\id MRK
\h SAN MARCOS
\toc1 SAN MARCOS
\mt Huan Xatzey Tachihuīn aꞌntūn Tzoꞌkli San Marcos
\c 1
\s Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mt. 3.1‑12; Lc. 3.1‑9, 15‑17; Jn. 1.19‑28
\p
\v 1 Huāꞌmāꞌ huan xatzey tachihuīn aꞌntū māsuꞌyucan ixpālacata Jesucristo aꞌntī ixcaman Dios.
\p
\v 2 Kalhatin profeta tzoꞌknulh aꞌnchī Dios huanilh ixOꞌkxaꞌ. Chuntzaꞌ hualh:
\q Cakaxpaꞌtti.
\q Quit naꞌicmacaꞌn quilacscujniꞌ milacapūn aꞌntī napūꞌlaniꞌyāniꞌ huiꞌx para nacāxtlahualī mintej.
\p
\v 3 Lāꞌ nā huan profeta Isaías tzoꞌknulh chuntzaꞌ:
\q Aꞌntzaꞌ aꞌnlhā cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt, nakaxmatcan catīhuā aꞌntī palhaꞌ chihuīnaꞌn lāꞌ nahuan: “Cacāxtlahuaꞌtit huan tej como mimāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ. Camālakstuꞌnctit huan tej”.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌknulh Isaías.
\p
\v 4 Huāꞌ tamāꞌna tlōkentaxtūca aꞌxniꞌcaꞌ Juan aꞌntī ixmāꞌkpaxīniꞌn ixtasuꞌyu nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt. Lāꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌn lāꞌ ixcāhuani huan tachiꞌxcuhuīꞌt: 
\p ―Calīlakaputzatit ixpālacata mintalaclēꞌiꞌcaꞌn lāꞌ cacāꞌaꞌkxtekuiꞌlīꞌtit para nacātamāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ. Lāꞌ caꞌaꞌkpaxtit.
\p
\v 5 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn chuxalhā nac estado de Judea lāꞌ xalanīꞌn nac huan cāꞌlacchicniꞌ Jerusalén, ixlīhuākcaꞌn tamilh takaxmata aꞌntū hualh Juan. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ takalhtasuꞌyuniꞌlh Dios ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn, Juan cāmāꞌkpaxīlh kalhatunuꞌ huan nac pūxka Jordán. 
\p
\v 6 Lāꞌ Juan īꞌlhakāꞌnīꞌt luꞌxuꞌ aꞌntū ixlīcāxtlahuacanīꞌt ixchiꞌxit camello lāꞌ ixlīchīꞌcan de koꞌxkaꞌ ixuanīꞌt. Lāꞌ ixuaꞌ huiꞌquiꞌlīꞌt lāꞌ taꞌxcāt xalaꞌ nac cāꞌquiꞌhuīꞌn. 
\v 7 Lāꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌn lāꞌ ixcāhuani tachiꞌxcuhuīꞌt: 
\p ―Aꞌcalīstān namin āꞌkalhatin aꞌntī āꞌlīhuaꞌcaꞌ tasquiꞌnī que quit. Quit tūla icmālacastuca xlaꞌ. Ixtasācuaꞌ aꞌntī naxcuta ixuarachi līhuaꞌcaꞌ tasquiꞌnī que quit.
\v 8 Quit iccālīmāꞌkpaxīnīꞌtaꞌniꞌ xcān pero xlaꞌ nacāmacaminiꞌyāniꞌ Espíritu Santo.
\s Jesús aꞌkpaxli
\r Mt. 3.13‑17; Lc. 3.21‑22
\p
\v 9 Lāꞌ huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ Jesús taxtulh huan nac xcānsipej Nazaret de estado de Galilea lāꞌ lakmilh Juan aꞌnlhā ixmāꞌkpaxīniꞌmāꞌ. Lāꞌ Juan māꞌkpaxīlh Jesús nac pūxka Jordán.
\v 10 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tacutli de nac xcān, chu līmaktin laktzīꞌlh aꞌnchī talaquīꞌlh huan aꞌkapūn lāꞌ minchaꞌ huan Espíritu Santo lāꞌ ixtasuꞌyu huaꞌchi tantzasnān aꞌxniꞌcaꞌ ixyujmāꞌchi. Lāꞌ chilh na ixaꞌkxāk Jesús. 
\v 11 Lāꞌ kaxmatca lakatin tachihuīn nac aꞌkapūn lāꞌ hualh:
\p ―Huiꞌx quiꞌOꞌkxaꞌ lāꞌ lej icpāxquīꞌyāniꞌ. Huiꞌx lej quimaxquīꞌyaꞌ tapāxuhuān ―hualh.
\s Satanás lej ixputza aꞌnchī Jesús tūꞌ ixaꞌkahuānaꞌniꞌlh Dios
\r Mt. 4.1‑11; Lc. 4.1‑13
\p
\v 12 Lāꞌ chu tuncan huan Espíritu Santo macāꞌlh Jesús nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 13 Lāꞌ ixuīꞌ aꞌntzaꞌ nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt tuꞌpuꞌxam chiꞌchiniꞌ. Lāꞌ aꞌntzaꞌ huan koꞌtiꞌtiꞌ aꞌntī huanican Satanás, xlaꞌ ixputza aꞌnchī Jesús tūꞌ ixaꞌkahuānaꞌniꞌlh Dios. Lāꞌ nā aꞌntzaꞌ ixaꞌnan animal aꞌntū ixtahuaꞌnan. Lāꞌ ixángeles Dios ixtamaktakaꞌlha.
\s Jesús tzuculh aꞌctaꞌsanaꞌn nac estado de Galilea
\r Mt. 4.12‑17; Lc. 4.14‑15
\p
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixchīꞌcanīꞌt Juan, Jesús aꞌlh nac Galilea lāꞌ ixlīꞌaꞌctaꞌsanaꞌn huan xatzey tachihuīn aꞌntū Dios mācaꞌtzīnīniꞌlh.
\v 15 Lāꞌ ixuan:
\p ―Chilhtzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū lhcāniꞌcanīꞌt lāꞌ tapajtzūmāꞌtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌncan que stuꞌncuaꞌ Dios māpaꞌksīniꞌn. Calīlakaputzatit ixpālacata huan mintalaclēꞌiꞌcaꞌn aꞌntū tlahuanīꞌtaꞌntit lāꞌ caxtāpalīꞌtit mintapāstacnaꞌcaꞌn. Lāꞌ cakalhlakaꞌīꞌtit huan xatzey tachihuīn aꞌntū Dios mācaꞌtzīnīniꞌnīꞌt. 
\s Jesús cāhuanilh kalhatāꞌtiꞌ squīꞌtīꞌniꞌnīꞌn cataꞌoꞌkskaꞌlhīlh 
\r Mt. 4.18‑22; Lc. 5.1‑11
\p
\v 16 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixlatlāꞌhuan na ixquilhtūn xakaꞌtlaꞌ xcān aꞌntū huanican Mar de Galilea, xlaꞌ cālaktzīꞌlh Simón lāꞌ ixtāꞌtin Andrés. Ixtamojōmāꞌna ixpūxuāknaꞌcaꞌn nac xcān como xlacaꞌn squīꞌtīꞌniꞌnīꞌn ixtahuanīꞌt.
\v 17 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Caquilātāꞌaꞌuj lāꞌ naꞌiccāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī nacālīmākalhlakaꞌīꞌnīꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt ixtachihuīn Dios.
\p
\v 18 Lāꞌ chu tuncan tamakxtekli ixpūxuāknaꞌcaꞌn lāꞌ tastālaniꞌlh Jesús.
\p
\v 19 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús aꞌlh lacachunaꞌj, cālaktzīꞌlh Jacobo lāꞌ Juan ixoꞌkxaꞌn Zebedeo. Xlacaꞌn ixtahuiꞌlānaꞌ nac barco lāꞌ ixtalacachīꞌmāꞌna ixpūxuāknaꞌcaꞌn. 
\v 20 Lāꞌ tuncan Jesús cāmātaꞌsīlh lāꞌ xlacaꞌn taꞌaꞌkxtekyāhualh ixtātaꞌcaꞌn Zebedeo con ixtasācuaꞌnīꞌn nac barco lāꞌ taꞌaꞌlh lāꞌ tastālaniꞌlh Jesús.
\s Kalhatin chiꞌxcuꞌ ixkaꞌlhī tlajanaꞌ
\r Lc. 4.31‑37
\p
\v 21 Lāꞌ taꞌaꞌlh huan nac cāꞌlacchicniꞌ Capernaum. Lāꞌ tuncan huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ, lāꞌ Jesús tanūlh na ixlītokpāncaꞌn israelitas lāꞌ cāmāscaꞌtīlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 22 Lāꞌ ixtalīlēꞌcnī aꞌnchī ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ porque ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ huaꞌchi kalhatin aꞌntī kaꞌlhī līmāpaꞌksīn lāꞌ tūꞌ huaꞌchi tamāsuꞌyu huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley.
\v 23 Lāꞌ tuncan tanūlh huan nac lītokpān kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ. Lāꞌ xlaꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p
\v 24 ―Jesús xalaꞌ nac Nazaret, ¿aꞌchīꞌ quilālaktanūꞌj quinaꞌn? ¿Chā taꞌnīꞌtaꞌ para naquilāmālaksputūyāuj? Quit iclakapasāniꞌ. Huiꞌx ixlaꞌ Dios lāꞌ Santo huiꞌx. 
\p
\v 25 Lāꞌ Jesús lacaquilhnīlh huan tlajanaꞌ lāꞌ huanilh: 
\p ―¡Caquilhcaꞌcslaꞌ! ¡Camakxtekti huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ! 
\p
\v 26 Lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ xtacnānīlh lāꞌ huan tlajanaꞌ palhaꞌ taꞌsalh lāꞌ taxtuniꞌlh.
\v 27 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn lej talēꞌcnīlh lāꞌ talākalhasquiꞌnīlh: 
\p ―Lāꞌ ¿tuchū huāꞌmāꞌ aꞌntū quincāmāsuꞌniꞌmāꞌniꞌ quinaꞌn? Sāstiꞌ huāꞌmāꞌ. Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ chihuīnaꞌn con līmāpaꞌksīn. Hasta huan tlajanaꞌnīꞌn taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xlaꞌ cāmāpaꞌksī.
\p
\v 28 Lāꞌ tuncan aꞌkahualh chu xalhā nac estado de Galilea ixpālacata aꞌntū tlahualh Jesús.
\s Jesús mātzeyīlh ixpuhuitiꞌ Simón Pedro
\r Mt. 8.14‑15; Lc. 4.38‑39
\p
\v 29 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús taxtulh de na ixlītokpāncaꞌn israelitas, tuncan aꞌlh lāꞌ tanūlh na ixchiccaꞌn Simón lāꞌ Andrés. Lāꞌ tatāꞌaꞌlh Jacobo lāꞌ Juan.
\v 30 Lāꞌ ixpuhuitiꞌ Simón ixchiꞌchīxniꞌmāꞌ lāꞌ ixmāꞌ. Lāꞌ tuncan mācaꞌtzīnīca Jesús.
\v 31 Lāꞌ xlaꞌ aꞌlh lāꞌ macachiꞌpalh lāꞌ māꞌkaquīꞌlh lāꞌ tuncan tapānūniꞌlh ixtachiꞌchīxniꞌ. Lāꞌ tuncan huan puscāt cāmāhuīꞌlh huan āꞌmakapitzīn.
\s Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn
\r Mt. 8.16‑17; Lc. 4.40‑41
\p
\v 32 Lāꞌ kōtanūtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtāꞌcnūmāꞌtzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ, cālīminiꞌca Jesús ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtaꞌīꞌtzaꞌcaꞌn lāꞌ aꞌntī ixtakaꞌlhī huan tlajanaꞌnīꞌn. 
\v 33 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn xalanīꞌn huan cāꞌlacchicniꞌ tatakēstokli na ixtanquilhniꞌ huan chic.
\v 34 Lāꞌ cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ aꞌntī ixtaꞌīꞌtzaꞌcaꞌn de chuxatūyā taꞌjatat ixtakaꞌlhī chāꞌtunuꞌ. Lāꞌ cāmāxtuniꞌlh lhūhuaꞌ tlajanaꞌnīꞌn. Lāꞌ tūꞌ cāmakxtekli natachihuīnaꞌn huan tlajanaꞌnīꞌn como tūꞌ ixlacasquiꞌn que xlacaꞌn ixtahualh tichū xlaꞌ.
\s Jesús aꞌctaꞌsanaꞌlh nac estado de Galilea
\r Lc. 4.42‑44
\p
\v 35 Lāꞌ ixlīlakalī lej tziꞌsāt Jesús tāquīꞌlh lāꞌ taxtulh lāꞌ aꞌlh nac lakatin lugar aꞌnlhā tintīꞌ ixaꞌnan. Lāꞌ aꞌntzaꞌ kalhtōꞌkaꞌlh.
\v 36 Lāꞌ Simón aꞌlh putza lāꞌ āꞌmakapitzīn tatāꞌaꞌlh. 
\v 37 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ takaksli Jesús, tahuanilh:
\p ―Ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt lej taputzayāniꞌ. 
\p
\v 38 Lāꞌ xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Cāhui huan nac āꞌmakapitzīn cāꞌlacchicniꞌ aꞌntūn tahuiꞌlānaꞌ pajtzu lāꞌ quit naꞌicmāsuꞌyu aꞌntzaꞌ ixtachihuīn Dios. Uꞌtzaꞌ iclīminīꞌt.
\p
\v 39 Lāꞌ chu xalhā nac estado de Galilea ixmāsuꞌyu na ixlītokpāncaꞌn israelitas. Lāꞌ cāmāxtulh huan tlajanaꞌnīꞌn. 
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin aꞌntī ixmasniꞌmāꞌ ixquinīt 
\r Mt. 8.1‑4; Lc. 5.12‑16
\p
\v 40 Lakchāꞌlh Jesús kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī taꞌjatat aꞌntū māmasī quinquinītcaꞌn lāꞌ aꞌntū huanican lepra. Xlaꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús lāꞌ lej squiꞌniꞌlh: 
\p ―Palh huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ, tzē naquimātzeyīꞌyaꞌ. 
\p
\v 41 Lāꞌ Jesús lakalhuꞌmalh lāꞌ stuꞌncli ixmacan lāꞌ xaꞌmalh lāꞌ huanilh:
\p ―Chuntzaꞌ quit iclacasquiꞌn. Catzeyaꞌnti.
\p
\v 42 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huanilh huāꞌmāꞌ, tapānūniꞌlh ixtaꞌjatat huan īꞌtzaꞌcaꞌ lāꞌ tzeyalh.
\v 43 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús macāꞌlh, stuꞌtuꞌluꞌ huanilh: 
\p
\v 44 ―Catamaktakaꞌlhti lāꞌ tūꞌ tihuaꞌniꞌyaꞌ nīn tintīꞌ. Xmān nalakpinaꞌ huan ixcuracaꞌn israelitas lāꞌ namāsuꞌniꞌyaꞌ mimacniꞌ para nalaktzīꞌn palh tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ. Lāꞌ naꞌaꞌksaꞌjuīꞌniꞌnaꞌ chuntzaꞌ huaꞌchi māpaꞌksīniꞌlh Moisés para aꞌntī ixtatzeyanīꞌttzaꞌ de huanmāꞌ taꞌjatat. Chuntzaꞌ nacālīmācaꞌtzīnīꞌyaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt que tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ.
\p
\v 45 Pero xlaꞌ tuncan taxtulh lāꞌ tzuculh cāhuanitāꞌkchoko līlhūhuaꞌ lāꞌ cāhuanilh aꞌntū ixpātleꞌkeniꞌnīꞌt. Lāꞌ chuntzaꞌ Jesús tūlatzaꞌ ixtanū huan nac cāꞌlacchicniꞌ na ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt, como tūꞌ ixlacasquiꞌn que lej ixtatakēstokli. Lāꞌ chuntzaꞌ xmān tachokolh na ixquilhtūn cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn lakachu ixtalakaꞌn.
\c 2
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin aꞌntī lhtuculuꞌ ixuanīꞌt 
\r Mt. 9.1‑8; Lc. 5.17‑26
\p
\v 1 Lāꞌ ixlīlātmaꞌj Jesús taspiꞌtli lāꞌ tanūpā huan nac Capernaum. Lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt takaxmatli que ixuīꞌ nac chic.
\v 2 Lāꞌ tuncan līlhūhuaꞌ talaktakēstokli hasta tūꞌtzaꞌ ixtatanūkōꞌ ixchakān huan chic. Lāꞌ nā tatzumalh huan tanquilhniꞌ. Lāꞌ ixcāmāsuꞌniꞌ ixtachihuīn Dios. 
\v 3 Lāꞌ talakmilh āꞌmakapitzīn lāꞌ na ixlaclhpuꞌnancaꞌn kalhatāꞌtiꞌ chiꞌxcuhuīn ixtapūlīmimāꞌna laklaj. Lāꞌ huan nac laklaj ixmāꞌ kalhatin īꞌtzaꞌcaꞌ aꞌntī lhtuculuꞌ ixuanīꞌt.
\v 4 Lāꞌ como tūlalh talakchāꞌlh Jesús ixpālacata huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌnlhā ixtzuma huan chic, tapūtōꞌcaꞌlh huan escalera lāꞌ taꞌaꞌkstīlhuakli huan chic ixlakstuꞌnc Jesús.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xaꞌnca tamālaquīꞌlh, tamāyujūlh huan īꞌtzaꞌcaꞌ con ixlaklaj.
\v 5 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús laktzīꞌlh aꞌnchī ixtakalhlakaꞌīꞌ ixlīmāpaꞌksīn, xlaꞌ huanilh huan īꞌtzaꞌcaꞌ:
\p ―Quincaman, icmāsputūnuꞌniꞌkōꞌniꞌtzaꞌ ixlīhuāk mintalaclēꞌiꞌ.
\p
\v 6 Lāꞌ ixtakaxmatuiꞌlānaꞌ āꞌmakapitzīn xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ tapuhualh ixaꞌcstucaꞌn:
\v 7 “¿Aꞌchīꞌ chihuīnaꞌn chuntzaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ? Xlaꞌ tāꞌtalacastucmāꞌ Dios aꞌnchī chihuīnaꞌlh. Nīn tintīꞌ tzē naquincāmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ quintalaclēꞌiꞌcaꞌn, xmān Dios”.
\p
\v 8 Lāꞌ tuncan Jesús ixaꞌcstu caꞌtzīlh aꞌnchī xlacaꞌn ixtapuhuamāꞌna lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ puhuaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ na miꞌaꞌclhcunuccaꞌn? 
\v 9 Icuanilhtzaꞌ huan īꞌtzaꞌcaꞌ: “Icmāsputūnuꞌniꞌkōꞌniꞌtzaꞌ ixlīhuāk mintalaclēꞌiꞌ”, pero tuntūꞌ tasuꞌyu aꞌyuj māsputūnuꞌniꞌca. Palh xaꞌicuanilh: “Catāꞌkaquiꞌ lāꞌ casmiꞌliꞌ mixtiꞌcat lāꞌ catlāꞌhuaꞌ”, chuntzaꞌ ixtasuꞌyulh palh natzeyan o tūꞌ.
\v 10 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ chuhuaꞌj naꞌiccāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī ickaꞌlhī līmāpaꞌksīn nac huāꞌmāꞌ cāꞌquilhtamacuj lāꞌ tzē naꞌiccāmāsputūnuꞌniꞌ ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p Lāꞌ tuncan Jesús huanilh huan lhtuculuꞌ chiꞌxcuꞌ:
\p
\v 11 ―Icuaniyāniꞌ, catāꞌkaquiꞌ lāꞌ casmiꞌliꞌ mixtiꞌcat lāꞌ capit na minchic.
\p
\v 12 Lāꞌ tuncan tāꞌkaquiꞌlh na ixlacapūncaꞌn ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtahuiꞌlānaꞌ lāꞌ sacli īꞌxtiꞌcat lāꞌ taxtulh. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīlēꞌcnīlh ixlīhuākcaꞌn lāꞌ tamācāꞌtanīlh Dios lāꞌ tahualh:
\p ―Tūꞌ maktin laktzīꞌnīꞌtaꞌuj aꞌntū laktzīꞌuj chuhuaꞌj. 
\s Jesús huanilh Leví que naꞌoꞌkskaꞌlhī
\r Mt. 9.9‑13; Lc. 5.27‑32
\p
\v 13 Tuncan Jesús aꞌmpā na ixquilhtūn huan mar. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talakaꞌlh. Lāꞌ ixcāmāsuꞌniꞌ.
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixaꞌmāꞌ, tētaxtulh aꞌnlhā ixmātāꞌjīniꞌncan impuestos lāꞌ laktzīꞌlh Leví ixoꞌkxaꞌ Alfeo. Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Caquiꞌoꞌkskaꞌlhiꞌ.
\p Lāꞌ xlaꞌ tāyalh lāꞌ stālaniꞌlh.
\p
\v 15 Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixuāꞌyamāꞌ na ixchic Leví. Lāꞌ tachāꞌlh lhūhuaꞌ mātāꞌjīniꞌnīꞌn impuestos lāꞌ āꞌmakapitzīn aꞌntī ixcālakmakaꞌncan. Lāꞌ xlacaꞌn ixcātāꞌhuāꞌyamāꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn como lhūhuaꞌ ixtastālaniꞌ.
\v 16 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ huan fariseosnuꞌ talaktzīꞌlh que ixcātāꞌhuāꞌyan mātāꞌjīniꞌnīꞌn lāꞌ āꞌmakapitzīn aꞌntī ixcālakmakaꞌncan, tahuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jesús:
\p ―¿Aꞌchīꞌ cātāꞌhuāꞌyan Jesús mātāꞌjīniꞌnīꞌn lāꞌ aꞌntīn tūꞌ tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn?
\p
\v 17 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús kaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, cāhuanilh:
\p ―Huan aꞌntīn tūꞌ taꞌīꞌtzaꞌcaꞌn, xlacaꞌn tūꞌ tamaclacasquiꞌn huan doctor. Xmān huan aꞌntīn taꞌīꞌtzaꞌcaꞌn tamaclacasquiꞌn. Quit tūꞌ icmilh iccāputza aꞌntīn tapuhuan que xlacaꞌn xalacuan. Icmilh iccāputza xlacaꞌn aꞌntīn takaꞌlhī ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn.
\s Kalhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata aꞌxniꞌcaꞌ līhuiꞌlīcan tūꞌ nahuāꞌyancan
\r Mt. 9.14‑17; Lc. 5.33‑39
\p
\v 18 Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Juan lāꞌ huan fariseosnuꞌ aꞌkatunuꞌ ixtalīhuiꞌlī tūꞌ natahuāꞌyan. Lāꞌ makapitzīn chiꞌxcuhuīn talakmilh Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Iꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Juan lāꞌ nā īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn huan fariseosnuꞌ aꞌkatunuꞌ talīhuiꞌlī tūꞌ natahuāꞌyan. Lāꞌ miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn, ¿aꞌchīꞌ pōꞌktu tahuāꞌyan? 
\p
\v 19 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Xlacaꞌn aꞌntī cākantāyacanīꞌt aꞌnlhā tapūchahuamāꞌca, ¿chā natalīhuiꞌlī tūꞌ natahuaꞌ līhuaꞌt? Līhuan cātāꞌlahuīꞌcus huan squiꞌnīniꞌ, natahuāꞌyan ixamigos. 
\v 20 Pero namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nalēꞌncan huan squiꞌnīniꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ namin huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ, tūꞌ catitahuāꞌyalh ixamigos porque natalakaputza. 
\p Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p
\v 21 ―Huāꞌmāꞌ aꞌntū quit icmāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ xasāstiꞌ. Lāꞌ palh catīhuā natlōkentaxtū lāꞌ nā tlōkentaxtūcuꞌtun ixtalanāncaꞌn mixūꞌyāpapnacaꞌn, xlaꞌ nala huaꞌchi kalhatin aꞌntī nachuꞌcu xasāstiꞌ luꞌxuꞌ para nalīlactzaꞌpaꞌ huan xamasniꞌ. Huan xasāstiꞌ luꞌxuꞌ natatimī lāꞌ nastanca xamasniꞌ lāꞌ lhān taxtīꞌtli más kaꞌtlaꞌ nala.
\v 22 Lāꞌ huan xaxcān uva aꞌntū tūnaꞌj xcuꞌtan, nīn tintīꞌ catimojōlh nac xakōlūhuaꞌ ixkoꞌxkaꞌ borrego. Palh chuntzaꞌ ixtlahuaca, ixpankli huan koꞌxkaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naxcuꞌtan huan xaxcān uva. Namojōcan nac xasāstiꞌ koꞌxkaꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naxcuꞌtan, tūꞌ catipankli huan koꞌxkaꞌ. Chuntzaꞌ tūꞌ pāxcat catilalh huan koꞌxkaꞌ lāꞌ tūꞌ catitaxtuniꞌlh huan xaxcān uva ―hualh Jesús. 
\s Huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan taꞌīꞌlh trigo huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\r Mt. 12.1‑8; Lc. 6.1‑5
\p
\v 23 Lāꞌ lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan, Jesús ixcātāꞌtlāꞌhuantēlha īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn nac lakatin cāꞌtacuxtu. Lāꞌ xlacaꞌn tatzuculh taꞌīꞌ macstiꞌnaꞌj huan trigo.
\v 24 Lāꞌ tuncan tahuanilh Jesús huan fariseosnuꞌ:
\p ―Calaꞌktziꞌ. Miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tascujmāꞌna lāꞌ chuhuaꞌj huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan. Chuntzaꞌ tūꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ huan ixley Moisés ―tahuanilh.
\p
\v 25 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―¿Chā tūꞌ lakapūtlekenīꞌtaꞌntit aꞌntūn tlahualh David maktin huā? Xlaꞌ lāꞌ aꞌntī ixtatāꞌaꞌn ixtatziꞌncsa lāꞌ cāsputniꞌlh līhuaꞌt.
\v 26 Lāꞌ David tanūlh na ixchic Dios. Lāꞌ Abiatar xapuxcuꞌ sacerdote ixuanīꞌt. Lāꞌ David huaꞌlh huan pāntzi aꞌntū ixmālacnūniꞌcanīꞌt Dios. Lāꞌ tūꞌ līmakuan ixuaꞌlh huāꞌmāꞌ pāntzi. Xmān huan curasnaꞌ takaꞌlhī talacasquiꞌ para natahuaꞌ. Lāꞌ nā David cāmaxquīꞌlh huan chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtaꞌoꞌkskaꞌlhī.
\p
\v 27 Nā Jesús cāhuanilh:
\p ―Dios tlahualh huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan por ixpālacatacaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ tūꞌ tlahualh tachiꞌxcuhuīꞌt para chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan.
\v 28 Lāꞌ chuntzaꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ nā tzē naꞌicmāpaꞌksī aꞌntū natlahuacan huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan.
\c 3
\s Kalhatin chiꞌxcuꞌ ixmacascōhuanīꞌt
\r Mt. 12.9‑14; Lc. 6.6‑11
\p
\v 1 Lāꞌ Jesús tanūpā na ixlītokpāncaꞌn israelitas. Lāꞌ ixuīꞌ aꞌntzaꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixmacascōhuanīꞌt. 
\v 2 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt ixtamaktakaꞌlhmāꞌna Jesús a ver palh ixmātzeyīniꞌlh huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan como ixtalēꞌksaꞌnīniꞌncuꞌtun.
\v 3 Lāꞌ Jesús huanilh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixmacascōhuanīꞌt: 
\p ―Cataꞌt lāꞌ catāyaꞌ na quilaclhpuꞌnancaꞌn.
\p
\v 4 Lāꞌ cāhuanilh huan tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―¿Tuchū más minīꞌniꞌ tlahuacan huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan? ¿Chā naꞌictlahua aꞌntū tzey o aꞌntūn tūꞌ tzey? ¿Chā līmakuan naꞌicmāpūtaxtū huan chiꞌxcuꞌ o naꞌicmaknī?
\p Pero xlacaꞌn caꞌcs ixtahuiꞌlānaꞌ.
\v 5 Lāꞌ Jesús cālaktzīꞌlh ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtalītamacxtiꞌliꞌnīꞌt lāꞌ ixaꞌkchāꞌyā. Lāꞌ Jesús ixlīlakaputzayā como tūꞌ ixtalakalhuꞌman huan īꞌtzaꞌcaꞌ lāꞌ huanilh huan chiꞌxcuꞌ:
\p ―Castuꞌncti mimacan.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ stuꞌncli ixmacan, tzeytzaꞌ ixuanīꞌt. 
\v 6 Lāꞌ tuncan huan fariseosnuꞌ tataxtulh lāꞌ tatāꞌlacchihuīnaꞌlh ixchiꞌxcuhuīꞌn Herodes aꞌnchī natalīmaknī Jesús. 
\s Jesús māsuꞌyulh na ixquilhtūn lago
\p
\v 7 Pero Jesús aꞌlh na ixquilhtūn huan lago lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatāꞌaꞌlh. Lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac estado de Galilea tastālaniꞌlh Jesús. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli huāk aꞌntū tlahualh Jesús, talakmilh nā xlacaꞌn xalanīꞌn nac estado de Judea.
\v 8 Lāꞌ xalanīꞌn nac Jerusalén lāꞌ xalanīꞌn nac Idumea talakmilh Jesús. Lāꞌ xlacaꞌn xalanīꞌn tintacut nac pūxka Jordán lāꞌ xalanīꞌn pajtzu huan cāꞌlacchicniꞌ Tiro lāꞌ Sidón nā talakmilh. Lhūhuāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talakmilh Jesús aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli aꞌntūn tlahualh. 
\v 9 Lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn que cāxniꞌj cahuiꞌlīlh lakatin barco aꞌnlhā natojō lāꞌ chuntzaꞌ huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tūlalh catitapiꞌtaꞌlh.
\v 10 Lej lhūhuaꞌ ixcāmātzeyīnīꞌt lāꞌ huāk aꞌntī ixtaꞌīꞌtzaꞌcaꞌn ixtalaktapajtzū lāꞌ ixtalāpiꞌtaꞌmāꞌna para nataxaꞌma Jesús.
\v 11 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xlacaꞌn aꞌntī ixtakaꞌlhī huan tlajanaꞌ talaktzīꞌlh Jesús, xlacaꞌn tatatzokostaniꞌlh lāꞌ palhaꞌ tahualh:
\p ―Huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios.
\p
\v 12 Pero xlaꞌ lej cāmāpaꞌksīlh lāꞌ cāhuanilh que tūꞌ ixtahualh tichū xlaꞌ.
\s Jesús cālacsacli kalhacāujtuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn 
\r Mt. 10.1‑4; Lc. 6.12‑16
\p
\v 13 Lāꞌ Jesús aꞌlh nac oꞌkspūꞌn lāꞌ cātaꞌsaniꞌlh aꞌntī cālacasquiꞌlh lāꞌ talakmilh xlaꞌ.
\v 14 Lāꞌ cālacsacli kalhacāujtuꞌ aꞌntī natatāꞌlatāꞌkchoko lāꞌ nacāmacaꞌn natamāsuꞌyu ixtachihuīn Dios.
\v 15 Lāꞌ nā xlacaꞌn cāmaxquīꞌca līmāpaꞌksīn para natamātzeyī chuxatūyā taꞌjatat lāꞌ natamāxtu huan tlajanaꞌ.
\v 16 Huan tamāꞌna kalhacāujtuꞌ: Simón aꞌntí huiꞌlīniꞌca ixtacuīniꞌ Pedro,
\v 17 lāꞌ nā Jacobo lāꞌ Juan ixtāꞌtin aꞌntī ixoꞌkxaꞌn Zebedeo ixtahuanīꞌt lāꞌ xlacaꞌn cāhuiꞌlīniꞌca ixtacuīniꞌ Boanerges aꞌntū huanicuꞌtun huaꞌchi jiliniꞌ.
\v 18 Lāꞌ nā Andrés lāꞌ Felipe lāꞌ Bartolomé lāꞌ Mateo lāꞌ Tomás lāꞌ Jacobo ixoꞌkxaꞌ Alfeo lāꞌ Tadeo lāꞌ Simón. Huāꞌmāꞌ Simón ixtapaꞌksī con huan partido cananistasnaꞌ. 
\v 19 Lāꞌ Judas Iscariote, xlaꞌ aꞌntī āꞌcalīstān macamāstāꞌlh Jesús.
\s Ixtahuan que Jesús ixlīscuja ixlīmāpaꞌksīn koꞌtiꞌtiꞌ 
\r Mt. 12.22‑32; Lc. 11.14‑23; 12.10
\p Jesús aꞌlh na ixchic.
\v 20 Lāꞌ tatakēstokpā lej lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt hasta tūla ixtahuāꞌyan Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. 
\v 21 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtalakapasnīꞌn tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ, xlacaꞌn talakmilh para natachiꞌpa como ixtahuan que xlaꞌ huaꞌchilh chuyaniꞌ līlalh.
\p
\v 22 Lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley aꞌntī ixtaminīꞌtaꞌnchaꞌ de nac Jerusalén ixtahuan:
\p ―Huan koꞌtiꞌtiꞌ, Beelzebú, aꞌntī xapuxcuꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn, xlaꞌ tanūniꞌnīꞌt huan Jesús lāꞌ por ixlīmāpaꞌksīn koꞌtiꞌtiꞌ tzē cāmāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn.
\p
\v 23 Lāꞌ Jesús cātaꞌsaniꞌlh lāꞌ cāhuanilh huan aꞌntū lītalacastuca:
\p ―¿Chichū nalīmāxtucan Satanás palh māniꞌ ūꞌtzaꞌ tanūmaꞌ?
\v 24 Lāꞌ palh huan pūchihuīnaꞌnīꞌn natatapitzi lāꞌ natalātucsa, tūꞌ catitatāyaniꞌlh.
\v 25 Lāꞌ palh lakatin familia natatapitzi lāꞌ natalātucsa, tūꞌ catitatāyaniꞌlh.
\v 26 Lāꞌ palh Satanás natāꞌkaquīꞌ contra māniꞌ xlaꞌ, chuntzaꞌ tapitzi lāꞌ tūlalh catitāyaniꞌlh; kaꞌlhī nasputa.
\p
\v 27 ’Nīn tintīꞌ tūlalh catitanūlh para nakaꞌlhānaꞌn na ixchic kalhatin aꞌntī lej tliꞌhuiꞌqui palh tūꞌ pūꞌla nachīꞌcan huan ixtēcuꞌ chic. Aꞌxniꞌcaꞌ chīꞌhuiꞌlīcanīꞌttzaꞌ, aꞌxniꞌcaꞌ tzētzaꞌ namakkaꞌlhancan.
\p
\v 28 ’Lāꞌ stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ: Tzē nacāmāsputūnuꞌniꞌcan ixlīhuāk ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ chuxatū tūꞌ tzey aꞌntūn tahuan.
\v 29 Pero catīhuā aꞌntī nahuan que tūꞌ tzey aꞌntūn tlahua huan Espíritu Santo, xlaꞌ tūla catimāsputūnuꞌniꞌca. Xlaꞌ nakaꞌlhī ixtalaclēꞌiꞌ para pōꞌktu.
\p
\v 30 Jesús hualh huāꞌmāꞌ como ixtahuan: “Xlaꞌ kaꞌlhī huan tlajanaꞌ”.
\s Ixtzīꞌt lāꞌ ixtāꞌtimīn Jesús
\r Mt. 12.46‑50; Lc. 8.19‑21
\p
\v 31 Lāꞌ aꞌcalīstān tachāꞌlh ixtzīꞌt lāꞌ ixtāꞌtimīn Jesús. Tatāyalh kēpūn lāꞌ mātaꞌsatīnīniꞌnca xlaꞌ. 
\v 32 Lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalītaxtiꞌliꞌnīꞌt lāꞌ tahuanilh: 
\p ―Mintzīꞌt lāꞌ mintāꞌtimīn tayānaꞌ kēpūn lāꞌ tatāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunāniꞌ.
\p
\v 33 Lāꞌ xlaꞌ cākalhtīlh:
\p ―¿Chā caꞌtzīyāꞌtit tichū iccālaktzīꞌn huaꞌchilh quintzīꞌt lāꞌ quintāꞌtimīn?
\p
\v 34 Lāꞌ ixcālaktzīꞌnkōꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtahuiꞌlānaꞌ lāꞌ ixtalītaxtiꞌliꞌnīꞌt lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huāꞌ tamāꞌna, ūꞌtunuꞌn quintzīꞌt lāꞌ quintāꞌtimīn. 
\v 35 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntī natatlahua aꞌntū lacasquiꞌn Dios, ūꞌtunuꞌn quintzīꞌt lāꞌ quintāꞌtimīn.
\c 4
\s Aꞌnchī lītalacastuca huan chaꞌnānaꞌ
\r Mt. 13.1‑9; Lc. 8.4‑8
\p
\v 1 Lāꞌ tuncan Jesús tzucupā māsuꞌyu na ixquilhtūn huan mar. Lāꞌ talaktakēstokli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ ūꞌtzaꞌ lītojōlh nac lakatin barco. Lāꞌ tahuiꞌlalh huan nac barco aꞌntū ixuīꞌ na ixkalhniꞌ xcān. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt tatachokolh na ixquilhtūn huan xcān.
\v 2 Lāꞌ lhūhuaꞌ catūhuā ixcālīmāscaꞌtī huan aꞌntū lītalacastuca. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixcāmāscaꞌtīmāꞌ, cāhuanilh:
\p
\v 3 ―Cakaxpaꞌttit. Ixuīꞌ kalhatin chaꞌnānaꞌ lāꞌ taxtulh para nachaꞌn huan ixtiꞌniꞌ.
\v 4 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ īꞌxuaꞌyaꞌmakaꞌmāꞌ huan tiꞌniꞌ, makapitzīn tayujli nac tej. Lāꞌ tamilh huan spūnnuꞌ lāꞌ tasacuaꞌlh. 
\v 5 Lāꞌ āꞌmakapitzīn tayujli nac cāꞌchihuixniꞌ aꞌnlhā tūꞌ pūlhmāꞌn huan tiꞌyaꞌt. Lāꞌ palaj puꞌnli huāꞌmāꞌ tiꞌniꞌ como tūꞌ pūlhmāꞌn huan tiꞌyaꞌt.
\v 6 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chiꞌchiniꞌlh, scōhualh xachiꞌtin como tūlalh tāꞌcnūlh ixtankāxēꞌk lāꞌ tīlh.
\v 7 Lāꞌ āꞌmakapitzīn tiꞌniꞌ huampala tayujli nac cāꞌlhtucūꞌnnuꞌ lāꞌ huan lhtucuꞌn tastacli lāꞌ tamāꞌktzīꞌlh lāꞌ nīn tuntūꞌ tōꞌcaꞌlh.
\v 8 Lāꞌ āꞌmakapitzīn tiꞌniꞌ tayujli aꞌnlhā tzey huan tiꞌyaꞌt lāꞌ puꞌnli lāꞌ stacli lāꞌ lanaꞌlh. Lāꞌ makapitzīn tiꞌniꞌ tamāstāꞌlh puꞌxamacāuj lāꞌ āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh tuꞌtumpuꞌxam lāꞌ āꞌmakapitzīn tamāstāꞌlh cien.
\p
\v 9 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Palh kaxpaꞌtnīꞌtaꞌntit, cuenta catlahuaꞌtit.
\s Ixpālacata aꞌnchī Jesús māsuꞌyulh aꞌntū lītalacastuca 
\r Mt. 13.10‑17; Lc. 8.9‑10
\p
\v 10 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌnīꞌttzaꞌ huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, xmān tatachokolh Jesús lāꞌ huan kalhacāujtuꞌ lāꞌ āꞌmakapitzīn huampala. Lāꞌ huan kalhacāujtuꞌ takalhasquiꞌnīlh ixpālacata huan aꞌntū lītalacastuca.
\v 11 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Dios cāmāscaꞌtīnīꞌtaꞌniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌntūn tatzēꞌknīꞌt ixpālacata aꞌnchī nala ixlīmāpaꞌksīn Dios. Aꞌmakapitzīn iccālīchihuīnaꞌn xmān aꞌnchī lītalacastuca.
\v 12 Lāꞌ chuntzaꞌ natalaktzīꞌn pero tūꞌ natamāchekxī aꞌntū huanicuꞌtun aꞌntūn talaktzīꞌn. Lāꞌ nā natakaxmata pero tūꞌ catitamāchekxīlh aꞌntūn takaxmata. Lāꞌ chuntzaꞌ tūꞌ catitaxtāpalīlh huan ixtapāstacnaꞌcaꞌn lāꞌ tūꞌ caticāmāsputūnuꞌniꞌca ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn. 
\s Jesús māstuꞌncli aꞌntū ixuanicuꞌtun huan aꞌntū lītalacastuca 
\r Mt. 13.18‑23; Lc. 8.11‑15
\p
\v 13 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Palh tūꞌ māchekxīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ aꞌntū lītalacastuca, tūꞌ caticāmāchekxīꞌtit ixlīhuāk āꞌmakapitzīn. 
\v 14 Huan chaꞌnānaꞌ chaꞌnli ixtachihuīn Dios.
\v 15 Lāꞌ aꞌnlhā yujli huan tiꞌniꞌ nac tej, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn takaxmatli lāꞌ palaj milh huan koꞌtiꞌtiꞌ lāꞌ cāmāpātzaꞌnkānīlh aꞌntū ixtascaꞌtnīꞌt. 
\p
\v 16 ’Lāꞌ nā chuntzaꞌ aꞌnlhā yujli huan tiꞌniꞌ nac cāꞌchihuixniꞌ, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi aꞌntīn takaxmata ixtachihuīn Dios lāꞌ lej talakatī.
\v 17 Pero huaꞌchi huan tiꞌniꞌ aꞌntūn tūꞌ ixkaꞌlhī pūlhmāꞌn ixtankaxēꞌkcaꞌn, tūꞌ tāyaniꞌlh, nā xlacaꞌn tūꞌ makān tatāyaniꞌ. Tūꞌ xaꞌnca tamāchekxī huan tachihuīn, lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tapātī catūhuā o aꞌxniꞌcaꞌ cāmacaputzacan por ixpālacata aꞌntūn takalhlakaꞌīꞌlh, tūꞌtzaꞌ talakatī lāꞌ tamakxtekcuꞌtun.
\p
\v 18 ’Lāꞌ aꞌnlhā yujli huan tiꞌniꞌ nac cāꞌlhtucūꞌn, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi xlacaꞌn aꞌntīn takaxmata huan tachihuīn lāꞌ tamāchekxī.
\v 19 Pero lej tapāstaca aꞌnchī natalītlaja ixlīhuaꞌtcaꞌn lāꞌ aꞌnchī lacricosnuꞌ natalīla. Lāꞌ nā lej talacasquiꞌn lhūhuaꞌ catūhuā. Ixlīhuāk huāꞌmāꞌ cāmāmakchuyī lāꞌ tūꞌ cāmakxteka natapāstaca aꞌntūn takaxmatli. Tūꞌtzaꞌ tatasuꞌyu palh takalhlakaꞌīꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ huan tamāꞌna huaꞌchi huan lhtucūꞌn aꞌntūn tamāꞌktzīꞌlh huan tiꞌniꞌ.
\p
\v 20 ’Lāꞌ aꞌnlhā yujli huan tiꞌniꞌ nac tzey tiꞌyaꞌt, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi xlacaꞌn aꞌntīn takaxmata huan tachihuīn lāꞌ tamāchekxī lāꞌ xaꞌnca tatasuꞌyu palh takalhlakaꞌīꞌ. Ixlīhuākcaꞌn takaꞌlhī aꞌntū natalīmāpāxuhuī Dios lāꞌ makapitzīn lej tacaꞌtzī tamāpāxuhuī huaꞌchi huan tiꞌniꞌ aꞌntū māstāꞌlh cien ixtōꞌcaꞌt.
\s Aꞌnchī lītalacastuca huan pūmaksko
\r Lc. 8.16‑18
\p
\v 21 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Nīn tintīꞌ līmin huan pūmaksko lāꞌ natampīmānū huan chāꞌxta o na ixtampīn tamaꞌ. Huiꞌlīcan nac lakatin mesa o nac lakatin cajón.
\v 22 Huāk aꞌntūn tatzēꞌknīꞌt chuhuaꞌj, huāk namālacsuꞌyukōꞌcan. Lāꞌ aꞌntū lakatzēꞌkcus, ūꞌtzaꞌ nacaꞌtzīkōꞌcan. 
\v 23 Palh kaxpaꞌtnīꞌtaꞌntit, cuenta catlahuaꞌtit.
\p
\v 24 Lāꞌ chuntzaꞌ cāhuanilh Jesús:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit aꞌntū kaxpaꞌtāꞌtit. Palh nalīhuiꞌlīꞌyāꞌtit nascaꞌtāꞌtit, Dios nacāmaktāyayāniꞌ lāꞌ āꞌchulāꞌ nascaꞌtāꞌtit.
\v 25 Huan aꞌntī cuenta tlahua ixtachihuīn Dios, más namāchekxī. Lāꞌ huan aꞌntīn tūꞌ cuenta tlahua, napātzaꞌnkākōꞌ aꞌntū kaxmatnīꞌt.
\s Aꞌnchī lītalacastuca huan tiꞌniꞌ lāꞌ aꞌnchī līstaca 
\p
\v 26 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―Aꞌnchī Dios cāmāpaꞌksīkōꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi aꞌxniꞌcaꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ nachaꞌn tiꞌniꞌ nac tiꞌyaꞌt.
\v 27 Xlaꞌ nalhtata de tzīꞌsa lāꞌ natāꞌkaquīꞌ cāꞌtziꞌsāt. Lāꞌ huan tiꞌniꞌ napuꞌn lāꞌ nastaca lāꞌ xlaꞌ tūꞌ caꞌtzī chī līpuꞌnli lāꞌ chī līstacli.
\v 28 Huan tiꞌyaꞌt ixaꞌcstu māpuꞌnū; pūꞌla tasuꞌyu huan xachiꞌtin lāꞌ tuncan xaxihuīꞌt lāꞌ āꞌcalīstān huan tzaꞌktzaꞌ.
\v 29 Aꞌxniꞌcaꞌ scōhualhtzaꞌ lāꞌ cuxiꞌtzaꞌ lanīꞌt, tuncan īꞌcan como chilhtzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū napūꞌīꞌcan. 
\s Aꞌnchī lītalacastuca xatiꞌniꞌ mostaza
\r Mt. 13.31‑32; Lc. 13.18‑19
\p
\v 30 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―¿Tuchū nahuanāuj para namāsuꞌyuyāuj aꞌnchī natalīlhūhuaꞌn aꞌntī natakalhlakaꞌīꞌ Dios? ¿Chichū nacālīmālacastucāuj aꞌnchī natalhūhuaꞌn?
\v 31 Natalhūhuaꞌn huaꞌchi lakatin tiꞌniꞌ aꞌntū huanican mostaza. Huāꞌmāꞌ tiꞌniꞌ līhuaꞌcaꞌ xamactzinaꞌj que ixlīhuākcaꞌn āꞌmakapitzīn tiꞌniꞌ aꞌntū chaꞌncan. 
\v 32 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chaꞌncanīꞌttzaꞌ, lāꞌ nastaca, lej kaꞌtlaꞌ nala lāꞌ lhūhuaꞌ ixpekenīꞌn nakaꞌlhī. Lāꞌ chuntzaꞌ huan spūnnuꞌ tzē natatlahua ixmāsekcaꞌn aꞌnlhā skēꞌknin.
\s Jesús līmāsuꞌyulh con aꞌntū lītalacastuca
\r Mt. 13.34‑35
\p
\v 33 Lāꞌ chuntzaꞌ ixcālīmāsuꞌniꞌ lhūhuaꞌ aꞌntū lītalacastuca lāꞌ lacatzucu cāmāsuꞌniꞌlh chu aꞌnchī tzē ixtascaꞌta. 
\v 34 Lāꞌ xmān aꞌntū lītalacastuca ixcālītāꞌchihuīnaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Pero aꞌxniꞌcaꞌ ixaꞌcstucaꞌn xlaꞌ lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn, xaꞌnca ixcāmāstūꞌncniꞌ ixlīhuāk.
\s Jesús cāmācaꞌcslīlh huan ūꞌniꞌ lāꞌ xasipej xcān 
\r Mt. 8.23‑27; Lc. 8.22‑25
\p
\v 35 Lāꞌ kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ lāꞌ Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cāhuitit tintacut.
\p
\v 36 Lāꞌ como Jesús ixuīꞌcus nac barco, lāꞌ chuntzaꞌ talīlēꞌlh nac barco lāꞌ cāmakxtekli huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ āꞌmakapitzīn barco nā tatāꞌaꞌlh tintacut.
\v 37 Lāꞌ līhuan ixtatacutmāꞌna lej palhaꞌ tzuculh ūꞌnun. Lāꞌ huan xasipej xcān tasnoꞌkli huan barco lāꞌ ixlītatzumamāꞌ de xcān.
\v 38 Lāꞌ Jesús xtunc ixmāꞌ nac barco lāꞌ īꞌlhtatamāꞌ lāꞌ ixaꞌktziꞌmāꞌ nac lakatin ixaꞌktziꞌ. Lāꞌ tamālakahuanīlh lāꞌ tahuanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, tāꞌcnūmāꞌnauj lāꞌ huiꞌx tūꞌ cuenta tlahuaꞌyaꞌ.
\p
\v 39 Lāꞌ Jesús tāꞌkaquīꞌlh lāꞌ lacaquilhnīlh huan ūꞌniꞌ lāꞌ huanilh huan mar:
\p ―Cacaꞌcslaꞌ lāꞌ tzēꞌk calaꞌt.
\p Lāꞌ caꞌcslalh huan ūꞌniꞌ. Lāꞌ tzēꞌk tamāꞌlh huan mar.
\v 40 Lāꞌ Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―¿Aꞌchīꞌ jicuaꞌnāꞌtit? Tūꞌ lej quilālīpāhuanāuj. 
\p
\v 41 Lāꞌ lej talēꞌcnīlh lāꞌ talāhuanilh chāꞌtunuꞌ de xlacaꞌn:
\p ―¿Tichūyā chiꞌxcuꞌ huāꞌmāꞌ? Hasta cāmāpaꞌksī huan ūꞌniꞌ lāꞌ huan xasipej xcān lāꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ. 
\c 5
\s Huan chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Gadara aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ
\r Mt. 8.28‑34; Lc. 8.26‑39
\p
\v 1 Lāꞌ tachāꞌlh xlacaꞌn tintacut huan mar nac lakatin tiꞌyaꞌt aꞌnlhā huanican Gadara.
\v 2 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tacutli de huan barco, tuncan pāxtokli kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī taxtulh na ixpuꞌnan de huan taponkniꞌ. Ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ.
\v 3 Lāꞌ xlaꞌ ixlahuīꞌ nac lhuꞌcuꞌ aꞌnlhā ixcāmāꞌcnūcanīꞌt huan nīnīꞌn. Nīn tintīꞌ tzē ixchīꞌ lāꞌ aꞌyuj ixlīchīꞌcan cadenas.
\v 4 Maklhūhuaꞌ ixtūpixchīꞌcanīꞌt lāꞌ ixmacatūpixchīꞌcanīꞌt con līcāꞌn lāꞌ cadenas pero xlaꞌ lactuꞌcxli huan cadenas lāꞌ lactzinaꞌj tlahualh huan līcāꞌn lāꞌ nīn tintīꞌ tzē ixtlaja.
\v 5 Lāꞌ tzīꞌsa lāꞌ tuncuj aꞌnlhā tayānaꞌ lhuꞌcuꞌ lāꞌ cāꞌoꞌkspūꞌyān pōꞌktu ixaꞌctaꞌsatāꞌkchoko lāꞌ ixlīmātakāhuīꞌcan chihuix.
\v 6 Makatcus ixmimāꞌchaꞌ Jesús aꞌxniꞌcaꞌ huan chiꞌxcuꞌ laktzīꞌlh lāꞌ laktuꞌjnulh lāꞌ aꞌcnīniꞌniꞌlh.
\v 7 Lāꞌ tāꞌchihuīnaꞌlh palhaꞌ lāꞌ hualh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ taꞌnaꞌ huiꞌx aꞌnlhā icuīꞌ, Jesús? Huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios xalaꞌ tālhmāꞌn. ¿Chu quit mimacaꞌtzi? Lej icsquiꞌniꞌyāniꞌ que tūꞌ naquimāpātīnīꞌyaꞌ. 
\p
\v 8 Chuntzaꞌ īꞌsquiꞌniꞌmāꞌca Jesús como xlaꞌ ixuaninīꞌt huan tlajanaꞌ:
\p ―Cataxtu de huāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 9 Lāꞌ Jesús kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī mintacuīniꞌ?
\p Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh:
\p ―Quihuanican Legión como quinaꞌn lhūhuaꞌ tlajanaꞌnīꞌn. 
\p
\v 10 Lāꞌ lej ixtasquiꞌniꞌmāꞌna Jesús que tūꞌ cacāmacāꞌlh makat.
\v 11 Lāꞌ lhūhuaꞌ paꞌxnīꞌn ixtahuāꞌyamāꞌna pajtzu aꞌntzaꞌ na ixlacapān kēstīn.
\v 12 Lāꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn tasquiꞌniꞌlh Jesús:
\p ―Caquilāmacaminiꞌuj huan lhūhuaꞌ paꞌxniꞌ para que tzē naꞌictanūpalayāuj na ixchakāncaꞌn huan tamāꞌna paꞌxniꞌ.
\p
\v 13 Lāꞌ tuncan cāmakxtekli natatanū. Lāꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn tataxtukōꞌlh de huan chiꞌxcuꞌ lāꞌ tatanūlh ixchakāncaꞌn huan paꞌxniꞌ. Lāꞌ xlacaꞌn tatuꞌjnulh nac cāꞌpūtatonkopūn lāꞌ tatojōchaꞌ nac xcān lāꞌ tajicsuaꞌkōꞌlh. Lāꞌ huaꞌchi lakatuꞌ mil paꞌxnīꞌn ixtahuanīꞌt.
\p
\v 14 Lāꞌ huan chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtamaktakaꞌlhmāꞌna huan paꞌxnīꞌn lāꞌ tatzāꞌlalh lāꞌ tamācaꞌtzīnīniꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ pajtzu huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. 
\v 15 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ āꞌmakapitzīn tachāꞌlh aꞌnlhā ixuīꞌ Jesús, xlacaꞌn talaktzīꞌlh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntīn tūꞌtzaꞌ ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌnīꞌn. Lāꞌ xlaꞌ tzēꞌk ixuīꞌ lāꞌ ixlhakāꞌnanīꞌttzaꞌ. Lāꞌ xlacaꞌn tajicuaꞌlh. 
\v 16 Lāꞌ huan aꞌntī ixtalaktzīꞌnīꞌt tahuanilh aꞌntū ixpātleꞌkeniꞌnīꞌt huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhīnīꞌt huan tlajanaꞌnīꞌn lāꞌ nā aꞌntū ixcāpātleꞌkeniꞌnīꞌt huan paꞌxnīꞌn.
\v 17 Lāꞌ tuncan tatzuculh tasquiꞌniꞌ Jesús que nataxtu de aꞌntzaꞌ.
\p
\v 18 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtojōmāꞌ huan nac barco, milh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhīnīꞌt huan tlajanaꞌnīꞌn lāꞌ squiꞌniꞌlh camakxtekli que natāꞌaꞌn.
\v 19 Pero Jesús tūꞌ makxtekli natāꞌaꞌn lāꞌ huanilh: 
\p ―Cataspiꞌttiꞌ na minchic lāꞌ nacāhuaꞌniꞌkōꞌyaꞌ mifamilia lāꞌ miꞌamigos huanmāꞌ lakaꞌtlaꞌn catūhuā aꞌntū huan Māpaꞌksīniꞌ tlahuaniꞌnīꞌtaꞌniꞌ lāꞌ aꞌnchī lakalhuꞌmanīꞌtaꞌniꞌ huiꞌx.
\p
\v 20 Huan chiꞌxcuꞌ aꞌlh lāꞌ lakachu nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Decápolis xlaꞌ tzuculh līchihuīnaꞌn aꞌntū Jesús tlahuaniꞌlh. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt talēꞌcnīlh.
\s Ixtzuꞌmajāt Jairo lāꞌ huan puscāt aꞌntī xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ Jesús
\r Mt. 9.18‑26; Lc. 8.40‑56
\p
\v 21 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús pūtacutchokopā tintacut nac barco, talaktakēstokli lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌnlhā xlaꞌ ixuīꞌ pajtzu nac mar.
\v 22 Lāꞌ milh kalhatin xapuxcuꞌ de ixlītokpāncaꞌn israelitas lāꞌ ixtacuīniꞌ Jairo. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh Jesús, tatzokostaniꞌlh.
\v 23 Lāꞌ lej squiꞌniꞌlh lāꞌ huanilh:
\p ―Quintzuꞌmaꞌjāt nīmāꞌtzaꞌ. Cataꞌt lāꞌ namacaxaꞌmaꞌyaꞌ para que natzeyan lāꞌ nalatahuiꞌlapala.
\p
\v 24 Lāꞌ Jesús tāꞌaꞌlh. Lāꞌ ixtastālaniꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ ixtalāpiꞌtaꞌtēlha.
\v 25 Lāꞌ na ixlaclhniꞌcaꞌn ixuīꞌ kalhatin puscāt aꞌntī ixīꞌtzaꞌcan. Ixkaꞌlhītzaꞌ lakacāujtuꞌ cāꞌta tūla ixcāsniꞌ ixkaꞌlhniꞌ.
\v 26 Lāꞌ lhūhuaꞌ doctornuꞌ ixtamāpātīnīnīꞌt lāꞌ ixmakasputkōꞌnīꞌttzaꞌ ixtumīn lāꞌ nīn tuntūꞌ macuaniꞌlh pero āꞌchulāꞌ ixlamāꞌ.
\v 27 Ixkaxmatnīꞌt aꞌnchī ixtlahua Jesús lāꞌ laktapajtzūlh na ixkēn na ixlaclhniꞌcaꞌn lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ.
\v 28 Chuntzaꞌ tlahualh como puhualh: “Xmān caꞌicxaꞌmalh ixluꞌxuꞌ lāꞌ naꞌictzeyan”.
\v 29 Lāꞌ chuntzaꞌ chu tuncan tzeyalh. Lāꞌ uꞌcxcaꞌtzīlh na ixmacniꞌ que ixtzeyanīꞌttzaꞌ de ixtaꞌjatat.
\v 30 Lāꞌ tuncan Jesús uꞌcxcaꞌtzīꞌlh aꞌnchī ixlīmātzeyīniꞌnīꞌt ixlīmāpaꞌksīn. Cālaktalakspiꞌtli huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ cāhuanilh:
\p ―¿Tichū xaꞌmalh quiluꞌxuꞌ?
\p
\v 31 Lāꞌ tahuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Laktzīꞌnaꞌ aꞌnchī lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tapiꞌtaꞌyāniꞌ. Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ huaꞌnaꞌ?: “¿Tichū quixaꞌmalh?”
\p
\v 32 Lāꞌ xlaꞌ lakachu ixlacaputza para nalaktzīꞌn aꞌntī īꞌxaꞌmanīꞌt.
\v 33 Lāꞌ huan puscāt ixcaꞌtzī aꞌntū ixpātleꞌkeniꞌnīꞌt māniꞌ ūꞌtzaꞌ lāꞌ aꞌnchī ixtzeyanīꞌttzaꞌ lāꞌ xlaꞌ ixjicuaꞌn. Lāꞌ ixpipitēlha lakaꞌlh lāꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús lāꞌ huanikōꞌlh.
\v 34 Lāꞌ xlaꞌ huanilh:
\p ―Quintzuꞌmaꞌjāt, tzeyanīꞌtaꞌ como kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. Capit lāꞌ Dios calēꞌn. Tzeyanīꞌtaꞌ de mintaꞌjatat. 
\p
\v 35 Ixchihuīnaꞌmāꞌcus Jesús aꞌxniꞌcaꞌ tamilh makapitzīn de na ixchic Jairo. Lāꞌ tahuanilh Jairo:
\p ―Mintzuꞌmaꞌjāt nīlhtzaꞌ. ¿Aꞌchīꞌ māmakchuꞌyīꞌyaꞌcus huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌ?
\p
\v 36 Pero Jesús tūꞌ cuenta cātlahuaniꞌlh aꞌntū ixtahuan. Lāꞌ huanilh huan xapuxcuꞌ de huan lītokpān:
\p ―Tūꞌ cajiꞌcuaꞌ, xmān cakalhlakaꞌiꞌ.
\p
\v 37 Lāꞌ Jesús tūꞌ makxtekli nīn tintīꞌ nastālaniꞌ, xmān Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan ixtāꞌtin Jacobo.
\v 38 Taꞌaꞌlh na ixchic huan xapuxcuꞌ ixlītokpāncaꞌn israelitas. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh, Jesús laktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ ixtacalhuamāꞌna lāꞌ ixtataꞌsamāꞌna.
\v 39 Lāꞌ Jesús aꞌxniꞌcaꞌ tanūlh, cāhuanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ taꞌsayāꞌtit lāꞌ calhuaꞌnāꞌtit? Huan tzuꞌmaꞌjāt tūꞌ nīnīꞌt, xmān lhtatamāꞌ.
\p
\v 40 Lāꞌ xmān talīlītzīꞌnli. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cāmāxtukōꞌlh ixlīhuākcaꞌn, cālēꞌlh ixtātaꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt lāꞌ ixtzīꞌt lāꞌ aꞌntī ixtatāꞌminīꞌt. Lāꞌ tatanūlh aꞌnlhā ixmāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt.
\v 41 Lāꞌ macachiꞌpalh huan tzuꞌmaꞌjāt lāꞌ huanilh: 
\p ―Talita cumi ―huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: Tzuꞌmaꞌjāt, icuaniyāniꞌ catāꞌkaquiꞌ.
\p
\v 42 Lāꞌ chu tuncan tāꞌkaquīꞌlh huan tzuꞌmaꞌjāt lāꞌ xlaꞌ ixlatlāꞌhuan como ixkaꞌlhī lakacāujtuꞌ cāꞌta. Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt talēꞌcnīlh lāꞌ lej tajicuaꞌlh. 
\v 43 Lāꞌ Jesús lej stuꞌtuꞌluꞌ cāhuanilh que nīn tintīꞌ ixtamācaꞌtzīnīlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Camāꞌhuīꞌtit huan tzuꞌmaꞌjāt.
\c 6
\s Jesús aꞌlh nac Nazaret
\r Mt. 13.53‑58; Lc. 4.16‑30
\p
\v 1 Lāꞌ Jesús taxtulh de aꞌntzaꞌ lāꞌ aꞌlh na ixāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā īꞌstacnīꞌt lāꞌ tastālaniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. 
\v 2 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chilh huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan, tanūlh na ixlītokpāncaꞌn israelitas lāꞌ tzuculh māsuꞌyu. Lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn takaxmatli lāꞌ talēꞌcnīlh lāꞌ tahualh:
\p ―¿Lhachū scaꞌtli huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ huan tamāꞌna catūhuā? Lāꞌ ¿tuchūyā tapāstacnaꞌ maxquīꞌcanīꞌt? Lāꞌ ¿chichū tzē lītlahua huan tamāꞌna?
\v 3 Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ huan sitniꞌ lāꞌ María ixtzīꞌt. Lāꞌ nā xlaꞌ ixpuxcuꞌcaꞌn Jacobo lāꞌ José lāꞌ Judas lāꞌ Simón. Lāꞌ tahuiꞌlānaꞌ huāꞌtzāꞌ xanastancunuꞌ puscan. 
\p Lāꞌ taꞌaꞌkchāꞌlh por ixpālacata lāꞌ talakmakaꞌlh Jesús.
\v 4 Pero xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ naꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan chuxalhā naꞌaꞌn. Xmān xalanīꞌn na ixāꞌlacchicniꞌ lāꞌ ixfamiliares tūꞌ taꞌaꞌcnīniꞌniꞌcuꞌtun.
\p
\v 5 Lāꞌ aꞌntzaꞌ na ixāꞌlacchicniꞌ Jesús tūlalh tlahualh lēꞌcnīn. Xmān cāxaꞌmalh makapitzīn īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ cāmātzeyīlh.
\v 6 Lāꞌ Jesús lej lēꞌcnīlh como tūꞌ ixtakalhlakaꞌīꞌ ixlīmāpaꞌksīn. Lāꞌ ixmāsuꞌyutēlha nac lakatunuꞌ lactiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ.
\s Jesús cāmacāꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn para nataꞌaꞌctaꞌsanaꞌn 
\r Mt. 10.5‑15; Lc. 9.1‑6
\p
\v 7 Lāꞌ Jesús cāmātaꞌsīlh huan kalhacāujtuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ tzuculh cāmacāꞌn kalhatuꞌyūn lāꞌ cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn para natamāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn. 
\v 8 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ tilīꞌpināꞌtit nīn tuntūꞌ huan nac tej, nīn morralh, nīn pāntzi, nīn tumīn na mimbolsacaꞌn. Xmān nalīꞌpināꞌtit mimpālaꞌccaꞌn.
\v 9 Lāꞌ natatūnūꞌyāꞌtit mihuarachicaꞌn pero tūꞌ nalhakāꞌyāꞌtit kalhtuꞌ miluꞌxuꞌcaꞌn.
\p
\v 10 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Chuxatūya chic aꞌnlhā nachipināꞌtit, aꞌntzaꞌ natachokoyāꞌtit hasta aꞌxniꞌcaꞌ nataxtuyāꞌtit de huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. 
\v 11 Lāꞌ palh calhāhuā tūꞌ cātamānūyāniꞌ nac chakān chic lāꞌ palh tūꞌ cātakaxmatniꞌcuꞌtunāniꞌ aꞌntū huaꞌnāꞌtit, cataxtutit de huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nataxtuyāꞌtit, catincxtit mintojoncaꞌn para que nayuja huan pokxniꞌ na ixlakxtampūn mintojoncaꞌn. Chuntzaꞌ nalīmāsuꞌyuꞌyāꞌtit que xlacaꞌn natalēꞌn cuenta como tūꞌ takaxmatcuꞌtulh. Ixlīstuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ namin huan chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Dios nalacāxtlahuakōꞌ, xlacaꞌn lej natapātīniꞌn como tūꞌ takaxmatcuꞌtulh. Aꞌchulāꞌ natapātīniꞌn xlacaꞌn que huan tūꞌ tzeyā tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac Sodoma lāꞌ Gomorra ―hualh Jesús.
\p
\v 12 Taꞌaꞌlh huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ ixtamāsuꞌniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt que tasquiꞌnī nataxtāpalī ixtapāstacnaꞌcaꞌn. 
\v 13 Lāꞌ tamāxtulh lhūhuaꞌ tlajanaꞌnīꞌn. Lāꞌ ixcālīmūtlahua aceite lhūhuaꞌ īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ cāmātzeyīlh. 
\s Aꞌnchī līmaknīca Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mt. 14.1‑12; Lc. 9.7‑9
\p
\v 14 Lāꞌ huan rey Herodes kaxmatli ixpālacata Jesús como lhūhuaꞌ aꞌntī ixtalīchihuīnaꞌmāꞌna Jesús lāꞌ aꞌntū ixtlahua. Lāꞌ Herodes hualh:
\p ―Juan aꞌntī ixmāꞌkpaxīniꞌn lakahuanchokonīꞌt de huan līnīn. Uꞌtzaꞌ līkaꞌlhī līmāpaꞌksīn aꞌntū lītlahua huan lēꞌcnīn.
\p
\v 15 Lāꞌ makapitzīn ixtahuan:
\p ―Uꞌtzaꞌ Elías aꞌntī ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios xalaꞌ makāntzaꞌ. 
\p Lāꞌ āꞌmakapitzīn ixtahuampala:
\p ―Uꞌtzaꞌ aꞌctaꞌsanaꞌ huaꞌchi huan xalaꞌ makāntzaꞌ. 
\p
\v 16 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huanica Herodes aꞌntū tlahualh Jesús, xlaꞌ hualh:
\p ―Uꞌtzaꞌ Juan aꞌntī icmāꞌaꞌcchuꞌcunīniꞌlh. Xlaꞌ lakahuanchokonīꞌt lāꞌ taxtulh na ixlaclhniꞌ nīnīꞌn.
\p
\v 17 Huan Herodes māniꞌ ūꞌtzaꞌ māpaꞌksīlh lāꞌ māchiꞌpanīniꞌlh Juan lāꞌ māchīꞌnīniꞌlh nac pūlāchīꞌn por ixpālacata Herodías aꞌntī ixpuscāt Felipe ixuanīꞌt. Lāꞌ huāꞌmāꞌ Felipe ixtāꞌtin Herodes. Lāꞌ Herodes ixtāꞌtahuiꞌlanīꞌt huanmāꞌ puscāt.
\v 18 Lāꞌ Juan ixuaninīꞌt Herodes:
\p ―Tūꞌ līmakuan aꞌnchī tāꞌtōꞌlaꞌnīꞌtaꞌ ixpuscāt mintāꞌtin.
\p
\v 19 Uꞌtzaꞌ Herodías līlalh ixtāꞌcaꞌtza Juan lāꞌ ixmaknīcuꞌtun. Lāꞌ tūla ixmaknī
\v 20 porque Herodes ixjicuaꞌniꞌ Juan. Ixcaꞌtzī que lej tzeyā chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt Juan lāꞌ līlacatejtin ixlatlāꞌhuan. Lāꞌ Herodes tūꞌ makxtekli Herodías natlahuaniꞌ Juan nīn tuntūꞌ. Lāꞌ aꞌyuj Herodes māmakchuyīlh ixpālacata aꞌntū māsuꞌyulh Juan, pero ixkaxmatcuꞌtun.
\v 21 Pero milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Herodías tlahualh aꞌntū ixtlahuacuꞌtun. Herodes tlahualh ixcāꞌtaniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌlh ixcāꞌta. Cākantāyalh para nacātāꞌhuāꞌyan na ixchic xanapuxcuꞌnuꞌ lāꞌ xamāpaꞌksīniꞌnīꞌn lāꞌ generales aꞌntī ixtatāꞌscuja nac estado de Galilea. 
\v 22 Lāꞌ ixtzuꞌmaꞌjāt Herodías tanūlh lāꞌ luꞌcxli lāꞌ cāmakapāxuhualh Herodes lāꞌ aꞌntī ixcākantāyacanīꞌt. Lāꞌ huan rey huanilh huan tzuꞌmaꞌjāt:
\p ―Caquisquiꞌniꞌ chu aꞌntū lacasquiꞌnaꞌ lāꞌ quit naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ. 
\p
\v 23 Lāꞌ stuꞌtuꞌluꞌ huanilh:
\p ―Lej stuꞌncuaꞌ aꞌntū icuaniniꞌ. Naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ aꞌntū naquisquiꞌniꞌyaꞌ aꞌyuj iꞌtāt aꞌnlhā quit icmāpaꞌksī. 
\p
\v 24 Lāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt taxtulh lāꞌ kalhasquiꞌnīlh ixtzīꞌt:
\p ―¿Tuchū naꞌicsquiꞌn?
\p Lāꞌ xlaꞌ huanilh:
\p ―Nasquiꞌnaꞌ ixaꞌkxāk Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ.
\p
\v 25 Lāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt tuncan tanūlh aꞌnlhā ixuīꞌ huan rey lāꞌ hualh:
\p ―Iclacasquiꞌn ixaꞌkxāk Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ. Chuhuaꞌj tuncan naquimaxquīꞌyaꞌ nac lakatin pulātu.
\p
\v 26 Lāꞌ ūꞌtzaꞌ lej līlakaputzalh huan rey pero como stuꞌtuꞌluꞌ ixuanicanīꞌt huan tzuꞌmaꞌjāt lāꞌ como huan aꞌntī ixcākantāyacanīꞌt takaxmatli aꞌntū ixuanicanīꞌt, tūlalh xtāpalīlh ixtachihuīn.
\v 27 Lāꞌ tuncan huan rey māpaꞌksīlh kalhatin mayūlh para nalīmin ixaꞌkxāk Juan. Lāꞌ xlaꞌ aꞌlh nac pūlāchīꞌn lāꞌ aꞌcchuꞌculh.
\v 28 Lāꞌ līminca ixaꞌkxāk nac lakatin pulātu lāꞌ maxquīꞌca huan tzuꞌmaꞌjāt. Lāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt maxquīꞌlh ixtzīꞌt.
\p
\v 29 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ cāmācatzīnīca īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Juan, xlacaꞌn tamilh lāꞌ tasacli ixmacniꞌ lāꞌ tamāꞌcnūlh nac lakatin taponkniꞌ.
\s Jesús cāmāhuīꞌlh lakaquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mt. 14.13‑21; Lc. 9.10‑17; Jn. 6.1‑14
\p
\v 30 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jesús talaktaspiꞌtli, tahuanikōꞌlh huāk aꞌntū ixtatlahuanīꞌt lāꞌ aꞌntū ixtamāsuꞌyunīꞌt.
\v 31 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Cataꞌntit xmān huiꞌxinaꞌn lāꞌ caquilātāꞌmiuj aꞌnlhā nīn tintīꞌ aꞌnan lāꞌ najaxāujtit macstiꞌnaꞌj. 
\p Lej lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtaquīlakla Jesús lāꞌ chuntzaꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tūla ixtahuāꞌyan.
\v 32 Lāꞌ tatojōlh nac lakatin barco xmān xlacaꞌn lāꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌna aꞌnlhā tintīꞌ ixaꞌnan.
\v 33 Lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌna lāꞌ talakapasli. Lāꞌ xalanīꞌn lakatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ catojon tatuꞌjnulh aꞌntzaꞌ lāꞌ tachāꞌlh pūꞌla.
\v 34 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús taxtulh de huan barco, cālaktzīꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ cālakalhuꞌmalh como tatasuꞌyulh huaꞌchi borregos aꞌntūn tūꞌ ixtakaꞌlhī aꞌntī nacāmaktakaꞌlha. Lāꞌ tzuculh cāmāsuꞌniꞌ lhūhuaꞌ catūhuā.
\v 35 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ īꞌsmalankaꞌnamāꞌ, huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn talakmilh Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Kōtanūtzaꞌ lāꞌ huāꞌtzāꞌ tūꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ. 
\v 36 Cacāmacapi huan tachiꞌxcuhuīꞌt para que nataꞌaꞌn natatamāhua ixlīhuaꞌtcaꞌn nac cāꞌranchujnuꞌ lāꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ como tūꞌ takaꞌlhī aꞌntū natahuaꞌ xlacaꞌn.
\p
\v 37 Pero Jesús cākalhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn cacāmāhuīꞌtit.
\p Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Lej lhūhuaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ tasquiꞌnī lej makān namakscujcan lāꞌ chuntzaꞌ tzē nalītamāhuacan pāntzi aꞌntū naꞌiccāmāhuīꞌyāuj xlacaꞌn.
\p
\v 38 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Lhā maclāꞌt pāntzi kaꞌlhīꞌyāꞌtit? Caquīlaktzīꞌntit. 
\p Lāꞌ taquīlaktzīꞌlh lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tacaꞌtzīlh, tahuanilh: 
\p ―Macquitzis pāntzi lāꞌ tantuꞌ squīꞌtiꞌ.
\p
\v 39 Lāꞌ xlaꞌ cāmāpaꞌksīlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmālacpitzitit lāꞌ xtuncnuꞌ catatahuiꞌlh pūlacatunuꞌ nac cāꞌseketniꞌ.
\p
\v 40 Lāꞌ ixaꞌnan pūlacatunuꞌ aꞌnlhā tatahuiꞌlh lakatin ciento. Lāꞌ nā ixaꞌnan āꞌmakapitzīn pūlacatunuꞌ aꞌnlhā tatahuiꞌlh tuꞌpuꞌxamacāuj.
\v 41 Lāꞌ Jesús cātayalh huan macquitzis pāntzi lāꞌ huan tantuꞌ squīꞌtiꞌ lāꞌ talacayāhualh nac aꞌkapūn lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios lāꞌ cheꞌkelh huan pāntzi lāꞌ cāmaxquīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Lāꞌ xlacaꞌn tamālacpitziniꞌlh na ixlaclhniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ nā cāmālacpitziniꞌlh huan tantuꞌ squīꞌtiꞌ ixlīhuākcaꞌn. 
\v 42 Lāꞌ tahuaꞌlh ixlīhuākcaꞌn lāꞌ takaꞌsli.
\v 43 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tahuāꞌyankōꞌlh, tamākēstokli huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn xalacpītzin pāntzi lāꞌ squīꞌtiꞌ. Lāꞌ lītatzumalh pācāujtuꞌ chaꞌxta aꞌntū aꞌkatāxtūniꞌlh. 
\v 44 Lāꞌ aꞌntīn tahuāꞌyalh lakaquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn ixtahuanīꞌt.
\s Jesús tlāꞌhualh na ixkalhniꞌ huan xcān
\r Mt. 14.22‑27; Jn. 6.16‑21
\p
\v 45 Lāꞌ chu tuncan Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn: 
\p ―Catojōꞌtit nac barco lāꞌ capūꞌlaꞌtit tintacut huan mar para nac Betsaida līhuan quit naꞌiccāmacāꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 46 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixcāmacāꞌnkōꞌnīꞌttzaꞌ, xlaꞌ aꞌlh huan nac kēstīn para nakalhtōꞌkaꞌ.
\v 47 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tāꞌcnūlh huan chiꞌchiniꞌ, Jesús ixaꞌcstu ixuīꞌ nac tiꞌyaꞌt līhuan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixtaꞌaꞌmāꞌna nac barco ixpuꞌnan mar.
\v 48 Lāꞌ Jesús laktzīꞌlh aꞌnchī tūlalh xaꞌnca ixaꞌn huan barco como lej ixūꞌnumāꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtuncuīniꞌmāꞌtzaꞌ, Jesús cālakmilh. Lāꞌ ixtlāꞌhuantēlha na ixkalhniꞌ huan xcān lāꞌ ixcātēlakataxtumāꞌ.
\v 49‑50 Lāꞌ xlacaꞌn talaktzīꞌlh lāꞌ tajicuaꞌlh lāꞌ tataꞌsalh. Como ixlīhuākcaꞌn talaktzīꞌlh catīhuā ixkalhtlāꞌhuantēlha huan xcān, tapuhualh ixtalakachuyamāꞌna lāꞌ ūꞌtzaꞌ lej talījicuaꞌlh. Lāꞌ chu tuncan Jesús cātāꞌchihuīnaꞌlh xlacaꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huixcānaꞌj cacaꞌtzītit lāꞌ tūꞌ cajicuaꞌntit. Quit aꞌntī icmimāꞌ.
\p
\v 51 Lāꞌ tojōlh nac barco aꞌnlhā ixtahuiꞌlānaꞌ xlacaꞌn lāꞌ caꞌcslalh huan ūꞌniꞌ. Lāꞌ xlacaꞌn lej talēꞌcnīlh. 
\v 52 Lāꞌ aꞌyuj ixtalaktzīꞌnīꞌt aꞌnchī Jesús mālhuhuīlh huan pāntzi, lāꞌ tūꞌ ixtamāchekxī tichū Jesús. 
\s Jesús cāmātzeyīlh huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Genesaret
\r Mt. 14.34‑36
\p
\v 53 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh tintacut huan xcān, lāꞌ tachāꞌlh huan nac tiꞌyaꞌt aꞌnlhā huanican Genesaret lāꞌ tachīꞌjūlh ixbarcocaꞌn. 
\v 54 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tataxtulh de nac barco, huan tachiꞌxcuhuīꞌt talakapasli Jesús.
\v 55 Lāꞌ palaj taꞌaꞌlh lakachu lāꞌ tzucuca cālīmincan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn nac laclajnaꞌ. Cālēꞌnca chu aꞌnlhā huanca que ixuīꞌ Jesús.
\v 56 Lāꞌ chu calhāhuā tanūlh nac lactiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ nac xcānsipejniꞌ lāꞌ cāꞌranchujnuꞌ, ixcāmāpīꞌcan huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn nac lītamāuj lāꞌ īꞌsquiꞌniꞌcan Jesús que cacāmakxtekli xmān taxaꞌma ixtampān ixluꞌxuꞌ. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntīn taxaꞌmalh ixluꞌxuꞌ tatzeyankōꞌlh. 
\c 7
\s Aꞌntū cāmātlahuī xakoꞌhuaꞌjuaꞌ huan chiꞌxcuhuīꞌn 
\r Mt. 15.1‑20
\p
\v 1 Lāꞌ talaktakēstokli Jesús fariseosnuꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley xalanīꞌn nac Jerusalén aꞌntī ixtalakminīꞌt Jesús.
\v 2 Ixtalaktzīꞌnīꞌt makapitzīn īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jesús aꞌntī ixtahuāꞌyamāꞌna lāꞌ tūꞌ xaꞌnca ixtamakachaꞌkaꞌnīꞌt pūꞌla.
\v 3 Tūꞌ chuntzaꞌ ixtatlahua huan fariseosnuꞌ lāꞌ ixlīhuākcaꞌn huan āꞌmakapitzīn israelitas. Palh xlacaꞌn tūꞌ pūꞌla ixtamakachaꞌkaꞌn chu aꞌnchī tasquiꞌnī, tūꞌ ixtahuāꞌyan como ixtaꞌaꞌcnīniꞌniꞌ ixtalanāncaꞌn īꞌxūꞌyāpapnaꞌcaꞌn. 
\v 4 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaquītaspiꞌta de nac lītamāuj, tūꞌ ixtahuāꞌyan palh tūꞌ xaꞌnca ixtamakachaꞌkaꞌn pūꞌla. Lāꞌ ixtatlōkentaxtū lhūhuaꞌ ixtalanāncaꞌn īꞌxūꞌyāpapnaꞌcaꞌn huaꞌchi aꞌnchī talīpūcheꞌkēꞌ vasos lāꞌ xālu lāꞌ tamacatzucun de līcāꞌn lāꞌ īꞌxtiꞌcatcaꞌn.
\v 5 Lāꞌ takalhasquiꞌniꞌlh Jesús huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley:
\p ―¿Aꞌchīꞌ miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tūꞌ tatlōkentaxtū aꞌntū quixūꞌyāpapnaꞌcaꞌn quincātamāsuꞌniꞌn? Chu tahuāꞌyan lāꞌ tūꞌ pūꞌla tamakachaꞌkaꞌn aꞌnchī tasquiꞌnī.
\p
\v 6 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit lakatuꞌ milacancaꞌn. Mimpālacatacaꞌn lītzoꞌkli huan profeta Isaías aꞌnlhā tatzoꞌkniꞌ:
\q Huāꞌ tamāꞌna tachiꞌxcuhuīꞌt xmān tahuan palh quintaꞌaꞌcnīniꞌniꞌ pero tūꞌ tapāstaca aꞌntū iccālīmāpaꞌksīlh.
\q
\v 7 Chu tlakaj quintamācāꞌtanī como aꞌntūn tamāsuꞌyu huaꞌchilh quilīmāpaꞌksīn, ūꞌtzaꞌ xmān ixtapuhuāncaꞌn huan chiꞌxcuhuīꞌn.
\m Chuntzaꞌ tzoꞌkli Isaías.
\p
\v 8 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Lāꞌ huiꞌxinaꞌn mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios para natlōkentaxtūyāꞌtit ixtalanāncaꞌn mixūꞌyāpapnaꞌcaꞌn. Huiꞌxinaꞌn pūcheꞌkēꞌyāꞌtit xālusnuꞌ lāꞌ vasosnuꞌ aꞌnchī tasquiꞌnī lāꞌ tlahuaꞌyāꞌtit lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn talanān.
\p
\v 9 Lāꞌ nā cāhuanilh:
\p ―Puhuaꞌnāꞌtit que tzey aꞌnchī mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios para natlōkentaxtūyāꞌtit mintalanāncaꞌn. 
\v 10 Aꞌnlhā tzoꞌkli Moisés, chuntzaꞌ hualh:
\q Cacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌ mintātaꞌ lāꞌ mintzīꞌt.
\m Lāꞌ Moisés nā hualh:
\q Camāmaknīnīniꞌnca huan aꞌntīn tamacapūlhca ixtātaꞌ o ixtzīꞌt.
\m
\v 11 Pero huiꞌxinaꞌn xtunc huaꞌnāꞌtit. Lāꞌ huiꞌxinaꞌn māsuꞌyuꞌyāꞌtit palh kalhatin chiꞌxcuꞌ tzē nahuani ixtātaꞌ o ixtzīꞌt: “Tūla icmaktāyayāniꞌ porque ixlīhuāk aꞌntū ickaꞌlhī, ūꞌtzaꞌ Corbán” ―huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: icmālacnūniꞌnīꞌttzaꞌ Dios―.
\v 12 Lāꞌ chuntzaꞌ tūꞌ makxtekāꞌtit nacāmaktāya ixtātaꞌ lāꞌ ixtzīꞌt.
\v 13 Huiꞌxinaꞌn mākēnūꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Dios como māsuꞌyuꞌyāꞌtit que tasquiꞌnī natlōkentaxtūcan ixtalanāncaꞌn mixūꞌyāpapnaꞌcaꞌn. Lāꞌ lhūhuaꞌ āꞌcatūhuā tlahuaꞌyāꞌtit huaꞌchi huan tamāꞌna ―hualh Jesús. 
\p
\v 14 Lāꞌ Jesús cāmātaꞌsīlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Caquilākaxmatui milīhuākcaꞌn lāꞌ camāchekxīꞌtit. 
\v 15 Tūꞌ aꞌnan nīn tuntūꞌ aꞌntū naquilhtanū huan chiꞌxcuꞌ huaꞌchi līhuaꞌt lāꞌ chuntzaꞌ nalīkaꞌlhī ixtalaclēꞌiꞌ. Pero aꞌntū naquilhtaxtu de kalhatin chiꞌxcuꞌ huaꞌchi tūꞌ tzey tachihuīn, ūꞌtzaꞌ nalīkaꞌlhī ixtalaclēꞌiꞌ.
\v 16 Cuenta catlahuaꞌtit aꞌntū kaxpaꞌtāꞌtit ―hualh Jesús.
\p
\v 17 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtanūnīꞌt nac chic, tūꞌtzaꞌ ixaꞌnan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhasquiꞌnīlh tuchū ixuanicuꞌtun huan aꞌntū lītalacastuca. 
\v 18 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā huiꞌxinaꞌn ¿chā tūꞌ māchekxīꞌyāꞌtit? Caꞌtzīyāꞌtit que chuxatū aꞌntū naquilhtanū kalhatin chiꞌxcuꞌ, xlaꞌ tūꞌ catilīlalh koꞌhuaꞌjuaꞌ.
\v 19 Uꞌtzaꞌ xmān tanū na ixpān lāꞌ chuntzaꞌ taxtu. Tūꞌ catitanūlh na ixtapāstacnaꞌ.
\p Chuntzaꞌ līmāsuꞌyulh que huāk tzey aꞌntū huaꞌyāuj. 
\v 20 Lāꞌ Jesús huampā:
\p ―Aꞌntū quilhtaxtu kalhatin chiꞌxcuꞌ, ūꞌtzaꞌ koꞌhuaꞌjuaꞌ nalīla.
\v 21 Palh tūꞌ tzey ixtapāstacnaꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ, xlaꞌ napuhuan aꞌntūn tūꞌ tzey. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ nalīmakpuscātīniꞌn lāꞌ nalītlahua talākalhīꞌn lāꞌ nalīmaknīniꞌn. 
\v 22 Lāꞌ nakaꞌlhānaꞌn lāꞌ nakaꞌlhīcuꞌtun aꞌntū ixlaꞌ āꞌchāꞌtin lāꞌ natlahua aꞌntūn tūꞌ tzey. Lāꞌ natampiꞌlhīniꞌn lāꞌ naꞌaꞌkxokonuꞌn lāꞌ natlahua aꞌntūn koꞌhuaꞌjuaꞌ lāꞌ nalakcaꞌtzanaꞌn lāꞌ naꞌaꞌksaꞌnan lāꞌ lej nakaꞌtlaꞌjcaꞌtzī lāꞌ tūꞌ tzey ixtapāstacnaꞌ nakaꞌlhī.
\v 23 Huāk huāꞌ tamāꞌna tūꞌ tzey lāꞌ tamātlahuī koꞌhuaꞌjuaꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ. Nā huāꞌ tamāꞌna tataxtu de ixchakān kalhatin chiꞌxcuꞌ como tūꞌ tzey ixtapāstacnaꞌ ―hualh Jesús.
\s Huan puscāt makatiyātiꞌ kalhlakaꞌīꞌlh Jesús
\r Mt. 15.21‑28
\p
\v 24 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús huankōꞌlh, xlaꞌ taxtulh lāꞌ aꞌlh āꞌlacatin aꞌnlhā tahuiꞌlānaꞌ huan lakatuꞌ cāꞌlacchicniꞌ aꞌntū huanican Tiro lāꞌ Sidón. Lāꞌ tanūlh nac lakatin chic. Ixlacasquiꞌn que nīn tintīꞌ ixcaꞌtzīlh que ixuīꞌ aꞌntzaꞌ pero tūlalh tatzēꞌkli.
\v 25 Tuncan milh kalhatin puscāt. Lāꞌ ixtzuꞌmaꞌjāt huan puscāt ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ. Lāꞌ como mācaꞌtzīnīca que ixchinīꞌt Jesús, lakmilh lāꞌ tatzokostaniꞌlh. 
\v 26 Lāꞌ huan puscāt tūꞌ israelita ixuanīꞌt; xlaꞌ sirofenicia ixuanīꞌt. Lāꞌ lej īꞌsquiꞌniꞌ talakalhuꞌmān que camāxtuniꞌlh ixtzuꞌmaꞌjāt huan tlajanaꞌ.
\v 27 Pero Jesús huanilh:
\p ―Pūꞌla catakaꞌsli huan camanaꞌ. Tūꞌ līmakuan maklhtīcan ixpāntzicaꞌn huan camanaꞌ lāꞌ nacāmaxquīꞌcan huan chichīn.
\p
\v 28 Lāꞌ huan puscāt kalhtīlh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ, Māpaꞌksīniꞌ. Uꞌtzaꞌ iccaꞌtzī. Pero huan chichīn tzēn tasacuaꞌ ixkalhspulamcaꞌn camanaꞌ na ixtampīn mesa.
\p
\v 29 Lāꞌ tuncan Jesús huanilh:
\p ―Xaꞌnca māchekxīꞌyaꞌ. Tzētzaꞌ napinaꞌ na minchic. Huan tlajanaꞌ taxtuniꞌlhtzaꞌ mintzuꞌmaꞌjāt.
\p
\v 30 Lāꞌ huan puscāt aꞌlh na ixchic. Lāꞌ ixtzuꞌmaꞌjāt ixmāꞌ nac tamaꞌ lāꞌ ixtasuꞌyutzaꞌ que huan tlajanaꞌ ixtaxtuniꞌnīꞌttzaꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī tūla ixaꞌkahuānaꞌn lāꞌ tūla ixchihuīnaꞌn xaꞌnca
\p
\v 31 Lāꞌ Jesús taxtulh de nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌntū huanican Tiro lāꞌ tētaxtulh nac Sidón lāꞌ aꞌnlhā ixmāpaꞌksī Decápolis. Lāꞌ taspiꞌtli huan nac mar aꞌntū huanican Galilea.
\v 32 Lāꞌ līminiꞌca kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntīn tūꞌ ixaꞌkahuānaꞌn lāꞌ tūla ixchihuīnaꞌn xaꞌnca. Lāꞌ lej squiꞌniꞌca que caxaꞌmalh.
\v 33 Lāꞌ Jesús lēꞌlh lacachunaꞌj huan chiꞌxcuꞌ de aꞌnlhā ixtatakēstoka tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ mānūniꞌlh ixmakspulh na ixaꞌkaꞌxkoꞌlh. Lāꞌ chojmanīlh ixmacan lāꞌ nā xaꞌmalh na īꞌsīꞌmakāꞌt huan chiꞌxcuꞌ.
\v 34 Lāꞌ Jesús talacayāhualh nac aꞌkapūn. Pānīlh lāꞌ hualh:
\p ―¡Efata! ―huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun: ¡Catalaquīꞌlh! 
\p
\v 35 Lāꞌ chu tuncan tatzeyalh ixaꞌkaꞌchakān huan chiꞌxcuꞌ lāꞌ kaxmatli. Lāꞌ tzeyalh īꞌsīꞌmakāꞌt lāꞌ tzētzaꞌ ixchihuīnaꞌn xaꞌnca.
\v 36 Lāꞌ Jesús stuꞌtuꞌluꞌ cāhuanilh huan tachiꞌxcuhuīꞌt: 
\p ―Nīn tintīꞌ tihuaꞌniꞌyāꞌtit.
\p Pero tūꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌlh, lāꞌ āꞌchulāꞌ tamācaꞌtzīnīniꞌlh. 
\v 37 Lāꞌ xlacaꞌn aꞌntī cāmācaꞌtzīnīca lej ixtalēꞌcnī lāꞌ tahualh:
\p ―Huāk aꞌntū tlahuanīꞌt, huāk tzey. Uꞌtzaꞌ cāmāꞌaꞌkahuanī aꞌntī sordo lāꞌ cāmāchihuīnī aꞌntī kōꞌkoꞌ. 
\c 8
\s Jesús cāmāhuīꞌlh lakatāꞌtiꞌ mil tachiꞌxcuhuīꞌt 
\r Mt. 15.32‑39
\p
\v 1 Lāꞌ huāꞌ tamāꞌna chiꞌchiniꞌ ixtatakēstoknīꞌt huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ tūꞌ ixaꞌnan aꞌntū natahuaꞌ. Lāꞌ Jesús cātaꞌsaniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāhuanilh: 
\p
\v 2 ―Iccālakalhuꞌman huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Tuꞌtumaꞌjtzaꞌ quintatāꞌlahuiꞌlānaꞌ huāꞌtzāꞌ lāꞌ tūꞌtzaꞌ takaꞌlhī aꞌntūn tahuaꞌ.
\v 3 Lāꞌ palh xaꞌiccāmacāꞌlh na ixchiccaꞌn lāꞌ tūꞌ tahuāꞌyanīꞌt, lej ixtaxlejuaꞌnalh nac tej lāꞌ tūꞌ ixtatāyaniꞌlh. Lāꞌ makapitzīn de xlacaꞌn taminīꞌtaꞌnchaꞌ lej makat.
\p
\v 4 Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhtīlh:
\p ―Lāꞌ ¿chichū nacālīmāhuīꞌyāuj huan tachiꞌxcuhuīꞌt huāꞌtzāꞌ aꞌnlhā tintīꞌ lahuīꞌ?
\p
\v 5 Lāꞌ xlaꞌ cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Lhā maclāꞌt pāntzi kaꞌlhīꞌyāꞌtit?
\p Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīlh:
\p ―Mactojon.
\p
\v 6 Lāꞌ tuncan Jesús māpaꞌksīlh catatahuiꞌlalh huan tachiꞌxcuhuīꞌt nac tiꞌyaꞌt. Lāꞌ cātayalh huan mactojon pāntzi lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios. Lāꞌ cāmālacpitziniꞌlh lāꞌ cāmaxquīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn para natamaxquīꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ chuntzaꞌ tatlahualh.
\v 7 Lāꞌ nā ixtakaꞌlhī makapitzīn tiꞌnaꞌj squīꞌtiꞌ lāꞌ Jesús maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios por huan squīꞌtiꞌ. Lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmālacpitziniꞌtit.
\p
\v 8 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tahuāꞌyalh lāꞌ talēkaꞌsli. Lāꞌ tamākēstokli xalacpītzin aꞌntūn taꞌaꞌkatāxtūlh lāꞌ tamātzumalh pātojon chāꞌxta.
\v 9 Lāꞌ aꞌntīn tahuāꞌyalh huaꞌchi lakatāꞌtiꞌ mil ixtahuanīꞌt. Lāꞌ Jesús cāmacāꞌlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt na ixchiccaꞌn. 
\v 10 Lāꞌ tuncan xlaꞌ lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatojōlh nac barco lāꞌ tachāꞌlh aꞌnlhā ixmāpaꞌksī huan cāꞌlacchicniꞌ Dalmanuta.
\s Huan fariseosnuꞌ tasquiꞌniꞌlh Jesús que catlahualh lakatin lēꞌcnīn
\r Mt. 16.1‑4; Lc. 12.54‑56
\p
\v 11 Lāꞌ huan fariseosnuꞌ talakmilh lāꞌ tatzuculh tatāꞌlāstaꞌla Jesús. Lāꞌ tasquiꞌnli lakatin lēꞌcnīn aꞌntū nalītasuꞌyu que xlaꞌ xalaꞌ nac aꞌkapūn. Tasquiꞌnli como xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun. 
\v 12 Lāꞌ Jesús pānīlh con pōꞌktu ixaꞌclhcunuc lāꞌ hualh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ huan aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ chuhuaꞌj tasquiꞌn lēꞌcnīn? Lej stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Huiꞌxinaꞌn aꞌntī huiꞌlānaꞌntit chuhuaꞌj tūꞌ caticātamāsuꞌniꞌniꞌ huan lēꞌcnīn.
\p
\v 13 Lāꞌ cāmakxtekli lāꞌ tojōpā huan nac barco lāꞌ aꞌlh tintacut.
\s Ixlevaduracaꞌn fariseosnuꞌ
\r Mt. 16.5‑12
\p
\v 14 Lāꞌ xmān ixaꞌnan mactin pāntzi nac barco como ixtapātzaꞌnkānīꞌt lāꞌ tūꞌ talēꞌlh pāntzi.
\v 15 Lāꞌ Jesús cāmaxquīꞌlh tapāstacnaꞌ lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit lāꞌ catamaktakaꞌlhtit de ixlevaduracaꞌn huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan Herodes.
\p
\v 16 Lāꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn talātāꞌchihuīnaꞌlh lāꞌ talāhuanilh:
\p ―Chōꞌla ūꞌtzaꞌ līhualh chuntzaꞌ como tūꞌ līmiuj pāntzi.
\p
\v 17 Lāꞌ Jesús ixcaꞌtzī que xlacaꞌn tūꞌ ixtamāchekxī aꞌnchī ixlīchihuīnaꞌmāꞌ ixpālacata aꞌntūn tamāsuꞌyu huan fariseosnuꞌ lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn: 
\p ―¿Aꞌchīꞌ cāpātaꞌlayāniꞌ ixpālacata huan pāntzi aꞌntūn tūꞌ lītaꞌntit? ¿Chu tūꞌ cuenta tlahuaꞌyāꞌtit nīn māchekxīꞌyāꞌtit? ¿Chu tūꞌ kaꞌlhīꞌyāꞌtit miꞌaꞌclhcunuccaꞌn para napūpāstacnaꞌnāꞌtit?
\v 18 Kaꞌlhīꞌyāꞌtit milakastapuncaꞌn. ¿Chu tūꞌ laktzīꞌnāꞌtit? Kaꞌlhīꞌyāꞌtit miꞌaꞌkaꞌxkoꞌlhcaꞌn. ¿Chu tūꞌ aꞌkahuāꞌnaꞌnāꞌtit? ¿Chu tūla pāstacnaꞌnāꞌtit?
\v 19 Aꞌxniꞌcaꞌ iccācheꞌkelh huan macquitzis pāntzi lāꞌ ūꞌtzaꞌ iccālīmāhuīꞌlh lakaquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn, ¿lhā lakalāꞌt chāꞌxta līmātzumaꞌtit xalacpītzin aꞌntū mākēstoktit?
\p Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīlh:
\p ―Pācāujtuꞌ.
\p
\v 20 Lāꞌ xlaꞌ hualh:
\p ―Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ iccācheꞌkelh huan mactojon pāntzi lāꞌ ūꞌtzaꞌ iccālīmāhuīꞌlh lakatāꞌtiꞌ mil, ¿lhā lakalāꞌt chāꞌxta līmātzumaꞌtit xalacpītzin aꞌntū mākēstoktit?
\p Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīlh:
\p ―Pātojon.
\p
\v 21 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿chu tūnaꞌj māchekxīꞌyāꞌtit?
\s Jesús mālacahuānīlh kalhatin lakatzīꞌn nac cāꞌlacchicniꞌ Betsaida
\p
\v 22 Lāꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tachāꞌlh huan nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌntū huanican Betsaida lāꞌ līminiꞌca Jesús kalhatin lakatzīꞌn lāꞌ lej squiꞌniꞌca que caxaꞌmalh huan chiꞌxcuꞌ xalakatzīꞌn.
\v 23 Lāꞌ makachiꞌpalh lāꞌ makachiꞌpalēꞌlh huan lakatzīꞌn na ixquilhtūn cāꞌlacchicniꞌ. Chojmanīlh ixlakastapun lāꞌ xaꞌmaniꞌlh na ixlakastapun lāꞌ kalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Tuchū laꞌktzīꞌnaꞌ?
\p
\v 24 Lāꞌ xlaꞌ talakapākēꞌlh lāꞌ hualh:
\p ―Iccālaktzīꞌn chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntīn talatlāꞌhuan. Tatasuꞌyu huaꞌchi xakalhannaꞌ quiꞌhuīꞌn como tūnaꞌj xaꞌnca iclacahuānaꞌn.
\p
\v 25 Lāꞌ tuncan xaꞌmaniꞌpā na ixlakastapun. Lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ talakapākēꞌpā lāꞌ tzeyalh lāꞌ xaꞌnca lacahuānaꞌlh.
\p
\v 26 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Stuꞌnc capit na minchic lāꞌ tūꞌ titētanūꞌyaꞌ huan nac cāꞌlacchicniꞌ. Nīn tintīꞌ nacāhuaniꞌyaꞌ xalaꞌ nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnchī lītzeyaꞌnti. 
\s Pedro mālacstūꞌncli que Jesús ūꞌtzaꞌ Cristo aꞌntī Dios lacsacli
\r Mt. 16.13‑20; Lc. 9.18‑21
\p
\v 27 Lāꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh huan nac makapitzīn cāꞌlacchicniꞌ aꞌntzaꞌ aꞌnlhā huanican Cesarea de Filipo. Lāꞌ līhuan ixtaꞌaꞌmāꞌna, xlaꞌ cākalhasquiꞌnīlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, ¿chichūn tahuan de quimpālacata? 
\p
\v 28 Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīniꞌlh:
\p ―Makapitzīn tahuan palh huiꞌx Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ lāꞌ āꞌmakapitzīn tahuan palh huiꞌx huan Elías lāꞌ āꞌmakapitzīn huampala tahuan palh huiꞌx chōꞌla kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ.
\p
\v 29 Lāꞌ tuncan cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ huiꞌxinaꞌn, ¿chichū huaꞌnāꞌtit tichūn quit? 
\p Lāꞌ Pedro kalhtīniꞌlh:
\p ―Huiꞌx Cristo aꞌntī Dios lacsacli.
\p
\v 30 Lāꞌ cāmāpaꞌksīlh que tūꞌ catitahuanilh nīn tintīꞌ palh ūꞌtzaꞌ huan Cristo aꞌntī Dios lacsacli. 
\s Jesús hualh que xlaꞌ kaꞌlhī nanī
\r Mt. 16.21‑28; Lc. 9.22‑27
\p
\v 31 Lāꞌ Jesús tzuculh cāmāsuꞌniꞌ chuntzaꞌ:
\p ―Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ tasquiꞌnī lej naquimāpātīnīcan. Huan xanapuxcuꞌnuꞌ de huan lītokpān lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley, xlacaꞌn naquintalakmakaꞌn lāꞌ naquintamaknī. Lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌiclakahuanchoko. 
\p
\v 32 Lāꞌ lacastuꞌnc hualh huāꞌmāꞌ tachihuīn. Lāꞌ tuncan Pedro lēꞌlh lacachunaꞌj lāꞌ tzēꞌk huanilh que tūꞌ cahualh chuntzaꞌ.
\v 33 Lāꞌ Jesús cālaktalakspiꞌtli lāꞌ cālaktzīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ lacaquilhnīlh Pedro lāꞌ huanilh:
\p ―Catakēnuꞌ. Huiꞌx pāstacnaꞌnaꞌ ixtapāstacnaꞌ huan koꞌtiꞌtiꞌ. Lāꞌ tūꞌ pāstacnaꞌnaꞌ ixtapāstacnaꞌ Dios. 
\p
\v 34 Lāꞌ Jesús cātaꞌsaniꞌlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Palh catīhuā tapaꞌksīcuꞌtun con quit, tūlatzaꞌ catipāstacli xmān aꞌnchī xlaꞌ lacasquiꞌn. Calīhuiꞌlīlh natlahua quintapuhuān aꞌyuj capātīniꞌlh huaꞌchi quit naꞌicpātīniꞌn lāꞌ caquistālaniꞌlh.
\v 35 Huan aꞌntīn tapūtaxtucuꞌtun de huan aꞌntū natapātīniꞌn por quimpālacata, tūꞌ catitakaꞌlhīlh ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu. Lāꞌ huan aꞌntī natapātīniꞌn aꞌyuj natanī por quimpālacata lāꞌ ixpālacata huan xatzey tachihuīn, xlacaꞌn natakaꞌlhī ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu.
\v 36 Lāꞌ palh kalhatin chiꞌxcuꞌ ixtlajalh ixlīhuāk xalaꞌ nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, nīn tuntūꞌ ixtapalh huāꞌmāꞌ palh tūꞌ kaꞌlhī ixquilhtamacuj para pōꞌktu. 
\v 37 Tūꞌ aꞌnan aꞌntū xlaꞌ tzē namāstāꞌ para nakaꞌlhī ixquilhtamacuj para pōꞌktu.
\v 38 Huan tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ chuhuaꞌj taputza āꞌmakxtum dios. Palh chuxatī de huiꞌxinaꞌn nalīmāxanaꞌnāꞌtit na ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ nalīmāxanaꞌnāꞌtit quimpālacata lāꞌ ixpālacata aꞌntū icmāsuꞌyu, ūꞌtzaꞌ naꞌiclīmāxanaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicmimpala. Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ naꞌickaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn quinTātaꞌ Dios lāꞌ naquintatāꞌmin huan ixángeles aꞌntī lej tzey.

\c 9
\p
\v 1 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Aꞌnan makapitzīn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ huāꞌtzāꞌ chuhuaꞌj lāꞌ xlacaꞌn tūꞌ catitanīlh aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj natalaktzīꞌn ixlīmāpaꞌksīn Dios lāꞌ aꞌnchī namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ.
\s Jesús taxtāpalīlh lāꞌ xtunc tasuꞌyulh
\r Mt. 17.1‑13; Lc. 9.28‑36
\p
\v 2 Lāꞌ ixlīlakachāxan chiꞌchiniꞌ Jesús cālēꞌlh Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan lāꞌ tatāꞌaꞌlh. Xmān ixkalhatāꞌtiꞌcaꞌn taꞌaꞌlh huan nac tālhmāꞌn kēstīn lāꞌ tāꞌcxtulh. Lāꞌ aꞌntzaꞌ taxtāpalīlh Jesús lāꞌ xtunc ixtasuꞌyu na ixlacapūncaꞌn.
\v 3 Lāꞌ ixluꞌxuꞌ lej xkakalh lāꞌ lej smuꞌyonkoꞌ lalh hasta ixlakachiꞌpanaꞌn. Lāꞌ tūꞌ aꞌnan āꞌcatīhuā nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ aꞌntī mālacastuca aꞌnchī lakcheꞌkēꞌcanīꞌt. 
\v 4 Lāꞌ cātasuꞌyuniꞌlh Elías lāꞌ Moisés lāꞌ ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌna Jesús.
\v 5 Lāꞌ Pedro huanilh Jesús:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, xalītzey huiꞌlānaꞌuj huāꞌtzāꞌ. Naꞌictlahuayāuj huāꞌtzāꞌ lakatuꞌtun mūꞌxtaꞌkaꞌ; lakatin milaꞌ nala lāꞌ āꞌlakatin ixlaꞌ Moisés lāꞌ āꞌlakatin ixlaꞌ Elías.
\p
\v 6 Chuntzaꞌ hualh Pedro como tūꞌ ixcaꞌtzī aꞌnchī ixualh como ixtuꞌtuncaꞌn lej tajicuaꞌlh. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ līhualh chuntzaꞌ.
\v 7 Lāꞌ milh lakatin poklhnuꞌ lāꞌ cālītamacxtiꞌliꞌlh. Lāꞌ takaxmatli lakatin tachihuīn nac huan poklhnuꞌ aꞌntū hualh:
\p ―Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quiꞌOꞌkxaꞌ lāꞌ lej icpāxquīꞌ. Cakaxpaꞌttit aꞌntū huan.
\p
\v 8 Lāꞌ tuncan lacapalh talaktzīꞌlh lāꞌ nīn tintīꞌ ixaꞌnan āꞌchāꞌtin; xmān Jesús ixaꞌcstu talaktzīꞌlh. 
\p
\v 9 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtayujmāꞌna nac huan kēstīn, Jesús cāmāpaꞌksīlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Nīn tintīꞌ tihuaꞌniꞌyāꞌtit aꞌntū laktzīꞌnīꞌtaꞌntit. Tūꞌ catihuaꞌntit hasta aꞌxniꞌcaꞌ huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nalakahuanchoko de na ixlaclhpuꞌnancaꞌn nīnīꞌn. 
\p
\v 10 Lāꞌ tzēꞌk tacaꞌtzīlh huāꞌmāꞌ tachihuīn lāꞌ ixtalākalhasquiꞌnī:
\p ―¿Tuchū huanicuꞌtun huāꞌ lakahuanchokocan de na ixlaclhpuꞌnancaꞌn nīnīꞌn?
\p
\v 11 Lāꞌ takalhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Aꞌchīꞌ tahuan huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley palh tasquiꞌnī que xapūꞌla namin Elías lāꞌ āꞌcalīstān namin huan Cristo aꞌntī Dios lacsacuiꞌlīnīꞌt?
\p
\v 12 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ huāꞌmāꞌ. Pūꞌla namin Elías lāꞌ nacāxtlahuakōꞌ ixlīhuāk. ¿Chu tūꞌ tatzoꞌkniꞌ ixpālacata huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn que napātīniꞌn lhūhuaꞌ lāꞌ nalakmakaꞌncan? 
\v 13 Pero quit iccāhuaniyāniꞌ palh milhtzaꞌ huan aꞌntī huancan palh xlaꞌ Elías lāꞌ makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn tatlahuaniꞌlh chu aꞌnchī ixtalacasquiꞌn. Pātleꞌkeniꞌlh chu aꞌnchī tatzoꞌkniꞌ ixpālacata xlaꞌ.
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin kaꞌhuaꞌchu aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ
\r Mt. 17.14‑21; Lc. 9.37‑43
\p
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixkalhatāꞌtiꞌcaꞌn tachāꞌlh aꞌnlhā ixtahuiꞌlānaꞌ huan āꞌmakapitzīn scaꞌtxtunuꞌnīꞌn, talaktzīꞌlh aꞌnchī lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalītamacxtiꞌliꞌnīꞌt. Lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley ixtatāꞌlāhuanimāꞌna huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn.
\v 15 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīlh Jesús, talēꞌcnīlh lāꞌ tuncan talaktuꞌjnulh lāꞌ tatāꞌchihuīnaꞌlh. 
\v 16 Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū līchihuīnaꞌnāꞌtit?
\p
\v 17 Lāꞌ kalhtīlh kalhatin na ixlaclhpuꞌnancaꞌn lāꞌ hualh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iclīminiꞌniꞌ quincaman. Kaꞌlhī huan tlajanaꞌ aꞌntū makakōꞌkoꞌnīniꞌn.
\v 18 Chu aꞌnlhā chiꞌpa lāꞌ aꞌntzaꞌ māyujū nac tiꞌyaꞌt lāꞌ tzucu kalhpupu lāꞌ māsāꞌnī ixtatzan lāꞌ lhtuculuꞌ la. Lāꞌ iccāsquiꞌniꞌlhtzaꞌ miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn que catamāxtuniꞌlh. Lāꞌ xlacaꞌn tūlalh tamāxtuniꞌlh. 
\p
\v 19 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tūꞌ kalhlakaꞌīꞌyāꞌtit. ¿Hasta lhānīn naꞌiccātāꞌlatahuiꞌlayāniꞌ huiꞌxinaꞌn para que namāchekxīꞌyāꞌtit? Lāꞌ ¿hasta lhānīn naꞌiccātāyaniꞌyāniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌnchī huaꞌnāꞌtit? Caquilīꞌtaꞌniꞌ huan kaꞌhuaꞌchu. 
\p
\v 20 Lāꞌ talīminiꞌlh lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh Jesús, huan tlajanaꞌ makaxtacnānīlh huan kaꞌhuaꞌchu lāꞌ aꞌkāꞌlh nac tiꞌyaꞌt lāꞌ tapiꞌliꞌlh lāꞌ kalhpupulh. 
\v 21 Lāꞌ Jesús kalhasquiꞌnīlh ixtātaꞌ huan kaꞌhuaꞌchu: 
\p ―¿Lhā lakalāꞌt cāꞌta kaꞌlhīnīꞌt huāꞌmāꞌ taꞌjatat? 
\p Lāꞌ xlaꞌ kalhtīniꞌlh:
\p ―Desde ixlītiꞌnaꞌj tzuculh.
\v 22 Lāꞌ maklhūhuaꞌ māpūꞌlh nac macscut lāꞌ nac xcān para namaknī. Lāꞌ palh tzē natlahuaꞌyaꞌ catūhuā, caquilālakalhuꞌmauj quinaꞌn lāꞌ caquilāmaktāyauj. 
\p
\v 23 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ quihuaꞌniꞌ: “Palh tzē natlahuaꞌyaꞌ catūhuā”? Huan aꞌntī kalhlakaꞌīꞌ Dios lāꞌ līpāhuan Dios, ūꞌtzaꞌ tzēn tlahua chu aꞌntūyā catūhuā. 
\p
\v 24 Lāꞌ tuncan ixtātaꞌ huan kaꞌhuaꞌchu taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―Quit ickalhlakaꞌīꞌ. Caquimaktāyaꞌ porque quisputniꞌcus aꞌnchī xaꞌnca naꞌickalhlakaꞌīꞌ.
\p
\v 25 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cuenta tlahualh aꞌnchī ixtalaktuꞌjnumāꞌna ixtalaktakēstokmāꞌna, xlaꞌ lacaquilhnīlh huan tlajanaꞌ lāꞌ huanilh:
\p ―Icmāpaꞌksīyāniꞌ huiꞌx aꞌntī māsordujlīnīꞌtaꞌ lāꞌ makakōꞌkoꞌnīꞌtaꞌ huan kaꞌhuaꞌchu. Icmāpaꞌksīyāniꞌ que cataxtu de xlaꞌ lāꞌ tūꞌ maktin titanūpalaꞌyaꞌ na ixchakān.
\p
\v 26 Lāꞌ huan tlajanaꞌ taꞌsalh lāꞌ makaxtacnānīlh huan kaꞌhuaꞌchu lāꞌ taxtulh. Lāꞌ huan kaꞌhuaꞌchu ixtasuꞌyu huaꞌchi xanīn ixuanīꞌt. Uꞌtzaꞌ lhūhuaꞌ talīhualh ixpālacata huan kaꞌhuaꞌchu:
\p ―Nīlhtzaꞌ.
\p
\v 27 Pero Jesús makachiꞌpalh lāꞌ maktāyalh lāꞌ huan kaꞌhuaꞌchu tāꞌkaquīꞌlh.
\p
\v 28 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatanūlh nac chic, lāꞌ ixaꞌcstucaꞌn ixtahuiꞌlānaꞌ lāꞌ takalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Aꞌchīꞌ quinaꞌn tūlalh icmāxtuniꞌuj huan kaꞌhuaꞌchu huan tlajanaꞌ?
\p
\v 29 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huan tlajanaꞌ huaꞌchi huāꞌmāꞌ tūla māxtucan. Xmān tzē māxtucan palh natlahuaꞌyāꞌtit oración lāꞌ palh nalīhuiꞌlīꞌyāꞌtit tūꞌ nahuāꞌyaꞌnāꞌtit.
\s Jesús hualh ixlīmaktuꞌ que kaꞌlhī nanī
\r Mt. 17.22‑23; Lc. 9.43‑45
\p
\v 30 Lāꞌ tataxtulh de aꞌntzaꞌ lāꞌ taꞌaꞌlh lāꞌ ixtalatlāꞌhuan huan nac estado de Galilea. Lāꞌ Jesús tūꞌ ixlacasquiꞌn que nacaꞌtzīcan que ixuīꞌ aꞌntzaꞌ
\v 31 porque ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Lāꞌ ixcāhuani:
\p ―Naquimacamāstāꞌcan quit, huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn, lāꞌ naquimacamāstāꞌcan con ixlīmāpaꞌksīncaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Lāꞌ xlacaꞌn naquintamaknī lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌiclakahuanchoko ―cāhuanilh.
\p
\v 32 Pero xlacaꞌn tūꞌ tamāchekxīlh huāꞌmāꞌ tachihuīn lāꞌ tūꞌ ixtakalhasquiꞌnīcuꞌtun como ixtajicuaꞌn. 
\s ¿Tichū līhuaꞌcaꞌ tasquiꞌnī?
\r Mt. 18.1‑5; Lc. 9.46‑48
\p
\v 33 Lāꞌ tachāꞌlh nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Capernaum. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tatanūlhtzaꞌ nac chic, Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū ixlālīstaꞌlaꞌyāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌmpāꞌnaꞌntit nac tej?
\p
\v 34 Xlacaꞌn taquilhcaꞌcslalh como līhuan ixtatlāꞌhuantēlha nac tej, ixtalālīstaꞌlamāꞌna ixpālacata tichū más tasquiꞌnī na ixlaclhpuꞌnancaꞌn.
\v 35 Lāꞌ Jesús tahuīꞌlh lāꞌ cātaꞌsaniꞌlh ixkalhacāujtuꞌcaꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Palh catīhuā lacuꞌtun xapuxcuꞌ de huiꞌxinaꞌn, calalh huaꞌchi ixtasācuaꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn lāꞌ calalh huaꞌchi xastancu.
\p
\v 36 Lāꞌ makachiꞌpalh kalhatin tiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌchu lāꞌ yāhualh na ixlaclhpuꞌnancaꞌn. Lāꞌ chaꞌxli lāꞌ cāhuanilh: 
\p
\v 37 ―Chuxatī aꞌntīn tapaꞌksī con quit lāꞌ ūꞌtzaꞌ nalīpāxquīꞌ kalhatin tiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌchu huaꞌchi huāꞌyā, ūꞌtzaꞌ chu aꞌcxtim huaꞌchilh quit quimpāxquīꞌ. Lāꞌ chuxatī aꞌntī quimpāxquīꞌ quit, nā paxquīꞌ huan aꞌntī quimacamilh lāꞌ tūꞌ xmān quit.
\s Aꞌntīn tūꞌ ixtāꞌcaꞌtza Jesús, ūꞌtzaꞌ namaktāya 
\r Lc. 9.49‑50; Mt. 10.42
\p
\v 38 Lāꞌ Juan huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iclaktzīꞌnīꞌtauj kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixmāpācuhuī mintacuīniꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ ixcālīmāxtumāꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn. Lāꞌ icuaninīꞌtauj que tūꞌtzaꞌ catlahualh chuntzaꞌ como xlaꞌ tūꞌ quincātāꞌlatlāꞌhuanāniꞌ quinaꞌn.
\p
\v 39 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―Camakxtektit lāꞌ tūꞌ timāmakchuyīyāꞌtit. Tūꞌ aꞌnan aꞌntī natlahua lēꞌcnīn aꞌxniꞌcaꞌ namāpācuhuī quintacuīniꞌ lāꞌ chu tuncan tzē naquilakapala.
\v 40 Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ quintāꞌcaꞌtzacaꞌn, ūꞌtzaꞌ quincāmaktāyayāniꞌ. 
\v 41 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ que chuxatī nacātāꞌhuaꞌyāniꞌ xcān por ixpālacata huiꞌxinaꞌn tapaꞌksīꞌyāꞌtit con Cristo, ūꞌtzaꞌ Dios namāpala.
\s Tūꞌ tzey palh mimacan namātlahuīyānīꞌ talaclēꞌiꞌ 
\r Mt. 18.6‑9; Lc. 17.1‑2
\p
\v 42 Lāꞌ Jesús huampā:
\p ―Lāꞌ palh catīhuā chihuīnaꞌmaxquīꞌ kalhatin tiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌchu aꞌntī quinkalhlakaꞌīꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ huan kaꞌhuaꞌchu nalītlahua talaclēꞌiꞌ, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tūꞌ tzey. Xatzey palh pūꞌla ixpixchīꞌhuaꞌcaꞌca lakatin kaꞌtlaꞌ chihuix lāꞌ ixmojōca nac mar para najicsuaꞌ. Chuntzaꞌ tūꞌ ixaꞌkxokolh huan kaꞌhuaꞌchu.
\p
\v 43 ’Lāꞌ palh mimacan napūtlahuaꞌyāꞌtit talaclēꞌiꞌ, huāꞌmāꞌ tūꞌ tzey. Xalītzey macamōcho ixlaꞌtit lāꞌ ixkaꞌlhīꞌtit minquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu. Tūꞌ tzey palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit kantuꞌ mimacancaꞌn aꞌntū pūtlahuaꞌyāꞌtit talaclēꞌiꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnāniꞌ huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn. Aꞌntzaꞌ huan macscut tūla māmixīcan.
\v 44 Aꞌntzaꞌ huan xtokonuꞌlūhuaꞌ tūꞌ maktin catihuaꞌkōꞌlh huan xamasniꞌ ixquinītcaꞌn aꞌntī natapātīniꞌn lāꞌ tūꞌ catimixli huan macscut.
\p
\v 45 ’Lāꞌ palh mintojoncaꞌn napūtlahuaꞌyāꞌtit talaclēꞌiꞌ, huāꞌmāꞌ tūꞌ tzey. Xatzey palh lacmōcho ixlaꞌtit lāꞌ ixkaꞌlhīꞌtit minquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu. Tūꞌ tzey palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit kantuꞌ mintojoncaꞌn aꞌntū pūtlahuaꞌyāꞌtit talaclēꞌiꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnāniꞌ huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn.
\v 46 Aꞌntzaꞌ huan xtokonuꞌlūhuaꞌ tūꞌ maktin catihuaꞌkōꞌlh huan xamasniꞌ ixquinītcaꞌn aꞌntī natapātīniꞌn lāꞌ tūꞌ catimixli huan macscut.
\p
\v 47 ’Lāꞌ palh tlahuaꞌcuꞌtunāꞌtit talaclēꞌiꞌ ixpālacata catūhuā aꞌntūn talaktzīꞌn milakastapuncaꞌn, huāꞌmāꞌ tūꞌ tzey. Xatzey lakaxōꞌkoꞌ ixlaꞌtit lāꞌ ixkaꞌlhīꞌtit minquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu. Tūꞌ tzey palh kaꞌlhīꞌyāꞌtit lakatuꞌ milakastapuncaꞌn aꞌntū nacāmātlahuīyāniꞌ talaclēꞌiꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ nacātalīmacāꞌnāniꞌ huiꞌxinaꞌn nac pūpātīn.
\v 48 Aꞌntzaꞌ huan xtokonuꞌlūhuaꞌ tūꞌ maktin catitahuaꞌkōꞌlh huan xamasniꞌ ixquinītcaꞌn aꞌntī natapātīniꞌn lāꞌ tūꞌ catimixli huan macscut.
\p
\v 49 ’Tasquiꞌnī que ixlīhuākcaꞌn natapātīniꞌn para que más tzey natala. Uꞌtzaꞌ huaꞌchi macscut lāꞌ maclacasquiꞌn chuntzaꞌ huaꞌchi līhuaꞌt maclacasquiꞌn matzat. Lāꞌ aꞌntū aꞌksajuīꞌcan Dios, huāk nalīmāskoꞌkōꞌcan matzat.
\v 50 Matzat tzey; pero palh matzat tūꞌtzaꞌ skoꞌkoꞌ, ¿chichū nalīmāskoꞌkōꞌnuncan? Cakaꞌlhīꞌtit huaꞌchi matzat na minquilhtamacujcaꞌn. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que xaꞌncaꞌ nalatāꞌkchokoyāꞌtit. Lāꞌ caꞌcs nalātahuiꞌlaꞌyāꞌtit ―hualh Jesús.
\c 10
\s Jesús māsuꞌyulh ixpālacata makxtekcan huan puscāt 
\r Mt. 19.1‑12; Lc. 16.18
\p
\v 1 Lāꞌ Jesús taxtulh de Capernaum lāꞌ aꞌlh huan nac tiꞌyaꞌt aꞌnlhā huanican Judea. Uꞌtzaꞌ aꞌntū huiꞌlachaꞌ tintacut huan pūxka Jordán. Lāꞌ tatzucupā tatakēstoka tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ Jesús tzucupā cāmāsuꞌniꞌ como chuntzaꞌ ixlīsmanīnīꞌt. 
\v 2 Lāꞌ talaktapajtzūlh Jesús makapitzīn fariseosnuꞌ. Ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīkalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Chā tzē makxtekcan quimpuscātcaꞌn lāꞌ xapacan ixtacuīniꞌ?
\p
\v 3 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―¿Chichūn cāmāpaꞌksīniꞌ Moisés huiꞌxinaꞌn aꞌnlhā tatzoꞌkniꞌ huan nac ley?
\p
\v 4 Lāꞌ xlacaꞌn tahualh:
\p ―Moisés hualh: “Tzēn tzoꞌkcan lakatin acta lāꞌ chuntzaꞌ tzē namakxtekaꞌ mimpuscāt”.
\p
\v 5 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Lej lacxumpi huiꞌxinaꞌn lāꞌ tūꞌ tzey mintapāstacnaꞌcaꞌn. Uꞌtzaꞌ lītzoꞌkli Moisés huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn.
\v 6 Pero aꞌxniꞌcaꞌ tzuculh huan quilhtamacuj, tatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ:
\q Dios tlahualh chiꞌxcuꞌ lāꞌ puscāt.
\q
\v 7 Uꞌtzaꞌ nacālīmakxteka ixtātaꞌ lāꞌ ixtzīꞌt kalhatin chiꞌxcuꞌ lāꞌ natāꞌtakēxtimī ixpuscāt.
\q
\v 8 Lāꞌ ixtuꞌcaꞌn natala huaꞌchilh xmān kalhatin.
\m Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ tūꞌtzaꞌ kalhatuꞌ xlacaꞌn; xmān kalhatin.
\v 9 Lāꞌ chuntzaꞌ tūꞌ līmakuan palh chiꞌxcuhuīꞌn cālāmāmakxtekē aꞌntī Dios cātlahuanīꞌt chu lakatin.
\p
\v 10 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tatanūpā nac chic, takalhasquiꞌnīlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixpālacata aꞌntū hualh.
\v 11 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Chu aꞌntī namakxteka ixpuscāt lāꞌ palh natāꞌtapūchahua āꞌkalhatin puscāt, huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ makpuscātīniꞌn. Lāꞌ chuntzaꞌ tlahuaniꞌ huan xapūꞌla ixpuscāt aꞌntūn tūꞌ līmakuan.
\v 12 Lāꞌ palh kalhatin puscāt namakxteka ixkōluꞌ lāꞌ natāꞌtapūchahua āꞌkalhatin chiꞌxcuꞌ, chuntzaꞌ huāꞌmāꞌ puscāt nakaꞌlhī ixmakchiꞌxcuꞌ.
\s Jesús cāsicuaꞌlanālīlh huan camanaꞌ
\r Mt. 19.13‑15; Lc. 18.15‑17
\p
\v 13 Lāꞌ cālīminiꞌca Jesús camanaꞌ para que ixcāꞌaꞌcpūxaꞌmalh. Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatzuculh talacaquilhnī aꞌntī ixtalīmin.
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús caꞌtzīlh aꞌntū ixtatlahuamāꞌna, xacāꞌlh lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmakxtektit quintalakmin huan camanaꞌ lāꞌ tūꞌ cacāmāmakchuyīꞌtit como huan aꞌntī natatapaꞌksī con Dios aꞌnlhā māpaꞌksīniꞌn, xlacaꞌn aꞌntī naquintalīpāhuan huaꞌchi huan tamāꞌna camanaꞌ.
\v 15 Ixlīstuꞌncuaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que aꞌntīn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌ huaꞌchi lakskaꞌtāꞌn takalhlakaꞌīꞌ, tūꞌ maktin catitatanūlh aꞌnlhā māpaꞌksīniꞌn Dios. 
\p
\v 16 Lāꞌ Jesús cāchaꞌxli huan camanaꞌ lāꞌ cāmūspaꞌlhli con ixmacan lāꞌ cāsicuaꞌlanālīlh.
\s Kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī rico tāꞌchihuīnaꞌlh Jesús 
\r Mt. 19.16‑30; Lc. 18.18‑30
\p
\v 17 Lāꞌ Jesús aꞌmpā, lāꞌ ixtlāꞌhuantēlha nac tej. Lāꞌ laktuꞌjnulh kalhatin chiꞌxcuꞌ lāꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús lāꞌ kalhasquiꞌnīlh:
\p ―Tzeyā Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ huiꞌx. ¿Tuchū naꞌictlahua para naꞌickaꞌlhī quinquilhtamacuj para pōꞌktu?
\p
\v 18 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―¿Chā māchekxīꞌyaꞌ aꞌntū huanicuꞌtun aꞌxniꞌcaꞌ quihuaꞌniꞌyaꞌ palh tzey quit? Xmān kalhatin aꞌntī tzey lāꞌ ūꞌtzaꞌ Dios.
\v 19 Huiꞌx caꞌtzīyaꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios aꞌntū huan chuntzaꞌ:
\q Tūꞌ timakpuscātīniꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ timaknīniꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ tikaꞌlhānaꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ tilīchihuinaꞌnaꞌ āꞌkalhatin aꞌntūn tūꞌ stuꞌncuaꞌ. 
\q Tūꞌ tiꞌaꞌkxokonuꞌnaꞌ para natlajaꞌyaꞌ.
\q Cacāꞌaꞌkahuāꞌnaꞌniꞌ mintātaꞌ lāꞌ mintzīꞌt.
\p
\v 20 Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, huāk huāꞌ tamāꞌna ictlōkentaxtūkōꞌnīꞌttzaꞌ desde quilītiꞌnaꞌj.
\p
\v 21 Entonces Jesús laktzīꞌlh lāꞌ pāxquīꞌlh lāꞌ huanilh: 
\p ―Xmān lakatin catūhuā sputniꞌyāniꞌ aꞌntū natlahuaꞌyaꞌ. Caquīstāꞌkōꞌj huāk aꞌntū kaꞌlhīꞌyaꞌ lāꞌ nacāmālacpitziꞌniꞌyaꞌ huan tumīn huan pobresniꞌ lāꞌ nakaꞌlhīꞌyaꞌ aꞌnchī rico nalīlaꞌyaꞌ nac aꞌkapūn. Lāꞌ āꞌcalīstān naquintāꞌpinaꞌ, aꞌyuj napātīniꞌnaꞌ.
\p
\v 22 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan chiꞌxcuꞌ kaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, lej līlakaputzalh lāꞌ aꞌlh como lej rico ixuanīꞌt. 
\p
\v 23 Lāꞌ Jesús lakachu cālaktzīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Lej jicslīhuaꞌ para xlacaꞌn aꞌntī lacricosnuꞌ natatamakxteka que Dios nacāmāpaꞌksī.
\p
\v 24 Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn talīlēꞌcnīlh ixtachihuīn. Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Quiꞌamigos, iccāhuaniyāniꞌ que xlacaꞌn aꞌntīn talīpāhuan ixtumīncaꞌn, lej jicslīhuaꞌ natatamakxteka que Dios nacāmāpaꞌksī.
\v 25 Caꞌtzīyāꞌtit que tūlalh catitanūlh lakatin camello na ixtaniꞌ līxtokon. Más jicslīhuaꞌ para kalhatin rico natamakxteka que Dios namāpaꞌksī.
\p
\v 26 Lāꞌ xlacaꞌn lej lhūhuaꞌ talēꞌcnīlh lāꞌ talāhuanilh: 
\p ―Lāꞌ ¿tichūn tzē namāpūtaxtūcan?
\p
\v 27 Lāꞌ Jesús cālaktzīꞌlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huan chiꞌxcuhuīꞌn tūlalh catitatlahualh nīn tuntūꞌ para natapūtaxtu, xmān Dios tzē nacāmāpūtaxtū como Dios tzēn tlahua huāk catūhuā.
\p
\v 28 Lāꞌ Pedro tzuculh chihuīnaꞌn lāꞌ huanilh Jesús: 
\p ―Icaꞌkxtekuiꞌlīkōꞌuj ixlīhuāk aꞌntū xaꞌickaꞌlhīyāuj lāꞌ iccāstālaniꞌmāꞌniꞌ.
\p
\v 29 Lāꞌ Jesús kalhtīniꞌlh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Aꞌnan aꞌntī nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī catūhuā por quimpālacata lāꞌ ixpālacata kalhlakaꞌīꞌ xatzey tachihuīn. Nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī ixāꞌlacchicniꞌcaꞌn, o ixtāꞌtimīncaꞌn, o ixtzīꞌtcaꞌn, o ixtātaꞌcaꞌn, o ixcamanaꞌcaꞌn, o ixāꞌtacuxtucaꞌn.
\v 30 Xlacaꞌn aꞌntī nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī, āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. Huaꞌchi cien veces līhuaꞌcaꞌ natakaꞌlhī ixāꞌlacchicniꞌcaꞌn lāꞌ nā lhūhuaꞌ ixtāꞌtimīncaꞌn lāꞌ ixtzīꞌtcaꞌn lāꞌ ixtātaꞌcaꞌn lāꞌ ixcamanaꞌcaꞌn lāꞌ ixāꞌtacuxtucaꞌn. Lāꞌ nā nacāmāpātīnīcan. Lāꞌ natakaꞌlhī ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn.
\v 31 Lāꞌ lhūhuaꞌ aꞌnan aꞌntī lej tatasquiꞌnī huāꞌtzāꞌ; pero aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn, tūꞌ lej catitatasquiꞌnīlh. Lāꞌ lhūhuaꞌ aꞌnan aꞌntīn tūꞌ tatasquiꞌnī huāꞌtzāꞌ; pero aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn, lej natatasquiꞌnī. 
\s Jesús huampā que kaꞌlhī nanī
\r Mt. 20.17‑19; Lc. 18.31‑34
\p
\v 32 Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixtatāꞌcxtunuꞌntēlha para nac Jerusalén lāꞌ Jesús ixcāpūꞌlaniꞌtēlha lāꞌ xlacaꞌn talēꞌcnīlh. Lāꞌ huan aꞌntī ixtastālaniꞌ ixtajicuaꞌn. Lāꞌ chu cālēꞌmpā lacachunaꞌj huan kalhacāujtuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ tzucupā cāhuani aꞌntū napātleꞌkeniꞌ. 
\v 33 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Caꞌtzīyāꞌtit que aꞌmāꞌnauj para nac Jerusalén. Lāꞌ aꞌntzaꞌ naquimacamāstāꞌcan como quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Naquimacamāstāꞌcan con huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley. Lāꞌ xlacaꞌn natahuan que caquimaknīca. Lāꞌ xlacaꞌn naquintamacamāstāꞌ con huan maktiyātīꞌn.
\v 34 Lāꞌ naquintalakapala lāꞌ naquintakēsnoka lāꞌ naquintachojmanī lāꞌ naquintamaknī. Lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌiclakahuanchoko de na ixlaclhpuꞌnancaꞌn huan nīnīꞌn.
\s Jacobo lāꞌ Juan tasquiꞌniꞌlh lakatin talakalhuꞌmān 
\r Mt. 20.20‑28
\p
\v 35 Lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan, ixoꞌkxaꞌn Zebedeo, talaktapajtzūlh Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iclacasquiꞌnāuj naquilātlahuaꞌniꞌyāuj aꞌntū naꞌiccāsquiꞌniꞌyāniꞌ.
\p
\v 36 Lāꞌ xlaꞌ cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū lacasquiꞌnāꞌtit naꞌiccātlahuaꞌniꞌyāniꞌ? 
\p
\v 37 Lāꞌ xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ huiꞌx namāpaꞌksīniꞌnkōꞌyaꞌ, quinaꞌn iclacasquiꞌnāuj naꞌiccāpāxtūtahuiꞌlayāniꞌ, kalhatin na mimpāxtūcānaꞌj lāꞌ āꞌkalhatin na mimpāxtuxuc. 
\p
\v 38 Pero Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tūꞌ māchekxīꞌyāꞌtit aꞌntū quilāsquiꞌniꞌmāꞌnauj. ¿Chā tzē natāyaniꞌyāꞌtit palh napātīniꞌnāꞌtit huaꞌchi quit naꞌicpātīniꞌn? Uꞌtzaꞌ huaꞌchilh pōkoꞌtnūꞌnāꞌtit quintaza lāꞌ huaꞌchilh quintāꞌaꞌkpaxāꞌtit.
\p
\v 39 Lāꞌ xlacaꞌn tahualh:
\p ―Tzē naꞌictlahuayāuj; tzē naꞌictāyaniꞌyāuj.
\p Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ que napātīniꞌnāꞌtit huaꞌchi quit.
\v 40 Pero ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ naquilāpāxtūtahuiꞌlayāuj, quit tūla icmāpaꞌksī. Huāꞌmāꞌ pūtahuīꞌlh cāxuiꞌlīca xmān para huan aꞌntī Dios lacsacli.
\p
\v 41 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan kalhacāuj scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tacaꞌtzīlh aꞌntū kalhasquiꞌnīca Jesús, tatzuculh taꞌaꞌkchāꞌn ixpālacata Jacobo lāꞌ Juan.
\v 42 Lāꞌ Jesús cātaꞌsaniꞌlh ixlīhuākcaꞌn lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit aꞌnchīn tahuanīꞌt huan aꞌntīn tamāpaꞌksīniꞌn nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Xlacaꞌn huaꞌchi ixtēcuꞌnīꞌn aꞌntīn tatapaꞌksī con xlacaꞌn. Lāꞌ lej palhaꞌ tamāpaꞌksīniꞌn.
\v 43 Tūꞌ chuntzaꞌ catilalh na milaclhpuꞌnancaꞌn. Chuxatī aꞌntī lacuꞌtun xamāpaꞌksīniꞌ na milaclhpuꞌnancaꞌn, maclacasquiꞌn que xlaꞌ nala huaꞌchi ixlacscujniꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn.
\v 44 Chuxatī aꞌntī naputza aꞌnchī līhuaꞌcaꞌ natasquiꞌnī na milaclhpuꞌnancaꞌn, maclacasquiꞌn que xlaꞌ nala huaꞌchi ixtasācuaꞌcaꞌn āꞌmakapitzīn de huiꞌxinaꞌn.
\v 45 Quit māniꞌ huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ quit tūꞌ icmilh para naꞌicla huaꞌchi xapatrón; quit icmilh para naꞌicscuja lāꞌ para naꞌiccāmaktāya āꞌmakapitzīn. Lāꞌ naꞌicmacamāstāꞌ quinquilhtamacuj para naꞌiccāmāpūtaxtū līlhūhuaꞌ ―hualh Jesús.
\s Jesús mālacahuānīlh Bartimeo aꞌntī lakatzīꞌn ixuanīꞌt 
\r Mt. 20.29‑34; Lc. 18.35‑43
\p
\v 46 Lāꞌ tachāꞌlh huan nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Jericó. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtaxtumāꞌ nac Jericó, tatāꞌaꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ na ixquilhtūn tej īꞌsquiꞌnīhuāꞌyahuīꞌ huan lakatzīꞌn aꞌntī ixuanican Bartimeo ixoꞌkxaꞌ Timeo. 
\v 47 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ caꞌtzīlh que ixtētaxtumāꞌ Jesús xalaꞌ nac Nazaret, tzuculh taꞌsa lāꞌ hualh:
\p ―Jesús, huiꞌx ixtāꞌnat David aꞌntī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj. Caquilakalhuꞌmaꞌ quit.
\p
\v 48 Lāꞌ lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn talacaquilhnīlh lāꞌ tahuanilh:
\p ―Caquilhcaꞌcslaꞌ.
\p Lāꞌ Bartimeo āꞌchulāꞌ ixtaꞌsa lāꞌ hualh:
\p ―Huiꞌx ixtāꞌnat David aꞌntī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj, caquilakalhuꞌmaꞌ quit.
\p
\v 49 Lāꞌ Jesús tāyalh lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn: 
\p ―Cataꞌsaꞌniꞌtit.
\p Lāꞌ tataꞌsaniꞌlh huan lakatzīꞌn lāꞌ tahuanilh:
\p ―Capāxuꞌhuaꞌ lāꞌ catāyaꞌ. Jesús taꞌsaniꞌyāniꞌ. 
\p
\v 50 Lāꞌ xlaꞌ tamakxtulh ixtakēnuꞌ lāꞌ tāyalh lāꞌ lakmilh Jesús.
\v 51 Lāꞌ Jesús kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū lacasquiꞌnaꞌ naꞌictlahuaniꞌyāniꞌ?
\p Lāꞌ huan lakatzīꞌn huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, caquimālacahuāꞌnīꞌpalaꞌ.
\p
\v 52 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Tzētzaꞌ napinaꞌ. Huiꞌx kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ que quit naꞌicmālacahuānīyāniꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ lītzeyaꞌntitzaꞌ. 
\p Lāꞌ chu līmaktin lacahuānaꞌlh lāꞌ stālaniꞌlh Jesús nac tej.
\c 11
\s Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tachāꞌlh nac xcānsipej Jerusalén
\r Mt. 21.1‑11; Lc. 19.28‑40; Jn. 12.12‑19
\p
\v 1 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtapajtzūtēlhatzaꞌ nac Jerusalén, tachāꞌlh huan nac oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos, lāꞌ ūꞌtzaꞌ pajtzu huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Betfagé lāꞌ aꞌnlhā huanican Betania. Lāꞌ Jesús cāmāpūꞌlīlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\v 2 lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Capintit huan nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌntūn tasuꞌyu na milacapūncaꞌn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nachipināꞌtit nalaktzīꞌnāꞌtit lakatin xaskaꞌtaꞌ burro aꞌntū chīꞌyāhuacanīꞌt. Nīn tintīꞌnaꞌj kētahuiꞌlanīꞌt. Caxcuttit lāꞌ caquilālīminiꞌuj huāꞌtzāꞌ.
\v 3 Lāꞌ palh catīhuā nacākalhasquiꞌniꞌyāniꞌ: “¿Aꞌchīꞌ xcutpāꞌnaꞌntit huan burrito?”, huiꞌxinaꞌn nakalhtīniꞌnāꞌtit: “Huan Māpaꞌksīniꞌ maclacasquiꞌn lāꞌ tuncan namacamimpala huāꞌtzāꞌ”.
\p
\v 4 Lāꞌ taꞌaꞌlh lāꞌ takaksli lakatin xatiꞌnaꞌjcus burro aꞌntū ixchīꞌyāhuacanīꞌt. Ixyā nac tej pajtzu xamākalhcha lakatin chic. Lāꞌ tatzuculh taxcuta.
\p
\v 5 Lāꞌ makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtayānaꞌ takalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Tuchū tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit? ¿Aꞌchīꞌ xcutpāꞌnaꞌntit huan burro?
\p
\v 6 Lāꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhtīniꞌlh chu aꞌnchī Jesús ixcāhuaninīꞌt. Lāꞌ huan chiꞌxcuhuīꞌn tamakxtekli taꞌaꞌn huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn.
\v 7 Lāꞌ talīminiꞌlh Jesús huan xatiꞌnaꞌjcus burro lāꞌ talīkētlapalh ixtakēnuꞌcaꞌn lāꞌ xlaꞌ kētōꞌlalh. 
\v 8 Lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tamāpīꞌlh ixtakēnuꞌcan nac tej. Lāꞌ āꞌmakapitzīn ixtacāꞌ xatiꞌnaꞌj ixpeken quiꞌhuiꞌ para natamāpīꞌ nac tej. Chuntzaꞌ talīmāsuꞌyulh palh ixtaꞌaꞌcnīniꞌniꞌmāꞌna Jesús.
\p
\v 9 Lāꞌ aꞌntī ixtapūꞌlaniꞌtēlha lāꞌ aꞌntī ixtastālaniꞌtēlha tatzuculh tataꞌsa lāꞌ tahualh:
\p ―¡Camācāꞌtanīca Dios! Dios casicuaꞌlanālīlh aꞌntī mimāꞌ por ixlīmāpaꞌksīn huan Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn. 
\v 10 Dios casicuaꞌlanālīlh huan līmāpaꞌksīn aꞌntū nala, lāꞌ ūꞌtzaꞌ huaꞌchi ixlīmāpaꞌksīn quixūꞌyāpapcaꞌn David.
\p
\v 11 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús chāꞌlh nac Jerusalén, tanūlh nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Lāꞌ como kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt, aꞌxniꞌcaꞌ lakachu lacahuānaꞌlh na ixchakān lītokpān, taxtulh lāꞌ cātāꞌaꞌlh huan kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn nac Betania.
\s Jesús lacaquilhnīlh huan xaquiꞌhuiꞌ higo
\r Mt. 21.18‑19
\p
\v 12 Lāꞌ ixlīlakalī aꞌxniꞌcaꞌ tataxtulh de nac Betania, Jesús ixtziꞌncsa.
\v 13 Lāꞌ de makat laktzīꞌlh aꞌkatin xaquiꞌhuiꞌ higo lāꞌ ixtaxtuniꞌnīꞌttzaꞌ xachiꞌtin huan quiꞌhuiꞌ. Lāꞌ Jesús tapajtzūlh para nalaktzīꞌn palh ixuaꞌcaꞌtzaꞌ xatōꞌcaꞌt. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌlh aꞌnlhā ixyā huan quiꞌhuiꞌ, tūꞌ ixkaꞌlhī ixtōꞌcaꞌt. Xmān xachiꞌtin ixkaꞌlhī como tūnaꞌj ixchāꞌn ixpūlan higo.
\v 14 Lāꞌ Jesús huanilh huan quiꞌhuiꞌ:
\p ―Tūꞌ maktin catihuaꞌcaꞌ mintōꞌcaꞌt.
\p Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takaxmatli aꞌntū huanilh huan quiꞌhuiꞌ.
\s Jesús cātlakaxtulh de nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān huan stāꞌnaꞌnīꞌn
\r Mt. 21.12‑17; Lc. 19.45‑48; Jn. 2.13‑22
\p
\v 15 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh nac Jerusalén, Jesús tanūlh nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān lāꞌ tzuculh cātlakaxtu huan aꞌntī ixtastāꞌnamāꞌna lāꞌ huan aꞌntī ixtatamāhuanaꞌmāꞌna na ixtanquilhniꞌ huan lītokpān. Lāꞌ cāmakpūspiꞌtniꞌkōꞌlh ixmesacaꞌn huan aꞌntī ixtaxtāpalīmāꞌna ixtumīncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ nā ixpūtahuiꞌlhcaꞌn huan aꞌntī ixtastāꞌmāꞌna pālūmax.
\v 16 Lāꞌ tūꞌ makxtekli que nīn tintīꞌ natētaxtu na ixtanquilhniꞌ huan lītokpān palh ixlēꞌmāꞌ catūhuā. 
\v 17 Lāꞌ ixcāmāsuꞌniꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ hualh: 
\p ―¿Chu tūꞌ tatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ?: “Quinchic namāpācuhuīꞌcan chic aꞌnlhā tlahuacan oración. Huan tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn calhāhuā natamin tatlahua oración”. Lāꞌ aꞌnchīn tlahuapāꞌnaꞌntit, lītlahuacanīꞌt huaꞌchi ixpūtatzēꞌkniꞌcaꞌn kaꞌlhānaꞌnīꞌn.
\p
\v 18 Lāꞌ cāmācaꞌtzīnīca xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley. Lāꞌ xlacaꞌn ixtaputzamāꞌna aꞌnchī natalīmaknī Jesús. Ixtajicuaꞌniꞌ Jesús como ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalēꞌcnī aꞌnchī ixmāsuꞌyu.
\v 19 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtāꞌcnūnīꞌttzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ, Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tataxtulh de nac Jerusalén. 
\s Scōhualh huan xaquiꞌhuiꞌ higo
\r Mt. 21.20‑22
\p
\v 20 Lāꞌ ixlīlakalī cāꞌtziꞌsāt tatētaxtulh aꞌnlhā ixyā huan xaquiꞌhuiꞌ higo lāꞌ talaktzīꞌlh aꞌnchī īꞌscōhuankōꞌnīꞌttzaꞌ hasta ixtankāxēꞌk.
\v 21 Lāꞌ Pedro pāstacli aꞌntū pātleꞌkelh lāꞌ huanilh Jesús:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, calaꞌktziꞌ. Huan quiꞌhuiꞌ scōhuantāyakōꞌlhtzaꞌ; huan aꞌntū macapūlhcaꞌ.
\p
\v 22 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Cakalhlakaꞌīꞌtit Dios.
\v 23 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Chuxatī aꞌntī xaꞌnca nakalhlakaꞌīꞌ lāꞌ tūꞌ nakaꞌlhī lakatuꞌ ixtapāstacnaꞌ, natlahuaniꞌcan chu aꞌntū xlaꞌ nasquiꞌn. Palh nahuani huan kēstīn: “Catapānuꞌ de āꞌtzāꞌ lāꞌ catojoꞌ nac xcān”, chuntzaꞌ napātleꞌke, xmān tūꞌ cakaꞌlhīlh lakatuꞌ ixtapāstacnaꞌ.
\v 24 Uꞌtzaꞌ iccālīhuaniyāniꞌ que ixlīhuāk aꞌntū nasquiꞌniꞌyāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ tāꞌchihuīnaꞌmpāꞌnaꞌntit Dios, cakaꞌlhlakaꞌīꞌtit que kaꞌlhīyāꞌtittzaꞌ. Lāꞌ namaklhtīniꞌnāꞌtit.
\v 25 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natāyaꞌyāꞌtit lāꞌ tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit oración, namāsputūnuꞌniꞌyāꞌtit catīhuā palh cātlahuaniꞌnīꞌtaꞌniꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey. Chuntzaꞌ minTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn tzē nacāmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ mintalaclēꞌiꞌcaꞌn. 
\v 26 Lāꞌ palh huiꞌxinaꞌn tūꞌ cāmāsputūnuꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn, minTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn tūꞌ caticāmāsputūnuꞌniꞌniꞌ mintalaclēꞌiꞌcaꞌn huiꞌxinaꞌn.
\s Kalhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata ixlīmāpaꞌksīn
\r Mt. 21.23‑27; Lc. 20.1‑8
\p
\v 27 Lāꞌ tachāꞌlh nac Jerusalén. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixlatlāꞌhuan nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān, talaktapajtzūlh xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ xalacpapatzīniꞌn israelitas.
\v 28 Lāꞌ takalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tichū ixquilhtampān lītlahuaꞌpāꞌt huāꞌmāꞌna catūhuā? ¿Tichū maxquīꞌniꞌ huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn? 
\p
\v 29 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Nā quit naꞌiccākalhasquiꞌnīyāniꞌ catūhuā. Lāꞌ palh naquilākalhtīyāuj, nā quit naꞌiccāhuaniyāniꞌ tichū ixquilhtampān iclītlahuamāꞌ huāꞌmāꞌna catūhuā. 
\v 30 ¿Tichū ixquilhtampān ixlīmāꞌkpaxīniꞌn Juan? ¿Ixquilhtampān Dios o ixquilhtampān tachiꞌxcuhuīꞌt? Caquilākalhtīuj.
\p
\v 31 Lāꞌ xlacaꞌn tatzuculh talacchihuīnaꞌn ixaꞌcstucaꞌn lāꞌ talāhuanilh:
\p ―¿Chichū nahuaniyāuj? Palh nahuaniyāuj que Dios māpaꞌksīlh huan Juan, naquincākalhasquiꞌnīyāniꞌ: “Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tūꞌ kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌntit?”
\v 32 Lāꞌ tūla catihuaniuj que chiꞌxcuhuīꞌn tamāpaꞌksīlh como cājicuaꞌniꞌyāuj tachiꞌxcuhuīꞌt ―talāhuanilh. 
\p Ixtajicuaꞌn que tachiꞌxcuhuīꞌt nataꞌaꞌkchāꞌn como ixlīhuākcaꞌn ixtakalhlakaꞌīꞌ que Juan stuꞌncuaꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\v 33 Lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīkalhtīlh Jesús:
\p ―Tūꞌ iccāꞌtzīyāuj tichū ixquilhtampān.
\p Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Nīn quit tūꞌ icticāhuaniniꞌ tichū ixquilhtampān iclītlahuamāꞌ huāꞌmāꞌna catūhuā.
\c 12
\s Aꞌnchī lītalacastuca huan tūn tūꞌ tzeyā tasācuaꞌnīꞌn 
\r Mt. 21.33‑46; Lc. 20.9‑19
\p
\v 1 Lāꞌ Jesús tzuculh cālītāꞌchihuīnaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt con aꞌntū lītalacastuca lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī chaꞌnli mayāc aꞌntū māstāꞌ uvas. Lāꞌ līcorralhuiꞌlīlh chihuix ixtiꞌyaꞌt lāꞌ cāxtlahualh ixpūchiꞌtniꞌ lāꞌ yāhualh lakatin torre aꞌntū napūmaktakaꞌlha ixpūꞌuva.
\p ’Lāꞌ āꞌcalīstān cāmāsācuaꞌnīlh ixtiꞌyaꞌt makapitzīn tasācuaꞌnīꞌn para natascuja iꞌtātnaꞌ. Lāꞌ xlaꞌ aꞌlh tachoko makat.
\v 2 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chilhtzaꞌ ixpūlan uvas, macāꞌlh ixlacscujniꞌ na ixpūꞌuva. Aꞌlh cāsquiꞌniꞌ huan tasācuaꞌnīꞌn catamacamaxquīꞌlh huan aꞌntūn tamakalanīꞌt aꞌntū ixlaꞌ ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt. 
\v 3 Pero huan tasācuaꞌnīꞌn tachiꞌpalh huan lacscujniꞌ lāꞌ tatucsli lāꞌ chu chuntzaꞌ tamāspiꞌtchokolh. Tūꞌ maxquīꞌca nīn tuntūꞌ.
\v 4 Lāꞌ huan ixtēcuꞌ pūꞌuva chu macāꞌmpā āꞌkalhatin ixlacscujniꞌ. Lāꞌ huan tasācuaꞌnīꞌn tamūtaꞌlalh lāꞌ talakapalalh lāꞌ chu chuntzaꞌ tamacāꞌlh.
\v 5 Lāꞌ huan ixtēcuꞌ macāꞌmpā āꞌchāꞌtin lāꞌ tamaknīlh xlaꞌ. Lāꞌ huan ixtēcuꞌ cāmacāꞌmpā lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn. Huan tasācuaꞌnīꞌn talacnicuiꞌlīlh makapitzīn lāꞌ tamaknīlh āꞌmakapitzīn.
\p
\v 6 ’Aꞌxmān kalhatin ixuīꞌcus aꞌntīn tzē namacāꞌncan, lāꞌ ūꞌtzaꞌ ixoꞌkxaꞌ aꞌntī lej ixpāxquīꞌ. Lāꞌ xlaꞌ āꞌxmān macāꞌlh lāꞌ hualh: “Kaꞌlhī que nataꞌaꞌcnīniꞌniꞌ quiꞌoꞌkxaꞌ”.
\v 7 Pero huan tasācuaꞌnīꞌn talāhuanilh: “Uꞌtzaꞌ huan aꞌntī nalītachoko ixlīhuāk aꞌntū kaꞌlhī ixtātaꞌ. Camaknīuj lāꞌ chuntzaꞌ quilacaꞌn nala huan pūꞌuva”. 
\v 8 Lāꞌ tachiꞌpalh lāꞌ tamaknīlh lāꞌ tamakaꞌlh ixquilhtūn huan pūꞌuva.
\p
\v 9 Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī puhuaꞌnāꞌtit? ¿Tuchū nacātlahuaniꞌ huan tamāꞌnaꞌ aꞌntīn tamaksācuaꞌlh? Naꞌaꞌn lāꞌ nacāmāsputūkōꞌ huāꞌ tamāꞌna tasācuaꞌnīꞌn lāꞌ nacāmāsācuaꞌnī huan pūꞌuva āꞌmakapitzīn xtunc tasācuaꞌnīꞌn.
\p
\v 10 ’¿Chā tūꞌ maktin lakapūtleꞌkenīꞌtaꞌntit na ixtachihuīn Dios ixpālacata ixOꞌkxaꞌ? Xlaꞌ huaꞌchi huan chihuix aꞌntū lītzoꞌkcanīꞌt lāꞌ chuntzaꞌ huan:
\q Huan xakanaꞌnīꞌn talakmakaꞌlh huan chihuix lāꞌ māniꞌ ūꞌtzaꞌ lanīꞌt huan chihuix aꞌntū más tasquiꞌnī. 
\q
\v 11 Chuntzaꞌ tlahualh huan Māpaꞌksīniꞌ lāꞌ quinaꞌn iclēꞌcnīyāuj.
\p
\v 12 Lāꞌ ixtāꞌcaꞌtza Jesús titachiꞌpacuꞌtulh como tamāchekxīlh que xlacaꞌn ixtalītalacastuca huaꞌchi huan tasācuaꞌnīꞌn nac pūꞌuva. Lāꞌ como ixtajicuaꞌniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, ūꞌtzaꞌ talīmakxtekli lāꞌ taꞌaꞌlh.
\s Ixpālacata huan tamātāꞌjīn
\r Mt. 22.15‑22; Lc. 20.20‑26
\p
\v 13 Lāꞌ cālakmacāꞌnca Jesús āꞌmakapitzīn fariseosnuꞌ lāꞌ ixchiꞌxcuhuīꞌn Herodes. Cālakmacāꞌnca para natakaxmatxtu catūhuā aꞌntūn tzē natalēꞌksaꞌnīniꞌn.
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talakchāꞌlh, tahuanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iccaꞌtzīyāuj que huiꞌx huaꞌnaꞌ aꞌntū stuꞌncuaꞌ. Huiꞌx tūꞌ tlahuaꞌniꞌyaꞌ cuenta aꞌnchī talīchihuīnaꞌnāniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ chu aꞌcxtim cālaktzīꞌnaꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ huiꞌx xaꞌnca māsuꞌyuꞌyaꞌ aꞌnchī Dios lacasquiꞌn. ¿Chā līmakuan naꞌicmāpalayāuj aꞌntū mātaꞌjīniꞌn huan emperador o tūꞌ tasquiꞌnī?
\p
\v 15 Lāꞌ Jesús ixcaꞌtzī que xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun lāꞌ cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ quilālīlaktzīꞌncuꞌtunāuj? Caquilālīminiꞌuj lakatin tumīn para naꞌiclaktzīꞌn.
\p
\v 16 Lāꞌ talīminiꞌlh lakatin denario aꞌntū ixtumīncaꞌn lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tichū ixlacan tasuꞌyu nac huāꞌmāꞌ tumīn lāꞌ tichū ixtacuīniꞌ tatzoꞌkniꞌ?
\p Lāꞌ xlacaꞌn tahuanilh:
\p ―Ixlaꞌ huan emperador.
\p
\v 17 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Pues camacamaxquīꞌtit huan emperador aꞌntū ixlaꞌ lāꞌ camacamaxquīꞌtit Dios aꞌntū ixlaꞌ.
\p Lāꞌ xlacaꞌn lej talēꞌcnīlh aꞌnchī cākalhtīlh Jesús.
\s Kalhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata aꞌntī natalakahuanchoko 
\r Mt. 22.23‑33; Lc. 20.27‑40
\p
\v 18 Lāꞌ talakmilh Jesús saduceosnuꞌ. Xlacaꞌn tamāsuꞌyu que tūꞌ catilakahuanchokoca. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīhuanilh: 
\p
\v 19 ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, Moisés quincāmāchokoniꞌniꞌ huāꞌmāꞌ tatzoꞌkniꞌ: Palh nanī kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntīn tapūchahuanīꞌttzaꞌ, lāꞌ palh nīmakaꞌn ixpuscāt lāꞌ palh tintīꞌ ixcaman, maclacasquiꞌn que huan lakapūt natāꞌtapuchahua ixyāstaꞌ aꞌntī xastancu. Lāꞌ huan xapūꞌla oꞌkxaꞌ aꞌntī nalacatuncuī nala ixoꞌkxaꞌ huan xapuxcuꞌ aꞌntī nīnīꞌttzaꞌ.
\v 20 Ixaꞌnan kalhatojon lītāꞌtimīn. Lāꞌ xapuxcuꞌ tapūchahualh lāꞌ tūꞌ ixkaꞌlhī ixcaman aꞌxniꞌcaꞌ nīlh.
\v 21 Lāꞌ kalhatin īꞌstancu tāꞌtapūchahualh huan lakapūt lāꞌ nā xlaꞌ nīlh lāꞌ tūꞌ kaꞌlhīlh ixcaman. Lāꞌ chuntzaꞌ pātleꞌkeniꞌlh āꞌkalhatin īꞌstancu aꞌxniꞌcaꞌ tāꞌtapūchahualh huan lakapūt.
\v 22 Chuntzaꞌ kalhatunuꞌ de ixkalhatojoncaꞌn tatāꞌtapūchahualh huan puscāt lāꞌ tūꞌ takaꞌlhīlh ixcamancaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ tanīlh. Lāꞌ aꞌxmān nīlh huan puscāt.
\v 23 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nalakahuanchokocan, ¿tichū ixlaꞌ nala huanmāꞌ puscāt? Ixkalhatojoncaꞌn ixtatāꞌtapūchahuanīꞌt. 
\p
\v 24 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Uꞌtzaꞌ lītaꞌaꞌkxokonīꞌtaꞌntit mēꞌcstucaꞌn como tūꞌ caꞌtzīyāꞌtit aꞌntūn tatzoꞌkniꞌ huan na ixtachihuīn Dios lāꞌ nīn tūꞌ māchekxīꞌyāꞌtit chī huanīꞌt ixlīmāpaꞌksīn.
\v 25 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan nīnīꞌn natalakahuanchoko, tūꞌ catitapūchahuaca lāꞌ nīn tūꞌ catitamāstāꞌlh ixtzuꞌmaꞌjancaꞌn para natatapūchahua. Xlacaꞌn natala huaꞌchi ixángeles Dios xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\v 26 Lāꞌ Moisés tzoꞌkli ixpālacata aꞌntī natalakahuanchoko aꞌxniꞌcaꞌ tzoꞌkli ixpālacata huan pūtzinaꞌj quiꞌhuiꞌ aꞌntū ixlamamāꞌ. ¿Chu tūꞌ lakapūtleꞌkenīꞌtaꞌntit aꞌntū Dios huanilh Moisés? Chuntzaꞌ hualh: “Quit ixDioscaꞌn Abraham lāꞌ Isaac lāꞌ Jacob”, hualh.
\v 27 Uꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que xlacaꞌn lakahuan aꞌyuj tanīlh de makāntzaꞌ lāꞌ Dios ūꞌtzaꞌ ixDioscaꞌn xalakahuan lāꞌ tūꞌ huan xanīnīꞌn. Huiꞌxinaꞌn lej taꞌaꞌkxokoyāꞌtit mēꞌcstucaꞌn.
\s Huan līmāpaꞌksīn aꞌntū līhuaꞌcaꞌ tasquiꞌnī
\r Mt. 22.34‑40; Lc. 10.27
\p
\v 28 Lāꞌ cālakmilh Jesús kalhatin xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ huan ley lāꞌ cākaxmatli aꞌntī ixtalāstaꞌlamāꞌna. Lāꞌ caꞌtzīlh que Jesús xaꞌnca cākalhtīlh. Lāꞌ tuncan kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchūyā līmāpaꞌksīn más tasquiꞌnī?
\p
\v 29 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Huan līmāpaꞌksīn aꞌntū más tasquiꞌnī, ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: “Cakaxpaꞌttit huiꞌxinaꞌn israelitas. Huan Māpaꞌksīniꞌ quinDioscaꞌn xmān ūꞌtzaꞌ Māpaꞌksīniꞌ.
\v 30 Lāꞌ napāxquīꞌyaꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ aꞌntī minDios con ixlīhuāk miꞌaꞌclhcunuc lāꞌ con ixlīhuāk mintapāstacnaꞌ lāꞌ mintahuixcān”.
\v 31 Lāꞌ ixlīlakatuꞌ līmāpaꞌksīn ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ: “Napāxquīꞌyaꞌ āꞌkalhatin chu aꞌcxtim huaꞌchi mēꞌcstu pāxquīꞌcaꞌnaꞌ”. Tūꞌ aꞌnan āꞌlakatin līmāpaꞌksīn aꞌntū más tasquiꞌnī que huāꞌ tamāꞌna.
\p
\v 32 Lāꞌ tuncan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ huan ley huanilh: 
\p ―Lej stuꞌncuaꞌ aꞌntūꞌ huaꞌnaꞌ, Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ. Huīꞌ kalhatin Dios lāꞌ xlaꞌ xmān ixaꞌcstu Dios.
\v 33 Lāꞌ tasquiꞌnī napāxquīꞌyāuj con ixlīhuāk quiꞌaꞌclhcunuccaꞌn lāꞌ con ixlīhuāk quintapāstacnaꞌcaꞌn lāꞌ quintahuixcāncaꞌn. Nā tasquiꞌnī napāxquīꞌyāuj āꞌkalhatin chu aꞌcxtim huaꞌchi quēꞌcstucaꞌn quincātapāxquīꞌyāniꞌ. Palh chuntzaꞌ natlahuayāuj, ūꞌtzaꞌ līhuaꞌcaꞌ xatzey que naꞌaꞌksajuīꞌyāuj Dios aꞌntū lhcuyucan o maknīcan. 
\p
\v 34 Lāꞌ Jesús cuenta tlahualh aꞌnchī xaꞌnca pāstacli lāꞌ kalhtīlh xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ huan ley. Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Tisputniꞌyāniꞌ xmān macstiꞌnaꞌj para natapaꞌksīꞌyaꞌ con Dios.
\p Lāꞌ tintīꞌtzaꞌ ixkalhasquiꞌnīcuꞌtun nīn tuntūꞌ como ixtajicuaꞌn.
\s Iꞌxūꞌyāpapnaꞌ Jesús
\r Mt. 22.41‑46; Lc. 20.41‑44
\p
\v 35 Lāꞌ Jesús ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Cristo ūꞌtzaꞌ aꞌntī Dios huiꞌlīlh ixlīmāpūtaxtunuꞌ. Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tahuan huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley que Cristo īꞌxūꞌyātāꞌnat David?
\v 36 Māniꞌ David hualh chu aꞌnchī māsuꞌniꞌlh Espíritu Santo lāꞌ chuntzaꞌ tzoꞌkli:
\q Huan Māpaꞌksīniꞌ Dios huanilh quiMāpaꞌksīniꞌ: “Catahuiꞌlaꞌ quimpāxtūcānaꞌj hasta aꞌxniꞌcaꞌ naꞌiccātlajakōꞌ ixlīhuākcaꞌn mintāꞌcaꞌtza”
\m ―huan pāxtūcānaꞌj aꞌnlhā aꞌcnīniꞌniꞌcan―.
\v 37 Palh David līchihuīnaꞌlh īꞌxūꞌyātāꞌnat lāꞌ māpācuhuīlh ixMāpaꞌksīniꞌ, ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que xlaꞌ līhuaꞌcaꞌ xakaꞌtlaꞌ nala ―hualh Jesús.
\p Lāꞌ chu catīhuāyā tachiꞌxcuhuīꞌt līpāxūj takaxmatli. 
\s Jesús cālēꞌksaꞌnīniꞌlh xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley
\r Mt. 23.1‑36; Lc. 11.37‑54; 20.45‑47
\p
\v 38 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt, ixcāhuaniꞌ:
\p ―Catamaktakaꞌlhtit lāꞌ tūꞌ nacātaꞌaꞌkxokoyāniꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley aꞌntīn tapūlatāꞌkchokocuꞌtun pūlhmāꞌn ixtakēnuꞌcaꞌn huaꞌchi aꞌntī lej tacaꞌtzī. Nā talacasquiꞌn que cacātāꞌchihuīnaꞌnca lāꞌ cacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌca nac cāꞌtejen.
\v 39 Lāꞌ na ixlītokpāncaꞌn israelitas xlacaꞌn taputza pūtahuīꞌlh aꞌntū tahuiꞌlānaꞌ calacan lāꞌ talacasquiꞌn que cacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌca aꞌnlhā tlahuacan cāꞌtaniꞌ. 
\v 40 Lāꞌ xlacaꞌn taꞌaꞌkxokomaklhtī ixchiccaꞌn lakapūtnuꞌ lāꞌ āꞌcalīstān lej xlīt takalhtōꞌkaꞌ aꞌnlhā nacālaktzīꞌncan lāꞌ chuntzaꞌ talīꞌaꞌkxokonuꞌn. Aꞌchulāꞌ natapātīniꞌn que āꞌmakapitzīn.
\s Aꞌntū māstāꞌlh huan pobre lakapūt
\r Lc. 21.1‑4
\p
\v 41 Lāꞌ Jesús tahuīꞌlh na ixlacapūn aꞌnlhā ixmojōcan tumīn aꞌntū aꞌksajcan Dios. Lāꞌ ixcālaktzīꞌmāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ ixtamojō ixtumīncaꞌn. Lāꞌ lhūhuaꞌ ricosnuꞌ tamojōlh lhūhuaꞌ ixtumīncaꞌn. 
\v 42 Lāꞌ milh kalhatin lakapūt; lej pobre ixuanīꞌt. Lāꞌ xlaꞌ cāmojōlh lakatuꞌ ixtumīn de cobre; xmān macstiꞌnaꞌj ixtapalh.
\v 43 Lāꞌ Jesús cātaꞌsaniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que aꞌntū mojōlh huāꞌmāꞌ pobre lakapūt līhuaꞌcaꞌ ixtapalh na ixlacapūn Dios que aꞌntū tamojōlh huan āꞌmakapitzīn.
\v 44 Xlacaꞌn tamojōlh xmān aꞌntū ixcāꞌaꞌkatāxtūniꞌnīꞌttzaꞌ como xlacaꞌn lacricos. Lāꞌ huan puscāt, xlaꞌ aꞌyuj sputniꞌ ixlīhuaꞌt, pero māstāꞌkōꞌlh ixlīhuāk aꞌntū ixpūlatahuīꞌlh.
\c 13
\s Jesús hualh que nalactlahuacan xakaꞌtlaꞌ lītokpān 
\r Mt. 24.1‑2; Lc. 21.5‑6
\p
\v 1 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtaxtumāꞌ de nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān, kalhatin de īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, calaꞌktziꞌ. Lej tzēhuanīꞌt huan chihuix aꞌntū lītlahuacanīꞌt huāꞌmāꞌ xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Lej xaꞌnca taxtuchaꞌ.
\p
\v 2 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Calaktzīꞌntit ixlīhuāk huāꞌmāꞌ aꞌntū ixlaꞌ huan lītokpān. Tūꞌ catitachokolh nīn lakatin chihuix nac taxaka. Ixlīhuākcaꞌn natapanckōꞌ lāꞌ huan taxaka nalacla.
\s Aꞌnchī nacaꞌtzīcan que palaj naꞌaꞌksputa huāꞌmāꞌ quilhtamacuj
\r Mt. 24.3‑28; Lc. 21.7‑24; 17.22‑24
\p
\v 3 Lāꞌ Jesús tahuīꞌlh na ixtūtzāꞌn huan oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos lāꞌ na ixlacapūn xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Lāꞌ Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan lāꞌ Andrés tzēꞌk takalhasquiꞌnīlh:
\p
\v 4 ―Iclacasquiꞌnāuj naquilāhuaniyāuj lhānīn napātleꞌke huāꞌ tamāꞌna. ¿Chichū naꞌiclīcaꞌtzīyāuj palh palaj napātleꞌke aꞌntū huaꞌnti?
\p
\v 5 Lāꞌ Jesús tzuculh cāhuani:
\p ―Catamaktakaꞌlhtit para que nīn tintīꞌ nacāꞌaꞌkxokoyāniꞌ 
\v 6 como lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn natahuan palh takaꞌlhī quilīmāpaꞌksīn. Lāꞌ chāꞌtunuꞌ natahuan: “Quit Cristo aꞌntī Dios lacsacuiꞌlīlh”. Lāꞌ chuntzaꞌ lhūhuaꞌ aꞌntī nacāꞌaꞌkxokocan.
\p
\v 7 ’Lāꞌ nakaxpaꞌtāꞌtit aꞌnchī sāꞌnan aꞌnlhā pajtzu tlahuamāꞌca guerra lāꞌ nacātamācaꞌtzīnīyāniꞌ aꞌnchī lamāꞌchaꞌ guerra makat. Tūꞌ tijicuaꞌnāꞌtit. Chuntzaꞌ kaꞌlhī que napātleꞌke. Lāꞌ tūnaꞌj catiꞌaꞌksputli. 
\v 8 Lakatin gobierno natāꞌkaquīꞌ contra āꞌkalhatin. Lāꞌ kalhatin māpaꞌksīniꞌ natlajacuꞌtun āꞌkalhatin. Lāꞌ lakachu natachiqui huan tiꞌyaꞌt lāꞌ naꞌaꞌnan tatziꞌncsta. Lāꞌ ixlīhuāk huāꞌmāꞌ xmān ixlītzucuniꞌ aꞌnchī napātīniꞌncan.
\p
\v 9 ’Cuenta catlahuaꞌtit como nacātamacamāstāꞌyāniꞌ con huan pūchihuīnaꞌnīꞌn lāꞌ nacātakēsnoꞌkāniꞌ nac lītokpānnaꞌ. Lāꞌ por quimpālacata nacātalēꞌnāniꞌ na ixlacapūncaꞌn huan gobernadores lāꞌ na ixlacapūncaꞌn māpaꞌksīniꞌnīꞌn. Chuntzaꞌ nachihuīnaꞌnāꞌtit por quimpālacata.
\p
\v 10 ’Aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nasputa huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, tasquiꞌnī nacāmāsuꞌniꞌcan huan xatzey tachihuīn huan tachiꞌxcuhuīꞌt chuxalhā nac quilhtamacuj.
\v 11 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātachiꞌpayāniꞌ lāꞌ nacātamacamāstāꞌyāniꞌ con huan pūchihuīnaꞌnīꞌn, tūꞌ catilēꞌcapintit pūꞌla aꞌnchī nalītamaktāyayāꞌtit. Nahuaꞌnāꞌtit aꞌntū puhuaꞌnāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ nachāꞌn huanmāꞌ hora. Tūꞌ māniꞌ huiꞌxinaꞌn catichihuīnaꞌntit. Huan Espíritu Santo nacāmāchihuīnīyāniꞌ.
\p
\v 12 ’Lāꞌ aꞌntī quintakalhlakaꞌīꞌ nacāmacamāstāꞌcan con huan pūchihuīnaꞌnīꞌn. Lāꞌ māniꞌ ixtāꞌtincaꞌn aꞌntī natamacamāstāꞌ para nacāmaknīcan. Lāꞌ huan xanatātanaꞌ natamacamāstāꞌ ixcamanaꞌcaꞌn aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ para nacāmaknīcan. Lāꞌ huan camanaꞌ nataꞌaꞌkchāꞌniꞌ ixtātaꞌcaꞌn lāꞌ ixtzīꞌtcaꞌn aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ lāꞌ natamāmaknīnīniꞌn.
\v 13 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt nacātacaꞌtzalaktzīꞌnāniꞌ lāꞌ xmān por quimpālacata. Lāꞌ huan aꞌntī natatāyaniꞌ hasta aꞌxniꞌcaꞌ natanī, xlacaꞌn nacāmāpūtaxtūcan. 
\p
\v 14 ’Nalaktzīꞌnāꞌtit huāꞌ xakoꞌhuaꞌjuaꞌ aꞌntū nalactlahuakōꞌ lāꞌ natāya aꞌnlhā tūꞌ līmakuan chu aꞌnchī tzoꞌknulh huan profeta Daniel. Lāꞌ quit aꞌntī ictzoꞌkmāꞌ huāꞌmāꞌ, iccāhuaniyāniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌntī lakapūtleꞌkepāꞌnaꞌntit que cuenta catlahuaꞌtit. Aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit huanmāꞌ, aꞌxniꞌcaꞌ maclacasquiꞌn que natatzāꞌla hasta nac oꞌkspūꞌn xlacaꞌn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ nac estado de Judea.
\v 15 Lāꞌ huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natayuja huan aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ na ixaꞌkstīn ixchiccaꞌn, tūꞌ catitatanūlh huan nac chic para natamāxtu catūhuā aꞌntū ixlaꞌcaꞌn.
\v 16 Lāꞌ huan aꞌntīn tascujmāꞌna nac cāꞌtacuxtu tūꞌ catitataspiꞌtli na ixchiccaꞌn para natataya ixtakēnuꞌcaꞌn. 
\v 17 Xānti tala huan puscan huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ palh tacamalanīꞌt o palh tamātziꞌquīꞌniꞌncus.
\p
\v 18 ’Casquiꞌniꞌtit Dios que tūꞌ tasquiꞌnī natzāꞌlaꞌyāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ lonknuꞌn.
\v 19 Lāꞌ lej napātīniꞌncan aꞌxniꞌcaꞌ nala huāꞌmāꞌ. Desde aꞌxniꞌcaꞌ Dios māꞌaꞌnanīlh huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, tūꞌ maktin pātīniꞌncanīꞌt aꞌnchī napātīniꞌncan huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ. Lāꞌ tūꞌtzaꞌ maktin catilalh ixtāꞌchuntzaꞌ āꞌcalīstān.
\v 20 Lāꞌ palh Dios tūꞌ ixmātiꞌnaꞌjīlh huāꞌmāꞌ tiempo, tūꞌ ixtapūtaxtulh nīn tintīꞌ. Dios namātiꞌnaꞌjī como lej cālakalhuꞌman xlacaꞌn aꞌntī cālacsacnīꞌt. 
\p
\v 21 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ namin huanmāꞌ līpātīn lāꞌ palh catīhuā ixcāhuaniniꞌ: “Chā calaktzīꞌntit. Aꞌ huīꞌ huan Cristo aꞌntī Dios lacsacuiꞌlīlh”, tūꞌ catikalhlakaꞌīꞌtit. Lāꞌ palh catīhuā ixcāhuaniniꞌ: “Chā calaktzīꞌntit. Aꞌjnanuꞌ yā”, tūꞌ catikalhlakaꞌīꞌtit.
\v 22 Natamin lhūhuaꞌ aꞌkxokonuꞌnīꞌn lāꞌ makapitzīn natahuan que māniꞌ xlacaꞌn Cristo lāꞌ āꞌmakapitzīn natahuan que māniꞌ xlacaꞌn ixaꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn Dios. Lāꞌ nā natatlahua lēꞌcnīn como nataꞌaꞌkxokocuꞌtun māniꞌ xlacaꞌn aꞌntīn Dios cālacsacli. Tūlalh catitaꞌaꞌkxokolh aꞌntī Dios cālacsacli pero nacāꞌaꞌkxokocan āꞌmakapitzīn. 
\v 23 Skalalh calaꞌtit. Iccāhuaniniꞌtzaꞌ ixlīhuāk huāꞌmāꞌ para que tūꞌ nacātaꞌaꞌkxokoyāniꞌ.
\s Aꞌnchī namin huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn
\r Mt. 24.29‑35, 42‑44; Lc. 21.25‑36
\p
\v 24 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Lāꞌ huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ napātleꞌketzaꞌ huāꞌmāꞌ līpātīn, huan chiꞌchiniꞌ lāꞌ huan mālhcuyuꞌ tūꞌ catitamāxkakēniꞌlh.
\v 25 Lāꞌ huan staꞌcu natamināchaꞌ de nac aꞌkapūn lāꞌ māniꞌ huan aꞌkapūn natachiqui.
\v 26 Lāꞌ tuncan nalaktzīꞌncan huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn aꞌnchī napūmin huan poklhnuꞌ. Lej nakaꞌlhī līmāpaꞌksīn lāꞌ tzēhuanīꞌt naxkaka.
\v 27 Lāꞌ tuncan nacāmacamin ixángeles lāꞌ natamākēstoka aꞌntī cālacsaccanīꞌt. Natamin aꞌntī cālacsaccanīꞌt xalanīꞌn cāꞌquilhtamacuj.
\p
\v 28 ’Camakscaꞌttit catūhuā de huan xaquiꞌhuiꞌ higo. Aꞌxniꞌcaꞌ tzaꞌlaꞌnkaꞌ ixpeken lāꞌ tzucumāꞌ tapuꞌn xachiꞌtin, huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit que tapajtzūmāꞌtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ lej naxuꞌnu.
\v 29 Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ napātleꞌke ixlīhuāk huāꞌmāꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ, nacaꞌtzīyāꞌtit que tapajtzūmāꞌtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nasputa huan quilhtamacuj. Tapajtzūmāꞌtzaꞌ huaꞌchi kalhatin aꞌntī kaꞌlhīmāꞌca lāꞌ yātzaꞌ na ixlacapūn huan mākalhcha.
\v 30 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Xlacaꞌn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌcus tūꞌ catitanīkōꞌlh hasta aꞌxniꞌcaꞌ napātleꞌke ixlīhuāk huāꞌmāꞌ aꞌntū iccāhuaniniꞌ. 
\v 31 Nasputa huan aꞌkapūn lāꞌ nasputa huan tiꞌyaꞌt pero tūꞌ maktin catisputli quintachihuīn; natlōkentaxtūkōꞌcan. 
\p
\v 32 ’Nīn tintīꞌ caꞌtzī lhānīn namin huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ o huāꞌmāꞌ hora; nīn huan ángeles xalanīꞌn nac aꞌkapūn tūꞌ tacaꞌtzī. Lāꞌ nīn ixOꞌkxaꞌ Dios tūꞌ caꞌtzī. Xmān Dios xaTātaꞌ caꞌtzī lhānīn mero napātleꞌke. 
\p
\v 33 ’Skalalh calaꞌtit como tūꞌ caꞌtzīyāꞌtit lhānīn napātleꞌke huāꞌmāꞌ.
\v 34 Uꞌtzaꞌ huaꞌchi kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī naꞌaꞌn latāꞌkchoko makat. Lāꞌ cālīmāmacūꞌtāꞌquīꞌ ixchic huan ixtasācuaꞌnīꞌn lāꞌ cāmaxquīꞌ ixlītlōtcaꞌn chāꞌtunuꞌ. Lāꞌ yāhua kalhatin maktakaꞌlhnaꞌ nac tanquilhniꞌ lāꞌ māpaꞌksī que skalalh nala.
\v 35 Chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn skalalh calaꞌtit como tūꞌ caꞌtzīyāꞌtit lhānīn namin ixtēcuꞌ chic. Tzēlasāꞌ namin cāꞌsmalankaꞌn, o aꞌxniꞌcaꞌ chūꞌcus nataꞌsa huan gallo, o iꞌtāt tzīꞌsa, o tuncuīniꞌn.
\v 36 Uꞌtzaꞌ skalalh calīlaꞌtit para que tūꞌ lhtatapāꞌnaꞌntit aꞌxniꞌcaꞌ chu līmaktin namin.
\v 37 Iccāhuaniyāniꞌ huiꞌxinaꞌn: Skalalh calaꞌtit. Lāꞌ nā skalalh catalalh ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ―cāhuanilh Jesús.
\c 14
\s Talacchihuīnaꞌlh aꞌnchī natalīchiꞌpa Jesús
\r Mt. 26.1‑5; Lc. 22.1‑2; Jn. 11.45‑53
\p
\v 1 Iꞌsputacus lakatuꞌ chiꞌchiniꞌ para huan cāꞌtaniꞌ aꞌntū huanican pascua aꞌxniꞌcaꞌ huaꞌcan pāntzi aꞌntūn tūꞌ kaꞌlhī levadura. Lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley ixtaputzamāꞌna aꞌnchī natalīꞌaꞌkxoko Jesús para natachiꞌpa lāꞌ natamāmaknīnīniꞌn. 
\v 2 Lāꞌ talāhuanilh:
\p ―Palh natlahuayāuj catūhuā līhuan lamāꞌ cāꞌtaniꞌ, huan tachiꞌxcuhuīꞌt natatāꞌkaquīꞌ.
\s Kalhatin puscāt mūmāꞌcaꞌlh aceite Jesús
\r Mt. 26.6‑13; Jn. 12.1‑8
\p
\v 3 Lāꞌ Jesús ixuīꞌ nac Betania na ixchic Simón. Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ Simón aꞌntī ixmasniꞌmāꞌ ixquinīꞌt lāꞌ ixtzeyanīꞌttzaꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixuāꞌyamāꞌ aꞌntzaꞌ, kalhatin puscāt laktapajtzūlh. Ixlēꞌmāꞌ pātin frasco aꞌntū ixlītzuma aceite aꞌntū lej xatapala lāꞌ lej muꞌcsa ixuanīꞌt. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū huanican nardo. Huan puscāt paꞌklhli huan frasco lāꞌ mūmāꞌcaꞌlh Jesús huan aceite.
\v 4 Lāꞌ makapitzīn aꞌntī ixtahuiꞌlānaꞌ talīꞌaꞌkchāꞌlh lāꞌ talāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ pāxcat līlalh huāꞌmāꞌ aceite? 
\v 5 Ixtapalh huaꞌchi ixtatlaj kalhatin chiꞌxcuꞌ xatascujāt de lakatin cāꞌta. Tzē īꞌstāꞌca lāꞌ huan tumīn tzē ixcāmaxquīꞌca huan pobresniꞌ.
\p Lāꞌ taquilhnīlh huan puscāt.
\p
\v 6 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Camakxtektit. ¿Aꞌchīꞌ mājiclhuīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ puscāt? Quintlahuaniꞌlh aꞌntū lej tzey.
\v 7 Pōꞌktu naꞌaꞌnan pobresniꞌ na milaclhpuꞌnancaꞌn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ lacasquiꞌnāꞌtit, tzē nacātlahuaniꞌyāꞌtit aꞌntūn tzey. Pero quit tūꞌ pōꞌktu naꞌiccātāꞌlatahuiꞌlayāniꞌ. 
\v 8 Huan puscāt tlahualh aꞌntūn tzē ixtlahua. Quimūmāꞌcaꞌlh aceite lāꞌ chuntzaꞌ quincāxtlahualīlhtzaꞌ como naquimāꞌcnūcan. 
\v 9 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Chuxalhā nac cāꞌquilhtamacuj aꞌnlhā namācaꞌtzīnīniꞌncan huan xatzey tachihuīn ixpālacata Cristo, aꞌntzaꞌ nahuancan aꞌntūn tlahualh huāꞌmāꞌ puscāt. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ ixlīhuākcaꞌn natalīpāstaca xlaꞌ ―hualh Jesús.
\s Judas cāhuanilh namacamāstāꞌ Jesús
\r Mt. 26.14‑16; Lc. 22.3‑6
\p
\v 10 Judas Iscariote kalhatin de huan ixlīkalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. Lāꞌ xlaꞌ cālakaꞌlh xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ para nacāhuani que ixcāmacamaxquīꞌlh Jesús. 
\v 11 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli aꞌntū cāhuanica, tapāxuhualh lāꞌ tahuanilh palh natamaxquīꞌ tumīn. Lāꞌ Judas ixputza aꞌnchī ixlīmacamāstāꞌlh Jesús.
\s Jesús cātāꞌhuāꞌyalh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\r Mt. 26.17‑29; Lc. 22.7‑23; Jn. 13.21‑30; 1 Co. 11.23‑26 
\p
\v 12 Milh huan xapūꞌlh chiꞌchiniꞌ de huan cāꞌtaniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huaꞌcan pāntzi aꞌntūn tūꞌ kaꞌlhī levadura. Huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ maknīcan huan borrego aꞌntū nahuaꞌcan para huāꞌmāꞌ cāꞌtaniꞌ aꞌntū huanican pascua. Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhasquiꞌnīlh Jesús: 
\p ―¿Lhachū lacasquiꞌnaꞌ naꞌicaꞌnāuj naꞌiccāxtlahuayāuj para nahuaꞌyāuj huan xalīhuaꞌt huan cāꞌtaniꞌ?
\p
\v 13 Lāꞌ cāmacāꞌlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Capintit huan nac cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ napāxtokāꞌtit kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī lēꞌmāꞌ ixpūxkaꞌtniꞌ. Nastālaniꞌyāꞌtit. 
\v 14 Lāꞌ aꞌnlhā xlaꞌ natanū, nā natanūꞌyāꞌtit lāꞌ nahuaniyāꞌtit ixtēcuꞌ huan chic: “Huan Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ huan: ¿Lhachū yā huan cuarto aꞌnlhā tzē naꞌiccātāꞌhuaꞌ quiscaꞌtxtunuꞌnīꞌn huan xalīhuaꞌt cāꞌtaniꞌ de pascua?” 
\v 15 Lāꞌ māniꞌ xlaꞌ nacāmāsuꞌniꞌyāniꞌ lakatin cuarto ixlītancaꞌcstuꞌ chic. Lāꞌ kaꞌtlaꞌ huan cuarto lāꞌ cāxniꞌj yātzaꞌ. Aꞌntzaꞌ nacāxtlahuaꞌyāꞌtit quilīhuaꞌtcaꞌn. 
\p
\v 16 Lāꞌ taꞌaꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ tatanūlh nac cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ pātleꞌkelh chu aꞌnchī Jesús ixcāhuaninīꞌt lāꞌ tacāxtlahualh huan līhuaꞌt.
\p
\v 17 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtāꞌcnūmāꞌtzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ, Jesús cātāꞌchāꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn aꞌntzaꞌ.
\v 18 Lāꞌ līhuan ixtahuāꞌyamāꞌna, Jesús cāhuanilh: 
\p ―Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Kalhatin de huiꞌxinaꞌn aꞌntī quilātāꞌhuāꞌyamāꞌnauj huāꞌtzāꞌ naquimacamāstāꞌ. 
\p
\v 19 Lāꞌ xlacaꞌn tatzuculh talakaputza lāꞌ chāꞌtunuꞌ de xlacaꞌn takalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chu quit?
\p
\v 20 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Kalhatin de huiꞌxinaꞌn de milīkalhacāujtuꞌcaꞌn māniꞌ xlaꞌ. Uꞌtzaꞌ aꞌntīn quintāꞌpūhuāꞌyan huāꞌ pulātu.
\v 21 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ naquimpātleꞌkeniꞌ chu aꞌnchī tatzoꞌkniꞌ quimpālacata na ixtachihuīn Dios. Pero xānti la huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī naquimacamāstāꞌ; nalīlakaputza. Más tzey para xlaꞌ palh tūꞌ ixlacatuncuīlh. 
\p
\v 22 Lāꞌ līhuan ixtahuāꞌyamāꞌna, Jesús tayalh huan pāntzi lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios lāꞌ mālacpitzilh lāꞌ cāmaxquīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Cahuaꞌtit. Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quimacniꞌ.
\p
\v 23 Lāꞌ tayalh huan taza lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios. Lāꞌ macastīꞌn cāmaxquīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tapūkoꞌtnūnkōꞌlh.
\v 24 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quinkaꞌlhniꞌ. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū līcāxtlahuacan huan xasāstiꞌ convenio ixpālacata aꞌnchī Dios nacālīmāpūtaxtū tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ quinkaꞌlhniꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū naꞌicmakaꞌn para nacāmāsputūnuꞌniꞌ ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 25 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Tūꞌ ictihuaꞌlh xaxcān uva hasta aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicuaꞌ āꞌtāpātin xaxcān uva xasāstiꞌ aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn.
\s Jesús huanilh Pedro que nakalhtatzēꞌka
\r Mt. 26.30‑35; Lc. 22.31‑34; Jn. 13.36‑38
\p
\v 26 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtatlīꞌnīꞌt lakatin himno, tataxtulh lāꞌ taꞌaꞌlh huan nac oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos. 
\v 27 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Milīhuākcaꞌn naquilāꞌaꞌkxtekmakaꞌnāuj ixpālacata aꞌntū naquimpātleꞌkeniꞌ como chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Naꞌicmaknī huan pastor lāꞌ nataꞌaꞌkahuankōꞌ huan borregos”, tatzoꞌkniꞌ.
\v 28 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naquimālakahuanīchokocan, xapūꞌla naꞌicaꞌn quit nac estado de Galilea. Lāꞌ aꞌntzaꞌ nalāpāxtokāuj. 
\p
\v 29 Lāꞌ Pedro huanilh:
\p ―Aꞌyuj ixlīhuākcaꞌn āꞌmakapitzīn nataꞌaꞌkxtekmakaꞌnāniꞌ, pero quit tūꞌ ictimakxtekniꞌ.
\p
\v 30 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ aꞌntū icuaniyāniꞌ. Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ tzīꞌsa aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nataꞌsa ixlīmaktuꞌ huan gallo, māniꞌ huiꞌx naquinkalhtatzēꞌkaꞌ maktuꞌtun. 
\p
\v 31 Lāꞌ Pedro āꞌchulāꞌ stuꞌtuꞌluꞌ hualh:
\p ―Aꞌyuj naquintāꞌmaknīcaꞌnaꞌ, pero quit tūꞌ ictikalhtatzēꞌkniꞌ. 
\p Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn āꞌmakapitzīn chu aꞌcxtim tahualh. 
\s Jesús tāꞌchihuīnaꞌlh Dios nac huerta aꞌnlhā huanican Getsemaní
\r Mt. 26.36‑46; Lc. 22.39‑46
\p
\v 32 Lāꞌ Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh nac lakatin lugar aꞌnlhā huanican Getsemaní. Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Catahuiꞌlaꞌtit huiꞌxinaꞌn huāꞌtzāꞌ līhuan quit naꞌictāꞌchihuīnaꞌn Dios.
\p
\v 33 Lāꞌ cālēꞌlh lacachunaꞌj Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan. Lāꞌ tzuculh tamakchuyī lāꞌ lej pātaꞌlalh.
\v 34 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Lej iclakaputza hasta tzē naꞌiclaknī huan talakaputzīt. Catachokotit huāꞌtzāꞌ lāꞌ skalalh catahuiꞌlaꞌtit. 
\p
\v 35 Lāꞌ Jesús aꞌlh lacachunaꞌj lāꞌ tatzokostalh nac tiꞌyaꞌt lāꞌ squiꞌniꞌlh Dios palh tzē ixpūtaxtulh de aꞌntū napātleꞌkeniꞌ
\v 36 lāꞌ hualh:
\p ―QuinTātaꞌ, palh tzē naꞌicpūtaxtu de huāꞌ aꞌntū naꞌicpātī, camakxtekti chuntzaꞌ nala. Pero calalh aꞌntū huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ lāꞌ tūꞌ calalh aꞌntū xmān quit iclacasquiꞌn.
\p
\v 37 Lāꞌ taspiꞌtchokolh aꞌnlhā ixcāmāchokonīꞌt īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cālaktzīꞌlh lāꞌ ixtalhtatahuiꞌlānaꞌ. Lāꞌ huanilh Pedro:
\p ―¿Chā lhtatahuiꞌlaꞌ, Simón? ¿Chu tūlalh tāyaniꞌtit mintalhtatacaꞌn nīn lakatin hora?
\v 38 Lakahuan catahuiꞌlaꞌtit lāꞌ casquiꞌniꞌtit Dios para que tūꞌ nacātatlajayāniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātalīlaktzīꞌnāniꞌ. Stuꞌncuaꞌ miꞌaꞌclhcunuccaꞌn tatlahuacuꞌtun xatzey pero mimacniꞌcaꞌn tūꞌ takaꞌlhī tahuixcān.
\p
\v 39 Lāꞌ ixlīmaktuꞌ aꞌlh lacachunaꞌj lāꞌ chu aꞌcxtim squiꞌniꞌlh Dios.
\v 40 Lāꞌ taspiꞌtchokopā aꞌnlhā ixcāmāchokonīꞌt īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cālaktzīꞌlh lāꞌ ixtalhtatahuiꞌlānaꞌ. Tūlalh tatāyaniꞌlh ixtalhtatacaꞌn lāꞌ tūꞌ ixtacaꞌtzī aꞌnchī natakalhtī.
\v 41 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixlīmaktuꞌtun taspiꞌtchokolh aꞌnlhā ixcāmāchokonīꞌt, cāhuanilh:
\p ―¿Chā lhtatapāꞌnaꞌntitcus lāꞌ jaxpāꞌnaꞌntitcus? Tzeytzaꞌ. Chilhtzaꞌ huan hora aꞌntū lhcācanīꞌt. Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ naquimacamāstāꞌcan na ixlīmāpaꞌksīncaꞌn huan tūn tūꞌ tzeyā chiꞌxcuhuīn. 
\v 42 Catāyaꞌtit lāꞌ cāhuitit; mimāꞌtzaꞌ huan aꞌntī naquimacamāstāꞌ.
\s Chīꞌlēꞌnca Jesús
\r Mt. 26.47‑56; Lc. 22.47‑53; Jn. 18.2‑11
\p
\v 43 Lāꞌ tuncan aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixchihuīnaꞌmāꞌcus, chāꞌlh Judas. Xlaꞌ kalhatin de huan kalhacāujtuꞌ scāꞌtxtunuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. Lāꞌ tatāꞌchāꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ ixtalēꞌn ixmachītacaꞌn lāꞌ quiꞌhuiꞌ. Lāꞌ tachāꞌlh por ixquilhtampāncaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 44 Lāꞌ Judas ūꞌtzaꞌ aꞌntī ixmacamāstāꞌmāꞌ lāꞌ xlaꞌ ixcāhuaninīꞌttzaꞌ aꞌnchī natalīlakapasa tichū Jesús. Ixcāhuaniꞌnīꞌt:
\p ―Aꞌntī naꞌiclacamuꞌsu ūꞌtzaꞌ Jesús. Nachiꞌpayāꞌtit lāꞌ nalīpināꞌtit lāꞌ namaktakaꞌlhāꞌtit.
\p
\v 45 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌlh Judas, tuncan laktapajtzūlh Jesús lāꞌ huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ.
\p Lāꞌ lacamuꞌsulh.
\v 46 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt talaktapajtzūlh Jesús lāꞌ tachiꞌpalh para natalēꞌn.
\p
\v 47 Lāꞌ ixyā kalhatin aꞌntī ixtāꞌminīꞌt Jesús. Xlaꞌ māxtulh ixmachīta lāꞌ mātakāhuīꞌlh ixtasācuaꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ lāꞌ aꞌkasityujulh ixaꞌkaꞌxkōꞌlh. 
\v 48 Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ lītaꞌntit mimachītacaꞌn lāꞌ minquiꞌhuiꞌcaꞌn? Huaꞌchilh chiꞌpacuꞌtunāꞌtit kalhatin kaꞌlhānaꞌ.
\v 49 Aꞌxniꞌcaꞌ xaꞌiccātāꞌlatlāꞌhuanāniꞌ lakalīyān nac lītokpān, ¿aꞌchīꞌ tūlalh quilāchiꞌpauj aꞌxniꞌcaꞌ? Pero chuntzaꞌ naquimpātleꞌkeniꞌ para natlōkentaxtū aꞌntū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios ―cāhuanilh. 
\p
\v 50 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatzāꞌlalh lāꞌ chuntzaꞌ talīꞌaꞌkxtekmakaꞌlh Jesús.
\s Tzāꞌlalh kalhatin oꞌkxaꞌ
\p
\v 51 Lāꞌ kalhatin oꞌkxaꞌ stālaniꞌlh. Tūꞌ ixlhakāꞌnīꞌt ixluꞌxuꞌ; xmān ixlītamaksnaꞌtnīꞌt kalhtin sábana. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt tachiꞌpalh,
\v 52 lhkaꞌloꞌko tzāꞌlalh lāꞌ makaꞌlh huan sábana.
\s Jesús na ixlacapūncaꞌn huan pūchihuīnaꞌnīꞌn israelitas 
\r Mt. 26.57‑68; Lc. 22.54‑55, 63‑71; Jn. 18.12‑14, 19‑24 
\p
\v 53 Lāꞌ xlacaꞌn aꞌntīn tachiꞌpalh Jesús, talēꞌlh aꞌnlhā ixuīꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ. Lāꞌ talaktakēstokli ixlīhuākcaꞌn xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley.
\v 54 Lāꞌ Pedro lakamakat stālaniꞌlh lāꞌ chāꞌlh hasta ixtanquilhniꞌ huan ixchic xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ. Lāꞌ tanūlh na ixcorral huan chic lāꞌ cātāꞌtahuīꞌlh huan policíasnaꞌ. Lāꞌ ixcātāꞌskoꞌhuīꞌ nac macscut con xlacaꞌn.
\p
\v 55 Huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ ixlīhuākcaꞌn xalakaꞌtlaꞌn pūchihuīnaꞌnīꞌn aꞌntī ixtalacāxtlahua, xlacaꞌn ixtaputzamāꞌna aꞌnchī natalēꞌksaꞌnīniꞌn Jesús para natalīmāmaknīnīniꞌn. Lāꞌ tūꞌ ixtakaksa aꞌntūn tzē natalēꞌksaꞌnīniꞌn.
\v 56 Līlhūhuaꞌ talīchihuīnaꞌlh aꞌntūn tūꞌ stuꞌncuaꞌ ixpālacata Jesús, pero tūꞌ chu aꞌcxtim tahualh.
\v 57 Lāꞌ makapitzīn tatāyalh lāꞌ taꞌaꞌksaꞌnīniꞌlh lāꞌ tahualh aꞌntūn tūꞌ stuꞌncuaꞌ. Chuntzaꞌ tahualh: 
\p
\v 58 ―Quinaꞌn ickaxmatui aꞌnchī hualh: “Quit naꞌicmāsputūkōꞌ ixlīhuāk huāꞌmāꞌ xakaꞌtlaꞌ lītokpān aꞌntū ixtatlaujcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn. Lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌictlahua āꞌlakatin aꞌntūn tūꞌ ixtatlaujcaꞌn chiꞌxcuhuīꞌn”. 
\p
\v 59 Pero nīn xlacaꞌn tūꞌ chu aꞌcxtim tahualh.
\p
\v 60 Lāꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ tāyalh na ixlaclhpuꞌnancaꞌn lāꞌ kalhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―Huāꞌ tayānaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn talīꞌaꞌksaꞌnīniꞌmāꞌniꞌ. Lāꞌ ¿chu tūꞌ nakalhtīniꞌnaꞌ?
\p
\v 61 Lāꞌ Jesús caꞌcs tāyalh lāꞌ tuntūꞌ kalhtīniꞌlh. Lāꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ kalhasquiꞌnīpā: 
\p ―¿Chā huiꞌx huan Cristo aꞌntī Dios lacsacnīꞌt? ¿Chā huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios aꞌntī quinaꞌn icaꞌcnīniꞌniꞌyāuj? 
\p
\v 62 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Uꞌhuē. Quit Cristo. Lāꞌ huiꞌxinaꞌn naquilālaktzīꞌnāuj quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn naꞌictahuiꞌla na ixpāxtūcānaꞌj Dios aꞌntī māpaꞌksīniꞌmāꞌ. Lāꞌ naꞌicmināchaꞌ nac aꞌkapūn ixlaclhniꞌ poklhnuꞌ.
\p
\v 63 Lāꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ, māniꞌ xlaꞌ xtīꞌtli ixluꞌxuꞌ lāꞌ chuntzaꞌ līmāsuꞌyulh que lej ixaꞌkchāꞌn lāꞌ hualh:
\p ―Tūꞌtzaꞌ maclacasquiꞌnāuj āꞌcatīhuā para naquincāhuaniyāniꞌ palh tūꞌ tzey xlaꞌ.
\v 64 Huiꞌxinaꞌn kaxpāꞌtnīꞌtaꞌntit aꞌnchī tāꞌtalacastuccuꞌtulh Dios. ¿Chī puhuaꞌnāꞌtit?
\p Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tamālaclēꞌnīlh para namaknīcan. 
\p
\v 65 Lāꞌ makapitzīn tatzuculh talakachojmanī. Lāꞌ xlacaꞌn talacatlapalh lāꞌ tatucsli lāꞌ tahuanilh:
\p ―Caquilhchipi tichū tucsniꞌ.
\p Lāꞌ huan tropasnaꞌ aꞌntī ixtamaktakaꞌlhmāꞌna nā xlacaꞌn tatucsli.
\s Pedro kalhtatzēꞌkli Jesús
\r Mt. 26.69‑75; Lc. 22.56‑62; Jn. 18.15‑18, 25‑27
\p
\v 66 Lāꞌ Pedro ixyā na ixtanquilhniꞌ huan chic lāꞌ milh kalhatin tzuꞌmaꞌjāt aꞌntī ixmaksquiti na ixchic huan xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ.
\v 67 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh Pedro aꞌnlhā īꞌskoꞌhuīꞌ, huan tzuꞌmaꞌjāt lakalaktzīꞌlh lāꞌ huanilh:
\p ―Nā huiꞌx ixtāꞌlatlāꞌhuaꞌnaꞌ Jesús xalaꞌ nac Nazaret. 
\p
\v 68 Pero xlaꞌ kalhtatzēꞌkli lāꞌ huanilh:
\p ―Tūꞌ iccaꞌtzī tuchū huanicuꞌtunaꞌ. Tūꞌ icmāchekxī. 
\p Lāꞌ aꞌlh lacachunaꞌj. Lāꞌ taꞌsalh huan gallo.
\v 69 Lāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt chu laktzīꞌmpā lāꞌ tzuculh cāhuani huan aꞌntī ixtatāꞌyānaꞌnchaꞌ:
\p ―Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ kalhatin de xlacaꞌn.
\p
\v 70 Lāꞌ Pedro kalhtatzēꞌkpā. Lāꞌ ixlīkaꞌtlāꞌtus huan aꞌntī ixtatāꞌyānaꞌnchaꞌ tahuanilh Pedro:
\p ―Stuꞌncuaꞌ huiꞌx kalhatin de xlacaꞌn como huiꞌx xalaꞌ nac estado de Galilea. Mintachihuīn ixtāꞌchuntzaꞌ aꞌntī xalanīꞌn nac Galilea.
\p
\v 71 Lāꞌ Pedro tzuculh macapūlhcācan ixaꞌcstu lāꞌ stuꞌtuꞌluꞌ hualh:
\p ―Dios naquimāpātīnī palh tūꞌ stuꞌncuaꞌ aꞌntū icuanimāꞌniꞌ. Tūꞌ iclakapasa huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ aꞌntī līchihuīnaꞌmpāꞌnaꞌntit.
\p
\v 72 Lāꞌ huan gallo taꞌsapā ixlīmaktuꞌ. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ līmāpāstaquīlh Pedro aꞌnchī Jesús ixuaninīꞌt: “Aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nataꞌsa ixlīmaktuꞌ huan gallo, huiꞌx naquinkalhtatzēꞌkaꞌ maktuꞌtun”. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Pedro pāstacli chuntzaꞌ, tzuculh calhuan.
\c 15
\s Jesús na ixlacapūn Pilato
\r Mt. 27.1‑2, 11‑14; Lc. 23.1‑5; Jn. 18.28‑38
\p
\v 1 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tuncuīlh, huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ āꞌmakapitzīn pūchihuīnaꞌnīꞌn tatakēstokli lāꞌ talacchihuīnaꞌlh. Lāꞌ tapekechīꞌlh Jesús lāꞌ talēꞌlh lāꞌ tamacamaxquīꞌlh huan Pilato aꞌntī gobernador ixuanīꞌt.
\v 2 Lāꞌ Pilato kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chu huiꞌx ixReycaꞌn israelitas?
\p Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh:
\p ―Chu chuntzaꞌ aꞌnchī huaꞌnīꞌtaꞌ.
\p
\v 3 Lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ ixtalēꞌksaꞌnīniꞌn de lhūhuaꞌ catūhuā.
\v 4 Lāꞌ Pilato kalhasquiꞌnīpā:
\p ―¿Aꞌchīꞌ tūꞌ kalhtīniꞌnaꞌ nīn tuntūꞌ? Kaxpaꞌtti ixlīhuāk aꞌntūn talēꞌksaꞌnīniꞌniꞌ.
\p
\v 5 Pero Jesús tūꞌtzaꞌ kalhtīlh. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ līlēꞌcnīlh Pilato.
\s Tahualh que tasquiꞌnī nanī Jesús
\r Mt. 27.15‑31; Lc. 23.13‑25; Jn. 18.38–19.16
\p
\v 6 Lāꞌ ixaꞌnan lakatin talanān aꞌxniꞌcaꞌ ixla cāꞌtaniꞌ. Pilato ixmakxteka kalhatin tachīꞌn. Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalacsaca huan tachīꞌn aꞌntī namakxtekcan.
\v 7 Lāꞌ ixtatanūmāꞌna nac pūlāchīꞌn makapitzīn aꞌntī ixtatāꞌkaquīꞌnīꞌt contra huan gobierno lāꞌ ixtamaknīniꞌnīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ tatāꞌkaquīꞌlh. Lāꞌ kalhatin de huan tachīꞌnīꞌn ixuanican Barrabás.
\v 8 Huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt talaktapajtzūlh Pilato lāꞌ tatzuculh tasquiꞌniꞌ que catlahualh chu aꞌnchī lanān ixtlahua līhuan ixlamāꞌ cāꞌtaniꞌ.
\v 9 Lāꞌ Pilato cākalhtīlh:
\p ―¿Chā lacasquiꞌnāꞌtit naꞌiccāmakxtekniꞌyāniꞌ ixReycaꞌn israelitas?
\p
\v 10 Pilato māchekxīlh aꞌnchī huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ ixtalakcaꞌtzaniꞌ Jesús lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīmacamāstāꞌlh.
\v 11 Lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ ixtacucchaꞌxnīꞌt huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ ūꞌtzaꞌ talīsquiꞌnli Barrabás.
\v 12 Lāꞌ Pilato cākalhtīpā lāꞌ cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ ¿tuchū lacasquiꞌnāꞌtit naꞌictlahua con xlaꞌ aꞌntī māpācuhuīꞌyāꞌtit ixReycaꞌn israelitas?
\p
\v 13 Lāꞌ xlacaꞌn tataꞌsalh lāꞌ palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca nac cruz!
\p
\v 14 Lāꞌ Pilato cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ? ¿Tuchū tlahuanīꞌt?
\p Pero xlacaꞌn āꞌchulāꞌ tataꞌsalh lāꞌ palhaꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca nac cruz!
\p
\v 15 Lāꞌ como Pilato ixcāmākoꞌxamixīcuꞌtun huan lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, cāmakxtekniꞌlh huan Barrabás. Lāꞌ māpaꞌksīniꞌlh que cakēsnoꞌkca huan Jesús lāꞌ macamāstāꞌlh para naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\p
\v 16 Lāꞌ tuncan ixtropasnaꞌ huan gobernador talēꞌlh Jesús na ixchakān pūchihuīn aꞌnlhā huanican pretorio. Lāꞌ cāmākēstokca āꞌmakapitzīn tropasnaꞌ.
\v 17 Lāꞌ tamālhakēꞌlh lakatin ixluꞌxuꞌ xasmumonkoꞌ lāꞌ tatlahualh lakatin corona de lhtucūꞌn lāꞌ tamūhuiꞌlīlh.
\v 18 Lāꞌ tatzuculh tahuani:
\p ―Caꞌaꞌcnīniꞌniꞌca ixReycaꞌn israelitas.
\p
\v 19 Lāꞌ talīmūnicli quiꞌhuiꞌ lāꞌ tachojmanīlh. Lāꞌ tatatzokostaniꞌlh huaꞌchilh ixtaꞌaꞌcnīniꞌniꞌmāꞌna.
\v 20 Lāꞌ aꞌxniꞌca talīlītzīꞌnkōꞌlh chuntzaꞌ, tamāmakxtulh ixluꞌxuꞌ xasmumonkoꞌ lāꞌ tamālhakēꞌchokolh ixluꞌxuꞌ aꞌntū ixlaꞌ ixuanīꞌt. Lāꞌ talēꞌlh para naxtokohuaꞌcaꞌcan.
\s Xtokohuaꞌcaꞌca Jesús
\r Mt. 27.32‑44; Lc. 23.26‑43; Jn. 19.17‑27
\p
\v 21 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌna, ixtētaxtumāꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Cirene aꞌntī ixtacuīniꞌ Simón. Xlaꞌ ixtātaꞌcaꞌn Alejandro lāꞌ Rufo lāꞌ ixmimāꞌchaꞌ de nac rancho. Lāꞌ huan tropasnaꞌ tasāmācuꞌquīꞌlh ixcruz Jesús.
\p
\v 22 Lāꞌ taꞌaꞌlh lāꞌ tachāꞌlh nac lakatin lugar aꞌnlhā huanican Gólgota aꞌntū huanicuꞌtun Ixaꞌkxāk Nīn.
\v 23 Lāꞌ Jesús mālacnūniꞌca vino para nahuaꞌ. Lāꞌ ixtāꞌtlahuapāspiꞌtcanīꞌt līcuꞌchuꞌniꞌ aꞌntū huanican mirra. Uꞌtzaꞌ ixlīmālhtatīcuꞌtuncan. Lāꞌ Jesús tūꞌ maklhtīniꞌlh.
\p
\v 24 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ īꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌttzaꞌ, huan tropasnaꞌ tamālacpitzilh ixluꞌxuꞌ Jesús lāꞌ tapūmāxtulh īꞌsuertecaꞌn para natacaꞌtzī tuchū nacātachokoniꞌ chāꞌtunuꞌ de xlacaꞌn.
\p
\v 25 Lāꞌ huaꞌchi maknaꞌjās cuhuīniꞌ ixuanīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ xtokohuaꞌcaꞌca.
\v 26 Lāꞌ ixtzoꞌkcanīꞌt aꞌntū ixpālacata līxtokohuaꞌcaꞌca lāꞌ ixuan chuntza: IxReycaꞌn israelitas.
\v 27 Lāꞌ nā cātāꞌxtokohuaꞌcaꞌca kalhatuꞌ kaꞌlhānaꞌnīꞌn; kalhatin na ixpāxtūcānaꞌj lāꞌ āꞌkalhatin na ixpāxtūxuc.
\v 28 Chuntzaꞌ tlōkentaxtūca aꞌntū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios aꞌnlhā huan: “Xlaꞌ ixpūtleꞌkecanīꞌt na ixlaclhpuꞌnancaꞌn aꞌntīn tatlahua aꞌntūn tūꞌ tzey”.
\p
\v 29 Lāꞌ xlacaꞌn aꞌntī ixtatētaxtumāꞌna talakapalalh lāꞌ taxakāꞌlīlh ixaꞌkxākcaꞌn lāꞌ tahuanilh:
\p ―¡A! Huiꞌx ixlactlahuaꞌcuꞌtunaꞌ huan xakaꞌtlaꞌ lītokpān lāꞌ ixyāhuapalaꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ.
\v 30 Chuhuaꞌj capūtaxtu mēꞌcstu lāꞌ cayuꞌjti de huan nac cruz.
\p
\v 31 Lāꞌ nā chuntzaꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley ixtalīlītzīꞌn Jesús lāꞌ ixtalāhuanimāꞌna:
\p ―Xlaꞌ cāmāpūtaxtūlh āꞌmakapitzīn pero tūla pūtaxtu ixaꞌcstu.
\v 32 Cayujli chuhuaꞌj de huan nac cruz huan Cristo aꞌntī ixReycaꞌn israelitas. Nalaktzīꞌnāuj nayuja de huan cruz lāꞌ chuntzaꞌ nakalhlakaꞌīꞌyāuj xlaꞌ.
\p Lāꞌ xlacaꞌn aꞌntī ixcātāꞌxtokohuaꞌcaꞌcanīꞌt nā talakapalalh Jesús.
\s Jesús nīlh
\r Mt. 27.45‑56; Lc. 23.44‑49; Jn. 19.28‑30
\p
\v 33 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tastuꞌnūtatzaꞌ ixuanīꞌt, cāꞌpucsuaꞌ lalh chuxalhā nac cāꞌtiꞌyatnaꞌ hasta maktuꞌtun kōtanū.
\v 34 Lāꞌ huaꞌchi maktuꞌtun kōtanū Jesús palhaꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―Eloi, Eloi, ¿lama sabactani? ―lāꞌ ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun: QuinDios, quinDios, ¿aꞌchīꞌ quiꞌaꞌkxtekuiꞌlīnīꞌtaꞌ quēꞌcstu?
\p
\v 35 Lāꞌ takaxmatli huāꞌmāꞌ makapitzīn aꞌntī ixtayānaꞌnchaꞌ. Lāꞌ xlacaꞌn talāhuanilh:
\p ―Cakaxpaꞌttit. Xlaꞌ mātaꞌsīmāꞌ huan aꞌctaꞌsanaꞌ Elías.
\p
\v 36 Lāꞌ tuꞌjnulh kalhatin lāꞌ līmāchūꞌhuīꞌlh vinagre nac lakatin catūhuā aꞌntū huaꞌchi panamāc. Lāꞌ oꞌksmāꞌcaꞌlh kantin quiꞌhuiꞌ lāꞌ quilhyāhualh Jesús para nahuaꞌ lāꞌ hualh:
\p ―Camakxtekui; nalaktzīꞌnāuj palh Elías namin namāyujū de nac cruz.
\p
\v 37 Lāꞌ Jesús lej palhaꞌ taꞌsalh lāꞌ tuncan nīlh.
\v 38 Lāꞌ huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus huan luꞌxuꞌ nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān taxtīꞌtpitzilh desde ixquilhtūn xalaꞌ tālhmāꞌn hasta na ixtampān. Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ luꞌxuꞌ aꞌntū ixmāpitzi huan lītokpān.
\v 39 Lāꞌ huan capitán romano ixyā na ixlacapūn Jesús. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh aꞌnchī Jesús taꞌsalh lāꞌ nīlh, lāꞌ huan capitán hualh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ huan ixOꞌkxaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 40 Nā huan puscan ixtalaktzīꞌmāꞌna de makat; na ixlaclhniꞌcaꞌn ixtayānaꞌ María Magdalena lāꞌ Salomé lāꞌ María ixtzīꞌtcaꞌn Jacobo huan xastancu lāꞌ José.
\v 41 Xlacaꞌn ixtastālaniꞌtlāꞌhuan Jesús aꞌxniꞌcaꞌ ixuīꞌ nac estado de Galilea lāꞌ ixtamaktāya. Lāꞌ nā ixtahuiꞌlānaꞌ āꞌmakapitzīn lhūhuaꞌ puscan aꞌntī ixcātāꞌminīꞌt aꞌntzaꞌ nac Jerusalén.
\s Mānūca nac lhuꞌcuꞌ ixmacniꞌ Jesús
\r Mt. 27.57‑61; Lc. 23.50‑56; Jn. 19.38‑42
\p
\v 42 Kōtanūtzaꞌ ixuanīꞌt huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌntū ixpūcāxtlahuakōꞌcan huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ ixlīlakalī ixuanīꞌt.
\v 43 Lāꞌ lakmilh huan Pilato kalhatin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ huan nac cāꞌlacchicniꞌ Arimatea. Huanmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixtacuīniꞌ José lāꞌ ixkaꞌlhīmāꞌ hasta aꞌxniꞌcaꞌ Dios namāpaꞌksīkōꞌ ixlīhuāk. Lāꞌ xlaꞌ chāꞌtin de huan pūchihuīnaꞌnīꞌn israelitas aꞌntī más ixtamāpaꞌksīniꞌn. Lāꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ lej ixaꞌcnīniꞌniꞌcan. Lāꞌ xlaꞌ ixaꞌcstu tahuixcānīlh lāꞌ squiꞌniꞌlh Pilato camaxquīꞌlh ixmacniꞌ Jesús.
\p
\v 44 Lāꞌ Pilato lēꞌcnīlh como puhualh que tūnaꞌj ixnī. Lāꞌ mātaꞌsīlh huan capitán lāꞌ kalhasquiꞌnīlh palh stuꞌncuaꞌ ixnīnīꞌttzaꞌ Jesús.
\v 45 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan capitán mācaꞌtzīnīlh que ixnīnīꞌttzaꞌ, Pilato makxtekli José nalēꞌn huan macniꞌ.
\v 46 Lāꞌ José tamāhualh kalhtin stalaꞌnkaꞌ luꞌxuꞌ xatzey. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixmāyujūnīꞌttzaꞌ huan ixmacniꞌ Jesús, līpāsnaꞌtli huan luꞌxuꞌ lāꞌ māpīꞌlh nac lakatin lhuꞌcuꞌ aꞌntū ixcāxtlahuacanīꞌttzaꞌ nac talhpān. Lāꞌ līmālacchahuayāhualh lakatin kaꞌtlaꞌ chihuix.
\v 47 Lāꞌ María Magdalena lāꞌ María ixtzīꞌt José talaktzīꞌlh aꞌnlhā ixmāpīꞌcanīꞌt ixmacniꞌ Jesús.
\c 16
\s Mālakahuanīchokoca Jesús
\r Mt. 28.1‑10; Lc. 24.1‑12; Jn. 20.1‑10
\p
\v 1 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixpātleꞌkenīꞌttzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan, María Magdalena lāꞌ María ixtzīꞌt Jacobo lāꞌ Salomé tatamāhualh pomada aꞌntū lej xamuꞌcsa para natalīmactlahua ixmacniꞌ huan Jesús.
\v 2 Lāꞌ cāꞌtziꞌsāt huan domingo aꞌxniꞌcaꞌ tāꞌcxtulhcus huan chiꞌchiniꞌ, taꞌaꞌlh nac taponkniꞌ
\v 3 lāꞌ ixtalāhuani:
\p ―¿Tichū naquincāmāpānūniꞌyāniꞌ huan chihuix aꞌntū līmālacchōcanīꞌt huan lhuꞌcuꞌ?
\p
\v 4 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talacaꞌaꞌlh, talaktzīꞌlh que ixmāpānūcanīꞌttzaꞌ huan chihuix como kaꞌtlaꞌ ixuanīꞌt.
\v 5 Lāꞌ tatanūlh nac taponkniꞌ lāꞌ talaktzīꞌlh kalhatin ángel aꞌntī ixtasuꞌyu huaꞌchi chiꞌxcuꞌ. Ixuīꞌ na ixaꞌcacānaꞌj huan lhuꞌcuꞌ lāꞌ smuꞌyonko ixluꞌxuꞌ lāꞌ pūlhmāꞌn ixuanīꞌt. Lāꞌ xlacaꞌn lej tajicuaꞌlh.
\v 6 Lāꞌ huan ángel cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ cajicuaꞌntit. Huiꞌxinaꞌn putzapāꞌnaꞌntit Jesús xalaꞌ nac Nazaret aꞌntī xtokohuaꞌcaꞌcanīꞌt. Xlaꞌ tūꞌtzaꞌ huīꞌ huāꞌtzāꞌ; xlaꞌ lakahuanchokolhtzaꞌ. Chā calaktzīꞌntit aꞌnlhā ixmāpīꞌcanīꞌt.
\v 7 Capintit lāꞌ cacāhuaꞌniꞌtit Pedro lāꞌ āꞌmakapitzīn īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jesús. Nahuaꞌniꞌyāꞌtit que xlaꞌ nacāpūꞌlaniꞌyāniꞌ para nac estado de Galilea. Aꞌntzaꞌ napāxtokāꞌtit chu aꞌnchī cāhuaniniꞌ.
\p
\v 8 Lāꞌ huan puscan tataxtulh de nac lhuꞌcuꞌ lāꞌ tatzāꞌlalh. Lej ixtaxpipitēlha lāꞌ ixtalēꞌcnītēlha. Lāꞌ como lej ixtajicuaꞌn, tuntūꞌ ixtahuani nīn tintīꞌ.
\s Jesús tasuꞌyuniꞌlh María Magdalena
\r Jn. 20.11‑18
\p
\v 9 Huanmāꞌ domingo lej tziꞌsāt Jesús lakahuanchokolh. Lāꞌ pūꞌla tasuꞌyuniꞌlh María Magdalena aꞌntī ixmāxtuniꞌnīꞌt lakatojon tlajanaꞌnīꞌn.
\v 10 Lāꞌ María cālakchāꞌlh xlacaꞌn aꞌntī ixcātāꞌlatlāꞌhuan Jesús. Ixtalakaputzahuiꞌlānaꞌ lāꞌ ixtacalhuahuiꞌlānaꞌ. Lāꞌ cāmācaꞌtzīnīlh aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt.
\v 11 Lāꞌ aꞌyuj xlacaꞌn takaxmatli aꞌnchī ixlakahuanchokonīꞌt Jesús, lāꞌ aꞌnchī María Magdalena ixlaktzīꞌnīꞌt, pero xlacaꞌn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌlh.
\s Jesús cātasuꞌyuniꞌlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn 
\r Lc. 24.13‑35
\p
\v 12 Lāꞌ āꞌcalīstān Jesús xtunc cātasuꞌyuniꞌlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌna lacachunaꞌj nac tej.
\v 13 Lāꞌ xlacaꞌn tataspiꞌtli lāꞌ tamācaꞌtzīnīlh āꞌmakapitzīn scaꞌtxtunuꞌnīꞌn, pero xlacaꞌn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌlh. 
\s Jesús cāmaxquīꞌlh ixlītlōꞌtcaꞌn īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn 
\r Mt. 28.16‑20; Lc. 24.36‑49; Jn. 20.19‑23
\p
\v 14 Lāꞌ āꞌcalīstān huampala Jesús cātasuꞌyuniꞌlh huan kalhacāujtin scaꞌtxtunuꞌnīꞌn aꞌxniꞌcaꞌ ixtahuāꞌyamāꞌna. Lāꞌ cālacaquilhnīlh porque tūꞌ ixtakalhlakaꞌīꞌcuꞌtun. Tūꞌ takalhlakaꞌīꞌlh aꞌnchī tahualh xlacaꞌn aꞌntī ixtalaktzīꞌnīꞌt Jesús aꞌxniꞌcaꞌ ixlakahuanchokonīꞌttzaꞌ. 
\v 15 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Capintit chuxalhā nac cāꞌquilhtamacuj lāꞌ nacāmāsuꞌniꞌyāꞌtit huan xatzey tachihuīn ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt. 
\v 16 Chuxatī aꞌntī nakalhlakaꞌīꞌ huan xatzey tachihuīn ixpālacata Jesucristo lāꞌ naꞌaꞌkpaxa, xlaꞌ namāpūtaxtūcan. Lāꞌ chuxatī aꞌntīn tūꞌ nakalhlakaꞌīꞌ huan xatzey tachihuīn, xlaꞌ nakaꞌlhīcus ixtalaclēꞌiꞌ.
\v 17 Lāꞌ nalīlakapascan aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ huan xatzey tachihuīn chuntzaꞌ. Natalīmāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn con quilīmāpaꞌksīn. Tzē natachihuīnaꞌn xasāstiꞌ tachihuīn.
\v 18 Lāꞌ aꞌyuj catachiꞌpalh huan lūhuaꞌ lāꞌ aꞌyuj catalīkoꞌtnūlh catūhuā aꞌntū kaꞌlhī līlaknīn, tūꞌ catitalaknīlh. Lāꞌ xmān nataxaꞌma huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ xlacaꞌn natatzeyan.
\s Jesús tāꞌkayāhualh lāꞌ aꞌlh nac aꞌkapūn
\r Lc. 24.50‑53
\p
\v 19 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Jesús chuntzaꞌ ixcāhuaninīꞌt īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn, xlaꞌ tāꞌkayāhualh lāꞌ aꞌlh nac aꞌkapūn. Lāꞌ tahuiꞌlh na ixpāxtucānaꞌj Dios aꞌnlhā aꞌcnīniꞌniꞌcan.
\v 20 Lāꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh lāꞌ lakachu ixtaꞌaꞌctaꞌsanaꞌn. Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ ixcāmaktāya. Lāꞌ chuntzaꞌ tzē ixtalītlahua lēꞌcnīn. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ ixlīcaꞌtzīcan que stuꞌncuaꞌ aꞌntū ixtamāsuꞌyumāꞌna. Amén.