tasquiꞌnli aꞌktin talakalhuꞌmān
\r Mt. 20:20‑28
\p
\v 35 Jacobo ē Juan, ixkaꞌhuaꞌchan Zebedeo, talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē tahuanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, iclacasquiꞌnāuj naquilātlahuaꞌniꞌyāuj tū naꞌiccāsquiꞌniꞌyān.
\p
\v 36 Xlaꞌ cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu lacasquiꞌnāꞌtit naꞌiccātlahuaꞌniꞌyān?
\p
\v 37 Xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Aꞌcxniꞌ huiꞌx namāpaꞌksīniꞌnkōꞌyaꞌ, quinaꞌn iclacasquiꞌnāuj naꞌiccāpāxtūtahuiꞌlayān, chāꞌtin na mimpekxtūcānaꞌj ē āꞌchāꞌtin na mimpekxtūxuqui.
\p
\v 38 Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn jā caꞌtzīyāꞌtit tū quilāsquiꞌniꞌmāꞌnauj. ¿Ē tzē natāyaniꞌyāꞌtit palh napātīniꞌnāꞌtit huaꞌchi quit naꞌicpātīniꞌn? Ūꞌtzaꞌ huaꞌchi pūkōꞌtnuꞌnāꞌtit quivaso ē huaꞌchi quintāꞌaꞌkpaxāꞌtit.
\p
\v 39 Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Tzē naꞌictlahuayāuj; tzē naꞌictāyaniꞌyāuj.
\p Jesús cāhuanilh:
\p ―Masqui napātīniꞌnāꞌtit chī quit,
\v 40 ūꞌtzaꞌ naquilāpāxtūtahuiꞌlayāuj, quit jāla icmāpaꞌksī. Huāꞌmāꞌ pūtahuīꞌlh cāxuiꞌlīca xmān ixpālacata tī Dios lacsacli.
\p
\v 41 Aꞌcxniꞌ kelhacāuj scujnuꞌnīꞌn tacaꞌtzīlh tū kelhasquiꞌnīca Jesús, tatzuculh talīsītzīꞌniꞌ Jacobo ē Juan.
\v 42 Jesús cātaꞌsaniꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chī ixtāyatcaꞌn tī tamāpaꞌksīniꞌn nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Xlacaꞌn huaꞌchi ixtēcuꞌnīꞌn tī tāꞌtapaꞌksī xlacaꞌn. Palhaꞌ tamāpaꞌksīniꞌn.
\v 43 Jā chuntzaꞌ catilalh na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Catīxcuhuālh tī kaꞌtlaꞌ huancuꞌtun na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ixlacasquiꞌnca xlaꞌ nala huaꞌchi ixlacscujniꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn.
\v 44 Catīxcuhuālh tī xapuxcuꞌ huancuꞌtun na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn, ixlacasquiꞌnca xlaꞌ nala huaꞌchi ixtasācuaꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn huiꞌxinaꞌn.
\v 45 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Quit jā icmilh naꞌicla huaꞌchi xatēcuꞌ; quit icmilh naꞌicscuja ē naꞌiccāmaktāya āꞌmakapitzīn. Naꞌicmacamāstāꞌ quilatamat naꞌiccāmakapūtaxtū līlhūhuaꞌ ―huanli Jesús.
\s Jesús mālacahuānīlh Bartimeo tī lakatzīꞌn ixuanīꞌt
\r Mt. 20:29‑34; Lc. 18:35‑43
\p
\v 46 Tachāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Jericó. Aꞌcxniꞌ Jesús ixtaxtumāꞌlh nac Jericó, tatāꞌaꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Na ixpāxtūn tej īꞌsquiꞌniꞌhuāꞌyahuīꞌlh lakatzīꞌn tī ixuanican Bartimeo ixkaꞌhuaꞌcha Timeo.
\v 47 Aꞌcxniꞌ caꞌtzīlh ixtētaxtumāꞌlh Jesús xalaꞌ nac Nazaret, tzuculh taꞌsa ē huanli:
\p ―¡Jesús, huiꞌx ixtāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj! ¡Caquilakalhuꞌmaꞌnti quit!
\p
\v 48 Lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn talacaquilhnīlh ē tahuanilh:
\p ―Caquilhcaꞌcslaꞌ.
\p Bartimeo āꞌchulāꞌ ixtaꞌsa ē huanli:
\p ―¡Huiꞌx ixtāꞌnat David tī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj, caquilakalhuꞌmaꞌnti!
\p
\v 49 Jesús tāyalh ē cāhuanilh īꞌscujnuꞌnīꞌn:
\p ―Cataꞌsaꞌniꞌtit.
\p Tataꞌsaniꞌlh lakatzīꞌn ē tahuanilh:
\p ―Capāxuhuaꞌ ē catāyaꞌ. Jesús taꞌsaniꞌyān.
\p
\v 50 Xlaꞌ tamakxtulh aꞌktin ixluꞌxuꞌ ē tāyalh ē lakmilh Jesús.
\v 51 Jesús kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu lacasquiꞌnaꞌ naꞌictlahuaniꞌyān?
\p Lakatzīꞌn huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, caquimālacahuāꞌniꞌ.
\p
\v 52 Jesús huanilh:
\p ―Tzētzaꞌ napinaꞌ. Huiꞌx aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌ quit tzē naꞌicmālacahuānīyān ē ūꞌtzaꞌ lītzeyaꞌntitzaꞌ.
\p Xamaktin lacahuānaꞌlh ē stālaniꞌlh Jesús nac tej.
\c 11
\s Jesús tanūlh nac Jerusalén
\r Mt. 21:1‑11; Lc. 19:28‑40; Jn. 12:12‑19
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ ixtalacatzunaꞌjīmāꞌnalhtzaꞌ nac Jerusalén, tachāꞌlh nac sipej jā huanican Olivos, ē ūꞌtzaꞌ lacatzunaꞌj cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Betfagé ē jā huanican Betania. Jesús cāmāpūlīlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn
\v 2 ē cāhuanilh:
\p ―Capintit nac cāꞌlacchicniꞌ tū tasuꞌyu na milacatzaꞌjcaꞌn. Aꞌcxniꞌ nachipināꞌtit nalaktzīꞌnāꞌtit aꞌktin xaskaꞌtaꞌ burro tū chīꞌyāhuacanīꞌt. Jā tī chāꞌtin tī kētahuiꞌlanīꞌt. Caxcuttit ē caquilālīminiꞌuj huāꞌtzāꞌ.
\v 3 Palh catīhuālh nacākelhasquiꞌniꞌyān: “¿Tū ixpālacata xcutpāꞌnaꞌntit burrito?”, huiꞌxinaꞌn nakelhtīniꞌnāꞌtit: “Māpaꞌksīniꞌ namaclacasquiꞌn ē palaj tunca namacamimpala huāꞌtzāꞌ.”
\p
\v 4 Taꞌaꞌlh ē tamaclalh lakatin xasāstiꞌcus burro tū ixchīꞌyāhuacanīꞌt. Ixyālh nac tej lacatzunaꞌj xamākelhcha aꞌktin chic. Tatzuculh taxcuta.
\p
\v 5 Makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtayānaꞌlh takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit? ¿Tū ixpālacata xcutpāꞌnaꞌntit burro?
\p
\v 6 Scujnuꞌnīꞌn takelhtīniꞌlh chuntzaꞌ chī Jesús ixcāhuaninīꞌt. Chiꞌxcuhuīꞌn tamakxtekli ē talēꞌlh.
\v 7 Talīminiꞌlh Jesús xasāstiꞌcus burro ē talīkētlapalh ixluꞌxuꞌcaꞌn ē xlaꞌ kētahuiꞌlh.
\v 8 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tamāpīꞌniꞌlh ixluꞌxuꞌcaꞌn nac tej. Āꞌmakapitzīn ixtacāꞌ xalacstīn ixpeken quiꞌhuiꞌ natamāpīꞌniꞌ nac tej. Chuntzaꞌ talīmāsuꞌyulh palh ixtalakachiꞌxcuhuīꞌmāꞌnalh Jesús.
\p
\v 9 Tī ixtapūlaniꞌtēlha ē tī ixtastālaniꞌtēlha tatzuculh tataꞌsa ē tahuanli:
\p ―¡Camakapāxuīca Dios! Dios casicuaꞌlanātlahualh tī līmimāꞌlh ixlīmāpaꞌksīn Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn.
\v 10 Dios casicuaꞌlanātlahualh līmāpaꞌksīn tū nala, ē ūꞌtzaꞌ huaꞌchi ixlīmāpaꞌksīn quixūꞌnāpapcaꞌn David. ¡Calakachiꞌxcuhuīꞌca Dios!
\p
\v 11 Aꞌcxniꞌ Jesús chāꞌlh nac Jerusalén, tanūlh xakaꞌtlaꞌ nac templo. Kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt, ē aꞌcxniꞌ calhāxcuhuālh laktzīꞌnkōꞌlh na ixchakān templo, taxtulh ē cātāꞌaꞌlh kelhacāujtuꞌ scujnuꞌnīꞌn nac Betania.
\s Jesús lacaquilhnīlh xaquiꞌhuiꞌ higo
\r Mt. 21:18‑19
\p
\v 12 Ixlīlakalī aꞌcxniꞌ tataxtulh nac Betania, Jesús ixtziꞌncsa.
\v 13 Makat laktzīꞌlh aꞌkatin xaquiꞌhuiꞌ higo ē ixtaxtuniꞌnīꞌttzaꞌ xapaꞌlhmaꞌ quiꞌhuiꞌ. Jesús talacatzunaꞌjīlh nalaktzīꞌn palh ixuaꞌcaꞌlhtzaꞌ xatahuaꞌcaꞌt. Aꞌcxniꞌ chāꞌlh jā ixyālh quiꞌhuiꞌ, jā ixkaꞌlhī ixtahuaꞌcaꞌt. Xmān xapaꞌlhmaꞌ ixkaꞌlhī ixpālacata jānaꞌj ixchāꞌn ixpūlanān higo.
\v 14 Jesús huanilh quiꞌhuiꞌ:
\p ―Jā makstin catihuaꞌcaꞌ mintahuaꞌcaꞌt.
\p Īꞌscujnuꞌnīꞌn takexmatli tū huanilh quiꞌhuiꞌ.
\s Jesús cātamacxtukōꞌlh tū jā tze na ixpūchakān xakaꞌtlaꞌ templo
\r Mt. 21:12‑17; Lc. 19:45‑48; Jn. 2:13‑22
\p
\v 15 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh nac Jerusalén, Jesús tanūlh xakaꞌtlaꞌ nac templo ē tzuculh cātantlakaxtu tī ixtastāꞌnamāꞌnalh ē tī ixtatamāhuanaꞌmāꞌnalh na ixtanquilhtīn templo. Cāmakpūspiꞌtniꞌkōꞌlh ixmesacaꞌn tī ixtapakxtumāꞌnalh ixtumīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē nā ixpūtahuiꞌlhcaꞌn tī ixtastāꞌmāꞌnalh pālūmax.
\v 16 Jā makxtekli nūn chāꞌtin natētaxtu na ixtanquilhtīn templo palh ixlēꞌmāꞌlh catūhuālh.
\v 17 Ixcāmāsuꞌyuniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē huanli:
\p ―¿Ē jā tatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ?: “Quinchic namāpācuhuīcan chic jā tlahuacan oración. Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh natamin natatlahua oración.” Chī tlahuapāꞌnaꞌntit, līmāxtunīꞌtantīt huaꞌchi ixpūtatzēꞌkniꞌcaꞌn kaꞌlhānaꞌnīꞌn.
\p
\v 18 Cāmācaꞌtzīnīca xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn ixtaputzamāꞌnalh chī natalīmaknī Jesús. Ixtajicuaꞌniꞌ Jesús ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalīꞌaꞌcnī chī ixmāsuꞌyu.
\v 19 Aꞌcxniꞌ ixtāꞌcnūnīꞌttzaꞌ chiꞌchiniꞌ, Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn tataxtulh nac Jerusalén.
\s Scācli xaquiꞌhuiꞌ higo
\r Mt. 21:20‑22
\p
\v 20 Ixlīlakalī tziꞌsaj tatētaxtulh jā ixyālh xaquiꞌhuiꞌ higo ē talaktzīꞌlh huaꞌchi īꞌscāckōꞌnīꞌttzaꞌ pōꞌktu ixtankēxēꞌk.
\v 21 Pedro lacapāstacli tū ixuaninīꞌt Jesús ē huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, calaꞌktziꞌ. Quiꞌhuiꞌ scāctāyakōꞌlhtzaꞌ; ūꞌtzaꞌ tū lacaquilhniꞌ.
\p
\v 22 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Caꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌtit Dios.
\v 23 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Catīxcuhuālh tī tzej naꞌaꞌkaꞌīꞌ ē jā nakaꞌlhī aꞌktuꞌ ixtalacapāstacniꞌ, natlahuaniꞌcan tū xlaꞌ nasquiꞌn. Palh nahuani sipej: “Catapānuꞌ āꞌtzāꞌ ē catojoꞌ nac xcān”, chuntzaꞌ nala, xmān jā cakaꞌlhīlh aꞌktuꞌ ixtalacapāstacniꞌ.
\v 24 Ūꞌtzaꞌ iccālīhuaniyān ixlīpōꞌktu tū nasquiꞌniꞌyāꞌtit aꞌcxniꞌ orarlīyāꞌtit Dios, caꞌaꞌkaꞌīꞌtit kaꞌlhīꞌyāꞌtittzaꞌ ē namaktīniꞌnāꞌtit.
\v 25 Aꞌcxniꞌ natāyaꞌyāꞌtit ē tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit oración, namātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit catīhuālh palh cātlahuaniꞌnīꞌtaꞌn tū jā tze. Chuntzaꞌ minTātaꞌcaꞌn tī huīꞌlh nac aꞌkapūn tzē nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān mincuentacaꞌn.
\v 26 Palh huiꞌxinaꞌn jā cāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn, minTātaꞌcaꞌn tī huīꞌlh nac aꞌkapūn jā caticāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌn tū jā tze tū tlahuaꞌnīꞌtaꞌntit.
\s Ixlīmāpaꞌksīn Jesús
\r Mt. 21:23‑27; Lc. 20:1‑8
\p
\v 27 Tachāꞌlh nac Jerusalén. Aꞌcxniꞌ Jesús ixlatlāꞌhuan xakaꞌtlaꞌ nac templo, talaktalacatzunaꞌjīlh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē xalakōluꞌn israelitas.
\v 28 Takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tī ixlīmāpaꞌksīn cālītlahuaꞌpāꞌt tzamāꞌ? ¿Tīchu maxquīꞌn huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn?
\p
\v 29 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Nā quit naꞌiccākelhasquiꞌnīyān catūhuālh. Palh naquilākelhtīyāuj, nā quit naꞌiccāhuaniyān tīchu ixlīmāpaꞌksīn iccālītlahuamāꞌlh huāꞌmāꞌ.
\v 30 ¿Tīchu ixlīmāpaꞌksīn ixlīmāꞌkpaxīniꞌn Juan? ¿Ixlīmāpaꞌksīn Dios o ixlīmāpaꞌksīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn? Caquilākelhtīuj.
\p
\v 31 Xlacaꞌn tatzuculh talālītāꞌchihuīnaꞌn ixlīmāncaꞌn ē talāhuanilh:
\p ―¿Chī nahuaniyāuj? Palh nahuaniyāuj ixlīmāꞌkpaxīniꞌn ixlīmāpaꞌksīn Dios, naquincākelhasquiꞌnīyān: “¿Tū ixpālacata jā aꞌkaꞌīꞌnīꞌtaꞌntit?”
\v 32 Jāla catihuaniuj ixlīmāpaꞌksīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn ixpālacata cājicuaꞌniꞌyāuj tachiꞌxcuhuīꞌt ―talāhuanilh.
\p Ixtajicuaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt natasītzīꞌ ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ Juan ixlīcānaꞌ ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\v 33 Ūꞌtzaꞌ talīkelhtīlh Jesús:
\p ―Jā iccāꞌtzīyāuj tīchu ixlīmāpaꞌksīn.
\p Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā chuntzaꞌ quit jā icticāhuanin tīchu ixlīmāpaꞌksīn iccālītlahuamāꞌlh huāꞌmāꞌ.
\c 12
\s Xalaccaꞌtzanaꞌ makscujnīꞌn
\r Mt. 21:33‑46; Lc. 20:9‑19
\p
\v 1 Jesús tzuculh cālītāꞌchihuīnaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tū līcaꞌtzīniꞌcan ē cāhuanilh:
\p ―Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī chaꞌnli mayāc tū māstāꞌ uvas. Līculālhuiꞌlīlh chihuix ixtiꞌyaꞌt ē cāxtlahualh ixpūlacchīꞌcan ē yāhualh aꞌktin torre tū napūmaktakaꞌlha ixpūꞌuva.
\p ’Āꞌlīstān cāmāsācuaꞌnīlh ixtiꞌyaꞌt makapitzīn tasācuaꞌn natascuja iꞌtātnaꞌ. Xlaꞌ aꞌlh latāꞌkchoko makat.
\v 2 Aꞌcxniꞌ chilhtzaꞌ ixpūlanān uvas, macāꞌlh īꞌscujniꞌ na ixpūꞌuva. Aꞌlh cāsquiꞌniꞌ tasācuaꞌn catamaxquīꞌlh tū tamakalanīꞌt tū ixlaꞌ ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 3 Tasācuaꞌn tachiꞌpalh scujniꞌ ē tatucsli ē chuntzaꞌ tamāspiꞌtli. Jā tū tū maxquīꞌca.
\v 4 Ixtēcuꞌ pūꞌuva macāꞌmpālh āꞌchāꞌtin īꞌscujniꞌ. Tasācuaꞌn tacuctaꞌlalh ē talakapalalh ē chuntzaꞌ tamacāꞌlh.
\v 5 Ixtēcuꞌ macāꞌmpālh āꞌchāꞌtin ē tamaknīlh xlaꞌ. Ixtēcuꞌ cāmacāꞌmpālh lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn. Tasācuaꞌn cālacniꞌcuiꞌlīlh makapitzīn ē tamaknīlh āꞌmakapitzīn.
\p
\v 6 ’Āꞌxmān chāꞌtin ixuīꞌlhcus tī tzē namacāꞌncan, ē ūꞌtzaꞌ ixkaꞌhuaꞌcha tī ixpāxquīꞌ. Xlaꞌ āꞌxmān macāꞌlh ē huanli: “Natalakachiꞌxcuhuīꞌ quinkaꞌhuaꞌcha.”
\v 7 Chuntzaꞌ jā ixlīcānaꞌ. Tasācuaꞌn talāhuanilh: “Ūꞌtzaꞌ tī ixlaꞌ nahuankōꞌ ixlīpōꞌktu tū kaꞌlhī ixtātaꞌ. Camaknīuj ē chuntzaꞌ quilacaꞌn nahuan pūꞌuva.”
\v 8 Tachiꞌpalh ē tamaknīlh ē taquīmacāꞌlh ixquilhtūn pūꞌuva.
\p
\v 9 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī puhuaꞌnāꞌtit? ¿Tūchu nacātlahuaniꞌ ixtēcuꞌ pūꞌuva tī ixcāmāsācuaꞌnīcanīꞌt? Naꞌaꞌn ē nacāmālaksputūkōꞌ tzamāꞌ tasācuaꞌn ē nacāmāsācuaꞌnī pūꞌuva āꞌmakapitzīn xtum tasācuaꞌn.
\p
\v 10 ¿Ē jā maktin līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit na ixtachihuīn Dios ixpālacata īꞌSkaꞌtaꞌ? Xlaꞌ huaꞌchi chihuix tū lītzoꞌkcanīꞌt ē chuntzaꞌ huan:
\q Tapācnaꞌnīꞌn talakmakaꞌlh chihuix ē tzamāꞌ chihuix tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca.
\q 	
\v 11 	 Chuntzaꞌ tlahualh Māpaꞌksīniꞌ ē quinaꞌn iclīꞌaꞌcnīyāuj.
\p
\v 12 Tī ixtaquiclhlaktziꞌn Jesús titachiꞌpacuꞌtunli ixpālacata taꞌuꞌcxcaꞌtzīlh xlacaꞌn huaꞌchi tasācuaꞌn nac pūꞌuva. Ixtajicuaꞌniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē ūꞌtzaꞌ talīmakxtekli ē taꞌaꞌlh.
\s Ixpālacata tamātāꞌjīn
\r Mt. 22:15‑22; Lc. 20:20‑26
\p
\v 13 Cālakmacāꞌnca Jesús āꞌmakapitzīn fariseos ē ixchiꞌxcuhuīꞌn Herodes. Cālakmacāꞌnca natakexmatxtu catūhuālh tū tzē natalīmālacsuꞌyu.
\v 14 Aꞌcxniꞌ talakchāꞌlh, tahuanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, iccaꞌtzīyāuj huiꞌx huaꞌnaꞌ tū ixlīcānaꞌ. Huiꞌx jā cātlahuaꞌniꞌyaꞌ cuenta chī talīchihuīnaꞌnān tachiꞌxcuhuīꞌt. Lacxtim cālaktzīꞌnaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Huiꞌx tzej māsuꞌyuꞌyaꞌ chī Dios lacasquiꞌn. ¿Inchā tze naꞌicxokoyāuj tū mātaꞌjīniꞌn emperador romano o jā ixlacasquiꞌnca?
\p
\v 15 Jesús ixcaꞌtzī xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata quilālīlaktzīꞌncuꞌtunāuj? Caquilālīminiꞌuj aꞌktin tumīn naꞌiclaktzīꞌn.
\p
\v 16 Talīminiꞌlh aꞌktin denario tū ixtumīncaꞌn ē Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu ixlacan tasuꞌyu nac huāꞌmāꞌ tumīn ē tīchu ixtacuhuīniꞌ tatzoꞌkniꞌ?
\p Xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Ixlaꞌ emperador.
\p
\v 17 Palaj tunca Jesús cāhuanilh:
\p ―Camaxquīꞌtit emperador tū ixlaꞌ ē camaxquīꞌtit Dios tū ixlaꞌ.
\p Xlacaꞌn talīꞌaꞌcnīlh chī cākelhtīlh Jesús.
\s Chī nala aꞌcxniꞌ nalacastālancuanaꞌn
\r Mt. 22:23‑33; Lc. 20:27‑40
\p
\v 18 Āꞌlīstān talakmilh Jesús makapitzīn saduceos. Xlacaꞌn tamāsuꞌyu jā catilacastālancuanaꞌnca. Ūꞌtzaꞌ talīhuanilh Jesús:
\p
\v 19 ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, Moisés quincāmakxtekniꞌnīꞌtan huāꞌmāꞌ tatzoꞌkniꞌ: Palh nanī chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī tamakaxtoknīꞌttzaꞌ, ē palh nīmakxteka ixpuscāt ē jā tī īꞌskaꞌtaꞌ, ixlacasquiꞌnca īꞌstancu natāꞌtamakaxtoka tī nīmakaꞌncanīꞌt. Xapūla kaꞌhuaꞌcha tī nalacatuncuhuīꞌ īꞌskaꞌtaꞌ nahuan xapuxcuꞌ tī nīnīꞌttzaꞌ.
\v 20 Ixtahuiꞌlānalh kelhatojon lītāꞌtimīn. Xapuxcuꞌ tamakaxtokli ē jā ixkaꞌlhī īꞌskaꞌtaꞌ aꞌcxniꞌ nīlh.
\v 21 Ixlīchāꞌtuꞌ tāꞌtamakaxtokli tī nīmakaꞌncanīꞌttzaꞌ ē nā xlaꞌ nīlh ē jā kaꞌlhīlh īꞌskaꞌtaꞌ. Chuntzaꞌ aꞌkspulapālh āꞌchāꞌtin īꞌstancu aꞌcxniꞌ tāꞌtamakaxtokli tī nīmakaꞌncanīꞌttzaꞌ.
\v 22 Chuntzaꞌ chāꞌtunuꞌ ixkelhatojoncaꞌn tatāꞌtamakaxtokli puscāt ē ixlīpōꞌktucaꞌn tanīlh. Jā tī chāꞌtin īꞌskaꞌtaꞌcaꞌn tamakxtekli. Āꞌxmān nīlh puscāt.
\v 23 Aꞌcxniꞌ nalacastālancuanaꞌncan, ¿tīchu ixlaꞌ nahuan tzamāꞌ puscāt? Ixkelhatojoncaꞌn ixtatāꞌtamakaxtoknīꞌt.
\p
\v 24 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ lītaꞌaꞌkskāhuīꞌnīꞌtaꞌntit minaꞌcstucaꞌn. Jā caꞌtzīyāꞌtit tū tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios ē jā caꞌtzīyāꞌtit chī huanīꞌt ixlītliꞌhuiꞌqui.
\v 25 Aꞌcxniꞌ nīnīꞌn natalacastālancuanaꞌn, jā catitamakaxtokca ē jā catitamāstāꞌlh ixtzuꞌmaꞌjancaꞌn natatamakaxtoka. Xlacaꞌn natala huaꞌchi ixángeles Dios xalanīꞌn nac aꞌkapūn.
\v 26 Moisés tzoꞌkli ixpālacata tī natalacastālancuanaꞌn aꞌcxniꞌ lītzoꞌkli aꞌctzunaꞌj quiꞌhuiꞌ tū ixlamamāꞌlh. ¿Ē jā līkelhtahuaꞌkanīꞌtaꞌntit tū Dios huanilh Moisés? Chuntzaꞌ huanli: “Quit ixDioscaꞌn Abraham ē Isaac ē Jacob.”
\v 27 Dios ūꞌtzaꞌ ixDioscaꞌn xalakahuan ē jā xanīnīꞌn. Huiꞌxinaꞌn taꞌaꞌkskāhuīꞌyāꞌtit minaꞌcstucaꞌn.
\s Līmāpaꞌksīn tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca
\r Mt. 22:34‑40; Lc. 10:27
\p
\v 28 Cālakmilh Jesús chāꞌtin xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn ē cākexmatli chī saduceos talālīhuanimāꞌnalh. Xlaꞌ caꞌtzīlh chī tzej cākelhtīlh Jesús. Palaj tunca kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchūyā līmāpaꞌksīn āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca?
\p
\v 29 Jesús kelhtīlh:
\p ―Līmāpaꞌksīn tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca, ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: “Cakexpaꞌttit huiꞌxinaꞌn israelitas. Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn xmān ūꞌtzaꞌ Māpaꞌksīniꞌ.
\v 30 Calīpāxquiꞌ Māpaꞌksīniꞌ tī minDios ixlīpōꞌktu milīstacnaꞌ ē ixlīpōꞌktu mintalacapāstacniꞌ ē milītliꞌhuiꞌqui.”
\v 31 Ixlīꞌaꞌktuꞌ līmāpaꞌksīn ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: “Capāxquiꞌ āꞌmakapitzīn chuntzaꞌ chī pāxquīꞌcaꞌnaꞌ minaꞌcstu.” Jā tū aꞌnan āꞌaꞌktin līmāpaꞌksīn tū āꞌchulāꞌ ixlacasquiꞌnca.
\p
\v 32 Palaj tunca xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn huanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū huaꞌnaꞌ, Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ. Huīꞌlh chāꞌtin Dios ē xlaꞌ xmān ixlīmān Dios.
\v 33 Ixlacasquiꞌnca nalīpāxquīꞌyāuj ixlīpōꞌktu quilīstacnaꞌcaꞌn ē ixlīpōꞌktu quintalacapāstacniꞌcaꞌn ē quilītliꞌhuiꞌquicaꞌn. Nā ixlacasquiꞌnca napāxquīꞌyāuj āꞌchāꞌtin chuntzaꞌ chī quinaꞌcstucaꞌn quincātapāxquīꞌyān. Palh chuntzaꞌ natlahuayāuj, ūꞌtzaꞌ āꞌchulāꞌ xatze ē jā namālacnūnīyāuj Dios tū maknīcan ē tū lhcuyucan.
\p
\v 34 Jesús cuenta tlahualh chī tzej lacapāstacli ē kelhtīlh xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmāpaꞌksīn. Jesús huanilh:
\p ―Tisputniꞌyān xmān macstiꞌnaꞌj natapaꞌksīniꞌyaꞌ Dios.
\p Jātzaꞌ tī chāꞌtin ixkelhasquiꞌnīcuꞌtun ixpālacata ixtajicuaꞌn.
\s Cristo īꞌxūꞌnātāꞌnat David
\r Mt. 22:41‑46; Lc. 20:41‑44
\p
\v 35 Jesús ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt xakaꞌtlaꞌ nac templo ē cāhuanilh:
\p ―Xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn, ¿chī talīhuancan Cristo tī Dios huiꞌlīlh ixlīmakapūtaxtūnuꞌ ūꞌtzaꞌ īꞌxūꞌnātāꞌnat David?
\v 36 Tzamāꞌ David huanli chuntzaꞌ chī māsuꞌyuniꞌlh Espíritu Santo ē chuntzaꞌ tzoꞌkli:
\q Māpaꞌksīniꞌ Dios huanilh quiMāpaꞌksīniꞌ:
\q “Catahuiꞌlaꞌ na quimpekxtūcānaꞌj hasta aꞌcxniꞌ quit naꞌiccāskāhuīꞌkōꞌ mintāꞌlāquiclhlaktziꞌ.”
\m
\v 37 Palh David līchihuīnaꞌnli īꞌxūꞌnātāꞌnat ē māpācuhuīlh ixMāpaꞌksīniꞌ, ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun xlaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ nalītaxtu ―huanli Jesús.
\p Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt līpāxuhua takexmatli.
\s Jesús cālīmālacsuꞌyulh xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn
\r Mt. 23:1‑36; Lc. 11:37‑54; 20:45‑47
\p
\v 38 Aꞌcxniꞌ Jesús ixcāmāsuꞌyuniꞌmāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt, ixcāhuani:
\p ―Catamaktakaꞌlhtit ē jā ticālīꞌaꞌkskāhuīꞌyān xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn tī tapūlatāꞌkchokocuꞌtun xapūlhmāꞌn ixluꞌxuꞌcaꞌn. Nā talacasquiꞌn cacātāꞌchihuīnaꞌnca ē cacālakachiꞌxcuhuīꞌca nac cāꞌtejen.
\v 39 Na ixtemplocaꞌn israelitas xlacaꞌn taquilhpūlatahuiꞌlacuꞌtun ē talacasquiꞌn cacālakachiꞌxcuhuīꞌca jā tlahuacan cāꞌtaniꞌ.
\v 40 Xlacaꞌn taꞌaꞌkskāhuīꞌmaktī ixchiccaꞌn tī ixtacānīmakaꞌncanīꞌt ē āꞌlīstān naꞌj tunca taꞌorarlī jā nacālaktzīꞌncan ē chuntzaꞌ talīꞌaꞌkskāhuīꞌnin. Āꞌchulāꞌ natapātīniꞌn xlacaꞌn ē jā āꞌmakapitzīn.
\s Tū māstāꞌlh xcamanīn tī nīmakaꞌncanīꞌt
\r Lc. 21:1‑4
\p
\v 41 Jesús tahuīꞌlh na ixlacatīn jā ixmojōcan tumīn tū maxquīꞌcan Dios. Ixcālaktzīꞌmāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌcxniꞌ ixtamojō ixtumīncaꞌn. Kelhalhūhuaꞌ lacricujnuꞌ tamojōlh lhūhuaꞌ ixtumīncaꞌn.
\v 42 Milh chāꞌtin tī nīmakaꞌncanīꞌt; xcamanīn ixuanīꞌt. Xlaꞌ cāmojōlh pektuꞌ ixtumīn cobre; xmān macstiꞌnaꞌj ixtatlaj.
\v 43 Jesús cātaꞌsaniꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ iccāhuaniyān: tū mojōlh huāꞌmāꞌ xcamanīn tī nīmakaꞌncanīꞌt āꞌchulāꞌ ixtatlaj na ixlacatīn Dios ē jā tū tamojōlh āꞌmakapitzīn.
\v 44 Xlacaꞌn tamojōlh xmān tū ixcāquītāxtūniꞌnīꞌttzaꞌ ixpālacata xlacaꞌn lacricujnuꞌ. Puscāt, xlaꞌ masqui jā lhūhuaꞌ ixkaꞌlhī, māstāꞌkōꞌlh ixlīpōꞌktu tū ixlīhuāꞌyan.
\c 13
\s Jesús huanli nalactlahuacan xakaꞌtlaꞌ templo
\r Mt. 24:1‑2; Lc. 21:5‑6
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Jesús ixtaxtumāꞌlh xakaꞌtlaꞌ nac templo, chāꞌtin īꞌscujnuꞌnīꞌn huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ, calaꞌktziꞌ. Tzēhuanīꞌt chihuix tū lītlahuacanīꞌt huāꞌmāꞌ xakaꞌtlaꞌ templo ē tzej taxtulh.
\p
\v 2 Jesús kelhtīlh:
\p ―Calaktzīꞌntit ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū ixlaꞌ templo. Namin aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nūn aꞌktin chihuix catilākētahuīꞌlh. Ixlīpōꞌktucaꞌn nataponckōꞌ ē talhtaꞌm nalacla.
\s Nalīcaꞌtzīcan chī naꞌaꞌksputa cāꞌquilhtamacuj
\r Mt. 24:3‑28; Lc. 21:7‑24; 17:22‑24
\p
\v 3 Jesús tahuīꞌlh na ixtūtzāꞌn sipej jā huanican Olivos ē na ixlaktzaj xakaꞌtlaꞌ templo. Pedro ē Jacobo ē Juan ē Andrés tzēꞌk takelhasquiꞌnīlh:
\p
\v 4 ―Iclacasquiꞌnāuj naquilāhuaniyāuj jāꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula tzamāꞌ. ¿Chī naꞌiclīcaꞌtzīyāuj palh palaj naꞌaꞌkspula tū huaꞌnti?
\p
\v 5 Jesús cāhuanilh:
\p ―Catamaktakaꞌlhtit jā tī chāꞌtin nacāꞌaꞌkskāhuīꞌyān.
\v 6 Lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn natahuan takaꞌlhī quilīmāpaꞌksīn. Chāꞌtunuꞌ natahuan: “Quit Cristo tī Dios lacsacnīꞌt.” Chuntzaꞌ lhūhuaꞌ tī nacāꞌaꞌkskāhuīꞌcan.
\p
\v 7 ’Nakexpaꞌtāꞌtit chī macasāꞌnan jā lacatzunaꞌj lātaꞌlamāꞌca ē nacātamācaꞌtzīnīyān chī lātaꞌlamāꞌca makat. Jā tijicuaꞌnāꞌtit. Chuntzaꞌ pūla naꞌaꞌkspula. Jānaꞌj ixlīꞌaꞌksputniꞌ.
\v 8 Chāꞌtin puxcuꞌ ixtāꞌlāquiclhlaktziꞌ nahuan āꞌchāꞌtin. Chāꞌtin māpaꞌksīniꞌ naskāhuīꞌcuꞌtun āꞌchāꞌtin. Calhāxcuhuālh natachiqui tiꞌyaꞌt ē naꞌaꞌnan tatziꞌncstat. Ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ xmān ixlītzucuniꞌ chī napātīniꞌncan.
\p
\v 9 ’Cuenta catlahuaꞌtit ixpālacata nacātamacamāstāꞌyān jā tahuiꞌlānaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn ē nacātamaksnoꞌkān nac templo. Quilāꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌyāuj ē ūꞌtzaꞌ nacātalīlēꞌnān na ixlacatīncaꞌn gobernadores ē na ixlacatīncaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn. Chuntzaꞌ nachihuīnaꞌnāꞌtit quimpālacata.
\p
\v 10 ’Aꞌcxniꞌ jānaꞌj āꞌsputa tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj, ixlacasquiꞌnca nacāmāsuꞌyuniꞌcan xatze tachihuīn tachiꞌxcuhuīꞌt calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj.
\v 11 Aꞌcxniꞌ nacātachiꞌpayān ē nacātamacamāstāꞌyān aꞌntzaꞌ jā tahuiꞌlānaꞌlh māpaꞌksīniꞌnīꞌn, jā catilīꞌaꞌktayuntit pūla chī nalītamaktāyayāꞌtit. Nahuaꞌnāꞌtit tū puhuaꞌnāꞌtit aꞌcxniꞌ nachāꞌn tzamāꞌ hora. Jā huiꞌxinaꞌn catichihuīnaꞌntit. Espíritu Santo nacāmāchihuīnīyān.
\p
\v 12 ’Tī quintaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ nacāmacamāstāꞌcan jā tahuiꞌlānaꞌlh māpaꞌksīniꞌnīꞌn. Masqui ixtāꞌtincaꞌn natamacamāstāꞌ nacāmaknīcan. Xanatātanaꞌ natamacamāstāꞌ nacāmaknīcan ixcamanaꞌcaꞌn tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ. Lacstīn natasītzīꞌniꞌ ixtātaꞌcaꞌn ē ixtzīꞌcaꞌn tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ ē natamāmaknīnīniꞌn.
\v 13 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt nacātaquiclhlaktzīꞌnān ē xmān tū quilīpālacata. Tī natatāyaniꞌ hasta aꞌcxniꞌ natanī, xlacaꞌn nacāmakapūtaxtūcan.
\p
\v 14 ’Nalaktzīꞌnāꞌtit tzamāꞌ jā tze tū nalactlahuakōꞌ ē natāya jā jā minīꞌniꞌ chuntzaꞌ chī tzoꞌknulh profeta Daniel. Quit tī ictzoꞌkmāꞌlh huāꞌmāꞌ, iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn tī kelhtahuaꞌkapāꞌnaꞌntit cuenta catlahuaꞌtit. Aꞌcxniꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit tzamāꞌ, aꞌcxniꞌ ixlacasquiꞌnca natatzāꞌla hasta nac sipej xlacaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh nac Judea.
\v 15 Tzamāꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ natayuja tī tahuiꞌlānaꞌlh na ixaꞌkstīn ixchiccaꞌn, jā catitatanūlh na ixchiccaꞌn natamāxtu catūhuālh tū ixlaꞌcaꞌn.
\v 16 Tī tascujmāꞌnalh nac pūcuxtu jā catitataspiꞌtli na ixchiccaꞌn natataya ixluꞌxuꞌcaꞌn.
\v 17 Tzamāꞌ quilhtamacuj koxa titala puscan tī takaꞌlhīnīꞌt o tī tamātziꞌquīꞌniꞌncus.
\p
\v 18 ’Casquiꞌniꞌtit Dios jā ixlacasquiꞌnca natzāꞌlaꞌyāꞌtit aꞌcxniꞌ lonknuꞌn.
\v 19 Napātīniꞌncan aꞌcxniꞌ nala huāꞌmāꞌ. Hasta aꞌcxniꞌ Dios mālacatzuculh tzamāꞌ cāꞌquilhtamacuj, jā maktin pātīniꞌncanīꞌt chī napātīniꞌncan tzamāꞌ quilhtamacuj. Jātzaꞌ maktin catilalh ixtāꞌchuntzaꞌ āꞌlīstān.
\v 20 Palh Dios jā ixtimāmacstiꞌnaꞌjīlh huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, jā ixtaꞌaꞌkapūtaxtulh jā tī chāꞌtin. Dios namāmacstiꞌnaꞌjī ixpālacata cālakalhuꞌman xlacaꞌn tī cālacsacnīꞌt.
\p
\v 21 ’Aꞌcxniꞌ namin tzamāꞌ tapātīn ē palh catīhuālh ixcāhuanin: “Chā calaktzīꞌntit. Āꞌ huīꞌlh Cristo tī Dios lacsacuiꞌlīlh”, jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌtit. Palh catīhuālh ixcāhuanin: “Chā calaktzīꞌntit. Āꞌjnanuꞌ yālh”, jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌtit.
\v 22 Natamin lhūhuaꞌ aꞌkskāhuīꞌniꞌnīꞌn ē makapitzīn natahuan māniꞌ xlacaꞌn Cristo ē āꞌmakapitzīn natahuan māniꞌ xlacaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios. Nā natatlahua līꞌaꞌcnīn nataꞌaꞌkskāhuīꞌcuꞌtun xlacaꞌn tī Dios cālacsacli. Jāla catitaꞌaꞌkskāhuīꞌlh tī Dios cālacsacli masqui nacāꞌaꞌkskāhuīꞌcan āꞌmakapitzīn.
\v 23 Skalalh catahuiꞌlaꞌtit. Iccāhuanintzaꞌ ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ ē chuntzaꞌ jā nacātitaꞌaꞌkskāhuīꞌyān.
\s Chī namimpala Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn
\r Mt. 24:29‑35, 42‑44; Lc. 21:25‑36
\p
\v 24 Jesús cāhuanipālh:
\p ―Tzamāꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspulatzaꞌ huāꞌmāꞌ tapātīn, chiꞌchiniꞌ ē mālhcuyuꞌ jā catitamāxkakēniꞌlh.
\v 25 Staꞌcu natamināchaꞌ nac aꞌkapūn ē hasta aꞌkapūn natachiqui.
\v 26 Aꞌcxniꞌ naquintalaktzīꞌn quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn chī naꞌicpūmin nac poklhnuꞌ. Naꞌickaꞌlhī lhūhuaꞌ lītliꞌhuiꞌqui ē tzēhuanīꞌt naꞌicxkaka.
\v 27 Palaj tunca naꞌiccāmacamin quinángeles ē natamākēstoka tī cālacsaccanīꞌt. Natamin tī cālacsaccanīꞌt xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj.
\p
\v 28 ’Calīmakscaꞌttit xaquiꞌhuiꞌ higo. Aꞌcxniꞌ tzaꞌlaꞌnkaꞌ ixpeken ē tzucumāꞌlh tapuꞌn xapaꞌlhmaꞌ, huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ nalhcācnan.
\v 29 Chuntzaꞌ aꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū iccāhuaniyān, nacaꞌtzīyāꞌtit talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ aꞌcxniꞌ nasputa cāꞌquilhtamacuj. Talacatzunaꞌjīmāꞌlhtzaꞌ huaꞌchi chāꞌtin tī kaꞌlhīmāꞌca ē yālhtzaꞌ na ixlacapūn mākelhcha.
\v 30 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Xlacaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlhcus jā catitanīkōꞌlh hasta aꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū iccāhuanin.
\v 31 Masqui nasputa aꞌkapūn ē nasputa tiꞌyaꞌt, jā maktin catisputli quintachihuīn; pōꞌktu nakentaxtukōꞌ.
\p
\v 32 ’Jā tī chāꞌtin caꞌtzī jāꞌcxniꞌ namin huāꞌmāꞌ quilhtamacuj o huāꞌmāꞌ hora; nūn ángeles xalanīꞌn nac aꞌkapūn jā tacaꞌtzī. Nūn īꞌSkaꞌtaꞌ Dios jā caꞌtzī. Xmān Dios xaTātaꞌ caꞌtzī jāꞌcxniꞌ ixlīcānaꞌ naꞌaꞌkspula.
\p
\v 33 ’Skalalh catahuiꞌlaꞌtit ixpālacata jā caꞌtzīyāꞌtit jāꞌcxniꞌ naꞌaꞌkspula huāꞌmāꞌ.
\v 34 Ūꞌtzaꞌ huaꞌchi chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī naꞌaꞌn latāꞌkchoko makat. Nacāmacamaxquīꞌtāꞌquīꞌ ixchic īꞌscujnuꞌnīꞌn ē nacāmaxquīꞌ ixtascujūtcaꞌn chāꞌtunuꞌ. Nayāhua chāꞌtin maktakaꞌlhnaꞌ nac tanquilhtīn ē namāpaꞌksī skalalh natāya.
\v 35 Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn skalalh catahuiꞌlaꞌtit ixpālacata jā caꞌtzīyāꞌtit jāꞌcxniꞌ namin ixtēcuꞌ chic. Palhāsāꞌ namin smalankaꞌn, o aꞌcxniꞌ chūꞌcus nataꞌsa puyux, o iꞌtāt tzīꞌsa, o aꞌcxniꞌ xkakatzaꞌ.
\v 36 Ūꞌtzaꞌ skalalh calītahuiꞌlaꞌtit ixpālacata jā lhtatapāꞌnaꞌntit aꞌcxniꞌ xamaktin namin.
\v 37 Iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn: Skalalh catahuiꞌlaꞌtit. Nā skalalh catatahuīꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ―cāhuanilh Jesús.
\c 14
\s Talīchihuīnaꞌnli natachiꞌpa Jesús
\r Mt. 26:1‑5; Lc. 22:1‑2; Jn. 11:45‑53
\p
\v 1 Āꞌaꞌktuꞌ quilhtamacuj īꞌsputacus ixcāꞌtaniꞌcaꞌn israelitas tū huanican pascua aꞌcxniꞌ huaꞌcan pāntzīn tū jā kaꞌlhī levadura. Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ixtaputzamāꞌnalh chī natalīꞌaꞌkskāhuīꞌ Jesús natachiꞌpa ē natamāmaknīnīniꞌn.
\v 2 Talāhuanilh:
\p ―Palh natlahuayāuj catūhuālh līhuan lamāꞌlh cāꞌtaniꞌ, tachiꞌxcuhuīꞌt natatāꞌkaquīꞌ.
\s Chāꞌtin puscāt līcuctlahualh aceite Jesús
\r Mt. 26:6‑13; Jn. 12:1‑8
\p
\v 3 Jesús ixuīꞌlh nac Betania na ixchic Simón. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Simón tī ixmasniꞌmāꞌlh ixquinīt ē ixtzeyanīꞌttzaꞌ. Aꞌcxniꞌ Jesús ixuāꞌyamāꞌlh aꞌntzaꞌ, chāꞌtin puscāt laktalacatzunaꞌjīlh. Ixlēꞌmāꞌlh pātin lameti tū ixlītzuma aceite tū xatapalaxlaꞌ ē muꞌcsu ixuanīꞌt. Ūꞌtzaꞌ tū huanican nardo. Puscāt paꞌklhli lameti ē līcuctlahualh Jesús aceite.
\v 4 Makapitzīn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh talīsītzīꞌlh ē talāhuanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata pāxcat līlalh huāꞌmāꞌ aceite?
\v 5 Ixtatlaj huaꞌchi ixtatlaj chāꞌtin chiꞌxcuꞌ chī aꞌktin cāꞌta. Tzē īꞌstāꞌca ē tumīn tzē ixcāmaxquīꞌca xcamanīnīꞌn.
\p Taquilhnīlh puscāt.
\p
\v 6 Jesús cāhuanilh:
\p ―Camakxtektit. ¿Tū ixpālacata jicsmāhuīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ puscāt? Quintlahuaniꞌlh tū tze.
\v 7 Pōꞌktu quilhtamacuj naꞌaꞌnan xcamanīnīꞌn na milacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Aꞌcxniꞌ lacasquiꞌnāꞌtit, tzē nacātlahuaniꞌyāꞌtit tū tze. Quit jā pōꞌktu quilhtamacuj naꞌiccātāꞌtahuiꞌlayān.
\v 8 Puscāt tlahualh tū tzē ixlacpuhuan. Quilīcuctlahualh aceite ē chuntzaꞌ quincāxuiꞌlīlhtzaꞌ chī naquimāꞌcnūcan.
\v 9 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj jā namācaꞌtzīnīniꞌncan xatze tachihuīn ixlaꞌ Cristo, aꞌntzaꞌ nahuancan tū tlahualh huāꞌmāꞌ puscāt. Ūꞌtzaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn natalīlacapāstaca xlaꞌ ―huanli Jesús.
\s Judas cāhuanilh namacamāstāꞌ Jesús
\r Mt. 26:14‑16; Lc. 22:3‑6
\p
\v 10 Judas Iscariote chāꞌtin ixlīkelhacāujtuꞌ scujnuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. Xlaꞌ cālakaꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ nacāhuani ixcāmacamaxquīꞌlh Jesús.
\v 11 Aꞌcxniꞌ takexmatli tū cāhuanica, tapāxuhualh ē tahuanilh natamaxquīꞌ tumīn. Ē Judas tzuculh putza chī ixlīmacamāstāꞌlh Jesús.
\s Jesús cātāꞌhuāꞌyalh īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Mt. 26:17‑29; Lc. 22:7‑23; Jn. 13:21‑30; 1 Co. 11:23‑26
\p
\v 12 Milh quilhtamacuj tū ixlītzucuniꞌ cāꞌtaniꞌ aꞌcxniꞌ huaꞌcan pāntzīn tū jā lītlahuacanīꞌt levadura. Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ maknīcan xaskaꞌtaꞌ purecuꞌ tū nahuaꞌcan ixpālacata huāꞌmāꞌ cāꞌtaniꞌ tū huanican pascua. Īꞌscujnuꞌnīꞌn takelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Jāchu lacasquiꞌnaꞌ naꞌicaꞌnāuj naꞌiccāxtlahuayāuj tū nahuaꞌcan cāꞌtaniꞌ?
\p
\v 13 Cāmacāꞌlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Capintit nac cāꞌlacchicniꞌ ē namaclaꞌyāꞌtit chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī lēꞌmāꞌlh ixtlāmam. Nastālaniꞌyāꞌtit.
\v 14 Jā xlaꞌ natanū, nā natanūꞌyāꞌtit ē nahuaniyāꞌtit ixtēcuꞌ chic: “Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ huaniyān: ¿Jā yālh cuarto jā tzē naꞌiccātāꞌhuaꞌyān quiscujnuꞌnīꞌn tū huaꞌcan cāꞌtaniꞌ pascua?”
\v 15 Xlaꞌ nacāmāsuꞌyuniꞌyān aꞌktin cuarto ixlīquilhaꞌktu chic. Kaꞌtlaꞌ cuarto ē cāxniꞌjtzaꞌ huīꞌlh. Aꞌntzaꞌ nacāxtlahuaꞌyāꞌtit quilīhuaꞌcaꞌn.
\p
\v 16 Taꞌaꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē tatanūlh nac cāꞌlacchicniꞌ. Kentaxtulh chuntzaꞌ chī Jesús ixcāhuaninīꞌt ē tacāxtlahualh līhuaꞌ.
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ ixtāꞌcnūmāꞌlhtzaꞌ chiꞌchiniꞌ, Jesús cātāꞌchāꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn aꞌntzaꞌ.
\v 18 Ixtahuāꞌyamāꞌnalhcus aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ iccāhuaniyān. Chāꞌtin chī huiꞌxinaꞌn tī quilātāꞌhuāꞌyamāꞌnauj, ūꞌtzaꞌ naquimacamāstāꞌ.
\p
\v 19 Xlacaꞌn tatzuculh talīpuhuan ē chāꞌtunuꞌ xlacaꞌn takelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē quit?
\p
\v 20 Jesús cākelhtīlh:
\p ―Chāꞌtin chī huiꞌxinaꞌn milīkelhacāujtuꞌcaꞌn ē ūꞌtzaꞌ tī quintāꞌpūhuāꞌyan tzamāꞌ pulātu.
\v 21 Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naquinaꞌkspula chuntzaꞌ chī tatzoꞌkniꞌ quimpālacata na ixtachihuīn Dios. Līlakalhuꞌmānat chiꞌxcuꞌ tī naquimacamāstāꞌ; nalīlīpuhuan. Āꞌchulāꞌ tze ixpālacata xlaꞌ palh jā ixtilacatuncuhuīꞌlh.
\p
\v 22 Līhuan ixtahuāꞌyamāꞌnalh, Jesús tayalh pāntzīn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Aꞌcxniꞌ cheꞌkelh, cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Cahuaꞌtit. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quimacniꞌ.
\p
\v 23 Tayalh vaso ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios. Cāmaxquīꞌlh īꞌscujnuꞌnīꞌn ē ixlīpōꞌktucaꞌn tahuaꞌlh.
\v 24 Cāhuanilh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quinkaꞌlhniꞌ. Ūꞌtzaꞌ tū līcāxtlahuacan xasāstiꞌ talacāxtlahuan chī Dios nacālīmakapūtaxtū tachiꞌxcuhuīꞌt. Quinkaꞌlhniꞌ ūꞌtzaꞌ tū naꞌicmakaꞌn nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ tū jā tze tū tatlahualh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 25 Ixlīcānaꞌ tū iccāhuaniyān. Jātzaꞌ āꞌmaktin ictihuaꞌlh xaxcān uva hasta aꞌcxniꞌ naꞌicuaꞌ xtum xaxcān uva xasāstiꞌ jā Dios māpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\s Jesús huanli Pedro nakelhtatzēꞌka
\r Mt. 26:30‑35; Lc. 22:31‑34; Jn. 13:36‑38
\p
\v 26 Aꞌcxniꞌ ixtapixtlīꞌnīꞌt aꞌktin himno, tataxtulh ē taꞌaꞌlh nac sipej jā huanican Olivos.
\v 27 Jesús cāhuanilh:
\p ―Milīpōꞌktucaꞌn naquilāꞌaꞌkxtekmakaꞌnāuj ixpālacata tū naquinaꞌkspula. Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Naꞌicmaknī pastor ē nataꞌaꞌkahuankōꞌ purecuꞌ.”
\v 28 Aꞌcxniꞌ naquimālacastālancuanīcan, xapūla naꞌicaꞌn quit nac estado Galilea. Aꞌntzaꞌ nalāpāxtokāuj.
\p
\v 29 Pedro huanilh:
\p ―Masqui ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn nataꞌaꞌkxtekmakaꞌnān, quit jā ictimakxtekniꞌ.
\p
\v 30 Jesús huanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ tū icuaniyān. Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ tzīꞌsa aꞌcxniꞌ jānaꞌj āꞌtaꞌsa ixlīmaktuꞌ puyux, huiꞌx naquinkelhtatzēꞌka maktuꞌtun.
\p
\v 31 Pedro āꞌchulāꞌ lacatejtin huanli:
\p ―Masqui naquintāꞌmaknīcaꞌnaꞌ, quit jā ictikelhtatzēꞌkniꞌ.
\p Ixlīpōꞌktucaꞌn āꞌmakapitzīn lacxtim tahuanli.
\s Jesús orarlīlh jā huanican Getsemaní
\r Mt. 26:36‑46; Lc. 22:39‑46
\p
\v 32 Jesús ē īꞌscujnuꞌnīꞌn taꞌchāꞌlh jā huanican Getsemaní. Cāhuanilh:
\p ―Catahuiꞌlaꞌtit huiꞌxinaꞌn huāꞌtzāꞌ līhuan quit naꞌicorarlī.
\p
\v 33 Cālēꞌlh lacapunchunaꞌj Pedro ē Jacobo ē Juan. Tzuculh tamakchuyī ē aꞌkatuyunli.
\v 34 Cāhuanilh:
\p ―Iclīpuhuan hasta tzē naꞌiclaknī quintalīpuhuat. Catachokotit huāꞌtzāꞌ ē skalalh catahuiꞌlaꞌtit.
\p
\v 35 Jesús aꞌlh lacapunchunaꞌj ē tatzokostalh nac tiꞌyaꞌt ē squiꞌniꞌlh Dios palh tzē ixaꞌkapūtaxtulh tū naꞌaꞌkspula
\v 36 ē huanli:
\p ―QuinTātaꞌ, palh tzē naꞌicaꞌkapūtaxtu tzamāꞌ tū naꞌicpātī, camakxtekti chuntzaꞌ nala. Masqui naꞌicpātīniꞌn, calalh tū huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ ē jā calalh tū quit iclacasquiꞌn.
\p
\v 37 Mimpālh jā ixcāmakxteknīꞌt īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cālaktzīꞌlh ē ixtalhtatahuiꞌlānaꞌlh. Huanilh Pedro:
\p ―¿Ē lhtatahuiꞌlaꞌ, Simón? ¿Ē jāla tāyaniꞌtit mintalhtatacaꞌn nūn aꞌktin hora?
\v 38 Lakahuan catahuiꞌlaꞌtit ē casquiꞌniꞌtit Dios jā nacātaꞌaꞌkskāhuīꞌyān aꞌcxniꞌ nacātalīlaktzīꞌncuꞌtunān. Ixlīcānaꞌ masqui milīstacnaꞌcaꞌn tatlahuacuꞌtun tū xatze, mimacniꞌcaꞌn jā takaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui.
\p
\v 39 Ixlīmaktuꞌ aꞌlh lacapunchunaꞌj ē chu ūꞌtzaꞌ lacxtim squiꞌniꞌlh Dios.
\v 40 Taspiꞌtpālh jā ixcāmakxteknīꞌt īꞌscujnuꞌnīꞌn ē cālaktzīꞌlh ē ixtalhtatahuiꞌlānaꞌlh. Jāla tatāyaniꞌlh ixtalhtatacaꞌn ē jā ixtacaꞌtzī chī natakelhtī.
\v 41 Aꞌcxniꞌ ixlīmaktuꞌtun taspiꞌtli aꞌntzaꞌ jā ixcāmakxteknīꞌt, cāhuanilh:
\p ―¿Ē lhtatapāꞌnaꞌntitcus ē jaxpāꞌnaꞌntitcus? Tzetzaꞌ. Chuhuaꞌj chilhtzaꞌ hora tū līlhcānancanīꞌt. Quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn ē naquimacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 42 Catāyaꞌtit ē cāhuetzaꞌ; mimāꞌlhtzaꞌ tī naquimacamāstāꞌ.
\s Chīꞌlēꞌnca Jesús
\r Mt. 26:47‑56; Lc. 22:47‑53; Jn. 18:2‑11
\p
\v 43 Palaj tunca aꞌcxniꞌ Jesús ixcātāꞌchihuīnaꞌmāꞌlhcus, chāꞌlh Judas. Xlaꞌ chāꞌtin ixlīkelhacāujtuꞌ scujnuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. Tatāꞌchāꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē ixtalēꞌn ixmachītacaꞌn ē quiꞌhuiꞌ. Talīchāꞌlh ixlīmāpaꞌksīncaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 44 Judas ūꞌtzaꞌ tī ixmacamāstāꞌmāꞌlh ē xlaꞌ ixcāhuaninīꞌttzaꞌ chī natalīlakapasa tīchu Jesús. Ixcāhuaninīꞌt:
\p ―Naꞌiclacamuꞌsu chāꞌtin; ūꞌtzaꞌ Jesús. Nachiꞌpayāꞌtit ē nalīpināꞌtit ē namaktakaꞌlhāꞌtit.
\p
\v 45 Aꞌcxniꞌ chāꞌlh Judas, palaj tunca laktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē huanilh:
\p ―Mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ.
\p Lacamuꞌsulh.
\v 46 Tachiꞌxcuhuīꞌt tī tatāꞌmilh talaktalacatzunaꞌjīlh Jesús ē tachiꞌpalh natalēꞌn.
\p
\v 47 Ixyālh chāꞌtin tī ixtāꞌminīꞌt Jesús. Xlaꞌ māxtulh ixmachīta ē mātakāhuīꞌlh ixtasācuaꞌ xapuxcuꞌ pālej ē aꞌkacāꞌyujulh ixaꞌkaꞌxkoꞌlh.
\v 48 Jesús cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata lītaꞌntit mimachītacaꞌn ē minquiꞌhuiꞌcaꞌn? Huaꞌchi chiꞌpacuꞌtunāꞌtit chāꞌtin kaꞌlhānaꞌ.
\v 49 Aꞌcxniꞌ xaꞌiccātāꞌlatlāꞌhuanān lakalīyān nac templo, ¿tū ixpālacata jāla quilāchiꞌpauj aꞌcxniꞌ? Chuhuaꞌj naquinaꞌkspula ē namākentaxtū tū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios ―cāhuanilh.
\p
\v 50 Ixlīpōꞌktucaꞌn scujnuꞌnīꞌn tatzāꞌlalh ē chuntzaꞌ talīꞌaꞌkxtekmakaꞌlh Jesús.
\s Tzāꞌlalh chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha
\p
\v 51 Chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha stālaniꞌlh. Jā ixlhakāꞌnīꞌt ixluꞌxuꞌ; xmān ixlītapāchīꞌnīꞌt aꞌktin sábana. Aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tachiꞌpalh,
\v 52 makalhalha tzāꞌlalh ē makaꞌlh sábana.
\s Jesús na ixlacatīncaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn israelitas
\r Mt. 26:57‑68; Lc. 22:54‑55, 63‑71; Jn. 18:12‑14, 19‑24
\p
\v 53 Xlacaꞌn tī tachiꞌpalh Jesús, talēꞌlh jā ixuīꞌlh xapuxcuꞌ pālej. Talaktakēstokli ixlīpōꞌktucaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn.
\v 54 Pedro laka makat stālaniꞌlh ē chāꞌlh hasta ixtanquilhtīn ixchic xapuxcuꞌ pālej. Tanūlh na ixcorralh chic ē cātāꞌtahuīꞌlh policías. Ixcātāꞌskoꞌhuīꞌlh nac macscut.
\p
\v 55 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalakaꞌtlaꞌ māpaꞌksīniꞌnīꞌn tī ixtaputzānaꞌnī, xlacaꞌn ixtaputzamāꞌnalh chī natalīmālacsuꞌyu Jesús natalīmāmaknīnīniꞌn. Jā ixtamacla tū tzē natalīmālacsuꞌyu.
\v 56 Masqui līlhūhuaꞌ talīchihuīnaꞌnli tū jā ixlīcānaꞌ ixpālacata Jesús, jā lacxtim tahuanli.
\v 57 Makapitzīn tatāyalh ē taꞌaꞌksaꞌnīniꞌlh ē tahuanli tū jā ixlīcānaꞌ. Chuntzaꞌ tahuanli:
\p
\v 58 ―Quinaꞌn ickexmatui chī huanli: “Quit naꞌicmālaksputūkōꞌ ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ xakaꞌtlaꞌ templo tū ixtatlaujcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj xtum naꞌictlahua āꞌaꞌktin tū jā ixtatlaujcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn.”
\p
\v 59 Nūn xlacaꞌn jā lacxtim tahuanli.
\p
\v 60 Xapuxcuꞌ pālej tāyalh na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ē kelhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―Huāꞌ tayānaꞌlh chiꞌxcuhuīꞌn tamālacsuꞌyumāꞌnaꞌn. ¿Ē jā nakelhtīniꞌnaꞌ?
\p
\v 61 Jesús caꞌcs tāyalh ē jā tū kelhtīniꞌlh. Xapuxcuꞌ pālej kelhasquiꞌnīpālh:
\p ―¿Ē huiꞌx Cristo tī Dios lacsacnīꞌt? ¿Ē huiꞌx īꞌSkaꞌtaꞌ Dios tī quinaꞌn iclakachiꞌxcuhuīꞌyāuj?
\p
\v 62 Jesús kelhtīlh:
\p ―Quit Cristo. Huiꞌxinaꞌn naquilālaktzīꞌnāuj quit Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn naꞌictahuiꞌla na ixpekxtūcānaꞌj Dios tī māpaꞌksīniꞌmāꞌlh. Naꞌicmināchaꞌ nac aꞌkapūn ixpuꞌnan poklhnuꞌ.
\p
\v 63 Xapuxcuꞌ pālej, xlaꞌ xtīꞌtli ixluꞌxuꞌ ē chuntzaꞌ līmāsuꞌyulh ixtasītziꞌ ē huanli:
\p ―Jātzaꞌ iclacasquiꞌnāuj āꞌchāꞌtin naquincāhuanipalayān jā tze xlaꞌ.
\v 64 Huiꞌxinaꞌn kexpaꞌtnīꞌtaꞌntit chī mālakchāꞌniꞌcuꞌtun Dios. ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit?
\p Ixlīpōꞌktucaꞌn tahuanli camaknīca.
\p
\v 65 Makapitzīn tatzuculh talakachojmanī. Xlacaꞌn talacatlapalh ē tatucsli ē tahuanilh:
\p ―¡Calakapasti tīchu lacalaꞌsniꞌ!
\p Soldados tī ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh nā xlacaꞌn tatucsli.
\s Pedro huanli jā ixlakapasa Jesús
\r Mt. 26:69‑75; Lc. 22:56‑62; Jn. 18:15‑18, 25‑27
\p
\v 66 Pedro ixyālh na ixtanquilhtīn chic ē milh chāꞌtin tzuꞌmaꞌjāt tī īꞌscujmāꞌlh na ixchic xapuxcuꞌ pālej.
\v 67 Aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh Pedro jā īꞌskoꞌhuīꞌlh, tzuꞌmaꞌjāt lakalaktzīꞌlh ē huanilh:
\p ―Nā huiꞌx ixtāꞌlatlāꞌhuaꞌnaꞌ Jesús xalaꞌ nac Nazaret.
\p
\v 68 Xlaꞌ kelhtatzēꞌkli ē huanilh:
\p ―Jā iclakapasa ē jā iccaꞌtzī tū huanicuꞌtunaꞌ.
\p Aꞌlh lacapunchunaꞌj ē taꞌsalh puyux.
\v 69 Tzuꞌmaꞌjāt laktzīꞌmpālh ē tzuculh cāhuani tī ixtatāꞌyānaꞌnchaꞌ:
\p ―Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ chāꞌtin chī xlacaꞌn.
\p
\v 70 Pedro kelhtatzēꞌkpālh. Ixlīkaꞌtlāꞌtus tī ixtatāꞌyānaꞌnchaꞌ tahuanilh Pedro:
\p ―Ixlīcānaꞌ huiꞌx chāꞌtin chī xlacaꞌn ixpālacata huiꞌx xalaꞌ nac estado Galilea. Mintachihuīn ixtāꞌchuntzaꞌ tī xalaꞌ nac Galilea.
\p
\v 71 Pedro tzuculh lakapalacan ixaꞌcstu ē palhaꞌ huanli:
\p ―Dios naquimakapātīnīn palh jā ixlīcānaꞌ tū icuanimāꞌn. Jā iclakapasa huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tī līchihuīnaꞌmpāꞌnaꞌntit.
\p
\v 72 Puyux taꞌsapālh ixlīmaktuꞌ. Ūꞌtzaꞌ līmāpāstaquīlh Pedro chī Jesús ixuaninīꞌt: “Aꞌcxniꞌ jā āꞌtaꞌsa ixlīmaktuꞌ puyux, huiꞌx naquinkelhtatzēꞌka maktuꞌtun.” Aꞌcxniꞌ Pedro lacapāstacli chuntzaꞌ, tzuculh calhuan.
\c 15
\s Lēꞌnca Jesús na ixlacatīn Pilato
\r Mt. 27:1‑2, 11‑14; Lc. 23:1‑5; Jn. 18:28‑38
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ xkakalh, xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ē āꞌmakapitzīn māpaꞌksīniꞌnīꞌn tatakēstokli ē tachihuīnaꞌnli. Tapekechīꞌlh Jesús ē talēꞌlh ē tamacamaxquīꞌlh Pilato tī gobernador ixuanīꞌt.
\v 2 Pilato kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē huiꞌx ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas?
\p Xlaꞌ kelhtīlh:
\p ―Chuntzaꞌ chī huaꞌnīꞌtaꞌ.
\p
\v 3 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ixtalīmālacsuꞌyu lhūhuaꞌ catūhuālh.
\v 4 Pilato kelhasquiꞌnīpālh:
\p ―¿Tū ixpālacata jā tū tū kelhtīniꞌnaꞌ? Kexpaꞌtti ixlīpōꞌktu tū talīmālacsuꞌyun.
\p
\v 5 Jesús jātzaꞌ kelhtīlh. Ūꞌtzaꞌ līꞌaꞌcnīlh Pilato.
\s Jesús līchihuīnaꞌnca namaknīcan
\r Mt. 27:15‑31; Lc. 23:13‑25; Jn. 18:38–19:16
\p
\v 6 Ixaꞌnan aꞌktin tahuiꞌlat aꞌcxniꞌ ixlamāꞌlh cāꞌtaniꞌ. Pilato ixmakxteka chāꞌtin tachīꞌn. Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalacsaca tachīꞌn tī namakxtekcan.
\v 7 Ixtatanūmāꞌnalh nac pūlāchīꞌn makapitzīn tī ixtamaknīniꞌnīꞌt aꞌcxniꞌ tatāꞌkaquīꞌlh. Chāꞌtin tachīꞌn ixuanican Barrabás.
\v 8 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talaktalacatzunaꞌjīlh Pilato ē tatzuculh tasquiꞌniꞌ catlahualh chuntzaꞌ chī ixuīꞌlh ixtahuiꞌlatcaꞌn līhuan ixlamāꞌlh cāꞌtaniꞌ.
\v 9 Pilato cākelhtīlh:
\p ―¿Ē lacasquiꞌnāꞌtit naꞌiccāmakxtekniꞌyān ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas?
\p
\v 10 Pilato caꞌtzīlh chī xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ quiclh ixtalaktzīꞌn Jesús ē ūꞌtzaꞌ talīmacamāstāꞌlh.
\v 11 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ixtachihuīnaꞌmakasītzīꞌnīꞌt tachiꞌxcuhuīꞌt ē ūꞌtzaꞌ talīsquiꞌnli Barrabás.
\v 12 Pilato cākelhtīpālh ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū lacasquiꞌnāꞌtit naꞌictlahuaniꞌ tī māpācuhuīꞌyāꞌtit ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas?
\p
\v 13 Xlacaꞌn tataꞌsalh ē palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca nac cruz!
\p
\v 14 Pilato cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū ixpālacata? ¿Tūchu tlahuanīꞌt xlaꞌ tū jā tze?
\p Xlacaꞌn āꞌchulāꞌ tataꞌsalh ē palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca nac cruz!
\p
\v 15 Pilato ixcāmākoꞌxamixīcuꞌtun lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, ē cāmakxtekniꞌlh Barrabás. Māpaꞌksīniꞌlh camaksnoꞌkca Jesús ē macamāstāꞌlh naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\p
\v 16 Palaj tunca īꞌsoldados gobernador talēꞌlh Jesús nac pūchihuīn jā huanican pretorio. Cāmākēstokca āꞌmakapitzīn soldados.
\v 17 Tamālhekēꞌlh aꞌktin ixluꞌxuꞌ xasmantaꞌjuaꞌ ē talītlahualh lhtucuꞌ aꞌktin corona ē tamāꞌknūlh.
\v 18 Tatzuculh tahuani:
\p ―¡Calakachiꞌxcuhuīꞌca ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas!
\p
\v 19 Talīcucniꞌcli quiꞌhuiꞌ ē talakachojmanīlh. Tatatzokostaniꞌlh huaꞌchi ixtalakachiꞌxcuhuīꞌmāꞌnalh.
\v 20 Aꞌcxniꞌ talīlītzīꞌnkōꞌlh chuntzaꞌ, tamāmakxtulh ixluꞌxuꞌ xasmantaꞌjuaꞌ ē tamālhekēꞌpālh ixluꞌxuꞌ tū ixlaꞌ ixuanīꞌt. Talēꞌlh naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\s Xtokohuaꞌcaꞌca Jesús
\r Mt. 27:32‑44; Lc. 23:26‑43; Jn. 19:17‑27
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌnalh, ixtētaxtumāꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Cirene tī ixuanican Simón. Xlaꞌ ixtātaꞌcaꞌn Alejandro ē Rufo ē ixmimāꞌchaꞌ nac rancho. Soldados tasāmācuꞌquīꞌlh ixcruz Jesús.
\p
\v 22 Taꞌaꞌlh ē tachāꞌlh jā huanican Gólgota tū huanicuꞌtun Ixaꞌkxāk Nīn.
\v 23 Jesús maxquīꞌca vino nahuaꞌ. Ixtāꞌtlahuapāspiꞌtcanīꞌt līcuꞌchuꞌ tū huanican mirra. Ūꞌtzaꞌ ixlīmālhtatīcuꞌtuncan. Jesús jā maktīniꞌlh.
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ īꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌttzaꞌ, soldados tamāpitzilh ixluꞌxuꞌ Jesús ē talīmāxtulh īꞌsuertecaꞌn natacaꞌtzī tūchu nacālakchāꞌn chāꞌtunuꞌ xlacaꞌn.
\p
\v 25 Huaꞌchi maknaꞌjāstzaꞌ tziꞌsaj ixuanīꞌt aꞌcxniꞌ xtokohuaꞌcaꞌca.
\v 26 Ixtzoꞌkcanīꞌt tū ixpālacata līxtokohuaꞌcaꞌca ē ixuan chuntzaꞌ: IxPuxcuꞌcaꞌn israelitas.
\v 27 Nā cātāꞌxtokohuaꞌcaꞌca chāꞌtuꞌ kaꞌlhānaꞌnīꞌn; chāꞌtunuꞌ na ixcruzcaꞌn, chāꞌtin na ixpekxtūcānaꞌj Jesús ē āꞌchāꞌtin na ixpekxtūxuqui.
\v 28 Chuntzaꞌ mākentaxtūca tū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios jā huan: “Xlaꞌ cātāꞌpūtleꞌkeca tī tatlahua tū jā tze.”
\p
\v 29 Xlacaꞌn tī ixtatētaxtumāꞌnalh talakapalalh ē tasakāꞌlīlh ixaꞌkxākcaꞌn ē tahuanilh:
\p ―¡A! Huiꞌx ixlactlahuaꞌcuꞌtunaꞌ xakaꞌtlaꞌ templo ē ixyāhuapalaꞌ ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj.
\v 30 Chuhuaꞌj caꞌaꞌkapūtaxtu milīmān ē cayujti nac cruz.
\p
\v 31 Nā chuntzaꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn ixtalīlītzīꞌn Jesús ē ixtalāhuanimāꞌnalh:
\p ―Xlaꞌ cāmakapūtaxtūlh āꞌmakapitzīn ē jāla aꞌkapūtaxtu ixlīmān.
\v 32 Cayujli chuhuaꞌj nac cruz Cristo tī ixPuxcuꞌcaꞌn israelitas. Nalaktzīꞌnāuj nayuja nac cruz ē chuntzaꞌ nalīꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌyāuj.
\p Xlacaꞌn tī ixcātāꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌt nā talakapalalh Jesús.
\s Jesús nīlh
\r Mt. 27:45‑56; Lc. 23:44‑49; Jn. 19:28‑30
\p
\v 33 Aꞌcxniꞌ tastuꞌnūttzaꞌ ixuanīꞌt, cāꞌpucsuaꞌ huanli calhāxcuhuālh nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ hasta maktuꞌtun kōtanū.
\v 34 Huaꞌchi maktuꞌtun kōtanū Jesús palhaꞌ taꞌsalh ē huanli:
\p ―Eloi, Eloi, ¿lama sabactani? (Ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun: QuinDios, quinDios, ¿tū ixpālacata quinaꞌkxtekuiꞌlīnīꞌtaꞌ quinaꞌcstu?)
\p
\v 35 Takexmatli huāꞌmāꞌ makapitzīn tī ixtayānaꞌnchaꞌ. Xlacaꞌn talāhuanilh:
\p ―Cakexpaꞌttit. Xlaꞌ taꞌsaniꞌmāꞌlh aꞌkchihuīnaꞌ Elías.
\p
\v 36 Tuꞌjnulh chāꞌtin ē līmāchūꞌhuīꞌlh xaxcān vinagre nac aꞌktin catūhuālh huaꞌchi panamāc. Cucchiꞌhuiꞌlīlh aꞌktin quiꞌhuiꞌ ē quilhyāhualh Jesús nahuaꞌ ē huanli:
\p ―Camakxtekui; nalaktzīꞌnāuj palh Elías namin namāyujū nac cruz.
\p
\v 37 Jesús palhaꞌ taꞌsalh ē palaj tunca nīlh.
\v 38 Huāꞌmāꞌ puntzunaꞌ kaꞌtlaꞌ līlakamilīn xakaꞌtlaꞌ nac templo taxtīꞌtpūpitzilh ixquilhtūn xalaꞌ tālhmāꞌn hasta na ixtampān. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ līlakamilīn tū ixmāpitzi templo.
\v 39 Capitán romano ixyālh na ixlacatīn Jesús. Aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh chī Jesús taꞌsalh ē nīlh, ē capitán huanli:
\p ―Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ īꞌSkaꞌtaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 40 Nā puscan ixtalaktzīꞌmāꞌnalh makat; na ixpuꞌnancaꞌn ixtayānaꞌlh María Magdalena ē Salomé ē María ixtzīꞌcaꞌn Jacobo xastancu ē José.
\v 41 Xlacaꞌn ixtastālaniꞌtlāꞌhuan Jesús aꞌcxniꞌ ixuīꞌlh nac estado Galilea ē ixtamaktāya. Nā ixtahuiꞌlānaꞌlh āꞌmakapitzīn lhūhuaꞌ puscan tī ixcātāꞌminīꞌt aꞌntzaꞌ nac Jerusalén.
\s Māꞌcnūca Jesús
\r Mt. 27:57‑61; Lc. 23:50‑56; Jn. 19:38‑42
\p
\v 42 Kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt tzamāꞌ quilhtamacuj tū ixpūcāxtlahuakōꞌcan quilhtamacuj tū pūjaxcan. Ūꞌtzaꞌ ixlīlakalī ixuanīꞌt.
\v 43 Lakaꞌlh Pilato chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ Arimatea. Tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ José ē ixkaꞌlhīmāꞌlh hasta aꞌcxniꞌ Dios namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ. Xlaꞌ chāꞌtin ixmāpaꞌksīniꞌnīꞌn israelitas tī āꞌchulāꞌ ixtamāpaꞌksīniꞌn. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixlakachiꞌxcuhuīꞌcan. Xlaꞌ ixlīmān tahuixcānīlh ē squiꞌniꞌlh Pilato camaxquīꞌlh ixmacniꞌ Jesús.
\p
\v 44 Pilato līꞌaꞌcnīlh ixpālacata puhuanli jānaꞌj ixnī. Mātaꞌsatīnīniꞌlh capitán ē kelhasquiꞌnīlh palh ixlīcānaꞌ ixnīnīꞌttzaꞌ Jesús.
\v 45 Aꞌcxniꞌ capitán mācaꞌtzīnīlh ixnīnīꞌttzaꞌ, Pilato makxtekli José nalēꞌn ixmacniꞌ Jesús.
\v 46 José tamāhualh aꞌktin xatze luꞌxuꞌ. Aꞌcxniꞌ ixmāyujūnīꞌttzaꞌ ixmacniꞌ Jesús, līmaksuiꞌtli luꞌxuꞌ ē mānūlh aꞌktin nac lhuꞌcuꞌ tū ixcāxtlahuacanīꞌttzaꞌ nac kaꞌtlaꞌ chihuix. Līmālacchahuaniꞌca aꞌktin kaꞌtlaꞌ chihuix.
\v 47 María Magdalena ē María ixtzīꞌ José talaktzīꞌlh jā ixmāpīꞌcanīꞌt ixmacniꞌ Jesús.
\c 16
\s Jesús lacastālancuanaꞌnli
\r Mt. 28:1‑10; Lc. 24:1‑12; Jn. 20:1‑10
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ ixaꞌkspulanīꞌttzaꞌ quilhtamacuj tū pūjaxcan, María Magdalena ē María ixtzīꞌ Jacobo ē Salomé tatamāhualh pomada tū xamuꞌcsu natalīmactlahua ixmacniꞌ Jesús.
\v 2 Tziꞌsaj domingo aꞌcxniꞌ tāꞌcxtulhcus chiꞌchiniꞌ, taꞌaꞌlh nac pūtāꞌcnūn
\v 3 ē ixtalāhuani:
\p ―¿Tīchu naquincāmāpānūniꞌyān chihuix tū līmālacchahuacanīꞌt lhuꞌcuꞌ?
\p
\v 4 Aꞌcxniꞌ talacaꞌaꞌlh, talaktzīꞌlh ixmāpānūcanīꞌttzaꞌ chihuix ē kaꞌtlaꞌ ixuanīꞌt.
\v 5 Tatanūlh nac pūtāꞌcnūn ē talaktzīꞌlh chāꞌtin ángel tī ixtasuꞌyu huaꞌchi chiꞌxcuꞌ. Ixuīꞌlh na ixaꞌcpucānaꞌj lhuꞌcuꞌ ē stalaꞌnkaꞌ ixluꞌxuꞌ ē pūlhmāꞌn ixuanīꞌt. Xlacaꞌn tajicuaꞌnli.
\v 6 Ángel cāhuanilh:
\p ―Jā cajicuaꞌntit. Huiꞌxinaꞌn putzapāꞌnaꞌntit Jesús xalaꞌ nac Nazaret tī īꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌt. Xlaꞌ jātzaꞌ huīꞌlh huāꞌtzāꞌ; xlaꞌ lacastālancuanaꞌnlitzaꞌ. Chā calaktzīꞌntit jā ixmāpīꞌcanīꞌt.
\v 7 Capintit ē cacāhuaꞌniꞌtit Pedro ē āꞌmakapitzīn īꞌscujnuꞌnīꞌn Jesús. Nahuaꞌniꞌyāꞌtit xlaꞌ nacāpūlaniꞌyān nac Galilea. Aꞌntzaꞌ natāꞌlāpāxtokāꞌtit chuntzaꞌ chī cāhuanin.
\p
\v 8 Puscan tataxtulh nac lhuꞌcuꞌ ē tatzāꞌlalh. Ixtaxpipitēlha ē ixtalīꞌaꞌcnītēlha. Ixtajicuaꞌn, ē jā tī chāꞌtin ixtahuani.
\s Jesús tasuꞌyuniꞌlh María Magdalena
\r Jn. 20:11‑18
\p
\v 9 Tzamāꞌ domingo tziꞌsaj Jesús lacastālancuanaꞌnli. Pūla tasuꞌyuniꞌlh María Magdalena tī ixmāxtuniꞌnīꞌt kelhatojon jā tzeya ūꞌnīꞌn.
\v 10 María cālakchāꞌlh xlacaꞌn tī ixcātāꞌlatlāꞌhuan Jesús. Ixtalīpuhuahuiꞌlānaꞌlh ē ixtacalhuahuiꞌlānaꞌlh. Cāmācaꞌtzīnīlh tū ixaꞌkspulanīꞌt.
\v 11 Masqui xlacaꞌn takexmatli chī ixlacastālancuanaꞌnīꞌt Jesús, ē chī María Magdalena ixlaktzīꞌnīꞌt, xlacaꞌn jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh.
\s Jesús cātasuꞌyuniꞌlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Lc. 24:13‑35
\p
\v 12 Āꞌlīstān Jesús xtum cātasuꞌyuniꞌlh chāꞌtuꞌ īꞌscujnuꞌnīꞌn aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌnalh lacapunchunaꞌj nac tej.
\v 13 Xlacaꞌn tataspiꞌtli ē tamācaꞌtzīnīlh āꞌmakapitzīn scujnuꞌnīꞌn, ē xlacaꞌn jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh.
\s Jesús cāmaxquīꞌlh ixtascujūtcaꞌn īꞌscujnuꞌnīꞌn
\r Mt. 28:16‑20; Lc. 24:36‑49; Jn. 20:19‑23
\p
\v 14 Āꞌlīstān huampala Jesús cātasuꞌyuniꞌlh kelhacāujtin scujnuꞌnīꞌn aꞌcxniꞌ ixtahuāꞌyamāꞌnalh. Cālacaquilhnīlh ixpālacata jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌcuꞌtun. Jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh chī tahuanli ixtalaktzīꞌnīꞌt Jesús aꞌcxniꞌ ixlacastālancuanaꞌnīꞌttzaꞌ.
\v 15 Jesús cāhuanilh:
\p ―Capintit calhāxcuhuālh ē nacāmāsuꞌyuniꞌyāꞌtit xatze tachihuīn ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 16 Catīxcuhuālh tī naꞌaꞌkaꞌīꞌ xatze tachihuīn ixpālacata Jesucristo ē naꞌaꞌkpaxa, xlaꞌ namakapūtaxtūcan. Catīxcuhuālh tī jā naꞌaꞌkaꞌīꞌ xatze tachihuīn, xlaꞌ nakaꞌlhīcus ixcuenta.
\v 17 Nalīlakapascan tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ xatze tachihuīn chuntzaꞌ. Natalīmāxtu jā tzeya ūꞌnīꞌn quilītliꞌhuiꞌqui. Tzē natachihuīnaꞌn xasāstiꞌ tachihuīn.
\v 18 Masqui catachiꞌpalh lūhuaꞌ ē masqui catalīhuaꞌlh catūhuālh tū kaꞌlhī tū laknīcan, jā catitalaknīn. Xmān nataxaꞌma taꞌjatatlanīꞌn ē xlacaꞌn natatzeyan.
\s Jesús tāꞌkayāhualh nac aꞌkapūn
\r Lc. 24:50‑53
\p
\v 19 Aꞌcxniꞌ Māpaꞌksīniꞌ Jesús chuntzaꞌ ixcāhuaninīꞌt īꞌscujnuꞌnīꞌn, xlaꞌ tāꞌkayāhualh ē aꞌlh nac aꞌkapūn. Tahuīꞌlh na ixpāxtucānaꞌj Dios jā lakachiꞌxcuhuīꞌcan.
\v 20 Scujnuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh ē calhāxcuhuālh ixtaꞌaꞌkchihuīnaꞌn. Māpaꞌksīniꞌ ixcāmaktāya. Chuntzaꞌ tzē ixtalītlahua līꞌaꞌcnīn. Ūꞌtzaꞌ ixlīcaꞌtzīcan ixlīcānaꞌ tū ixtamāsuꞌyumāꞌnalh. Amén.