\id ACT
\h Hechos
\toc1 Hechos
\mt Los Hechos
\c 1
\s Chī māstāꞌca Espíritu Santo
\p
\v 1 Icuaniyān, Teófilo, aꞌcxniꞌ ictzoꞌkli pūla aꞌktin caꞌpsnap, ictzoꞌkli ixlīpōꞌktu tū Jesús lītzuculh tlahua ē māsuꞌyu.
\v 2 Ictzoꞌkli tū tlahualh hasta aꞌcxniꞌ aꞌlh nac aꞌkapūn. Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixaꞌn nac aꞌkapūn, Jesús cāmaxquīꞌlh aꞌktin līmāpaꞌksīn ixapóstoles tī ixcālacsacnīꞌt. Cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn ixpālacata Espíritu Santo chī tzē natascuja.
\v 3 Aꞌcxniꞌ Jesús ixpātīniꞌnīꞌttzaꞌ, xlaꞌ xalakahuan cātasuꞌyuniꞌlh ixapóstoles. Xlaꞌ tlahualh lhūhuaꞌ tū māsuꞌyulh ixlīcānaꞌ xalakahuan ixuanīꞌt Jesús. Cātasuꞌyuniꞌlh hasta jā chāꞌlh tuꞌpuꞌxam quilhtamacuj. Ixcālītāꞌchihuīnaꞌmāꞌlh chī māpaꞌksīniꞌn Dios.
\p
\v 4 Aꞌcxniꞌ ixcātāꞌtakēstoknīꞌt Jesús cāhuanilh:
\p ―Jānaꞌj cataxtutit nac Jerusalén. Cakaꞌlhīꞌtit tū nacāmaxquīꞌyān quinTātaꞌ. Huāꞌmāꞌ quit iccāhuaninīꞌtaꞌntzaꞌ huiꞌxinaꞌn.
\v 5 Ixlīcānaꞌ, Juan ixlīmāꞌkpaxīniꞌn xcān. Xtum chī nalīꞌaꞌkpaxāꞌtit. Huiꞌxinaꞌn nacātamaxquīꞌyān Espíritu Santo. Palaj nacātamaxquīꞌyān ―cāhuanilh Jesús.
\s Jesús aꞌlh nac aꞌkapūn
\p
\v 6 Tī ixtatakēstoknīꞌt takelhasquiꞌnīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, ¿ē chuhuaꞌj nahuiꞌlīꞌyaꞌ aꞌktin līmāpaꞌksīn nac Israel?
\p
\v 7 Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn jāla caticaꞌtzītit tzamāꞌ quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nala huāꞌmāꞌ. Xmān Dios caꞌtzī aꞌcxniꞌ namacamin huāꞌmāꞌ tū nala. Ūꞌtzaꞌ tī māpaꞌksīniꞌn.
\v 8 Huiꞌxinaꞌn namaktīniꞌnāꞌtit lītliꞌhuiꞌqui aꞌcxniꞌ Espíritu Santo nacālakminān. Huiꞌxinaꞌn nachihuīnaꞌnāꞌtit quimpālacata nac Jerusalén ē na ixlīpōꞌktu Judea ē Samaria ē ixlīpōꞌktu cāꞌquilhtamacuj.
\p
\v 9 Aꞌcxniꞌ Jesús cāhuanikōꞌlh huāꞌmāꞌ xlaꞌ palaj tunca tzuculh tāꞌkayāhua na ixlacatīncaꞌn. Tanūlh nac aꞌktin poklhnuꞌ tū lītatzēꞌkli.
\v 10 Xlacaꞌn ixtatalacayāhuayānaꞌlh aꞌcxniꞌ Jesús ixaꞌmāꞌlh tālhmāꞌn. Xamaktin tatāyachi chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ixlacatzunaꞌjcaꞌn. Ixtakaꞌlhī ixluꞌxuꞌcaꞌn xastalaꞌnkaꞌ.
\v 11 Xlacaꞌn tachihuīnaꞌnli:
\p ―Huiꞌxinaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Galilea, ¿tū ixpālacata talacayāhuapānaꞌntit nac aꞌkapūn? Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Jesús, tī tāꞌkayāhuamāꞌlh nac aꞌkapūn na milacatīncaꞌn, chuntzaꞌ nataspiꞌtpala āꞌmaktin ―cāhuanica.
\s Lacsacca Matías natahuiꞌla ixlakxoko Judas
\p
\v 12 Apóstoles tayujchi nac sipej jā huanican Olivos. Huāꞌmāꞌ sipej ixlacatzunaꞌj nac Jerusalén ixlīmakat aꞌcxtim chī tzē natlāꞌhuancan aꞌktin quilhtamacuj tū pūjaxcan chuntzaꞌ chī tatzoꞌkniꞌ nac līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn tataspiꞌtpālh nac Jerusalén.
\v 13 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh xlacaꞌn tatahuaꞌcaꞌlh tālhmāꞌn. Aꞌntzaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌnchaꞌ Pedro ē Jacobo ē Juan ē Andrés ē Felipe ē Tomás ē Bartolomé ē Mateo ē Jacobo ixkaꞌhuaꞌcha Alfeo ē Simón Zelote ē Judas ixtāꞌtin Jacobo.
\v 14 Ixlīpōꞌktucaꞌn lacxtim ixtaꞌorarlamāꞌnalh. Nā puscan ixtaꞌorarlamāꞌnalh ē María tī ixtzīꞌ Jesús ē nā ixtāꞌtimīn Jesús.
\p
\v 15 Tī ixtahuiꞌlānaꞌlh aꞌktin ciento ē āꞌkelhapuꞌxam. Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj Pedro tāyalh ixlacpuꞌnaꞌncaꞌn tāꞌtimīn. Cāhuanilh:
\p
\v 16 ―Tāꞌtimīn, chuntzaꞌ ixlacasquiꞌnca naꞌaꞌkspula tū huan ixtachihuīn Dios jā David līhuanli pūla ixlītliꞌhuiꞌqui Espíritu Santo. David līchihuīnaꞌnli Judas. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Judas tī cāpūlaniꞌlh xlacaꞌn tī tachiꞌpalh Jesús.
\v 17 Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Judas tī ixquincātāꞌlatlāꞌhuanān. Nā ūꞌtzaꞌ ixtāꞌscuja Dios chuntzaꞌ chī quinaꞌn tāꞌscujāuj Dios.
\v 18 Huāꞌmāꞌ tumīn tū tlajalh ixpālacata tū tlahualh tū jā tze lītamāhuaca tiꞌyaꞌt. Judas tālhmāꞌn minchaꞌ ē taxtuniꞌkōꞌlh ixpālūhuaꞌ.
\v 19 Ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Jerusalén tacaꞌtzīkōꞌlh huāꞌmāꞌ. Ūꞌtzaꞌ līmāpācuhuīca tiꞌyaꞌt Acéldama. Nā ixtachihuīncaꞌn Acéldama huanicuꞌtun tiꞌyaꞌt ixtapalh kaꞌlhniꞌ.
\v 20 Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios nac libro ixtacuhuīniꞌ Salmos:
\q Calakmakaꞌnca ixchic.
\q Aꞌntzaꞌ jā tī chāꞌtin catitahuiꞌlalh.
\m Nā tatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ:
\q Āꞌchāꞌtin catahuiꞌlapālh na ixtascujūt.
\p
\v 21 Pedro chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Catanūlh chāꞌtin ixlakxoko Judas tī ixquincātāꞌlatlāꞌhuanān aꞌcxniꞌ Jesús ixquincātāꞌlatlāꞌhuanān.
\v 22 Catahuīꞌlh chāꞌtin tī ixquincātāꞌlatlāꞌhuanān aꞌcxniꞌ Juan māꞌkpaxīlh Jesús hasta aꞌcxniꞌ Jesús aꞌlh nac aꞌkapūn. Ūꞌtzaꞌ nala huaꞌchi quinaꞌn ē nalīchihuīnaꞌn chī Jesús lacastālancuanaꞌnli.
\p
\v 23 Cālacsacca chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Ixtacuīniꞌ chāꞌtin José tī ixuanican Barsabás ē Justo. Ē āꞌchāꞌtin huampala ixtacuhuīniꞌ Matías.
\v 24 Ē tatlahualh oración ē tahuanli chuntzaꞌ:
\p ―QuinDioscaꞌn, huiꞌx cālakapasniꞌyaꞌ ixlīstacnaꞌcaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Huiꞌx caquilāmāsuꞌyuniꞌuj tī huiꞌx lacsacnīꞌtaꞌ huāꞌmāꞌ chāꞌtuꞌ.
\v 25 Ūꞌtzaꞌ natāꞌscujān chī apóstol. Natahuiꞌla ixlakxoko Judas tī makxtekli ixtascujūt ē tlahualh tū jā tze. Ūꞌtzaꞌ līꞌaꞌlh nac pūpātīn.
\p
\v 26 Tlahuaca aꞌktin talacsacniꞌ tī napāxtoka. Aꞌcxniꞌ laktzīꞌnca ūꞌtzaꞌ Matías pāxtokli. Ē ūꞌtzaꞌ līchiꞌpalh tzamāꞌ tascujūt. Ūꞌtzaꞌ lacchāꞌlh ixlīkelhacāujtuꞌ apóstoles.
\c 2
\s Macaminca Espíritu Santo
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ chilh ixquilhtamacuj Pentecostés, ixlīpōꞌktucaꞌn ixtatakēstokkōꞌnīꞌt.
\v 2 Xamaktin macasāꞌnalh tū ixmimāꞌchaꞌ nac aꞌkapūn. Kexmatca huaꞌchi palhaꞌ ūꞌniꞌ ixmimāꞌlh pōꞌktu nac chic jā ixtahuiꞌlānaꞌlh.
\v 3 Cātasuꞌyuniꞌlh huaꞌchi sīꞌmaꞌkāꞌt tū tasuꞌyulh huaꞌchi macscut. Cālakchāꞌlh chāꞌtunuꞌ xlacaꞌn.
\v 4 Ixlīstacnaꞌcaꞌn talītatzumakōꞌlh Espíritu Santo. Tatzuculh tachihuīnaꞌn aꞌkatunuꞌ tachihuīn tū cāmaxquīꞌlh Espíritu Santo natachihuīnaꞌn.
\p
\v 5 Ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Jerusalén israelitas, chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ Dios. Xlacaꞌn ixtaminkōꞌnīꞌt xalaꞌ calhāxcuhuālh.
\v 6 Aꞌcxniꞌ takexmatli tū macasāꞌnanli, tatakēstokkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn. Jā ixtacaꞌtzī chāꞌtunuꞌ chī ixtakexmatmāꞌnalh chī ixtachihuīncaꞌn.
\v 7 Ixtalītamakchuyīmāꞌnalh ē talāhuanilh:
\p ―Huaꞌchi jā xalaꞌ nac Galilea tī tachihuīnaꞌmāꞌnalh.
\v 8 ¿Chī kexmatāuj huāꞌmāꞌ tachihuīn tū chihuīnaꞌnāuj līchāꞌtunuꞌ quinaꞌn?
\v 9 Makapitzīn quinaꞌn xalaꞌ nac Partia ē Media ē Elam ē Mesopotamia ē Judea ē Capadocia ē Ponto ē Asia.
\v 10 Āꞌmakapitzīn quinaꞌn xalaꞌ nac Frigia ē Panfilia ē Egipto ē xalaꞌ nac África āꞌchulāꞌ pekanāchaꞌ Cirene. Āꞌmakapitzīn xalaꞌ nac Roma tī taminīꞌtaꞌnchaꞌ nac Jerusalén. Makapitzīn xlacaꞌn talīlacastacniꞌ israelitas ē āꞌmakapitzīn tamaktanūkōꞌlh na ixtamāsuꞌyuncaꞌn israelitas.
\v 11 Āꞌmakapitzīn quinaꞌn xalaꞌ nac Creta ē Arabia. Quinaꞌn cākexmatniꞌyāuj tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn, xalaꞌ nac Galilea, chī tachihuīnaꞌmāꞌnalh tū quintachihuīncaꞌn. Quincātalīchihuīnaꞌmāꞌn tū lītlahuamāꞌlh Dios ixlītliꞌhuiꞌqui ―talāhuanilh.
\p
\v 12 Ixlīpōꞌktucaꞌn talīꞌaꞌcnīkōꞌlh ē jā ixtacaꞌtzī chī līlamāꞌlh. Talākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū huanicuꞌtun huāꞌmāꞌ?
\p
\v 13 Makapitzīn ixtalīkelhkamānaꞌmāꞌnalh ē ixtaquilhuamāꞌnalh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn takaꞌchī.
\s Pedro cātāꞌchihuīnaꞌnli tachiꞌxcuhuīꞌt
\p
\v 14 Pedro tāyalh ē āꞌmakapitzīn apóstoles ē palhaꞌ chihuīnaꞌlh:
\p ―Iccāhuaniyān chiꞌxcuhuīꞌn israelitas ē milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn tī huiꞌlāꞌnaꞌntit nac Jerusalén. Cacaꞌtzītit huiꞌxinaꞌn huāꞌmāꞌ ē cakexpaꞌttit quintachihuīn.
\v 15 Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn jā takaꞌchī chī puhuaꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn. Jā takaꞌchī ixpālacata xmān maknaꞌjāstzaꞌ tziꞌsaj.
\v 16 Huāꞌmāꞌ, tū huiꞌxinaꞌn laktzīꞌmpāꞌnaꞌntit ē kexpaꞌtpāꞌnaꞌntit, ūꞌtzaꞌ līchihuīnaꞌnli profeta Joel makāstzaꞌ. Joel huanli:
\q 	
\v 17 	 Chuntzaꞌ Dios huanli:
\q Aꞌcxniꞌ āꞌxmān quilhtamacuj naꞌiccāmacaminiꞌ quinEspíritu ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\q Minkaꞌhuaꞌchancaꞌn ē mintzuꞌmaꞌjancaꞌn natalīchihuīnaꞌn quintachihuīn.
\q Minkaꞌhuaꞌchancaꞌn natalakachuya ē lakkōluꞌn natalakahuānaꞌn.
\q 	
\v 18 	 Ixlīcānaꞌ naꞌiccāmacaminiꞌ xlacaꞌn quinEspíritu huāꞌmāꞌ quilhtamacuj tī quintatāꞌscuja, chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan.
\q Xlacaꞌn natalīchihuīnaꞌn quintachihuīn.
\q 	
\v 19 	 Naꞌicmāsuꞌyu līꞌaꞌcnīn tālhmāꞌn nac aꞌkapūn ē natasuꞌyu tū talīꞌaꞌcnīn chiꞌxcuhuīꞌn nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ.
\q Natatasuꞌyu kaꞌlhniꞌ ē lamanaꞌ ē mixiniꞌ tū huaꞌchi jiniꞌ.
\q 	
\v 20 	 Chiꞌchiniꞌ jā naxkaka ē mālhcuyuꞌ natasuꞌyu chī kaꞌlhniꞌ.
\q Āꞌlīstān namin ixquilhtamacuj Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo aꞌcxniꞌ namimpala.
\q Nala aꞌktin quilhtamacuj xakaꞌtlaꞌ.
\q Nalaktzīꞌncan tū naꞌaꞌnan.
\q 	
\v 21 	 Nala chuntzaꞌ: Catīxcuhuālh tī nataꞌsaniꞌ Māpaꞌksīniꞌ namaktāya, ūꞌtzaꞌ naꞌaꞌkapūtaxtu.
\p
\v 22 Pedro chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn israelitas, cakexpaꞌttit huāꞌmāꞌ tachihuīn. Dios cāmāsuꞌyuniꞌn huiꞌxinaꞌn ūꞌtzaꞌ macamilh Jesús xalaꞌ nac Nazaret. Cāmāsuꞌyuniꞌn huāꞌmāꞌ ixpālacata līꞌaꞌcnīn tū lītlahualh Jesús ixlītliꞌhuiꞌqui Dios na milacatīncaꞌn. Huāꞌmāꞌ huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit.
\v 23 Aꞌcxniꞌ macamāstāꞌca Jesús, ē huiꞌxinaꞌn huaꞌntit caxtokohuaꞌcaꞌca ē camāmaknīnīca. Tī tamaknīlh Jesús, xlacaꞌn jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn. Huāꞌmāꞌ kentaxtūlh chuntzaꞌ chī ixtalacasquiꞌnīn Dios tū jāla talakpalī ē chuntzaꞌ chī ixcaꞌtzī Dios makāstzaꞌ.
\v 24 Dios mālacastālancuanīlh Jesús ē līmāxtulh ixlītliꞌhuiꞌqui līnīn ixpālacata Jesús jāla tamakxteka nac cāꞌlīnīn.
\v 25 David līchihuīnaꞌnli Jesús ē huanli:
\q Pōꞌktu quilhtamacuj xaꞌiclaktzīꞌn Māpaꞌksīniꞌ na quilacatīn.
\q Huīꞌlh na quimpekxtūcānaꞌj.
\q Chuntzaꞌ jā ictitamakchuyīlh.
\q 	
\v 26 	 Ūꞌtzaꞌ līpāxuhualh quilīstacnaꞌ ē icchihuīnaꞌnli catūhuālh tū līpāxuhualh ixpālacata jā catimakxtekca quimacniꞌ.
\q 	
\v 27 	 Huiꞌx jā catimakxtekti quilīstacnaꞌ nac cāꞌlīnīn, ē jā catimakxtekti namasa quimacniꞌ.
\q Quit miSkaꞌtaꞌ xatasicuaꞌlanālaniꞌ.
\q 	
\v 28 	 Quimāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌ chī naꞌiclīlatāꞌkchoko.
\q Naꞌickaꞌlhī tapāxuhuān na milacatīn.
\p
\v 29 Pedro chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, israelitas chī quit, naꞌiccāhuaniyān tū ixlīcānaꞌ ixpālacata quimpapcaꞌn David tī ixpuxcuꞌcaꞌn israelitas ixuanīꞌt. Xlaꞌ nīlh ē māꞌcnūca. Huīꞌlhcus jā māꞌcnūca.
\v 30 Xlaꞌ ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt. Ixcaꞌtzī chī Dios ixuanīꞌt ixlīcānaꞌ nahuiꞌlī chī ixlīpuxcuꞌ tī īꞌxūꞌnātāꞌnat David.
\v 31 David ixcaꞌtzī Cristo nalacastālancuanaꞌn ē jā catitahuiꞌlachaꞌ nac cāꞌlīnīn ē jā catimasli ixmacniꞌ Cristo. Ūꞌtzaꞌ chuntzaꞌ lītzoꞌknulh David.
\v 32 Dios mālacastālancuanīnīꞌt huāꞌmāꞌ Jesús. Quilīpōꞌktucaꞌn iclaktzīꞌnīꞌtaꞌuj huāꞌmāꞌ.
\v 33 Dios līmāhuaꞌcaꞌlh Jesús ē līhuiꞌlīlh na ixpekxtūcānaꞌj. XaTātaꞌ Dios maxquīꞌlh Jesús Espíritu Santo chuntzaꞌ chī huanli pūla. Nā Jesús macamilh Espíritu Santo huāꞌtzāꞌ. Huāꞌmāꞌ ūꞌtzaꞌ tū huiꞌxinaꞌn laktzīꞌmpāꞌnaꞌntit ē kexpaꞌtpāꞌnaꞌntit chuhuaꞌj.
\v 34 David jā aꞌlh nac aꞌkapūn. Xlaꞌ huanli:
\q Māpaꞌksīniꞌ Dios huanilh quiMāpaꞌksīniꞌ:
\q “Catahuiꞌlaꞌna quimpekxtūcānaꞌj
\q 	
\v 35 	 hasta aꞌcxniꞌ quit naꞌiccāskāhuīꞌ mintāꞌlāquiclhlaktziꞌ.”
\p
\v 36 Pedro chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Catacaꞌtzīkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Israel huāꞌmāꞌ: Dios huiꞌlīlh Jesús ixlīMāpaꞌksīniꞌ ē ixlīCristo. Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Jesús tī huiꞌxinaꞌn māxtokohuaꞌcaꞌnīniꞌntit.
\p
\v 37 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tatamakchuyīlh. Kelhasquiꞌnīca Pedro ē āꞌmakapitzīn apóstoles:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, ¿tū naꞌictlahuayāuj?
\p
\v 38 Pedro cāhuanilh:
\p ―Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē caꞌaꞌkpaxtit milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn na ixtacuhuīniꞌ Jesucristo. Chuntzaꞌ nacātamātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān mincuentacaꞌn ē Dios nacāmaxquīꞌyān Espíritu Santo.
\v 39 Ūꞌtzaꞌ tū Dios huanīꞌt namāstāꞌ. Huāꞌmāꞌ tzē namaktīniꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn. Nā tzē natamaktīniꞌn nā mincamanaꞌcaꞌn ē nā ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn āꞌlacatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ ē ixlīpōꞌktu tī nacātaꞌsaniꞌ Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn.
\p
\v 40 Pedro cāhuanilh ē cāmaxquīꞌlh talacapāstacniꞌ ē huanli:
\p ―Caꞌaꞌkapūtaxtutit ē chuntzaꞌ jā tilaꞌyāꞌtit chī huāꞌmāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt jā tze tī tahuiꞌlānaꞌlh chuhuaꞌj ―cāhuanica.
\p
\v 41 Tī taꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌlh ixtachihuīn Pedro, xlacaꞌn taꞌaꞌkpaxli. Tī taꞌaꞌkaꞌīꞌlhcus huāꞌmāꞌ quilhtamacuj aꞌktuꞌtun mil tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 42 Xlacaꞌn jā ixtamakxteka ixtamāsuꞌyuncaꞌn apóstoles. Jā ixtamakxteka chī ixtatakēstoka ē chī ixtamālacpitzī pāntzīn ē chī ixtaꞌorarla. Ixtakaꞌlhī aꞌktin ixtalacapāstacniꞌcaꞌn.
\s Chī ixtalīlatlāꞌhuan tī ixtaꞌaꞌkaꞌī xapūla
\p
\v 43 Ixlīpōꞌktucaꞌn ixtajicuaꞌn. Apóstoles tatlahualh lhūhuaꞌ lakaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn tū talīmāsuꞌyulh ixlītliꞌhuiꞌqui Dios.
\v 44 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ, ixtahuiꞌlānaꞌlh kēxtim ē aꞌktin ixtamālacpitzī ixlīpōꞌktu tū ixtakaꞌlhī.
\v 45 Tastāꞌlh ixtiꞌyaꞌtcaꞌn ē tū ixtakaꞌlhī ē ixtalāmāpitzīniꞌ tumīn ixlīpōꞌktucaꞌn chāꞌtunuꞌ chī ixtamaclacasquiꞌn.
\v 46 Lakalīyān ixtatakēstoka xakaꞌtlaꞌ nac templo. Ixtamāpitzi pāntzīn na ixchiccaꞌn ē cāꞌtapāxuhuān ixtahuāꞌyan. Ixtapāxuhua ixlīstacnaꞌcaꞌn.
\v 47 Ixtamakapāxuī Dios. Ixcālaktzīꞌncan tzeya chiꞌxcuhuīꞌn. Māpaꞌksīniꞌ Dios ixmālhūhuīꞌpala lakalīyān. Lakalī lakalī ixtalhūhuaꞌntēlha tī ixtaꞌaꞌkapūtaxtu.
\c 3
\s Mātzeyīca chāꞌtin lūꞌntuꞌ
\p
\v 1 Aꞌktin quilhtamacuj Pedro ē Juan lacxtim ixtatahuaꞌcaꞌmāꞌnalh xakaꞌtlaꞌ nac templo. Ixlacchāꞌniꞌ hora tū ixpūtlahuacan oración, chī maktuꞌtun hora kōtanū.
\v 2 Lakalī lakalī ixtahuiꞌla aꞌntzaꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ lūꞌntuꞌ chu tunca ixlīlacatuncuhuīꞌnīꞌt. Lakalī lakalī ixuiꞌlīcan na ixtanquilhtīn nac templo xalacatzunaꞌj nac xamākelhcha jā ixuanican Tzēhuanīꞌt. Aꞌntzaꞌ īꞌsquiꞌn tumīn tū ixlīhuāꞌyan. Ixcāsquiꞌniꞌ tī ixtatanū nac templo.
\v 3 Aꞌcxniꞌ lūꞌntuꞌ cālaktzīꞌlh Pedro ē Juan ixtatanūmāꞌnalh nac templo ē xlaꞌ cāsquiꞌniꞌlh tumīn.
\v 4 Pedro ē Juan talakalaktzīꞌlh ē Pedro huanilh:
\p ―Caquilālakalaktzīꞌuj.
\p
\v 5 Xlaꞌ cālakalaktzīꞌlh ē xlaꞌ puhuanli huīꞌlh tū namaxquīꞌcan.
\v 6 Pedro huanilh:
\p ―Jā tū ickaꞌlhī plata ē nūn oro. Naꞌicmaxquīꞌyān tū ickaꞌlhī. Na ixtacuhuīniꞌ Jesucristo xalaꞌ nac Nazaret, catāyaꞌ ē catlāꞌhuaꞌnti.
\p
\v 7 Macachiꞌpalh ixpekcānaꞌj ē yāhualh. Palaj tunca ixtujan ē ixtūpixniꞌ tatliꞌhuiꞌclhli.
\v 8 Palaj tunca tāyalh ē tlāꞌhuanli ē cātāꞌtanūlh Pedro ē Juan nac templo. Ixtlāꞌhuantēlha tanūlh ē ixtachāyāhuatēlha ē ixmakapāxuīmāꞌlh Dios.
\v 9 Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh chī ixlatlāꞌhuan ē ixmakapāxuīmāꞌlh Dios.
\v 10 Talakapasli ūꞌtzaꞌ tī īꞌsquiꞌntahuiꞌla tumīn na ixtanquilhtīn xakaꞌtlaꞌ templo, xalacatzunaꞌj jā huanican xamākelhcha Tzēhuanīꞌt. Talīꞌaꞌcnīlh tū ixaꞌkspulanīꞌt. Jā ixtacaꞌtzī.
\s Pedro aꞌkchihuīnaꞌnli na ixtanquilhtīn Salomón
\p
\v 11 Tzamāꞌ lūꞌntuꞌ tī ixtzeyanīꞌtcus, ixcātāꞌlāmacachiꞌpatlāꞌhuan Pedro ē Juan. Ixlīpōꞌktu tachiꞌxcuhuīꞌt tuꞌjnun taꞌaꞌlh ē cālaktastokca nac tanquilhtīn jā huanican ixtanquilhtīn Salomón ē talīꞌaꞌcnīlh.
\v 12 Pedro, aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn israelitas, ¿tū ixpālacata līꞌaꞌcnīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ? ¿Tū ixpālacata quilālakalaktzīꞌnāuj? Jā quilītliꞌhuiꞌquicaꞌn tū iclīmātzeyīnīꞌtaꞌuj ē jā ixpālacata quinaꞌn tzeya chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 13 Tlahualh huāꞌmāꞌ ixDioscaꞌn Abraham ē Isaac ē Jacob ē quinatātaꞌnaꞌcaꞌn. Ūꞌtzaꞌ Dios māsuꞌyunīꞌt kaꞌlhī līmāpaꞌksīn Jesús tī īꞌSkaꞌtaꞌ Dios. Huāꞌmāꞌ Jesús ūꞌtzaꞌ tī macamāstāꞌtit huiꞌxinaꞌn ē kelhtatzēꞌktit na ixlacatīn Pilato. Pilato ixmakxtekcuꞌtun ē huiꞌxinaꞌn jā lacasquiꞌntit.
\v 14 Huiꞌxinaꞌn kelhtatzēꞌktit tī tze ē tlahuanīꞌt xmān tū tze. Huiꞌxinaꞌn huaꞌntit camakxtekca chāꞌtin maknīniꞌ.
\v 15 Māmaknīnīniꞌntit Jesús tī māstāꞌ latamat ē tī Dios mālacastālancuanīlh. Huāꞌmāꞌ quinaꞌn icmāsuꞌyuyāuj chī lacastālancuanaꞌnli.
\v 16 Icaꞌkaꞌīꞌniꞌyāuj Jesucristo. Ūꞌtzaꞌ līmātzeyīca huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tī huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnāꞌtit ē lakapasāꞌtit. Jesús quincāmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīn. Ūꞌtzaꞌ līmātzeyīca na milacatīncaꞌn milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn.
\p
\v 17 ’Chuhuaꞌj chiꞌxcuhuīꞌn, quit iccaꞌtzī huiꞌxinaꞌn jā ixcaꞌtzīyāꞌtit tū tlahuaꞌtit aꞌcxniꞌ māmaknīnīniꞌntit Jesús. Nā jā ixtacaꞌtzī mimāpaꞌksīniꞌnīꞌncaꞌn.
\v 18 Dios mācaꞌtzīnīniꞌlh xapūla Cristo napātīniꞌn. Chuntzaꞌ tahuanli ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios xalaꞌ makāstzaꞌ. Huāꞌmāꞌ mākentaxtūlh Dios.
\v 19 Chuhuaꞌj huiꞌxinaꞌn calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē calakpalīꞌtit milīstacnaꞌcaꞌn ē chuntzaꞌ naxapacan mincuentacaꞌn. Chuntzaꞌ namin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ Dios nacāsicuaꞌlanātlahuaniꞌyān milīstacnaꞌcaꞌn.
\v 20 Namacamin Jesucristo tī xapūla līhuiꞌlīlh Dios nacāmacaminiꞌyān huiꞌxinaꞌn.
\v 21 Jesucristo natahuiꞌla nac aꞌkapūn hasta aꞌcxniꞌ Dios nacāxtlahuapalakōꞌ ixlīpōꞌktu chī Dios makāstzaꞌ cāmāchihuīnīlh ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn tī lactze.
\v 22 Moisés cāhuanilh quinapapanaꞌcaꞌn:
\q Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn nacāmacaminiꞌyān huiꞌxinaꞌn chāꞌtin aꞌkchihuīnaꞌ, chuntzaꞌ chī quimacamilh quit.
\q Dios nalacsaca chāꞌtin chī huiꞌxinaꞌn.
\q Huiꞌxinaꞌn nakexpaꞌtāꞌtit ixlīpōꞌktu tū nacāhuaniyān.
\q 	
\v 23 	 Tī jā nataꞌaꞌkaꞌīꞌ tū nahuan tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ, ūꞌtunuꞌn nacāmālaksputūcan ē nacātamacxtucan ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 24 ’Chuntzaꞌ tahuanli ixlīpōꞌktucaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios xamakāstzaꞌ, Samuel ē nā chuntzaꞌ tī tamilh āꞌlīstān. Xlacaꞌn tahuanli naꞌaꞌkspula huāꞌmāꞌ.
\v 25 Huiꞌxinaꞌn ixcamanaꞌcaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios. Nā milacaꞌn talacāxtlahuan tū tlahualh quinDioscaꞌn ē quinapapanaꞌcaꞌn. Tlahuaca talacāxtlahuan aꞌcxniꞌ Dios huanilh Abraham:
\q Ixpālacata minatāꞌnatnaꞌ nacāsicuaꞌlanātlahuacan ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj.
\m
\v 26 Aꞌcxniꞌ Dios macamilh īꞌSkaꞌtaꞌ, cālakmacamin huiꞌxinaꞌn pūla ixpālacata milīpōꞌktucaꞌn namakxtekāꞌtit tū jā tze ē chuntzaꞌ nacātasicuaꞌlanātlahuayān ―huanli Pedro.
\c 4
\s Pedro ē Juan na ixlacatīncaꞌn scujnīꞌn
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Pedro ē Juan ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌnalh tachiꞌxcuhuīꞌt, talakmilh pālejniꞌ ē ixcapitán tropas xalanīꞌn nac templo ē nā saduceos.
\v 2 Xlacaꞌn tatamakchuyīlh ixpālacata tū ixcāmāsuꞌyuniꞌcan tachiꞌxcuhuīꞌt ē chī ixtalīchihuīnaꞌn Jesús lacastālancuanaꞌnli, ē chuntzaꞌ nalīlacastālancuanaꞌncan.
\v 3 Cāchiꞌpaca Pedro ē Juan ē cāmānūca nac pūlāchīꞌn. Kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt, ē ūꞌtzaꞌ cālīmakxtekca aꞌntzaꞌ hasta ixlīlakalī.
\v 4 Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh lhūhuaꞌ tī takexmatli tachihuīn. Ixlīlhūhuaꞌcaꞌn chī aꞌkquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn.
\p
\v 5 Ixlīlakalī tatakēstokli nac Jerusalén māpaꞌksīniꞌnīꞌn ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn.
\v 6 Milh Anás, tī xapuxcuꞌ pālej, ē Caifás ē Juan ē Alejandro ē ixlīpōꞌktucaꞌn ixtalakapasnīꞌn xapuxcuꞌ pālej.
\v 7 Aꞌcxniꞌ ixcāhuiꞌlīcanīꞌttzaꞌ Pedro ē Juan na ixlacatīncaꞌn, cākelhasquiꞌnīca:
\p ―¿Tīchu ixlīmāpaꞌksīn tū lītlahuaꞌtit huāꞌmāꞌ? ¿Tīchu cāmacaminān lītlahuaꞌtit huāꞌmāꞌ?
\p
\v 8 Ixlīstacnaꞌ Pedro ixlītzuma Espíritu Santo ē cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, māpaꞌksīniꞌnīꞌn ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas:
\v 9 Chuhuaꞌj quinaꞌn quilāmālacapūꞌnīꞌtaꞌuj ixpālacata aꞌktin tū tze ictlahuaniꞌuj huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ taꞌjatatlaniꞌ ē ixpālacata chī lītatzeyīlh.
\v 10 Cacaꞌtzītit milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn ē catacaꞌtzīlh ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt israelitas huāꞌmāꞌ tū aꞌkspulalh. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tī yālh na milacatīncaꞌn ūꞌtzaꞌ līmātzeyīlh ixlītliꞌhuiꞌqui Jesucristo xalaꞌ nac Nazaret. Ūꞌtzaꞌ Jesucristo tī huiꞌxinaꞌn māxtokohuaꞌcaꞌnīniꞌntit ē Dios mālacastālancuanīlh.
\v 11 Huāꞌmāꞌ Jesucristo ūꞌtzaꞌ tī lakmakaꞌntit huiꞌxinaꞌn huaꞌchi tapācnaꞌnīꞌn talakmakaꞌn aꞌktin chihuix. Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ Jesucristo huaꞌchi chihuix tū pūla huiꞌlīca ixtzāꞌstūn.
\v 12 Jesucristo xmān ūꞌtzaꞌ makapūtaxtūnuꞌ. Jā aꞌnampala āꞌchāꞌtin chiꞌxcuꞌ nac cāꞌquilhtamacuj tī tzē quincāmakapūtaxtūyān ―huanli Pedro.
\p
\v 13 Aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh māpaꞌksīniꞌnīꞌn chī Pedro ē Juan jā ixtajicuaꞌn, xlacaꞌn talīꞌaꞌcnīlh ixpālacata ixtacaꞌtzī Pedro ē Juan xlacaꞌn catīhuālh chiꞌxcuhuīꞌn ē jā tū ixtacaꞌtzī. Ūꞌtzaꞌ talīcaꞌtzīlh xlacaꞌn ixtatāꞌlatlāꞌhuan Jesús.
\v 14 Talaktzīꞌlh chiꞌxcuꞌ tī mātzeyīca ē ixyālh ixlacatīncaꞌn. Jāla tahuanli jā tze tū tatlahualh Pedro ē Juan.
\v 15 Cāmaxquīꞌca līmāpaꞌksīn catataxtulh macstiꞌnaꞌj Pedro ē Juan jā ixtatakēstoknīꞌt tī ixtatlahua justicia. Talīkelhachihuīnaꞌnli xlacaꞌn
\v 16 ē talāhuanilh:
\p ―¿Tū nacātlahuaniꞌyāuj tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn? Ūꞌtunuꞌn tatlahuanīꞌt aꞌktin kaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn. Huāꞌmāꞌ tacaꞌtzī ixlīpōꞌktucaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh nac Jerusalén. Jāla catiꞌaꞌkskāhuīꞌuj.
\v 17 Cacāmekēꞌklhauj ē cacāhuaniuj jātzaꞌ catamāsuꞌyulh na ixtacuhuīniꞌ Jesús. Chuntzaꞌ jātzaꞌ catitalhūhuaꞌnli tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ ixtachihuīncaꞌn ―talāhuanilh.
\p
\v 18 Cāmātaꞌsatīnīniꞌnca Pedro ē Juan ē cāmāpaꞌksīca jātzaꞌ catalīchihuīnaꞌnli ē jātzaꞌ catamāsuꞌyulh nūn āꞌmaktin na ixtacuhuīniꞌ Jesús.
\v 19 Pedro ē Juan takelhtīniꞌlh ē tahuanli:
\p ―¿Ē chā tze na ixlacatīn Dios naꞌiccākexmatniꞌyān huiꞌxinaꞌn ē jā naꞌickexmatniꞌyāuj Dios? ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit? Caquilāhuaniuj.
\v 20 Quinaꞌn jāla ictimakxtekui naꞌicuanāuj tū iclaktzīꞌnīꞌtaꞌuj ē tū ickexmatnīꞌtaꞌuj ―tahuanli.
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ ixcāmekēꞌklhacanīꞌt huampala, cāmakxtekca. Jāla ixtamaclaniꞌ chī nacālīmakapātīnīncan ixpālacata ixtajicuaꞌniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixtachihuīnaꞌn chī ixlīkaꞌtlaꞌ Dios chī lītzeyanli lūꞌntuꞌ.
\v 22 Ē huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixkaꞌlhītzaꞌ līhuaꞌcaꞌlh tuꞌpuꞌxam cāꞌta.
\s Tāꞌtimīn tasquiꞌniꞌlh Dios cacāmaktāyalh jā titajicuaꞌn
\p
\v 23 Aꞌcxniꞌ Pedro ē Juan ixcāmakxtekcanīꞌttzaꞌ, talakaꞌlh ixtāꞌtimīncaꞌn. Cāhuanica ixlīpōꞌktu tū ixtahuanīꞌt xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 24 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, ixlīpōꞌktucaꞌn kēxtim taꞌorarlīlh ē tahuanilh Dios:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, huiꞌx Dios ē huiꞌx tlaꞌhuaꞌ aꞌkapūn ē tiꞌyaꞌt ē mar ē ixlīpōꞌktu tū aꞌnan.
\v 25 Ixlītliꞌhuiꞌqui Espíritu Santo huiꞌx māchihuīꞌniꞌ David tī ixtāꞌscujān. David huanli chuntzaꞌ:
\q ¿Tū ixpālacata tataꞌsa ē tasītzīꞌ tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tī jā israelitas?
\q ¿Tū ixpālacata talacapāstaca tachiꞌxcuhuīꞌt tū jā ixtapalh?
\q 	
\v 26 	 Napuxcuꞌnuꞌ xalanīꞌn nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ tatāꞌlāquiclhlaktzīꞌlh Dios.
\q Māpaꞌksīniꞌnīꞌn tatakēstokli,
\q ē talītalakaspiꞌtniꞌniꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Dios ē nā Cristo tī Dios lacsacnīꞌt.
\p
\v 27 ’Ūꞌtzaꞌ ixlīcānaꞌ. Nac huāꞌmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ tatakēstokli Herodes ē Poncio Pilato ē israelitas ē tī jā israelitas. Talītalakaspiꞌtniꞌniꞌlh Jesús miSkaꞌtaꞌ tī lacsacnīꞌtaꞌ huiꞌx, quinDioscaꞌn.
\v 28 Xlacaꞌn tatakēstokli natatlahua xmān tū huiꞌx līhuiꞌliꞌ xapūla tū nala ē xmān tū milīmāpaꞌksīn ē mintalacapāstacniꞌ.
\v 29 Chuhuaꞌj, Māpaꞌksīniꞌ Dios, calaꞌktziꞌ chī quincātamekēꞌklhacuꞌtunān. Caquilāmaktāyauj quinaꞌn tī iccātāꞌscujān. Chuntzaꞌ naꞌiclīchihuīnaꞌnāuj mintachihuīn ē jā naꞌicjicuaꞌnāuj.
\v 30 Camāsuꞌyuꞌ milītliꞌhuiꞌqui ē cacāmātzeyiꞌ ē calītlaꞌhuaꞌ līꞌaꞌcnīn ixlītliꞌhuiꞌqui Jesús miSkaꞌtaꞌ tī tze.
\p
\v 31 Aꞌcxniꞌ ixtaꞌorarlīnīꞌttzaꞌ, tachiquilh jā ixtatakēstoknīꞌt. Ixlīpōꞌktucaꞌn ixlīstacnaꞌcaꞌn talītatzumalh Espíritu Santo. Talīchihuīnaꞌnli ixtachihuīn Dios ē jā ixtajicuaꞌn.
\s Kēxtim tahuiꞌlīlh tū ixtakaꞌlhī
\p
\v 32 Ixlīlhūhuaꞌ tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt ixtakaꞌlhī aꞌktin talacapāstacniꞌ ē aꞌktin tapuhuāt. Nūn chāꞌtin puhuanli jāla namāstāꞌ tū ixkaꞌlhī. Maktin ixtamākēxtimīnīꞌt ixlīpōꞌktu tū ixtakaꞌlhī.
\v 33 Apóstoles ixtakaꞌlhī lhūhuaꞌ lītliꞌhuiꞌqui. Ixtalīmāsuꞌyu chī Māpaꞌksīniꞌ Jesús ixlacastālancuanaꞌnīꞌt. Ē Dios ixcāsicuaꞌlanātlahua.
\v 34 Nūn chāꞌtin īꞌsputniꞌ catūhuālh ixpālacata ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtakaꞌlhī ixtiꞌyaꞌtcaꞌn ē ixchiccaꞌn, ixtastāꞌ ē ixtalīmin ixtapalh tū ixtastāꞌ.
\v 35 Ixtamaxquīꞌ apóstoles. Tamāpitzīlh chāꞌtunuꞌ chī ixtamaclacasquiꞌn.
\v 36 Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ José. Apóstoles tamāpācuhuīlh ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Bernabé (huāꞌmāꞌ huanicuꞌtun mākoꞌxamixīniꞌ). Ūꞌtzaꞌ levita ixuanīꞌt xalaꞌ nac Chipre.
\v 37 Xlaꞌ ixkaꞌlhī ixtiꞌyaꞌt. Stāꞌlh ē cālīminiꞌlh ixtapalh ē cāmaxquīꞌlh apóstoles.
\c 5
\s Tamātzēꞌkli macstiꞌnaꞌj tumīn Ananías ē Safira
\p
\v 1 Nā ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ Ananías. Ixkaꞌlhī ixpuscāt tī ixuanican Safira. Xlacaꞌn tastāꞌlh pītzunaꞌj ixtiꞌyaꞌtcaꞌn.
\v 2 Ananías māquīꞌlh macstiꞌnaꞌj ixtapalh. Nā ixpuscāt nā ixtāꞌlīcaꞌtzī. Ananías līmilh tū quītāxtūlh ē cāmaxquīꞌlh apóstoles.
\v 3 Pedro huanilh:
\p ―Ananías, ¿tū ixpālacata lītanūlh skāhuīꞌniꞌ na milīstacnaꞌ ē lakpalīlh mintalacapāstacniꞌ līꞌaꞌkskāhuīꞌcuꞌtunaꞌ Espíritu Santo ē namāquīꞌyaꞌ macstiꞌnaꞌj tumīn ixtapalh tiꞌyaꞌt?
\v 4 Milaꞌ ixuanīꞌt tiꞌyaꞌt aꞌcxniꞌ jānaꞌj īꞌstāꞌyaꞌ. Milaꞌ ixuanīꞌt ixtapalh aꞌcxniꞌ stāꞌt tiꞌyaꞌt. ¿Tū ixpālacata līlacapāstacti natlahuaꞌyaꞌ huāꞌmāꞌ? Huiꞌx aꞌksaꞌnīꞌniꞌ jā xmān na ixlacatīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Huiꞌx nā aꞌksaꞌnīꞌniꞌnīꞌtaꞌ na ixlacatīn Dios.
\p
\v 5 Aꞌcxniꞌ Ananías kexmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, aꞌkāꞌlh xanīn. Tajicuaꞌnli ixlīpōꞌktucaꞌn tī takexmatli tū aꞌkspulalh.
\v 6 Kaꞌhuaꞌchan tamāꞌkaquīꞌlh Ananías ē tapāsuiꞌtli ē tamāxtulh ē tamāꞌcnūlh.
\p
\v 7 Chī ixlīꞌaꞌktuꞌtun hora ixpuscāt Ananías tanūlh. Xlaꞌ jā ixcaꞌtzī tū ixaꞌkspulanīꞌt.
\v 8 Pedro kelhasquiꞌnīlh:
\p ―Caquihuaꞌniꞌ, ¿chī līstāꞌtit tiꞌyaꞌt?
\p Puscāt huanilh chuntzaꞌ chī ixuaninīꞌt ixkōluꞌ.
\p
\v 9 Pedro huanilh:
\p ―¿Tū ixpālacata lālīcaꞌtzīyāꞌtit aꞌkskāhuīꞌcuꞌtunāꞌtit ixEspíritu Dios? Cakexpaꞌtti chī tatantūsaꞌnan kēpūn tī tamāꞌcnūlh minkōluꞌ. Nā huiꞌx natamāxtuyān.
\p
\v 10 Lacapala puscāt aꞌkāꞌlh xanīn na ixlacatīn Pedro. Kaꞌhuaꞌchan tatanūchi ē talaktzīꞌlh māꞌlh xanīn. Tamāxtulh ē tamāꞌcnūlh ixpāxtūn ixkōluꞌ.
\v 11 Ixtajicuaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tāꞌtimīn tī takexmatli huāꞌmāꞌ.
\s Tlahuaca lhūhuaꞌ līꞌaꞌcnīn
\p
\v 12 Apóstoles tatlahualh lhūhuaꞌ līꞌaꞌcnīn ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Ixtatakēstoknīꞌt ixlīpōꞌktucaꞌn na ixtanquilhtīn Salomón.
\v 13 Nūn chāꞌtin chī ixlīlhūhuaꞌcaꞌn jā tāꞌtakēxtimīcuꞌtunli ūꞌtunuꞌn ixpālacata ixtajicuaꞌn. Tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalaktzīꞌn apóstoles chī tzeya chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 14 Tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ Māpaꞌksīniꞌ āꞌchulāꞌ ixtalhūhuaꞌn, chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan.
\v 15 Ixcālīmincan taꞌjatatlanīꞌn nac cāꞌtejen jā ixtētaxtu Pedro. Ixcāhuiꞌlīcan nac talajniꞌ ē na ixpūtamaꞌcaꞌn, palh tzē cahuālh masqui xmān ixmāstilēꞌk Pedro ixcālīmātzeyīlh.
\v 16 Nā ixtamimāꞌnalh nac Jerusalén lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn cāꞌlacchicniꞌ na ixlacatzunaꞌj Jerusalén. Ixtalīmin taꞌjatatlanīꞌn ē tī ixtakaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ. Ixlīpōꞌktucaꞌn cāmātzeyīca.
\s Cāputzastālaniꞌca Pedro ē Juan
\p
\v 17 Tāꞌkaquīꞌlh xapuxcuꞌ pālej ē ixchiꞌxcuhuīꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ ixtamāsuꞌyuncaꞌn saduceos. Tasītzīꞌlh xlacaꞌn.
\v 18 Cāchiꞌpaca apóstoles ē cāmānūca nac pūlāchīꞌn.
\v 19 Dios macamilh chāꞌtin ángel. Ē cāmālaquīꞌniꞌlh pūlāchīꞌn tzīꞌsa ē cāmāxtulh ē cāhuanilh:
\p
\v 20 ―Capintit ē catāyaꞌtit xakaꞌtlaꞌ nac templo ē cacātāꞌchihuīnaꞌntit tachiꞌxcuhuīꞌt ixlīpōꞌktu chī tzē natalīkaꞌlhī xasāstiꞌ ixlatamatcaꞌn.
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ ixtakexmatnīꞌt huāꞌmāꞌ, tatanūlh xakaꞌtlaꞌ nac templo aꞌcxniꞌ īꞌxkakamāꞌlhtzaꞌ ē tamāsuꞌyulh.
\p Xapuxcuꞌ pālej ē nā ixchiꞌxcuhuīꞌn tatakēstokli. Cāmākēstokca ūꞌtunuꞌn tī ixtatlahua justicia ē ixlīpōꞌktu xanapuxcuꞌnuꞌ xalanīꞌn nac Israel. Cāmacāꞌnca policías natamāxtu tachīꞌnīꞌn nac pūlāchīꞌn ē natalīmin.
\v 22 Aꞌcxniꞌ policías tachāꞌlh, jā cāmaclaca nac pūlāchīꞌn. Taquītaspiꞌtli ē tamācaꞌtzīnīniꞌlh.
\v 23 Tahualh:
\p ―Icchāꞌuj nac pūlāchīꞌn ē iclaktzīꞌuj ē tzej ixlacchahua. Maktakaꞌlhnaꞌnīꞌn ixtayānaꞌlh ixtanquilhtīn nac pūlāchīꞌn. Aꞌcxniꞌ icmālaquīꞌuj, jā tī chāꞌtin icmaclauj na ixpūchakān pūlāchīꞌn.
\p
\v 24 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, xacapitán xakaꞌtlaꞌ templo ē xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ lhūhuaꞌ talacapāstacniꞌlh tūchu nala.
\v 25 Palaj tunca milh chāꞌtin ē cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn tī cāmānūꞌtit nac pūlāchīꞌn tayānaꞌnchaꞌ xakaꞌtlaꞌ nac templo ē tamāsuꞌyuniꞌmāꞌnalh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 26 Palaj tunca taꞌaꞌlh capitán ē policías ē cāquītēpalaca Pedro ē Juan. Cālīminca līlacatzucu ixpālacata ixtajicuaꞌniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt palh ixcācuctaꞌlaca.
\v 27 Aꞌcxniꞌ ixcālīmincanīꞌttzaꞌ, cāhuiꞌlīca ixlacatīncaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn. Xapuxcuꞌ pālej cākelhasquiꞌnīlh:
\p
\v 28 ―¿Ē jā iccāmāpaꞌksīn huiꞌxinaꞌn jātzaꞌ camāsuꞌyuꞌtit na ixtacuhuīniꞌ Jesús? Huiꞌxinaꞌn cāmāscaꞌtīkōꞌtittzaꞌ xalanīꞌn nac Jerusalén tzamāꞌ mintamāsuꞌyuncaꞌn. Huiꞌxinaꞌn huaꞌnāꞌtit quinaꞌn iclēꞌnāuj cuenta ixpālacata maknīca Jesús.
\p
\v 29 Takelhtīniꞌlh Pedro ē āꞌmakapitzīn apóstoles ē tahuanli:
\p ― ¿Ē chā tze palh naꞌiccākexmatniꞌyāuj chiꞌxcuhuīꞌn ē jā Dios?
\v 30 IxDioscaꞌn quinatātaꞌnaꞌcaꞌn mālacastālancuanīlh Jesús tī huiꞌxinaꞌn māmaknīnīniꞌntit aꞌcxniꞌ xtokohuaꞌcaꞌca nac cruz.
\v 31 Dios līmāhuaꞌcaꞌlh Jesús ē huiꞌlīlh na ixpekxtūcānaꞌj ē līhuiꞌlīlh xapuxcuꞌ ē makapūtaxtūnuꞌ. Ūꞌtzaꞌ tlahualh ixpālacata xalanīꞌn nac Israel natalakpalī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ē nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan ixcuentacaꞌn.
\v 32 Quinaꞌn iclīmāsuꞌyuyāuj huāꞌmāꞌ. Ē chuntzaꞌ līmāsuꞌyu Espíritu Santo tī Dios cāmaxquīꞌnīꞌt tī takexmatniꞌ.
\p
\v 33 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tasītzīꞌlh ē ixcāmaknīcuꞌtuncan.
\v 34 Chāꞌtin scujniꞌ, tī fariseo ixuanīꞌt, ixuanican Gamaliel. Xlaꞌ ūꞌtzaꞌ chāꞌtin xamākelhtahuaꞌkēꞌniꞌ līmapaꞌksīn ē ixlakachiꞌxcuhuīꞌcan. Xlaꞌ tāyalh ē huanli cacāmāxtuca Pedro ē Juan tzālaꞌj.
\v 35 Gamaliel cāhuanilh āꞌmakapitzīn scujnīꞌn:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Israel, calacapāstacnaꞌntit tū nacātlahuaniꞌyāꞌtit tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 36 Caꞌtzīyāꞌtit makāstzaꞌ ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ Teudas, tī kaꞌtlaꞌ ixmakcaꞌtzī. Makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn, huaꞌchi aꞌktāꞌtiꞌ ciento, ixtastālaniꞌ. Xlaꞌ maknīca. Tataꞌaꞌkahuanīkōꞌlh tī ixtastālaniꞌnīꞌt. Chuntzaꞌ līsputli tū ixmātzucunīꞌt Teudas.
\v 37 Āꞌlīstān ixuiꞌlapālh Judas xalaꞌ nac Galilea aꞌcxniꞌ lālaktzoꞌkca. Xlaꞌ cāmāꞌkaquīꞌlh makapitzīn tī ixtastālaniꞌ. Nā Judas sputli. Tataꞌaꞌkahuanīkōꞌlh tī ixtastālaniꞌnīꞌt.
\v 38 Chuhuaꞌj iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn, jā tū cacātlahuaniꞌtit tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ē cacāmakxtektit. Palh huāꞌmāꞌ talacapāstacniꞌ ē huāꞌmāꞌ tamāsuꞌyun xmān ixlacaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn, ixlīmān nalaksputa.
\v 39 Palh ixlaꞌ Dios, jā maktin catimāpānūꞌtit. Jā catāꞌlākelhtaxtoktītit Dios.
\p
\v 40 Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ixtachihuīn Gamaliel. Cāmātaꞌsatīnīniꞌnca apóstoles ē cāsnoꞌkca. Cāhuanica jātzaꞌ catachihuīnaꞌlh na ixtacuhuīniꞌ Jesús. Cāmakxtekca.
\v 41 Pedro ē Juan tataxtulh ixlacatīncaꞌn scujnīꞌn. Tapāxuhualh ixpālacata cālaktzīꞌnca xlacaꞌn tze natapātī tū līmāxanaꞌ ixpālacata Jesucristo.
\v 42 Lakalī lakalī xakaꞌtlaꞌ nac templo ē na ixchiccaꞌn, jā ixtamakxteka tamāsuꞌyu ē talīchihuīnaꞌn Jesucristo.
\c 6
\s Cālacsacca kelhatojon maktāyanaꞌnīꞌn
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj ixtatachāꞌlhūhuīꞌtēlha tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Chiꞌxcuhuīꞌn griegos talāhuanilh hebreos jā tze chī ixcāmāpitziniꞌcan līhuaꞌ lakalī lakalī tī ixcānīmakaꞌncanīꞌttzaꞌ ē jā lacxtim ixcāmaxquīꞌcan.
\v 2 Kelhacāujtuꞌ apóstoles tamākēstokli ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ē cāhuanica:
\p ―Jā minīꞌniꞌ naꞌicmakxtekāuj naꞌicmāsuꞌyuyāuj ixtachihuīn Dios ē naꞌicmāstāꞌyāuj līhuaꞌ.
\v 3 Chuhuaꞌj, tāꞌtimīn, cacālacsactit kelhatojon chiꞌxcuhuīꞌn chī huiꞌxinaꞌn tī cālakapasāꞌtit lactze ē tī talītzuma Espíritu Santo ē tī tzej talacapāstacnaꞌn. Nacāmacamaxquīꞌyāuj huāꞌmāꞌ tascujūt.
\v 4 Quinaꞌn ūꞌtzaꞌtzaꞌ quintascujūtcaꞌn: naꞌicorarlīyāuj ē naꞌicmāsuꞌyuyāuj ixtachihuīn Dios ―cāhuanica.
\p
\v 5 Huāꞌmāꞌ cāminīꞌniꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn. Lacsacca Esteban, chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixlītzuma Espíritu Santo ē tī tzej ixaꞌkaꞌīꞌniꞌ Dios. Cālacsacca Felipe ē Prócoro ē Nicanor ē Timón ē Parmenas ē Nicolás xalaꞌ nac Antioquía tī ixcātāꞌaꞌkaꞌīꞌ israelitas.
\v 6 Cālīminca ixlacatīncaꞌn apóstoles ē cāꞌorarlīca ē cāꞌaꞌcpūhuiꞌlīca ixmacancaꞌn.
\p
\v 7 Aꞌkahuanli ixtachihuīn Dios. Tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ixtatachāꞌlhūhuītēlha nac Jerusalén. Lhūhuaꞌ pālejniꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ē takexmatniꞌlh ixtachihuīn Dios.
\s Chiꞌpaca Esteban
\p
\v 8 Esteban ixaꞌkaꞌī ē ixkaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui Dios. Ixtlahua līꞌaꞌcnīn ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 9 Tatāꞌkaquīꞌlh makapitzīn xalanīꞌn na ixtemplocaꞌn israelitas tī ixcāmāpācuhuīcan Libertos, ē nā xalanīꞌn nac Cirene ē Alejandría ē Cilicia ē Asia. Ē tatāꞌlālīhuanilh Esteban.
\v 10 Xlacaꞌn jāla ixtatāꞌlāskāhuīꞌ ixpālacata ixtalacapāstacniꞌ Esteban ē ixpālacata Espíritu Santo tī ixmāchihuīnī.
\v 11 Xlacaꞌn taxokolh āꞌmakapitzīn nataꞌaꞌksaꞌnīniꞌn ixtakexmatnīꞌt chī Esteban aꞌksaꞌnli Moisés ē Dios.
\v 12 Cāchihuīnaꞌmakasītzīꞌca tachiꞌxcuhuīꞌt ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn. Xamaktin laktalacatzunaꞌjīca Esteban ē chiꞌpaca ē līminca ixlacatīncaꞌn scujnīꞌn.
\v 13 Cāhuiꞌlīca tī natahuan tū jā ixlīcānaꞌ ē tahuanli:
\p ―Huāꞌmā chiꞌxcuꞌ jā makxteka aꞌksaꞌn līmāpaꞌksīn ē tzamāꞌ xakaꞌtlaꞌ templo tū xatasicuaꞌlanālan.
\v 14 Ickexmatui aꞌcxniꞌ huanli Jesús xalaꞌ nac Nazaret namālaksputū xakaꞌtlaꞌ templo ē natalakpalī tahuilat tū māsuꞌyulh Moisés.
\p
\v 15 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌnchaꞌ jā ixtlahuacan justicia, talakalaktzīꞌlh Esteban. Ixlacan ixtasuꞌyu huaꞌchi ángel.
\c 7
\s Tamaktāyalh Esteban ē maknīca
\p
\v 1 Xapuxcuꞌ pālej kelhasquiꞌnīlh Esteban:
\p ―¿Ē ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ?
\p
\v 2 Esteban huanli:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, israelitas huaꞌchi chī quit, cakexpaꞌttit. Dios, tī kaꞌtlaꞌ, tasuꞌyuniꞌlh quimpapcaꞌn Abraham aꞌcxniꞌ xlaꞌ ixuīꞌlhcus nac cāꞌlacchicniꞌ nac Mesopotamia. Jānaꞌj ixaꞌn tahuiꞌla nac Harán.
\v 3 Dios huanilh:
\q Cataxtu na mincāꞌlacchicniꞌ ē cacāmakxtekti mintalakapasnīꞌn ē capit nac cāꞌlacchicniꞌ tū naꞌicmāsuꞌyuniꞌyān.
\m
\v 4 Abraham taxtulh na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn caldeos ē aꞌlh tahuiꞌla nac Harán. Aꞌcxniꞌ ixnīnīꞌttzaꞌ ixtātaꞌ Abraham, Dios līmilh Abraham nac cāꞌlacchicniꞌ jā huiꞌxinaꞌn huiꞌlāꞌnaꞌntit chuhuaꞌj.
\v 5 Dios jā maxquīꞌlh tiꞌyaꞌt huāꞌtzāꞌ, nūn pītzunaꞌj jā nayāhua ixtujan. Xmān huanilh ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt nahuan xlaꞌ ē ixnatāꞌnatnaꞌ, masqui jānaꞌj ixkaꞌlhī ixkaꞌhuaꞌcha.
\v 6 Dios tāꞌchihuīnaꞌnli chuntzaꞌ:
\q Minatāꞌnatnaꞌ natatahuiꞌla chī xaminiꞌ nac āꞌlacatin cāꞌlacchicniꞌ.
\q Aꞌntzaꞌ nacāmāscujūcan ē nacāmakapātīnīncan aꞌktāꞌtiꞌ ciento cāꞌta.
\q 	
\v 7 	 Quit naꞌiccāmakapātīnīn tachiꞌxcuhuīꞌt tī nacāmāscujū minatāꞌnatnaꞌ.
\q Āꞌlīstān natataxtu minatāꞌnatnaꞌ ē naquintamakapāxuī huāꞌtzāꞌ.
\m
\v 8 Dios huiꞌlīlh aꞌktin talacāxtlahuan tū ixpālacata ixcāchuꞌcucan chiꞌxcuhuīꞌn israelitas ixpālacata nacālīlakapascan. Tahuīꞌlh chāꞌtin ixkaꞌhuaꞌcha Abraham, ixtacuhuīniꞌ Isaac. Ixlīꞌaꞌktzayan quilhtamacuj Abraham chuꞌculh ixkaꞌhuaꞌcha. Āꞌlīstān tahuīꞌlh chāꞌtin ixkaꞌhuaꞌcha Isaac, ixtacuhuīniꞌ Jacob. Āꞌlīstān Jacob kaꞌlhīlh kelhacāujtuꞌ ixcamanaꞌ tī quinapapanaꞌcaꞌn.
\p
\v 9 ’Quinapapanaꞌcaꞌn ixtaquiclhlaktzīꞌn ixtāꞌtincaꞌn José. Xlacaꞌn tastāꞌlh José. Lēꞌnca nac Egipto. Dios ixmaktakaꞌlha.
\v 10 Dios makapūtaxtūlh ixlīpōꞌktu tū pātīlh. Dios maxquīꞌlh José talacapāstacniꞌ na ixlacatīn Faraón tī puxcuꞌ xalaꞌ nac Egipto. Faraón ixlakachiꞌxcuhuīꞌ José. Līhuiꞌlīlh chī gobernador nac Egipto. Huiꞌlīlh namāpaꞌksīkōꞌ pōꞌktu ixchic Faraón.
\p
\v 11 ’Milh aꞌktin tatziꞌncstat ixlīpōꞌktu tzamāꞌ tiꞌyaꞌt Egipto ē nac Canaán. Tapātīniꞌlh. Quinapapanaꞌcaꞌn jā ixtamacla tū natahuaꞌ.
\v 12 Aꞌcxniꞌ kexmatli Jacob ixaꞌnan trigo nac Egipto, pūla cāmacāꞌlh aꞌntzaꞌ ixkaꞌhuaꞌchan tī quinapapanaꞌcaꞌn.
\v 13 Aꞌcxniꞌ taꞌaꞌmpālh ixlīmaktuꞌ, José cāhuanilh ixnapuxcuꞌnuꞌ: “Quit mistancucaꞌn.” Faraón mācaꞌtzīnīca ixtāꞌtimīn José ixtahuanīꞌt.
\v 14 José mātaꞌsatīnīniꞌlh Jacob tī ixtātaꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn ixtāꞌtimīn ē ixcamanaꞌcaꞌn, iꞌtāt ciento āꞌpuꞌxamaquitzis tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 15 Jacob aꞌlh tahuiꞌla nac Egipto. Aꞌntzaꞌ nīlh xlaꞌ ē nā tanīkōꞌlh ixkaꞌhuaꞌchan tī quinapapanaꞌcaꞌn.
\v 16 Āꞌmaktin cālēꞌmpalaca nac Siquem ē aꞌntzaꞌ cāmāꞌcnūca nac lhuꞌcuꞌ tū cāmaktamāhualh Abraham ixcamanaꞌ Hamor xalanīꞌn nac Siquem. Lītamāhualh tumīn.
\p
\v 17 ’Ixtalacatzunaꞌjītēlha quilhtamacuj aꞌcxniꞌ ixmākentaxtūlh Dios tū ixuaninīꞌt Abraham. Tachiꞌxcuhuīꞌt israelitas lhūhuaꞌntēlhalh nac Egipto.
\v 18 Huiꞌlīpalaca chāꞌtin puxcuꞌ nac Egipto tī jā lakapasli José.
\v 19 Xlaꞌ cāꞌaꞌkskāhuīꞌlh quinapapanaꞌcaꞌn ē chuntzaꞌ cālītlajalh. Xlaꞌ cāmakapātīnīnli quinapapanaꞌcaꞌn ē cāmāmakaꞌnīlh xanatātaꞌnaꞌ ixlacstīncaꞌn natanī.
\v 20 Milh aꞌktin quilhtamacuj lacatuncuhuīꞌlh Moisés ē tzēhuanīꞌt ixuanīꞌt na ixlacatīn Dios. Ixmaktakaꞌlhmāꞌca aꞌktuꞌtun mālhcuyuꞌ na ixchic ixtātaꞌ.
\v 21 Aꞌcxniꞌ quīhuiꞌlīca Moisés nac xcān, ixtzuꞌmaꞌjāt Faraón sacli ē makastacli huaꞌchi ixlīcānaꞌ ixkaꞌhuaꞌcha.
\v 22 Moisés māscaꞌtīca ixlīpōꞌktu talacapāstacniꞌ xalaꞌ nac Egipto. Tzej ixchihuīnaꞌn ē pōꞌktu tzē ixtlahua.
\p
\v 23 ’Aꞌcxniꞌ ixkaꞌlhītzaꞌ tuꞌpuꞌxam cāꞌta, puhuanlitzaꞌ palh nacālakaꞌn ixtalakapasniꞌ tī israelitas.
\v 24 Laktzīꞌlh chī chāꞌtin egipcio ixmakapātīnīmāꞌlh chāꞌtin israelita. Moisés līmaktāyalh ē maknīlh tzamāꞌ egipcio. Chuntzaꞌ tapānūniꞌlh tū ixmakcaꞌtzī.
\v 25 Moisés ixpuhuan israelitas ixtakexmata chī Dios ixlacsacnīꞌt nacāmaktāya nataꞌaꞌkapūtaxtu. Ē xlacaꞌn jā ixtakexmata.
\v 26 Ixlīlakalī huampala cālakchilh Moisés chāꞌtuꞌ israelitas ixtalātucsmāꞌnalh ē ixlāmakxtekecuꞌtun ē cāhuanilh: “Chiꞌxcuhuīꞌn, huiꞌxinaꞌn lītalakapasnīꞌn. ¿Tū ixpālacata lālītucspāꞌnaꞌntit?”
\v 27 Tī ixlacatāquīꞌmāꞌlh ixtāꞌchic palaj tunca tancsli Moisés ē huanilh: “¿Tīchu huiꞌlīnīꞌtaꞌn huaꞌchi quimpuxcuꞌcaꞌn ē quijuezcaꞌn?
\v 28 ¿Ē naquimaknīcuꞌtunaꞌ quit chī maꞌkniꞌ huāꞌ kōtan egipcio?”
\v 29 Aꞌcxniꞌ kexmatli huāꞌmāꞌ, Moisés tzāꞌlalh. Chāꞌlh cāꞌlacchicniꞌ nac Madián ē aꞌntzaꞌ tachokolh chī xaminiꞌ. Aꞌntzaꞌ tatahuīꞌlh chāꞌtuꞌ ixcamanaꞌ.
\p
\v 30 ’Aꞌcxniꞌ ixtētaxtunīꞌttzaꞌ tuꞌpuꞌxam cāꞌta, chāꞌtin ángel tasuꞌyuniꞌlh nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt ixlacatzunaꞌj nac sipej ixtacuhuīniꞌ Sinaí. Aꞌntzaꞌ tasuꞌyulh nac aꞌkatin putzunaꞌj quiꞌhuiꞌ tū īꞌlhcumāꞌlh.
\v 31 Aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh Moisés jā ixcaꞌtzī tū īꞌlhcumāꞌlh. Ē talacatzunaꞌjīlh nalaktzīꞌn. Ixtachihuīn Dios huanilh:
\q 	
\v 32 	 Quit ixDioscaꞌn minatātaꞌnaꞌ ē ixDioscaꞌn Abraham ē Isaac ē Jacob.
\m Moisés xpipilh ē jicuaꞌnli ē jā ixlaktzīꞌncuꞌtun.
\v 33 Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\q Catatūxtu mincaclhiꞌ ixpālacata jā yāꞌt, ixlacatīn Dios.
\q 	
\v 34 	 Quit ixlīcānaꞌ iclaktzīꞌnīꞌt chī cāmakapātīnīmāꞌca quintachiꞌxcuhuīꞌt tī tahuiꞌlānaꞌlh nac Egipto.
\q Ickexmatnīꞌt chī tataꞌsamāꞌnalh xlacaꞌn, ē icyujnīꞌtaꞌnchi naꞌiccāmakapūtaxtū.
\q Chuhuaꞌj cataꞌt.
\q Naꞌicmacāꞌnān nac Egipto.
\p
\v 35 ’Huāꞌmāꞌ ūꞌtzaꞌ Moisés tī talakmakaꞌlh aꞌcxniꞌ tahuanli: “¿Tīchu huiꞌlīnīꞌtaꞌn huaꞌchi quimpuxcuꞌcaꞌn ē quijuezcaꞌn?” Dios macamilh huāꞌmāꞌ Moisés chī xapuxcuꞌ ē makapūtaxtūnuꞌ. Ixmaktāya ángel tī tasuꞌyuniꞌlh nac aꞌkatin putzunaꞌj quiꞌhuiꞌ.
\v 36 Moisés cāmāxtulh quinapapanaꞌcaꞌn. Xlaꞌ tlahualh lakaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn nac Egipto ē nac Xatzuꞌtzoꞌko Mar ē nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt tuꞌpuꞌxam cāꞌta.
\v 37 Huāꞌmāꞌ ūꞌtzaꞌ Moisés tī cāhuanilh israelitas:
\q Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn nalacsaca chāꞌtin mintalakapasniꞌcaꞌn chuntzaꞌ chī quilacsacli quit.
\q Ūꞌtzaꞌ ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios nahuan.
\q Nakexpaꞌtāꞌtit huiꞌxinaꞌn.
\m
\v 38 Huāꞌmāꞌ Moisés ūꞌtzaꞌ ixuīꞌlh aꞌcxniꞌ ixtatakēstoknīꞌt nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt. Ángel tāꞌchihuīnaꞌnli nac sipej Sinaí. Moisés cāhuanilh quinapapanaꞌcaꞌn tū huanli ángel. Moisés maktīniꞌlh tachihuīn tū jā maktin catisputli ē ūꞌtzaꞌ quincāmaxquīꞌn.
\p
\v 39 ’Huāꞌmāꞌ quinapapanaꞌcaꞌn jā takexmatniꞌcuꞌtunli Moisés ē talakmakaꞌlh. Ixtataspiꞌtcuꞌtun nac Egipto.
\v 40 Tahuanilh Aarón:
\q Caquilātlahuaniꞌuj ídolos tū naquincāpūlaniꞌyān.
\q Jā iccaꞌtzīyāuj tū aꞌkspulalh Moisés tī quincāmāxtun nac tiꞌyaꞌt Egipto.
\m
\v 41 Xlacaꞌn tatlahualh aꞌktin ídolo tū ixtasuꞌyu huaꞌchi xaskaꞌtaꞌ huācax ē maknīca animalh ē maxquīꞌca talakalhuꞌmān ídolo. Talīpāxuhualh tū ixtalītlahuanīꞌt ixmacancaꞌn.
\v 42 Dios cātamakatīniꞌlh xlacaꞌn ē cāmakxtekli natalaktaquilhpūta staꞌcu. Nā chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ nac libro tū tatzoꞌkli ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios. Huanli:
\q ¿Ē quilāmālacnūniꞌuj talakalhuꞌmān ē animalh tū xatamaknīn tuꞌpuꞌxam cāꞌta nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt?
\q 	
\v 43 	 Huiꞌxinaꞌn lītaꞌntit ixaꞌcchic ídolo Moloc jā ixlaktaquilhpūtacan, ē ídolo Renfán tū ixtasuꞌyu huaꞌchi staꞌcu.
\q Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌtit ídolos nacālaktaquilhpūtayāꞌtit.
\q Chuhuaꞌj quit naꞌiccālēꞌnān āꞌchulāꞌ ixlakamakat Babilonia.
\p
\v 44 Esteban chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt, quinapapanaꞌcaꞌn ixtakaꞌlhī xakaꞌtlaꞌ aꞌcchic tū ixmāsuꞌyu Dios ixcāmāmakxtoklēꞌmāꞌlh. Aꞌcchic ūꞌtzaꞌ ixtlahuacanīꞌt chuntzaꞌ chī Dios ixmāsuꞌyuniꞌnīꞌt Moisés.
\v 45 Quinapapanaꞌcaꞌn tamaktīniꞌlh ixaꞌcchic. Talīmilh aꞌcxniꞌ tatāꞌtanūchi Josué na ixtiꞌyaꞌtcaꞌn āꞌmakapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn tī Dios cāmāxtulh ixlacatīncaꞌn quinapapanaꞌcaꞌn. Aꞌntzaꞌ tamakxtekli aꞌcchic hasta aꞌcxniꞌ ixquilhtamacuj David.
\v 46 Dios līpāxuhualh David chun ixtlahuaniꞌcuꞌtun aꞌktin ixchic Dios tī nā ixDios Jacob.
\v 47 Tī tlahualh ixchic Dios, ūꞌtzaꞌ Salomón.
\v 48 Dios xakaꞌtlaꞌ jā tahuiꞌla nac aꞌktin chic tū tatlahuanīꞌt chiꞌxcuhuīꞌn. Nā chuntzaꞌ huanli ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios:
\q 	
\v 49 	 Quit, Dios, icmāpaꞌksī nac aꞌkapūn ē nac cāꞌquilhtamacuj.
\q ¿Tuyā chic naquilātlahuaniꞌyāuj? huanli Māpaꞌksīniꞌ.
\q ¿Jāchu naꞌicjaxa quit?
\q 	
\v 50 	 ¿Ē jā quit iclītlahualh quimacan ixlīpōꞌktu tū aꞌnan?
\p
\v 51 Esteban cāhuanipālh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn lacxumpin. Jā kaꞌlhīꞌyāꞌtit milīstacnaꞌcaꞌn nalīlacapāstacnaꞌnāꞌtit. Jā kexpaꞌtcuꞌtunāꞌtit. Tihuaꞌnaꞌ tāꞌlāhuaniyāꞌtit Espíritu Santo. Chuntzaꞌ chī ixtala minapapanaꞌcaꞌn nā chuntzaꞌ laꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn.
\v 52 Minapapanaꞌcaꞌn tamakapātīnīnli ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios. Tamaknīlh tī tahuanli xapūla namin tī xatze. Ūꞌtzaꞌ milh ē huiꞌxinaꞌn macamāstāꞌtit ē maknīꞌtit.
\v 53 Huiꞌxinaꞌn maktīniꞌntit līmāpaꞌksīn tū tamacamāstāꞌlh ángeles ē jā kexpaꞌtniꞌtit ―cāhuanilh Esteban.
\s Maknīca Esteban
\p
\v 54 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tasītzīꞌlh ē talāxcakōꞌlh ixtatzancaꞌn ixpālacata chī tasītzīꞌlh.
\v 55 Ixlīstacnaꞌ Esteban ixlītzuma Espíritu Santo. Xlaꞌ ixtalacayāhuamāꞌlh nac aꞌkapūn. Laktzīꞌlh taxkaket jā huīꞌlh Dios. Laktzīꞌlh Jesús ixyālh na ixpekxtūcānaꞌj Dios
\v 56 ē huanli:
\p ―Calaktzīꞌntit. Quit iclaktzīꞌn aꞌkapūn laquīꞌyālh, ē Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn na ixpekxtūcānaꞌj Dios.
\p
\v 57 Ē tī ixtakexmatmāꞌnalh tataꞌsalh palhaꞌ ē cāꞌaꞌkachiꞌpaca. Ixlīpōꞌktucaꞌn palaj tunca talakminkōꞌlh.
\v 58 Māxtuca Esteban nac cāꞌlacchicniꞌ ē cuctaꞌlaca. Testigos tahuiꞌlīlh ixluꞌxuꞌcaꞌn na ixlacatīn chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha tī ixuanican Saulo.
\v 59 Aꞌcxniꞌ cuctaꞌlaca Esteban huanilh Dios:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ Jesús, icmacamaxquīꞌyān quilīstacnaꞌ.
\p
\v 60 Tatzokostalh ē huanli palhaꞌ:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, cacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ tū quintatlahuaniꞌmāꞌnalh.
\p Aꞌcxniꞌ huanli huāꞌmāꞌ Esteban nīlh.
\c 8
\s Saulo ixcāputzatokoke tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ
\p
\v 1 Saulo ixcātāꞌlīcaꞌtzī chī līmaknīca Esteban.
\p Tzamāꞌ quilhtamacuj tzucuca cāputzatokokecan tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ nac Jerusalén. Ixlīpōꞌktucaꞌn taꞌaꞌkahuankōꞌlh hasta nac tiꞌyaꞌt Judea ē Samaria. Tatachokolh xmān apóstoles.
\v 2 Makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn, tī ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ Dios, talēꞌlh Esteban ē tamāꞌcnūlh ē talakcalhuanli.
\v 3 Saulo ixcāmālaksputūcuꞌtunkōꞌ tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Tzuculh tanū aꞌkatunuꞌ nac chic ē ixcāsakalēꞌn chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan ē ixcāmānū nac pūlāchīꞌn.
\s Māsuꞌyuca xatze tachihuīn nac Samaria
\p
\v 4 Tī taꞌaꞌkahuankōꞌlh ixtaꞌaꞌn calhāxcuhuālh ē ixtalīchihuīnaꞌn xatze tachihuīn.
\v 5 Felipe aꞌlh tancāꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ nac Samaria. Ixcāmāsuꞌyuniꞌ ixpālacata Cristo.
\v 6 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtakexmata kēxtim tū ixcāhuani Felipe. Takexmatli ē talaktzīꞌlh līꞌaꞌcnīn tū ixtlahua.
\v 7 Tū jā tzeya ūꞌniꞌ ixtataꞌsa palhaꞌ ē ixcātaxtuniꞌ tī ixtakaꞌlhī. Lhūhuaꞌ ixtalūꞌntūꞌnun ē tī īꞌxcāhuiꞌhuananīꞌt ixcāmātzeyīmāꞌca.
\v 8 Lhūhuaꞌ ixaꞌnan tapāxuhuān tzamāꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ.
\p
\v 9 Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ Simón. Xlaꞌ xapūla ixuanīꞌt xantilh nac tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Ixcāꞌaꞌkskāhuīꞌmāꞌlh xalanīꞌn nac Samaria. Huanli ūꞌtzaꞌ xakaꞌtlaꞌ.
\v 10 Tzej ixtakexmatniꞌ Simón ixlīpōꞌktucaꞌn tī xalacstīn ē tī xalakaꞌtlaꞌtzaꞌ. Ixtahuan:
\p ―Huāꞌmā chiꞌxcuꞌ kaꞌlhī ixlītliꞌhuiꞌqui Dios.
\p
\v 11 Tzej ixtakexmatniꞌ Simón ixpālacata makāstzaꞌ ixcālīꞌaꞌkskāhuīꞌnīꞌt ixlīxantilh.
\v 12 Felipe cālītāꞌchihuīnaꞌlh xatze tachihuīn chī Dios māpaꞌksīniꞌn ē ixpālacata Jesucristo. Xlacaꞌn taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ē taꞌaꞌkpaxli chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan.
\v 13 Nā Simón nā aꞌkaꞌīꞌlh ē aꞌkpaxli ē stālaniꞌlh Felipe. Aꞌcxniꞌ Simón laktzīꞌlh lhūhuaꞌ līꞌaꞌcnīn tū tlahualh Felipe, lhūhuaꞌ ixlacapāstaca.
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ tacaꞌtzīlh xalanīꞌn nac Samaria ixtamaktīniꞌnīꞌttzaꞌ ixtachihuīn Dios, apóstoles nac Jerusalén tamacāꞌlh Pedro ē Juan nac Samaria.
\v 15 Xlacaꞌn tamilh ē taꞌorarlīlh ixpālacata natamaktīniꞌn Espíritu Santo xalanīꞌn nac Samaria.
\v 16 Jānaꞌj ixcālakyujachi Espíritu Santo. Xmān ixtalīꞌaꞌkpaxnīꞌt na ixtacuhuīniꞌ Jesús.
\v 17 Cāꞌaꞌcpūhuiꞌlīca ixmacancaꞌn ē tamaktīniꞌlh Espíritu Santo.
\p
\v 18 Simón laktzīꞌlh chī Ēspíritu Santo maktīniꞌnca aꞌcxniꞌ apóstoles taꞌaꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacancaꞌn ē cāmālacnūniꞌlh tumīn.
\v 19 Huanli Simón:
\p ―Nā quit caquilāmaxquīꞌuj huāꞌmāꞌ lītliꞌhuiꞌqui ē chuntzaꞌ chī catīhuālh naꞌicaꞌcpūhuiꞌlī quimacan nā namaktīniꞌn Espíritu Santo.
\p
\v 20 Pedro huanilh:
\p ―Calaksputli mintumīn ē nā huiꞌx casputti ixpālacata puhuanti nalītamāhuaꞌyaꞌ tumīn tū Dios māstāꞌ.
\v 21 Huiꞌx jāla catimaktīniꞌ tzamāꞌ talakalhuꞌmān ixpālacata jā tze milīstacnaꞌ na ixlacatīn Dios.
\v 22 Camakxtekti tzamāꞌ tū jā tze talacapāstacniꞌ ē casquiꞌniꞌ Dios namātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān tzamāꞌ talacapāstacniꞌ tū kaꞌlhīꞌyaꞌ na milīstacnaꞌ.
\v 23 Iclaktzīꞌnān huiꞌx jā tzeya chiꞌxcuꞌ. Huiꞌx jāla makxteka tū jā tze.
\p
\v 24 Kelhtīniꞌlh Simón ē huanli:
\p ―Casquiꞌniꞌtit Māpaꞌksīniꞌ Dios jā quintiꞌaꞌkspula tū huiꞌxinaꞌn quilāhuaniuj.
\p
\v 25 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn ixtalīmāsuꞌyunīꞌttzaꞌ ē ixtalīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ ixtachihuīn Dios, tataspiꞌtpālh nac Jerusalén. Talīchihuīnaꞌnli xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn samaritanos.
\s Felipe ē chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Etiopía
\p
\v 26 Tāꞌchihuīnaꞌnli Felipe chāꞌtin ángel tī Dios macamilh ē huanilh:
\p ―Catāꞌkaquiꞌ ē capit nac sur. Nalacpinaꞌ xatej Jerusalén tū aꞌmāꞌlh nac Gaza. Aꞌntzaꞌ cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt.
\p
\v 27 Felipe tāꞌkaquīꞌlh ē aꞌlh. Tāꞌlāpāxtokli chāꞌtin chiꞌxcuꞌ eunuco xalaꞌ nac Etiopía. Xlaꞌ chāꞌtin scujniꞌ ixuanīꞌt nac Etiopía jā ixmāpaꞌksīniꞌn reina ixtacuhuīniꞌ Candace. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ, xlaꞌ ūꞌtzaꞌ xamaktakaꞌlhnaꞌ ixtumīn reina. Quīlachi nac Jerusalén namakapāxuīchi Dios.
\v 28 Ixtaspiꞌtmāꞌlhtzaꞌ ē ixpūmimāꞌlh aꞌktin carreta. Ixlīkelhtahuaꞌkaꞌtēlha tū tzoꞌkli Isaías, tī ixaꞌkchihuīnaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\v 29 Espíritu Santo huanilh Felipe:
\p ―Catalacatzunaꞌjiꞌ nac tej jā lēꞌmāꞌca carreta ē catāꞌpi.
\p
\v 30 Felipe tuꞌjnulh ē laktalacatzunaꞌjīlh ē kexmatli tū ixlīkelhtahuaꞌkaꞌtēlha tū ixtzoꞌknīꞌt Isaías. Felipe kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Ē chā kexpatniꞌyaꞌ tū līkelhtahuaꞌkaꞌtēlhaꞌyaꞌ?
\p
\v 31 Kelhtīlh:
\p ―¿Ē chī naꞌiclīkexmatniꞌ palh jā tī tī quimāsuꞌyuniꞌ?
\p Huanica Felipe:
\p ―Catahuaꞌcaꞌ ē caquimpāxtūtahuiꞌlaꞌ.
\p
\v 32 Xlaꞌ ixlīkelhtahuaꞌkaꞌhuīꞌlh ixtachihuīn Dios jā huan chuntzaꞌ:
\q Huaꞌchi chī lēꞌncan lakatin oveja tū namaknīcan, chuntzaꞌ lēꞌnca;
\q ē chī lakatin oveja xakōꞌkoꞌ na ixlacatīn tī macsiꞌta, chuntzaꞌ tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ jā tū huanli.
\q 	
\v 33 	 Māmāxanīꞌca ē jā tlahuaniꞌca justicia.
\q ¿Tīchu cahuālh nahuan hasta makās tilatamalh?
\q ¿Ē jā namināchaꞌ ixlītalakapasniꞌ palh maktin maknīca ē mālaksputūniꞌca ixlatamat nac cāꞌquilhtamacuj?
\p
\v 34 Eunuco huanilh Felipe:
\p ―Ickelhasquiꞌnīyān, ¿tīchu līchihuīnaꞌmāꞌlh huāꞌmāꞌ Isaías? ¿Ixlīmān līchihuīnaꞌncan, o līchihuīnaꞌmpala āꞌchāꞌtin?
\p
\v 35 Felipe tzuculh chihuīnaꞌn. Tzuculh huani tū ixlīkelhtahuaꞌkaꞌnīꞌt ixtachihuīn Dios ē māsuꞌyuniꞌlh ixpālacata Jesús.
\v 36 Aꞌcxniꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌnalh nac tej, tachāꞌlh jā māꞌlh xcān. Huanli eunuco:
\p ―Calaꞌktziꞌ. Huāꞌtzāꞌ māꞌlh xcān. ¿Tū naquimāmakchuyī palh naꞌicaꞌkpaxa?
\p
\v 37 Felipe huanilh:
\p ―Palh huiꞌx līꞌaꞌkaꞌīꞌyaꞌ pōꞌktu milīstacnaꞌ, tzē naꞌaꞌkpaxaꞌ.
\p Xlaꞌ kelhtīniꞌlh:
\p ―Quit icaꞌkaꞌīꞌniꞌ Jesucristo ūꞌtzaꞌ īꞌSkaꞌtaꞌ Dios.
\p
\v 38 Palaj tunca māchokolh ixcarreta. Tatojōlh nac xcān ixchāꞌtuꞌcaꞌn, Felipe ē eunuco. Felipe māꞌkpaxīlh.
\v 39 Aꞌcxniꞌ tatacutli, ixEspíritu Dios māꞌkayāhualh Felipe. Eunuco jātzaꞌ laktzīꞌlh. Aꞌmpālh ē pāxuhualh.
\v 40 Felipe chāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ Azoto. Ixcālītāꞌchihuīnaꞌntēlha xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo na ixlīpōꞌktu cāꞌlacchicniꞌ hasta chāꞌlh nac Cesarea.
\c 9
\s Saulo lakpalīlh ixtalacapāstacniꞌ
\r Hch. 22:6‑16; 26:12‑18
\p
\v 1 Saulo ixcāmekēꞌklha tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ Māpaꞌksīniꞌ ē ixcāmaknīcuꞌtun. Lakaꞌlh xapuxcuꞌ pālej
\v 2 ē squiꞌnli aꞌktin tatzoꞌknuꞌ tū nalēꞌn na ixtemplocaꞌn israelitas nac Damasco. Chuntzaꞌ tzē nacāputza chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan tī ixtastālaniꞌ Jesús ē tzē nacālīmin xatachīꞌnīꞌn nac Jerusalén.
\v 3 Saulo ixtlāꞌhuantēlha ē ixtalacatzunaꞌjītēlhatzaꞌ nac Damasco. Xamaktin aꞌktin taxkaket xalaꞌ nac aꞌkapūn lītamacstiꞌliꞌlh.
\v 4 Aꞌkāꞌlh nac tiꞌyaꞌt. Kexmatli aꞌktin tachihuīn tū huanica:
\p ―Saulo, Saulo, ¿tū ixpālacata quimputzatokokeyaꞌ?
\p
\v 5 Saulo kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu huiꞌx, Chiꞌxcuꞌ?
\p Xlaꞌ huanli:
\p ―Quit Jesús, ūꞌtzaꞌ tī huiꞌx putzatokokeyaꞌ. Chu tlakaj quintāꞌlātlahuacuꞌtunaꞌ. Huiꞌx huaꞌchi lakatin cahuāyuj aꞌcxniꞌ chiꞌnta quiꞌhuiꞌ tū lītlakalēꞌncan.
\p
\v 6 Saulo xpipilh ē jicuaꞌnli ē huanli:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, ¿tū lacasquiꞌnaꞌ naꞌictlahua?
\p Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Catāꞌkaquiꞌ ē catanuꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ. Aꞌntzaꞌ nahuanicaꞌnaꞌ tū milītlahuat nahuan.
\p
\v 7 Chiꞌxcuhuīꞌn tī ixtatāꞌaꞌmāꞌnalh Saulo takexmatli tachihuīn ē jā tū talaktzīꞌlh ē tajicuaꞌnli.
\v 8 Saulo tāꞌkaquīꞌlh nac tiꞌyaꞌt. Aꞌcxniꞌ tilacahuānaꞌncuꞌtunli, jātzaꞌ lacahuānaꞌnli. Pekechiꞌpalēꞌnca ē līminca nac Damasco.
\v 9 Aꞌntzaꞌ tamakxtekli aꞌktuꞌtun quilhtamacuj ē jāla lacahuānaꞌnli. Jā huāꞌyalh ē jā koꞌtnūlh.
\p
\v 10 Ixuīꞌlh nac Damasco chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixaꞌkaꞌīꞌniꞌ Jesucristo ē ixtacuhuīniꞌ Ananías. Xlaꞌ lakachuyalh ē Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Ananías.
\p Xlaꞌ kelhtīniꞌlh:
\p ―Āꞌtzāꞌ icuīꞌlh, Māpaꞌksīniꞌ.
\p
\v 11 Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Capit nac tej tū huanican Lacasaj. Caputza na ixchic Judas chāꞌtin tī huanican Saulo xalaꞌ nac Tarso. Aꞌntzaꞌ orarlīmāꞌlh.
\v 12 Ūꞌtzaꞌ līlakachuyanīꞌt ē laktzīꞌnīꞌt chāꞌtin chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ Ananías tī tanūlh ē aꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacan ē chuntzaꞌ nalīlacahuānaꞌmpala.
\p
\v 13 Ananías kelhtīniꞌlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, lhūhuaꞌ quintahuaninīꞌt huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tū jā tze cātlahuaniꞌnīꞌttzaꞌ xalanīꞌn nac Jerusalén tī taꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ mintachihuīn.
\v 14 Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ tamaxquīꞌnīꞌt līmāpaꞌksīn naquincāchiꞌpayān quilīpōꞌktucaꞌn tī iclīchihuīnaꞌnāuj milīmāpaꞌksīn.
\p
\v 15 Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Capit. Quit iclacsacnīꞌt Saulo. Xlaꞌ nacālītāꞌchihuīnaꞌn quimpālacata āꞌmakapitzīn ē na ixlacatīncaꞌn reyes ē israelitas.
\v 16 Quit naꞌicmāsuꞌyuniꞌ lhūhuaꞌ tū napātīniꞌn quimpālacata.
\p
\v 17 Ananías aꞌlh ē tanūlh nac chic jā ixuīꞌlh Saulo. Aꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacan ē huanilh:
\p ―Tāꞌtin Saulo, quimacaminīꞌt Māpaꞌksīniꞌ Jesús tī tasuꞌyuniꞌn nac tej jā ixtaꞌmpāꞌt. Ūꞌtzaꞌ quimacaminīꞌt nalacahuānaꞌmpalaꞌyaꞌ ē nalītatzumakōꞌyaꞌ Espíritu Santo na milīstacnaꞌ.
\p
\v 18 Palaj tunca yujniꞌlh na ixlakastapun tū ixuaꞌcaꞌniꞌlh chī kepēksmaꞌ ē lacahuānaꞌmpālh. Tāꞌkaquīꞌlh ē palaj tunca aꞌkpaxli.
\v 19 Huāꞌyalh ē tatliꞌhuiꞌclhli. Aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj ixcātāꞌlahuīꞌlh tāꞌtimīn nac Damasco.
\s Saulo aꞌkchihuīnaꞌnli nac Damasco
\p
\v 20 Palaj tunca na ixtemplocaꞌn israelitas, Saulo tzuculh līchihuīnaꞌn Jesús. Ixuan ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ īꞌSkaꞌtaꞌ quinDioscaꞌn.
\v 21 Talīꞌaꞌcnīlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī takexmatli ē talāhuanilh:
\p ―¿Ē jā ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ tī ixcāmālaksputūcuꞌtun nac Jerusalén tī ixtatapaꞌksīniꞌ Jesús? Minīꞌt huāꞌtzāꞌ ē quincāchīꞌlēꞌncuꞌtunān ē quincāmacamāstāꞌcuꞌtunān na ixmacancaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ. Ūꞌtzaꞌ līmilh huāꞌtzāꞌ.
\p
\v 22 Saulo āꞌchulāꞌ ixlītatliꞌhuiꞌclhmāꞌlh ē ixmāsuꞌyumāꞌlh Jesús ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Cristo tī Dios ixlacsacnīꞌt. Ūꞌtzaꞌ talīlīꞌaꞌcnīlh israelitas tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Damasco.
\s Saulo cātzāꞌlaniꞌlh israelitas
\p
\v 23 Aꞌcxniꞌ ixpātleꞌkēnīꞌttzaꞌ lakmaꞌjtzaꞌ quilhtamacuj, israelitas tachihuīnaꞌnli natamaknī Saulo.
\v 24 Mācaꞌtzīnīca Saulo ixmaktakaꞌlhmāꞌca. Pōꞌktu quilhtamacuj ē pōꞌktu tzīꞌsa ixtakaꞌlhītīmāꞌnalh jā ixlactanūcan nac cāꞌlacchicniꞌ ixpālacata ixtamaknīcuꞌtun.
\v 25 Cāꞌtzīꞌsa tāꞌtimīn talēꞌlh Saulo ē tamāyujūlh aꞌktin nac canasta nac lhuꞌcuꞌ nac xatalhtaꞌm cāꞌlacchicniꞌ. Chuntzaꞌ līpūtaxtulh.
\s Saulo aꞌlh nac Jerusalén
\p
\v 26 Saulo chāꞌlh nac Jerusalén ē ixcātāꞌtanūcuꞌtun tāꞌtimīn aꞌntzaꞌ. Xlacaꞌn ixtajicuaꞌniꞌ. Jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ palh xlaꞌ ixaꞌkaꞌīꞌnīꞌttzaꞌ.
\v 27 Bernabé cālīminiꞌlh Saulo līꞌapóstoles. Cāhuanilh chī Saulo ixlaktzīꞌnīꞌt nac tej Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo tī tāꞌchihuīnaꞌnli. Cāhuaniꞌlh chī Saulo ixlīchihuīnaꞌnīꞌt nac Damasco ixlīmāpaꞌksīn Jesús, ē jā ixjicuaꞌn.
\v 28 Saulo ixcātāꞌlatlāꞌhuan nac Jerusalén.
\v 29 Ixlīchihuīnaꞌn ixlīmāpaꞌksīn Dios ē jā ixjicuaꞌn. Ixcātāꞌlāhuani israelitas tī ixtachihuīnaꞌn griego. Ixtamaknīcuꞌtun Saulo.
\v 30 Aꞌcxniꞌ tāꞌtimīn tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ, talēꞌlh Saulo nac Cesarea ē tamacāꞌlh nac Tarso.
\p
\v 31 Cāꞌlīpāxuhuatzaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh tī ixtatalacxtimī na ixlīpōꞌktu ixlīkaꞌtlaꞌ Judea ē Galilea ē Samaria. Āꞌchulāꞌ ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ ē ixtajicuaꞌniꞌtēlha Māpaꞌksīniꞌ. Espíritu Santo ixcāmākoꞌxamākaꞌtlī ē ixtatalhūhuaꞌntēlha.
\s Eneas mātzeyīca
\p
\v 32 Pedro calhāxcuhuālh ixlatlāꞌhuan ē cālakmilh tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ xalanīꞌn nac Lida.
\v 33 Aꞌntzaꞌ maclalh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Eneas. Xlaꞌ ixmāꞌlh na ixpūtamaꞌ aꞌktzayan cāꞌta. Ixchēkēnīꞌn ixlūꞌntūꞌnunīꞌt.
\v 34 Pedro huanilh:
\p ―Eneas, Jesucristo mātzeyīyān. Catāꞌkaquiꞌ ē camāꞌkaquiꞌ mimpūtamaꞌ.
\p Palaj tunca tāꞌkaquīꞌlh Eneas.
\v 35 Ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Lida ē Sarón talaktzīꞌlh Eneas ixtzeyanīꞌttzaꞌ. Xlacaꞌn tatamacamāstāꞌniꞌlh Jesucristo.
\s Dorcas lacastālancuanaꞌnli
\p
\v 36 Ixuīꞌlh nac Jope chāꞌtin puscāt tī ixaꞌkaꞌīꞌ. Ixtacuhuīniꞌ Tabita ē nā Dorcas ixtacuhuīniꞌ griego. Huāꞌmāꞌ puscāt ixtlahua lhūhuaꞌ tū tze. Ixmāstāꞌ lhūhuaꞌ talakalhuꞌmān.
\v 37 Huāꞌmāꞌ quilhtamacuj taꞌjatatlalh ē nīlh. Ixmāpaxīcanīꞌttzaꞌ ē ixcāxmāpīꞌcanīꞌttzaꞌ na ixlīꞌaꞌktuꞌ piso.
\v 38 Tāꞌtimīn nac Jope takexmatli Pedro ixuīꞌlh nac Lida, ixlacatzunaꞌj nac Jope. Cālakmacāꞌnca chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Xlacaꞌn tahuanilh Pedro:
\p ―Palaj capit aꞌntzaꞌ jā icuiꞌlānaꞌuj.
\p
\v 39 Palaj tunca Pedro cātāꞌaꞌlh. Aꞌcxniꞌ cālakchāꞌlh, lēꞌnca na ixlīꞌaꞌktuꞌ piso. Ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixcānīmakaꞌncanīꞌttzaꞌ talītalacxtimīlh jā ixmāꞌlh Dorcas ē tacalhuanli. Tamāsuꞌyuniꞌlh luꞌxuꞌ tū ixtlahua Dorcas aꞌcxniꞌ ixuīꞌlhcus.
\v 40 Pedro cāmāxtulh ixlīpōꞌktucaꞌn ē tatzokostalh ē orarlīlh. Laktalakspiꞌtli tzamāꞌ nīn ē huanilh:
\p ―Tabita, catāꞌkaquiꞌ.
\p Lacahuānaꞌnli ē laktzīꞌlh Pedro ē tāꞌkaquīꞌlh ē tahuīꞌlh.
\v 41 Pedro makachiꞌpalh ē yāhualh. Pedro cātaꞌsaniꞌlh tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ē tī ixcānīmakaꞌncanīꞌt ē cāmāsuꞌyuniꞌlh Dorcas xalakahuan.
\v 42 Huāꞌmāꞌ caꞌtzīkōꞌca na ixlīpōꞌktu Jope. Lhūhuaꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo.
\v 43 Pedro tachokolh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj nac Jope na ixchic chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Simón tī ixcāxtlahua koꞌxkaꞌ.
\c 10
\s Pedro ē Cornelio
\p
\v 1 Ixuīꞌlh nac Cesarea chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Cornelio. Xlaꞌ capitán ixuanīꞌt aꞌktin nac batallón tū ixuanican Italiano.
\v 2 Cornelio ixlakachiꞌxcuhuīꞌ ē ixtajicuaꞌniꞌ Dios, ē nā chuntzaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn na ixchic. Ixmāstāꞌ talakalhuꞌmān ē pōꞌktu quilhtamacuj ixorarlīniꞌ Dios.
\v 3 Aꞌktin quilhtamacuj chī maktuꞌtun kōtanū, Cornelio lakachuyalh. Laktzīꞌlh chāꞌtin ángel tī Dios macamilh. Ángel tanūlh ē huanilh:
\p ―¡Cornelio!
\p
\v 4 Cornelio laktzīꞌlh ē jicuaꞌnli ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tūchu, Māpaꞌksīniꞌ?
\p Ángel huanilh:
\p ―Dios kexmatniꞌchaꞌn minoración ē chī māstāꞌyaꞌ talakalhuꞌmān.
\v 5 Chuhuaꞌj cacāmacapi chiꞌxcuhuīꞌn nac Jope ē camātaꞌsatīnīꞌniꞌ Simón tī kaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro.
\v 6 Xlaꞌ tētachokonīꞌt na ixchic Simón tī cāxtlahua koꞌxkaꞌ tī kaꞌlhī ixchic na ixquilhtūn mar. Ūꞌtzaꞌ nahuaniyān tū natlahuaꞌyaꞌ.
\p
\v 7 Aꞌcxniꞌ huanikōꞌlh ángel palaj tunca aꞌlh. Cornelio cātaꞌsaniꞌlh chāꞌtuꞌ ixtasācuaꞌn ē chāꞌtin tropa tī ixlakachiꞌxcuhuīꞌ Dios ē tī ixtāꞌscuja na ixchic.
\v 8 Aꞌcxniꞌ cāhuanikōꞌlh tū ixuaninīꞌt ángel, cāmacāꞌlh nac Jope.
\p
\v 9 Ixlīlakalī xlacaꞌn ixtatlāꞌhuamāꞌnalh ē ixtatalacatzunaꞌjītēlha nac cāꞌlacchicniꞌ. Chī tastuꞌnūt Pedro tahuaꞌcaꞌlh na ixaꞌkstīn chic naꞌorarlī.
\v 10 Ē tziꞌncstāyalh ē ixuāꞌyancuꞌtun. Līhuan ixcāxtlahuamāꞌca līhuaꞌ, Pedro lakachuyalh.
\v 11 Laktzīꞌlh aꞌkapūn laquīꞌyālh ē huaꞌchi aꞌktin kaꞌtlaꞌ sábana chīꞌcanīꞌt ixaꞌkatzāꞌstūtāꞌtiꞌ. Yujli na ixlacatīn.
\v 12 Aꞌntzaꞌ ixtatojōmāꞌnalh ixlīpōꞌktu animalh tū makakentāꞌtiꞌ ē lūhuaꞌ ē spūnīꞌn.
\v 13 Kexmatli chī tāꞌchihuīnaꞌnca ē huanica:
\p ―Catāꞌkaquiꞌ, Pedro, camaꞌkniꞌ ē cahuaꞌt.
\p
\v 14 Pedro huanli:
\p ―Eꞌē, Māpaꞌksīniꞌ; jā maktin icuaꞌnīꞌt tū jā tzē huaꞌcan.
\p
\v 15 Kexmatpālh ixlīmaktuꞌ tāꞌchihuīnaꞌnca ē huanica:
\p ―Jā cahuaꞌnti jā tze tū Dios tlahuanīꞌt tze.
\p
\v 16 Huāꞌmāꞌ aꞌkspulalh maktuꞌtun ē sábana tayapalacanchaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 17 Pedro ixlacapāstacuīꞌlh ixpālacata jā ixcaꞌtzī tū ixuanicuꞌtun tū lakachuyalh. Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn, tī ixcāmacaminīꞌt Cornelio, takelhasquiꞌnīniꞌlh jā yālh ixchic Simón. Palaj tunca tachilh na ixlacapūn mākelhcha.
\v 18 Palhaꞌ tachihuīnaꞌlh ē takelhasquiꞌnīniꞌlh palh jā lahuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Simón tī ixkaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro.
\v 19 Aꞌcxniꞌ Pedro ixlacapāstacuīꞌlh chī lakachuyanīꞌt, Espíritu Santo huanilh:
\p ―Chāꞌtuꞌtun chiꞌxcuhuīꞌn taputzayān.
\v 20 Catāyaꞌ ē cayujti ē cacātāꞌpi. Jā tipuhuaꞌnaꞌ: “Jā ictiꞌaꞌlh.” Quit iccāmacaminīꞌt.
\p
\v 21 Pedro cālakyujli chiꞌxcuhuīꞌn ē huanli:
\p ―Quit tī putzayāꞌtit. ¿Tūchu laktaꞌnīꞌtaꞌntit?
\p
\v 22 Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Ixpālacata capitán Cornelio. Xlaꞌ tzeya chiꞌxcuꞌ ē jicuaꞌniꞌ Dios. Talaktzīꞌn israelitas tzeya chiꞌxcuꞌ. Chāꞌtin ángel tī Dios macamilh huanilh Cornelio namātaꞌsatīnīniꞌnān ē xlaꞌ nakexmata tū nahuaꞌnaꞌ.
\p
\v 23 Pedro cāmānūlh nac chic ē cāhuanilh catatachokokelh huāꞌmāꞌ tzīꞌsniꞌ. Ixlīlakalī cātāꞌaꞌlh ē nā taꞌaꞌlh makapitzīn tāꞌtimīn xalanīꞌn nac Jope.
\p
\v 24 Ixlīlakalī huampala tachāꞌlh nac Cesarea. Cornelio ixcākaꞌlhīmāꞌlh ē ixcāmākēstokkōꞌnīꞌt ixtalakapasnīꞌn ē ixamigo tī āꞌchulāꞌ ixcālakapasa.
\v 25 Aꞌcxniꞌ Pedro ixtanūmāꞌlh, Cornelio lakchilh. Palaj tunca tatzokostaniꞌlh ē laktaquilhpūtalh.
\v 26 Pedro māꞌkaquīꞌlh ē huanilh:
\p ―Catāꞌkaquiꞌ. Nā quit chiꞌxcuꞌ chī huiꞌx.
\p
\v 27 Aꞌcxniꞌ Pedro ixtanūtēlha ē ixtāꞌchihuīnaꞌntēlha ē lhūhuaꞌ cāmaclalh tī ixtatakēstoknīꞌt.
\v 28 Pedro cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chāꞌtin israelita jāla catitāꞌtalacxtimīlh tī jā israelita. Jāla catitanūlh na ixchic. Dios quimāsuꞌyuniꞌnīꞌt jāla ictihualh jā tze āꞌchāꞌtin chiꞌxcuꞌ ē xmān catīhuālh.
\v 29 Ūꞌtzaꞌ iclīmilh aꞌcxniꞌ quimātaꞌsatīnīniꞌnca ē jātū tū icpuhuanli. Iccākelhasquiꞌnīyān: ¿Tūchu ixpālacata quilālīmātaꞌsatīnīniꞌuj?
\p
\v 30 Palaj tunca Cornelio huanli:
\p ―Tāꞌtiꞌmajatzaꞌ quit jā xaꞌicuāꞌyamāꞌlh. Huaꞌchi maktuꞌtun kōtanū quit xaꞌicorarlamāꞌlh na quinchic. Chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tāyalh na quilacatīn ē ixkaꞌlhī ixluꞌxuꞌ tū īꞌxkaka.
\v 31 Quihuanilh: “Cornelio, Dios kexmatnīꞌt minoración ē lacapāstacmāꞌlh chī māstāꞌyaꞌ talakalhuꞌmān.
\v 32 Cacāmacapi chiꞌxcuhuīꞌn nac Jope ē camātaꞌsatīnīꞌniꞌ Simón tī kaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro. Xlaꞌ tētachokomāꞌlh na ixchic Simón tī cāxtlahua koꞌxkaꞌ na ixquilhtūn mar. Xlaꞌ namin ē natāꞌchihuīnaꞌnān.” Chuntzaꞌ quihuanilh.
\v 33 Ūꞌtzaꞌ iclīmātaꞌsatīnīniꞌn palaj tunca. Huiꞌx quintlahuaꞌniꞌ talakalhuꞌmān quilakta. Chuhuaꞌj quilīpōꞌktucaꞌn icuiꞌlānaꞌuj huāꞌtzāꞌ na ixlacatīn Dios. Ickexmatcuꞌtunāuj tū Dios māpaꞌksīnīꞌtaꞌn nahuaꞌnaꞌ ―huanica Pedro.
\s Pedro tzuculh aꞌkchihuīnaꞌn na ixchic Cornelio
\p
\v 34 Pedro tzuculh aꞌkchihuīnaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Chuhuaꞌj quit iccaꞌtzī ixlīcānaꞌ Dios lacpuhuan lacxtim ixlīpōꞌktucaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 35 Xalanīꞌn calhāxcuhuālh nac cāꞌlacchicniꞌ tī tajicuaꞌniꞌ Dios ē tatlahua tū tze, ūꞌtunuꞌn tamakapāxuī Dios.
\v 36 Dios cāmacaminiꞌlh israelitas ixtachihuīn. Cāmāsuꞌyuniꞌlh tzē ixamigo natahuan Dios ixpālacata Jesucristo tī cāmāpaꞌksīkōꞌ.
\v 37 Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chī māsuꞌyucanīꞌt xatze tachihuīn pūla nac Galilea ē āꞌlīstān nac Judea aꞌcxniꞌ Juan ixmāsuꞌyunīꞌttzaꞌ ē ixmāꞌkpaxīniꞌnīꞌttzaꞌ.
\v 38 Dios maxquīꞌlh Jesús, xalaꞌ nac Nazaret, ixlītliꞌhuiꞌqui Espíritu Santo. Jesús ixtlahuatlāꞌhuan tū tze ē ixcāmātzeyītlāꞌhuan tī ixtapātīniꞌn ixpālacata tū māstāꞌ skāhuīꞌniꞌ. Huāꞌmāꞌ tzē tlahualh Jesús ixpālacata Dios ixmaktāyamāꞌlh.
\v 39 Quinaꞌn icmāsuꞌyuyāuj tū tlahualh Jesús na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn israelitas ē nac Jerusalén. Ūꞌtzaꞌ tī xtokohuaꞌcaꞌca nac cruz ē chuntzaꞌ maknīca.
\v 40 Dios mālacastālancuanīlh ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj ē Dios quincāmāsuꞌyuniꞌn Jesús.
\v 41 Jā cāmāsuꞌyuniꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Dios quincāmāsuꞌyuniꞌn Jesús xmān quinaꞌn tī quincālacsacnīꞌtaꞌn naꞌicmāsuꞌyuyāuj ixtachihuīn. Quinaꞌn ictāꞌhuāꞌyauj Jesús ē ictāꞌkoꞌtnūj aꞌcxniꞌ ixlacastālancuanaꞌnīꞌttzaꞌ.
\v 42 Dios quincāhuanin naꞌiccāmāsuꞌyuniꞌyāuj tachiꞌxcuhuīꞌt ē naꞌicuanāuj Jesús ūꞌtzaꞌ tī Dios huiꞌlīlh chī ixJuezcaꞌn xalakahuan ē xanīnīꞌn.
\v 43 Ixlīpōꞌktucaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios, xamakāstzaꞌ, ixtamāsuꞌyu ixlīpōꞌktu tī talīpāhuan Jesús, xlacaꞌn nacāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌcan ixcuentacaꞌn.
\s Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh tī jā israelitas
\p
\v 44 Pedro ixaꞌkchihuīnaꞌmāꞌlhcus ē Espíritu Santo cālakyujchi ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtakexmatniꞌmāꞌnalh Pedro.
\v 45 Talīꞌaꞌcnīniꞌlh israelitas tī ixtaꞌaꞌkaꞌī ē ixtatāꞌminīꞌt Pedro. Talīꞌaꞌcnīlh ixpālacata ixcāmaxquīꞌmāꞌca Espíritu Santo tī jā israelitas.
\v 46 Cālīꞌaꞌcnīca ixpālacata ixcākexmatcanīꞌt chī ixtachihuīnaꞌn xtum tachihuīn ē ixtamākaꞌtlīꞌmāꞌnalh Dios.
\v 47 Pedro cāhuanipālh:
\p ―¿Ē huīꞌlh chāꞌtin tī nacāmāmakchuyī nataꞌaꞌkpaxa huāꞌmāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn? Āꞌnā xlacaꞌn cāmaxquīꞌca chuntzaꞌ chī quinaꞌn quincātamaxquīꞌn Espíritu Santo.
\p
\v 48 Pedro cāhuanilh cataꞌaꞌkpaxli na ixtacuhuīniꞌ Jesucristo. Huanica Pedro cacātāꞌlātahuīꞌlh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj.
\c 11
\s Pedro cāmācaꞌtzīnīlh xalanīꞌn nac templo nac Jerusalén
\p
\v 1 Apóstoles ē tāꞌtimīn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Judea cāmācaꞌtzīnīca chi ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ixtachihuīn Dios nā xlacaꞌn tī jā israelitas.
\v 2 Aꞌcxniꞌ Pedro chāꞌlh nac Jerusalén, tatāꞌlāquilhnīlh israelitas.
\v 3 Takelhasquiꞌnīlh Pedro:
\p ―¿Tū ixpālacata maktanūnīꞌtaꞌ jā tahuiꞌlānaꞌlh chiꞌxcuhuīꞌn tī jā israelitas? ¿Tū ixpālacata cātāꞌhuāꞌyaꞌnīꞌtaꞌ?
\p
\v 4 Pedro tzuculh chihuīnaꞌn ē cāhuanilh:
\p
\v 5 ―Xaꞌicuiꞌlāchaꞌ quit nac Jope ē xaꞌicorarlamāꞌlh e iclakachuyalh. Iclaktzīꞌlh huaꞌchi kaꞌtlaꞌ sábana tū yujchi nac aꞌkapūn. Chīꞌcanīꞌt ixaꞌkatzāꞌstūtāꞌtiꞌ ē quilakchilh.
\v 6 Iclaktzīꞌlh animalh tū xamakakentāꞌtiꞌ ē animalh tū tahuaꞌnan ē lūhuaꞌ ē spūnīꞌn.
\v 7 Ickexmatli aꞌktin tachihuīn tū quihuanilh: “Pedro, catāꞌkaquiꞌ ē camaꞌkniꞌ ē cahuaꞌt.”
\v 8 Icuanilh: “Eꞌē, Māpaꞌksīniꞌ. Jā maktin icuaꞌnīꞌt tū catūhuālh ē tū jā tze.”
\v 9 Quintāꞌchihuīnaꞌmpālh ixlīmaktuꞌ nac aꞌkapūn. Quihuanilh: “Jā cahuaꞌnti jā tze tū Dios tlahuanīꞌt tze.”
\v 10 Huāꞌmāꞌ aꞌkspulalh maktuꞌtun ē tayapalacanchaꞌ tālhmāꞌn.
\v 11 Palaj tunca tachilh nac chic jā xaꞌicuiꞌlānaꞌuj chāꞌtuꞌtun chiꞌxcuhuīꞌn tī ixquilakmacamincanīꞌt nac Cesarea.
\v 12 Espíritu Santo quihuanilh: “Cacātāꞌpi ē jā tipuhuaꞌnaꞌ: Jā ictiꞌaꞌlh.” Ē quintatāꞌaꞌlh kelhachāxan tāꞌtimīn. Ictanūj na ixchic Cornelio.
\v 13 Xlaꞌ quincāhuanin chī laktzīꞌlh na ixchic chāꞌtin ángel tī tasuꞌyuniꞌlh ē huanilh: “Cacāmacapi chiꞌxcuhuīꞌn nac Jope ē calīminca Simón tī kaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pedro.
\v 14 Xlaꞌ nahuaniyān chī tzē nalīꞌaꞌkapūtaxtuyaꞌ huiꞌx ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn na minchic.”
\p
\v 15 Pedro cāhuanipālh:
\p ―Aꞌcxniꞌ ictzuculh iclīchihuīnaꞌn, Espíritu Santo cālakmilh chuntzaꞌ chī quincālakmin pūla.
\v 16 Quit iclacapāstacli chī huanli Māpaꞌksīniꞌ Jesús: “Ixlīcānaꞌ Juan ixlīmāꞌkpaxīniꞌn xcān. Huiꞌxinaꞌn nalīꞌaꞌkpaxāꞌtit Espíritu Santo.”
\v 17 Dios cāmaxquīꞌlh Espíritu Santo nā chuntzaꞌ chī quincāmaxquīꞌn quinaꞌn tī aꞌkaꞌīꞌniꞌnīꞌtaꞌuj Jesucristo. ¿Ē tīchu quit naꞌiclīmāmakchuyī Dios? ―huanli Pedro.
\p
\v 18 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, caꞌcs taquilhuanli. Palaj tunca tatzuculh tachihuīnaꞌn chī ixlīkaꞌtlaꞌ Dios ē tahuanli:
\p ―Dios lacasquiꞌn natalakpalī ixtalacapāstacniꞌcaꞌn nā xlacaꞌn tī jā israelitas ē nā chuntzaꞌ natakaꞌlhī ixlatamatcaꞌn.
\s Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh xalanīꞌn nac Antioquía
\p
\v 19 Aꞌcxniꞌ maknīca Esteban, tzucuca cāputzatokokecan tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Xlacaꞌn tatzāꞌlalh ē ixtaꞌaꞌkahuankōꞌnīꞌt. Ixtalatlāꞌhuanāchaꞌ nac Fenicia ē nac Chipre ē nac Antioquía. Cāhuanica xatze tachihuīn xmān israelitas.
\v 20 Makapitzīn xlacaꞌn xalanīꞌn nac Chipre ē nac Cirene tachāꞌlh nac Antioquía. Cātāꞌchihuīnaꞌnca tī jā israelitas. Ē cāmāsuꞌyuniꞌca xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesús.
\v 21 Jesucristo cāmaxquīꞌlh lītliꞌhuiꞌqui ē chuntzaꞌ lhūhuaꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌlh.
\p
\v 22 Cāmācaꞌtzīnīca tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt xalanīꞌn nac Jerusalén tū ixlamāꞌlh nac Antioquía. Macāꞌnca Bernabé aꞌntzaꞌ.
\v 23 Aꞌcxniꞌ chāꞌlh, laktzīꞌlh chī Dios ixcāsicuaꞌlanātlahuanīꞌt, ē pāxuhualh. Bernabé cāmaxquīꞌlh talacapāstacniꞌ ē cāhuanilh:
\p ―Calīhuiꞌlīꞌtit nastālaniꞌyāꞌtit Jesucristo.
\p
\v 24 Bernabé tzeya chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt ē ixlīstacnaꞌ ixlītzuma Espíritu Santo ē ixaꞌkaꞌīꞌ. Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tatzuculh tatapaꞌksīniꞌ Jesucristo.
\p
\v 25 Āꞌlīstān Bernabé aꞌlh putza Saulo nac Tarso.
\v 26 Aꞌcxniꞌ maclalh, līmilh nac Antioquía. Aꞌktin cāꞌta Bernabé ē Saulo ixtatāꞌtakēstoka tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Ixcāmāsuꞌyuniꞌcan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Aꞌntzaꞌ nac Antioquía tzucuca pūla cāmāpācuhuīcan cristianos tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌtēlha.
\p
\v 27 Tzamāꞌ quilhtamacuj tataxtulh nac Jerusalén makapitzīn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios. Tachāꞌlh nac Antioquía.
\v 28 Chāꞌtin, tī ixuanican Agabo, tāyalh na ixlacatīncaꞌn ē cāhuanilh tū ixmācaꞌtzīnīlh Espíritu Santo. Huanli calhāxcuhuālh naꞌaꞌnan aꞌktin kaꞌtlaꞌ tatziꞌncstat. Chuntzaꞌ lalh aꞌcxniꞌ Claudio ixmāpaꞌksīniꞌn.
\v 29 Tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt talīhuiꞌlīlh tamacāꞌniꞌ aꞌktin tamaktay tāꞌtimīn xalanīꞌn nac Judea. Tapuhuanli natamāstāꞌ chuntzaꞌ chī ixtakaꞌlhī chāꞌtunuꞌ.
\v 30 Chuntzaꞌ tatlahualh. Bernabé ē Saulo talēꞌniꞌlh tamaktay xanapuxcuꞌnuꞌ xalanīꞌn nac templo.
\c 12
\s Maknīca Jacobo ē chīꞌca Pedro
\p
\v 1 Tzamāꞌ quilhtamacuj rey, tī ixuanican Herodes, tzuculh cāchiꞌpa ē cāmāpātīnīn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt.
\v 2 Līmāmaknīnīniꞌnli cuchilu Jacobo ixtāꞌtin Juan.
\v 3 Aꞌcxniꞌ laktzīꞌlh Herodes israelitas talīpāxuhualh tū tlahualh, āꞌchulāꞌ cātlahuastiꞌlh. Nā Pedro māchiꞌpanīniꞌnli. Huāꞌmāꞌ lalh aꞌcxniꞌ ixlamāꞌlh cāꞌtaniꞌ aꞌcxniꞌ tahuaꞌlh pāntzīn tū jā ixkaꞌlhī levadura.
\v 4 Aꞌcxniꞌ Herodes ixmāchiꞌpanīniꞌnīꞌt Pedro ē māmānūnīniꞌlh nac pūlāchīꞌn. Cāmacamaxquīꞌca kelhacāujchāxan tropas tī natamaktakaꞌlha ē ixtalālīlakpalītēlha līkelhatāꞌtiꞌn. Herodes ixpuhuan ixlīminca ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌcxniꞌ naꞌaꞌksputa cāꞌtaniꞌ tū huanican pascua.
\v 5 Chuntzaꞌ Pedro ixmānūcanīꞌt nac pūlāchīꞌn ē ixtamaktakaꞌlhmāꞌnalh. Tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt jā tajaxli talīꞌorarla ē tasquiꞌniꞌlh Dios ixpālacata Pedro.
\s Dios māxtulh Pedro nac pūlāchīꞌn
\p
\v 6 Aꞌktin tzīꞌsniꞌ Pedro īꞌlhtatamāꞌlh nac pūlāchīꞌn. Herodes ixmāxtucuꞌtun ixlīlakalī. Īꞌlhtatamāꞌlh Pedro na ixpāxtūncaꞌn chāꞌtuꞌ tropas ē ixcātāꞌlāmacachīꞌmaxquīꞌcanīꞌt chāꞌtunuꞌ tropa. Ē aꞌchāꞌtuꞌ tropa ixtayānaꞌlh ixlacapūn mākelhcha ē ixtamaktakaꞌlha pūlāchīꞌn.
\v 7 Xamaktin tasuꞌyuniꞌlh chāꞌtin ángel tī Dios macamilh. Aꞌktin taxkaket māxkakēlh pūlāchīꞌn. Ángel tāpātoklhli Pedro ē mālakahuanīlh ē huanilh:
\p ―Palaj catāꞌkaquiꞌ.
\p Taxcutli na ixmacan Pedro.
\v 8 Ángel huanilh:
\p ―Calhaꞌkāꞌnaꞌ ē catatūnuꞌ mincaclhiꞌ.
\p Chuntzaꞌ tlahualh Pedro. Huanipālh ángel:
\p ―Calhaꞌkaꞌ miluꞌxuꞌ ē caquistālaꞌniꞌ.
\p
\v 9 Pedro taxtulh ē īꞌstālaniꞌtēlha. Jā ixcaꞌtzī palh ixlīcānaꞌ tū ixtlahuamāꞌlh ángel. Ixpuhuan ixlakachuya.
\v 10 Tatēlakataxtulh xapūla tropa tī ixmaktakaꞌlhmāꞌlh ē āꞌlīstān tatētaxtupālh āꞌchāꞌtin. Tachilh nac mākelhcha xalīcāꞌn jā lactanūcan nac cāꞌlacchicniꞌ. Ixaꞌcstu talaquīꞌlh. Xlacaꞌn tatētaxtulh nac kentin tej. Palaj ángel makxtekli Pedro.
\v 11 Aꞌcxniꞌ Pedro tzeya caꞌtzīlh ē huanli:
\p ―Chuhuaꞌj iccaꞌtzī Jesucristo macamilh ixángel ē quimakapūtaxtūnīꞌt na ixlīmāpaꞌksīn rey Herodes. Quimakapūtaxtūnīꞌt tū ixquintatlahuaniꞌcuꞌtun israelitas.
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ ixlacapāstacnīꞌttzaꞌ huāꞌmāꞌ, Pedro chāꞌlh na ixchic María tī ixtzīꞌ Juan tī ixkaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Marcos. Aꞌntzaꞌ līlhūhuaꞌ ixtastokcanīꞌt ē ixtaꞌorarlamāꞌnalh.
\v 13 Pedro toklhli nac mākelhcha jā lactanūcan na ixtanquilhtīn chic. Chāꞌtin tzuꞌmaꞌjāt, tī ixuanican Rode, milh kelhasquiꞌnī tīchu xlaꞌ.
\v 14 Kelhlakapasli Pedro ē pāxuhualh. Ūꞌtzaꞌ jā līmālaquīꞌniꞌlh ē palaj tuꞌjnuntēlha tanūpālh nac chic. Cāhuanilh tī ixtatakēstoknīꞌt:
\p ―Layālh Pedro nac kēpūn.
\p
\v 15 Xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Chuyaꞌyaꞌ.
\p Rode āꞌchulāꞌ cāhuanilh ixlīcānaꞌ ūꞌtzaꞌ. Palaj tunca tahuanli:
\p ―Jā ūꞌtzaꞌ. Ixmāstilēꞌk ángel tī maktakaꞌlha Pedro.
\p
\v 16 Pedro āꞌchulāꞌ palhaꞌ toklhli nac mākelhcha. Aꞌcxniꞌ tamālaquīꞌlh, talaktzīꞌlh Pedro ē talīꞌaꞌcnīlh.
\v 17 Pedro cāmacahuaniꞌlh cataquilhcaꞌcslalh. Cāhuanilh chī Dios līmāxtulh nac pūlāchīꞌn. Cāhuanilh:
\p ―Camācaꞌtzīnīꞌtit Jacobo ē tāꞌtimīn huāꞌmāꞌ tū quinaꞌkspulalh.
\p Pedro taxtulh ē aꞌlh āꞌlacatin.
\p
\v 18 Palaj aꞌcxniꞌ xkakalh, tropas tatamakchuyīlh ixpālacata chī lītzāꞌlalh Pedro.
\v 19 Aꞌcxniꞌ Herodes māputzīniꞌlh Pedro ē jā maclaca ē cākelhasquiꞌnīlh tropas tī ixcāyāhuacanīꞌt natamaktakaꞌlha ē cāmāmaknīnīniꞌlh. Herodes taxtulh nac Judea ē aꞌlh tancāꞌn nac Cesarea ē aꞌntzaꞌ tachokolh.
\s Nīlh Herodes
\p
\v 20 Herodes ixcātāꞌlāsītzīꞌnīꞌt xalanīꞌn nac Tiro ē Sidón. Makapitzīn talālītāꞌchihuīnaꞌnli palh tzē natalakaꞌn. Līꞌamigos talalh Blasto tī ixmaktakaꞌlha jā īꞌlhtata rey. Xlacaꞌn ixtalīmākoꞌxamixīcuꞌtun ixpālacata ixlīhuaꞌtcaꞌn tū līmincanchaꞌ na ixcāꞌlacchicniꞌ rey.
\v 21 Lakchāꞌlh quilhtamacuj tū ixcālhcāniꞌnīꞌt Herodes. Ixlhakāꞌnīꞌt ixluꞌxuꞌ tū ixtasuꞌyu chī rey ixuanīꞌt. Tahuīꞌlh nac trono ē aꞌkchihuīnaꞌnli.
\v 22 Tachiꞌxcuhuīꞌt tamātaꞌsīlh:
\p ―Jā chiꞌxcuꞌ tī chihuīnaꞌmāꞌlh. Huaꞌchi chāꞌtin dios.
\p
\v 23 Xamaktin chāꞌtin ixángel Dios makataꞌjatatlalh Herodes ixpālacata cāmakxtekli talaktaquilhpūtalh huaꞌchi Dios. Lūhuaꞌ tahuaꞌlh ē nīlh.
\p
\v 24 Ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ taꞌaꞌkahuaniꞌlh ē cālakchāꞌlh āꞌmakapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn.
\p
\v 25 Aꞌcxniꞌ Bernabé ē Saulo ixtatlahuakōꞌnīꞌt ixlītlahuatcaꞌn nac Jerusalén, xlacaꞌn tataspiꞌtli nac Antioquía. Cātāꞌaꞌlh Juan tī ixkaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Marcos.
\c 13
\s Bernabé ē Saulo tatzuculh taꞌaꞌn makat talīchihuīnaꞌn xatze tachihuīn
\p
\v 1 Chī ūꞌtunuꞌn tī ixtatakēstoka nac Antioquía, ixtahuiꞌlānaꞌlh aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ē mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn. Makapitzīn ixtacuhuīniꞌcaꞌn Bernabé ē Simón (tī ixuanican Negro) ē Lucio xalaꞌ nac Cirene ē Manaén (tī tāꞌstacli rey Herodes) ē Saulo.
\v 2 Xlacaꞌn ixtalaktaquilhpūtamāꞌnalh Dios ē ixtalīhuiꞌlīnīꞌt jā tū natahuaꞌ. Espíritu Santo huanli:
\p ―Iclacasquiꞌn Bernabé ē Saulo natatlahua xtum ixtascujūtcaꞌn tū naꞌiccāmaxquīꞌ.
\p
\v 3 Xlacaꞌn jānaꞌj tū ixtahuaꞌ, ē taꞌorarlīlh ē taꞌaꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacancaꞌn ē cāmacāꞌnca.
\s Apóstoles tamāsuꞌyulh nac Chipre
\p
\v 4 Espíritu Santo cāmacāꞌlh Bernabé ē Saulo. Xlacaꞌn taꞌaꞌlh tancāꞌn nac Seleucia. Aꞌntzaꞌ tapūꞌaꞌlh barco nac Chipre, aꞌntzaꞌ jā puꞌnahuīꞌlh macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt.
\v 5 Aꞌcxniꞌ tachilh nac Salamina, talīꞌaꞌkchihuīnaꞌnli ixtachihuīn Dios na ixtemplocaꞌn israelitas. Talēꞌlh Juan ixmaktāyanaꞌcaꞌn.
\v 6 Aꞌcxniꞌ tatētaxtulh ixlīpōꞌktu nac Chipre, tachilh nac cāꞌlacchicniꞌ ixtacuhuīniꞌ Pafos. Tamaclalh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ israelita ixtacuhuīniꞌ Barjesús. Xlaꞌ xantilh ixuanīꞌt ē aꞌkchihuīnaꞌ tū jā ixlaꞌ Dios. Xmān ixcālīꞌaꞌkskāhuīꞌmāꞌlh.
\v 7 Xantilh ixmaktāya gobernador Sergio Paulo tī skalalh ixuanīꞌt. Gobernador cāmātaꞌsatīnīniꞌlh Bernabé ē Saulo ē ixkexmatcuꞌtun ixtachihuīn Dios.
\v 8 Cātāꞌlāhuanilh xantilh tī ixuanican Barjesús ē Elimas. Xlaꞌ jā ixlacasquiꞌn naꞌaꞌkaꞌīꞌ gobernador.
\v 9 Saulo, tī nā ixuanican Pablo, ixlītzuma Espíritu Santo na ixlīstacnaꞌ. Xlaꞌ lakalaktzīꞌlh Elimas.
\v 10 Huanilh:
\p ―Huiꞌx aꞌkskāhuīꞌniꞌnaꞌ ē jā tzeya chiꞌxcuꞌ. Huiꞌx ixkaꞌhuaꞌcha skāhuīꞌniꞌ ē huiꞌx jā lakatīyaꞌ tū tze. ¿Chī jā līmakxtekaꞌ lactlahuaꞌyaꞌ tū ixlaꞌ Dios?
\v 11 Chuhuaꞌj Dios namakapātīnīnān. Lakatzīꞌn nahuaꞌnaꞌ ē lakmaꞌj jāla catilacahuāꞌnaꞌ.
\p Xamaktin lakapoklhuanaꞌlh ē jāla lacahuānaꞌlh ē ixputzatlāꞌhuan tī ixpekechiꞌpalēꞌlh.
\v 12 Aꞌcxniꞌ gobernador laktzīꞌlh tū aꞌkspulalh, xlaꞌ aꞌkaꞌīꞌlh ē līꞌaꞌcnīlh tū ixmāsuꞌyucan ixpālacata Jesús.
\s Pablo ē Bernabé nac Antioquía
\p
\v 13 Pablo ē tī ixtatāꞌaꞌn tataxtulh nac Pafos ē tapūꞌaꞌlh barco ē tachāꞌlh nac Perge ixlīkaꞌtlaꞌ nac Panfilia. Aꞌntzaꞌ Juan cāmakxtekli ē taspiꞌtli nac Jerusalén.
\v 14 Pablo ē Bernabé tataxtulh nac Perge ē tachāꞌlh nac Antioquía ixlīkaꞌtlaꞌ nac Pisidia. Quilhtamacuj tū pūjaxcan, xlacaꞌn tatanūlh na ixtemplocaꞌn israelitas ē tatahuīꞌlh.
\v 15 Līkelhtahuaꞌkaꞌca ixtachihuīn Dios jā tatzoꞌkniꞌ līmāpaꞌksīn ē jā huanican profetas. Xanapuxcuꞌnuꞌ xalanīꞌn nac templo tamacamilh chāꞌtin tī cāhuanilh Pablo ē Bernabé:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, palh cāmaxquīꞌcuꞌtunāꞌtit talacapāstacniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, cacāhuaniꞌtit.
\p
\v 16 Pablo tāyalh ē cāmacahuaniꞌlh cataquilhcaꞌcslalh ē huanli:
\p ―Cakexpaꞌttit chiꞌxcuhuīꞌn israelitas ē huiꞌxinaꞌn tī jicuaꞌniꞌyāꞌtit Dios.
\v 17 QuinDioscaꞌn quinaꞌn israelitas cālacsacli quinapapanaꞌcaꞌn. Dios cāmālhūhuīꞌlh aꞌcxniꞌ xlacaꞌn xaminiꞌ ixtahuanīꞌt nac tiꞌyaꞌt Egipto. Dios kaꞌlhī lhūhuaꞌ lītliꞌhuiꞌqui ē ūꞌtzaꞌ tzē cālīmāxtulh nac huāꞌmāꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 18 Dios cālīpātīlh tuꞌpuꞌxam cāꞌta aꞌcxniꞌ ixtalatlāꞌhuan nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt.
\v 19 Dios cāmālaksputūlh tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn aꞌktojon cāꞌlacchicniꞌ nac tiꞌyaꞌt jā ixuanican Canaán. Cāmāpitzīniꞌlh tiꞌyaꞌt quinapapanaꞌcaꞌn jā natatahuiꞌla.
\v 20 Dios cāhuiꞌlīniꞌlh ixjuezcaꞌn tī nacāmāpaꞌksī aꞌktāꞌtiꞌ ciento āꞌiꞌtāt cāꞌta. Aꞌkchihuīnaꞌ Samuel ūꞌtzaꞌ āꞌxmān ixlīhuīꞌlh ixlījuez.
\v 21 Āꞌlīstān quinapapanaꞌcaꞌn israelitas tasquiꞌnli chāꞌtin ixreycaꞌn. Dios huiꞌlīlh ixlīrey Saúl, ixkaꞌhuaꞌcha Cis. Ixtalakapasniꞌ Benjamín ixuanīꞌt. Xlaꞌ ixmāpaꞌksīniꞌn tuꞌpuꞌxam cāꞌta.
\v 22 Aꞌcxniꞌ Dios māpānūlh Saúl, ē huiꞌlīpālh David ixlīrey. Dios līchihuīnaꞌnli David ē huanli: “Quit iclakapasa David, ixkaꞌhuaꞌcha Isaí. Iclaktzīꞌn ūꞌtzaꞌ chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī lacapāstacnaꞌn chī iclacapāstacnaꞌn quit. Xlaꞌ natlahua pōꞌktu tū iclacasquiꞌn.” Chuntzaꞌ huanli Dios.
\v 23 Dios cāmaxquīꞌlh israelitas chāꞌtin makapūtaxtūnuꞌ chuntzaꞌ chī huanli Dios xapūla. Makapūtaxtūnuꞌ ūꞌtzaꞌ Jesús, īꞌxūꞌnātāꞌnat David.
\v 24 Aꞌcxniꞌ Jesús jānaꞌj ixāꞌmin, Juan ixcāhuani ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt israelitas: “Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē caꞌaꞌkpaxtit.”
\v 25 Aꞌcxniꞌ īꞌsputmāꞌlhtzaꞌ quilhtamacuj tū ixlīmāꞌkpaxīniꞌn Juan, xlaꞌ ixuan: “Jā quit tī puhuaꞌniꞌyāꞌtit. Āꞌlīstān namimpala āꞌchāꞌtin tī kaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui. Ūꞌtzaꞌ jā minīꞌniꞌ naꞌicxcutniꞌ ixcaclhiꞌ.”
\p
\v 26 Pablo chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn tī īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌ Abraham, chī quit, ē huiꞌxinaꞌn tī jicuaꞌniꞌyāꞌtit Dios. Chuhuaꞌj cātamacaminiꞌnīꞌtaꞌn tachihuīn tū nalīꞌaꞌkapūtaxtucan.
\v 27 Xalanīꞌn nac Jerusalén ē nā īꞌscujniꞌcaꞌn jā ixtacaꞌtzī tī Jesús. Jā takexmatli ixtachihuīncaꞌn ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌn Dios tū līkelhtahuaꞌkaꞌcan pōꞌktu quilhtamacuj tū pūjaxcan. Ūꞌtzaꞌ līmāmaknīnīniꞌnca Jesús. Chuntzaꞌ tamākentaxtūlh chuntzaꞌ chī tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn xamakāstzaꞌ.
\v 28 Masqui jāla tamaclaniꞌlh chī natalīmaknī Jesús, xlacaꞌn tasquiꞌniꞌlh Pilato camaknīca.
\v 29 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn ixtamākentaxtūnīꞌttzaꞌ ixlīpōꞌktu tū ixtatzoꞌkniꞌ natatlahuaniꞌ Jesús, māyujūca Jesús xanīn nac cruz ē mānūca nac lhuꞌcuꞌ.
\v 30 Dios mālacastālancuanīlh.
\v 31 Aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj ixcātasuꞌyuniꞌ tī ixcātāꞌtaxtunīꞌt nac Galilea ē ixcātāꞌaꞌnīꞌt nac Jerusalén. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ūꞌtunuꞌn tī tamāsuꞌyuniꞌmāꞌnalh chuhuaꞌj tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata Jesús.
\p
\v 32 ’Chuhuaꞌj quinaꞌn iccāhuaniyān huiꞌxinaꞌn xatze tachihuīn ixpālacata tū cāhuanilh Dios quinapapanaꞌcaꞌn namāstāꞌ.
\v 33 Ūꞌtzaꞌ Dios quincāmākentaxtūniꞌn quinaꞌn, tī īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌcaꞌn, aꞌcxniꞌ mālacastālancuanīlh Jesús. Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ nac libro Salmos ixlīꞌaꞌktuꞌ capítulo:
\q Huiꞌx quinKaꞌhuaꞌcha.
\q Chuhuaꞌj icmaxquīꞌnīꞌtaꞌn latamat.
\m
\v 34 Dios mālacastālancuanīlh Jesús nac cāꞌlīnīn. Jā āꞌmaktin catiꞌaꞌlh nac cāꞌlīnīn. Dios chuntzaꞌ huanli:
\q Naꞌiccāsicuaꞌlanātlahuayān chuntzaꞌ chī huanica David.
\m
\v 35 Tatzoꞌkniꞌ nac libro Salmos āꞌaꞌktin capítulo:
\q Huiꞌx jā catimakxtekti namasa ixmacniꞌ minKaꞌhuaꞌcha tī tze.
\m
\v 36 David ixtlahuanīꞌttzaꞌ ixtalacasquiꞌnīn Dios ixlacatīncaꞌn xlacaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh aꞌcxniꞌ xlaꞌ ixlatlāꞌhuan nac cāꞌquilhtamacuj. Xlaꞌ nīlh ē māꞌcnūca jā ixcāmāꞌcnūcanīꞌt ixnatātaꞌnaꞌ. Ixmacniꞌ David masli.
\v 37 Jā masli ixmacniꞌ Jesús tī Dios mālacastālancuanīlh.
\v 38 Cacaꞌtzītit huiꞌxinaꞌn tī israelitas chī quit. Ixpālacata huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ, cātamācaꞌtzīnīyān huiꞌxinaꞌn mincuentacaꞌn tzē nacātamātzaꞌnkēnaꞌniꞌyān.
\v 39 Jesús cāmātzaꞌnkēnaꞌniꞌ ixlīpōꞌktu ixcuentacaꞌn tī talīpāhuan Jesús. Līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés, ūꞌtzaꞌ jāla catimālaksputūlh tū jā tze.
\v 40 Caskalalhuantit jā nacāꞌaꞌkspulayān tū tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn. Tahuanli:
\q 	
\v 41 	 Cakexpaꞌttit huiꞌxinaꞌn tī lakmakaꞌnāꞌtit.
\q Caꞌaꞌcnīꞌtit ē calaksputtit; ixpālacata quit, Dios, naꞌictlahua aꞌktin līꞌaꞌcnīn aꞌcxniꞌ huiꞌxinaꞌn huiꞌlāꞌnaꞌntit.
\q Palh ixcātahuaniꞌn tū quit naꞌictlahua, huiꞌxinaꞌn jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌtit.
\p
\v 42 Pablo ē Bernabé tataxtulh na ixtemplocaꞌn israelitas. Tachiꞌxcuhuīꞌt, tī jā israelitas, tasquiꞌniꞌlh natahuanipala huāꞌmāꞌ tachihuīn ixlītzayamaꞌj.
\v 43 Tataxtulh tī ixtatakēstoknīꞌt nac templo. Tastālaniꞌlh Pablo ē Bernabé lhūhuaꞌ israelitas ē āꞌmakapitzīn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt chī israelitas. Pablo cāmaxquīꞌlh talacapāstacniꞌ ē cāhuanilh jā catamakxtekli xatze tachihuīn tū māsuꞌyu ixtalakalhuꞌmān Dios.
\p
\v 44 Ixlītzayamaꞌj, aꞌcxniꞌ ixchāꞌn quilhtamacuj tū ixpūjaxcan, ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ tatakēstokli natakexmata ixtachihuīn Dios.
\v 45 Aꞌcxniꞌ israelitas talaktzīꞌlh ixlīlhūhuaꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt, xlacaꞌn talaksītzīꞌlh ē tatāꞌlāhuanilh Pablo ē talakapalalh.
\v 46 Pablo ē Bernabé tachihuīnaꞌnli ē jā tajicuaꞌnli ē cāhuanica:
\p ― Ixlacasquiꞌnca cacātahuanin xapūla huiꞌxinaꞌn, israelitas, ixtachihuīn Dios. Huiꞌxinaꞌn lakmakaꞌntit, ē chuntzaꞌ lītasuꞌyu jā kaꞌlhīcuꞌtunāꞌtit xasāstiꞌ milatamatcaꞌn tū jā catilaksputli. Chuhuaꞌj quinaꞌn naꞌiccālakaꞌnāuj tī jā israelitas.
\v 47 Chuntzaꞌ quinDioscaꞌn quincāmāpaꞌksīn ē huanli:
\q Quit iclacsacnīꞌtaꞌn nacāmācaꞌtzīnīꞌyaꞌ chī natalīꞌaꞌkapūtaxtu xalanīꞌn nac āꞌlacatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ na ixlīkaꞌtlaꞌ cāꞌquilhtamacuj.
\q Chuntzaꞌ huiꞌx chī aꞌktin pūcās chī namāxkakēniꞌnaꞌ ixlīpōꞌktu.
\p
\v 48 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tapāxuhualh tī jā israelitas. Tahuanli tze ixtachihuīn Dios. Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixcāhuiꞌlīcanīꞌt natamaktīniꞌn xasāstiꞌ ixlatamatcaꞌn tū jā catilaksputli.
\v 49 Mācaꞌtzīnīniꞌnca ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ calhāxcuhuālh jā ixmāpaꞌksī Antioquía.
\v 50 Israelitas tachihuīnaꞌmakasītzīꞌlh xalakaꞌtlaꞌ puscan tī ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ Dios ē nā xanapuxcuꞌnuꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Tachihuīnaꞌmakasītzīꞌlh cacāputzatokokeca Pablo ē Bernabé ē cāmakatzāꞌlaca na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn ē nā aꞌntzaꞌ jā ixtamāpaꞌksī.
\v 51 Pablo ē Bernabé tatincxli pokxniꞌ ixtujancaꞌn ē chuntzaꞌ cāmācaꞌtzīnīca xalanīꞌn cāꞌlacchicniꞌ ixtalēꞌn cuenta. Taꞌaꞌlh nac Iconio.
\v 52 Tāꞌtimīn tapāxuhualh. Ixlīstacnaꞌcaꞌn ixlītzuma Espíritu Santo.
\c 14
\s Pablo ē Bernabé nac Iconio
\p
\v 1 Pablo ē Bernabé lacxtim tatanūlh na ixtemplocaꞌn israelitas nac Iconio ē taꞌaꞌkchihuīnaꞌnli. Taꞌaꞌkaꞌīꞌlh lhūhuaꞌ israelitas ē nā tī jā israelitas.
\v 2 Israelitas tī jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ tachihuīnaꞌmakasītzīꞌlh tī jā israelitas. Cāmālacapāstaquīca tāꞌtimīn jā tze ixtahuanīꞌt.
\v 3 Pablo ē Bernabé tatahuīꞌlh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj nac Iconio ē ixtaꞌaꞌkchihuīnaꞌn ē jā tajicuaꞌnli ixpālacata ixtalīpāhuan Jesucristo. Ixlītliꞌhuiꞌqui Dios lhūhuaꞌ ixtalītlahua tū lakaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn. Ūꞌtzaꞌ līmāsuꞌyulh Dios ixlīcānaꞌ tū ixtalīchihuīnaꞌn Pablo ē Bernabé ixpālacata Jesucristo.
\v 4 Tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac Iconio jā lacxtim ixtalacapāstaca. Makapitzīn ixtalacapāstaca chī israelitas ē āꞌmakapitzīn ixtalacapāstaca chī apóstoles.
\v 5 Israelitas ē nā tī jā israelitas ē nā xanapuxcuꞌnuꞌ tachihuīnaꞌnli natalacatāꞌquīꞌnin ē natacuctaꞌlanaꞌn.
\v 6 Aꞌcxniꞌ tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ, Pablo ē Bernabé tatzāꞌlalh. Taꞌaꞌlh nac estado Licaonia nac cāꞌlacchicniꞌ Listra ē Derbe ē āꞌlacatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\v 7 Aꞌntzaꞌ ixtalīꞌaꞌkchihuīnaꞌn xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo.
\s Cuctaꞌlaca Pablo nac Listra
\p
\v 8 Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ nac Listra. Jā tze ixuanīꞌt ixtujan. Ixlūꞌntūꞌnunīꞌt chu tunca ixlīlacatuncuhuīꞌniꞌ. Jā maktin ixtlāꞌhuan.
\v 9 Ixkexmatmāꞌlh Pablo. Pablo lakalaktzīꞌlh ē caꞌtzīlh ixaꞌkaꞌīꞌ tzē namātzeyīcan.
\v 10 Pablo palhaꞌ huanli:
\p ―Laclhtzaj catāyaꞌ.
\p Chiꞌxcuꞌ tāyalh ē tzuculh tlāꞌhuan.
\p
\v 11 Aꞌcxniꞌ ixlīlhūhuaꞌcaꞌn talaktzīꞌlh tū tlahualh Pablo, xlacaꞌn tataꞌsalh ē tahuanli chī ixtachihuīncaꞌn xalanīꞌn nac Licaonia. Tahualh:
\p ―¡Tayujnīꞌtaꞌnchi dioses tī tatasuꞌyu chī chiꞌxcuhuīꞌn!
\p
\v 12 Ixtahuan Bernabé ixuanīꞌt ūꞌtzaꞌ dios Júpiter. Ē ixtahuan Pablo ixuanīꞌt ūꞌtzaꞌ dios Mercurio ixpālacata ūꞌtzaꞌ tī ixaꞌkchihuīnaꞌnīꞌt.
\v 13 Templo jā ixlaktaquilhpūtacan dios Júpiter, ixyālh jā lactanūcanāchaꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ. Ixcura Júpiter līmilh huācax ē xaꞌnat nac tanquilhtīn. Pālej ē tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalakachiꞌxcuhuīꞌcuꞌtun apóstoles.
\v 14 Aꞌcxniꞌ apóstoles, Bernabé ē Pablo, tacaꞌtzīlh tū ixcātlahuaniꞌcuꞌtuncan, xlacaꞌn talacxtīꞌtli ixlīmāncaꞌn ixluꞌxuꞌcaꞌn ixpālacata tatamakchuyīlh. Tatuꞌjnulh ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē tataꞌsalh ē tahuanli:
\p
\v 15 ―¡Tachiꞌxcuhuīꞌt! ¿Tū ixpālacata tlahuaꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ? Quinaꞌn nā chiꞌxcuhuīꞌn chuntzaꞌ chī huiꞌxinaꞌn. Iccālīminiꞌyān xatze tachihuīn ixpālacata nalītalakaspiꞌtniꞌyāꞌtit ixlīpōꞌktu huāꞌmāꞌ tū jā tū ixtapalh tū tlahuaꞌyāꞌtit. Ē chuntzaꞌ naputzayāꞌtit Dios tī lakahuan. Ūꞌtzaꞌ tī tlahuanīꞌt aꞌkapūn ē cāꞌtiꞌyaꞌt ē mar ē ixlīpōꞌktu tū aꞌnan.
\v 16 Lakmaꞌjtzaꞌ Dios cāmakxteknīꞌt ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt natatlahua tū talacasquiꞌn.
\v 17 Pōꞌktu quilhtamacuj Dios ixcāmacāꞌniꞌ tū ixmāsuꞌyu palh aꞌnan Dios. Dios tlahua tū tze. Ūꞌtzaꞌ līla xcān ē līla tū tzē huaꞌcan. Quincāmaxquīꞌyān quinaꞌn tapāxuhuān ē tū huaꞌyāuj hasta līpāxuhua huiꞌlānaꞌuj ―huanli Pablo.
\p
\v 18 Masqui Pablo cāhuanilh huāꞌmāꞌ, ē jicslīhuaꞌ cālīmāpānūniꞌca ixtalacapāstacniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt jā catalakachiꞌxcuhuīꞌlh Pablo ē Bernabé.
\p
\v 19 Tachilh makapitzīn israelitas xalanīꞌn nac Antioquía ē Iconio. Tachihuīnaꞌmakasītzīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt. Ūꞌtzaꞌ līcuctaꞌlaca Pablo ē sakalēꞌnca ē māxtuca nac cāꞌlacchicniꞌ ē makxtekca. Tapuhuanli xanīntzaꞌ ixuanīꞌt.
\v 20 Tāꞌtimīn talītamacstiꞌliꞌlh ē Pablo tāꞌkaquīꞌlh ē tanūlh nac cāꞌlacchicniꞌ. Ixlīlakalī taꞌaꞌlh Pablo ē Bernabé nac Derbe.
\p
\v 21 Ixtaꞌaꞌkchihuīnaꞌn xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo nac tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ ē lhūhuaꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌlh. Palaj tunca xlacaꞌn tataspiꞌtli nac Listra ē nac Iconio ē nac Antioquía.
\v 22 Aꞌntzaꞌ ixcāmaxquīꞌca tāꞌkpuhuantīn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ixcāmaxquīꞌ talacapāstacniꞌ nataꞌaꞌkaꞌīꞌ pōꞌktu quilhtamacuj. Cāhuanica:
\p ―Ixlacasquiꞌnca napātīniꞌnāuj aꞌcxniꞌ jānaꞌj tanūyāuj jā Dios māpaꞌksīniꞌn.
\p
\v 23 Cālacsacca xanapuxcuꞌnuꞌ aꞌkatunuꞌ nac templo. Pūla taꞌorarlīlh ē jā tahuāꞌyalh. Tasquiꞌniꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Tasquiꞌniꞌlh cacāmaktakaꞌlhli xanapuxcuꞌnuꞌ.
\s Pablo ē Bernabé taquītaspiꞌtpālh nac Antioquía
\p
\v 24 Palaj tunca Pablo ē Bernabé tatētaxtulh nac Pisidia ē tamilh nac Panfilia.
\v 25 Aꞌcxniꞌ ixtalīꞌaꞌkchihuīnaꞌnīꞌt xatze tachihuīn nac Perge, ē taꞌaꞌlh tancāꞌn nac Atalia.
\v 26 Aꞌntzaꞌ tapūꞌaꞌlh barco nac Antioquía. Chu ūꞌtzaꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixuanīꞌt jā xapūla īꞌsquiꞌniꞌcanīꞌt Dios cacāmaktāyalh Bernabé ē Pablo ixtascujūtcaꞌn tū chūꞌcus ixtatlahuanīꞌt.
\p
\v 27 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh Pablo ē Bernabé nac Antioquía, tamākēstokli ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Cāhuanica ixlīpōꞌktu tū Dios ixcāmaktāyanīꞌt natatlahua. Cāhuanica chī Dios ixcāmāsuꞌyuniꞌnīꞌt ixlacasquiꞌnca nā nataꞌaꞌkaꞌīꞌ nā xlacaꞌn tī jā israelitas.
\v 28 Aꞌntzaꞌ Pablo ē Bernabé tatāꞌtachokokōꞌlh tāꞌtimīn makās.
\c 15
\s Tatakēstokli nac Jerusalén
\p
\v 1 Tamilh nac Antioquía makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Judea. Tatzuculh tamāsuꞌyuniꞌ tāꞌtimīn. Tahuanli:
\p ―Ixlacasquiꞌnca natachuꞌcuyāꞌtit chuntzaꞌ chī ixmāsuꞌyu Moisés. Palh jā tachuꞌcunīꞌtaꞌntit, jāla catiꞌaꞌkapūtaxtutit.
\p
\v 2 Pablo ē Bernabé talālīhuanilh xlacaꞌn ē talālīquilhnīlh. Āꞌlīstān cālacsacca Pablo ē Bernabé ē āꞌmakapitzīn huampala tī natalakaꞌn apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ xalaꞌ nac templo nac Jerusalén ē natakelhasquiꞌnīniꞌn chī nalīlacāxtlahuacan.
\p
\v 3 Chuntzaꞌ tāꞌtimīn xalanīꞌn nac templo nac Antioquía tamacāꞌlh Pablo ē Bernabé. Xlacaꞌn taꞌaꞌlh ē ixtatētaxtumāꞌnalh ixāꞌtuntamacniꞌ estado Fenicia ē Samaria. Ixcāhuani chī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt tī jā israelitas. Ūꞌtzaꞌ talīpāxuhualh tāꞌtimīn.
\p
\v 4 Aꞌcxniꞌ Pablo ē Bernabé tachāꞌlh nac Jerusalén ē talālakchāꞌlh tāꞌtimīn ē apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ xalaꞌ nac templo. Pablo ē Bernabé tahuanilh ixlīpōꞌktu tū Dios cāmaktāyalh tzē natatlahua.
\v 5 Tatāyalh makapitzīn tī īꞌstālaniꞌ ixtamāsuꞌyuncaꞌn fariseos ē ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Tahuanli:
\p ―Ixlacasquiꞌnca nacāchuꞌcucan israelitas nā xlacaꞌn tī jā israelitas. Nā ixlacasquiꞌnca catakexmatniꞌlh līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés.
\p
\v 6 Apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ tatakēstokli nataputzānaꞌnī huāꞌmāꞌ.
\v 7 Ixtachihuīnaꞌmāꞌnalhcus ē tāyalh Pedro ē cāhuanilh:
\p ―Tāꞌtimīn, huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit makāstzaꞌ Dios lacsacli chāꞌtin chī quinaꞌn. Quit quilacsacli naꞌiccāhuani xatze tachihuīn tī jā israelitas ē chuntzaꞌ tzē nataꞌaꞌkaꞌīꞌ xlacaꞌn.
\v 8 Dios, tī lakapasa ixlīstacnaꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt, ūꞌtzaꞌ cāmaxquīꞌlh xlacaꞌn Espíritu Santo chuntzaꞌ chī quincāmaxquīꞌnīꞌtaꞌn. Chuntzaꞌ māsuꞌyulh Dios chī lacasquiꞌn nataꞌaꞌkaꞌīꞌ nā xlacaꞌn tī jā israelitas.
\v 9 Chuntzaꞌ Dios nā līcheꞌkēꞌlh ixlīstacnaꞌcaꞌn xlacaꞌn chī quinaꞌn ixpālacata līpāhuanāuj Dios.
\v 10 ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn jā tze chī Dios lacasquiꞌn nataꞌaꞌkaꞌīꞌ nā xlacaꞌn tī jā israelitas? ¿Tū ixpālacata lacasquiꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn xlacaꞌn natamākentaxtū līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés? Ūꞌtzaꞌ quinatātaꞌnaꞌcaꞌn jāla tamākentaxtūlh. Nā quinaꞌn jāla catimākentaxtūj.
\v 11 Icaꞌkaꞌīꞌyāuj taꞌaꞌkapūtaxtuyāuj quinaꞌn chuntzaꞌ chī xlacaꞌn ixpālacata quincāmakapūtaxtūcuꞌtunniꞌ quiMāpaꞌksīniꞌcaꞌn Jesús ―huanli Pedro.
\p
\v 12 Palaj tunca ixlīpōꞌktucaꞌn ixlīlhūhuaꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt taquilhcaꞌcslalh. Xlacaꞌn takexmatli aꞌcxniꞌ Bernabé ē Pablo tachihuīnaꞌnli ē tahuanli lakaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn tū Dios cāmaktāyalh tzē tatlahua na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tī jā israelitas.
\v 13 Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn tachihuīnaꞌnkōꞌlh, Jacobo kelhtīniꞌlh:
\p ―Tāꞌtimīn, caquilākexmatui.
\v 14 Chihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ Simón Pedro chī Dios xapūla cālacsacli makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn tī jā israelitas. Dios cālacsacli ixpālacata ixlacstīn natahuan.
\v 15 Chuntzaꞌ tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn xalanīꞌn makāstzaꞌ. Ē chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ:
\q 	
\v 16 	 Āꞌlīstān naꞌictaspiꞌta ē naꞌictlahuapala ixchic David tū laclalh.
\q Naꞌiccāxtlahuapala jā laclanīꞌt, ē naꞌicyāhuapala.
\q 	
\v 17 	 Chuntzaꞌ āꞌmakapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn nataputza Māpaꞌksīniꞌ,
\q ē nā ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac āꞌlacatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ tī cālakapascan ūꞌtunuꞌn quintachiꞌxcuhuīꞌt.
\q 	
\v 18 	 Huāꞌmāꞌ huanli Māpaꞌksīniꞌ tī māsuꞌyulh huāꞌmāꞌ aꞌcxniꞌ tzuculh quilhtamacuj.
\p
\v 19 Jacobo chihuīnaꞌmpālh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ quit quintalacapāstacniꞌ: jā cacāmāmakchuyīuj tī tatāꞌaꞌn Dios tī jā israelitas.
\v 20 Icpuhuan natzoꞌkāuj ē nacāhuaniyāuj jā catahuaꞌlh tū cālakahuiꞌlīcanīꞌt ídolos ē nā jā cataputzalh ixtāꞌlāpāxquīꞌncaꞌn ē nā jā catahuaꞌlh xaquinīt animalh tū aꞌkpixchīꞌcanīꞌt ē nā jā catahuaꞌlh kaꞌlhniꞌ.
\v 21 Chuntzaꞌ icpuhuan ixpālacata makās na ixlīpōꞌktu cāꞌlacchicniꞌ, pōꞌktu quilhtamacuj tū pūjaxcan, aꞌkchihuīnaꞌncan ē kelhtahuaꞌkaꞌcan tū huanli Moisés ―cāhuanilh Jacobo.
\p
\v 22 Apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn talīhuiꞌlīlh talacsaca makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn ixlīꞌūꞌtunuꞌncaꞌn ē nacātāꞌmacāꞌncan Pablo ē Bernabé nac Antioquía. Macāꞌnca Judas, tī ixkaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Barsabás, ē āꞌchāꞌtin ixtacuhuīniꞌ Silas. Tzamāꞌ chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn xalakaꞌtlaꞌ lītāꞌtimīn ixtahuanīꞌt.
\v 23 Tzoꞌkca aꞌktin carta tū talēꞌlh Judas ē Silas. Ē aꞌntzaꞌ nac carta tahuanli:
\p “Quinaꞌn apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ ē tāꞌtimīn iccāmacāꞌniꞌyāchāꞌn saludos huiꞌxinaꞌn tāꞌtimīn tī jā israelitas xalanīꞌn nac Antioquía ē nac estado Siria ē Cilicia.
\v 24 Ickexmatnīꞌtaꞌuj makapitzīn tataxtunīꞌt huāꞌtzāꞌ masqui quinaꞌn jā iccāmaxquīꞌuj līmāpaꞌksīn. Xlacaꞌn cātalīmāmakchuyīnīꞌtaꞌn tū ixtamāsuꞌyuncaꞌn. Ē cātalīlakpalīcuꞌtunān aꞌcxni tahuanli ixlacasquiꞌnca huiꞌxinaꞌn natlahuayāꞌtit ixtahuiꞌlatcaꞌn israelitas.
\v 25 Aꞌcxniꞌ quinaꞌn ictakēstokui, iclīhuiꞌlīuj iclacsacāuj chiꞌxcuhuīꞌn tī naꞌiccālakmacāꞌnāchāꞌn huiꞌxinaꞌn ē natatāꞌaꞌn Bernabé ē Pablo tī cāpāxquīꞌyāuj.
\v 26 Huāꞌmāꞌ chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tatanūnīꞌt jā cāꞌlījicuaꞌ ixpālacata quiMāpaꞌksīniꞌcaꞌn Jesucristo.
\v 27 Iccāmacāꞌnīꞌtaꞌnchāuj Judas ē Silas. Xlacaꞌn nacāhuaniyān ūꞌtzaꞌ tū iccātzoꞌknuniꞌmāꞌn.
\v 28 Naꞌiccāmaxquīꞌyān huiꞌxinaꞌn aꞌktin līmāpaꞌksīn chuntzaꞌ chī ixtalacasquiꞌnīn Espíritu Santo ē nā chuntzaꞌ quintalacapāstacniꞌcaꞌn. Chu xmān huāꞌmāꞌ ixlacasquiꞌnca:
\v 29 huiꞌxinaꞌn jā catihuaꞌtit quinīt tū cālakahuiꞌlīcanīꞌt ídolos, ē jā cahuaꞌtit kaꞌlhniꞌ, ē jā cahuaꞌtit ixquinīt animalh tū aꞌkpixchīꞌcanīꞌt, ē jā caputzatit mintāꞌlāpāxquīꞌncaꞌn. Palh huiꞌxinaꞌn namākentaxtūyāꞌtit huāꞌmāꞌ, natlahuayāꞌtit tū tze. Xmān huāꞌmāꞌ iccāhuaniyān.”
\p
\v 30 Cāmacāꞌnca Bernabé ē Pablo ē āꞌmakapitzīn. Xlacaꞌn taꞌaꞌlh tancāꞌn nac Antioquía. Aꞌntzaꞌ cāmākēstokca tachiꞌxcuhuīꞌt tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ē cāmaxquīꞌca carta.
\v 31 Xlacaꞌn talīkelhtahuaꞌkaꞌlh ē tapāxuhualh ixpālacata cāmākoꞌxamākaꞌtlīꞌca.
\v 32 Judas ē Silas nā xlacaꞌn aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn ixtahuanīꞌt. Xlacaꞌn tamāstāꞌlh talacapāstacniꞌ ixpālacata lītāꞌtimīn ē nā tamāstāꞌlh lītliꞌhuiꞌqui.
\v 33 Aꞌcxniꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlhtzaꞌ makās aꞌntzaꞌ, cāmakxtekca tāꞌtimīn ē cāhuanica: “Dios cacālēꞌnchaꞌn.” Ē talaktaspiꞌtpālh tī ixcāmacāꞌnīꞌt.
\v 34 Silas puhuanli natachoko aꞌntzaꞌ.
\v 35 Pablo ē Bernabé tatachokolh nac Antioquía. Ē lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn huampala ixtamāsuꞌyu ē ixtalīchihuīnaꞌn ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ.
\s Pablo aꞌlh ixlīmaktuꞌ aꞌcxniꞌ lēꞌlh makat xatze tachihuīn
\p
\v 36 Aꞌcxniꞌ ixaꞌkspulanīꞌttzaꞌ lakmaꞌj quilhtamacuj, Pablo huanilh Bernabé:
\p ―Cacālakaꞌmpalauj quintāꞌtimīncaꞌn na ixlīpōꞌktu cāꞌlacchicniꞌ jā māsuꞌyunīꞌtaꞌuj ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ. Caꞌaꞌuj cālaktzīꞌnāuj chī tataxtukōꞌ.
\p
\v 37 Bernabé ixlēꞌncuꞌtun Juan, tī ixkaꞌlhī ixlīꞌaꞌktuꞌ ixtacuhuīniꞌ Marcos.
\v 38 Pablo jā ixlēꞌncuꞌtun ixpālacata Marcos ixcāmakxteknīꞌt aꞌcxniꞌ ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Panfilia. Jā aꞌlh cātāꞌscuja.
\v 39 Talālītāꞌchihuīnaꞌlh Bernabé ē Pablo. Ūꞌtzaꞌ talītaxtumlīlh. Bernabé lēꞌlh Marcos ē tapūꞌaꞌlh barco nac Chipre.
\v 40 Pablo lacsacli Silas ē tataxtulh. Tāꞌtimīn ixtasquiꞌniꞌnīꞌt Dios cacāmaktakaꞌlhli.
\v 41 Pablo ē Silas ixtatētaxtu nac estado Siria ē Cilicia ē ixcāmaxquīꞌ tāꞌkpuhuantīn tāꞌtimīn tī aꞌntzaꞌ ixtatakēstoka nac aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\c 16
\s Timoteo cātāꞌaꞌlh Pablo ē Silas
\p
\v 1 Pablo ē Silas tachāꞌlh nac Derbe ē Listra. Talāpāxtokli chāꞌtin ixtaꞌtincaꞌn ixtacuhuīniꞌ Timoteo, ixkaꞌhuaꞌcha chāꞌtin puscāt israelita tī ixaꞌkaꞌīꞌ. Ixtātaꞌ Timoteo griego ixuanīꞌt.
\v 2 Tāꞌtimīn nac Listra ē nac Iconio tzeya chiꞌxcuꞌ ixtalaktzīꞌn Timoteo.
\v 3 Pablo ixlēꞌncuꞌtun Timoteo. Israelitas ixtacaꞌtzī ixtātaꞌ Timoteo jā israelita ixuanīꞌt. Ūꞌtzaꞌ Pablo līmāchuꞌcunīniꞌlh Timoteo ixpālacata nakaꞌlhī ixlīlakapascan chī israelita. Pablo tlahualh huāꞌmāꞌ ixpālacata jā cāmāsītzīꞌcuꞌtunli israelitas.
\v 4 Xlacaꞌn ixtatētaxtumāꞌnalh aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Ixcāmācaꞌtzīnīcan līmāpaꞌksīn tū ixtahuanīꞌt apóstoles ē xanapuxcuꞌnuꞌ nac Jerusalén.
\v 5 Chuntzaꞌ tī ixtatakēstoka nac aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ tatahuixcānīlh ē āꞌchulāꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌlh. Lakalī lakalī talhūhuaꞌntēlhalh.
\s Pablo lakachuyalh ē laktzīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Macedonia
\p
\v 6 Espíritu Santo jā cāmakxtekli natalīchihuīnaꞌn xatze tachihuīn nac Asia. Pablo ē tī ixtatāꞌaꞌn tatētaxtulh na ixlīkaꞌtlaꞌ Frigia ē Galacia.
\v 7 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh na ixlītapitzi jā ixmāpaꞌksī Misia, ē titaꞌaꞌncuꞌtunli nac Bitinia. IxEspíritu Jesús jā cāmakxtekli nataꞌaꞌn.
\v 8 Tatētaxtulh nac Misia ē taꞌaꞌlh tancāꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Troas.
\v 9 Aꞌntzaꞌ tzīꞌsa Pablo lakachuyalh ē laktzīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Macedonia tī tāyalh ixlacatīn. Chiꞌxcuꞌ īꞌsquiꞌniꞌmāꞌlh ē huanilh: “Caquilālakaꞌuj nac Macedonia ē caquilāmaktāyauj.”
\v 10 Aꞌcxniꞌ lakachuyakōꞌlh, palaj tunca quinaꞌn ictacāxui naꞌicaꞌnāuj nac estado Macedonia. Palaj tunca iclacapāstacui ixlīcānaꞌ Dios quincālacsacnīꞌtaꞌn naꞌiccālītāꞌchihuīnaꞌnāuj xalanīꞌn nac Macedonia xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo.
\s Pablo ē Silas nac Filipos
\p
\v 11 Ictaxtūj nac Troas ē icpūꞌaꞌuj barco ē lacatzaꞌj icmiuj nac Samotracia. Ixlīlakalī huampala icaꞌuj nac Neápolis.
\v 12 Ictaxtūj aꞌntzaꞌ ē icchāꞌuj nac Filipos tū tapaꞌksīꞌ nac Roma. Ūꞌtzaꞌ āꞌchulāꞌ xakaꞌtlaꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixlīpōꞌktu estado Macedonia. Ictachokouj nac huāꞌmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj.
\v 13 Aꞌktin quilhtamacuj tū tapūjaxa israelitas, ictaxtūj nac cāꞌlacchicniꞌ. Icchāꞌuj na ixquilhtūn kaꞌtlaꞌ xcān jā icpuhuanui palhāsāꞌ aꞌntzaꞌ jā ixtakēstokcan ixtlahuacan oración. Ictahuiꞌlauj ē iccātāꞌchihuīnaꞌuj puscan tī ixtatakēstoknīꞌt.
\v 14 Chāꞌtin chī xlacaꞌn, tī ixquincākexmatniꞌyān, chāꞌtin puscāt ixtacuhuīniꞌ Lidia. Xlaꞌ xalaꞌ nac Tiatira ē īꞌstāꞌ luꞌxuꞌ xasmataka. Ixlakachiꞌxcuhuīꞌ Dios. Māpaꞌksīniꞌ mākexmatīcuꞌtunli tū huanli Pablo. Kexmatniꞌlh.
\v 15 Xlaꞌ aꞌkpaxli ē ixlīpōꞌktu tī xalanīꞌn na ixchic. Lidia quincāsquiꞌniꞌn ē quincāhuanin:
\p ―Palh puhuaꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn quit ixlīcānaꞌ icaꞌkaꞌīꞌniꞌ Jesucristo, capintit na quinchic ē natachokoyāꞌtit aꞌntzaꞌ.
\p Chuntzaꞌ ixquincāhuaniyan.
\p
\v 16 Aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ xaꞌicaꞌmāꞌnauj jā ixtlahuacan oración, ictāꞌlāpāxtokui chāꞌtin tzuꞌmaꞌjāt tī ixkaꞌlhī tū jā tzeya ūꞌniꞌ tū ixmāhuanī tū naꞌaꞌkspula. Chiꞌxcuhuīꞌn, tī ixtēcuꞌnīꞌn tzuꞌmaꞌjāt, lhūhuaꞌ ixtalītlaja ixpālacata ixcaꞌtzī tū naꞌaꞌkspula.
\v 17 Tzuꞌmaꞌjāt ixquincāstālaniꞌyān aꞌcxniꞌ xaꞌictāꞌlatlāꞌhuanāuj Pablo. Palhaꞌ ixtaꞌsa ē ixuan:
\p ―Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tatāꞌscuja Dios tī kaꞌtlaꞌ. Xlacaꞌn cātahuaniyān chī tzē nalīꞌaꞌkapūtaxtucan.
\p
\v 18 Chuntzaꞌ ixuan aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj. Pablo jiclhualh ē talakspiꞌtli ē huanilh tū jā tzeya ūꞌniꞌ:
\p ―Na ixtacuhuīniꞌ Jesucristo iclīhuaniyān cataxtu na ixlīstacnaꞌ tzuꞌmaꞌjāt.
\p Palaj tunca taxtulh.
\p
\v 19 Aꞌcxniꞌ tacaꞌtzīlh ixtēcuꞌnīꞌn jātzaꞌ la ixtalītlaja, cāchiꞌpaca Pablo ē Silas ē cālīminca nac pūchihuīn.
\v 20 Aꞌcxniꞌ ixcālīmincanīꞌt ixlacatīncaꞌn scujnīꞌn cāhuanica:
\p ―Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn israelitas cāmāmakchuyīlh xalanīꞌn na quincāꞌlacchicniꞌcaꞌn.
\v 21 Tamāsuꞌyu āꞌxtum tahuilat tū quinaꞌn jāla aꞌkaꞌīꞌyāuj ixpālacata quinaꞌn romanos. Jāla catitlahuáuj ixpālacata jā chuntzaꞌ quilīmāpaꞌksīncaꞌn.
\p
\v 22 Chuntzaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tatāꞌkaquīꞌlh ē cāquiclhlaktzīꞌnca Pablo ē Silas. Scujnīꞌn tamāpaꞌksīniꞌlh cacāxtīꞌtpūxtuca ixluꞌxuꞌcaꞌn ē cacālīmacniꞌcca quiꞌhuiꞌ.
\v 23 Aꞌcxniꞌ cāhuiꞌlīniꞌkōꞌca ē cāmānūca nac pūlāchīꞌn. Nā māpaꞌksīca tī maktakaꞌlhnan tzej cacāmaktakaꞌlhca.
\v 24 Chuntzaꞌ māpaꞌksīca, ē ūꞌtzaꞌ cālīmānūlh āꞌxmāntzaꞌ ē cāmānūniꞌca ixtujancaꞌn jā ixlaclhuꞌcuꞌcanīꞌt kentuꞌ quiꞌhuiꞌ ē ixmāpekstokcanīꞌt.
\p
\v 25 Iꞌtāt tzīꞌsa, Pablo ē Silas ixtaꞌorarlītanūmāꞌnalh ē ixtapixtlīꞌtanūmāꞌnalh ē nā ixtamakapāxuīmāꞌnalh Dios. Tachīꞌnīꞌn ixtakexmattanūmāꞌnalh.
\v 26 Xamaktin tzuculh tachiqui tiꞌyaꞌt. Ixtūtzāꞌn talhtaꞌm pūlāchīꞌn tasakāꞌlīlh. Palaj tunca pūlāchīꞌn talaquīꞌlh. Quiꞌhuiꞌ jā ixcāmānūcanīꞌt ixtujancaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tachīꞌnīꞌn palaj tunca talakxtulh.
\v 27 Palaj tunca lakahuanli tī maktakaꞌlhnan ē laktzīꞌlh laquīꞌyālh pūlāchīꞌn. Māxtulh ixcuchilu ē ixlīmān ixmaknīcuꞌtuncan ixpālacata xlaꞌ puhuanli tachīꞌnīꞌn ixtatzāꞌlanīꞌttzaꞌ.
\v 28 Pablo taꞌsalh palhaꞌ ē huanilh:
\p ―Jā tū catlahuaꞌniꞌca milīmān. Quilīpōꞌktucaꞌn ictanūmāꞌnauj huāꞌtzāꞌ.
\p
\v 29 Maktakaꞌlhnaꞌ squiꞌnli aꞌktin pūcās ē tanūlh palaj ē īꞌxpipitēlha cātatzokostaniꞌlh Pablo ē Silas.
\v 30 Cāmāxtulh ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, ¿tū ixlacasquiꞌnca naꞌictlahua quit naꞌicaꞌkapūtaxtu?
\p
\v 31 Xlacaꞌn takelhtīlh:
\p ―Caꞌaꞌkaꞌiꞌ Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo ē naꞌaꞌkapūtaxtuyaꞌ huiꞌx ē nā chuntzaꞌ xalanīꞌn na minchic.
\p
\v 32 Lītāꞌchihuīnaꞌnca ixtachihuīn Dios tī maktakaꞌlhnan ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn na ixchic.
\v 33 Tzamāꞌ tzīꞌsa, tī maktakaꞌlhnan cālēꞌlh Pablo ē Silas ē cācheꞌkēꞌniꞌlh jā ixcāmātakāhuīꞌcanīꞌt. Ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh na ixchic taꞌaꞌkpaxkōꞌlh palaj tunca.
\v 34 Tī maktakaꞌlhnan cālēꞌlh na ixchic ē cāmāhuīꞌlh. Pāxuhualh xlaꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn na ixchic ixpālacata taꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌlh Dios.
\p
\v 35 Aꞌcxniꞌ xkakalh, scujnīꞌn tamacāꞌlh mayūlhnuꞌ natahuani tī maktakaꞌlhnan:
\p ―Cacāmakxtekti tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn.
\p
\v 36 Tī maktakaꞌlhnan mācaꞌtzīnīlh Pablo ē huanli:
\p ―Scujnīꞌn tamāpaꞌksīniꞌlh naꞌiccāmakxtekān. Chuhuaꞌj cataxtutit ē capintit ē Dios cacālēꞌnchaꞌn.
\p
\v 37 Pablo cāhuanilh mayūlhnuꞌ:
\p ―Quincātamacniꞌcnīꞌtaꞌn na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē quincātamānūn nac pūlāchīꞌn ē jā quincātatlahuaniꞌn justicia, masqui quinaꞌn ictapaꞌksīyāuj nac Roma ē ūꞌtzaꞌ iclīkaꞌlhīyāuj quintachihuīncaꞌn. Chuhuaꞌj tzēꞌk quincātamakatzāꞌlacuꞌtunān. Chuhuaꞌj catamilh ūꞌtunuꞌn ē caquincātamāxtun.
\p
\v 38 Mayūlhnuꞌ tamācaꞌtzīnīpālh scujnīꞌn. Xlacaꞌn tajicuaꞌnli aꞌcxniꞌ takexmatli tachīꞌnīꞌn ixtatapaꞌksī nac Roma ē jā catīhuālh chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 39 Cālakminca Pablo ē Silas ē cāsquiꞌniꞌca tamātzaꞌnkēn. Cāmāxtuca ē cāsquiꞌniꞌca catataxtulh nac cāꞌlacchicniꞌ.
\v 40 Pablo ē Silas, aꞌcxniꞌ ixtataxtunīꞌttzaꞌ nac pūlāchīꞌn, tatanūlh na ixchic Lidia. Cālaktzīꞌnca tāꞌtimīn. Pablo ē Silas tamāstāꞌlh talacapāstacniꞌ ē taꞌaꞌlh.
\c 17
\s Tatāꞌkaquīꞌlh nac Tesalónica
\p
\v 1 Pablo ē Silas tatētaxtulh nac Anfípolis ē Apolonia. Tachāꞌlh nac Tesalónica jā ixyālh aꞌktin ixtemplocaꞌn israelitas.
\v 2 Pablo ixlīsmanīnīꞌt tanū nac templo ē chuntzaꞌ cātāꞌtanūlh. Aꞌktin quilhtamacuj tū pūjaxcan, Pablo cālītāꞌchihuīnaꞌlh ixtachihuīn Dios. Chuntzaꞌ tlahuapālh ixlītzayamaꞌj ē ixlīcāujquitzismaꞌj.
\v 3 Pablo cāmāsuꞌyuniꞌlh ē cāmācaꞌtzīnīlh ixlacasquiꞌnca napātīniꞌn ē nalacastālancuanaꞌn Cristo tī Dios lacsacnīꞌt. Cāhuanilh:
\p ―Huāꞌmā Jesús, tī iccālītāꞌchihuīnaꞌnān, xlaꞌ ūꞌtzaꞌ Cristo.
\p
\v 4 Āꞌmakapitzīn taꞌaꞌkaꞌīꞌlh tū huanli Pablo. Talītastokli Pablo ē Silas. Nā chuntzaꞌ cāmākēxtimīlh lhūhuaꞌ tī jā israelitas ē ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ Dios. Makapitzīn puscan xalakaꞌtlaꞌ nā xlacaꞌn cāmākēxtimīlh Pablo ē Silas.
\v 5 Israelitas tī jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ, xlacaꞌn taquiclhlaktzīꞌlh ē talēꞌlh āꞌmakapitzīn tī jā tzeya chiꞌxcuhuīꞌn ē tī xmān ixtalatlāꞌhuan. Tamākēstokli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ē tatāꞌkaquīꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ. Līcuesa ixtatanūcuꞌtun na ixchic Jasón. Ixtamāxtucuꞌtun Pablo ē Silas ē ixcālīmincuꞌtuncan na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 6 Jā cāmaclaca ē sakalēꞌnca Jasón ē makapitzīn huampala tāꞌtimīn. Talēꞌniꞌlh scujnīꞌn ē palhaꞌ cāhuanica:
\p ―Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn tamāmakchuyīnīꞌt ixlīpōꞌktu tachiꞌxcuhuīꞌt nac cāꞌquilhtamacuj. Nā taminīꞌt huāꞌtzāꞌ.
\v 7 Jasón cāmānūlh na ixchic. Xlacaꞌn jā talakachiꞌxcuhuīꞌ ixlīmāpaꞌksīn César. Xlacaꞌn tahuan aꞌnampala chāꞌtin rey ixtacuhuīniꞌ Jesús. Xlacaꞌn talacasquiꞌn ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ nalakachiꞌxcuhuīꞌcan.
\p
\v 8 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tatamakchuyīlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē scujnīꞌn.
\v 9 Aꞌcxniꞌ cālacāxtlahuaca, taxokolh macstiꞌnaꞌj ē makxtekca Jasón ē āꞌmakapitzīn.
\s Pablo ē Silas nac Berea
\p
\v 10 Palaj tunca tzamāꞌ tzīꞌsa tāꞌtimīn tamacāꞌlh Pablo ē Silas nac Berea. Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh, tatanūlh na ixtemplocaꞌn israelitas.
\v 11 Tzamāꞌ israelitas xalanīꞌn nac Berea tzej ixtalacapāstacnaꞌn ē jā chī xalanīꞌn nac Tesalónica. Ixtakexmatcuꞌtun xatze tachihuīn ē lakalī lakalī ixtaputzanaꞌniꞌ na ixtachihuīn Dios palh ixlīcānaꞌ tū huanli Pablo.
\v 12 Chuntzaꞌ taꞌaꞌkaꞌīꞌlh lhūhuaꞌ tī israelitas ē nā tī jā israelitas. Ixlīlhūhuaꞌcaꞌn tī jā israelitas, lhūhuaꞌ puscan xalakaꞌtlaꞌ ē lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 13 Aꞌcxniꞌ israelitas xalanīꞌn nac Tesalónica tacaꞌtzīlh Pablo ixcālītāꞌchihuīnaꞌmāꞌlh nac Berea ixtachihuīn Dios, ē xlacaꞌn taꞌaꞌlh aꞌntzaꞌ. Cāchihuīnaꞌmakasītzīꞌca tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac Berea tī jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Xlacaꞌn tatāꞌkaquīꞌlh.
\v 14 Palaj tunca tāꞌtimīn tamacāꞌlh Pablo na ixquilhtūn mar. Silas ē Timoteo tatachokolh nac Berea.
\v 15 Tī tatāꞌaꞌlh Pablo talēꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ Atenas ē tataspiꞌtli nacāmācaꞌtzīnīcan Silas ē Timoteo catalakaꞌlh Pablo palaj tunca.
\s Pablo nac Atenas
\p
\v 16 Pablo ixcākaꞌlhīmāꞌlh Silas ē Timoteo nac Atenas. Tamakchuyīlh ixpālacata laktzīꞌlh tzamāꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixlītzumakōꞌ ídolos.
\v 17 Lakalī lakalī ixcātāꞌlāhuanimāꞌlh nac templo israelitas ē tī ixtalakachiꞌxcuhuīꞌ Dios. Lakalī lakalī ixcātāꞌlāhuani nac lītamāuj tī ixtachāꞌn aꞌntzaꞌ.
\v 18 Tatāꞌchihuīnaꞌnli āꞌmakapitzīn tī lakskalalhnaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Makapitzīn ūꞌtunuꞌn ixtastālaniꞌ ixtamāsuꞌyuncaꞌn tī ixcāhuanican epicúreos. Āꞌmakapitzīn ixtastālaniꞌ ixtamāsuꞌyuncaꞌn estoicos. Makapitzīn tahuanli:
\p ―¿Tū māsuꞌyumāꞌlh tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ tī chihuīnaꞌn?
\p Āꞌmakapitzīn tahuanli:
\p ―Huāꞌmā māsuꞌyumāꞌlh ixdiosescaꞌn makatiyātīꞌn.
\p Tahuanli huāꞌmāꞌ ixpālacata Pablo ixcālīmāsuꞌyuniꞌ Jesús ē chī nalīlacastālancuanaꞌncan.
\v 19 Chiꞌpaca Pablo ē lēꞌnca nac Areópago jā ixtatalacxtimī makapitzīn scujnīꞌn ē tahuanilh:
\p ―Quinaꞌn iccaꞌtzīcuꞌtunāuj huāꞌmāꞌ xasāstiꞌ tachihuīn tū māsuꞌyuꞌyaꞌ.
\v 20 Huiꞌx taꞌnīꞌtaꞌ ē quilāmāsuꞌyuniꞌyāuj tū jā maktin ickexmatnīꞌtauj. Iccaꞌtzīcuꞌtunāuj tūchu huanicuꞌtun huāꞌmāꞌ.
\p
\v 21 Ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Atenas ē xaminiꞌ tī ixtahuiꞌlānaꞌlh aꞌntzaꞌ, xlacaꞌn jā tū ixtatlahuacuꞌtun xmān ixtahuancuꞌtun ē ixtakexmatcuꞌtun tū xalacsāstiꞌ.
\p
\v 22 Pablo ixyālh na ixlacatīncaꞌn tī ixtatakēstoknīꞌt nac Areópago ē cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Atenas, huiꞌxinaꞌn lakachiꞌxcuhuīꞌyāꞌtit mindiosescaꞌn. Chuntzaꞌ tasuꞌyu.
\v 23 Aꞌcxniꞌ ictētaxtulh, iclaktzīꞌlh tū laktaquilhpūtayāꞌtit huiꞌxinaꞌn. Aꞌntzaꞌ icmaclalh aꞌktin pūmacamāstāꞌn jā tatzoꞌkniꞌ tzamāꞌ tachihuīn: “Ixlaꞌ quindioscaꞌn tī jānaꞌj iclakapasāuj.” Quit iccātāꞌchihuīnaꞌmāꞌn huiꞌxinaꞌn ixpālacata huāꞌmāꞌ Dios tī laktaquilhpūtayāꞌtit masqui jānaꞌj lakapasāꞌtit.
\p
\v 24 ’Dios tlahualh cāꞌquilhtamacuj ē ixlīpōꞌktu tū aꞌnan. Xlaꞌ māpaꞌksīkōꞌ aꞌkapūn ē cāꞌquilhtamacuj. Xlaꞌ jā huīꞌlh nac templo jā xamacanīꞌtlahua.
\v 25 Xlaꞌ jā maclacasquiꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt catamaktāyalh. Xlaꞌ jā tū sputniꞌ. Ixlīmāpaꞌksīn līhuiꞌlānaꞌuj ē lījaxānaꞌnāuj ē pōꞌktu līkaꞌlhīyāuj.
\p
\v 26 ’Dios līmātzumalh tachiꞌxcuhuīꞌt ixlīpōꞌktu cāꞌquilhtamacuj ixpālacata chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixpapcaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Dios cāmāsuꞌyuniꞌlh ixquilhtamacujcaꞌn chī natalīlatama ē jāchu natatahuiꞌla.
\v 27 Xlaꞌ lacasquiꞌn naputzayāuj ē huaꞌchi namacaputzayāuj palh namaclayāuj Dios masqui huīꞌlh na quilacatzunaꞌjcaꞌn.
\v 28 Ixlīmāpaꞌksīn līhuiꞌlānaꞌuj quinaꞌn ē līlatlāꞌhuanāuj ē līlatāꞌkchokoyāuj. Chāꞌtin chī huiꞌxinaꞌn tī lactzēhuanīꞌt ixtachihuīn, ūꞌtzaꞌ huanli chuntzaꞌ: “Nā quinaꞌn ixlacstīn.”
\v 29 Palh quinaꞌn ixlacstīn Dios, jā capuhuanui Dios huaꞌchi oro ē plata ē chihuix tū cāxtlahualh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xmān chī ixtalacapāstacniꞌ xlaꞌ.
\v 30 Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixtacaꞌtzī tachiꞌxcuhuīꞌt jā tū, Dios xmān cālaktzīꞌlh ē jā tū cātlahuaniꞌlh. Chuhuaꞌj cāmāpaꞌksī Dios catalakpalīlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt calhāxcuhuālh nac cāꞌquilhtamacuj.
\v 31 Dios līlacsacliꞌ aꞌktin quilhtamacuj aꞌcxniꞌ nacāputzānaꞌnī ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj. Nacāputzānaꞌnī chuntzaꞌ chī ixlacasquiꞌnca. Dios lacsacnīꞌt chāꞌtin chiꞌxcuꞌ, Jesucristo, tī nacāputzānaꞌnī tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac cāꞌquilhtamacuj. Huāꞌmāꞌ tzej caꞌtzīcan ixpālacata Dios mālacastālancuanīlh Jesucristo ―cāhuanilh Pablo.
\p
\v 32 Aꞌcxniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt takexmatli chī nalacastālancuanaꞌncan, makapitzīn tatzuculh talakapala. Āꞌmakapitzīn tahuanli:
\p ―Naꞌiccākexmatniꞌyān āꞌmaktin ixpālacata huāꞌmāꞌ.
\p
\v 33 Pablo cāmakxtekli.
\v 34 Āꞌmakapitzīn tatalacxtimīlh ē taꞌaꞌkaꞌīꞌlh. Nā aꞌkaꞌīꞌlh Dionisio, chāꞌtin scujniꞌ tī ixtatalacxtimī nac Areópago. Nā aꞌkaꞌīꞌlh chāꞌtin puscāt tī ixuanican Dámaris ē āꞌmakapitzīn huampala.
\c 18
\s Pablo nac Corinto
\p
\v 1 Āꞌlīstān Pablo taxtulh nac Atenas ē aꞌlh nac Corinto.
\v 2 Tāꞌlāpāxtokli chāꞌtin israelita tī ixtacuhuīniꞌ Aquila xalaꞌ nac Ponto. Xlaꞌ ē ixpuscāt, tī ixuanican Priscila, ixtataxtunīꞌtcus nac Italia. Xapuxcuꞌ Claudio ixcāmāpaꞌksīnīꞌt ixlīpōꞌktucaꞌn israelitas catataxtukōꞌlh nac Roma. Ūꞌtzaꞌ talītaxtulh Aquila ē Priscila. Pablo cālakaꞌlh.
\v 3 Aꞌntzaꞌ cātāꞌtachokolh ixpālacata ixtāꞌchuntzaꞌ ixtascujūtcaꞌn ixuanīꞌt. Ixtascuja ē ixtatlahua aꞌcchic.
\v 4 Pablo ixcāmāsuꞌyuniꞌ nac templo ixtzayamaꞌjān ixlīpōꞌktu quilhtamacuj tū ixpūjaxcan. Ixcāmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīcuꞌtun israelitas ē nā tī jā israelitas.
\p
\v 5 Silas ē Timoteo tataxtulh nac Macedonia ē tachāꞌlh nac Corinto. Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn tachāꞌlh, Pablo ixmāsuꞌyumāꞌlh ixtachihuīn Dios. Ixcāhuanimāꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt israelitas Jesús ūꞌtzaꞌ Cristo tī Dios ixlacsacnīꞌt.
\v 6 Xlacaꞌn tatāꞌlāhuanilh ē talakapalalh. Pablo tincxli ixluꞌxuꞌ na ixlacatīncaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn līpināꞌtit cuenta tū nacāꞌaꞌkspulayān. Quit jātzaꞌ quincuenta. Chuhuaꞌj naꞌiccālakaꞌn tī jā israelitas.
\p
\v 7 Aꞌlh ē chāꞌlh na ixchic tī ixuanican Justo. Xlaꞌ ixlakachiꞌxcuhuīꞌ Dios. Ixkaꞌlhī ixchic ixlacatzunaꞌj ixtemplocaꞌn israelitas.
\v 8 Aꞌkaꞌīꞌlh Crispo, tī xapuxcuꞌ xalaꞌ nac templo. Nā taꞌaꞌkaꞌīꞌkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn na ixchic. Chuntzaꞌ chāꞌlhūhuaꞌ xalanīꞌn nac Corinto takexmatli tū huanli Pablo ē taꞌaꞌkaꞌīꞌlh ē taꞌaꞌkpaxli.
\v 9 Pablo lakachuyalh tzamāꞌ tzīꞌsa. Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Jā cajiꞌcuaꞌnti. Jā camakxtekti chihuīnaꞌnaꞌ.
\v 10 Quit icmaktakaꞌlhān. Jā tū catitlahuaniꞌca. Aꞌnan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt nac huāꞌmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ tī naquintastālaniꞌ.
\p
\v 11 Pablo tachokolh aꞌktin cāꞌta āꞌiꞌtāt. Ixcāmāsuꞌyuniꞌ ixtachihuīn Dios.
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ Galión ixlīgobernador ixuanīꞌt nac Acaya, ē israelitas ixlīpōꞌktucaꞌn ixtatāꞌlāquiclhlaktzīꞌn Pablo. Talēꞌlh jā ixtlahuacan justicia.
\v 13 Tahuanilh gobernador:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ chihuīnaꞌmakasītzīꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Xtum chī cāhuanī catalaktaquilhpūtalh Dios, ē jā chī tatzoꞌkniꞌ na quilīmāpaꞌksīncaꞌn.
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ Pablo ixchihuīnaꞌncuꞌtun, Galión cāhuanilh israelitas:
\p ―Palh tlahuanīꞌt cahuālh aꞌktin tū jā tze, o palh maknīniꞌnīꞌt cahuālh, quit xaꞌiccākexmatniꞌn līlacatzucu huiꞌxinaꞌn, israelitas.
\v 15 Huiꞌxinaꞌn līmālacapūꞌyāꞌtit xmān tū māsuꞌyu ē aꞌktin tacuhuīniꞌ tū māpācuhuī ē tū milīmāpaꞌksīncaꞌn. Huiꞌxinaꞌn caputzānaꞌnīꞌtit. Quit jā icputzānaꞌnīcuꞌtun huāꞌmāꞌ.
\p
\v 16 Cāmāxtulh jā ixtlahuacan justicia.
\v 17 Ixlīpōꞌktucaꞌn talhūhuaꞌchiꞌpalh Sóstenes, tī xapuxcuꞌ xalaꞌ nac templo, ē tatucsli na ixlacatīn gobernador. Galión jā tū cāhuanilh.
\s Pablo aꞌlh ixlīmaktuꞌtun nalēꞌn makat xatze tachihuīn
\p
\v 18 Pablo tahuiꞌlapālh āꞌaꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj. Āꞌlīstān cāmakxtekli tāꞌtimīn ē pūꞌaꞌlh barco nac Siria. Nā Priscila ē Aquila tatāꞌaꞌlh. Tāꞌksitpūxtulh ē ūꞌtzaꞌ līmākentaxtūlh ixpromesa nac Cencrea.
\v 19 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh nac Efeso, Pablo aꞌntzaꞌ cāmakxtekli. Tanūlh nac templo ē ixcātāꞌchihuīnaꞌmāꞌlh israelitas tī ixtatakēstoknīꞌt aꞌntzaꞌ.
\v 20 Tahuanilh Pablo ixtachokolh āꞌchulāꞌ aꞌntzaꞌ. Pablo jātzaꞌ lacasquiꞌnli.
\v 21 Aꞌcxniꞌ cātāꞌlāmakxtekli Pablo cāhuanilh:
\p ―Ixlacasquiꞌnca quit tunca naꞌicaꞌn nac Jerusalén jā nala cāꞌtaniꞌ. Naꞌictaspiꞌtpala palh Dios lacasquiꞌn.
\p Pablo taxtulh nac Efeso ē pūꞌaꞌlh barco.
\p
\v 22 Pablo chāꞌlh nac Cesarea ē aꞌlh nac Jerusalén ē cātāꞌchihuīnaꞌnli tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt, ē aꞌlh tancāꞌn nac Antioquía.
\v 23 Tachokolh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj ē taxtulh ē aꞌlh ē tētaxtutēlhalh nac aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ xalaꞌ nac Galacia ē Frigia. Ixcāmāhuixcānītēlha ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt.
\s Apolos aꞌkchihuīnaꞌnli nac Efeso
\p
\v 24 Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ israelita xalaꞌ nac Alejandría tī ixuanican Apolos. Xlaꞌ chāꞌlh nac Efeso. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tzej ixchihuīnaꞌn huaꞌchi tī īꞌscaꞌtnīꞌt. Tzej ixcaꞌtzī ixtachihuīn Dios.
\v 25 Xlaꞌ īꞌscaꞌtnīꞌt ixlīmāpaꞌksīn Dios. Līchihuīnaꞌlh ixlītliꞌhuiꞌqui. Tzej ixmāsuꞌyu ixpālacata Jesús, masqui ixcaꞌtzī xmān ixlīmāꞌkpaxīn Juan.
\v 26 Apolos tzuculh chihuīnaꞌn na ixtemplocaꞌn israelitas ē jā ixjicuaꞌn. Priscila ē Aquila takexmatli ē talēꞌlh āꞌlacatin ē āꞌchulāꞌ tzej tamāsuꞌyuniꞌlh ixpālacata Dios.
\v 27 Apolos ixaꞌncuꞌtun nac Acaya. Tāꞌtimīn tahuanilh tzē naꞌaꞌn. Cāmacāꞌniꞌca aꞌktin carta tāꞌtimīn xalanīꞌn nac Acaya ē cāhuanica catamānūlh Apolos na ixchiccaꞌn. Aꞌcxniꞌ chāꞌlh Apolos, lhūhuaꞌ cāmaktāyalh tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt ixpālacata ixtalakalhuꞌmān Dios.
\v 28 Lhūhuaꞌ līmāpaꞌksīn Apolos ixcālītāꞌlāhuani israelitas ixlacatīncaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn. Ē ixcāskāhuīꞌkōꞌ. Ixmāsuꞌyu ixtachihuīn Dios chī Jesús chu ūꞌtzaꞌ Cristo tī Dios ixlacsacnīꞌt.
\c 19
\s Pablo nac Efeso
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ Apolos ixuīꞌlh nac Corinto, Pablo ixtētaxtunīꞌttzaꞌ nac lacstiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ nac cāꞌsipejniꞌ ē chāꞌlh nac Efeso. Aꞌntzaꞌ cātāꞌlāpāxtokli āꞌmakapitzīn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīnīꞌt
\v 2 ē cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chā maktīniꞌntit Espíritu Santo aꞌcxniꞌ aꞌkaꞌīꞌtit?
\p Xlacaꞌn tahuanli:
\p ―Jā maktin ickexmatnīꞌtaꞌuj palh māstāꞌcan Espíritu Santo.
\p
\v 3 Pablo cākelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tīchu cāmāsuꞌyuniꞌn naꞌaꞌkpaxāꞌtit?
\p Xlacaꞌn takelhtīniꞌlh:
\p ―Quinaꞌn icaꞌkpaxui chuntzaꞌ chī ixquincāmāsuꞌyuniꞌyān Juan.
\p
\v 4 Pablo cāhuanilh:
\p ―Aꞌcxniꞌ ixmāꞌkpaxīniꞌn Juan ixcāhuani tachiꞌxcuhuīꞌt: “Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē caꞌaꞌkaꞌīꞌtit tī namin āꞌlīstān.” Ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun Jesús.
\p
\v 5 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, talīꞌaꞌkpaxli na ixtacuhuīniꞌ Jesús.
\v 6 Aꞌcxniꞌ Pablo cāꞌaꞌcpūhuiꞌlīlh ixmacan, Espíritu Santo tanūlh na ixlīstacnaꞌcaꞌn. Xlacaꞌn tachihuīnaꞌnli xtum tachihuīn tū jā ixtacaꞌtzī, ē talīchihuīnaꞌnli ixtachihuīn Dios.
\v 7 Ixlīpōꞌktucaꞌn xlacaꞌn huaꞌchi kelhacāujtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn.
\p
\v 8 Aꞌktuꞌtun mālhcuyuꞌ Pablo ixtanū na ixtemplocaꞌn israelitas ē ixmāsuꞌyu ē jā ixjicuaꞌn. Ixcālītāꞌchihuīnaꞌn ē ixcāmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīcuꞌtun chī māpaꞌksīniꞌn Dios.
\v 9 Makapitzīn lacxumpin ixtahuanīꞌt ē jā ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ixtalakapala xasāstiꞌ tamāsuꞌyun na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Pablo cāꞌaꞌkxtekmakaꞌlh ē cālēꞌlh tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ. Ixchihuīnaꞌn pōꞌktu quilhtamacuj na ixpūscuela Tiranno.
\v 10 Chuntzaꞌ hasta tlahualh aꞌktuꞌ cāꞌta. Chuntzaꞌ takexmatli ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Asia, tī israelitas ē nā tī jā israelitas.
\v 11 Dios mātlahuīlh Pablo lakaꞌtlaꞌ līꞌaꞌcnīn.
\v 12 Pixtahuaꞌcaꞌ ē luꞌxuꞌ tū talītoklhli Pablo, ē aꞌcxniꞌ talēꞌniꞌlh taꞌjatatlanīꞌn, cātapānūniꞌlh ixtaꞌjatatcaꞌn. Cāmāxtuniꞌca tū jā tzeya ūꞌniꞌ tū ixtakaꞌlhī.
\p
\v 13 Ixtahuiꞌlānaꞌlh makapitzīn xantilhniꞌ israelitas tī ixtalatlāꞌhuan aꞌkatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Xlacaꞌn, na ixtacuhuīniꞌ Jesús, talīmāxtucuꞌtunli tū jā tzeya ūꞌniꞌ. Cāhuanica tū jā tzeya ūꞌniꞌ:
\p ―Iccālīmāpaꞌksīyān huiꞌxinaꞌn na ixtacuhuīniꞌ Jesús, tū māsuꞌyumāꞌlh Pablo, cataxtutit.
\p
\v 14 Tī ixtatlahua huāꞌmāꞌ, xlacaꞌn kelhatojon ixkaꞌhuaꞌchan chāꞌtin israelita tī ixuanican Esceva tī xapuxcuꞌ pālej.
\v 15 Aꞌcxniꞌ huanica chuntzaꞌ, jā tzeya ūꞌniꞌ cākelhtīlh:
\p ―Iclakapasa Jesús ē iccaꞌtzī tīchu Pablo. Huiꞌxinaꞌn jā iccālakapasān. ¿Tīchu huiꞌxinaꞌn?
\p
\v 16 Chiꞌxcuꞌ tī ixkaꞌlhī jā tzeya ūꞌniꞌ cālaktuꞌjnunli ē ixkaꞌlhī lītliꞌhuiꞌqui ē cāskāhuīꞌlh xantilhniꞌ. Xlacaꞌn tataxtulh nac chic ē tatzāꞌlalh maklhpiꞌmpiꞌlīꞌn ē tatakāhuīꞌnīꞌt.
\v 17 Tacaꞌtzīkōꞌlh huāꞌmāꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Efeso, tī israelitas ē nā tī jā israelitas. Tajicuaꞌnkōꞌlh. Chuntzaꞌ āꞌchulāꞌ tamākaꞌtlīꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesús.
\p
\v 18 Lhūhuaꞌ tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌtcus tamilh ē tahuanilh Dios tū jā tze ixtatlahuanīꞌt.
\v 19 Lhūhuaꞌ ūꞌtunuꞌn, tī xantilhniꞌ ixtahuanīꞌt, tamākēstokli ixlibrocaꞌn ē talhcuyulh na ixlacatīncaꞌn ixlīlhūhuaꞌ. Tatlahualh ixcuentacaꞌn ē ixtaxokonīꞌt iꞌtāt ciento mil tumīn xaplata.
\v 20 Āꞌchulāꞌ aꞌkahuanli ixtachihuīn Māpaꞌksīniꞌ ē āꞌchulāꞌ ixtasuꞌyutēlha ixlītliꞌhuiꞌqui Dios.
\p
\v 21 Aꞌcxniꞌ ixaꞌkspulanīꞌttzaꞌ huāꞌmāꞌ, Pablo puhuanli natētaxtu nac estado Macedonia ē nac Acaya ē naꞌaꞌn nac Jerusalén. Pablo huanli:
\p ―Pūla naꞌicaꞌn nac Jerusalén ē āꞌlīstān ixlacasquiꞌnca naꞌicaꞌn nac Roma.
\p
\v 22 Cāmacāꞌlh nac Macedonia chāꞌtuꞌ ixmaktāyanaꞌ, Timoteo ē Erasto. Pablo tachokolh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj nac Asia.
\s Tatāꞌkaquīꞌlh xalanīꞌn nac Efeso
\p
\v 23 Tzamāꞌ quilhtamacuj takaꞌlhīlh aꞌktin tāꞌkslokon ixpālacata xatze tachihuīn.
\v 24 Ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixtacuhuīniꞌ Demetrio. Xlaꞌ platero ixuanīꞌt. Plata ixcālītlahua lacstiꞌnaꞌj tū ixtemplo dios Diana. Demetrio ē tī ixtatāꞌscuja lhūhuaꞌ ixtalītlaja.
\v 25 Demetrio cāmākēstokkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn tī nā ūꞌtzaꞌ ixtalīscuja. Cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit huāꞌmāꞌ tascujūt ūꞌtzaꞌ lītlajayāuj.
\v 26 ¿Ē jā caꞌtzīyāꞌtit o jā kexpaꞌtāꞌtit tū aꞌkspulamāꞌlh nac Efeso ē na ixlīpōꞌktu nac Asia? Huāꞌmāꞌ Pablo cāmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīnīꞌt lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Cālakpalīniꞌlh ixtalacapāstacniꞌcaꞌn. Cāhuanī tū ixtamacanīꞌtlaujcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn jā ūꞌtzaꞌ dios.
\v 27 Quit icjicuaꞌn tzamāꞌ quintascujūtcaꞌn nasputa ē jātzaꞌ catiꞌaꞌkaꞌīꞌca ixtemplo xakaꞌtlaꞌ quimpāxcaꞌttzīꞌcaꞌn Diana. Jātzaꞌ catihuanca palh kaꞌtlaꞌ Diana tū talaktaquilhpūta chuhuaꞌj xalanīꞌn nac Asia ē ixlīpōꞌktu cāꞌquilhtamacuj ―cāhuanilh Demetrio.
\p
\v 28 Aꞌcxniꞌ takexmatli huāꞌmāꞌ, tasītzīꞌlh ē tataꞌsalh ē tahuanli:
\p ―¡Kaꞌtlaꞌ Diana, quimpāxcaꞌttzīꞌcaꞌn quinaꞌn tī xalanīꞌn nac Efeso!
\p
\v 29 Palaj tunca tasītzīꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac Efeso. Cāchiꞌpaca Gayo ē Aristarco ē cāsakalēꞌnca jā ixtatakēstokmāꞌnalh. Tzamāꞌ chāꞌtuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Macedonia ixtatāꞌscuja Pablo.
\v 30 Pablo ixtanūcuꞌtun na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Tāꞌtimīn jā tamakxtekli.
\v 31 Makapitzīn scujnīꞌn xalanīꞌn nac estado Asia, xlacaꞌn ixamigo Pablo ixtahuanīꞌt. Tahuanilh jā caꞌaꞌlh nac pūtastokniꞌ.
\v 32 Makapitzīn aꞌntzaꞌ jā ixtatakēstoknīꞌt tataꞌsalh palhaꞌ ē tahuanli catūhuālh. Āꞌmakapitzīn huampala tahuampālh xtum. Chuntzaꞌ tatamakchuyīkōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn jā ixtatakēstoknīꞌt. Jā ixtacaꞌtzī ixlīlhūhuaꞌ tūchu ixpālacata ixtalītakēstoknīꞌt.
\v 33 Māxtuca Alejandro ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ixlīlhūhuaꞌ. Israelitas taꞌaꞌclhtaꞌncslēꞌlh na ixlacatīncaꞌn. Alejandro cāmacahuaniꞌlh cataquilhcaꞌcslalh. Xlaꞌ ixtamaktāyacuꞌtun na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 34 Aꞌcxniꞌ caꞌtzīca palh xlaꞌ israelita ixuanīꞌt, tataꞌsalh lacxtim chī aꞌktuꞌ hora ē tahuanli:
\p ―¡Kaꞌtlaꞌ Diana, quimpāxcaꞌttzīꞌcaꞌn quinaꞌn tī xalanīꞌn nac Efeso!
\p
\v 35 Aꞌcxniꞌ secretario ixcāmāquilhcaꞌcslīnīꞌttzaꞌ ixlīlhūhuaꞌ, xlaꞌ huanli:
\p ―Iccāhuaniyān chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Efeso. Tzamāꞌ quincāꞌlacchicniꞌcaꞌn ūꞌtzaꞌ xamaktakaꞌlhnaꞌ ixtemplo xakaꞌtlaꞌ Diana, quimpāxcaꞌttzīꞌcaꞌn, ē nā ixídolo tū minchaꞌ nac aꞌkapūn. ¿Ē huīꞌlh tī jā caꞌtzī huāꞌmāꞌ?
\v 36 Jāla catihuanca jā ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ. Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn caquilhcaꞌcslaꞌtit ē tzej calacapāstactit tū tlahuaꞌyāꞌtit.
\v 37 Huiꞌxinaꞌn cālītaꞌnīꞌtaꞌntit huāꞌtzāꞌ tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Xlacaꞌn jā tū tatlahuaniꞌnīꞌt tzamāꞌ quimpāxcaꞌttzīꞌcaꞌn ē jā talīchihuīnaꞌnīꞌt.
\v 38 Palh Demetrio ē tī tatāꞌscuja talāmakasītzīꞌlh āꞌmakapitzīn, ūꞌtzaꞌ līꞌaꞌnan pūchihuīn ē juez. Catamālacapūꞌlh.
\v 39 Palh catūhuālh talacasquiꞌn xlacaꞌn, cataputzānaꞌnīlh aꞌcxniꞌ tatakēstokkōꞌ scujnīꞌn natlahuacan justicia.
\v 40 Quit icjicuaꞌn naquincātalīmālacsuꞌyuyān tāꞌkaquīꞌlh ixpālacata tū aꞌkspulalhcus. ¿Chī nakelhtīniꞌnāuj quinaꞌn palh naquincātakelhasquiꞌnīyān tū ixpālacata takēstoknīꞌtaꞌntit ē taꞌsapāꞌnaꞌntit?
\p
\v 41 Chuntzaꞌ līꞌaꞌksputli chihuīnaꞌn secretario ē cāmacāꞌlh na ixchiccaꞌn.
\c 20
\s Pablo aꞌlh nac Macedonia ē nac Grecia
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ taquilhcaꞌcslakōꞌlhtzaꞌ, Pablo cāmātaꞌsatīnīniꞌlh tāꞌtimīn. Aꞌcxniꞌ ixcāmaxquīꞌnīꞌttzaꞌ talacapāstacniꞌ, cāmakxtekli ē taxtulh ē aꞌlh nac Macedonia.
\v 2 Aꞌcxniꞌ ixlatlāꞌhuan nac Macedonia, ixcāmaxquīꞌ talacapāstacniꞌ tāꞌtimīn. Āꞌlīstān chāꞌlh jā ixmāpaꞌksīniꞌntzaꞌ Grecia.
\v 3 Aꞌntzaꞌ ixuīꞌlh aꞌktuꞌtun mālhcuyuꞌ. Ixlacapāstacmāꞌlh naꞌaꞌn nac barco nac Siria. Israelitas ixtalīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ natamaknī Pablo. Ūꞌtzaꞌ Pablo līlacpuhuampālh natētaxtu nac Macedonia.
\v 4 Tatāꞌaꞌlh nac Asia, Sópater xalaꞌ nac Berea, ē Aristarco ē Segundo xalanīꞌn nac Tesalónica, ē Gayo xalaꞌ nac Derbe ē nā Timoteo. Nā tatāꞌaꞌlh Tíquico ē Trófimo xalanīꞌn nac Asia.
\v 5 Tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn xapūla tachāꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ Troas ē aꞌntzaꞌ quincātakaꞌlhīn.
\v 6 Quinaꞌn ictaxtūj nac Filipos aꞌcxniꞌ aꞌksputli cāꞌtaniꞌ aꞌcxniꞌ ixuaꞌcan pāntzīn tū jā ixkaꞌlhī levadura. Icpūꞌaꞌuj barco ē ixlīꞌaꞌkquitzis quilhtamacuj iccālakchāꞌuj nac Troas. Aꞌntzaꞌ ictahuiꞌlauj aꞌktojon quilhtamacuj.
\s Pablo ixuīꞌlh nac Troas
\p
\v 7 Xapūla quilhtamacuj aꞌcxniꞌ tanūlh semana, tatakēstokli tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ natamāpitzī pāntzīn. Pablo cātāꞌchihuīnaꞌnli. Xlaꞌ ixpuhuamāꞌlh palh naꞌaꞌn ixlīlakalī. Mālhmāꞌnīlh ixtachihuīn hasta iꞌtāt tzīꞌsa.
\v 8 Aꞌntzaꞌ jā xaꞌictakēstoknīꞌtaꞌuj tālhmāꞌn na ixlīꞌaꞌktuꞌtun piso nac chic. Lhūhuaꞌ pūcās ixuaꞌcaꞌlh.
\v 9 Chāꞌtin kaꞌhuaꞌcha tī ixuanican Eutico ixuīꞌlh nac ventana. Īꞌlhtatacuꞌtun ixpālacata Pablo lhūhuaꞌ chihuīnaꞌnli. Āꞌlīstān lhtatahuīꞌlh ē kelhtun minchaꞌ ixlīꞌaꞌktuꞌtun nac piso. Quīsacca xanīn.
\v 10 Pablo yujli ē taquilhpūtalh ē laktzīꞌlh ē skoꞌkaꞌlh. Cāhuanilh tāꞌtimīn:
\p ―Jā cajicuaꞌntit. Xlaꞌ lakahuan.
\p
\v 11 Pablo tahuaꞌcaꞌlh ē māpitzīlh pāntzīn ē huaꞌlh. Cāꞌaꞌkchihuīnaꞌniꞌpālh hasta jā xkakalh. Āꞌlīstān aꞌlh.
\v 12 Lēꞌnca kaꞌhuaꞌcha xalakahuan ē tapāxuhualh.
\s Icaꞌuj nac Mileto
\p
\v 13 Quinaꞌn icpūlauj ē icpūꞌaꞌuj barco nac Asón jā Pablo ixtanūcuꞌtun nac barco. Chuntzaꞌ icchihuīnaꞌuj ixpālacata xlaꞌ ixtlāꞌhuanaꞌaꞌncuꞌtun hasta nac Asón.
\v 14 Aꞌcxniꞌ quincāmaclan nac Asón, quincātāꞌtanūn nac barco. Āꞌlīstān icchāꞌuj nac Mitilene.
\v 15 Ictaxtūj aꞌntzaꞌ nac aꞌktin barco. Ixlīlakalī icchāꞌuj ixlacatīn Quío. Ixlīlakalī huampala ictalacatzunaꞌjīuj Samos. Āꞌlīstān icchāꞌuj nac Trogilio. Ixlīlakalī icchāꞌuj nac Mileto.
\v 16 Pablo ixlacapala ixpālacata ixtahuiꞌlacuꞌtun nac Jerusalén tzamāꞌ quilhtamacuj tū huanican Pentecostés. Ūꞌtzaꞌ jā lītanūcuꞌtunli nac Efeso ē jā tahuiꞌlacuꞌtunli lakmaꞌj nac Asia.
\s Pablo aꞌkchihuīnaꞌnli nac Efeso
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ xaꞌicuiꞌlānaꞌnchāujcus nac Mileto, Pablo cāmātaꞌsatīnīniꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ xalanīꞌn nac templo nac Efeso.
\v 18 Aꞌcxniꞌ talakchāꞌlh, Pablo cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chī xaꞌiclīlatlāꞌhuan na milacatīncaꞌn pōꞌktu quilhtamacuj hasta xapūla quilhtamacuj aꞌcxniꞌ icmilh nac Asia.
\v 19 Quit xaꞌictāꞌscuja Māpaꞌksīniꞌ. Quit jā maktin kaꞌtlaꞌ icmakcaꞌtzīlh. Ē icpātīniꞌlh ē lhūhuaꞌ tū ixquinaꞌkspula ixpālacata israelitas ixquintalīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ.
\v 20 Quit tzej xaꞌiccāmāsuꞌyuniꞌn ixlīpōꞌktu tū huiꞌxinaꞌn namaclacasquiꞌnāꞌtit. Iccāmāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌn na ixlacatīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ē na minchiccaꞌn.
\v 21 Israelitas ē nā tī jā israelitas xaꞌiccāhuani: “Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē cakexpaꞌtniꞌtit Dios ē calīpāhuaꞌntit quiMāpaꞌksīniꞌcaꞌn Jesucristo.”
\p
\v 22 ’Chuhuaꞌj icaꞌmāꞌlh nac Jerusalén. Espíritu Santo quimacāꞌmāꞌlh. Quit jā iccaꞌtzī tū naquinaꞌkspulayāchaꞌ.
\v 23 Quilīmān iccaꞌtzī ixlīpōꞌktu cāꞌlacchicniꞌ jā icaꞌn, Espíritu Santo quimācaꞌtzīnī naquinchīꞌcan ē naꞌicpātīniꞌn.
\v 24 Pōꞌktu huāꞌmāꞌ jā quincaꞌtzaniꞌ. Quit jā iclakcaꞌtzan quilatamat. Xmān līpāxuhua icmāsputūcuꞌtun quintascujūt ē icmākentaxtūcuꞌtun tū quimacamaxquīꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesús. Quimacamaxquīꞌlh naꞌiclīchihuīnaꞌn xatze tachihuīn tū quincāhuaniyān ixtalakalhuꞌmān Dios.
\p
\v 25 ’Quit iccaꞌtzī jātzaꞌ quintilālaktzīꞌuj milīpōꞌktucaꞌn huiꞌxinaꞌn, tī xaꞌiccāhuanitlāꞌhuanān chī māpaꞌksīniꞌn Dios.
\v 26 Ūꞌtzaꞌ quit chuhuaꞌj iccālīhuanicuꞌtunān quit icmākentaxtūnīꞌttzaꞌ tū ixquimacamaxquīꞌcanīꞌt mimpālacatacaꞌn. Jātzaꞌ iclēꞌn cuenta.
\v 27 Quit iccāmāsuꞌyuniꞌnīꞌtaꞌn ixlīpōꞌktu tū ixtalacasquiꞌnīn Dios. Nūn tū icmātzēꞌkli.
\v 28 Chuhuaꞌj cacuentatlahuaꞌtit chī nalatāꞌkchokoyāꞌtit. Nā cacāmaktakaꞌlhtit tī ixlacstīn Dios. Espíritu Santo cāmacamaxquīꞌnīꞌtaꞌn nacāmaktakaꞌlhāꞌtit chī maktakaꞌlhnaꞌnīꞌn purecu. Māpaꞌksīniꞌ cālītamāhualh ixkaꞌlhniꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tī taꞌaꞌkaꞌīꞌ.
\v 29 Quit iccaꞌtzī aꞌcxniꞌ naꞌicaꞌn, nacātalacpuꞌnaꞌtanūyān chiꞌxcuhuīꞌn. Xlacaꞌn huaꞌchi misinīꞌn lījicuaꞌniꞌ tū tamālaksputū purecu. Nūn macstiꞌnaꞌj catitalakalhuꞌmanli ixlacstīn Dios.
\v 30 Nā makapitzīn huiꞌxinaꞌn natatzucu cātaꞌaꞌkskāhuīꞌyān ē nacātamāxtucuꞌtunān makapitzīn huiꞌxinaꞌn ixpālacata nacāstālaniꞌyāꞌtit ūꞌtunuꞌn.
\v 31 Skalalh catahuiꞌlaꞌtit ē calacapāstactit chī xaꞌiccāmaxquīꞌyān talacapāstacniꞌ tzīꞌsa ē cāꞌcuhuīniꞌ aꞌktuꞌtun cāꞌta hasta iccalhuanli.
\p
\v 32 ’Chuhuaꞌj quit icsquiꞌniꞌ Dios ūꞌtzaꞌ cacāmaktakaꞌlhniꞌ huiꞌxinaꞌn. Ē huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīꞌyāꞌtit tachihuīn tū quincātahuaniyān ixtalakalhuꞌmān Dios. Tzamāꞌ tachihuīn tzē nacāmaxquīꞌyān lītliꞌhuiꞌqui ē tzē nacāmaxquīꞌyān tū natamaktīniꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tī Dios cātlahuanīꞌt lactze.
\v 33 Quit jā iclakcaꞌtzanīꞌt ixtumīn ē ixoro ē ixluꞌxuꞌ āꞌchāꞌtin.
\v 34 Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit chī xaꞌiclīscuja quimacan ē chuntzaꞌ xaꞌiclīhuāꞌyan quit ē tī ixquintatāꞌlahuiꞌlānaꞌlh.
\v 35 Nā chuntzaꞌ xaꞌiccāmāsuꞌyuniꞌyān huiꞌxinaꞌn cascujtit ē cacāmaktāyaꞌtit tī cāsputniꞌ tū tamaclacasquiꞌn. Calacapāstactit chī huanli Māpaꞌksīniꞌ Jesús: “Āꞌchulāꞌ līpāxuhuacan aꞌcxniꞌ māstāꞌcan ē jā aꞌcxniꞌ maktīniꞌncan.”
\p
\v 36 Aꞌcxniꞌ Pablo chihuīnaꞌnkōꞌlh, tatzokostalh ē cātāꞌorarlīlh ixlīpōꞌktucaꞌn.
\v 37 Tacalhuankōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn ē taskoꞌkaꞌlh Pablo ē tamuꞌsulh.
\v 38 Pablo ixcāhuaninīꞌt jātzaꞌ maktin catitalaktzīꞌlh. Ūꞌtzaꞌ ixtalīlīpuhuan. Āꞌlīstān taquīxtekli hasta nac barco.
\c 21
\s Pablo aꞌlh nac Jerusalén
\p
\v 1 Iccāmakxtekui tāꞌtimīn ē ictojōuj nac barco ē lacatzaꞌj icaꞌuj nac Cos. Ixlīlakalī icchāꞌuj nac Rodas ē āꞌlīstān icchāꞌuj nac Pátara.
\v 2 Aꞌntzaꞌ icmaclauj aꞌktin barco tū ixaꞌmāꞌlh nac Fenicia. Ictojōuj nac barco ē icaꞌuj.
\v 3 Aꞌcxniꞌ ictētaxtūj makat, iclaktzīꞌuj quimpāxtūncaꞌn Chipre aꞌntzaꞌ jā puꞌnahuīlh macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt. Icaꞌuj nac Siria. Āꞌlīstān icchāꞌuj nac Tiro ixpālacata barco natēxteka ixtacuꞌcaꞌ.
\v 4 Aꞌntzaꞌ iccāmaclauj tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ē iccātāꞌtachokouj ūꞌtunuꞌn aꞌktojon quilhtamacuj. Espíritu Santo ixcāhuaninīꞌt tū naꞌaꞌkspula. Ūꞌtzaꞌ tāꞌtimīn talīhuanilh Pablo jā caꞌaꞌlh nac Jerusalén.
\v 5 Ixlīꞌaꞌktojon quilhtamacuj ictaxtūj. Quincātatāꞌaꞌn, hasta iclaclhtaxtukōꞌuj nac cāꞌlacchicniꞌ, ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ ē ixpuscātcaꞌn ē ixcamanaꞌcaꞌn. Aꞌcxniꞌ icchāꞌuj na ixquilhtūn mar, ictatzokostauj ē icorarlauj.
\v 6 Āꞌlīstān iclāskoꞌkaꞌuj ē iclāmakxtekui. Quinaꞌn ictojōuj nac barco ē xlacaꞌn tataspiꞌtpālh na ixchiccaꞌn.
\p
\v 7 Ictaxtūj nac Tiro ē icchāꞌuj nac Tolemaida. Aꞌntzaꞌ icaꞌksputui iclatāꞌkchokoyāuj nac mar. Iccāmaclauj tāꞌtimīn aꞌntzaꞌ ē iccātāꞌtachokouj ūꞌtunuꞌn aꞌktin quilhtamacuj.
\v 8 Ixlīlakalī huampala ictāꞌtaxtūj Pablo. Icchāꞌuj nac cāꞌlacchicniꞌ Cesarea. Aꞌntzaꞌ ictanūj na ixchic Felipe tī ixmāsuꞌyu xatze tachihuīn ixlaꞌ Jesucristo. Xlaꞌ chāꞌtin ixlīkelhatojoncaꞌn maktāyanaꞌnīꞌn xalanīꞌn nac templo. Ictāꞌtachokouj ūꞌtzaꞌ.
\v 9 Xlaꞌ ixcākaꞌlhī kelhatāꞌtiꞌ ixtzuꞌmaꞌjan tī jānaꞌj ixtatamakaxtoka. Xlacaꞌn ixtalīchihuīnaꞌn tū Dios ixcāmācaꞌtzīnīnīꞌt.
\v 10 Aꞌntzaꞌ ictachokouj aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj. Chilh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Judea tī ixuanican Agabo. Ūꞌtzaꞌ ixuan tū naꞌaꞌnan.
\v 11 Xlaꞌ quincālakchin ē tayalh īꞌcinturón Pablo ē lītantūchīꞌca ē nā līmacachīꞌca ē huanli:
\p ―Espíritu Santo huanli: “Chuntzaꞌ nac Jerusalén israelitas nā natachīꞌ ixtēcuꞌ huāꞌmāꞌ cinturón ē nacāmacamaxquīꞌcan tī jā israelitas.”
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ ickexmatui huāꞌmāꞌ, quinaꞌn ē nā xalanīꞌn nac Cesarea icuaniuj Pablo jā caꞌaꞌlh nac Jerusalén.
\v 13 Pablo kelhtīniꞌlh ē quincākelhasquiꞌnīn:
\p ―¿Tū ixpālacata līcalhuaꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn? ¿Tū ixpālacata quilālīmāmakchuyīyāuj? Quit iclīhuiꞌlīnīꞌt naquinchīꞌcan ē naquimaknīcan nac Jerusalén ixpālacata Māpaꞌksīniꞌ Jesús.
\p
\v 14 Aꞌcxniꞌ jāla icmālacpuhuanīuj jā caꞌaꞌlh nac Jerusalén, jātzaꞌ āꞌchulāꞌ icuaniuj. Xmān huāꞌmāꞌ icuanui:
\p ―Calalh tū ixtalacasquiꞌnīn Māpaꞌksīniꞌ.
\p
\v 15 Āꞌlīstān ictacāxui ē icaꞌuj nac Jerusalén.
\v 16 Quincātatāꞌaꞌn makapitzīn tāꞌtimīn xalanīꞌn nac Cesarea ē quincātalēꞌn na ixchic Mnasón xalaꞌ nac Chipre. Xlaꞌ makāstzaꞌ ixaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Aꞌntzaꞌ na ixchic ictētachokouj.
\s Pablo lakaꞌlh Jacobo
\p
\v 17 Aꞌcxniꞌ icchāꞌuj nac Jerusalén, tāꞌtimīn tapāxuhualh aꞌcxniꞌ iclāpāxtokui.
\v 18 Ixlīlakalī quinaꞌn ē Pablo iclakchāꞌuj Jacobo. Aꞌntzaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ lītāꞌtimīn.
\v 19 Pablo cātāꞌchihuīnaꞌnli ē āꞌlīstān cāhuanilh pōꞌktu chī Dios maktāyalh tū tlahualh na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn tī jā israelitas.
\v 20 Aꞌcxniꞌ takexmatli xlacaꞌn tamakapāxuīlh Dios. Tahuanilh Pablo:
\p ―Tāꞌtin, huiꞌx caꞌtzīyaꞌ lhūhuaꞌ miles israelitas taꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Kēxtim takexmatniꞌ līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés.
\v 21 Cāmācaꞌtzīnīcanīꞌttzaꞌ huiꞌx cāmāsuꞌyuniꞌyaꞌ israelitas, tī tahuiꞌlānaꞌnchaꞌ na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn makatiyātīꞌn, ē cāhuaniꞌyaꞌ jā catakexmatniꞌlh Moisés. Tahuan huiꞌx cāmāsuꞌyuniꞌyaꞌ jā ixlacasquiꞌnca ixkaꞌhuaꞌchancaꞌn natakaꞌlhī ixtasmaniꞌcaꞌn israelitas ē jā ixlacasquiꞌnca natatlahua ixtahuiꞌlatcaꞌn israelitas.
\v 22 Chuhuaꞌj, ¿tū natlahuayāuj? Tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt natatakēstoka aꞌcxniꞌ natacaꞌtzī palh taꞌnīꞌtaꞌ.
\v 23 Chuntzaꞌ huiꞌx catlaꞌhuaꞌ tū naꞌiccāhuaniyān. Tahuiꞌlānaꞌlh kelhatāꞌtiꞌ chiꞌxcuhuīꞌn na quilacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn. Xlacaꞌn natamākentaxtū tū tamālacnūnīꞌt.
\v 24 Cacālīꞌpi ē catalacpaꞌlhtit ē huiꞌx nacāxokonuniꞌyaꞌ. Āꞌlīstān xlacaꞌn tzē nacāꞌaꞌcsitcan. Chuntzaꞌ nacaꞌtzīkōꞌcan jā ixlīcānaꞌ chī līchihuīnaꞌncaꞌnaꞌ huiꞌx. Āꞌchulāꞌ nā nalaktzīꞌncan nā huiꞌx kexpaꞌtniꞌyaꞌ līmāpaꞌksīn.
\v 25 Quinaꞌn iccāmacāꞌniꞌnīꞌtaꞌuj aꞌktin carta tī jā israelitas tī taꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌt. Iccāhuaniuj tū icpuhuanāuj quinaꞌn. Iccāhuaniuj: “Camākentaxtūtit xmān huāꞌmāꞌ: Jā tihuaꞌyāꞌtit quinīt tū huiꞌlīniꞌcanīꞌt ídolos ē jā tihuaꞌyāꞌtit kaꞌlhniꞌ nūn quinīt ixlaꞌ animalh tū taꞌaꞌkpixchīꞌnīꞌt. Jā tikaꞌlhīꞌyāꞌtit mintāꞌlāpāxquīꞌncaꞌn.” Chuntzaꞌ iccāhuaniuj xlacaꞌn.
\s Chiꞌpaca Pablo xakaꞌtlaꞌ nac templo
\p
\v 26 Pablo cālēꞌlh kelhatāꞌtiꞌ chiꞌxcuhuīꞌn ē ixlīlakalī cātāꞌtalacpaꞌlhli. Tanūlh xakaꞌtlaꞌ nac templo nacāmācaꞌtzīnī aꞌcxniꞌ natamāsputū quilhtamacuj tū napūtalacpaꞌlhcan aꞌcxniꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn natalīmin ixofrendacaꞌn.
\p
\v 27 Xmān macstiꞌnaꞌj īꞌsputa ixlīꞌaꞌktojon quilhtamacuj ē israelitas xalanīꞌn nac Asia talaktzīꞌlh Pablo xakaꞌtlaꞌ nac templo. Tachihuīnaꞌmakasītzīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt ē chiꞌpaca Pablo.
\v 28 Palhaꞌ tahuanli:
\p ―¡Chiꞌxcuhuīꞌn israelitas, caquilāmaktāyauj! Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ calhāxcuhuālh cāmāsuꞌyuniꞌtlāꞌhuan ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Xlaꞌ cālīchihuīnaꞌn quincāꞌlacchicniꞌcaꞌn ē quilīmāpaꞌksīncaꞌn ē huāꞌmāꞌ xakaꞌtlaꞌ templo. Nā cāmānūnīꞌt xakaꞌtlaꞌ nac templo tī jā israelitas. Chuntzaꞌ talactlahualh chī ixlītze ixuanīꞌt.
\p
\v 29 Chuntzaꞌ tahuanli ixpālacata laktzīꞌnca Pablo ē Trófimo xalaꞌ nac Efeso. Tapuhuanli Pablo ūꞌtzaꞌ ixmānūnīꞌt xakaꞌtlaꞌ nac templo.
\p
\v 30 Ixlīpōꞌktu tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac Jerusalén tatāꞌkaquīꞌlh ē tatuꞌjnuntēlha tatalacxtimīlh. Chiꞌpaca Pablo ē sakaxtuca xakaꞌtlaꞌ nac templo ē palaj tunca mālacchahuaca.
\v 31 Aꞌcxniꞌ ixmaknīcuꞌtuncantzaꞌ, palaj mācaꞌtzīnīca xapuxcuꞌ tropa ē huanica ixlīpōꞌktu xalanīꞌn nac Jerusalén ixtasītzīꞌkōꞌnīꞌt ē ixtatāꞌkaquīꞌkōꞌnīꞌt.
\v 32 Palaj tunca xapuxcuꞌ tropa cālēꞌlh ixtropas ē ixcapitanescaꞌn. Tatuꞌjnulh ē tachāꞌlh jā ixtatakēstoknīꞌt. Aꞌcxniꞌ xlacaꞌn talaktzīꞌlh tropas ē capitanes, jātzaꞌ tatucsli Pablo.
\v 33 Xapuxcuꞌ tropa talacatzunaꞌjīlh ē palaj tunca māchiꞌpanīniꞌnli Pablo ē līmāchīꞌnīniꞌlh kentuꞌ cadenas. Kelhasquiꞌnīniꞌlh tīchu xlaꞌ ē tūchu ixtlahuanīꞌt.
\v 34 Makapitzīn tachiꞌxcuhuīꞌt palhaꞌ tahuanli catūhuālh ē āꞌmakapitzīn xtum tahuampālh. Chuntzaꞌ xapuxcuꞌ tropa jāla tzej caꞌtzīlh tū ixaꞌkspulamāꞌlh ixpālacata ixtataꞌsamāꞌnalh. Mālēꞌnīniꞌnca Pablo nac cuartel.
\v 35 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh jā ixlactahuaꞌcaꞌcan nac cuartel, tropas tacuꞌcaꞌlēꞌlh Pablo ixpālacata ixtamaknīcuꞌtuntzaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 36 Ixlīpōꞌktucaꞌn ixtastālaniꞌtēlha ē ixtataꞌsatēlha ē ixtahuan:
\p ―¡Canīlh!
\s Pablo tamaktāyalh na ixlacatīn tachiꞌxcuhuīꞌt
\p
\v 37 Aꞌcxniꞌ ixmānūtēlhacantzaꞌ nac cuartel, Pablo huanilh xapuxcuꞌ tropa:
\p ―Icchihuīnaꞌncuꞌtun macstiꞌnaꞌj.
\p Xapuxcuꞌ huanli:
\p ―¿Ē chā tzē chihuīnaꞌnaꞌ griego?
\v 38 ¿Jā huiꞌx tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Egipto tī tāꞌkaquīꞌlh lakmaꞌjtzaꞌ ē cālēꞌnca nac cāꞌtzayaꞌnca tiꞌyaꞌt aꞌktāꞌtiꞌ mil maknīniꞌnīꞌn?
\p
\v 39 Pablo kelhtīniꞌlh:
\p ―Quit israelita xalaꞌ nac xakaꞌtlaꞌ cāꞌlacchicniꞌ Tarso nac estado Cilicia. Icsquiꞌniꞌyān caquimakxtekti naꞌiccātāꞌchihuīnaꞌn tzamāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 40 Xapuxcuꞌ maxquīꞌlh talacasquiꞌnīꞌn. Pablo tāyalh jā ixtahuaꞌcaꞌmāꞌlh ē cāmacahuaniꞌlh cataquilhcaꞌcslalh tachiꞌxcuhuīꞌt. Aꞌcxniꞌ taquilhcaꞌcslalh, cātāꞌchihuīnaꞌnli tachihuīn hebreo ē huanli:
\c 22
\p
\v 1 ―Chiꞌxcuhuīꞌn, quintāꞌisraelitas, cakexpaꞌttit chī naꞌicchihuīnaꞌn ē chī naꞌiclītamaktāya na milacatīncaꞌn.
\p
\v 2 Aꞌcxniꞌ takexmatli chī cātāꞌchihuīnaꞌlh tachihuīn hebreo, āꞌchulāꞌ taquilhcaꞌcslalh. Pablo cāhuanilh:
\p
\v 3 ―Quit israelita. Iclacatuncuhuīꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ Tarso nac estado Cilicia. Huāꞌtzāꞌ quimakastacca nac Jerusalén. Quimāsuꞌyuniꞌlh Gamaliel. Tzej quimāsuꞌyuniꞌca ixlīmāpaꞌksīncaꞌn quinatātaꞌnaꞌcaꞌn. Quit xaꞌiclīhuiꞌlī naꞌictlahua tū ixlaꞌ Dios chuntzaꞌ chī huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit chuhuaꞌj.
\v 4 Quit xaꞌiccāputzatokoke tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ Jesús ē xaꞌiccāmaknīcuꞌtun. Tachīꞌn xaꞌiccālēꞌn chiꞌxcuhuīꞌn ē puscan ē xaꞌiccāmānū nac pūlāchīꞌn.
\v 5 Xapuxcuꞌ pālej ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas tzē natahuan ixlīcānaꞌ tū icuan. Ūꞌtunuꞌn quintamaxquīꞌlh carta naꞌiccālēꞌniꞌ israelitas xalanīꞌn nac Damasco. Tzamāꞌ carta ūꞌtzaꞌ tū tzē xaꞌiccālīchiꞌpalh tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ Jesús aꞌntzaꞌ ē xaꞌiccālīmilh tachīꞌn nac Jerusalén jā ixcāmakapātīnīnca.
\s Pablo cāhuanilh chī līlakpalīlh ixtalacapāstacniꞌ
\r Hch. 9:1‑19; 26:12‑18
\p
\v 6 ’Quit xaꞌicaꞌmāꞌlh nac tej ē xaꞌicchāꞌntēlhatzaꞌ, chī iꞌtāt quilhtamacuj, nac Damasco ē xamaktin quintapūnūlh aꞌktin taxkaket tū minchaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 7 Icaꞌkāꞌlh nac tiꞌyaꞌt ē ickexmatli aꞌktin tachihuīn tū quihuanilh: “Saulo, Saulo, ¿tū ixpālacata quimputzatokokeyaꞌ?”
\v 8 Quit ickelhasquiꞌnīlh: “¿Tīchu huiꞌx, Chiꞌxcuꞌ?” Quihuanilh: “Quit Jesús xalaꞌ nac Nazaret tī huiꞌx putzatokokeyaꞌ.”
\v 9 Tī ixquintatāꞌaꞌmāꞌnalh nā xlacaꞌn talaktzīlh taxkaket ē tajicuaꞌnli ixpālacata jā takexmatli tū quihuanilh tachihuīn.
\v 10 Quit icuanilh: “¿Tū naꞌictlahua, Māpaꞌksīniꞌ?” Māpaꞌksīniꞌ quihuanilh: “Catāꞌkaquiꞌ ē capit nac Damasco. Aꞌntzaꞌ nahuanicaꞌnaꞌ ixlīpōꞌktu tū natlahuaꞌyaꞌ.”
\v 11 Tzamāꞌ taxkaket quimālakatzīꞌlh. Quintapekechiꞌpalēꞌlh tī ixquintatāꞌaꞌmāꞌnalh. Chuntzaꞌ icchāꞌuj nac Damasco.
\p
\v 12 ’Aꞌntzaꞌ ixuīꞌlh chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī ixuanican Ananías. Xlaꞌ ixlakachiꞌxcuhuīꞌ Dios ē ixkexmatniꞌ līmāpaꞌksīn. Ixtacaꞌtzīkōꞌ israelitas xalanīꞌn nac Damasco tzeya chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt.
\v 13 Ananías quilakmilh ē quilaktalacatzunaꞌjīlh ē quihuanilh: “Tāꞌtin Saulo, calacahuāꞌnaꞌmpalaꞌ.” Lacapala iclacahuānaꞌmpālh ē iclaktzīꞌlh Ananías.
\v 14 Quihuanilh: “IxDioscaꞌn quinatātaꞌnaꞌcaꞌn lacsacniꞌ huiꞌx ē chuntzaꞌ nalīcaꞌtzīyaꞌ tū ixtalacasquiꞌnīn ē nalaktzīꞌnaꞌ tī Xatze ē nakexpaꞌtaꞌ ixtachihuīn.
\v 15 Chuntzaꞌ nacātāꞌchihuīnaꞌnaꞌ ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata tī Xatze. Nacāhuaniꞌyaꞌ tū laktzīꞌnīꞌtaꞌ ē tū kexpaꞌtnīꞌtaꞌ.
\v 16 Chuhuaꞌj, ¿tū ixpālacata lītamakapalīꞌyaꞌ? Catāꞌkaquiꞌ ē caꞌaꞌkpaxti ē calīpāhuaꞌnti Jesucristo ē chuntzaꞌ naxapacan mincuenta.” Chuntzaꞌ quihuanilh Ananías.
\s Pablo cāhuanilh chī līmacāꞌnca na ixlacatīncaꞌn tī jā israelitas
\p
\v 17 ’Icmimpālh nac Jerusalén ē icquīꞌorarlīlh xakaꞌtlaꞌ nac templo. Iclakachuyalh.
\v 18 Iclaktzīꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesús ē xlaꞌ quihuanilh: “Calacapalaꞌ ē cataxtu palaj tunca nac Jerusalén ixpālacata āꞌtzāꞌ jā catiꞌaꞌkaꞌīꞌca tū līchihuīnaꞌnaꞌ quimpālacata.”
\v 19 Icuanilh: “Māpaꞌksīniꞌ, xlacaꞌn tacaꞌtzī quit xaꞌicaꞌn ixlīpōꞌktu nac templo ē xaꞌiccāmānū nac pūlāchīꞌn tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌyān ē xaꞌiccāhuiꞌlīniꞌ.
\v 20 Nā quit xaꞌicyālh aꞌntzaꞌ aꞌcxniꞌ maknīca Esteban tī ixlīchihuīnaꞌn mimpālacata. Quit nā xaꞌiclīcaꞌtzī tū tatlahuaniꞌlh ē xaꞌicmaktakaꞌlha ixluꞌxuꞌcaꞌn xlacaꞌn tī tamaknīlh.”
\v 21 Māpaꞌksīniꞌ quihuanilh: “Capit. Quit naꞌicmacāꞌnān makat. Nacālakpinaꞌ xlacaꞌn tī jā israelitas.” Chuntzaꞌ quihuanica ―huanli Pablo.
\s Xapuxcuꞌ tropa timāpaꞌksīniꞌlh ixkēsnoꞌkca Pablo
\p
\v 22 Tachiꞌxcuhuīꞌt jātzaꞌ ixtakexmatniꞌcuꞌtun Pablo tū ixcāhuani. Tatzuculh tataꞌsa ē tahuanli:
\p ―¡Canīlh huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ! ¡Jā līmacuan natahuiꞌla!
\p
\v 23 Ixtataꞌsa ē ixtatincxa ixluꞌxuꞌcaꞌn ē ixtamākosū pokxniꞌ ixpālacata ixtasītzīꞌnīꞌt.
\v 24 Xapuxcuꞌ tropa māmānūnīniꞌlh Pablo nac cuartel. Ixmāmaksnoꞌknīniꞌncuꞌtun ixpālacata namāchihuīnīcan. Ixcaꞌtzīcuꞌtun tū ixpālacata ixtalītaꞌsa tachiꞌxcuhuīꞌt ē ixtalīsītzīꞌniꞌ Pablo.
\v 25 Aꞌcxniꞌ ixchīꞌyāhuamāꞌca nakēsnoꞌkcan, Pablo kelhasquiꞌnīlh capitán tī ixyālh aꞌntzaꞌ:
\p ―¿Chā chuntzaꞌ huan nac līmāpaꞌksīn? Jāla kēsnoꞌkcan chāꞌtin tī tapaꞌksī nac Roma ē palh jānaꞌj tlahuaniꞌcan justicia.
\p
\v 26 Aꞌcxniꞌ huanica huāꞌmāꞌ, capitán lakaꞌlh xapuxcuꞌ tropa ē mācaꞌtzīnīlh ē huanilh:
\p ―¿Tū natlahuaniꞌyaꞌ? Tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ xlaꞌ tapaꞌksī nac Roma.
\p
\v 27 Xapuxcuꞌ tropa lakmilh Pablo ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chā ixlīcānaꞌ huiꞌx xalaꞌ nac Roma?
\p Pablo kelhtīniꞌlh:
\p ―Ixlīcānaꞌ. Quit ictapaꞌksī nac Roma.
\p
\v 28 Xapuxcuꞌ tropa huanli:
\p ―Lhūhuaꞌ tumīn icxokonīꞌt naꞌictapaꞌksī nac Roma.
\p Pablo huanli:
\p ―Hasta chī iclacatuncuhuīꞌlh quit ictapaꞌksī nac Roma.
\p
\v 29 Palaj tunca taꞌaꞌkxtekyāhualh Pablo tī ixtakēsnoꞌkcuꞌtun. Xapuxcuꞌ jicuaꞌnli aꞌcxniꞌ caꞌtzīlh ixchīꞌnīꞌt chāꞌtin tī ixtapaꞌksī nac Roma.
\s Pablo tamaktāyalh nac pūchihuīn
\p
\v 30 Ixlīlakalī xapuxcuꞌ tropa ixcaꞌtzīcuꞌtun tūchu ixpālacata israelitas talīmālacsuꞌyulh Pablo. Macaxcutli Pablo. Cāmākēstokli ixlīpōꞌktucaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē ixlīpōꞌktucaꞌn scujnīꞌn. Līminca Pablo ē huiꞌlīca na ixlacatīncaꞌn.
\c 23
\p
\v 1 Pablo cālakalaktzīꞌlh scujnīꞌn ē huanli:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, quintāꞌisraelitas, quit quinaꞌcstu iclacapāstacnaꞌn tzej iclatlāꞌhuan na ixlacatīn Dios hasta chuhuaꞌj.
\p
\v 2 Palaj tunca Ananías, tī xapuxcuꞌ pālej, cāhuanilh tī ixtayānaꞌlh na ixlacatzunaꞌj Pablo:
\p ―Caquilhtuꞌcstit.
\p
\v 3 Pablo huanilh:
\p ―Dios namakapātīnīnān huiꞌx, aꞌkskāhuīꞌniꞌ. Huiꞌx huiꞌlaꞌ naquintlahuaniꞌyaꞌ justicia chuntzaꞌ chī tatzoꞌkniꞌ nac līmāpaꞌksīn. Quimātuꞌcsnīꞌniꞌ. Jā chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ nac līmāpaꞌksīn.
\p
\v 4 Tī ixtayānaꞌlh aꞌntzaꞌ tahuanli:
\p ―¿Tū ixpālacata lacaquilhnīꞌyaꞌ xlaꞌ tī Dios huiꞌlīnīꞌt xapuxcuꞌ pālej?
\p
\v 5 Pablo huanli:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, quit jā xaꞌiccaꞌtzī palh xlaꞌ xapuxcuꞌ pālej. Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ: “Jā tilīchihuīnaꞌnaꞌ tī cāmāpaꞌksī tachiꞌxcuhuīꞌt.”
\p
\v 6 Makapitzīn scujnīꞌn xlacaꞌn ixchiꞌxcuhuīꞌn saduceos ixtahuanīꞌt ē āꞌmakapitzīn huampala ixchiꞌxcuhuīꞌn fariseos. Aꞌcxniꞌ caꞌtzīlh Pablo huāꞌmāꞌ, palhaꞌ cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, quintātaꞌ xlaꞌ fariseo ē nā quit fariseo. Quilālīmālacsuꞌyuyāuj ixpālacata quit icaꞌkaꞌīꞌ natalacastālancuanaꞌn nīnīꞌn.
\p
\v 7 Aꞌcxniꞌ Pablo huanli huāꞌmāꞌ, tataxtumlīlh tī ixtatakēstoknīꞌt. Tatzuculh talālītāꞌchihuīnaꞌn fariseos ē saduceos.
\v 8 Saduceos tahuan jāla catitalacastālancuanaꞌnli nīnīꞌn. Tahuan jā tī ángeles ē jā tī espíritu. Fariseos, xlacaꞌn taꞌaꞌkaꞌīꞌ pōꞌktu aꞌnan. Ūꞌtzaꞌ talālīhuanilh.
\v 9 Ixlīpōꞌktucaꞌn ixtataꞌsamāꞌnalh. Palaj tunca tatāyalh makapitzīn mākelhtahuaꞌkēꞌniꞌnīꞌn līmāpaꞌksīn, tī ixchiꞌxcuhuīꞌn fariseos ē tahuanli:
\p ―Huāꞌmā chiꞌxcuꞌ jā tū tlahuanīꞌt tū jā tze. Palhāsāꞌ tāꞌchihuīnaꞌnli aꞌktin espíritu o chāꞌtin ángel. Jā catāꞌlātlahuáuj Dios.
\p
\v 10 Āꞌchulāꞌ talālītāꞌchihuīnaꞌlh. Xapuxcuꞌ tropa, xlaꞌ jicuaꞌnli Pablo ixtalālīlaksakamāꞌnalh. Ūꞌtzaꞌ cālīmacāꞌlh ixtropas namāxtucan ē nalēꞌmpalacan nac cuartel.
\p
\v 11 Huāꞌmāꞌ tzīꞌsa Māpaꞌksīniꞌ tasuꞌyuniꞌlh Pablo ē huanilh:
\p ―Jā cajiꞌcuaꞌnti. Chuntzaꞌ chī chihuīnaꞌnīꞌtaꞌ quimpālacata nac Jerusalén, chuntzaꞌ nachihuīnaꞌnaꞌ nac Roma.
\s Talīchihuīnaꞌnli natamaknī Pablo
\p
\v 12 Aꞌcxniꞌ xkakalh, makapitzīn israelitas tachihuīnaꞌnli natamaknī Pablo. Talāhuanilh:
\p ―Jā tū catihuaꞌuj ē jā catikoꞌtnūnui hasta aꞌcxniꞌ namaknīyāuj Pablo. Dios caquincāmakapātīnīn palh jā namākentaxtūyāuj.
\p
\v 13 Tī chuntzaꞌ tahuanli līhuaꞌcaꞌlh chī tuꞌpuꞌxam chiꞌxcuhuīꞌn.
\v 14 Xlacaꞌn talakaꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē cāhuanica:
\p ―Quinaꞌn icuanīꞌtaꞌuj Dios caquincāmakapātīnīn palh naꞌicuaꞌyāuj catūhuālh aꞌcxniꞌ jānaꞌj naꞌicmaknīyāuj Pablo.
\v 15 Chuhuaꞌj huiꞌxinaꞌn ē milīpōꞌktucaꞌn scujnīꞌn, casquiꞌniꞌtit xapuxcuꞌ tropa lakalī calīmilh Pablo na milacatīncaꞌn. Nahuaꞌniꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn palh āꞌchulāꞌ kelhasquiꞌnīcuꞌtunāꞌtit. Pablo jā catichilh. Quinaꞌn naꞌickaꞌlhītīyāuj nac tej naꞌicmaknīyāuj.
\p
\v 16 Ixkaꞌhuaꞌcha ixtāꞌtin Pablo caꞌtzīlh tū ixlīchihuīnaꞌncanīꞌt ē aꞌlh nac cuartel ē mācaꞌtzīnīlh Pablo.
\v 17 Pablo taꞌsaniꞌlh chāꞌtin capitán ē huanilh:
\p ―Calīꞌpiniꞌchi huāꞌmāꞌ kaꞌhuaꞌcha xapuxcuꞌ tropa. Xlaꞌ tāꞌchihuīnaꞌncuꞌtun macstiꞌnaꞌj.
\p
\v 18 Capitán lēꞌniꞌlh ē huanilh xapuxcuꞌ:
\p ―Tachīꞌn Pablo quintaꞌsaniꞌlh ē quisquiꞌniꞌlh caꞌiclīminiꞌn huāꞌmāꞌ kaꞌhuaꞌcha. Xlaꞌ tāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunān macstiꞌnaꞌj.
\p
\v 19 Xapuxcuꞌ tropa makachiꞌpalh kaꞌhuaꞌcha ē lēꞌlh lacapunchunaꞌj ē kelhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tū quihuanicuꞌtunaꞌ?
\p
\v 20 Kaꞌhuaꞌcha huanli:
\p ―Israelitas talīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ natasquiꞌniꞌyān nalīpinaꞌ lakalī Pablo jā tlahuacan justicia. Natahuaniyān tū āꞌchulāꞌ takelhasquiꞌnīcuꞌtun Pablo. Xmān nataꞌaꞌkskāhuīꞌlēꞌnān.
\v 21 Jā cacākexpaꞌtniꞌ. Xlacaꞌn līhuaꞌcaꞌlh chī tuꞌpuꞌxam chiꞌxcuhuīꞌn tī takaꞌlhītīmāꞌnalh. Jā tū catitahuaꞌlh ē nūn catitakoꞌtnūlh hasta jā natamaknī Pablo. Chuhuaꞌj tacāxuiꞌlānaꞌnchaꞌtzaꞌ. Āꞌxmān huiꞌx takaꞌlhīmāꞌnān palh namacapinaꞌ.
\p
\v 22 Xapuxcuꞌ tropa huanilh:
\p ―Jā tī tihuaniꞌyaꞌ palh quimācaꞌtzīnīnīꞌtaꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ.
\p Ē macāꞌlh na ixchic kaꞌhuaꞌcha.
\s Lakmacāꞌnca Pablo gobernador Félix
\p
\v 23 Xapuxcuꞌ tropa cātaꞌsaniꞌlh chāꞌtuꞌ ixcapitán ē cāhuanilh:
\p ―Cacāmācāxtit aꞌktuꞌ ciento tropas ē tuꞌtumpuꞌxamacāuj tropas kētahuiꞌlanaꞌnīꞌn ē aꞌktuꞌ ciento tī natalēꞌn espada. Nataxtuyāꞌtit maknaꞌjāstzaꞌ tzīꞌsa ē napināꞌtit nac Cesarea.
\v 24 Cacākētlaꞌpaꞌtit cahuāyujnuꞌ tū nakētahuiꞌla Pablo. Chuntzaꞌ jā tū catiꞌaꞌnaniꞌlh Pablo ē nalakchāꞌn gobernador Félix.
\p
\v 25 Xapuxcuꞌ tropa tzoꞌkli aꞌktin caꞌpsnap ē huanli:
\p
\v 26 “Quit, Claudio Lisias, ictzoꞌknuniꞌyān huiꞌx, gobernador Félix, tī lakachiꞌxcuhuīꞌcaꞌnaꞌ.
\v 27 Israelitas tachiꞌpanīꞌt huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixtacuhuīniꞌ Pablo. Ixtamaknīmāꞌnalh aꞌcxniꞌ icchāꞌlh ē quintropas. Icmakapūtaxtūlh ixpālacata iccaꞌtzīlh xlaꞌ ixtapaꞌksī nac Roma.
\v 28 Quit xaꞌiccaꞌtzīcuꞌtun tūchu ixpālacata ixtalīmālacsuꞌyu. Ūꞌtzaꞌ iclīlēꞌlh jā tatlahua justicia israelitas.
\v 29 Palaj tunca iccaꞌtzīlh ixtalīmālacsuꞌyu ixpālacata ixlīmāpaꞌksīncaꞌn israelitas. Jā tū laclēꞌn huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixpālacata tū nalīmaknīcan o ixpālacata tū nalīmānūcan nac pūlāchīꞌn.
\v 30 Aꞌcxniꞌ quit iccaꞌtzīlh israelitas ixtalīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ natamaknī, palaj tunca quit icmacāꞌniꞌchaꞌn. Quit iccāhuanilh tī ixtamālacsuꞌyumāꞌnalh Pablo catalīmālacsuꞌyulh na milacatīn. Xmān ūꞌtzaꞌ icuaniyān.”
\p
\v 31 Chuntzaꞌ chī ixcāhuanicanīꞌt, tropas talēꞌlh Pablo ē līminca cāꞌtzīꞌsniꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ Antípatris.
\v 32 Ixlīlakalī tropas tachimpālh nac cuartel. Xmān kētahuiꞌlānaꞌnīꞌn ixtatāꞌaꞌmāꞌnalh Pablo.
\v 33 Aꞌcxniꞌ tachāꞌlh nac Cesarea, tamacamaxquīꞌlh caꞌpsnap gobernador Félix ē talīminiꞌlh Pablo na ixlacatīn.
\v 34 Aꞌcxniꞌ gobernador līkelhtahuaꞌkaꞌkōꞌlh caꞌpsnap, xlaꞌ cākelhasquiꞌnīlh jāchu xalaꞌ Pablo. Tahuanilh xlaꞌ xalaꞌ nac estado Cilicia.
\v 35 Félix huanilh Pablo:
\p ―Naquihuaniꞌyaꞌ ixlīpōꞌktu aꞌcxniꞌ natamin tī tamālacsuꞌyuyān.
\p Gobernador māchīꞌnīniꞌlh Pablo na ixpalacio Herodes ē cāyāhuaca tī natamaktakaꞌlha.
\c 24
\s Pablo tamaktāyalh na ixlacatīn Félix
\p
\v 1 Ixlīꞌaꞌkquitzis quilhtamacuj chāꞌlh nac Cesarea Ananías tī xapuxcuꞌ pālej. Nā tachāꞌlh makapitzīn xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas ē chāꞌtin ixkelhmaktāyanaꞌcaꞌn tī ixuanican Tértulo. Talakchāꞌlh gobernador Félix ē tamālacsuꞌyulh Pablo.
\p
\v 2 Aꞌcxniꞌ līminca Pablo, Tértulo tzuculh mālacsuꞌyu Pablo. Huanilh Félix:
\p ―Señor gobernador, iccāmaxquīꞌyān tapāxcatcaꞌtzīn quinaꞌn cāꞌcaꞌcsuaꞌ icuiꞌlānaꞌuj. Tzamāꞌ quincāꞌlacchicniꞌcaꞌn makāstzaꞌ xatze ixpālacata mintalacapāstacniꞌ.
\v 3 Iccāmaxquīꞌyān tapāxcatcaꞌtzīn huiꞌx, señor gobernador Félix, tū pōꞌktu quilhtamacuj quilāmaxquīꞌyāuj calhāxcuhuālh.
\v 4 Jā icmāmakchuyīcuꞌtunān āꞌchulāꞌ. Icsquiꞌniꞌyān caquintlahuaꞌniꞌ talakalhuꞌmān ē caquinkexpaꞌtniꞌ macstiꞌnaꞌj.
\v 5 Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ Pablo jicsmāhuīꞌnin. Calhāxcuhuālh chihuīnaꞌmakasītzīꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn israelitas. Xlaꞌ ūꞌtzaꞌ xapuxcuꞌ secta tū huanican nazarenos.
\v 6 Xlaꞌ lactlahuacuꞌtun ixlītze xakaꞌtlaꞌ templo. Quinaꞌn icchiꞌpauj ē xaꞌickelhasquiꞌnīcuꞌtunāuj chuntzaꞌ chī huan na quilīmāpaꞌksīncaꞌn.
\v 7 Lisias, tī xapuxcuꞌ tropa, maktanūlh ē palhaꞌ quincāmaktīn.
\v 8 Cāhuanilh tī tamālacsuꞌyu catalakmin huiꞌx. Huiꞌx tzē nakelhasquiꞌnīꞌyaꞌ ē chuntzaꞌ nacaꞌtzīyaꞌ ixlīpōꞌktu tū ixpālacata iclīmālacsuꞌyuyāuj ―huanli.
\p
\v 9 Israelitas nā xlacaꞌn tamālacsuꞌyulh ē tahuanli pōꞌktu ixlīcānaꞌ tū huanli Tértulo.
\v 10 Gobernador macahuaniꞌlh Pablo nachihuīnaꞌn. Pablo huanli:
\p ―Quit iccaꞌtzī huiꞌx juez huāꞌtzāꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ lakmaꞌjtzaꞌ. Ūꞌtzaꞌ iclīpāxuhua naꞌictamaktāya na milacatīn.
\v 11 Huiꞌx tzē nakelhasquiꞌnīniꞌnaꞌ palh ixlīcānaꞌ kaꞌlhītzaꞌ xmān aꞌkcāujtuꞌ quilhtamacuj icquīlalh nac Jerusalén icquīlaktaquilhpūtalh Dios.
\v 12 Jā tī chāꞌtin xaꞌictāꞌlāhuanimāꞌlh aꞌcxniꞌ quilaktzīꞌnca aꞌntzaꞌ. Jā iccāmākēstokli tachiꞌxcuhuīꞌt xakaꞌtlaꞌ nac templo, nūn na ixtemplocaꞌn israelitas, ē nūn nac Jerusalén.
\v 13 Xlacaꞌn jāla catitamālactzeyīlh tū quintaputzānaꞌnīlh.
\v 14 Tū ixlīcānaꞌ ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: Quit iclaktaquilhpūta ixDioscaꞌn quinatātaꞌnaꞌ chuntzaꞌ chī xasāstiꞌ tamāsuꞌyun tū xlacaꞌn tahuan secta. Quit icaꞌkaꞌīꞌ ixlīpōꞌktu tū tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios jā huanican līmāpaꞌksīn ē jā huanican profetas.
\v 15 Chuntzaꞌ chī taꞌaꞌkaꞌīꞌ xlacaꞌn nā chuntzaꞌ icaꞌkaꞌīꞌ quit chī Dios nacāmālacastālancuanī tī xalactze ē tī jā xalactze.
\v 16 Ūꞌtzaꞌ iclīhuiꞌlīlh naꞌictlahua tū tze ē chuntzaꞌ quit naꞌiclīcaꞌtzī jā tū icmaklaclēꞌn nūn Dios ē nūn chiꞌxcuhuīꞌn.
\p
\v 17 ’Quit makās xaꞌiclatlāꞌhuan ē chuhuaꞌj icmimpālhtzaꞌ na quincāꞌlacchicniꞌ naꞌicmāstāꞌ limosna ē talakalhuꞌmān.
\v 18 Xmān huāꞌmāꞌ xaꞌictlahuamāꞌlh ē makapitzīn israelitas xalanīꞌn nac Asia quintalaktzīꞌlh xakaꞌtlaꞌ nac templo aꞌcxniꞌ ixquilakpaꞌlhcanīꞌtcus. Jā tī ixaꞌnan. Cāꞌcaꞌcsuaꞌ ixuanīꞌt.
\v 19 Palh xlacaꞌn tapuhuan quit ictlahuanīꞌt catūhuālh, ixtamilh huāꞌtzāꞌ ē ixquintamālacsuꞌyulh na milacatīn.
\v 20 Catahuanli xlacaꞌn tī tahuiꞌlānaꞌlh huāꞌtzāꞌ palh quintamaclaniꞌlh tū jā tze xaꞌictlahuanīꞌt aꞌcxniꞌ quilēꞌnca na ixlacatīncaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 21 Tū xaꞌictlahuanīꞌt ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: Aꞌcxniꞌ xaꞌiccātāꞌhuīꞌlh ūꞌtunuꞌn, iccāhuanilh palhaꞌ: “Chuhuaꞌj huiꞌxinaꞌn quilākelhasquiꞌnīmāꞌnauj ixpālacata quit icaꞌkaꞌīꞌ natalacastālancuanaꞌn nīnīꞌn.”
\p
\v 22 Félix tzej ixcaꞌtzī ixtamāsuꞌyuncaꞌn tī ixtatāꞌaꞌn Jesucristo. Xlaꞌ cālhcāniꞌlh āꞌaꞌktin quilhtamacuj ē cāhuanilh:
\p ―Hasta aꞌcxniꞌ namin Lisias xapuxcuꞌ tropa, hasta aꞌcxniꞌ naꞌicputzānaꞌnī huāꞌmāꞌ.
\p
\v 23 Félix māpaꞌksīlh capitán calēꞌlh Pablo tachīꞌn ē catlahuaniꞌlh talakalhuꞌmān macstiꞌnaꞌj ē cacāmakxtekli talakmin ixamigo natatlahuaniꞌ tū xlaꞌ namaclacasquiꞌn.
\p
\v 24 Aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj tachāꞌlh Félix ē Drusila, ixpuscāt, tī israelita ixuanīꞌt. Félix mātaꞌsatīnīniꞌlh Pablo. Pablo cātāꞌchihuīnaꞌnli chī aꞌkaꞌīꞌcan Jesucristo.
\v 25 Cālītāꞌchihuīnaꞌnli chī tzej līlatāꞌkchokocan ē chī līhuiꞌlīcan jāla catitlahuaca tū jā tze. Cālītāꞌchihuīnaꞌnli chī Dios nalīputzānaꞌn. Félix jicuaꞌnli ē huanilh:
\p ―Tzetzaꞌ. Chuhuaꞌj capit. Aꞌcxniꞌ ickaꞌlhī quilhtamacuj naꞌicmātaꞌsatīnīniꞌmpalayān.
\p
\v 26 Félix ixpuhuan Pablo ixmaxquīꞌlh tumīn ixpālacata ixlīmakxtekli. Ūꞌtzaꞌ maklhūhuaꞌ ixlīmātaꞌsatīnīniꞌn ē ixtāꞌchihuīnaꞌn.
\v 27 Aꞌcxniꞌ tlahualh aꞌktuꞌ cāꞌta, Félix taxtulh ixlīgobernador. Tanūlh ixlakxoko tī ixuanican Porcio Festo. Félix ixcātlahuaniꞌcuꞌtun israelitas kaꞌtlaꞌ talakalhuꞌmān. Ūꞌtzaꞌ līmakxtekli Pablo tachīꞌn.
\c 25
\s Pablo na ixlacatīn Festo
\p
\v 1 Festo chāꞌlh natanū ixlīgobernador. Ixlīꞌaꞌktuꞌtun quilhtamacuj taxtulh nac Cesarea ē aꞌlh nac Jerusalén.
\v 2 Aꞌntzaꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē israelitas āꞌchulāꞌ xalakaꞌtlaꞌ talīmālacsuꞌyulh Pablo na ixlacatīn Festo.
\v 3 Lhūhuaꞌ talakalhuꞌmān tasquiꞌniꞌlh Festo camātaꞌsatīnīniꞌlh Pablo nac Jerusalén. Xlacaꞌn ixtalīchihuīnaꞌnīꞌttzaꞌ natakaꞌlhītī nac tej natamaknī.
\v 4 Festo cāhuanilh Pablo chīꞌcanīꞌtaꞌnchaꞌ nac Cesarea ē ūꞌtzaꞌ ixaꞌncuꞌtun aꞌntzaꞌ palaj.
\v 5 Cāhuanilh:
\p ―Caquilātāꞌaꞌuj huiꞌxinaꞌn tī kaꞌlhīꞌyāꞌtit līmāpaꞌksīn. Palh huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tlahuanīꞌt tū jā tze, camālacsuꞌyutit aꞌntzaꞌ.
\p
\v 6 Festo tachokolh nac Jerusalén xmān aꞌktzayan o aꞌkcāuj quilhtamacuj ē aꞌmpālh nac Cesarea. Ixlīlakalī tahuīꞌlh jā ixtlahuacan justicia. Mātaꞌsatīnīniꞌlh Pablo.
\v 7 Aꞌcxniꞌ milh Pablo, talītastiꞌliꞌlh israelitas tī ixtaminīꞌtaꞌnchaꞌ nac Jerusalén. Lhūhuaꞌ lakaꞌtlaꞌ ixtalīmālacsuꞌyu. Jā tū ixtamālactzeyī.
\v 8 Pablo ixtamaktāya ē huanli:
\p ―Quit jā tū ictlahuaniꞌnīꞌt ixlīmāpaꞌksīncaꞌn israelitas. Jā tū ictlahuaniꞌnīꞌt xakaꞌtlaꞌ templo nūn xamāpaꞌksīniꞌ nac Roma tī huanican César.
\p
\v 9 Festo ixcātlahuaniꞌcuꞌtun israelitas aꞌktin talakalhuꞌmān. Ūꞌtzaꞌ līkelhasquiꞌnīlh Pablo:
\p ―¿Pincuꞌtunaꞌ nac Jerusalén ixpālacata aꞌntzaꞌ naputzānaꞌnīniꞌcaꞌnaꞌ na quilacatīn?
\p
\v 10 Pablo kelhtīniꞌlh:
\p ―Quilākelhasquiꞌnīmāꞌnauj nac pūchihuīn tū māpaꞌksī César. Chuntzaꞌ xatze. Quit jā tū tū iccātlahuaniꞌnīꞌt israelitas tū jā tze. Huāꞌmāꞌ huiꞌx caꞌtzīyaꞌ.
\v 11 Palh quit ictlahuanīꞌt tū naquilīmaknīcan, caquimaknīca. Palh jā ixlīcānaꞌ tū quintaputzānaꞌnī, jāla tī quintimacamāstāꞌlh chī ūꞌtunuꞌn. Icsquiꞌniꞌ César caquimputzānaꞌnīlh.
\p
\v 12 Festo cātāꞌchihuīnaꞌnli ixmaktāyanaꞌnīꞌn ē palaj tunca xlaꞌ huanilh Pablo:
\p ―Huiꞌx squiꞌnīꞌtaꞌ César ixputzānaꞌnīn. Ūꞌtzaꞌ nalīlakpinaꞌ César.
\s Pablo na ixlacatīn rey Agripa
\p
\v 13 Āꞌlīstān ē jā aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj rey Agripa ē Berenice, ixpuscāt rey, talakchāꞌlh Festo nac Cesarea.
\v 14 Aꞌntzaꞌ tatachokolh aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj. Festo tāꞌchihuīnaꞌlh rey ixpālacata Pablo ē huanli:
\p ―Huāꞌtzāꞌ tachīꞌnīꞌt chāꞌtin chiꞌxcuꞌ tī tachīꞌn makxtekli Félix.
\v 15 Aꞌcxniꞌ quit icquīlalh nac Jerusalén, tamālacsuꞌyulh na quilacatīn xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ē xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas. Quintasquiꞌniꞌlh quit caꞌicmāmaknīnīniꞌlh.
\v 16 Quit iccākelhtīlh, chuntzaꞌ chī ixlīmāpaꞌksīncaꞌn romanos, xlaꞌ jā līsmanī namaknīcan chāꞌtin palh jā pūla natāꞌlacāxla nac cāꞌlacan tī mālacsuꞌyumāꞌlh.
\v 17 Aꞌcxniꞌ tachilh xlacaꞌn huāꞌtzāꞌ, quit jā ictanajīlh. Ixlīlakalī ictahuīꞌlh jā tlahuacan justicia. Icmātaꞌsatīnīniꞌlh tachīꞌn Pablo.
\v 18 Aꞌcxniꞌ tatāyalh tī ixtalīmālacsuꞌyuniꞌ, jā tamālacsuꞌyulh chī quit xaꞌicpuhuan.
\v 19 Tū ixtahuan xmān ixpālacata tū taꞌaꞌkaꞌīꞌ xlacaꞌn ē ixpālacata chāꞌtin tī ixtacuhuīniꞌ Jesús tī nīlh. Pablo huan xlaꞌ lakahuan.
\v 20 Quit jāla xaꞌicputzānaꞌnī huāꞌmāꞌ, ē ūꞌtzaꞌ iclīkelhasquiꞌnīlh Pablo palh aꞌncuꞌtun nac Jerusalén ixpālacata aꞌntzaꞌ naputzānaꞌnīcan.
\v 21 Aꞌcxniꞌ Pablo squiꞌnli caputzānaꞌnīlh César, xamāpaꞌksīniꞌ nac Roma, quit icmāpaꞌksīniꞌlh catachokolh tachīꞌn hasta aꞌcxniꞌ quit tzē naꞌiclakmacāꞌn César.
\p
\v 22 Agripa huanilh Festo:
\p ―Nā quit ickexmatniꞌcuꞌtun ixtachihuīn huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p Kelhtīca:
\p ―Lakalī nakexpaꞌtaꞌ.
\p
\v 23 Ixlīlakalī Agripa ē Berenice tamilh tzej tacāxyānaꞌlh. Tatanūlh nac pūtastokniꞌ ē nā tatanūkōꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ tropa ē xalakaꞌtlaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Festo mātaꞌsatīnīniꞌlh Pablo.
\v 24 Festo huanli:
\p ―Rey Agripa ē milīpōꞌktucaꞌn tī takēstoknīꞌtaꞌntit huāꞌtzāꞌ, huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnāꞌtit huāꞌyālh chiꞌxcuꞌ Pablo. Quintasquiꞌniꞌlh, ixpālacata huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ, lhūhuaꞌ israelitas xalanīꞌn nac Jerusalén ē xalanīꞌn huāꞌtzāꞌ nac Cesarea. Palhaꞌ tahuanli canīlh.
\v 25 Quit icpuhuan jā tū tlahuanīꞌt ixpālacata tzē namaknīcan. Xlaꞌ squiꞌniꞌlh xamāpaꞌksīniꞌ César caputzānaꞌnīlh. Ūꞌtzaꞌ quit iclīlacpuhuanli naꞌiclakmacāꞌn César.
\v 26 Quit jā tū ickaꞌlhī tū ixlacasquiꞌnca naꞌictzoꞌknun ixpālacata tzamāꞌ chiꞌxcuꞌ. Ūꞌtzaꞌ iclīlīmin na milacatīncaꞌn huiꞌxinaꞌn. Āꞌchulāꞌ iclīmincuꞌtun na milacatīn huiꞌx, rey Agripa, ixpālacata nakelhasquiꞌnīꞌyaꞌ. Chuntzaꞌ quit naꞌiccaꞌtzī tū naꞌictzoꞌka.
\v 27 ¿Chī quit naꞌiclīmacāꞌn chāꞌtin tachīꞌn palh jā iccaꞌtzī chī putzānaꞌnīcan?
\c 26
\s Pablo tamaktāyalh na ixlacatīn rey Agripa
\p
\v 1 Agripa huanilh Pablo:
\p ―Chuhuaꞌj tzē natamaktāyaꞌyaꞌ.
\p Pablo tamacayāhualh ē tzuculh tamaktāya ē huanli:
\p
\v 2 ―Rey Agripa, iclīpāxuhua ixpālacata quit naꞌictamaktāya na milacatīn ixpālacata ixlīpōꞌktu tū quintalīmālacsuꞌyu israelitas.
\v 3 Huiꞌx lakapasaꞌ ixlīpōꞌktu chī quintahuiꞌlatcaꞌn quinaꞌn israelitas ē nā tū iclālīhuanimāꞌnauj. Ūꞌtzaꞌ iclīsquiꞌniꞌyān caquinkexpaꞌtniꞌ līlacatejtin.
\s Pablo cāhuanilh chī ixlīlatlāꞌhuan aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixaꞌkaꞌīꞌ
\p
\v 4 ’Ixlīpōꞌktucaꞌn israelitas tacaꞌtzīkōꞌ, aꞌcxniꞌ quilīkaꞌhuaꞌchacus xaꞌicuanīꞌt, chī xaꞌiclīlatlāꞌhuan nac Jerusalén ē na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn.
\v 5 Xlacaꞌn tacaꞌtzī ē, palh tahuancuꞌtun, tzē natalīmāsuꞌyu makāstzaꞌ quit fariseo xaꞌicuanīꞌt. Fariseos, xlacaꞌn takaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīncaꞌn āꞌchulāꞌ xapalhaꞌ ē jā ixlīpōꞌktucaꞌn tī tamakstāla chī israelitas.
\v 6 Chuhuaꞌj quinkelhasquiꞌnīmāꞌca ixpālacata quit icaꞌkaꞌīꞌ Dios nacāmālacastālancuanī nīnīꞌn chuntzaꞌ chī Dios cāhuanilh quinapapanaꞌcaꞌn.
\v 7 Quinaꞌn, israelitas, īꞌxūꞌnātāꞌnatnaꞌcaꞌn kelhacāujtuꞌ lītāꞌtimīn tī ixkaꞌhuaꞌchan Israel ixtahuanīꞌt. Quilīpōꞌktucaꞌn icaꞌkaꞌīꞌniꞌyāuj Dios namākentaxtū tū huanli. Ūꞌtzaꞌ iclīlaktaquilhpūtayāuj Dios tzīꞌsa ē cāꞌcuhuīniꞌ. Icuaniyān, rey Agripa, nā quit icaꞌkaꞌīꞌniꞌ Dios namākentaxtū tū huanli. Ūꞌtzaꞌ quintalīmālacsuꞌyu israelitas.
\v 8 ¿Tū ixpālacata huiꞌxinaꞌn jā aꞌkāꞌīꞌyāꞌtit Dios tzē namālacastālancuanī nīnīꞌn?
\s Pablo cāhuanilh chī ixcāputzatokoke tī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌ
\p
\v 9 ’Xapūla quit xaꞌicpuhuan lhūhuaꞌ catūhuālh xaꞌiccātlahuaniꞌlh tī ixtastālaniꞌ Jesús xalaꞌ nac Nazaret.
\v 10 Chuntzaꞌ ictlahualh nac Jerusalén. Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ quintamaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn. Chuntzaꞌ xaꞌiccāmānū nac pūlāchīꞌn lhūhuaꞌ tī ixtastālaniꞌ Jesús. Nā quit xaꞌiclīcaꞌtzī aꞌcxniꞌ ixcāmaknīcan.
\v 11 Maklhūhuaꞌ quit xaꞌiccāmakapātīnīn ē chuntzaꞌ quit xaꞌiccāmāmakxtekēcuꞌtun chī ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌnīꞌt Jesús. Chuntzaꞌ xaꞌictlahua quit na ixlīpōꞌktu ixtemplocaꞌn israelitas. Ixquintamakasītzīꞌ ē xaꞌiccāputzatokoke hasta na ixcāꞌlacchicniꞌcaꞌn makatiyātīꞌn.
\s Pablo cāhuanilh chī tzuculh tapaꞌksīniꞌ Cristo
\r Hch. 9:1‑19; 22:6‑16
\p
\v 12 ’Ūꞌtzaꞌ xaꞌiclīꞌaꞌmāꞌlh nac Damasco. Xanapuxcuꞌnuꞌ pālejniꞌ ixquintamaxquīꞌnīꞌt līmāpaꞌksīn ē talacasquiꞌnīꞌn ē ūꞌtzaꞌ tzē xaꞌiccālīputzatokoke.
\v 13 Naꞌicuaniyān huiꞌx, rey, tū quinaꞌkspulalh. Chī tastuꞌnūt ixuanīꞌt xaꞌictlāꞌhuantēlha, quit iclaktzīꞌlh aꞌktin taxkaket tū minchaꞌ nac aꞌkapūn. Xlaꞌ āꞌchulāꞌ xkaka ē jā chiꞌchiniꞌ. Quilītamacstiꞌlilh quit ē nā tī ixquintatāꞌaꞌmāꞌnalh.
\v 14 Quilīpōꞌktucaꞌn icaꞌkāꞌuj nac tiꞌyaꞌt. Ickexmatli aꞌktin tachihuīn tū quihuanilh ixtachihuīn hebreo: “Saulo, Saulo, ¿tū ixpālacata quimputzatokokeyaꞌ? Chu tlakaj quintāꞌlātlahuacuꞌtunaꞌ. Huiꞌx huaꞌchi lakatin cahuāyuj aꞌcxniꞌ chiꞌnta quiꞌhuiꞌ tū lītlakalēꞌncan.”
\v 15 Quit icuanli: “¿Tīchu huiꞌx, Chiꞌxcuꞌ?” Māpaꞌksīniꞌ quihuanilh: “Quit Jesús tī huiꞌx putzatokokeyaꞌ.
\v 16 Catāꞌkaquiꞌ ē catāyaꞌ. Quit ictasuꞌyuniꞌmāꞌn huiꞌx. Quit iclacsacnīꞌtaꞌn ē naquintāꞌscuja ē nacāhuaniꞌyaꞌ āꞌmakapitzīn chī iclītasuꞌyuniꞌn ē chī naꞌiclītasuꞌyuniꞌyān.
\v 17 Naꞌicmakapūtaxtūyān tī israelitas ē nā tī jā israelitas jā naꞌicmacāꞌnān.
\v 18 Naꞌiccāmacāꞌniꞌyān ixpālacata nā xlacaꞌn natalacahuānaꞌn ē natataxtu jā cāꞌpucsuaꞌ ē chuntzaꞌ natalatāꞌkchoko nac taxkaket ē nataꞌaꞌkapūtaxtu na ixlītliꞌhuiꞌqui skāhuīꞌniꞌ ē natastālaniꞌ Dios. Quit naꞌiccāmacāꞌniꞌyān naquintaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ quit ē chuntzaꞌ ixcuentacaꞌn nacāmāsputūnuꞌniꞌcan ē nā xlacaꞌn nacātlahuacan lactze chī ixlīpōꞌktucaꞌn tī quintaꞌaꞌkaꞌīꞌniꞌ quit.” Chuntzaꞌ quihuanilh Māpaꞌksīniꞌ Jesús.
\s Pablo kexmatniꞌlh Māpaꞌksīniꞌ Jesús
\p
\v 19 ’Ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ icuaniyān, rey Agripa. Quit ickexmatniꞌlh tū quihuanilh Māpaꞌksīniꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn aꞌcxniꞌ quintasuꞌyuniꞌlh.
\v 20 Quit xapūla iccāꞌaꞌkchihuīnaꞌniꞌlh xalanīꞌn nac Damasco ē āꞌlīstān xalanīꞌn nac Jerusalén ē ixlīpōꞌktucaꞌn xalanīꞌn nac estado Judea. Nā xaꞌiccāhuani tī jā israelitas: “Calakpalīꞌtit mintalacapāstacniꞌcaꞌn ē castālaniꞌtit Dios ē chuntzaꞌ catahuiꞌlaꞌtit chī tī talakpalīnīꞌt ixtalacapāstacniꞌcaꞌn.” Chuntzaꞌ xaꞌiccāhuani.
\v 21 Ūꞌtzaꞌ quintalīchiꞌpalh israelitas xakaꞌtlaꞌ nac templo ē ixquintamaknīcuꞌtun.
\v 22 Hasta chuhuaꞌj Dios quimaktāyanīꞌt. Ūꞌtzaꞌ iccālīhuanicus ixtachihuīn Dios ixlīpōꞌktucaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tī xalakaꞌtlaꞌ ē tī jā xalakaꞌtlaꞌ. Xmān iclīchihuīnaꞌn tū māsuꞌyulh Moisés makāstzaꞌ ē tū tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn naꞌaꞌkspula.
\v 23 Xlacaꞌn tahuanli ixlacasquiꞌnca napātīniꞌn Cristo ē nanī ē ūꞌtzaꞌ tī xapūla nalacastālancuanaꞌn, ē chuntzaꞌ nacāmācaꞌtzīnīcan tū ixlīcānaꞌ tī israelitas ē nā tī jā israelitas.
\s Pablo ixmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīcuꞌtun Agripa
\p
\v 24 Chuntzaꞌ Pablo lītamaktāyalh. Festo huanli palhaꞌ:
\p ―¡Huiꞌx chuyaꞌyaꞌ, Pablo! Lhūhuaꞌ scaꞌtnīꞌtaꞌ. Ūꞌtzaꞌ līmakachuyaꞌyān.
\p
\v 25 Pablo kelhtīniꞌlh:
\p ―Quit jā icchuya, Festo. Quit ixlīcānaꞌ tū icuan.
\v 26 Rey Agripa nā xlaꞌ lakapasa huāꞌmāꞌ. Ūꞌtzaꞌ iclīchihuīnaꞌn na ixlacatīn ē jā icmāxanaꞌn. Quit tzej iccaꞌtzī nā xlaꞌ caꞌtzīkōꞌ huāꞌmāꞌ. Quit iclīchihuīnaꞌn tū jā tzēꞌk tlahuacanīꞌt.
\v 27 ¿Ē huiꞌx, rey Agripa, aꞌkaꞌīꞌyaꞌ tū tahuanli aꞌkchihuīnaꞌnīꞌn xalanīꞌn makāstzaꞌ? Quit iccaꞌtzī aꞌkaꞌīꞌyaꞌ.
\p
\v 28 Agripa huanilh Pablo:
\p ―Puhuaꞌnaꞌ palh āꞌmacstiꞌnaꞌj tachihuīn naquilīmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīꞌyaꞌ.
\p
\v 29 Pablo huanli:
\p ―Masqui macstiꞌnaꞌj, o masqui lhūhuaꞌ tachihuīn, iclacasquiꞌn huiꞌx calaꞌt huaꞌchi chī quit. Catalakōꞌlh huaꞌchi chī quit ixlīpōꞌktucaꞌn tī quintakexmatniꞌmāꞌnalh chuhuaꞌj. Xmān jā cacāmacachīꞌca huaꞌchi chī quit ―huanli Pablo.
\p
\v 30 Tatāyakōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn, rey ē gobernador ē Berenice ē ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtatāꞌhuiꞌlānaꞌlh.
\v 31 Tatatampūxtulh lacapunchunaꞌj ē talāhuanilh:
\p ―Huāꞌmā chiꞌxcuꞌ jā tū tlahuanīꞌt tū ixpālacata nalīmaknīcan o nalīchīꞌcan.
\p
\v 32 Agripa huanilh Festo:
\p ―Palh huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ jā īꞌsquiꞌnli naputzānaꞌnī César, quinaꞌn tzē ixmakxtekui.
\c 27
\s Macāꞌnca Pablo nac Roma
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ lacapāstacca naquincātamacāꞌnān nac Italia, Pablo ē āꞌmakapitzīn tachīꞌnīꞌn tamacamaxquīꞌlh chāꞌtin capitán tī ixuanican Julio. Xlaꞌ ixmāpaꞌksī batallón tū huanican Augusto.
\v 2 Ictojōuj aꞌktin nac barco xalaꞌ nac Adramitio ē icaꞌuj. Huāꞌmāꞌ barco ixtētaxtumāꞌlh nac makapitzīn cāꞌlacchicniꞌ nac Asia jā ixpūjaxniꞌ barco. Quincātāꞌaꞌn Aristarco xalaꞌ nac Tesalónica, aꞌktin cāꞌlacchicniꞌ nac Macedonia.
\v 3 Ixlīlakalī icchāꞌuj nac Sidón jā ixpūjaxniꞌ barco. Julio tzej ixtāꞌlālēꞌn Pablo ē makxtekli cālakaꞌlh ixamigo. Xlacaꞌn tatlahuaniꞌlh tū ixmaclacasquiꞌn.
\v 4 Āꞌmaktin icaꞌmpalauj nac barco. Ūꞌniꞌ palhaꞌ quincālāpāxtokniꞌ. Ūꞌtzaꞌ iclītētaxtūj na ixpāxtūn Chipre aꞌntzaꞌ jā puꞌnahuīꞌlh macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt. Aꞌntzaꞌ jātzaꞌ palhaꞌ ixquincāsnoꞌkmāꞌn ūꞌniꞌ.
\v 5 Āꞌlīstān icpūꞌaꞌuj barco lacatzunaꞌj na ixquilhtūn jā huanican Cilicia ē Panfilia. Icchāꞌuj nac Mira, aꞌktin cāꞌlacchicniꞌ nac estado Licia.
\p
\v 6 Aꞌntzaꞌ maclalh capitán aꞌktin barco xalaꞌ nac Alejandría tū ixaꞌmāꞌlh nac Italia. Quincāmojōpalan āꞌaꞌktin nac barco. Ūꞌtzaꞌ icpūꞌaꞌmpalauj.
\v 7 Xaꞌicaꞌmāꞌnauj līlacatzucu aꞌklhūhuaꞌ quilhtamacuj, ē jicslīhuaꞌ iclīchāꞌuj ixlacatzunaꞌj Gnido. Ūꞌniꞌ quincāmāmakchuyīn ē ūꞌtzaꞌ iclītētaxtupalauj ixlacatzunaꞌj Salmón na ixpāxtūn Creta aꞌntzaꞌ jā puꞌnahuīꞌlh macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt. Aꞌntzaꞌ jā palhaꞌ ixquincāsnoꞌkān ūꞌniꞌ.
\v 8 Jicslīhuaꞌ xaꞌictētaxtumāꞌnauj ixlacatzunaꞌj Creta. Icchāꞌuj nac Buenos Puertos, ixlacatzunaꞌj cāꞌlacchicniꞌ jā huanican Lasea.
\p
\v 9 Makās ictamakapalīuj ē ixmimāꞌlhtzaꞌ lonkniꞌ. Ūꞌtzaꞌ ixlījicuaꞌncan ixpūꞌaꞌncan barco. Pablo cāmaxquīꞌlh talacapāstacniꞌ
\v 10 ē cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, quit icpuhuan palh āꞌchulāꞌ naꞌaꞌnāuj, huīꞌlh tū naquincālaniꞌyān ē lhūhuaꞌ namakasputāuj. Lhūhuaꞌ natzaꞌnkānaꞌn: tzamāꞌ barco ē tzamāꞌ tacuꞌcaꞌ ē nā quinaꞌn nanīyāuj.
\p
\v 11 Capitán jā kexmatniꞌlh Pablo. Cākexmatniꞌlh piloto ē ixtēcuꞌ barco.
\v 12 Aꞌntzaꞌ jāla ixmakxtekcan barco aꞌcxniꞌ ixlonknuꞌn. Ūꞌtzaꞌ ixlīlhūhuaꞌ talīhualh:
\p ―Caꞌaꞌuj āꞌchulāꞌ.
\p Ixtapuhuan palh tzē cahuālh ixtachāꞌlh nac Fenice, aꞌktin cāꞌlacchicniꞌ nac Creta. Nac Fenice jā ixpūjaxniꞌ barco lacaꞌaꞌhuīꞌlh nac noroeste ē nac suroeste. Aꞌntzaꞌ ixtapuhuan ixtatachokolh aꞌcxniꞌ ixlonknuꞌlh.
\s Ūꞌniꞌ snoꞌkmaxquīꞌlh xcān barco
\p
\v 13 Aꞌcxniꞌ tzuculh ūꞌnun macstiꞌnaꞌj nac sur, tapuhuampālh tzētzaꞌ nataꞌaꞌmpala. Tatzucupālh taꞌaꞌn ē ixtatētaxtumāꞌnalh ixlacatzunaꞌj Creta.
\v 14 Palaj tunca milh aꞌktin palhaꞌ ūꞌniꞌ tū ixuanican Nordeste.
\v 15 Ūꞌniꞌ snoꞌkmaxquīꞌlh xcān barco ē jā quincāmakxtekniꞌ naꞌicaꞌnāuj jā xaꞌicaꞌncuꞌtumāꞌnauj. Jātzaꞌ la tū ixtlahuacan. Calhāxcuhuālh quincālēꞌn ūꞌniꞌ.
\v 16 Ictētaxtūj na ixlacatzunaꞌj aꞌktin pītzunaꞌj tiꞌyaꞌt tū ixuanican Clauda. Aꞌntzaꞌ jātzaꞌ palhaꞌ ixquincāsnoꞌkān ūꞌniꞌ. Jicslīhuaꞌ icsakacuꞌtūj pūtacutnuꞌ tū xaꞌicsakalīmimāꞌnauj.
\v 17 Aꞌcxniꞌ ixmojōcanīꞌttzaꞌ pūtacutnuꞌ nac barco, chāꞌxpāchīꞌca barco. Ixtalījicuaꞌn palhāsāꞌ ixaꞌksatāyalh nac cāꞌcucujnuꞌ tū ixuanican Sirte. Ūꞌtzaꞌ talīmāyujūlh xaluꞌxuꞌ barco tū ixlīsnoꞌklēꞌn ūꞌniꞌ. Chuntzaꞌ calhāxcuhuālh quincālēꞌn ūꞌniꞌ.
\v 18 Ixlīlakalī xaxiyālh xcān ē ūꞌniꞌ palhaꞌ snoꞌkli barco. Ūꞌtzaꞌ tatzuculh talīmakaꞌn tacuꞌcaꞌ nac mar. Chuntzaꞌ jātzaꞌ tziꞌnca līhualh barco.
\v 19 Ixlīlakalī huampala iclīmakaꞌuj quimacancaꞌn ixtamacatzucun tū ixtojōmāꞌlh nac barco.
\v 20 Lakmaꞌj quilhtamacuj tētaxtulh ē jā iclaktzīꞌuj chiꞌchiniꞌ nūn staꞌcu. Ūꞌniꞌ palhaꞌcus īꞌsnoꞌkmāꞌlh barco. Ūꞌtzaꞌ jātzaꞌ xaꞌiclīcaꞌtzīyāuj palh xaꞌiclaktaxtūj.
\p
\v 21 Lakmaꞌjtzaꞌ jā xaꞌicuāꞌyanīꞌtaꞌuj. Pablo tāyalh na ixlacpuꞌnaꞌiꞌtātcaꞌn ē huanli:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn, ixquilākexmatniꞌuj. Palh jā ixtaxtuchaꞌuj nac Creta, jā tū ixquincāꞌaꞌkspulan huāꞌmāꞌ lījicuaꞌ ē jā tū ixtimakasputui.
\v 22 Chuhuaꞌj, jā calīpuhuaꞌntit. Huiꞌxinaꞌn jā tī chāꞌtin catinīlh, masqui casputli tzamāꞌ barco.
\v 23 Tzamāꞌ huāꞌ kōtan tzīꞌsa quit quintasuꞌyuniꞌlh chāꞌtin ángel tī Dios macamilh. Huāꞌmāꞌ Dios ūꞌtzaꞌ tī quimāpaꞌksī ē tī ictāꞌscuja.
\v 24 Ángel quihuanilh: “Huiꞌx, Pablo, jā cajiꞌcuaꞌnti. Ixlacasquiꞌnca huiꞌx nalakpinaꞌ César. Milīpālacata, Dios nacāmakapūtaxtū ixlīpōꞌktucaꞌn tī tatāꞌtojōmāꞌnan nac barco.” Chuntzaꞌ quihuanilh.
\v 25 Chuhuaꞌj, chiꞌxcuhuīꞌn, jā calīpuhuaꞌntit. Quit iclīpāhuan Dios. Quit icuan chuntzaꞌ nala chī quihuanica.
\v 26 Ixlacasquiꞌnca nachāꞌnāuj jā puꞌnahuīꞌlh macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt ―huanli Pablo.
\p
\v 27 Aꞌkcāujtāꞌtiꞌ quilhtamacuj ixlanīꞌt palhaꞌ ūꞌniꞌ. Huaꞌchi iꞌtāt tzīꞌsa barco calhāxcuhuālh ixlēꞌn xaxiyālh xcān jā huanican Adria. Marineros tapuhuanli palhāsāꞌ ixtatalacatzunaꞌjīmāꞌnalh nac aꞌktin tiꞌyaꞌt.
\v 28 Talhcālh ixlīpūlhmāꞌn xcān ē puꞌxamacāujchāxan metro ixuanīꞌt. Lacapunchunaꞌj huampala talhcāpālh ē xmāntzaꞌ puꞌxamatojon metro ixuanīꞌt.
\v 29 Ixtajicuaꞌn palhāsāꞌ ixtalaknūlh barco nac cāꞌchihuixniꞌ. Ūꞌtzaꞌ talīmojōlh nac xcān aꞌktāꞌtiꞌ xalactzinca līcāꞌn xalaꞌ na ixchakēn barco ē chuntzaꞌ tzē talīyāhualh barco. Takaꞌlhīlh hasta aꞌcxniꞌ xkakalh.
\v 30 Marineros ixtamāyujūmāꞌnalh pūtacutnuꞌ. Ixtatasuꞌyu chī ixtamojōmāꞌnampālh nac xcān xalactzinca līcāꞌn xalaꞌ na ixquiniꞌ barco tū nalītāya barco. Xmān taꞌaꞌkskāhuīꞌnilh. Ixtapūtzāꞌlacuꞌtun nac pūtacutnuꞌ.
\v 31 Pablo cāhuanilh capitán ē tropas:
\p ―Palh tzamāꞌ chiꞌxcuhuīꞌn jā natatachoko nac barco, huiꞌxinaꞌn jātzaꞌ la catiꞌaꞌkapūtaxtutit.
\p
\v 32 Palaj tunca tropas tacāꞌtuꞌcxli lāsuꞌ tū tapūmāyujūlh pūtacutnuꞌ. Tamacaminchaꞌ nac xcān.
\p
\v 33 Aꞌcxniꞌ īꞌxkakamāꞌlhtzaꞌ, Pablo cāhuanilh ixlīpōꞌktucaꞌn catahuāꞌyalh macstiꞌnaꞌj. Cāhuanilh:
\p ―Kaꞌlhītzaꞌ aꞌkcāujtāꞌtiꞌ quilhtamacuj ē jā huāꞌyaꞌnīꞌtaꞌntit ē jā lhtatanīꞌtaꞌntit.
\v 34 Iccāhuaniyān cahuāꞌyaꞌntit ē chuntzaꞌ tliꞌhuiꞌqui nahuanāꞌtit. Nūn chāꞌtin huiꞌxinaꞌn catimakasputtit nūn kentin miyaꞌjcaꞌn.
\p
\v 35 Aꞌcxniꞌ huankōꞌlh huāꞌmāꞌ, Pablo tayalh pāntzīn ē maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios na ixlacatīncaꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn ē cheꞌkelh ē tzuculh huāꞌyan.
\v 36 Ixlīpōꞌktucaꞌn jātzaꞌ ixtalīpuhuan ē nā tahuāꞌyalh.
\v 37 Quinaꞌn quilīpōꞌktucaꞌn aꞌktuꞌ ciento āꞌtuꞌtumpuꞌxamacāujchāxan tī xaꞌictojōmāꞌnauj nac barco.
\v 38 Aꞌcxniꞌ ixtahuāꞌyanīꞌttzaꞌ, tamakaꞌlh trigo nac mar ē chuntzaꞌ jātzaꞌ ixtzincan barco.
\s Barco laclalh
\p
\v 39 Aꞌcxniꞌ xkakalh, marineros jā ixtalakapasnaꞌn tzamāꞌ nac tiꞌyaꞌt. Talaktzīꞌlh jā ixquīpātanūnīꞌt mar ē ixkaꞌlhī cucuj. Titapuhualh palh tzē cahuālh ixtamālacatzunaꞌjīlh aꞌntzaꞌ barco.
\v 40 Tacāꞌtuꞌcxli lāsuꞌ ē chuntzaꞌ tachokolh nac mar xalactzinca līcāꞌn ē chuntzaꞌ tzē tasakāꞌlīlh barco. Taxlaꞌjalh xalāsuꞌ ixlīkosnuꞌ barco. Tamakyāhualh luꞌxuꞌ xalaꞌ ixquiniꞌ barco ē chuntzaꞌ natantancslēꞌn ūꞌniꞌ. Barco tzuculh aꞌn nac tiꞌyaꞌt.
\v 41 Talaknūlh nac cāꞌcucujnuꞌ. Ixquiniꞌ barco aꞌksātāyalh ē jātzaꞌ la tasakāꞌlīlh. Ixlīsnūꞌn xcān mālakuanīlh ixchakēn barco.
\v 42 Tropas ixtamaknīcuꞌtun tachīꞌnīꞌn ē chuntzaꞌ nūn chāꞌtin natasuāyanatacuta nac mar ē chuntzaꞌ tzē natatzāꞌla.
\v 43 Capitán ixmakapūtaxtūcuꞌtun Pablo. Ūꞌtzaꞌ jā līmakxtekli nacāmaknīcan. Cāmāpaꞌksīlh tī tzē ixtasuāyanan xapūla catatojōlh nac xcān ē cataꞌaꞌlh nac tiꞌyaꞌt.
\v 44 Māpaꞌksīniꞌlh makapitzīn catapūtacutli lhtaꞌcaꞌlaꞌ ē makapitzīn catapūtacutli xalacpītzun barco. Chuntzaꞌ tatacutkōꞌlh nac xcān ē taꞌaꞌkapūtaxtukōꞌlh ixlīpōꞌktucaꞌn.
\c 28
\s Pablo nac Malta
\p
\v 1 Aꞌcxniꞌ xaꞌicaꞌkapūtaxtunīꞌtaꞌujtzaꞌ, iccaꞌtzīuj pītzunaꞌj tiꞌyaꞌt tū ixuanican Malta.
\v 2 Xalanīꞌn aꞌntzaꞌ quincātalakalhuꞌmanniꞌ. Ixlamāꞌlh xcān ē ixlonknuꞌn. Tahuiꞌlīlh macscut. Quincātahuanin caꞌicskōꞌnui.
\v 3 Pablo putzalh makxpātin quiꞌhuiꞌ. Aꞌcxniꞌ ixmāpūcuꞌtumāꞌlh nac macscut, taxtuchi lakatin lūhuaꞌ tzāꞌlatēlha nac macscut ē macaxcalh Pablo.
\v 4 Aꞌcxniꞌ xalanīꞌn nac Malta talaktzīꞌlh lūhuaꞌ chī ixlaknūhuaꞌcaꞌlh na ixmacan Pablo, talāhuanilh:
\p ―Ixlīcānaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ maknīniꞌnīꞌt. Masqui aꞌkapūtaxtulh nac mar, ixlacasquiꞌnca nanī ē chuntzaꞌ nalīxokoniꞌ Dios.
\p
\v 5 Pablo tincxmakaꞌlh lūhuaꞌ nac macscut ē jā tū laniꞌlh.
\v 6 Xlacaꞌn ixtapuhuan palh ixcuꞌniꞌlh jā īꞌxcanīꞌt lūhuaꞌ o palh ixaꞌkāꞌlh ē ixnīlh. Naj tunca takaꞌlhīlh. Aꞌcxniꞌ talaktzīꞌlh jā tū laniꞌlh, ē tapuhuampālh ē talāhuanilh:
\p ―Ūꞌtzaꞌ chāꞌtin dios huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 7 Lacatzunaꞌj ixuīꞌlh ixtiꞌyaꞌt xapuxcuꞌ chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Malta. Xlaꞌ ixuanican Publio. Ūꞌtzaꞌ quincāhuiꞌlīn na ixchic aꞌktuꞌtun quilhtamacuj ē lhūhuaꞌ quincātlahuaniꞌn tū tze.
\v 8 Ixtātaꞌ Publio ixmāꞌlh nac tamaꞌ ē ixmacscutla ē ixkaꞌlhniꞌtantin. Pablo lakaꞌlh ē orarlīlh ē huiꞌlīniꞌlh ixmacan ē mātzeyīlh.
\v 9 Aꞌcxniꞌ mātzeyīlh, tamilh āꞌmakapitzīn huampala taꞌjatatlanīꞌn tī ixtahuiꞌlānaꞌlh nac Malta. Nā cāmātzeyīca.
\v 10 Lhūhuaꞌ talakalhuꞌmān quincātatlahuaniꞌn. Aꞌcxniꞌ ictaxtūj, ūꞌtunuꞌn tamānūlh nac barco tū naꞌicmaclacasquīꞌnāuj.
\s Pablo chāꞌlh nac Roma
\p
\v 11 Ixlīꞌaꞌktuꞌtun mālhcuyuꞌ icpūꞌaꞌuj aꞌktin barco tū ixtachokonīꞌt na ixlacatzunaꞌj Malta ixlīpōꞌktu cāꞌlonkniꞌ. Barco xlaꞌ xalaꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ Alejandría. Ixyāhuaniꞌcanīꞌt nac barco ixlīlakapascan tū aꞌktuꞌ ídolo tū ixuanican Cástor ē Pólux.
\v 12 Icchāꞌuj nac Siracusa ē aꞌntzaꞌ ictētahuiꞌlauj tuꞌtumaꞌj.
\v 13 Aꞌntzaꞌ ictaxtūj ē jāla lacatzaꞌj icaꞌuj. Āꞌlīstān icchāꞌuj nac Regio. Ixlīlakalī lalh ūꞌniꞌ nac sur. Ixlītuꞌmaꞌj icchāꞌuj nac Puteoli.
\v 14 Aꞌntzaꞌ iccātāꞌlāpāxtokui āꞌmakapitzīn tāꞌtimīn. Xlacaꞌn quincātahuanin caꞌiccātāꞌtachokouj aꞌntzaꞌ aꞌktojon quilhtamacuj. Āꞌlīstān ictaxtupalauj naꞌicaꞌnāuj nac Roma.
\v 15 Ixcāmācaꞌtzīnīcanīꞌttzaꞌ tāꞌtimīn nac Roma palh naꞌicchāꞌnāuj. Xlacaꞌn tataxtulh ē tamilh hasta nac lītamāuj Apio ē nā jā huanican Tres Tabernas. Aꞌntzaꞌ iclāpāxtokui nac tej. Aꞌcxniꞌ cālaktzīꞌlh Pablo maxquīꞌlh tapāxcatcaꞌtzīn Dios ē kaꞌlhīlh tapāxuhuān.
\v 16 Aꞌcxniꞌ icchāꞌuj nac Roma, capitán cāmacamaxquīꞌlh tachīꞌnīꞌn xapuxcuꞌ maktakaꞌlhnaꞌ. Pablo makxtekca natachoko ixlīmān ē chāꞌtin tropa ixmaktakaꞌlha.
\s Pablo aꞌkchihuīnaꞌnli nac Roma
\p
\v 17 Ixlītuꞌtumaꞌj Pablo cāmātaꞌsatīnīniꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas nac Roma. Aꞌcxniꞌ talakminkōꞌlh, Pablo cāhuanilh:
\p ―Chiꞌxcuhuīꞌn israelitas, quit jā tū iccātlahuaniꞌnīꞌt israelitas tū jā tze nūn ixtahuiꞌlatcaꞌn quinatātaꞌnaꞌcaꞌn. Masqui jā tū ictlahuanīꞌt tū jā tze, quimacamāstāꞌca huaꞌchi chāꞌtin tachīꞌn na ixlīmāpaꞌksīncaꞌn romanos nac Jerusalén.
\v 18 Romanos quintakelhasquiꞌnīlh ē jā tū tamaclalh tū tzē naquilīmaknīcan. Ūꞌtzaꞌ ixquintalīmakxtekcuꞌtun.
\v 19 Israelitas jā talacasquiꞌnli naquimakxtekcan. Ūꞌtzaꞌ iclīsquiꞌnli quit caquinkelhasquiꞌnīca na ixlacatīn César, masqui jā iccāmālacsuꞌyu xalanīꞌn na quincāꞌlacchicniꞌ.
\v 20 Ūꞌtzaꞌ iccālīmātaꞌsatīnīnīꞌtaꞌn huiꞌxinaꞌn. Xaꞌiccālaktzīꞌncuꞌtunān huiꞌxinaꞌn ē xaꞌiccātāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunān. Israelitas taꞌaꞌkaꞌīꞌ nacāmālacastālancuanīcan nīnīꞌn. Nā quit chuntzaꞌ icaꞌkaꞌīꞌ. Ūꞌtzaꞌ quilīmacatūpixchīꞌcanīꞌt.
\p
\v 21 Xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas tahuanilh:
\p ―Xalanīꞌn nac Judea jā tamacaminīꞌt caꞌpsnap mimpālacata. Israelitas, tī taminchaꞌ nac Judea, jā tū quincātahuaninīꞌtaꞌn mimpālacata.
\v 22 Iclacasquiꞌnāuj caquilāhuaniuj tū huiꞌx puhuaꞌnaꞌ. Iccaꞌtzīyāuj chī calhāxcuhuālh huancan jā tze huāꞌmāꞌ secta ―huanica Pablo.
\p
\v 23 Tzamāꞌ quilhtamacuj tū ixlīlacsaccanīꞌt, ixlhūhuaꞌcaꞌn tamilh nac chic jā ixtachoko Pablo. Pablo tzuculh tziꞌsaj cālītāꞌkelhachihuīnaꞌn chī māpaꞌksīniꞌn Dios. Cātāꞌchihuīnaꞌnli hasta jā tzīꞌsuanli. Cālītāꞌchihuīnaꞌnli tū huan ixtachihuīn Dios ixpālacata Jesús jā tatzoꞌkniꞌ līmāpaꞌksīn tū maxquīꞌca Moisés ē jā huanican profetas. Chuntzaꞌ Pablo cāmāꞌaꞌkaꞌīꞌnīcuꞌtunli ixpālacata Jesús.
\v 24 Makapitzīn ixtaꞌaꞌkaꞌīꞌmāꞌnalh ē āꞌmakapitzīn jā taꞌaꞌkaꞌīꞌlh.
\v 25 Chuntzaꞌ jā aꞌktin ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ixtahuanīꞌt. Tatzuculh taꞌaꞌn. Aꞌcxniꞌ jānaꞌj ixtataxtu, Pablo cāhuanilh:
\p ―Espíritu Santo huanli tū ixlīcānaꞌ aꞌcxniꞌ māchihuīnīlh aꞌkchihuīnaꞌ Isaías. Chuntzaꞌ cāhuanilh quinapapanaꞌcaꞌn:
\q 	
\v 26 	 Capit ē cacāhuaꞌniꞌ huāꞌmāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt:
\q Huiꞌxinaꞌn nakexpaꞌtāꞌtit ē jā caticaꞌtzītit tū huanicuꞌtun;
\q nalaktzīꞌnāꞌtit ē jā cuenta catitlahuaꞌtit tū laktzīꞌnāꞌtit.
\q 	
\v 27 	 Jā tū tamakcaꞌtzī na ixlīstacnaꞌcaꞌn huāꞌmāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\q Ixaꞌkaꞌxkoꞌlhcaꞌn jā tzej talīkexmata.
\q Ixlakastapuncaꞌn jā talīlaktzīꞌn.
\q Jā talaktzīꞌncuꞌtun ē jā takexmatcuꞌtun.
\q Jā tacaꞌtzī tū huanicuꞌtun.
\q Jā talakpalīcuꞌtun ixtalacapāstacniꞌcaꞌn ē chuntzaꞌ quit tzē naꞌiccāmātzeyī.
\p
\v 28 Pablo āꞌchulāꞌ ixchihuīnaꞌn ē cāhuanilh:
\p ―Cacaꞌtzītit huiꞌxinaꞌn huāꞌmāꞌ: Tī jā israelitas cāmācaꞌtzīnīcanīꞌttzaꞌ chī Dios makapūtaxtūnuꞌn. Xlacaꞌn natakexmata.
\p
\v 29 Aꞌcxniꞌ Pablo ixuanīꞌttzaꞌ huāꞌmāꞌ, israelitas taꞌaꞌlh ē ixtalīkelhachihuīnaꞌntēlha.
\p
\v 30 Pablo aꞌntzaꞌ tachokolh aꞌktuꞌ cāꞌta nac chic jā ixsācuaꞌnīꞌt. Ixcāmakamaktīniꞌn ixlīpōꞌktucaꞌn tī ixtalakmin.
\v 31 Ixcāhuani chī Dios māpaꞌksīniꞌn. Ixcāmāsuꞌyuniꞌ ixpālacata Māpaꞌksīniꞌ Jesucristo na ixlacatīncaꞌn ē jā tī chāꞌtin ixmāmakchuyī.