\id LUK
\h SAN LUCAS
\toc1 SAN LUCAS
\mt Huan Xatzey Tachihuīn aꞌntūn Tzoꞌkli San Lucas
\c 1
\s Aꞌchīꞌ tzoꞌkca huāꞌmāꞌ historia
\p
\v 1 Lhūhuaꞌ aꞌnan aꞌntī tatzoꞌkli aꞌntū pātleꞌkelh na quilaclhpuꞌnancaꞌn.
\v 2 Lāꞌ aꞌntū quincātahuanin ixpālacata Cristo lāꞌ huan tū laktzīꞌnca desde xalītzucuniꞌ hasta chuhuaꞌj, ūꞌtzaꞌ tatzoꞌkli. Nā aꞌntīn talaktzīꞌlh xalītzucuniꞌ nā tamāsuꞌyulh.
\v 3 Nā chuntzaꞌ quiminīꞌniꞌlh ictzoꞌknun. Xaꞌnca ictlahualh cuenta desde makān para que xaꞌnca naꞌiccaꞌtzī aꞌnchī naꞌictzoꞌknuniꞌyāniꞌ en orden
\v 4 para que nacaꞌtzīyaꞌ que stuꞌncuaꞌ aꞌntū māsuꞌnīcanīꞌtaꞌ, Teofilo.
\s Huan ángel mācaꞌtzīnīniꞌlh que nalacatuncuī Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ
\p
\v 5 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Herodes rey ixuanīꞌt nac Judea, ixuīꞌ kaꞌlhatin sacerdote; ixtacuīniꞌ Zacarías. Lāꞌ xlaꞌ tāꞌtapaꞌksīꞌlh sacerdotes aꞌntī ixcāmāpācuhuīcan Abías. Nā ixpuscāt Zacarías ixuanican Elisabet lāꞌ xlaꞌ īꞌxūꞌyātāꞌnat Aarón.
\v 6 Ixtuꞌcaꞌn lacuan na ixlacapūn Dios. Tūꞌ tatlahualh aꞌntūn tūꞌ tzey como tatlōkentaxtūlh ixlīmāpaꞌksīn Dios.
\v 7 Tūꞌ ixtakaꞌlhī ixcamancaꞌn como Elisabet tūlalh kaꞌlhīlh lāꞌ nā lacpapatzīntzaꞌtzaꞌ ixtahuanīꞌt ixtuꞌcaꞌn.
\p
\v 8 Lāꞌ milh huan chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Zacarías lāꞌ ixtāꞌsacerdotes ixtatlahuamāꞌna ixlītlōtcaꞌn na ixlacapūn Dios. 
\v 9 Lāꞌ como chuntzaꞌ ixtahuiꞌlatcaꞌn, por suerte lacsacca Zacarías para natanū nac lītokpān para nalhcuyu huan pūm.
\v 10 Līhuan īꞌlhcuyucan huan pūm, ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtatakēxtimīnīꞌt tatachokolh nac tanquilhniꞌ lāꞌ ixtaꞌorarlīmāꞌna.
\v 11 Lāꞌ tuncan tasuꞌyuꞌniꞌlh Zacarías kalhatin ixángel Dios. Ixyā ixpekcānaꞌj huan altar aꞌnlhā īꞌlhcuyucan pūm.
\p
\v 12 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Zacarías laktzīꞌlh, tamakchuyīlh lāꞌ lej jicuaꞌlh.
\v 13 Lāꞌ huan ángel huanilh:
\p ―Zacarías, tūꞌ cajicuaꞌ porque Dios kaxmatli aꞌntū kalhasquiꞌnīnīꞌtaꞌ. Lāꞌ mimpuscāt Elisabet nakaꞌlhī ixcaman lāꞌ namāpācuhuīꞌyaꞌ Juan.
\v 14 Lej nalīpāxuhuaꞌyaꞌ lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt natalīpāxuhua ixpālacata huan skaꞌtaꞌ
\v 15 como lej natasquiꞌnī na ixlacapūn Dios. Lāꞌ tūꞌ maktin nakoꞌta nīn cuꞌchuꞌ nīn āꞌcatūhuā huaꞌchi cerveza lāꞌ pulque aꞌntū līkaꞌchīcan. Lāꞌ nalītatzuma ixaꞌclhcunuc huan Espíritu Santo desde aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj tahuiꞌla.
\v 16 Lāꞌ nacāxtāpalīniꞌ ixtapāstacnacaꞌn lhūhuaꞌ israelitas para natatzucupala nataꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ ixMāpaꞌksīniꞌcaꞌn Dios.
\v 17 Lāꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ napūꞌlaniꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ. Lāꞌ nakaꞌlhī ixespíritu lāꞌ ixlīmāpaꞌksīn huaꞌchiꞌ ixlaꞌ Elías. Lāꞌ nacāmāspiꞌtniꞌ ixaꞌclhcunuccaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt para natapāxquīꞌ ixcamanaꞌcaꞌn. Lāꞌ xlaꞌ nacāmāputzī xatzey tapāstacnaꞌ aꞌntī tūꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌn. Chuntzaꞌ cāxniꞌj natatahuiꞌla tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ namin huan Māpaꞌksīniꞌ.
\p
\v 18 Lāꞌ Zacarías kalhasquiꞌnīlh huan ángel:
\p ―¿Chichū naꞌiclīcaꞌtzī palh stuꞌncuaꞌ huāꞌmāꞌ? Quit papatzīntzaꞌ lāꞌ nā quimpuscāt toꞌkotzīntzaꞌ. 
\p
\v 19 Lāꞌ huan ángel kalhtīniꞌlh:
\p ―Quit Gabriel lāꞌ icyā na ixlacapūn Dios. Lāꞌ quimacamilh para naꞌictāꞌchihuīnaꞌnāniꞌ lāꞌ para naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ huāꞌmāꞌ xatzey tachihuīn.
\v 20 Lāꞌ chuhuaꞌj huiꞌx nakōꞌkoꞌnaꞌ. Lāꞌ tūlalh catichihuīꞌnaꞌ hasta que natahuiꞌla huan skaꞌtaꞌ como tūꞌ kaꞌlhlakaꞌiꞌ quintachihuīn aꞌntū natlōkentaxtū aꞌxniꞌcaꞌ nachāꞌn huan mālhcuyuꞌ.
\p
\v 21 Aꞌxniꞌcaꞌ takoxīlh Zacarías, huan aꞌntī ixtakaꞌlhīmāꞌna na ixtanquilhniꞌ lītokpān talēꞌcnīlh como tūꞌ taxtulh.
\v 22 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ taxtulh, huan Zacarías tūla ixcātāꞌchihuīnaꞌn. Lāꞌ chuntzaꞌ tamāchekxīlh que ixlakachuyanīꞌt na ixchakān lītoꞌkpān. Xmān ixcāmacahuaniꞌ como tūlalh cātāꞌchihuīnaꞌlh.
\p
\v 23 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ sputkōꞌlh ixlītlōt nac lītokpān, Zacarías taspiꞌtli na ixchic.
\v 24 Lāꞌ āꞌcalīstān kaꞌlhīniꞌlh huan ixpuscāt Elisabet. Lāꞌ tūꞌ taxtulh de huan chic hasta ixlīlakaquitzis mālhcuyuꞌ. Lāꞌ puhualh:
\v 25 “Huan Māpaꞌksīniꞌ quintlahuanīꞌt chuntzaꞌ para que tūꞌtzaꞌ naquintalakmakaꞌn”.
\s Huan ángel mācaꞌtzīnīniꞌlh aꞌnchī nalacatuncuī Jesús
\p
\v 26 Lāꞌ ixkaꞌlhītzaꞌ lakachāxan mālhcuyuꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Zacarías ixlakachuyanīt, lāꞌ Dios macamilh huan ángel Gabriel nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Nazaret
\v 27 para nalakmin kalhatin tzuꞌmaꞌjāt aꞌntī ixuanican María. Xlaꞌ ixlacāxlanīꞌttzaꞌ para natāꞌtapūchahua kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī īꞌxūꞌyātāꞌnat David lāꞌ aꞌntī ixuanican José.
\p
\v 28 Lāꞌ huan ángel tanūlh aꞌnlhā ixuīꞌ María lāꞌ huanilh:
\p ―¡Icmālakacuhuīnīꞌyāniꞌ huiꞌx aꞌntī lej sicuaꞌlanālīcanīꞌta! Huan Māpaꞌksīniꞌ maktakaꞌlhāniꞌ; Dios lej sicuaꞌlanālīnīꞌtaꞌniꞌ que ixlīhuākcaꞌn huan āꞌmakapitzīn puscan.
\p
\v 29 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ María laktzīꞌlh huan ángel, lej līlēꞌcnīlh huāꞌmāꞌ tachihuīn.
\v 30 Lāꞌ huan ángel kalhtīlh:
\p ―María, tūꞌ cajicuaꞌ porque Dios lej pāxquīꞌyāniꞌ. 
\v 31 Chuhuaꞌj nakaꞌlhīniꞌnaꞌ lāꞌ nakaꞌlhīꞌyaꞌ kalhatin skaꞌtaꞌ xachiꞌxcuꞌ. Lāꞌ namāpācuhuīyaꞌ Jesús.
\v 32 Lej tasquiꞌnī lāꞌ namāpācuhuīcan ixOꞌkxaꞌ Dios aꞌntī más xakaꞌtlaꞌ. Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Dios nahuiꞌlī ixlīrey huaꞌchi ixpap David
\v 33 para que pōꞌktu nacāmāpaꞌksī ixlīhuāk israelitas. Lāꞌ ixlīmāpaꞌksīn tūꞌ maktin catisputli.
\p
\v 34 Lāꞌ tuncan María kalhasquiꞌnīlh huan ángel:
\p ―¿Chichū nalīla huāꞌmāꞌ? Quit tūnaꞌj ictapūchahua. 
\p
\v 35 Lāꞌ huan ángel kalhtīlh:
\p ―Huan Espíritu Santo namin lāꞌ nalakmināniꞌ lāꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios Xakaꞌtlaꞌ nalīmacxtiꞌliꞌyāniꞌ huaꞌchi poklhnuꞌ. Uꞌtzaꞌ nalīla para que huan skaꞌtaꞌ aꞌntī natahuiꞌla nala xmān ixlaꞌ Dios lāꞌ namāpācuhuīcan ixOꞌkxaꞌ Dios.
\v 36 Lāꞌ nā mintalakapasniꞌ Elisabet nā nakaꞌlhī ixcaman xachiꞌxcuꞌ aꞌyuj toꞌkotzīntzaꞌ lāꞌ aꞌyuj huancan que tūꞌtzaꞌ catikaꞌlhīlh ixcaman. Kaꞌlhītzaꞌ lakachāxan mālhcuyuꞌ desde aꞌxniꞌca kaꞌlhīniꞌlh
\v 37 porque Dios tzē natlahua ixlīhuāk catūhuā.
\p
\v 38 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ María kalhtīlh lāꞌ huanilh:
\p ―Quit ixlaꞌ Dios para natlōkentaxtū ixtapuhuān. Calalh chu aꞌnchī quihuaꞌniꞌnīꞌtaꞌ.
\p Lāꞌ huan ángel aꞌlh.
\s María lakaꞌlh Elisabet
\p
\v 39 Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ María taxtulh lāꞌ aꞌlh lacapalh nac huan xcānsipej xalaꞌ lakakēstīnniꞌ Judea.
\v 40 Lāꞌ tanūlh na ixchic Zacarías lāꞌ mālakakōtanuꞌlh Elisabet.
\v 41 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Elisabet kaxmatniꞌlh ixtachihuīn María, huan skaꞌtaꞌ taxakāꞌlīlh na ixpān lāꞌ Elisabet lītatzumalh huan Espíritu Santo ixaꞌclhcunuc.
\v 42 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Elisabet chihuīnaꞌlh lej palhaꞌ lāꞌ hualh:
\p ―Dios más sicuaꞌlanālīnīꞌtaꞌniꞌ huiꞌx que ixlīhuākcaꞌn puscan lāꞌ nā sicuaꞌlanālīnīꞌt mincaman.
\v 43 Lāꞌ ¿tichūn quit para que naquilakmin ixtzīꞌt quiMāpaꞌksīniꞌ? Quit nīn tuntūꞌ.
\v 44 Lāꞌ xmān ickaxmatli mintachihuīn lāꞌ quiskaꞌtaꞌ līpāxuhualh lāꞌ taxakāꞌlīlh na quimpān.
\v 45 Huiꞌx līpāxuhuaꞌyaꞌ como kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ lāꞌ natlōkentaxtū aꞌntū huaninīꞌtaꞌniꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ. 
\p
\v 46 Lāꞌ tuncan María hualh:
\q Quilīcaꞌtzīn mācāꞌtanīmāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ. 
\q
\v 47 Lāꞌ quilīcaꞌtzīn līpāxuhua ixpālacata quiMāpūtaxtūnuꞌ Dios.
\q
\v 48 Dios cuenta quintlahuanīꞌt quit aꞌntī ixtasācuaꞌ lej xapobre.
\q Lāꞌ chuhuaꞌj lāꞌ nā pōꞌktu tachiꞌxcuhuīꞌt natahuan que iclīpāxuhua quit.
\q
\v 49 Dios aꞌntī lej kaꞌlhī līmāpaꞌksīn quintlahuaniꞌnīꞌt lakaꞌtlaꞌn catūhuā.
\q Lāꞌ xlaꞌ lej santo.
\q
\v 50 Pōꞌktu nacālakalhuꞌman aꞌntīn taꞌaꞌcnīniꞌniꞌ. 
\q
\v 51 Ixlīmāpaꞌksīn lītlahuanīꞌt lhūhuaꞌ catūhuā. 
\q Lītlajalh aꞌntī lej kaꞌtlaꞌjcaꞌtzī.
\q
\v 52 Cāmāpānūniꞌlh ixlīmāpaꞌksīncaꞌn huan aꞌntī lej kaꞌtlaꞌ ixtahuanīꞌt lāꞌ aꞌntīn tapuhuan que xlacaꞌn más natatasquiꞌnī.
\q
\v 53 Aꞌntī xatziꞌncsniꞌnīꞌn cālīmākaꞌsīlh xatzey līhuaꞌt lāꞌ cāmacāꞌnīꞌt huan ricosnuꞌ con nīn tuntūꞌ.
\q
\v 54 Cāmaktāyanīꞌt huan ixraza Israel aꞌntī tatlōkentaxtū ixtapuhuān Dios lāꞌ tūꞌ maktin makxteknīꞌt ixlīlakalhuꞌman. 
\q
\v 55 Uꞌtzaꞌ tlahualh aꞌcxtim huaꞌchi cāhuaninīꞌt quimpapcaꞌn aꞌntī Abraham lāꞌ nā ixnatāꞌnatnaꞌ que pōꞌktu nacāmaktāya. 
\p
\v 56 Lāꞌ María tachokolh na ixchic Elisabet lakatuꞌtun mālhcuyuꞌ lāꞌ āꞌcalīstān taspiꞌtli na ixchic. 
\s Aꞌnchī lacatuncuīlh Juan huan Maꞌkpaxīniꞌ
\p
\v 57 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌniꞌlh ixmālhcuyuꞌ huan skaꞌtaꞌ, tahuiꞌlalh ixcaman Elisabet. Xachiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt.
\v 58 Lāꞌ ixamigos lāꞌ ixtalakapasnīꞌn tamilh para natatāꞌlīpāxuhua aꞌxniꞌcaꞌ tacaꞌtzīlh que Dios lītlahuanīꞌt xalītzey Elisabet.
\v 59 Ixlīlakatzeyan chiꞌchiniꞌ taꞌaꞌlh tatlahua ixtalanāncaꞌn para nacircuncidarlīcan huan skaꞌtaꞌ lāꞌ ixuiꞌlīniꞌcuꞌtuncan ixtacuīniꞌ Zacarías huaꞌchi ixtātaꞌ.
\v 60 Lāꞌ ixtzīꞌt cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ. Ixtacuīniꞌ Juan nahuan.
\p
\v 61 Lāꞌ kalhasquinīca:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ? Tintīꞌ aꞌnan de mintalakapasniꞌ aꞌntī huanican Juan.
\p
\v 62 Chu tuncan tamacahuaniꞌlh ixtātaꞌ huan skaꞌtaꞌ para natacaꞌtzī tūyā tacuīniꞌ nahuiꞌlīniꞌcuꞌtun.
\v 63 Xatātaꞌ squiꞌnli kalhtin caꞌpsnat para natzoꞌkuiꞌlī lāꞌ tzoꞌkli: “Ixtacuīniꞌ Juan”. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn talēꞌcnīlh. 
\v 64 Lāꞌ tuncan huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus Zacarías tzucupā chihuīnaꞌn lāꞌ mācāꞌtanīlh Dios.
\v 65 Uꞌtzaꞌ talīlēꞌcnīlh huan ixamigos lāꞌ tahuankōꞌlh huāꞌmāꞌ lakachu nac huan lakakēstīn xalaꞌ nac Judea. 
\v 66 Ixlīhuākcaꞌn aꞌntīn takaxmatli lej tapāstacnaꞌlh lāꞌ talākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ huāꞌmāꞌ skaꞌtaꞌ ¿tuchūyā chiꞌxcuꞌ nala? 
\p Chuntzaꞌ tahualh como ixtasuꞌyu que ixsicuaꞌlanālīnīꞌt huan Māpaꞌksīniꞌ.
\s Zacarías mācāꞌtanīlh Dios
\p
\v 67 Huan Espíritu Santo lītatzumalh ixaꞌclhcunuc huan Zacarías lāꞌ chihuīnaꞌlh huaꞌchi Dios māsuꞌniꞌlh lāꞌ hualh:
\q
\v 68 Camācāꞌtanīca huan Māpaꞌksīniꞌ aꞌntī ixDioscaꞌn israelitas porque quincālakalhuꞌmaniꞌ quinaꞌn aꞌntī ixraza lāꞌ quincāmāpūtaxtūniꞌ.
\q
\v 69 Quincāmaxquīꞌnīꞌtaꞌniꞌ kalhatin Māpūtaxtūnuꞌ; lej kaꞌlhī līmāpaꞌksīn lāꞌ xalaꞌ ixlaclhniꞌ ixnatāꞌnatnaꞌ David aꞌntī tlōkentaxtūlh ixtapuhuān Dios.
\q
\v 70 Chu aꞌnchī hualh por huan profetasnaꞌ xalanīꞌn makān, chuntzaꞌ līhuiꞌlīlh Dios.
\q
\v 71 Hualh que ixquincāmāpūtaxtūniꞌ de ixlīmāpaꞌksīn quintāꞌcaꞌtzacaꞌn lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntīn tūꞌ quincātalaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ.
\q
\v 72 Lāꞌ huampā que ixquincālakalhuꞌmaniꞌ quimpapcaꞌn lāꞌ tūꞌ ixtipātzaꞌnkālh aꞌnchī līlacāxtlahualh con xlacaꞌn.
\q
\v 73 Uꞌtzaꞌ huan compromiso aꞌntū Dios ixlītlahuanīꞌt quimpapcaꞌn Abraham,
\v 74 que ixquincāmāpānūniꞌn quintāꞌcaꞌtzacaꞌn para que ixtlahuáuj ixtapuhuān Dios lāꞌ tūꞌ ixjicuaꞌuj. 
\q
\v 75 Lāꞌ chuntzaꞌ nalayāuj lacuan pōꞌktu nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, huaꞌchilh tūꞌ ixtlahuáuj aꞌntūn tūꞌ tzey.
\q
\v 76 Lāꞌ huiꞌx, quiskaꞌtaꞌ, namāpācuhuīcaꞌnaꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios más Xakaꞌtlaꞌ porque napūꞌlaniꞌyāniꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ lāꞌ namālakstuꞌncaꞌ aꞌnlhā naꞌaꞌn.
\q
\v 77 Lāꞌ nacāmāsuꞌniꞌyaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt para que chuntzaꞌ natacaꞌtzī que namin huan Māpūtaxtūnuꞌ lāꞌ nacāmāsputūnuꞌniꞌ ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn.
\q
\v 78 Dios quincāpāxquīꞌyāniꞌ lāꞌ quincālakalhuꞌmanāniꞌ. 
\q Uꞌtzaꞌ quincālīmacaminiꞌyāniꞌ kalhatin para naquincāmāpūtaxtūyāniꞌ. 
\q Xlaꞌ namāxkakē quintejcaꞌn.
\q
\v 79 Quinaꞌn huaꞌchi aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ aꞌnlhā cāꞌpucsuaꞌ lāꞌ tanīmāꞌna.
\q Lāꞌ naquincāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī chu lakatin quintapuhuāncaꞌn con Dios aꞌxniꞌcaꞌ natlāꞌhuanāuj na ixtej.
\p
\v 80 Lāꞌ huan skaꞌtaꞌ Juan īꞌstacmāꞌ lāꞌ xaꞌnca ixcāmāchekxī ixlīhuāk catūhuā aꞌntū ixlaꞌ Dios. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ kaꞌtlaꞌtzaꞌ, ixuīꞌ nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt hasta que milh huan ixlacchiꞌchiniꞌ para nalīlakapascan israelitas.
\c 2
\s Aꞌnchī lacatuncuīlh Jesús
\r Mt. 1.18‑25
\p
\v 1 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj ixtahuiꞌla Jesús, huan emperador Augusto māpaꞌksīlh lakatin censo chuxalhā nac cāꞌquilhtamacuj. 
\v 2 Aꞌxniꞌcaꞌ Cirenio ixuīꞌ ixlīgobernador nac Siria aꞌxniꞌcaꞌ pūꞌla tlahualh huan censo.
\v 3 Ixtasquiꞌnī chāꞌtunuꞌ cataꞌaꞌlh na ixāꞌlacchicniꞌcaꞌn aꞌnlhā ixtatahuiꞌlanīꞌt ixpapcaꞌn para nacātzoꞌkniꞌcan ixtacuīniꞌcaꞌn.
\v 4 Uꞌtzaꞌ lītaxtulh José de nac huan cāꞌlacchicniꞌ Nazaret xalaꞌ nac estado de Galilea lāꞌ aꞌlh nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ Belén xalaꞌ nac estado de Judea. Aꞌntzaꞌ xatahuiꞌlaniꞌ David lāꞌ como José ixtāꞌnat ixuanīꞌt David, aꞌntzaꞌ ixmāstāꞌlh ixtacuīniꞌ.
\v 5 Lāꞌ aꞌlh nac Belén para natzoꞌkcan ixtacuīniꞌ. Tāꞌaꞌlh María aꞌntī ixtalacāxlanīꞌttzaꞌ que natāꞌtapūchahua xlaꞌ lāꞌ xlaꞌ ixkaꞌlhīniꞌntzaꞌ.
\v 6 Lāꞌ pātleꞌkelh que aꞌxniꞌcaꞌ ixuīꞌ nac Belén, chāꞌniꞌlh ixmālhcuyuꞌ huan skaꞌtaꞌ.
\v 7 Tahuiꞌlalh īꞌskaꞌtaꞌ ixlīmaksāstiꞌ María lāꞌ xachiꞌxcuꞌ. Līmaksnaꞌtli ixtanchut lāꞌ māpīꞌlh aꞌnlhā mojōcan ixlīhuaꞌt cahuāyuj como tūꞌ takaksli aꞌnlhā natamaklhtata nac mesón.
\s Huan ángeles lāꞌ huan pastornuꞌ
\p
\v 8 Ixaꞌnan pastornuꞌ pajtzu nac Belén. Tintascac ixtalakalhtatamāꞌna nac potrero ixborregocaꞌn.
\v 9 Chu līmaktin tasuꞌyulh kalhatin ixángel Dios lāꞌ cālīxtiꞌliꞌlh īꞌxkakanaꞌ Māpaꞌksīniꞌ. Lāꞌ lej tajicuaꞌlh. 
\v 10 Lāꞌ huan ángel cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ cajicuaꞌntit porque iccālīminiꞌyāniꞌ razón xatzey lāꞌ ūꞌtzaꞌ natalīkaꞌlhī tapāxuhuān ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 11 Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ tzīꞌsa tahuiꞌlaꞌchaꞌ kalhatin skaꞌtaꞌ nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā ixtahuiꞌlanīꞌt David. Xlaꞌ nala miMāpūtaxtūnuꞌcaꞌn lāꞌ māniꞌ ūꞌtzaꞌ  Cristo huan Māpaꞌksīniꞌ.
\v 12 Lāꞌ nakaksāꞌtit huan skaꞌtaꞌ talīmaksnaꞌtniꞌ ixtanchut lāꞌ māpīꞌcanīꞌt aꞌnlhā mojōcan ixlīhuaꞌt cahuāyuj. Uꞌtzaꞌ nalīlakapasāꞌtit que ūꞌtzaꞌ xlaꞌ.
\p
\v 13 Lāꞌ chu līmaktin tatasuꞌyupā lhūhuaꞌ ángeles xalaꞌ nac aꞌkapūn aꞌntī ixtamācāꞌtanīmāꞌna Dios. Lāꞌ tahualh:
\p
\v 14 ―¡Camācāꞌtanīca Dios nac aꞌkapūn lāꞌ tzēꞌk catatahuiꞌlalh nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntī Dios cālakalhuꞌmalh!
\p
\v 15 Lāꞌ tuncan aꞌxniꞌcaꞌ huan ángeles tataspiꞌtli nac aꞌkapūn, huan pastornuꞌ tatzuculh talāhuani:
\p ―Cāhuitit chuhuaꞌj nac Belén lāꞌ nalaktzīꞌnāuj aꞌntūn pātleꞌkenīꞌt lāꞌ aꞌntū huan Māpaꞌksīniꞌ quincāmācaꞌtzīnīnīꞌtaꞌniꞌ.
\p
\v 16 Lāꞌ taꞌaꞌlh lacapalh lāꞌ cākaksca María lāꞌ José lāꞌ huan skaꞌtaꞌ aꞌnlhā ixmāpīꞌcanīꞌt lāꞌ aꞌnlhā chīꞌyāhuacan cahuāyuj.
\v 17 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh, tahualh aꞌntū ixtahuanīꞌt ángeles ixpālacata huan skaꞌtaꞌ.
\v 18 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntīn takaxmatli talīlēꞌcnīlh ixtachihuīncaꞌn huan pastornuꞌ.
\v 19 Lāꞌ María lej ixpāstacmāꞌ ixlīhuāk aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt lāꞌ aꞌntū ixuanicanīꞌt lāꞌ ixpuhuan.
\p
\v 20 Lāꞌ huan pastornuꞌ tataspiꞌtli lāꞌ ixtaꞌaꞌcnīniꞌniꞌmāꞌna Dios lāꞌ ixtamācāꞌtanīmāꞌna como chu aꞌnchī cāhuanica, chu aꞌcxtim pātleꞌkelh.
\s Huan skaꞌtaꞌ Jesús māsuꞌyuca nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān 
\p
\v 21 Lāꞌ ixlīlakatzeyan chiꞌchiniꞌ tlahuaca huan talanān de circuncisión para huan skaꞌtaꞌ lāꞌ huiꞌlīniꞌca ixtacuīniꞌ Jesús. Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ tacuīniꞌ aꞌntū huan ángel huanilh María aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj ixkaꞌlhīniꞌn.
\p
\v 22 Lāꞌ ixlītuꞌpuꞌxam chiꞌchiniꞌ tatlōkentaxtūlh ixtalanāncaꞌn huan puscan aꞌnchī Moisés ixmāsuꞌyunīꞌt para naxapa ixlīkoꞌhuaꞌjuaꞌ huan puscāt. Lāꞌ talēꞌlh huan skaꞌtaꞌ nac Jerusalén para namāsuꞌniꞌcan huan Māpaꞌksīniꞌ Dios.
\v 23 Chuntzaꞌ tatlahualh como tatzoꞌkniꞌ na ixley Dios: 
\q Chāꞌtunuꞌ skaꞌtaꞌ xachiꞌxcuꞌ aꞌntī līmaksāstiꞌ, ūꞌtzaꞌ nala ixlaꞌ Māpaꞌksīniꞌ Dios.
\m
\v 24 Chuntzaꞌ María lāꞌ José taꞌaꞌlh para natamālacnū chu aꞌnchī huan na ixley Dios. Huan palh tasquiꞌnī namālacnūniꞌcan xachiꞌxcuꞌ lāꞌ xapuscāt tórtola o tantuꞌ tantzasnān.
\p
\v 25 Lāꞌ ixuīꞌ nac Jerusalén huāꞌmāꞌna chiꞌchiniꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixuanican Simeón. Lej tzeyā chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt lāꞌ ixaꞌcnīniꞌniꞌ Dios lāꞌ ixkaꞌlhīmāꞌ ixMāpūtaxtūnuꞌcaꞌn israelitas. Lāꞌ huan Espíritu Santo ixtāꞌhuīꞌ.
\v 26 Lāꞌ ixmāsuꞌniꞌnīꞌttzaꞌ que tūꞌ ixnīlh palh tūꞌ pūꞌla nalaktzīꞌn huan Cristo aꞌntī huan Māpaꞌksīniꞌ Dios namacamin.
\v 27 Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ aꞌlh nac lītokpān por huan Espíritu Santo. Lāꞌ līminca huan skaꞌtaꞌ Jesús nac lītokpān para natlōkentaxtū ixtalanāncaꞌn lāꞌ aꞌntū māpaꞌksīlh huan ley aꞌntū tzoꞌkli Moisés.
\v 28 Lāꞌ huan Simeón chaꞌxli huan skaꞌtaꞌ lāꞌ aꞌcnīniꞌniꞌlh Dios lāꞌ hualh:
\q
\v 29 QuiMāpaꞌksīniꞌ, chuhuaꞌj līpāxūj naꞌicnī como tlōkentaxtūꞌnīꞌtaꞌ aꞌntū quihuaꞌniꞌnīꞌtaꞌ quit aꞌntī mintasācuaꞌ.
\q
\v 30 Iclaktzīꞌnīꞌttzaꞌ con quilakastapun huāꞌ Māpūtaxtūnuꞌ 
\v 31 aꞌntī huiꞌx māstāꞌnīꞌtaꞌ para ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\q
\v 32 Uꞌtzaꞌ nacāmāsuꞌniꞌ aꞌntīn tūꞌ israelitas para que xaꞌnca natatlāꞌhuan nac cāꞌquilhtamacuj huaꞌchi huan pūmaksko nacāmāsuꞌyu aꞌntī talatlāꞌhuan aꞌnlhā cāꞌpucsuaꞌ.
\q Lāꞌ por ixpālacata nacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan huan israelitas aꞌntī mintachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 33 Lāꞌ José lāꞌ ixtzīꞌt Jesús talīlēꞌcnīlh aꞌntū hualh huan Simeón ixpālacata huan skaꞌtaꞌ.
\v 34 Lāꞌ Simeón squiꞌnli que Dios casicuaꞌlanālīlh lāꞌ huanilh María aꞌntī ixtzīꞌt Jesús:
\p ―Calaꞌktziꞌ. Dios lacsacnīꞌt huāꞌmāꞌ skaꞌtaꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chiꞌxcuꞌtzaꞌ nala, lhūhuaꞌ israelitas natakalhlakaꞌīꞌ lāꞌ xlaꞌ nacāmaktāya. Lāꞌ aꞌntī tūꞌ natakalhlakaꞌīꞌ, xlacaꞌn natatāꞌlāstaꞌla. Xlaꞌ namāsuꞌyu ixtapuhuān Dios lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt natalakmakaꞌn.
\v 35 Lāꞌ chuntzaꞌ nacaꞌtzīcan aꞌnchī pāstacnaꞌnāuj chāꞌtunuꞌ de quinaꞌn na quiꞌaꞌclhcunuccaꞌn. Lāꞌ huiꞌx lej nalakaputzaꞌyaꞌ huaꞌchi palh nalakpusa kantin espada na miꞌaꞌclhcunuc ―hualh Simeón.
\p
\v 36 Lāꞌ nā ixuīꞌ aꞌntzaꞌ kalhatin puscāt aꞌntī ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios lāꞌ ixtacuīniꞌ Ana. Xlaꞌ ixcaman Fanuel xalaꞌ ixraza Aser. Lejtzaꞌ toꞌkotzīntzaꞌ ixuanīꞌt. Tzuꞌmaꞌjātcus ixuanīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ tapūchōlh lāꞌ tāꞌtahuiꞌlalh ixchiꞌxcuꞌ lakatojon cāꞌta.
\v 37 Chuhuaꞌj ixlītāꞌtiꞌpuꞌxamatāꞌtiꞌ cāꞌta lakapūt. Tūꞌ ixtaxtu de nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān pero pōꞌktu ixmācāꞌtanīmāꞌ Māpaꞌksīniꞌ Dios. Aꞌkatunuꞌ tūꞌ ixuāꞌyan como ixtlahuacuꞌtun oración.
\p
\v 38 Aꞌxniꞌcaꞌ José lāꞌ María tatanūlh nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān, huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus Ana cālaktapajtzūlh. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ maxquīꞌkōꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios, tzuculh līchihuīnaꞌn huan skaꞌtaꞌ Jesús. Cālītāꞌchihuīnaꞌlh ixlīhuākcaꞌn aꞌntī xalanīꞌn nac Jerusalén aꞌntī ixtakaꞌlhīmāꞌna ixmāpūtaxtūnuꞌcaꞌn.
\s Taspiꞌtchokoca nac Nazaret
\p
\v 39 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ José lāꞌ María tatlōkentaxtūlh ixlīhuāk aꞌntū māpaꞌksīlh Moisés aꞌntū tzoꞌkli na ixley Dios, talēꞌmpā huan skaꞌtaꞌ nac Galilea nac Nazaret ixāꞌlacchicniꞌcaꞌn. 
\v 40 Lāꞌ huan skaꞌtaꞌ īꞌstacmāꞌ lāꞌ lej ixtliꞌhuiꞌquimāꞌ lāꞌ lej skalalh ixlatēlha lāꞌ Dios āꞌchulāꞌ ixsicuaꞌlanālī. 
\s Huan kaꞌhuaꞌchu Jesús nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān
\p
\v 41 Cāꞌta cāꞌta José lāꞌ María ixtaꞌaꞌn nac Jerusalén para ixcāꞌtaniꞌcaꞌn israelitas aꞌntū huanican pascua. 
\v 42 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixkaꞌlhī lakacāujtuꞌ cāꞌta, ixlīhuākcaꞌn taꞌaꞌlh nac Jerusalén para huan cāꞌtaniꞌ lāꞌ chuntzaꞌ huaꞌchi ixtalīsmanīnīꞌttzaꞌ.
\v 43 Lāꞌ aꞌxniꞌca ixlēꞌksputnīꞌttzaꞌ cāꞌtaniꞌ lāꞌ ixtaquītaspiꞌtmāꞌnatzaꞌ, huan kaꞌhuaꞌchu Jesús tachokolh nac Jerusalén. Lāꞌ ixtzīꞌt lāꞌ José tūꞌ cuenta tatlahualh. 
\v 44 Ixtapuhuan que Jesús ixtatāꞌmimāꞌnatzaꞌ āꞌmakapitzīn lāꞌ chuntzaꞌ taꞌaꞌlh nac tej lakatin chiꞌchiniꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaputzamāꞌnatzaꞌ ixlaclhniꞌ ixtalakapasnīꞌn lāꞌ ixamigos,
\v 45 tūꞌ takaksli. Lāꞌ tuncan tataspiꞌtli nac Jerusalén para nataputzayāchaꞌ.
\p
\v 46 Lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ takaksli Jesús nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Ixcālaclhpuꞌnahuīꞌ huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley lāꞌ ixcākaxmatmāꞌ lāꞌ ixcākalhasquiꞌnīmāꞌ. 
\v 47 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntī takaxmatli talīlēꞌcnīlh ixtapāstacnaꞌ lāꞌ aꞌnchī ixcākalhtī.
\p
\v 48 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh María lāꞌ José, talēꞌcnīlh lāꞌ ixtzīꞌt huanilh:
\p ―Quiꞌoꞌkxaꞌ, ¿aꞌchīꞌ quilātlahuaniꞌnīꞌtaꞌuj chuntzaꞌ? Quit lāꞌ mintātaꞌ lej iclīpuhuanīꞌtaꞌuj iccāputzayān. 
\p
\v 49 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ quilāputzayāuj? ¿Chu tūꞌ caꞌtzīyāꞌtit maclacasquiꞌn naꞌictachoko na ixchic quinTātaꞌ Dios? 
\p
\v 50 Lāꞌ xlacaꞌn tūꞌ tamāchekxīniꞌlh ixtachihuīn. 
\p
\v 51 Lāꞌ tuncan cātāꞌtaspiꞌtli nac Nazaret lāꞌ cāꞌaꞌkahuānaꞌniꞌlh. Lāꞌ ixtzīꞌt lej lhūhuaꞌ ixpāstaca ixlīhuāk huāꞌmāꞌ lāꞌ māquīꞌkōꞌlh na ixcuꞌxan.
\v 52 Lāꞌ Jesús īꞌstacmāꞌ lāꞌ āꞌchulāꞌ ixkaꞌlhīmaꞌ tapāstacnaꞌ. Lāꞌ nā tzey ixuanīꞌt na ixlacapūn Dios lāꞌ na ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\c 3
\s Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ, xlaꞌ aꞌctaꞌsanaꞌ nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt
\r Mt. 3.1‑12; Mr. 1.1‑8; Jn. 1.19‑28
\p
\v 1 Ixlīlakacāujquitzis cāꞌta ixlīgobernador Tiberio aꞌxniꞌcaꞌ Poncio Pilato gobernador ixuanīꞌt de nac Judea. Lāꞌ Herodes gobernador ixuanīꞌt de nac Galilea, lāꞌ ixtāꞌtin Felipe gobernador ixuanīꞌt de nac Iturea lāꞌ de nac Traconite, lāꞌ Lisanias gobernador ixuanīꞌt de nac Abilina.
\v 2 Lāꞌ Anás lāꞌ Caifás xamāpaꞌksīniꞌnīꞌn curasnaꞌ ixtahuanīꞌt. Aꞌxniꞌcaꞌ ixlīhuākcaꞌn ixtamāpaꞌksīniꞌmāꞌna, aꞌxniꞌcaꞌ Dios tāꞌchihuīnalh Juan ixcaman Zacarías aꞌntī ixuīꞌ nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 3 Lāꞌ Juan aꞌlh lakachu pajtzu huan pūxka Jordán. Lāꞌ cāhuanilh tachiꞌxcuhuīꞌt que ixtaꞌaꞌkpaxli lāꞌ ixtaxtāpalīlh ixtapāstacnaꞌcaꞌn para nacāmāsputūnuꞌniꞌcan ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn. 
\v 4 Huāꞌmāꞌ pātleꞌkelh aꞌnchī ixtzoꞌknunīꞌt huāꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios aꞌntī ixuanican Isaías. Chuntzaꞌ tzoꞌkli: 
\q Aꞌntzaꞌ aꞌnlhā cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt, nakaxmatcan catīhuā aꞌntī palhaꞌ nachihuīnaꞌn lāꞌ nahuan: “Cacāxtlahuaꞌtit huan tej como mimāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ. Stuꞌnc camālakstuꞌnctit huan tej.
\v 5 Ixlīhuāk huan cāꞌpūtatonkopūn natatzumanaꞌn lāꞌ huan kēstīnniꞌ lāꞌ ixpōkalhniꞌ kēstīnniꞌ pūscaꞌnan natalakōꞌ. Lāꞌ huan lhkaꞌhuiꞌliꞌ tej slituaꞌ nala. Lāꞌ aꞌnlhā tūꞌ kalhspit, kalhspit nala.
\v 6 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt natalaktzīꞌn que Dios macamilh Māpūtaxtūnuꞌ”.
\p
\v 7 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tataxtulh para que Juan nacāmāꞌkpaxī, xlaꞌ cālacaquilhnīlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌpāꞌnaꞌntit lakatuꞌ milacancaꞌn! ¿Tichū cāhuaniniꞌ que natzāꞌlaꞌniꞌyāꞌtit huan ixtāꞌkcha Dios aꞌntū mimāꞌ?
\v 8 Catlahuaꞌtit aꞌntū tzey para que natasuꞌyu palh stuꞌncuaꞌ xtāpalīnīꞌtaꞌntittzaꞌ mintapāstacnaꞌcaꞌn. Lāꞌ tūꞌ catihuantit mēꞌcstucaꞌn: “Quinaꞌn īꞌxūꞌyātāꞌnatnaꞌ Abraham. Uꞌtzaꞌ iclīpāhuanāuj lāꞌ tūꞌ icjicuaniꞌyāuj ixtāꞌkcha Dios”. Tūꞌ chuntzaꞌ ixuaꞌntit. Quit iccāhuaniyāniꞌ que Dios tzē nacāxtāpalī huāꞌmāꞌ chihuixniꞌ lāꞌ natala īꞌxūꞌyātāꞌnatnaꞌ Abraham.
\v 9 Huaꞌchilh xacacanīꞌttzaꞌ huan āꞌchaj lāꞌ natzucucan natancāꞌcan huan quiꞌhuiꞌ. Lāꞌ chuxatūyā quiꞌhuiꞌ aꞌntūn tūꞌ māstāꞌ ixtōꞌcaꞌt xatzey, ūꞌtzaꞌ natancāꞌcan lāꞌ nalhcuyucan.
\p
\v 10 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt takalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū naꞌictlahuayāuj?
\p
\v 11 Lāꞌ Juan cākalhtīlh:
\p ―Aꞌntī kaꞌlhī kalhtuꞌ ixcamisa camaxquīꞌlh kalhtin aꞌntīn tūꞌ kaꞌlhī. Lāꞌ aꞌntī kaꞌlhī ixlīhuaꞌt catāꞌhuaꞌlh aꞌntīn tūꞌ kaꞌlhī.
\p
\v 12 Lāꞌ nā tamilh mātāꞌjīniꞌnīꞌn de impuestos para nataꞌaꞌkpaxa lāꞌ takalhasquiꞌnīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, ¿tuchū xaꞌictlahuáuj quinaꞌn? 
\p
\v 13 Lāꞌ Juan cākalhtīlh:
\p ―Nasquiꞌnāꞌtit xmān aꞌntū ixtapalh huan impuesto. 
\p
\v 14 Lāꞌ huan tropasnaꞌ nā takalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ quinaꞌn ¿tuchū maclasquiꞌn naꞌictlahuayāuj? 
\p Lāꞌ cākalhtīlh:
\p ―Tūꞌ tilēꞌksaꞌnīniꞌnāꞌtit aꞌntūn tūꞌ stuꞌncuaꞌ nīn tūꞌ titucsnuꞌnāꞌtit para nakaꞌlhāꞌnaꞌnāꞌtit. Lāꞌ calīpāxuhuaꞌtit mintatlajcaꞌn.
\p
\v 15 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt lej ixtacaꞌtzīcuꞌtun ixpālacata Juan, como ixtapuhuamāꞌna que chōꞌla Juan, ūꞌtzaꞌ huan Cristo aꞌntī Dios lacsacnit.
\v 16 Lāꞌ Juan cāhuanikōꞌlh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ quit iccālīmāꞌkpaxīyāniꞌ con xcān. Huan aꞌntī namin, xlaꞌ makapitzīn de huiꞌxinaꞌn nacātalīmāꞌkpaxīyāniꞌ Espíritu Santo lāꞌ āꞌmakapitzīn huampala con macscut. Xlaꞌ āꞌlīhuaꞌcaꞌ māpaꞌksīniꞌn que quit. Quit tūla icmālacastuca xlaꞌ. Ixtasācuaꞌ aꞌntī naxcuta ixuarachi līhuaꞌcaꞌ tasquiꞌnī que quit.
\v 17 Xlaꞌ huaꞌchi aꞌntī kaꞌlhī ixpūmālakosūn na ixmacan para nalacsuꞌnu huan trigo aꞌntū lītlahuacan harina. Nasaca huan trigo lāꞌ namāquīꞌ para nahuaꞌ lāꞌ huan paja nalhcuyu nac macscut aꞌnlhā tūla catimāmixīca. 
\p
\v 18 Chuntzaꞌ cāhuanilh Juan xatzey tachihuīn lāꞌ nā cāchihuīnaꞌmaxquīꞌlh tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 19 Lāꞌ nā lacaquilhnīlh huan gobernador Herodes ixpālacata Herodías aꞌntī ixpuscāt ixtāꞌtin Felipe ixuanīꞌt como Herodes ixkaꞌlhī huaꞌchi ixpuscāt. Lāꞌ nā lacaquilhnīlh porque tlahualh lhūhuaꞌ āꞌcatūhuā aꞌntūn tūꞌ tzey.
\v 20 Lāꞌ Herodes aꞌkchāꞌlh lāꞌ āꞌchulāꞌ tlahualh lāꞌ Juan mānūca nac pūlāchīꞌn.
\s Juan māꞌkpaxīlh Jesús
\r Mt. 3.13‑17; Mr. 1.9‑11
\p
\v 21 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Juan ixmāꞌkpaxīniꞌn, nā Jesús milh para naꞌaꞌkpaxa. Lāꞌ līhuan ixorarlīmāꞌ, huan aꞌkapūn talaquīꞌlh
\v 22 lāꞌ minchaꞌ huan Espíritu Santo. Tasuꞌyulh huaꞌchi lakatin tantzasnān ixlakstuꞌnc Jesús lāꞌ kaxmatca lakatin tachihuīn aꞌntū hualh:
\p ―Huiꞌx quiꞌOꞌkxaꞌ. Lej icpāxquīꞌyāniꞌ lāꞌ lej quimaxquīꞌyaꞌ tapāxuhuān.
\s Ixlakmakānnaꞌ Jesucristo
\r Mt. 1.1‑17
\p
\v 23 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tzuculh tlahua ixlītlōt, ixkaꞌlhī huaꞌchi puꞌxamacāuj cāꞌta. Huāꞌhuīꞌ ixnapapanaꞌ Jesús. Ixpuhuancan que Jesús ixoꞌkxaꞌ José. Lāꞌ José ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Elí
\v 24 aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Matat aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Leví. Lāꞌ Leví ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Melqui aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Jana aꞌntī ixoꞌkxaꞌ José.
\v 25 Lāꞌ José ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Matatías aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Amós aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Nahum aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Esli aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Nagai.
\v 26 Lāꞌ Nagai ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Maat aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Matatías aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Semei aꞌntī ixoꞌkxaꞌ José aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Judá.
\v 27 Lāꞌ Judá ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Joana aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Resa aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Zorobabel aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Salatiel aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Neri.
\v 28 Lāꞌ Neri ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Melqui aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Adi aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Cosam aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Elmodam aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Er.
\v 29 Lāꞌ Er ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Josué aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Eliezer aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Jorim aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Matat.
\v 30 Lāꞌ Matat ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Leví aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Simeón aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Judá aꞌntī ixoꞌkxaꞌ José aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Jonán aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Eliaquim.
\v 31 Lāꞌ Eliaquim ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Melea aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Mainán aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Matata aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Natán.
\v 32 Lāꞌ Natán ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt David aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Isaí aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Obed aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Booz aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Salmón aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Naasón.
\v 33 Lāꞌ Naasón ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Aminidab aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Aram aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Esrom aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Fares aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Judá.
\v 34 Lāꞌ Judá ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Jacob aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Isaac aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Abraham aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Taré aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Nacor.
\v 35 Lāꞌ Nacor ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Serug aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Ragau aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Peleg aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Heber aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Sala.
\v 36 Lāꞌ Sala ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Cainán aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Arfaxad aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Sem aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Noé aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Lamec.
\v 37 Lāꞌ Lamec ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Matusalén aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Enoc aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Jared aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Mahalaleel aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Cainán.
\v 38 Lāꞌ Cainán ixoꞌkxaꞌ ixuanīꞌt Enós aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Set aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Adán aꞌntī ixoꞌkxaꞌ Dios.
\c 4
\s Satanás ixlīlaktzīꞌncuꞌtun Jesús
\r Mt. 4.1‑11; Mr. 1.12‑13
\p
\v 1 Lāꞌ ixaꞌclhcunuc Jesús ixlītzuma Espíritu Santo lāꞌ taspiꞌtli de nac huan pūxka Jordán. Lāꞌ huan Espíritu Santo lēꞌlh aꞌnlhā lej cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ.
\v 2 Aꞌntzaꞌ ixuīꞌ tuꞌpuꞌxam chiꞌchiniꞌ. Lāꞌ milh huan koꞌtiꞌtiꞌ para nalīlaktzīꞌn a ver palh tzē ixtlajalh Jesús. Lāꞌ Jesús tūꞌ huāꞌyalh huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ lāꞌ lejtzaꞌ ixtziꞌncsa.
\v 3 Tuncan huanilh huan koꞌtiꞌtiꞌ:
\p ―Palh huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios, cahuaꞌniꞌ huāꞌmāꞌ chihuix que calalh pāntzi.
\p
\v 4 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Tūꞌ xmān pāntzi catipūlatāꞌkchokoca nac huāꞌmāꞌ cāꞌquilhtamacuj.
\q Nā maclacasquiꞌn cuenta natlahuacan ixtachihuīn Dios. 
\p
\v 5 Lāꞌ tuncan huan koꞌtiꞌtiꞌ lēlh Jesús nac lakatin kēstīn lej tālhmāꞌn. Lāꞌ aꞌntzaꞌ chu līmaktin māsuꞌyukōꞌlh ixlīhuāk quilhtamacuj.
\v 6 Lāꞌ huanilh:
\p ―Naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ ixlīhuāk huāꞌmāꞌ lāꞌ namāpaꞌksīyaꞌ. Huāk quilaꞌ lāꞌ nā tzē naꞌicmaxquīꞌ chuxatī.
\v 7 Palh huiꞌx naquintatzokostaniꞌyaꞌ lāꞌ naquiꞌaꞌcnīniꞌniꞌyaꞌ, naꞌicmaxquīꞌkōꞌyāniꞌ lāꞌ ixlīhuāk milaꞌ nahuan. 
\p
\v 8 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Catapānuꞌ, Satanás, porque tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Natatzokostaniꞌyaꞌ lāꞌ namācāꞌtanīꞌya miMāpaꞌksīniꞌ Dios lāꞌ natlahuaꞌyaꞌ xmān aꞌntū xlaꞌ lacasquiꞌn. 
\p
\v 9 Lāꞌ āꞌcalīstān huan koꞌtiꞌtiꞌ lēꞌlh nac xcānsipej Jerusalén lāꞌ yāhualh na ixaꞌcpān huan xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Lāꞌ huanilh:
\p ―Palh huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios, cayujti nac tiꞌyaꞌt
\v 10 como tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Dios nacāmāpaꞌksī ixángeles que natamaktakaꞌlhāniꞌ. 
\q
\v 11 Natamāꞌkaquīꞌyāniꞌ para que tūꞌ natakāhuīꞌ nīn kantin mintojon nac chihuix.
\p
\v 12 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Nā chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Tūꞌ tilīlaktzīꞌnaꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Dios.
\p
\v 13 Lāꞌ como huan koꞌtiꞌti tūꞌtzaꞌ kaksniꞌlh aꞌnchī nalīlaktzīꞌn Jesús, tapānūlh lakatin kaꞌtlāꞌtus. 
\s Jesús lītzuculh ixlītlōt nac Galilea
\r Mt. 4.12‑17; Mr. 1.14‑15
\p
\v 14 Lāꞌ Jesús taspiꞌtli nac Galilea lāꞌ ixkaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn Espíritu Santo. Lāꞌ chuxalhā nac huan estado de Galilea ixlīchihuīnamāꞌca ixpālacata aꞌntūn tlahualh Jesús. 
\v 15 Ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ na ixlītokpāncaꞌn israelitas lāꞌ ixlīhuākcaꞌn ixtaꞌaꞌcnīniꞌniꞌmāꞌna.
\s Jesús nac Nazaret
\r Mt. 13.53‑58; Mr. 6.1‑6
\p
\v 16 Lāꞌ tuncan Jesús aꞌlh nac Nazaret aꞌnlhā īꞌstacnīꞌt. Lāꞌ tanūlh nac lītokpān huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ huaꞌchi ixtalanān. Lāꞌ tāyalh para nalakapūtleꞌke huan ixtachihuīn Dios.
\v 17 Maxquīꞌca huan aꞌntū tzoꞌkli huan profeta Isaías. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ mālakapitzilh, kaksli aꞌnlhā ixtatzoꞌkniꞌ chuntzaꞌ:
\q
\v 18 Huan ixEspíritu Māpaꞌksīniꞌ quintāꞌhuīꞌ como quilacsacnīꞌt para naꞌiccāmācaꞌtzīnī xatzey tachihuīn huan lacxcamanīnniꞌ. 
\q Lāꞌ nā quimacamilh para naꞌiccāmākoꞌxamākaꞌtlīꞌ huan aꞌntī lej talakaputza lāꞌ para naꞌiccāmāxtu aꞌntī cāchīꞌcanīꞌt.
\q Lāꞌ icmilh para que naꞌiccāmālacahuānī lakatzīꞌnīꞌn lāꞌ naꞌiccāmaktāya aꞌntī tapātīniꞌn.
\q
\v 19 Lāꞌ nā quimacamilh para naꞌiccāhuani ixlacchiꞌchiniꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ.
\p
\v 20 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús mālakaxtokli huan libro, maxquīꞌlh huan xamayūlh lītokpān lāꞌ tahuiꞌlalh.
\v 21 Lāꞌ como ixlīhuākcaꞌn nac lītokpān ixtalaktzīꞌmāꞌna, lāꞌ xlaꞌ tzuculh chihuīnaꞌn lāꞌ hualh:
\p ―Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ tlōkentaxtūcanīꞌt na milacapūncaꞌn huāꞌ aꞌntūn kaxpaꞌttitcus.
\p
\v 22 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tahualh lej tzey Jesús lāꞌ talīlēꞌcnīlh ixtachihuīn lej tzēhuanīꞌt aꞌntū cāhuanilh. Lāꞌ ixtalāhuanimāꞌna:
\p ―¿Chu tūꞌ ūꞌtzaꞌ ixcaman José?
\p
\v 23 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ naquilāhuaniyāuj huāꞌ tamāꞌna: “Huiꞌx doctor lāꞌ pūꞌla namāꞌtzeyīcaꞌnaꞌ mēꞌcstu”. Lāꞌ naquilāhuaniyāuj: “Chuhuaꞌj catlahuaꞌ huāꞌtzāꞌ na mintiꞌyaꞌt chu aꞌcxtim huaꞌchi quincātahuanin que tlahuanīꞌtaꞌ nac Capernaum”.
\p
\v 24 Chu chihuīnaꞌmpā lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que tūꞌ aꞌnan kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ aꞌntī nalaktzīꞌncuꞌtuncan na ixtiꞌyaꞌt aꞌnlhā stacli.
\v 25 Icaꞌna iccāhuaniyāniꞌ que lhūhuaꞌ lakapūt ixaꞌnan nac huan país Israel aꞌxniꞌcaꞌ ixlatlāꞌhuan Elías aꞌxniꞌcaꞌ lakatuꞌtun cāꞌta āꞌiꞌtāt tūꞌ lalh xcān. Lāꞌ chuxalhā ixtziꞌncsnīmāꞌca.
\v 26 Lāꞌ Dios tūꞌ lakmacāꞌlh Elías nīn kalhatin lakapūt xalaꞌ nac Israel. Lakmacāꞌlh kalhatin makatiyātiꞌ xalaꞌ nac Sarepta aꞌntū pajtzu huan cāꞌlacchicniꞌ Sidón. 
\v 27 Nā chuntzaꞌ ixaꞌnan nac Israel lhūhuaꞌ aꞌntī ixtapātīmāꞌna huan taꞌjatat aꞌntū māmasī quinquinītcaꞌn lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixuiꞌlachaꞌ huan aꞌctaꞌsanaꞌ Eliseo pero nīn kalhatin de xlacaꞌn mātzeyīca, xmān huan makatiyātiꞌ Naamán xalaꞌ nac Siria.
\p
\v 28 Aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtatanūmāꞌna nac lītokpān lej taꞌaꞌkchāꞌlh. 
\v 29 Lāꞌ tatāꞌkaquīꞌlh lāꞌ tatantlakaxtulh Jesús de huan nac xcānsipej. Lāꞌ talēꞌlh hasta ixaꞌcpūn na ixkēstīn huan xcānsipej para natamacāꞌn para makjū. 
\v 30 Lāꞌ Jesús tētaxtulh ixlaclhniꞌcaꞌn lāꞌ aꞌlh.
\s Kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ
\r Mr. 1.21‑28
\p
\v 31 Lāꞌ tuncan Jesús aꞌlh nac Capernaum xalaꞌ nac estado de Galilea. Lāꞌ ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ.
\v 32 Lāꞌ talīlēꞌcnīlh aꞌnchī ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ como ixlīchihuīnaꞌmāꞌ con līmāpaꞌksīn.
\p
\v 33 Ixuīꞌ nac lītokpān kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixchiꞌpanīꞌt huan tlajanaꞌ. Lāꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p
\v 34 ―Jesús xalaꞌ nac Nazaret, ¿aꞌchīꞌ taꞌt aꞌnlhā icuiꞌlānaꞌuj? ¿Chā taꞌnīꞌtaꞌ para naquilāmālaksputūyāuj? Quit iclakapasāniꞌ. Huiꞌx ixlaꞌ Dios lāꞌ santo huiꞌx. 
\p
\v 35 Jesús lacaquilhnīlh huan tlajanaꞌ lāꞌ huanilh: 
\p ―¡Quilhcaꞌcs! ¡Lāꞌ camakxtekti huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ! 
\p Lāꞌ huan tlajanaꞌ māyujūlh huan chiꞌxcuꞌ na ixlacapūncaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ makxtekli huan chiꞌxcuꞌ. Lāꞌ nīn tuntūꞌ laniꞌlh.
\v 36 Ixlīhuākcaꞌn lej talēꞌcnīlh lāꞌ talāhuanilh: 
\p ―¿Tuchūyā tachihuīn huāꞌ tamāꞌnaꞌ? ¡Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ līchihuīnaꞌn con līmāpaꞌksīn lāꞌ tataxtu huan tlajanaꞌnīꞌn!
\p
\v 37 Lāꞌ chuxalhā pajtzu nac Capernaum talātāꞌchihuīnaꞌlh Jesús.
\s Jesús mātzeyīlh ixpuhuitiꞌ Simón Pedro
\r Mt. 8.14‑15; Mr. 1.29‑31
\p
\v 38 Lāꞌ aꞌxniꞌca Jesús taxtulh de nac lītokpān, aꞌlh lāꞌ tanūlh na ixchic Simón. Lāꞌ ixpuhuitiꞌ Simón lej ixchiꞌchīxniꞌmāꞌ. Lāꞌ squiꞌniꞌca Jesús que camātzeyīlh. 
\v 39 Lāꞌ Jesús taquilhpūtalh aꞌnlhā ixmāꞌ lāꞌ lacaquilhnīlh huan tachiꞌchīxniꞌ lāꞌ mixli. Chu līmaktin tāꞌkaquīꞌlh huan puscāt lāꞌ tzuculh cāmāhuīꞌ.
\s Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn
\r Mt. 8.16‑17; Mr. 1.32‑34
\p
\v 40 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtāꞌcnūmāꞌtzaꞌ huan chiꞌchiniꞌ, ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtaꞌīꞌtzaꞌcaꞌn de tāpālhūhuaꞌ taꞌjatatnaꞌ cālīminiꞌca Jesús. Lāꞌ cāmacaxapalh lāꞌ cāmātzeyīlh.
\v 41 Lāꞌ lhūhuaꞌ aꞌntī ixtakaꞌlhī tlajanaꞌ cāmātzeyīlh. Lāꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn cāmakxtekli. Lāꞌ tahuanilh: 
\p ―Huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios.
\p Lāꞌ Jesús cālacaquilhnīlh huan tlajanaꞌnīꞌn lāꞌ tūꞌ cāmakxtekli natachihuīnaꞌn como xlacaꞌn tacaꞌtzīlh que ūꞌtzaꞌ Cristo aꞌntī Dios lacsacuiꞌlīlh.
\s Jesús aꞌctaꞌsanaꞌlh nac Galilea
\r Mr. 1.35‑39
\p
\v 42 Lāꞌ aꞌxniꞌca tuncuīlh, Jesús taxtulh de nac xcānsipej lāꞌ aꞌlh aꞌnlhā tintīꞌ ixaꞌnan. Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt ixtaputzamāꞌna lāꞌ takaksli aꞌnlhā ixuīꞌ. Tūꞌ ixtamakxtekcuꞌtun ixaꞌlh makat.
\v 43 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Maclacasquiꞌn naꞌiccāmāsuꞌniꞌ huan xatzey tachihuīn āꞌmakapitzīn xalanīꞌn xtunc cāꞌlacchicniꞌ. Naꞌiccāmāsuꞌniꞌ ixpālacata aꞌnchī Dios māpaꞌksī. Uꞌtzaꞌ quilīmacamilh. 
\p
\v 44 Lāꞌ chuntzaꞌ ixcāmāsuꞌniꞌtēlha Jesús nac huan lītokpānnaꞌ xalaꞌ nac Galilea.
\c 5
\s Lhūhuaꞌ squīꞌtiꞌ cāchiꞌpaca
\r Mt. 4.18‑22; Mr. 1.16‑20
\p
\v 1 Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixuīꞌ na ixquilhtūn huan lago ixtacuīniꞌ Genesaret. Lāꞌ tanto lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tamilh que ixtalāpiꞌtaꞌtzaꞌ para natalaktapajtzū Jesús como ixtakaxmatcuꞌtun ixtachihuīn Dios.
\v 2 Jesús cālaktzīꞌlh tantuꞌ barcos ixquilhtūn huan lago lāꞌ nīn tintīꞌ ixpūtojōmaꞌ. Ixtēcuꞌcaꞌn ixtaꞌaꞌnīꞌt talakcheꞌkēꞌ ixpūxuāknaꞌcaꞌn.
\v 3 Lāꞌ tuncan Jesús tōcaꞌlh huan nac lakatin barco aꞌntū ixlaꞌ Simón lāꞌ hualh que camātampūxtuca macstiꞌnaꞌj de nac quilhtūn. Lāꞌ tuncan Jesús tahuiꞌlalh nac barco lāꞌ aꞌntzaꞌ tzuculh cāmāsuꞌniꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt. 
\p
\v 4 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ cāmāsuꞌniꞌkōꞌlh, huanilh huan Simón: 
\p ―Calīꞌpi huāꞌ barco aꞌnlhā pūlhmāꞌn lāꞌ camojōꞌtit mimpūxuāknaꞌcaꞌn para nachiꞌpayāꞌtit squīꞌtiꞌ. 
\p
\v 5 Lāꞌ Simón kalhtīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, tintascactzaꞌ icsquīꞌtīꞌninīꞌtauj lāꞌ nīn tuntūꞌ icchiꞌpanīꞌtauj. Pero por minquilhtampān naꞌicmacāꞌnāuj quimpūxuāknaꞌcaꞌn.
\p
\v 6 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tatlahualh chuntzaꞌ, tanto lhūhuaꞌ squīꞌtiꞌ talaknūchaꞌ nac pūxuāknaꞌ lāꞌ ixtaxtīꞌtmāꞌtzaꞌ. 
\v 7 Chu tuncan tamacahuaniꞌlh ixtāꞌsquīꞌtīniꞌnīꞌn nac āꞌlakatin barco para que natamin natamaktāyanaꞌn. Tamilh lāꞌ tamaktāyalh. Lāꞌ huan squīꞌtiꞌ lītatzumalh huan tantuꞌ barcos hasta ixtatāꞌcnūcuꞌtuntzaꞌ.
\p
\v 8 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Simón Pedro laktzīꞌlh, tatzokostalh na ixlacapūn Jesús lāꞌ huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, caquintapānūꞌniꞌ como quit tūꞌ tzeyā chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 9 Chuntzaꞌ huanilh como Simón lāꞌ ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtatāꞌsquīꞌtīꞌnimāꞌna talēꞌcnīlh ixpālacata huan lhūhuaꞌ squīꞌtiꞌ aꞌntū tachiꞌpalh.
\v 10 Nā Jacobo lāꞌ Juan aꞌntī ixoꞌkxaꞌn Zebedeo lāꞌ aꞌntī ixtāꞌsquīꞌtīniꞌnīꞌn Simón nā xlacaꞌn tajicuaꞌlh. Lāꞌ Jesús huanilh Simón:
\p ―Tūꞌ cajicuaꞌ. Lāꞌ huaꞌchi milītlōt ixuanīꞌt ūꞌtzaꞌ milīsquīꞌtīꞌniꞌ, chuhuaꞌj milītlōt nahuan nacāmākalhlakaꞌīꞌnīꞌyaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtachihuīn Dios.
\p
\v 11 Lāꞌ tuncan aꞌxniꞌcaꞌ huan barcos tachāꞌlh nac tiꞌyaꞌt, taꞌaꞌkxtekmakaꞌnkōꞌlh lāꞌ tastālaniꞌlh Jesús.
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin aꞌntī ixmasniꞌmāꞌ ixquinīt 
\r Mt. 8.1‑4; Mr. 1.40‑45
\p
\v 12 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixuīꞌ nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ, lakchāꞌlh kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī huan taꞌjatat aꞌntū māmasī quinquinītcaꞌn lāꞌ aꞌntū huanican lepra. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan īꞌtzaꞌcaꞌ laktzīꞌlh Jesús, tatzokostaniꞌlh lāꞌ lej squiꞌniꞌlh lāꞌ huanilh: 
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, palh huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ, tzē naquimātzeyīꞌyaꞌ. 
\p
\v 13 Lāꞌ tuncan Jesús xaꞌmalh lāꞌ huanilh:
\p ―Chuntzaꞌ quit iclacasquiꞌn. Catzeyaꞌnti.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ hualh huāꞌmāꞌ, tapānūniꞌlh ixtaꞌjatat huan īꞌtzaꞌcaꞌ.
\v 14 Lāꞌ tuncan Jesús māpaꞌksīlh que tintīꞌ nahuani. Huanilh:
\p ―Xmān calakpi huan ixcuracaꞌn israelitas lāꞌ camāꞌsuꞌniꞌ mimacniꞌ para nalaktzīꞌn palh tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ. Lāꞌ namaxquīꞌyaꞌ lēꞌksajnaꞌ huaꞌchi māpaꞌksīniꞌlh Moisés. Chuntzaꞌ nacaꞌtzīcan que tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ.
\p
\v 15 Lāꞌ aꞌyuj Jesús huanilh que tūꞌ ixuanilh nīn tintīꞌ, pero āꞌchulāꞌ lakachu huan tachiꞌxcuhuīꞌt takaxmatli ixpālacata Jesús. Lāꞌ līlhūhuaꞌ ixtatakēstoka para natakaxmata lāꞌ para que ixcāmātzeyīniꞌca ixtaꞌjatatcaꞌn. 
\v 16 Lāꞌ Jesús tamakatīlh lāꞌ aꞌlh āꞌlacatin aꞌnlhā tintīꞌ ixaꞌnan lāꞌ aꞌntzaꞌ tlahualh ixoración.
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin aꞌntī lhtuculuꞌ ixuanīꞌt 
\r Mt. 9.1‑8; Mr. 2.1‑12
\p
\v 17 Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixmāsuꞌyumāꞌ lāꞌ ixtakaxmatuiꞌlānaꞌ āꞌmakapitzīn fariseosnuꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley. Ixtaminīꞌtaꞌnchaꞌ de nac Jerusalén lāꞌ de lhūhuaꞌ cāꞌlacchicniꞌ xalaꞌ nac Galilea lāꞌ Judea. Lāꞌ ixtasuꞌyu ixlīmāpaꞌksīn Dios como Jesús ixcāmātzeyīmāꞌ īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn.
\p
\v 18 Lāꞌ tuncan aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ talīmilh nac laklaj kalhatin īꞌtzaꞌcaꞌ aꞌntī lhtuculuꞌ ixuanīꞌt. Ixtamānūcuꞌtun ixchakān chic para natamāpīꞌ na ixlacapūn Jesús.
\v 19 Lāꞌ como lhūhuaꞌ ixtahuanīꞌt huan tachiꞌxcuhuīꞌt tūla ixtatanū huan nac chic. Uꞌtzaꞌ talītōꞌcalh ixaꞌkstīn huan chic lāꞌ taꞌaꞌkstīlhuaꞌkli huan chic. Lāꞌ aꞌntzaꞌ talacmānūlh huan īꞌtzaꞌcaꞌ con ixlaklaj na ixlaclhniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt hasta na ixlacapūn Jesús. 
\p
\v 20 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús caꞌtzīlh que takalhlakaꞌīꞌlh, xlaꞌ huanilh huan īꞌtzaꞌcaꞌ:
\p ―Naꞌicmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ ixlīhuāk mintalaclēꞌiꞌ. 
\p
\v 21 Lāꞌ tuncan huan fariseosnuꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley xlacaꞌn tatzuculh tapuhuan: “¿Tichūyā chiꞌxcuꞌ aꞌntī chihuīnaꞌn contra Dios? Nīn tintīꞌ tzē naquincāmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ quintalaclēꞌiꞌcaꞌn, xmān Dios”.
\p
\v 22 Lā Jesús, como ixcaꞌtzī aꞌnchī ixtapuhuamāꞌna, cāhuanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ puhuaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ na miꞌaꞌclhcunuccaꞌn? 
\v 23 Icuanilhtzaꞌ huan īꞌtzaꞌcaꞌ: “Icmāsputūnuꞌniꞌntzaꞌ mintalaclēꞌiꞌ”. Pero tuntūꞌ tasuꞌyu aꞌyuj māsputūnuꞌniꞌca. Palh xaꞌicuanilh: “Catāꞌkaquiꞌ lāꞌ casmiꞌliꞌ mixtiꞌcat lāꞌ catlāꞌhuaꞌ”, chuntzaꞌ ixtasuꞌyulh palh tzeyalh o tūꞌ.
\v 24 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ chuhuaꞌj naꞌiccāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī ickaꞌlhī līmāpaꞌksīn nac huāꞌmāꞌ cāꞌquilhtamacuj lāꞌ tzē naꞌiccāmāsputūnuꞌniꞌ ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p Lāꞌ chu tuncan huanilh huan īꞌtzaꞌcaꞌ:
\p ―Icuaniyāniꞌ, catāꞌkaquiꞌ lāꞌ calīꞌpi milaklaj lāꞌ capit na minchic.
\p
\v 25 Chu līmaktin tāꞌkaquīꞌlh huan īꞌtzaꞌcaꞌ na ixlacapūncaꞌn lāꞌ sacli ixlaklaj lāꞌ aꞌlh na ixchic. Lāꞌ aꞌlh mācāꞌtanītēlhā Dios.
\p
\v 26 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn talēꞌcnīlh lāꞌ tamācāꞌtanīlh Dios. Tajicuaꞌlh lāꞌ tahualh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ lakzīꞌnīꞌtauj lej kaꞌtlaꞌ lēꞌcnīn.
\s Leví tzuculh stālaniꞌ Jesús
\r Mt. 9.9‑13; Mr. 2.13‑17
\p
\v 27 Lāꞌ āꞌcalīstān Jesús taxtulh lāꞌ laktzīꞌlh kalhatin mātāꞌjīniꞌ. Ixtacuīniꞌ Leví lāꞌ ixuī aꞌnlhā iꞌxmātāꞌjīniꞌncan. Lāꞌ huanica:
\p ―Caquistālaꞌniꞌ.
\p
\v 28 Lāꞌ tuncan tāyalh lāꞌ makxtekkōꞌlh lāꞌ stālaniꞌlh Jesús.
\p
\v 29 Lāꞌ āꞌcalīstān Leví cāxtlahualh lakatin kaꞌtlaꞌ cāꞌtaniꞌ na ixchic para naꞌaꞌcnīniꞌniꞌ Jesús. Lāꞌ lhūhuaꞌ mātāꞌjīniꞌnīꞌn lāꞌ āꞌmakapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn ixtatāꞌhuāꞌyamāꞌna.
\v 30 Lāꞌ tuncan huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley tapuhualh palh tūꞌ tzey. Lāꞌ tatzuculh tatāꞌchihuīnaꞌn īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tāꞌhuāꞌyanāꞌtit con huan mātāꞌjīniꞌnīꞌn lāꞌ con huan tūn tūꞌ tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn?
\p
\v 31 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Huan aꞌntīn tūꞌ taꞌīꞌtzaꞌcaꞌn, xlacaꞌn tūꞌ tamaclacasquiꞌn doctor, xmān huan aꞌntīn taꞌīꞌtzaꞌcaꞌn.
\v 32 Quit tūꞌ icmilh iccāputza aꞌntīn tapuhuan palh xlacaꞌn xalacuan. Icmilh iccāputza huan tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tacaꞌtzī palh tūꞌ tzey xlacaꞌn, como iclacasquiꞌn que nataxtāpalī ixtapāstacnaꞌcaꞌn.
\s Kalhasquiꞌnīca Jesús ixpālacata aꞌnchī makxtekcan huāꞌyancan
\r Mt. 9.14‑17; Mr. 2.18‑22
\p
\v 33 Lāꞌ tuncan xlacaꞌn takalhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―Lāꞌ huan aꞌntī tastālaniꞌlh Juan, tūꞌ tahuāꞌyan aꞌxniꞌcaꞌ lej tatlahua ixoracióncaꞌn. Lāꞌ nā chuntzaꞌ huan fariseosnuꞌ. Lāꞌ miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn pōꞌktu tahuāꞌyan lāꞌ takoꞌtnūn. Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ?
\p
\v 34 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―¿Chā natalakaputza huan aꞌntī cākantāyacan aꞌnlhā tapūchahuamāꞌca? Līhuan huīꞌ huan squiꞌnīniꞌ, tūꞌ talakaputza.
\v 35 Namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nalēꞌncan huan squiꞌnīniꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natalakaputza ixamigos lāꞌ tūꞌ catitahuāꞌyalh.
\p Aꞌxniꞌca Jesús cāhuanilh huāꞌmāꞌ, ixlīchihuīnaꞌmāꞌca māniꞌ xlaꞌ.
\p
\v 36 Nā chuntzaꞌ cāhuanilh huāꞌmāꞌ aꞌntū lītalacastuca: 
\p ―Tintīꞌ nachuꞌcu xasāstiꞌ ixluꞌxuꞌ para nalīlactzaꞌpaꞌ huan xamasniꞌ. Palh chuntzaꞌ ixtlahuaca tūꞌtzaꞌ tzey huan xasāstiꞌ luꞌxuꞌ lāꞌ huan līlactzaꞌpaꞌn más palhaꞌ que huan xamasniꞌ.
\v 37 Lāꞌ huan xaxcān uva aꞌntū tūnaꞌj xcuꞌtan nīn tintīꞌ catimojōlh nac xakōlūhuaꞌ ixkoꞌxkaꞌ borrego. Namojōcan nac xasāstiꞌ koꞌxkaꞌ lāꞌ chuntzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naxcuꞌtan, tūꞌ catipankli huan koꞌxkaꞌ. Chuntzaꞌ tūꞌ catipāxcatlalh huan koꞌxkaꞌ lāꞌ tūꞌ catitaxtulh huan xaxcān uva.
\v 38 Uꞌtzaꞌ nalīmojōcan xasāstiꞌ xaxcān uva nac xasāstiꞌ koꞌxkaꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naxcuꞌtan huan xaxcān, huan koꞌxkaꞌ nataxtōꞌnka lāꞌ tūꞌ catitaxtīꞌtli.
\v 39 Lāꞌ nā chuntzaꞌ aꞌntī quilhcaꞌtzīlh xaxcān uva aꞌntū makāntzaꞌ xcuꞌtanīꞌt, tūꞌ catilakatīlh xaxcān uva aꞌntū tūꞌ lej makān xcuꞌtanīꞌt. Nahuan: “Más tzey huan xakōlūhuaꞌ”.
\c 6
\s Huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatēꞌīꞌlh tzaꞌksaꞌ huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ
\r Mt. 12.1‑8; Mr. 2.23‑28
\p
\v 1 Maktin huā lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌntū ixpūjaxcan aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtalatlāꞌhuan nac cāꞌtacuxtu lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatēꞌīꞌlh pātin pātū tzaꞌksaꞌ. Lāꞌ tuncan tapaꞌsli lāꞌ tahuaꞌlh.
\v 2 Lāꞌ makapitzīn huan fariseosnuꞌ cākalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Aꞌchīꞌ scujpāꞌnaꞌntit huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan? Tūꞌ līmakuan.
\p
\v 3 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―¿Chū tūꞌ lakapūtleꞌkenīꞌtaꞌntit aꞌntūn tlahualh David maktin huā? Xlaꞌ lāꞌ aꞌntī ixtaꞌaꞌmāꞌna ixtatziꞌncsmāꞌna. 
\v 4 Lāꞌ tanūlh na ixchic Dios lāꞌ tēlh huan pāntzi aꞌntū ixmālacnūniꞌcanīꞌt Dios. Huaꞌlh lāꞌ nā tāꞌhuaꞌlh aꞌntī ixtatāꞌaꞌmāꞌna, aꞌyuj tūꞌ minīꞌniꞌ nahuaꞌ āꞌkalhatin, xmān huan cura.
\p
\v 5 Nā cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ tzē naꞌicmāpaꞌksī aꞌntū natlahuacan huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan.
\s Huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī macascōhua ixuanīꞌt
\r Mt. 12.9‑14; Mr. 3.1‑6
\p
\v 6 Maktin huampala chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tanūlh na ixlītokpāncaꞌn israelitas lāꞌ tzuculh māsuꞌyu. Lāꞌ ixuīꞌ aꞌntzaꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ ixmacascōhuanīꞌt. 
\v 7 Lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley ixtamaktakaꞌlhmāꞌna Jesús a ver palh ixmātzeyīniꞌlh huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan. Chuntzaꞌ tzē ixtalēꞌksaꞌnīniꞌlh.
\v 8 Lāꞌ xlaꞌ caꞌtzīlh aꞌntū ixtapuhuan lāꞌ huanilh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixmacascōhuanīꞌt:
\p ―Catāquiꞌ lāꞌ catāyaꞌ na quilaclhpuꞌnancaꞌn.
\p Lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ tāquīꞌlh lāꞌ tāyalh aꞌntzaꞌ. 
\v 9 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Naꞌiccākalhasquiꞌnīyāniꞌ catūhuā. ¿Tuchū más minīꞌniꞌ tzē tlahuacan huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan? ¿Chā naꞌictlahua aꞌntū tzey o aꞌntūn tūꞌ tzey? ¿Chā līmakuan naꞌicmāpūtaxtū huan chiꞌxcuꞌ o naꞌicmāpānūniꞌ ixlīcaꞌtzīn?
\p
\v 10 Lāꞌ tuncan Jesús cālaktzīꞌlh ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtalītamacxtiꞌliꞌnīꞌt lāꞌ huanilh huan chiꞌxcuꞌ: 
\p ―Castuꞌncti mimacan.
\p Huan chiꞌxcuꞌ stuꞌncli lāꞌ tzeyalh ixmacan.
\v 11 Lāꞌ xlacaꞌn lej taꞌaꞌkchāꞌlh lāꞌ tatzuculh talacchihuīnaꞌn aꞌntū natatlahuaniꞌ Jesús.
\s Jesús cālacsacli kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\r Mt. 10.1‑4; Mr. 3.13‑19
\p
\v 12 Huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ Jesús aꞌlh nac lakatin kēstīn para naꞌorarlī. Lāꞌ tintascac ixorarlīmāꞌ.
\v 13 Lāꞌ ixlīlakalī cātaꞌsaniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cālacsacli kalhacāujtuꞌ lāꞌ cāmāpācuhuīlh apóstoles.
\v 14 Xlacaꞌn cāhuanican Simón aꞌntī ixlītāpātuꞌ ixtacuīniꞌ Pedro lāꞌ Andrés īꞌstancu Simón lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan lāꞌ Felipe lāꞌ Bartolomé
\v 15 lāꞌ Mateo lāꞌ Tomás lāꞌ Jacobo ixoꞌkxaꞌ Alfeo lāꞌ Simón aꞌntī ixlītāpātuꞌ ixtacuīniꞌ Zelote
\v 16 lāꞌ Judas ixtāꞌtin Jacobo lāꞌ Judas Iscariote aꞌntī macamāstāꞌlh Jesús.
\s Jesús cāmāsuꞌniꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt
\r Mt. 4.23‑25
\p
\v 17 Jesús cātāꞌyujli xlacaꞌn de nac kēstīn lāꞌ tachokolh aꞌnlhā pūscaꞌnan con īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Lāꞌ ixuīꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt de lakachu nac Judea lāꞌ xalanīꞌn nac Jerusalén lāꞌ xalanīꞌn ixquilhtūn mar pajtzu aꞌnlhā ixuanican Tiro lāꞌ Sidón. Xlacaꞌn ixtachāꞌnīꞌt para natakaxmata Jesús lāꞌ para que ixcāmātzeyīniꞌlh ixtaꞌjatatcaꞌn.
\v 18 Lāꞌ aꞌntī ixtakaꞌlhī huan tlajanaꞌ nā cāmātzeyīca xlacaꞌn.
\v 19 Ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt ixtaxaꞌmacuꞌtun Jesús como xlaꞌ cālīcuꞌchūꞌkōꞌ con ixlīmāpaꞌksīn. 
\s Aꞌntīn tapāxuhua lāꞌ aꞌntīn talakaputza
\r Mt. 5.1‑12
\p
\v 20 Lāꞌ tuncan Jesús cālaktzīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Pāxuhuayāꞌtit aꞌntīn tūꞌ kaꞌtlaꞌjcaꞌtzīyāꞌtit como Dios cāmāpaꞌksīmāꞌniꞌ.
\p
\v 21 ’Pāxuhuayāꞌtit aꞌntī putzapāꞌnaꞌntit ixtapuhuān Dios como xlaꞌ nacāmaktāyayāniꞌ.
\p ’Pāxuhuayāꞌtit aꞌntī calhuampāꞌnaꞌntit chuhuaꞌj como āꞌcalīstān napāxuhuayāꞌtit aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn. 
\p
\v 22 ’Napāxuhuayāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tūꞌ cātalaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātamāxtunquīꞌyāniꞌ quimpālacata quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ napāxuhuayāꞌtit aꞌxniꞌcaꞌ cātalakapalayāniꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātalakmakaꞌnāniꞌ huaꞌchilh tūꞌ tzey huiꞌxinaꞌn, lāꞌ ixlīhuāk por quimpālacata quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 23 Lej capāxuhuaꞌtit lāꞌ cakaꞌlhīꞌtit tapāxuhuān aꞌxniꞌcaꞌ chuntzaꞌ napātīniꞌnāꞌtit como nac aꞌkapūn nakaꞌlhīꞌyāꞌtit huāk aꞌntūn tzey. Huan aꞌntī cātamāpātīnīyāniꞌ, nā chuntzaꞌ ixnapapanaꞌcaꞌn tamāpātīnīlh huan ixaꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn Dios.
\p
\v 24 ’Pero lej nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn ricosnuꞌ como tlahuaꞌtittzaꞌ mintapāxuhuāncaꞌn.
\p
\v 25 ’Lej nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn aꞌntī lej lhūhuaꞌ kaꞌlhīyāꞌtit chuhuaꞌj como ticāmakasputāniꞌ.
\p ’Lej nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn aꞌntī chuhuaꞌj lītzīꞌmpāꞌnaꞌntit como nacalhuaꞌnāꞌtit con talakaputzīt. 
\p
\v 26 ’Lej nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ ixlīhuāk nataꞌaꞌcnīniꞌniꞌyāniꞌ como ixnapapanaꞌcaꞌn xlacaꞌn chuntzaꞌ makān ixtatlahuaniꞌ huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn aꞌntīn tahualh aꞌntūn tūꞌ stuꞌncua.
\s Cacāpāxquīꞌtit mintāꞌcaꞌtzacaꞌn
\r Mt. 5.38‑48; 7.12
\p
\v 27 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Lāꞌ iccāhuaniyāniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌntī quilākaxmatāuj: Cacāpāxquīꞌtit mintāꞌcaꞌtzacaꞌn lāꞌ nacāmaktāyayāꞌtit aꞌntīn tūꞌ cālaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ.
\v 28 Casquiꞌniꞌtit Dios que cacāsicuaꞌlanālīlh aꞌntī cachīhuā cātalīchihuīnaꞌnāniꞌ lāꞌ naꞌorarlīyāꞌtit por aꞌntī cālakapalayāniꞌ.
\v 29 Palh catīhuā nalacalaꞌsāniꞌ milacapītin, natamakxtekaꞌ nalacalaꞌsāniꞌ āꞌmilacapītin. Lāꞌ palh catīhuā namāmakxtuyāniꞌ mintakēnū, caꞌaꞌkataxtuniꞌ nā mincamisa.
\v 30 Camaxquiꞌ chuxatī aꞌntī squiꞌniꞌyāniꞌ lāꞌ palh catīhuā namāmakxtuyāniꞌ aꞌntū milaꞌ, tūꞌtzaꞌ tisquiꞌniꞌyaꞌ.
\v 31 Chuntzaꞌ natlahuaꞌniꞌyaꞌ āꞌchāꞌtin chu aꞌcxtim huaꞌchi lacasquiꞌnaꞌ xlaꞌ natlahuaꞌniꞌyāniꞌ huiꞌx. 
\p
\v 32 ’Palh xmān cāpāxquīꞌyāꞌtit aꞌntīn tapāxquīꞌyāniꞌ, ¿chu tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn huiꞌxinaꞌn na ixlacapūn Dios? Huan aꞌntīn tūꞌ tzey nā chuntzaꞌ talāpāxquīꞌ. 
\v 33 Lāꞌ palh xmān cāmaktāyayāꞌtit aꞌntīn tamaktāyayāniꞌ, ¿chu tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn huiꞌxinaꞌn na ixlacapūn Dios? Aꞌcxtim talāmaktāya huan aꞌntīn tūꞌ tzey.
\v 34 Lāꞌ palh xmān namāsācuaꞌnīꞌyāꞌtit aꞌntī tzēn natamāstāꞌchokopala, ¿chu tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn huiꞌxinaꞌn na ixlacapūn Dios? Aꞌntīn tūꞌ tzey nā tamāsācuaꞌnī iꞌxtāꞌ tūꞌ tzey como tacaꞌtzī namāstāꞌpala.
\v 35 Huiꞌxinaꞌn nacāpāxquīꞌyāꞌtit mintāꞌcaꞌtzacaꞌn lāꞌ nacāmaktāyayāꞌtit lāꞌ nacāmāsācuaꞌnīꞌyāꞌtit lāꞌ tūꞌ catiputzalh aꞌntū nacālīmāpalaniꞌyāniꞌ. Chuntzaꞌ nakaꞌlhīꞌyāꞌtit kaꞌtlaꞌ mintatlajcaꞌn nac aꞌkapūn lāꞌ nalaꞌyāꞌtit ixcamanaꞌ aꞌntī xalaꞌ tālhmāꞌn lāꞌ aꞌntī lej kaꞌtlaꞌ como nā xlaꞌ cālakalhuꞌman huan tampiꞌlhīniꞌnīꞌn lāꞌ huan aꞌntīn tūꞌ tzey. 
\v 36 Cacālakalhuꞌmantit tachiꞌxcuhuīꞌt como huaꞌchi minTātaꞌcaꞌn Dios nā cālakalhuꞌman.
\s Tūꞌ ticāmālaclīpinīyāꞌtit āꞌmakapitzīn
\r Mt. 7.1‑5
\p
\v 37 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Tūꞌ caticāꞌaꞌksaꞌntit āꞌmakapitzīn lāꞌ Dios tūꞌ nacāmālaclēꞌnīyāniꞌ. Tūꞌ timālaclēꞌnīniꞌnāꞌtit lāꞌ Dios tūꞌ caticāmālaclēꞌnīniꞌ huiꞌxinaꞌn. Nalāmāsputūnuꞌniꞌyāꞌtit lāꞌ Dios nacāmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ.
\v 38 Cacāmaxquīꞌtit āꞌmakapitzīn lāꞌ nā Dios nacāmaxquīꞌyāniꞌ huiꞌxinaꞌn. Xlaꞌ lej nacāmaxquīꞌyāniꞌ huaꞌchi aꞌntī xaꞌnca pūlhcānaꞌn lāꞌ naxakāꞌlī huan cuartillo lāꞌ nachiqui lāꞌ namātzuma hasta natakalhmakaꞌn lāꞌ namojō na mimorralhcaꞌn. Aꞌcxtim huaꞌchi huiꞌxinaꞌn namaxquīꞌyāꞌtit āꞌchāꞌtin, chuntzaꞌ Dios nacāmaxquīꞌyāniꞌ. 
\p
\v 39 Jesús cāhuanilh huāꞌmāꞌ aꞌntū lītalacastuca: 
\p ―¿Chu tzēn kalhatin lakatzīꞌn napūꞌlaniꞌ ixtāꞌlakatzīꞌn? ¿Chu tūꞌ catikostajōlh nac lakatin lhuꞌcuꞌ?
\v 40 Tintīꞌ āꞌkalhatin scaꞌtxtunuꞌ aꞌntī más caꞌtzī que ixmākalhtōꞌkēꞌniꞌ aꞌyuj tzē namālacastuca huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natlahuakōꞌ ixlīscatat. 
\p
\v 41 ’¿Chichū tzē nalaktzīꞌnaꞌ huan tiꞌnaꞌj paꞌlhmaꞌ na ixlakastapun mintāꞌtin palh tanūmaꞌ huaꞌchi kentin quiꞌhuiꞌ na milakastapun?
\v 42 Palh tūꞌ pūꞌla namaxtuyaꞌ huan quiꞌhuiꞌ na milakastapun, tūlalh catimaꞌxtuniꞌ huan paꞌlhmaꞌ na ixlakastapun mintāꞌtin. ¡Aꞌkxokonuꞌnaꞌ! Pūꞌla camāxtuꞌ huan xakaꞌtlaꞌ paꞌlhmaꞌ de na milakastapun lāꞌ chuntzaꞌ xaꞌnca nalaktzīꞌnaꞌ para namāxtuyaꞌ huan tiꞌnaꞌj paꞌlhmaꞌ aꞌntū tanūmaꞌ na ixlakastapun mintāꞌtin.
\s Huan quiꞌhuiꞌ lakapascan por ixtōꞌcaꞌt
\r Mt. 7.17‑20; 12.34‑35
\p
\v 43 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Tintīꞌ xatzey quiꞌhuiꞌ aꞌntū namāstāꞌ ixtōꞌcaꞌt aꞌntūn tūꞌ tzey. Lāꞌ nīn tintīꞌ quiꞌhuiꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey lāꞌ namāstāꞌ xatzey ixtōꞌcaꞌt.
\v 44 Lāꞌ kantin quiꞌhuiꞌ līlakapascan por ixtōꞌcaꞌt. Tūla puꞌxcan huan higo de huan lhtucūꞌ quiꞌhuiꞌ lāꞌ tūla puꞌxcan uvas de huan xamayāc caxanilh.
\v 45 Huan tzeyā chiꞌxcuꞌ tlahua aꞌntūn tzey porque tzey ixtapāstacnaꞌ. Lāꞌ huan tūn tūꞌ tzeyā chiꞌxcuꞌ tlahua aꞌntūn tūꞌ tzey como tūꞌ tzey ixtapāstacnaꞌ. Aꞌnchī pōꞌktu pāstacnaꞌnaꞌ, chuntzaꞌ nachihuīnaꞌnaꞌ. 
\s Tāpātuꞌ ixlītzucuniꞌ huan chic
\r Mt. 7.24‑27
\p
\v 46 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Palh quilāmāpācuhuīyāuj: “Māpaꞌksīniꞌ”, ¿aꞌchīꞌ tūꞌ tlahuaꞌyāꞌtit aꞌntū quit iccālīmāpaꞌksīyāniꞌ? 
\v 47 Huan aꞌntī namin para que naquinkaxmata lāꞌ natlahua aꞌntū icmāpaꞌksī, naꞌiccāhuaniyāniꞌ aꞌnchī tasuꞌyu. 
\v 48 Xlaꞌ lītasuꞌyu huaꞌchi kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī yāhualh ixchic. Pūꞌla ponknuꞌlh pūlhmāꞌn lāꞌ xaꞌnca yāhualh ixtantūn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ stacli huan pūxka, snūꞌn tahuiꞌlaniꞌlh huan chic. Lāꞌ tūꞌ xakāꞌlīlh como xaꞌnca yāhuacanīꞌt.
\v 49 Lāꞌ aꞌntīn quinkaxmata lāꞌ tūꞌ natlahua aꞌntū icmāpaꞌksī, ūꞌtzaꞌ tasuꞌyu huaꞌchi kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī yāhualh ixchic lāꞌ tūꞌ pūlhmāꞌn ponknuꞌlh. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ stacli huan pūxka lāꞌ snūꞌn tahuiꞌlaniꞌlh huan chic, aꞌkāꞌlh lāꞌ mūꞌxtulh lāꞌ laclakōꞌlh. 
\c 7
\s Jesús mātzeyīlh ixtasācuaꞌ kalhatin capitán xalaꞌ nac Roma
\r Mt. 8.5‑13
\p
\v 1 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cāmāsuꞌniꞌkōꞌlh huan tachiꞌxcuhuīꞌt, aꞌlh nac Capernaum.
\v 2 Lāꞌ aꞌntzaꞌ ixuīꞌ kalhatin capitán xalaꞌ nac Roma. Lāꞌ ixkaꞌlhī kalhatin ixtasācuaꞌ aꞌntī lej ixpāxquīꞌ. Uꞌtzaꞌ īꞌtzaꞌcaꞌniꞌlh hasta ixnīmāꞌtzaꞌ.
\p
\v 3 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan capitán kaxmatli līchihuīnaꞌmāꞌca Jesús, cāmacāꞌlh āꞌmakapitzīn papatzīnniꞌ israelitas para natasquiꞌniꞌ que camilh lāꞌ camātzeyīlh ixtasācuaꞌ. 
\v 4 Xlacaꞌn talaktapajtzūlh Jesús lāꞌ tatzuculh tasquiꞌniꞌ. Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Lej līmakuan namaktāyaꞌyaꞌ huāꞌmāꞌ capitán
\v 5 como quincāꞌaꞌcnīniꞌniꞌyāniꞌ quinaꞌn israelitas. Lāꞌ māniꞌ xlaꞌ mātlahuīniꞌlh quilītokpāncaꞌn. 
\p
\v 6 Tuncan Jesús cātāꞌaꞌlh.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ pajtzutzaꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌnanchaꞌ de huan ixchic, huan capitán cāmacamilh āꞌmakapitzīn amigosnuꞌ para natahuani Jesús:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, tūꞌ catamakchuyiꞌ. Huiꞌx lej kaꞌlhīꞌyaꞌ līmāpaꞌksīn lāꞌ tūꞌ minīꞌniꞌ natanūꞌyaꞌ nac quinchic.
\v 7 Uꞌtzaꞌ iclīpuhualh que chōꞌla tūꞌ minīꞌniꞌ palh icquīputzanīꞌtaꞌniꞌ. Xmān namāpaꞌksīꞌyaꞌ lāꞌ natzeyan quintasācuaꞌ.
\v 8 Māniꞌ quit nā quintamāpaꞌksī huan xalakaꞌtlaꞌ lāꞌ nā quit iccāmāpaꞌksī huan quintropasnaꞌ. Aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicuani kalhatin tropa que caꞌaꞌlh, xlaꞌ naꞌaꞌn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicuani āꞌkalhatin que camilh, xlaꞌ namin. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicuani quintasācuaꞌ que catlahualh catūhuā, xlaꞌ natlahua aꞌntū icuanilh.
\p
\v 9 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús kaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, lej lēꞌcnīlh lāꞌ cālaktalakspiꞌtli aꞌntī ixtastālaniꞌmāꞌna lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Tūꞌ iclakapasa nīn tintīꞌ israelita aꞌntī quinkalhlakaꞌīꞌ huaꞌchi huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ.
\p
\v 10 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan lacscujnīꞌn tataspiꞌtli nac huan chic, talaktzīꞌlh ixtzeyanīꞌttzaꞌ huan tasācuaꞌ. 
\s Jesús mālakahuanīchokolh ixcaman kalhatin lakapūt 
\p
\v 11 Aꞌcalīstān Jesús aꞌlh nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ ixtacuīniꞌ Naín lāꞌ cātāꞌaꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ līlhūhuaꞌ.
\v 12 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ pajtzutzaꞌ iꞌxtaꞌaꞌmāꞌna de huan cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ laktzīꞌlh que ixlīmimāꞌca huan nīn para namāꞌcnūcan. Lāꞌ ixtzīꞌt huan oꞌkxaꞌ aꞌntī ixnīnīꞌt lakapūt ixuanīꞌt. Lāꞌ xmān kalhatin ixuanīꞌt ixcaman huan lakapūt. Līlhūhuaꞌ xalanīꞌn huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixtatāꞌaꞌmāꞌna.
\v 13 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh huan lakapūt, huan Māpaꞌksīniꞌ lakalhuꞌmalh lāꞌ huanilh:
\p ―Tūꞌ cacaꞌlhuaꞌ.
\p
\v 14 Tuncan Jesús laktapajtzūlh lāꞌ xaꞌmalh huan caja. Lāꞌ aꞌntī ixtalēꞌmāꞌna tatāyalh. Lāꞌ Jesús huanilh huan nīn:
\p ―Oꞌkxaꞌ, quit icuaniyāniꞌ: ¡Catāꞌkaquiꞌ!
\p
\v 15 Tuncan tāꞌkxpāquīꞌlh lāꞌ tahuiꞌlalh huan aꞌntī ixnīnīꞌt lāꞌ tzuculh chihuīnaꞌn. Lāꞌ Jesús aꞌkataxtuniꞌlh ixtzīꞌt.
\v 16 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, huan tachiꞌxcuhuīꞌt tajicuaꞌnkōꞌlh lāꞌ tatzuculh taꞌaꞌcnīniꞌniꞌ Dios lāꞌ tahualh:
\p ―Tasuꞌyulh kalhatin kaꞌtla aꞌctaꞌsanaꞌ na quilaclhniꞌcaꞌn. 
\p Nā tahualh:
\p ―Dios quincālakalhuꞌmanāniꞌ.
\p
\v 17 Lāꞌ chu lakachu nac Judea lāꞌ aꞌnlhā pajatzu, ixlīhuāk tacaꞌtzīlh aꞌntū tlahualh Jesús.
\s Ixlacscujnīꞌn Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ
\r Mt. 11.2‑19
\p
\v 18 Iꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Juan tamācaꞌtzīnīlh aꞌntū ixtlahuamāꞌ Jesús. Lāꞌ tuncan cātaꞌsaniꞌlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn 
\v 19 lāꞌ cāmacāꞌlh para natakalhasquiꞌnī Jesús a ver palh stuꞌncuaꞌ xlaꞌ huan Cristo aꞌntī namin o palh nakaꞌlhī āꞌkalhatin.
\v 20 Huan kalhatuꞌ ixlacscujnīꞌn Juan talakmilh Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ quincātalakmacaminiꞌ lāꞌ ūꞌtzaꞌ caꞌtzīcuꞌtun palh stuꞌncuaꞌ huiꞌx Cristo aꞌntī namin o palh naꞌickaꞌlhīyāujcus āꞌkalhatin.
\p
\v 21 Chūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus Jesús cāmātzeyīlh lhūhuaꞌ īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ cāmāxtuniꞌlh lhūhuaꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn. Nā lhūhuaꞌ lakatzīꞌnīꞌn cāmālacahuānīlh. 
\v 22 Chuntzaꞌ cākalhtīlh Jesús:
\p ―Cataspiꞌttit lāꞌ nahuaniyāꞌtit Juan aꞌntū laktzīꞌnīꞌtaꞌntit lāꞌ aꞌntū kaxpatnīꞌtaꞌntit. Nahuaniyāꞌtit aꞌnchī huan lakatzīꞌnīꞌn talacahuānaꞌn lāꞌ nā huan lūꞌntūꞌlanīꞌn talatlāꞌhuan. Lāꞌ nā huan aꞌntī ixcāmasniꞌmāꞌ ixquinītcaꞌn, xlacaꞌn tatzeyanli. Lāꞌ huan aꞌntīn tūꞌ ixtaꞌaꞌkahuānaꞌn chuhuaꞌj takaxmata lāꞌ nā cāmālakahuanīchokocanīꞌt huan aꞌntī ixtanīnīꞌttzaꞌ. Lāꞌ cāmāsuꞌniꞌcan aꞌnchī nacālīmāpūtaxtūcan aꞌntī līpānīn talahuiꞌlānaꞌ.
\v 23 Līpāxūj aꞌntī takalhlakaꞌīꞌ que Dios quimacamilh. 
\p
\v 24 Aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌnīꞌt ixlacscujnīꞌn Juan, Jesús tzuculh cātāꞌchihuīnaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixpālacata Juan lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ quīlaꞌtit nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt, ¿tichū ixlaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit? Tūꞌ quīlaꞌtit para nalaktzīꞌnāꞌtit kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī huaꞌchi kantin chiꞌtin aꞌntū xakāꞌlīlh huan ūꞌniꞌ.
\v 25 ¿Aꞌchīꞌ quīlaꞌtit? Tūꞌ quīlaꞌtit para nalaktzīꞌnāꞌtit kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī lej tzēhuanīꞌt lhakāꞌnanīꞌt. Huiꞌxinaꞌn caꞌtzīyāꞌtit que huan aꞌntī pōꞌktu lej tzēhuanīꞌt talhakāꞌnanīꞌt lāꞌ pōꞌktu tapaxialhnaꞌn, xlacaꞌn tahuiꞌlānaꞌ na ixchiccaꞌn reyes.
\v 26 Pues ¿aꞌchīꞌ quīlaꞌtit nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt? ¿Chu tūꞌ quīlaꞌtit para nalaktzīꞌnāꞌtit kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ? Stuꞌncuaꞌ, ixlaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ.
\v 27 Lāꞌ huāꞌmāꞌ aꞌctaꞌsanaꞌ ixtacuīniꞌ Juan. Lāꞌ ixpālacata huāꞌmāꞌ Juan tatzoꞌknīꞌt chuntzaꞌ na ixtachihuīn Dios:
\q Naꞌicmacāꞌn quiꞌaꞌctaꞌsanaꞌ aꞌntī napūꞌlaniꞌyāniꞌ para nacāxmāpīꞌ mintej.
\m
\v 28 Lāꞌ iccāhuaniyāniꞌ que na ixlaclhniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt tintīꞌ kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ más xakaꞌtlaꞌ que Juan huan Māꞌkpāxīniꞌ. Pero huan aꞌntī līhuaꞌcaꞌ xamakstancu aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn, xlaꞌ más xakaꞌtlaꞌ que Juan.
\p
\v 29 Aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ huan mātāꞌjīniꞌnīꞌn aꞌntī Juan ixcāmāꞌkpaxīnīꞌt, xlacaꞌn ixtalāhuani que lej tzey Dios por ixpālacata aꞌntū ixcāhuaninīꞌt Juan.
\v 30 Pero huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley aꞌntīn tūꞌ ixcāmāꞌkpaxīnīꞌt Juan, xlacaꞌn talakmakaꞌlh aꞌntū Dios ixcātlahuaniꞌcuꞌtun.
\v 31 Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ hualh:
\p ―¿Chichū naꞌiccālīmālacastucāuj huan tamāꞌna chiꞌxcuhuīꞌn? ¿Chichū tatasuꞌyu?
\v 32 Tatasuꞌyu huaꞌchi camanaꞌ aꞌntī takamānaꞌmāꞌna nac lītamāuj. Cātāꞌtaꞌsa ixtāꞌcamanaꞌ lāꞌ tahuani: “Aꞌxniꞌcaꞌ quinaꞌn icmakataꞌsauj huan līskoliꞌ, huiꞌxinaꞌn tūꞌ lakatītit lāꞌ tūꞌ luꞌcxtit. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ictlīꞌuj huaꞌchi līlakaputzaniꞌ, huiꞌxinaꞌn tūꞌ lakatītit lāꞌ tūꞌ calhuaꞌntit. ¿Tuchū lacasquiꞌnāꞌtit?” tahuan. 
\p
\v 33 ’Chuntzaꞌ līlayāꞌtit huiꞌxinaꞌn como huanāꞌtit que Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ kaꞌlhī tlajanaꞌ porque tūꞌ huaꞌ pāntzi lāꞌ tūꞌ koꞌta.
\v 34 Aꞌcalīstān quit icmilh lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ quit icuāꞌyalh lāꞌ icuaꞌlh xcān lāꞌ chuxatū quimālacnūniꞌca. Lāꞌ huaꞌnāꞌtit que quit lej icuāꞌyan lāꞌ lej ickoꞌta, que quit ixamigocaꞌn mātāꞌjīniꞌnīꞌn lāꞌ aꞌntīn tūꞌ tzey.
\v 35 Pero huan aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ, xlacaꞌn tamāchekxī que Dios macamilh Juan lāꞌ nā quit ―hualh Jesús.
\s Jesús na ixchic Simón aꞌntī fariseo
\p
\v 36 Kalhatin fariseo ixtāꞌhuāꞌyancuꞌtun Jesús. Lāꞌ Jesús aꞌlh na ixchic lāꞌ tahuiꞌlalh nac mesa.
\v 37 Lāꞌ nac huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixuīꞌ kalhatin puscāt xalaꞌ nac tej. Aꞌxniꞌcaꞌ caꞌtzīlh que Jesús ixaꞌnīꞌt huāꞌyan na ixchic kalhatin fariseo, huan puscāt lēꞌlh lakatin frasco de aceite aꞌntū lej xamuꞌcsa.
\v 38 Ixcalhuamāꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tahuiꞌlalh pajtzu ixtojon Jesús lāꞌ yujli ixlakaxtaꞌjat na ixtojon. Uꞌtzaꞌ līcheꞌkēꞌlh ixtojon Jesús. Tuncan līmāscōhuīlh ixyaj lāꞌ tantūmuꞌsulh lāꞌ lītlahualh aceite aꞌntū lej muꞌcsa.
\p
\v 39 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, huan fariseo aꞌntī ixtāꞌhuāꞌyamāꞌ Jesús, puhualh: “Palh stuꞌncuaꞌ cahuā huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios ixuanīꞌt, ixcaꞌtzīlh tichū xlaꞌ lāꞌ tichūyā puscāt xaꞌmalh. Ixcaꞌtzīlh que ixlākalhīꞌniꞌn huan puscāt”.
\v 40 Tuncan Jesús huanilh huan fariseo:
\p ―Simón, icuanicuꞌtunāniꞌ lakatin catūhuā.
\p Lāꞌ huan fariseo kalhtīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, caquihuaꞌniꞌ.
\p
\v 41 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Ixaꞌnan kalhatuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn. Ixtuꞌcaꞌn talaclēꞌniꞌlh kalhatin māsācuaꞌnīniꞌ. Kalhatin laclēꞌniꞌlh quinientos denarios (aꞌntū tumīn xalaꞌ makān). Lāꞌ āꞌkalhatin laclēꞌniꞌlh tuꞌpuꞌxamacāuj.
\v 42 Lāꞌ como xlacaꞌn tūlalh tamāpalalh, huan māsācuaꞌnīniꞌ cāmāsputūnuꞌniꞌlh ixtuꞌcaꞌn. Chuhuaꞌj caquihuaꞌniꞌ ¿tichū más napāxquīꞌ de ixtuꞌcaꞌn?
\p
\v 43 Lāꞌ Simón kalhtīniꞌlh:
\p ―Icpuhuan que huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī más ixlaclēꞌnīꞌt. 
\p Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Stuꞌncuaꞌ.
\p
\v 44 Tuncan Jesús laktalakspiꞌtli huan puscāt lāꞌ huanica Simón:
\p ―¿Chā laktzīꞌnaꞌ huāꞌmāꞌ puscāt? Ictanūlh na minchic lāꞌ tūꞌ quimaxquīꞌnīꞌtaꞌ xcān para naꞌiclītantūchakaꞌn quintojon. Lāꞌ huāꞌmāꞌ puscāt quilīlacmuꞌnulh ixlakaxtaꞌjat naquintojon lāꞌ cālīmāscōhuanīnīꞌt ixyaꞌj.
\v 45 Huiꞌx tūꞌ quimacamuꞌsunīꞌtaꞌ pero xlaꞌ desde aꞌxniꞌcaꞌ ictanūlh tūꞌ jaxnīꞌt de quintantūmuꞌsu.
\v 46 Huiꞌx tūꞌ quilītlahuaꞌ aceite na quiꞌaꞌkxāk, pero xlaꞌ quilītantūtlahualh ixperfume.
\v 47 Uꞌtzaꞌ icuaniyāniꞌ que huan lhūhuaꞌ tapāxquīꞌn māsuꞌyu que Dios māsputūnuꞌniꞌnīꞌttzaꞌ ixtalaclēꞌiꞌ aꞌyuj lhūhuaꞌ. Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ lej pāxquīꞌnin māsuꞌyu que tūꞌ lhūhuaꞌ ixtalaclēꞌiꞌ cāmāsputūnuꞌniꞌlh. 
\p
\v 48 Tuncan Jesús huanilh huan puscāt:
\p ―Icmāsputūnuꞌniꞌyāniꞌ mintalaclēꞌiꞌ.
\p
\v 49 Lāꞌ huan aꞌntī ixcākantāyacanīꞌt tatzuculh talāhuani: 
\p ―¿Tichū huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ aꞌntīn tzē cāmāsputū huan talaclēꞌiꞌ?
\p
\v 50 Lāꞌ Jesús huanilh huan puscāt:
\p ―Māpūtaxtūcanīꞌtaꞌtzaꞌ como kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. Capit con tapāxuhuān.
\c 8
\s Huan puscan aꞌntīn tamaktāyalh Jesús
\p
\v 1 Aꞌcalīstān Jesús ixtētaxtumāꞌ nac lhūhuaꞌ cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ cāꞌranchujnuꞌ. Lāꞌ ixmāsuꞌyutēlha lāꞌ ixcālītāꞌchihuīnaꞌntēlha ixpālacata aꞌnchī Dios māpaꞌksīniꞌn. Lāꞌ huan kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixtatāꞌaꞌmāꞌna.
\v 2 Nā ixtatāꞌaꞌmāꞌna āꞌmakapitzīn puscan aꞌntī ixcāmāxtuniꞌcanīꞌt huan tlajanaꞌ lāꞌ aꞌntī ixcāmātzeyīcanīꞌt de huan ixtaꞌjatatcaꞌn. Na ixlaclhniꞌcaꞌn ixaꞌmāꞌ María aꞌntī ixlītāpātuꞌ ixtacuīniꞌ Magdalena. Uꞌtzaꞌ aꞌntī cāmaxtuniꞌca lakatojon tlajanaꞌnīꞌn.
\v 3 Nā ixtāꞌaꞌn kalhatin Juana, ixpuscāt Chuza aꞌntī xapuxcuꞌ ixtasācuaꞌ Herodes. Nā ixtatāꞌaꞌmāꞌna Susana lāꞌ lhūhuaꞌ āꞌmakapitzīn puscan aꞌntī ixtalīmaktāyanīꞌt con ixtumīncaꞌn.
\s Huan chaꞌnānaꞌ
\r Mt. 13.1‑9; Mr. 4.1‑9
\p
\v 4 Līlhūhuaꞌ tataxtulh de lakatunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ para natakaxmata Jesús. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tatakēxtimīlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt, cāhuanilh aꞌntū lītalacastuca. 
\v 5 Cāhuanilh:
\p ―Kalhatin chaꞌnānaꞌ taxtulh para nachaꞌn ixtiꞌniꞌ. Līhuan ixaꞌjmakaꞌmāꞌ ixtiꞌniꞌ makapitzīn tayujli nac tej lāꞌ cālacchiꞌntaca lāꞌ tasacuaꞌlh huan spūnnuꞌ. 
\v 6 Lāꞌ āꞌmakapitzīn tayujli na ixkalhniꞌ chihuix aꞌnlhā xmān macstiꞌnaꞌj tiꞌyaꞌt ixuīꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ puꞌnli huanmāꞌ tiꞌniꞌ tīlh porque tūꞌ kaksli xcān como tūꞌ pūlhmāꞌn ixkaꞌlhī huan tiꞌyaꞌt.
\v 7 Aꞌmakapitzīn huampala tayujpā na ixlaclhniꞌ lhtucūꞌn lāꞌ tūlalh stacli como tamāꞌktzīꞌlh huan lhtucūꞌn. 
\v 8 Lāꞌ āꞌmakapitzīn tiꞌniꞌ tayujli aꞌnlhā tzey tiꞌyaꞌt lāꞌ puꞌnli. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ stacli, lej tōꞌcaꞌlh. Aꞌxniꞌcaꞌ īꞌca, lhūhuaꞌ taxtulh de xmān lakatin tiꞌniꞌ aꞌntū ixaꞌjmakaꞌncanīꞌt hasta lakatin tiꞌniꞌ tōꞌcaꞌlh cien. 
\p Aꞌxniꞌcaꞌ huankōꞌlh huāꞌmāꞌ Jesús cāhuanilh lej palhaꞌ:
\p ―Paꞌlh kaxpaꞌtāꞌtit, cuenta catlahuaꞌtit.
\s Cālīmāsuꞌniꞌca xmān aꞌntū lītalacastuca
\r Mt. 13.10‑17; Mr. 4.10‑12
\p
\v 9 Tuncan huan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhasquiꞌnīlh tuchū huanicuꞌtun huāꞌmāꞌ lītalacastuc.
\v 10 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Dios cāmāscaꞌtīnīꞌtaꞌniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌntūn tatzēꞌknīꞌt ixpālacata aꞌnchī nala ixlīmāpaꞌksīn Dios. Aꞌmakapitzīn iccālīchihuīnaꞌn xmān aꞌntū lītalacastuca. Chuntzaꞌ aꞌyuj takaxmatli tūꞌ tamāchekxīlh, lāꞌ aꞌyuj talaktzīꞌn tasuꞌyu huaꞌchilh tūꞌ talacahuānaꞌn.
\s Aꞌntū huanicuꞌtun huan talacastuc
\r Mt. 13.18‑23; Mr. 4.13‑20
\p
\v 11 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Huāꞌmāꞌ līmālacastuc huanicuꞌtun chuntzaꞌ: Huan tiꞌniꞌ, ūꞌtzaꞌ ixtachihuīn Dios;
\v 12 lāꞌ huan tej ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn takaxmata huan tachihuīn. Namin huan koꞌtiꞌtiꞌ lāꞌ nacāmāpātzaꞌnkānī lāꞌ tūꞌ natakalhlakaꞌīꞌ lāꞌ tūlalh catitapūtaxtulh.
\v 13 Huan tiꞌyaꞌt nac cāꞌchihuixniꞌ ūꞌtzaꞌ huaꞌchi āꞌmakapitzīn tachiꞌxcuhuīꞌt. Xlacaꞌn takaxmata lāꞌ tapuhuan lej tzey, lāꞌ talakatī pero tūꞌ xaꞌnca takalhlakaꞌīꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ cālaktzīꞌncuꞌtuncan ixpālacata ixtachihuīn Dios, palaj natamakxteka.
\p
\v 14 ’Huan lhtucūꞌn, ūꞌtzaꞌ huaꞌchi āꞌmakapitzīn huampala tachiꞌxcuhuīꞌt. Takaxmata huan tachihuīn pero tūꞌ taxtāpalīcuꞌtun ixtapāstacnaꞌcaꞌn. Pōꞌktu tapāstacmāꞌna ixlītlōtcaꞌn lāꞌ iꞌxtumīncaꞌn lāꞌ aꞌnchī natalakastānaꞌn. Chuntzaꞌ tūla tascaꞌta xaꞌnca. Uꞌtzaꞌ huaꞌchi huan tiꞌniꞌ aꞌntū tamāꞌktziꞌlh huan lhtucūꞌn. Tūla staca.
\p
\v 15 ’Huan xatzey tiꞌyaꞌt ūꞌtzaꞌ huaꞌchi tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntī xaꞌnca takaxmatli huan tachihuīn. Takalhlakaꞌīꞌ lāꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ lāꞌ tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn natala. Nīn tintīꞌ tzē nacāmāmakxtekē ixtachihuīn Dios. 
\s Huan pūmaksko
\r Mr. 4.21‑25
\p
\v 16 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Nīn tintīꞌ māquilhtī huan pūmaksko para nahuiꞌlī ixtampīn huan chāꞌxta. Lāꞌ nīn huiꞌlīcan ixtampīn huan tamaꞌ. Namāꞌcaꞌcan tālhmāꞌn para que aꞌntīn tatanūmāꞌna natalaktzīꞌn.
\v 17 Pues ixlīhuāk aꞌntū iccāmāsuꞌniꞌyāniꞌ mēꞌcstucaꞌn, āꞌcalīstān maclacasquiꞌn nacāmāsuꞌniꞌyāꞌtit āꞌmakapitzīn. 
\p
\v 18 ’Chuntzaꞌ xaꞌnca cakaxpaꞌttit porque aꞌntī xaꞌnca kalhlakaꞌīꞌ ixtachihuīn Dios, ūꞌtzaꞌ más namāchekxī; lāꞌ aꞌntīn tūꞌ xaꞌnca kalhlakaꞌīꞌ ixtachihuīn Dios, xlaꞌ namāpātzaꞌnkānīcan aꞌntū puhuan que māchekxīlh.
\s Huan xatzīꞌt lāꞌ ixtāꞌtimīn Jesús
\r Mt. 12.46‑50; Mr. 3.31‑35
\p
\v 19 Tuncan tamilh ixtzīꞌt lāꞌ ixtāꞌtimīn aꞌnlhā ixuīꞌ Jesús lāꞌ tūlalh talaktapajtzūlh como līlhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixaꞌnan.
\v 20 Lāꞌ huanica Jesús:
\p ―Tayānaꞌ kēpun mintzīꞌt lāꞌ mintāꞌtimīn. Tatāꞌchihuīnaꞌncuꞌtunāniꞌ. 
\p
\v 21 Lāꞌ xlaꞌ cāhuanilh:
\p ―Aꞌntī kaxmata ixtachihuīn Dios lāꞌ aꞌkahuānaꞌniꞌ, ūꞌtzaꞌ quintzīꞌt lāꞌ quintāꞌtimīn.
\s Jesús mācaꞌcslīlh huan ūꞌniꞌ nac mar
\r Mt. 8.23‑27; Mr. 4.35‑41
\p
\v 22 Milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tāꞌtojōlh nac lakatin barco con īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Cāhuīꞌtit tintacut xcān.
\p Lāꞌ taꞌaꞌlh.
\p
\v 23 Lāꞌ līhuan ixtatacutmāꞌna, lhtatalh Jesús. Lāꞌ palaj tzuculh lakatin palhaꞌ ūꞌniꞌ lāꞌ ixlītatzumamāꞌtzaꞌ de xcān huan barco hasta que ixtāꞌcnūmāꞌtzaꞌ.
\v 24 Lāꞌ tuncan taꞌaꞌlh tamālakahuānī Jesús lāꞌ tahuanilh: 
\p ―¡Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ! ¡Jicsuaꞌmāꞌnauj!
\p Lāꞌ tuncan Jesús tāꞌkaquīꞌlh lāꞌ lacaquilhnīlh huan ūꞌniꞌ lāꞌ huan xasipej xcān, lāꞌ tacaꞌcslalh. 
\p
\v 25 Lāꞌ tuncan cāhuanilh huan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn: 
\p ―¿Chī laꞌtit? ¿Chu tūꞌ kalhlakaꞌīꞌyāꞌtit?
\p Lāꞌ xlacaꞌn tajicuaꞌlh lāꞌ talēꞌcnīlh lāꞌ talākalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Tichū huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ? ¿Chichū tzē cālīmāpaꞌksī huan ūꞌniꞌ lāꞌ huan xcān lāꞌ nataꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ? 
\s Huan chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Gadara aꞌntī lhūhuaꞌ tlajanaꞌnīꞌn ixcākaꞌlhī
\r Mt. 8.28‑34; Mr. 5.1‑20
\p
\v 26 Aꞌcalīstān tachāꞌlh huan nac tiꞌyaꞌt aꞌnlhā huanican Gadara. Uꞌtzaꞌ tintacut huan xcān lāꞌ na ixlacapūn Galilea.
\v 27 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tacutli de huan barco, kalhatin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ aꞌntzaꞌ laktapajtzūlh. Lej makān xlaꞌ ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ. Tūꞌ maktin lhakāꞌlh ixluꞌxuꞌ lāꞌ tūꞌ tahuiꞌlalh nac chic. Mejor tahuiꞌlalh nac cāꞌlhuꞌcuꞌ. 
\p
\v 28 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan chiꞌxcuꞌ laktzīꞌlh Jesús, tatzokostaniꞌlh na ixlacapūn lāꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ taꞌnaꞌ huiꞌx aꞌnlhā icuīꞌ? Huiꞌx Jesús iꞌxOꞌkxaꞌ Dios lej kaꞌtlaꞌ. ¿Chu quit mimacaꞌtzi? Icsquiꞌniꞌyāniꞌ caquimakxtekti.
\p
\v 29 Chuntzaꞌ huanilh como Jesús ixmāpaꞌksīmāꞌ huan tlajanaꞌ que nataxtu de xlaꞌ. Maklhūhuaꞌ huan tlajanaꞌ chiꞌpalh. Lāꞌ ixlīmacachīꞌcan cadenas lāꞌ nā ixlītantūchīꞌcan cadenas lāꞌ xlaꞌ ixcālacpuꞌlha. Lāꞌ huan tlajanaꞌ makatzāꞌlalh nac cāꞌlhpiꞌmpiꞌliꞌ tiꞌyaꞌt.
\v 30 Jesús kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chichū huaꞌniꞌcaꞌnaꞌ?
\p Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh:
\p ―Quihuanican Legión.
\p Chuntzaꞌ huanilh como Legión huanicuꞌtun lhūhuaꞌ, lāꞌ lhūhuaꞌ tlajanaꞌnīꞌn ixtatanūniꞌnīꞌt.
\v 31 Lāꞌ huāꞌmāꞌna tlajanaꞌnīꞌn tasquiꞌniꞌlh Jesús que tūꞌ cacāmacāꞌlh nac pūpātīn.
\v 32 Lāꞌ como lhūhuaꞌ paꞌxniꞌ ixtahuāꞌyamāꞌna na ixlacapān kēstīn, huan tlajanaꞌnīꞌn tasquiꞌnli que cacāmakxtekca natatanū na ixchakāncaꞌn huan paꞌxnīꞌn. Lāꞌ Jesús cāmakxtekli.
\v 33 Lāꞌ tuncan huan tlajanaꞌnīꞌn tataxtukōꞌlh de huan chiꞌxcuꞌ lāꞌ tatanūlh ixchakāncaꞌn huan paꞌxnīꞌn. Lāꞌ xlacaꞌn tatuꞌjnulh nac cāꞌpūtatonkopūn lāꞌ tatonkopūlh lāꞌ tatojōchaꞌ nac xcān lāꞌ tajicsuaꞌkōꞌlh. 
\p
\v 34 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan maktakaꞌlhnaꞌnīꞌn paꞌxniꞌ talaktzīꞌlh aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt, tajicuaꞌlh lāꞌ tatuꞌjnulh lāꞌ tamācaꞌtzīnīniꞌlh nac cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ pajtzu huāꞌmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\v 35 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt tataxtulh de huan cāꞌlacchicniꞌ para natalaktzīꞌn aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh aꞌnlhā ixuīꞌ Jesús, talaktzīꞌlh huan chixcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌnīꞌn. Ixcāmāxtuniꞌnīꞌttzaꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ īꞌlhakāꞌnanīꞌttzaꞌ lāꞌ tzēꞌk tōꞌlalh pajtzu ixtojon Jesús. Lāꞌ xlacaꞌn tajicuaꞌlh.
\v 36 Lāꞌ aꞌntī ixtalaktzīꞌnīꞌt tahuanilh aꞌnchī ixlītzeyanīꞌt huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌnīꞌn. 
\v 37 Lāꞌ chuntzaꞌ ixlīhuākcaꞌn xalanīꞌn nac Gadara tatzuculh tasquiꞌniꞌ Jesús que nataxtu de aꞌntzaꞌ como lej tajicuaꞌlh.
\p Lāꞌ chuntzaꞌ Jesús tojōlh nac barco lāꞌ aꞌlh.
\v 38 Lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixtzeyanīꞌttzaꞌ squiꞌniꞌlh Jesús que camakxtekli natāꞌaꞌn, pero Jesús māpaꞌksīlh que catachokolh lāꞌ huanilh:
\p
\v 39 ―Cataspiꞌtti na minchic. Lāꞌ nacāhuaꞌniꞌkōꞌyaꞌ huāꞌmāꞌna lakaꞌtlaꞌn catūhuā aꞌntū Dios tlahuaniꞌnīꞌtaꞌniꞌ lāꞌ aꞌnchī pātleꞌkeniꞌnīꞌtaꞌniꞌ.
\p Huan chiꞌxcuꞌ aꞌlh lāꞌ tzuculh huan aꞌntū ixtlahuaniꞌnīꞌt Jesús chuxalhā nac cāꞌlacchicniꞌ.
\s Ixtzuꞌmaꞌjāt Jairo lāꞌ huan puscāt aꞌntī xaꞌmalh ixluꞌxuꞌ Jesús
\r Mt. 9.18‑26; Mr. 5.21‑43
\p
\v 40 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús taspiꞌtli para tintacut huan xcān, huan tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh con tapāxuhuān como ixlīhuākcaꞌn ixtakaꞌlhīmāꞌna.
\v 41 Tuncan milh kalhatin chiꞌxcuꞌ, ixtacuīniꞌ Jairo aꞌntī xapuxcuꞌ ixlītokpāncaꞌn israelitas. Xlaꞌ tatzokostaniꞌlh Jesús. Lāꞌ huanilh que caꞌaꞌlh na ixchic
\v 42 porque xmān kalhatin ixtzuꞌmaꞌjāt ixkaꞌlhī huaꞌchi de cāujtuꞌ cāꞌta lāꞌ ixnīmāꞌ. Aꞌxniꞌcaꞌ ixaꞌmāꞌ Jesús na ixchic Jairo, līlhūhuaꞌ ixtastālaniꞌmāꞌna hasta que ixtalāpiꞌtaꞌtzaꞌ.
\p
\v 43 Lāꞌ na ixlaclhniꞌcaꞌn ixaꞌmāꞌ kalhatin puscāt aꞌntī ixīꞌtzaꞌcaꞌn. Ixkaꞌlhītzaꞌ lakacāujtuꞌ cāꞌta tūla ixcāsniꞌ ixkaꞌlhniꞌ. Lāꞌ īꞌsputniꞌkōꞌnīꞌttzaꞌ ixtumīn para nacāmāpala doctor pero nīn kalhatin mātzeyīlh.
\v 44 Xlaꞌ tapajtzūlh na ixkēn Jesús lāꞌ xaꞌmalh ixquilhtūn ixluꞌxuꞌ. Lāꞌ chu tuncan huanmāꞌ kaꞌtlāꞌtus cāsniꞌlh ixkaꞌlhniꞌ.
\p
\v 45 Lāꞌ Jesús kalhasquiꞌnīniꞌlh:
\p ―¿Tichū quixaꞌmanīꞌt?
\p Lāꞌ como ixlīhuākcaꞌn tahualh que nīn tintīꞌ, Pedro lāꞌ āꞌmakapitzīn tahuanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, de tantu līlhūhuaꞌ piꞌtaꞌcaꞌnaꞌ lāꞌ tampiꞌtaꞌcaꞌnaꞌ chu xalhā, lāꞌ huiꞌx kalhasquiꞌnīniꞌnaꞌ: “¿Tichū quixaꞌmalh?”
\p
\v 46 Pero Jesús cāhuanilh:
\p ―Catīhuā quixaꞌmanīꞌt como icuꞌcxcaꞌtzī iclīmātzeyīniꞌnīꞌt quilīmāpaꞌksīn.
\p
\v 47 Aꞌxniꞌcaꞌ huan puscāt caꞌtzīlh que Jesús cuenta tlahualh que xaꞌmaca, īꞌxpipitēlha lakmilh lāꞌ tatzokostalh na ixtojon Jesús. Huanilh na ixlacapūn ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌnchī līxaꞌmalh Jesús lāꞌ chuntzaꞌ chu tuncan ixtzeyanīꞌt.
\v 48 Tuncan Jesús huanilh:
\p ―Quintzuꞌmaꞌjāt, tzeyanīꞌtaꞌ huiꞌx como kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. Capit con tapāxuhuān.
\p
\v 49 Ixchihuīnaꞌmāꞌcus Jesús aꞌxniꞌcaꞌ chilh kalhatin xalaꞌ ixchic Jairo huan xapuxcuꞌ ixlītokpāncaꞌn israelitas. Lāꞌ huanica Jairo:
\p ―Mintzuꞌmaꞌjāt nīlhtzaꞌ. Tūꞌtzaꞌ camāmakchuꞌyiꞌ huan Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ.
\p
\v 50 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús kaxmatli huāꞌmāꞌ, huanilh:
\p ―Tūꞌ cajiꞌcuaꞌ. Mintzuꞌmaꞌjāt natzeyan xmān cakalhlakaꞌiꞌ. 
\p
\v 51 Aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌlh huan nac chic, nīn tintīꞌ makxtekli natāꞌtanū, xmān Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan lāꞌ ixtātaꞌ lāꞌ ixtzīꞌt huan tzuꞌmaꞌjāt.
\v 52 Ixlīhuākcaꞌn ixtacalhuamāꞌna lāꞌ ixtataꞌsamāꞌna por ixpālacata huan tzuꞌmaꞌjāt. Lāꞌ Jesús cāhuanilh: 
\p ―Tūꞌ cacalhuaꞌntit. Tūꞌ nīnīꞌt huan tzuꞌmaꞌjāt, xmān lhtatamāꞌ.
\p
\v 53 Lāꞌ xlacaꞌn talīlītzīꞌnli como ixtacaꞌtzī que ixnīnīꞌttzaꞌ.
\v 54 Lāꞌ tuncan Jesús macachiꞌpalh huan tzuꞌmaꞌjāt lāꞌ palhaꞌ huanilh:
\p ―Tzuꞌmaꞌjāt, icuaniyāniꞌ catāꞌkaquiꞌ.
\p
\v 55 Lāꞌ taspiꞌtli ixlīcaꞌtzīn lāꞌ chu tuncan tāꞌkaquīꞌlh. Lāꞌ Jesús māpaꞌksīniꞌlh que camāhuīꞌca.
\v 56 Lāꞌ ixtātaꞌ lāꞌ ixtzīꞌt lej talēꞌcnīlh lāꞌ Jesús cāmāpaꞌksīlh que nīn tintīꞌ ixtahuanilh aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt.
\c 9
\s Jesús cāmacāꞌlh huan kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\r Mt. 10.5‑15; Mr. 6.7‑13
\p
\v 1 Jesús cātāꞌtakēxtimīlh huan kalhacāujtuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn para natamāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn. Nā cāmaxquīꞌlh līmāpaꞌksīn para natamātzeyī huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn.
\v 2 Cāmacāꞌlh para natahuan aꞌnchī māpaꞌksīniꞌn Dios.
\v 3 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ tilīpināꞌtit nīn tuntūꞌ para mintejcaꞌn, nīn mimpālaꞌccaꞌn nīn tumīn nīn mimpūtumīncaꞌn nīn pāntzi. Lāꞌ tūꞌ catilīpintit kalhtuꞌ mincamisacaꞌn, xmān kalhtunuꞌ.
\v 4 Chu calhāhuāya chic aꞌnlhā nachipināꞌtit aꞌntzaꞌ natachokoyāꞌtit hasta aꞌxniꞌcaꞌ nataxtuyāꞌtit de huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\v 5 Lāꞌ aꞌnlhā tūꞌ cātamānūyāniꞌ na ixchiccaꞌn, cataxtutit de huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nataxtuyāꞌtit, catincxtit mintojoncaꞌn para nayuja huan pokxniꞌ ixlakxtampūn mintojoncaꞌn. Chuntzaꞌ nalīmāsuꞌyuꞌyāꞌtit que xlacaꞌn natalēꞌn cuenta como tūꞌ takaxmatcuꞌtulh.
\p
\v 6 Tuncan tataxtulh huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ taꞌaꞌlh lakachu nac cāꞌlacchicniꞌ. Tatāꞌchihuīnaꞌlh lāꞌ tahuanilh aꞌnchī nacālīmāpūtaxtūcan lāꞌ tamātzeyīlh īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn chu calhāhuā.
\s Aꞌnchī nīlh Juan huan Māꞌkpaxiniꞌ
\r Mt. 14.1‑12; Mr. 6.14‑29
\p
\v 7 Lāꞌ huan gobernador Herodes mācaꞌtzīnīca ixlīhuāk aꞌntū Jesús ixtlahuamāꞌ. Lāꞌ tūꞌ ixcaꞌtzī aꞌnchī puhuan como āꞌmakapitzīn ixtalāhuanimāꞌna que Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ ixlakahuanchokonīꞌt de ixlaclhniꞌcaꞌn nīnīꞌn lā ixtahuan que chōꞌla ūꞌtzaꞌ Jesús.
\v 8 Lāꞌ āꞌmakapitzīn ixtalāhuanimāꞌnampā que Jesús ūꞌtzaꞌ Elías aꞌntī tasuꞌyulh. Lāꞌ āꞌmakapitzīn huampala ixtalāhuanimāꞌna que kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ xalaꞌ makān lakahuanchokolh.
\v 9 Lāꞌ Herodes hualh:
\p ―Māniꞌ quit icmāꞌaꞌcchuꞌcunīniꞌlh Juan. ¿Tichū huāꞌmāꞌ aꞌntī ixpālacata ickaxmata lhūhuaꞌ catūhuā?
\p Lāꞌ Herodes ixlaktzīꞌncuꞌtun Jesús.
\s Jesús cāmāhuīꞌlh lakaquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn
\r Mt. 14.13‑21; Mr. 6.30‑44; Jn. 6.1‑14
\p
\v 10 Aꞌxniꞌcaꞌ tataspiꞌtli huan apóstoles, tahuanilh Jesús aꞌntū tatlahuanīꞌt. Lāꞌ tuncan Jesús cālēꞌlh ixaꞌcstucaꞌn lāꞌ tatāꞌaꞌlh nac lakatin lugar pajtzu huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Betsaida.
\v 11 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt tacaꞌtzīlh, tastālaniꞌlh. Lāꞌ Jesús cāhuanilh que catatahuiꞌlh lāꞌ tzuculh cālītāꞌchihuīnaꞌn ixpālacata huan ixlīmāpaꞌksīn Dios. Lāꞌ cāmātzeyīlh īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn.
\p
\v 12 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixkōtanūmāꞌtzaꞌ, talaktapajtzūlh Jesús huan kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ tahuanilh:
\p ―Cacāmacapi huan tachiꞌxcuhuīꞌt para nataꞌaꞌn natajaxa lāꞌ nataputza ixlīhuaꞌtcaꞌn nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌntū pajatzu como huāꞌtzāꞌ aꞌnlhā huiꞌlānaꞌuj tuntūꞌ aꞌnan.
\p
\v 13 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn cacāmāhuīꞌtit.
\p Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīlh:
\p ―Xmān ickaꞌlhīyāuj macquitzis pāntzi lāꞌ tantuꞌ squīꞌtiꞌ palh tūꞌ naꞌicaꞌnāuj naꞌictamāhuayāuj chauj para ixlīhuakcaꞌn.
\p
\v 14 Ixaꞌnan huaꞌchi lakaquitzis mil chiꞌxcuhuīꞌn. Lāꞌ Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Catatahuiꞌlalh lītuꞌpuꞌxamacāujnaꞌ.
\p
\v 15 Lāꞌ chuntzaꞌ tatlahualh lāꞌ tatahuiꞌlakōꞌlh.
\v 16 Tuncan Jesús cātayalh huan makquitzis pāntzi lāꞌ huan tantuꞌ squīꞌtiꞌ. Talacayāhualh nac aꞌkapūn lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios lāꞌ cāmālacpitziniꞌlh lāꞌ cāmaxquīꞌlh huan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn para que natamālacpitziniꞌ na ixlaclhniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 17 Ixlīhuākcaꞌn tahuāꞌyalh lāꞌ takaꞌsli. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tahuāꞌyankōꞌlh, tasacli lhūhuaꞌ xalacpītzin. Lāꞌ tatzumalh pācāujtuꞌ chāꞌxta de huan aꞌntū aꞌkatāxtūlh.
\s Pedro mālacstūꞌncli que Jesús ūꞌtzaꞌ Cristo
\r Mt. 16.13‑19; Mr. 8.27‑29
\p
\v 18 Milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixaꞌcstu ixorarlīmāꞌ Jesús. Lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn pajtzu tatahuiꞌlalh. Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt, ¿chichū tahuan quimpālacata?
\p
\v 19 Takalhtīlh:
\p ―Makapitzīn tahuan palh huiꞌx Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ. Lāꞌ āꞌmakapitzīn tahuan palh huiꞌx Elías. Lāꞌ āꞌmakapitzīn huampala tahuan que huiꞌx kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ xalaꞌ makān aꞌntī lakahuanchokonīꞌt.
\p
\v 20 Lāꞌ tuncan cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ huiꞌxinaꞌn ¿chichū huanāꞌtit que quit?
\p Lāꞌ Pedro kalhtīlh:
\p ―Huiꞌx Cristo aꞌntī Dios macamilh.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh aꞌnchī nanī
\r Mt. 16.20‑28; Mr. 8.30–9.1
\p
\v 21 Lāꞌ Jesús lej cāmāpaꞌksīlh que tūꞌ catitahuanilh nīn tintīꞌ palh ūꞌtzaꞌ huan Cristo.
\v 22 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ tasquiꞌnī lej naquimāpātīnīcan. Lāꞌ nā tasquiꞌnī que naquintalakmakaꞌn huan xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn huan ley. Lāꞌ naquimaknīcan lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌiclakahuanchoko.
\p
\v 23 Aꞌcalīstān cāhuanilh ixlīhuākcaꞌn:
\p ―Palh catīhuā tapaꞌksīcuꞌtun con quit, tūlatzaꞌ pāstaca xmān aꞌnchī xlaꞌ lacasquiꞌn. Calīhuiꞌlīlh natlahua quintapuhuān lakalīyān aꞌyuj capātīniꞌlh huaꞌchi quit naꞌicpātīniꞌn lāꞌ caquistālaniꞌlh.
\v 24 Huan aꞌntīn tapūtaxtucuꞌtun de huan aꞌntū natapātīniꞌn por quimpālacata, tūꞌ catitakaꞌlhīlh ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu. Lāꞌ huan aꞌntī natapātīniꞌn aꞌyuj natanī por quimpālacata, xlacaꞌn natakaꞌlhī ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu.
\v 25 Lāꞌ palh kalhatin chiꞌxcuꞌ ixtlajalh ixlīhuāk xalaꞌ huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, nīn tuntūꞌ ixtapalh huāꞌmāꞌ palh tūꞌ kaꞌlhī ixquilhtamacuj para pōꞌktu.
\v 26 Palh catīhuā līmāxanaꞌn quimpālacata lāꞌ ixpālacata quintachihuīn, ūꞌtzaꞌ naꞌiclīmāxanaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicmin huaꞌchi Rey lāꞌ naꞌickaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn quinTātaꞌ Dios lāꞌ naquintatāꞌmin huan ángeles aꞌntī lej tzey. Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 27 Iccāhuaniyāniꞌ aꞌntū stuꞌncuaꞌ. Aꞌnan makapitzīn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ huāꞌtzāꞌ chuhuaꞌj lāꞌ xlacaꞌn tūꞌ catitanīlh aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj natalaktzīꞌn ixlīmāpaꞌksīn Dios lāꞌ aꞌnchī namāpaꞌksīniꞌnkōꞌ ixlīhuāk.
\s Lej xkakalh Jesús
\r Mt. 17.1‑8; Mr. 9.2‑8
\p
\v 28 Huaꞌchi ixlīlakatzeyan chiꞌchiniꞌ Jesús tōꞌcaꞌlh nac lakatin kēstīn para natlahua oración. Tatāꞌaꞌlh Pedro lāꞌ Jacobo lāꞌ Juan.
\v 29 Lāꞌ līhuan Jesús ixtlahuamāꞌ oración, xlaꞌ taxtāpalīlh lāꞌ xtunc ixtasuꞌyu ixlacan. Lāꞌ lej smuꞌyonkoꞌ lalh ixluꞌxuꞌ hasta xkakalh.
\v 30 Lāꞌ tuncan tatasuꞌyulh kalhatuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn lāꞌ ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌna Jesús. Xlacaꞌn Moisés lāꞌ Elías aꞌntī makāntzaꞌ ixtanīnīꞌt
\v 31 lāꞌ cālītamacxtiꞌliꞌlh xkakanaꞌ. Lāꞌ ixtatāꞌchihuīnaꞌmāꞌna aꞌnchī Jesús napātīniꞌn lāꞌ nanī nac Jerusalén.
\v 32 Pedro lāꞌ aꞌntī cātāꞌaꞌlh aꞌyuj lej ixtalhtatacuꞌtun pero lakahuan ixtahuiꞌlānaꞌ lāꞌ talaktzīꞌlh aꞌnchī xkakalh Jesús lāꞌ huan kalhatuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtatāꞌyānaꞌ.
\p
\v 33 Aꞌxniꞌcaꞌ huāꞌmāꞌna chiꞌxcuhuīꞌn ixtamakxtekmāꞌna Jesús, Pedro huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, ¡xalītzey huiꞌlānaꞌuj āꞌtzā! Naꞌictlahuayāuj lakatuꞌtun mūꞌxtaꞌkaꞌ; lakatin milaꞌ, āꞌlakatin ixlaꞌ Moisés lāꞌ āꞌlakatin ixlaꞌ Elías.
\p Chuntzaꞌ hualh Pedro como tūꞌ ixcaꞌtzī aꞌntū ixuan.
\v 34 Līhuan ixchihuīnaꞌmāꞌ, milh lakatin poklhnuꞌ lāꞌ cālīmacxtiꞌliꞌca. Tajicuaꞌlh aꞌxniꞌcaꞌ taꞌuꞌcxcaꞌtzīlh na ixchakān poklhnuꞌ.
\v 35 Lāꞌ tuncan takaxmatli lakatin tachihuīn nac huan poklhnuꞌ lāꞌ hualh:
\p ―Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quiꞌOꞌkxaꞌ lāꞌ lej icpāxquīꞌ. Cakaxpaꞌttit aꞌntū huan.
\p
\v 36 Aꞌxniꞌcaꞌ huankōꞌlh huan tachihuīn, talaktzīꞌlh que ixaꞌcstu ixuīꞌ Jesús. Caꞌcs tatāyalh lāꞌ tūꞌ tahualh nīn tuntūꞌ aꞌntū ixtalaktzīꞌnīꞌt.
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin kaꞌhuaꞌchu aꞌntī ixkaꞌlhī huan tlajanaꞌ
\r Mt. 17.14‑21; Mr. 9.14‑29
\p
\v 37 Ixlīlakalī huampala, aꞌxniꞌcaꞌ tataxtuchaꞌ de huan kēstīn, līlhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt tapāxtokli Jesús.
\v 38 Lāꞌ tuncan kalhatin chiꞌxcuꞌ na ixlaclhniꞌcaꞌn lej palhaꞌ huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, icsquiꞌniꞌyāniꞌ lakatin talakalhuꞌmān. Capit laktzīꞌnaꞌ quiꞌoꞌkxaꞌ porque xmān ixaꞌcstu ickaꞌlhī.
\v 39 Lāꞌ lakatin tlajanaꞌ chiꞌpa lāꞌ makataꞌsa lāꞌ palhaꞌ xpipi lāꞌ kalhpupu. Lāꞌ makaxtacnānī lāꞌ lej jicslīhuaꞌ nataxtuniꞌ.
\v 40 Iccāhuanilhtzaꞌ miscaꞌtxtunuꞌnīꞌn que ixtamāxtuniꞌlh huan tlajanaꞌ pero tūlalh tamāxtuniꞌlh.
\p
\v 41 Jesús kalhtīlh:
\p ―¡Huiꞌxinaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tūꞌ xaꞌnca pāstacnaꞌnāꞌtit lāꞌ tūꞌ kalhlakaꞌīꞌyāꞌtit! ¿Hasta lhānīn naꞌiccātāꞌlatahuiꞌlayāniꞌ huiꞌxinaꞌn para que namāchekxīꞌyāꞌtit? Lāꞌ ¿hasta lhānīn naꞌiccātāyaniꞌyāniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌnchī huanīꞌtaꞌntit? Calīꞌtaꞌ huāꞌtzāꞌ minkaꞌhuaꞌchu.
\p
\v 42 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan kaꞌhuaꞌchu ixlaktapajtzūmāꞌ Jesús, huan tlajanaꞌ māyujūlh nac tiꞌyaꞌt lāꞌ makaxtacnānīpā. Lāꞌ Jesús lacaquilhnīlh huan tlajanaꞌ. Lāꞌ mātzeyīlh huan kaꞌhuaꞌchu lāꞌ maxquīꞌpā ixtātaꞌ.
\v 43 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn talēꞌcnīlh ixlīkaꞌtlaꞌ Dios.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌmpā ixpūnīn
\r Mt. 17.22‑23; Mr. 9.30‑32
\p Līhuan ixlīhuākcaꞌn talēꞌcnīlh ixpālacata aꞌntū Jesús tlahualh, xlaꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p
\v 44 ―Xaꞌnca cakaxpaꞌttit lāꞌ tūꞌ tipātzaꞌnkāyāꞌtit; quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ naquimacamāstāꞌcan na ixmacancaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 45 Lāꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tūꞌ tamāchekxīlh aꞌntū cāhuanilh como xtunc ixtapāstacmāꞌna. Lāꞌ tūꞌ ixtakalhasquiꞌnīcuꞌtun aꞌntū ixuanicuꞌtun como ixtajicuaꞌn.
\s ¿Tichū más xatasquiꞌnī?
\r Mt. 18.1‑5; Mr. 9.33‑37
\p
\v 46 Lāꞌ tuncan huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatzuculh talacchihuīnaꞌn ixpālacata tichū de xlacaꞌn más tasquiꞌnī.
\v 47 Lāꞌ Jesús cuenta tlahualh aꞌnchī ixtapāstacnaꞌmāꞌna. Lāꞌ tuncan macachiꞌpalh kalhatin kaꞌhuaꞌchu lāꞌ yāhualh na ixpāxtun
\v 48 lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Chuxatī aꞌntīn tatapaꞌksī con quit lāꞌ ūꞌtzaꞌ natalīpāxquīꞌ kalhatin tiꞌnaꞌj kaꞌhuaꞌchu huaꞌchi huāꞌmāꞌ kaꞌhuaꞌchu, ūꞌtzaꞌ chu aꞌcxtim huaꞌchilh quintapāxquīꞌ. Lāꞌ chuxatī aꞌntī quintapāxquīꞌ, nā tapāxquīꞌ huan aꞌntī quimacamilh lāꞌ tūꞌ xmān quit. Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ kaꞌtlaꞌjcaꞌtzī na milaclhniꞌcaꞌn, ūꞌtzaꞌ aꞌntī tasquiꞌnī na ixlacapūn Dios.
\s Aꞌntī quincāmaktāyayāniꞌ
\r Mr. 9.38‑40
\p
\v 49 Tuncan Juan huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iclaktzīꞌnīꞌtauj kalhatin aꞌntī ixcāmāxtumāꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn con milīmāpaꞌksīn. Lāꞌ icuaninīꞌtauj que tūꞌtzaꞌ catlahualh chuntzaꞌ como tūꞌ quincātāꞌlatlāꞌhuanāniꞌ quinaꞌn.
\p
\v 50 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ tihuaꞌnāꞌtit chuntzaꞌ porque aꞌntīn tūꞌ quintāꞌcaꞌtzacaꞌn, xlaꞌ quincāmaktāyayāniꞌ.
\s Jesús cālacaquilhnīlh Jacobo lāꞌ Juan
\p
\v 51 Aꞌxniꞌcaꞌ ixmimāꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixaꞌlh nac aꞌkapūn, līhuiꞌlīlh naꞌaꞌn nac Jerusalén.
\v 52 Cāmāpūꞌlīlh āꞌmakapitzīn īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ taꞌaꞌlh nac lakatin tiꞌnaꞌj cāꞌlacchicniꞌ para nataputza aꞌnlhā natalhtata. Huan cāꞌlacchicniꞌ xalaꞌ nac Samaria,
\v 53 lāꞌ huan xalanīꞌn aꞌntzaꞌ tūꞌ tamānūcuꞌtulh na ixchiccaꞌn como ixtasuꞌyu ixaꞌmāꞌ nac Jerusalén.
\v 54 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn Jacobo lāꞌ Juan talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, tahuanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, ¿chā lacasquiꞌnaꞌ naꞌicmāyujūyāuj macscut de nac aꞌkapūn para que natasputkōꞌ xlacaꞌn huaꞌchi tlahuaꞌlh huan aꞌctaꞌsanaꞌ Elías?
\p
\v 55 Lāꞌ tuncan Jesús cālaktalakspiꞌtli lāꞌ cālacaquilhnīlh. Hualh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn tūꞌ caꞌtzīꞌyāꞌtit que tūꞌ tzey aꞌnchī pāstacnaꞌnāꞌtit.
\v 56 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ quit tūꞌ ictimilh para naꞌiccāmāsputūkōꞌ ixquilhtamacujcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Icmilh para naꞌiccāmāputaxtū.
\p Lāꞌ tuncan taꞌaꞌlh nac āꞌlacatin cāꞌlacchicniꞌ.
\s Aꞌntī tastālaniꞌcuꞌtulh Jesús
\r Mt. 8.19‑22
\p
\v 57 Aꞌxniꞌcaꞌ ixtaꞌaꞌmāꞌna nac tej, kalhatin chiꞌxcuꞌ huanilh Jesús:
\p ―Quit naꞌicstālaniꞌyāniꞌ chu xalhā napinaꞌ.
\p
\v 58 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Huan tanquiꞌhuiꞌ takaꞌlhī ixlhuꞌcuꞌcaꞌn lāꞌ huan spūnnuꞌ takaꞌlhī ixmāsekcaꞌn. Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ quit tūꞌ ickaꞌlhī aꞌnlhā naꞌiclhtata.
\p
\v 59 Lāꞌ Jesús huanilh āꞌkalhatin:
\p ―Caquistālaniꞌ.
\p Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, caquimakxtekti naꞌictahuiꞌla na quinchic hasta que nanī quintātaꞌ.
\p
\v 60 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Xlacaꞌn aꞌntīn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌ tzē natamāꞌcnū mintātaꞌ. Huiꞌx capit lāꞌ cacāmāsuꞌniꞌ huan tachiꞌxcuhuīt aꞌnchī nātalīpūtaxtu.
\p
\v 61 Lāꞌ tuncan huanilh āꞌkalhatin:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, icstālaniꞌcuꞌtunāniꞌ, pero pūꞌla icaꞌncuꞌtun na quinchic para naꞌicuan icaꞌnā āꞌtzāꞌ.
\p
\v 62 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Aꞌntī natzucu laklhkānaꞌn lāꞌ tuncan natalakspiꞌta ixkēn, tūla xaꞌnca laklhkānaꞌn. Nā chuntzaꞌ tūꞌ minīꞌniꞌ palh huiꞌx natāꞌscuja Dios como taspiꞌtcuꞌtunaꞌ na minchic.
\c 10
\s Jesús cāmacāꞌlh huan tuꞌtumpuꞌxamacāuj chiꞌxcuhuīꞌn 
\p
\v 1 Aꞌcalīstān huan Māpaꞌksīniꞌ cālacsacli tuꞌtumpuꞌxamacāuj chiꞌxcuhuīꞌn xtunc huampala lāꞌ cāmacāꞌlh kalhatuꞌyūn. Ixtapūꞌlaniꞌ nac cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ chuxalhā ixaꞌmāꞌ. 
\v 2 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Lej stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyaniꞌ. Lhūhuaꞌ aꞌnan aꞌntīn tūnaꞌj takalhlakaꞌīꞌ pero tūꞌ aꞌnan lhūhuaꞌ aꞌntī natamāsuꞌniꞌ xlacaꞌn. Uꞌtzaꞌ huaꞌchi aꞌxniꞌcaꞌ lej la cuxiꞌ lāꞌ tintīꞌ tasācuaꞌ. Lāꞌ Dios huaꞌchi ixtēcuꞌ huan cuxiꞌ. Uꞌtzaꞌ nalīkalhasquiꞌnīyāꞌtit Dios que cacāmacamilh chiꞌxcuhuīꞌn para natamāsuꞌniꞌ aꞌntīn tūnaꞌj takalhlakaꞌī.
\v 3 Capitit. Cuenta catlahuaꞌtit. Iccāmacāꞌnāniꞌ huaꞌchi xalakskaꞌtāꞌn borregos na ixlaclhpuꞌnancaꞌn misinīꞌn. 
\v 4 Tūꞌ tilīpināꞌtit nīn morral, nīn pūtumīn, nīn huarache. Lāꞌ tūꞌ titakoxīyāꞌtit nac tej aꞌxniꞌcaꞌ natāꞌchihuīnaꞌnāꞌtit aꞌntī pātleꞌkemāꞌ.
\p
\v 5 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natanūyāꞌtit nac lakatin chic aꞌnlhā natachokoyāꞌtit, pūꞌla nacāhuaniyāꞌtit: “Dios cacāsicuaꞌlanālīniꞌ aꞌntī huiꞌlāꞌnaꞌntit nac huāꞌmāꞌ chic”.
\v 6 Lāꞌ palh aꞌnan aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ, Dios nasicuaꞌlanālī; lāꞌ palh tintīꞌ aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ, Dios tūꞌ caticāsicuaꞌlanālīlh.
\v 7 Natachokoyāꞌtit nac lakatin chic lāꞌ chu aꞌntū nacātalakahuiꞌlīyāniꞌ, nahuaꞌyāꞌtit lāꞌ nakoꞌtnuꞌnāꞌtit como aꞌntī scuja kaꞌlhī nahuāꞌyan. Tūꞌ tilactāꞌkchokoyāꞌtit pūtunuꞌ cāꞌlacchicniꞌ.
\p
\v 8 ’Aꞌxniꞌcaꞌ nachipināꞌtit nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā nacātamānūyāniꞌ nac chic, chu aꞌntū nacātalakahuiꞌlīniꞌyāni nahuaꞌyāꞌtit.
\v 9 Nacāmātzeyīyāꞌtit aꞌntī taꞌīꞌtzaꞌcaꞌn aꞌntzaꞌ lāꞌ nacāhuaniꞌyāꞌtit tachiꞌxcuhuīꞌt: “Laktzīꞌmpāꞌnaꞌntit ixlīmāpaꞌksīn Dios”.
\v 10 Lāꞌ palh nachipināꞌtit nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ tūꞌ lacasquiꞌncan natachokoyāꞌtit, napimpalayāꞌtit nac tej lāꞌ nacāhuaniꞌyāꞌtit:
\v 11 “Lāꞌ huan pokxniꞌ xalaꞌ āꞌtzāꞌ aꞌntū quincātantūpasanīꞌtaꞌniꞌ naꞌictincxyujuyāuj lāꞌ ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que huiꞌxinaꞌn laclīpināꞌtit. Lāꞌ cacaꞌtzīꞌtit huāꞌmāꞌ, que huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnīꞌtaꞌntittzaꞌ aꞌnchī Dios māpaꞌksīniꞌn”. 
\p
\v 12 ’Iccāhuaniyāniꞌ que aꞌxniꞌcaꞌ Dios nalaccāxtlahuakōꞌ, más nacāmāpātīnī xalanīꞌn huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ que xalanīꞌn nac Sodoma.
\s Aꞌntīn tūꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌn
\r Mt. 11.20‑24
\p
\v 13 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―¡Xāntilaꞌyāꞌtit huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Corazín! Lāꞌ ¡xāntilaꞌyāꞌtit xalanīꞌn nac Betsaida! Nalakaputzaꞌyāꞌtit porque tūꞌ kalhlakaꞌīꞌtit. Lej tlahuacanīꞌt lēꞌcnīn na milaclhpuꞌnancaꞌn. Lāꞌ palh ixcātlahuacanchaꞌ cahuā huāꞌ tamāꞌna lēꞌcnīn nac huan cāꞌlacchicniꞌ Tiro lāꞌ nac Sidón, makāntzaꞌ ixtaxtāpalīlh ixtapāstacnaꞌcaꞌn. Lāꞌ xlacaꞌn ixtalhakāꞌlh tziꞌtzeꞌke ixluꞌxuꞌcaꞌn lāꞌ ixcāꞌaꞌcpūmacaca lhcaꞌcaꞌn lāꞌ chuntzaꞌ ixtatasuꞌyulh que lej ixtalakaputza ixpālacata ixtalaclēꞌiꞌcaꞌn. 
\p
\v 14 ’Aꞌxniꞌcaꞌ Dios nalaccāxtlahuakōꞌ, huiꞌxinaꞌn āꞌchulāꞌ nacātamāpātīnīyāniꞌ que xalanīꞌn nac Tiro lāꞌ nac Sidón.
\v 15 Lāꞌ huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Capernaum, ¿chā puhuaꞌnāꞌtit palh napināꞌtit nac aꞌkapūn como lej tzey huiꞌxinaꞌn? Napināꞌtit hasta nac pūpātīn.
\p
\v 16 Lāꞌ Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Aꞌntī cākaxmatniꞌyāniꞌ huiꞌxinaꞌn, xlaꞌ naquinkaxmata. Lāꞌ aꞌntī nacālakmakaꞌnāniꞌ huiꞌxinaꞌn, chuntzaꞌ naquilakmakaꞌn nā quit. Lāꞌ aꞌntī naquilakmakaꞌn quit chuntzaꞌ nalakmakaꞌn Dios como ūꞌtzaꞌ aꞌntī quimacamilh. 
\s Tataspiꞌtli huan tuꞌtumpuꞌxamacāuj chiꞌxcuhuīꞌn
\p
\v 17 Huan tuꞌtumpuꞌxamacāuj tataspiꞌtli con tapāxuhuān. Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, hasta huan tlajanaꞌnīꞌn quincātaꞌaꞌcnīniꞌniꞌn ixpālacata milīmāpaꞌksīn.
\p
\v 18 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Uꞌhuē. Quit iclaktzīꞌlh aꞌxniꞌcaꞌ tlajaca Satanás. Tasuꞌyulh huaꞌchi lakatin makliꞌpniꞌ.
\v 19 Iccāmaktakaꞌlhāniꞌ para que mintāꞌcaꞌtzacaꞌn tūlalh caticātlajaniꞌ. Lāꞌ iccāmaxquīꞌnīꞌtaꞌniꞌtzaꞌ līmāpaꞌksīn para que natlajakōꞌyāꞌtit ixlīmāpaꞌksīn Satanás. 
\v 20 Tūꞌ calīpāxuhuaꞌtit xmān porque huan tlajanaꞌnīꞌn taꞌaꞌcnīniꞌniꞌyāniꞌ. Calīpāxuhuaꞌtit como huiꞌxinaꞌn kalhlakaꞌīꞌtit lāꞌ Dios cālakapasāniꞌ huaꞌchi ixcamanaꞌ. 
\s Jesús lej pāxuhualh
\r Mt. 11.25‑27; 13.16‑17
\p
\v 21 Lāꞌ tuncan Jesús kaꞌlhīlh tapāxuhuān por huan Espíritu Santo lāꞌ Jesús kalhtōꞌkaꞌlh:
\p ―Quintātaꞌ, huiꞌx māpaꞌksīniꞌnaꞌ nac aꞌkapūn lāꞌ nac tiꞌyaꞌt. Icmaxquīꞌyāniꞌ pāxcatcaꞌtzī como cāmāsuꞌniꞌnīꞌtaꞌ huan aꞌntīn tascaꞌtcuꞌtun ūꞌtzaꞌ aꞌntū ixcāmātzēꞌkniꞌnīꞌtaꞌ huan aꞌntī lej lakskalalhnaꞌ. Uꞌtzaꞌ tlaꞌhuaꞌ chu aꞌnchī mintapuhuān.
\p
\v 22 Lāꞌ nā Jesús hualh:
\p ―Quintātaꞌ quimacamaxquīꞌkōꞌlh ixlīhuāk aꞌntū aꞌnan. Tintīꞌ caꞌtzī aꞌnchī huanīꞌt ixOꞌkxaꞌ Dios, xmān Dios xaTātaꞌ. Lāꞌ tintīꞌ caꞌtzī aꞌnchī huanīꞌt quinTātaꞌ Dios, xmān quit aꞌntī ixOꞌkxaꞌ. Nā natacaꞌtzī xlacaꞌn aꞌntī naꞌiccāmālacsuꞌyu.
\p
\v 23 Lāꞌ tuncan talakspiꞌtli lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn xmān xlacaꞌn:
\p ―Līpāxūj huan aꞌntīn talaktzīꞌn aꞌntū huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnāꞌtit.
\v 24 Iccāhuaniyāniꞌ que lhūhuaꞌ aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn lāꞌ reyes ixtalaktzīꞌncuꞌtun huāꞌmāꞌ aꞌntū huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnāꞌtit, lāꞌ tūꞌ talaktzīꞌlh. Lāꞌ ixtakaxmatcuꞌtun aꞌntū kaxpatāꞌtit, lāꞌ tūꞌ takaxmatli.
\s Huan tzeyā chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Samaria
\p
\v 25 Lāꞌ tuncan kalhatin xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ ley tāyalh lāꞌ tāꞌchihuīnaꞌlh Jesús para nalīlaktzīꞌn. Lāꞌ kalhasquiꞌnīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, ¿tuchū naꞌictlahua para que naꞌickaꞌlhī quinquilhtamacuj para pōꞌktu?
\p
\v 26 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―¿Tuchū tatzoꞌkniꞌ na ixley Moisés? ¿Chichū lakapūtleꞌkeꞌyaꞌ? 
\p
\v 27 Huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ ley kalhtīniꞌlh:
\p ―“Capāxquiꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ aꞌntī minDios con ixlīhuāk miꞌaꞌclhcunuc lāꞌ con ixlīhuāk milīcaꞌtzīn lāꞌ con ixlīhuāk mifuerza lāꞌ con ixlīhuāk mintapāstacnaꞌ. Lāꞌ cacāpāxquiꞌ āꞌmakapitzīn huaꞌchi pāxquīꞌcaꞌnaꞌ mēꞌcstu”.
\p
\v 28 Lāꞌ tuncan Jesús huanilh:
\p ―Xaꞌnca kalhtīniꞌnīꞌtaꞌ. Palh chuntzaꞌ natlahuaꞌyaꞌ, nakaꞌlhīyaꞌ minquilhtamacuj para pōꞌktu.
\p
\v 29 Lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ ley māpūtaxtūcuꞌtulh ixlīkalhasquiꞌnīn lāꞌ huanilh Jesús:
\p ―¿Tichū āꞌmakapitzīn aꞌntī xaꞌiccāpāxquīꞌlh? 
\p
\v 30 Lāꞌ tuncan Jesús kalhtīlh:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ; ixtaxtunīꞌt de nac Jerusalén lāꞌ ixaꞌmāꞌ nac Jericó. Lāꞌ huan kaꞌlhānaꞌnīꞌn tachiꞌpalh lāꞌ tamakkaꞌlhankōꞌlh hasta ixluꞌxuꞌ aꞌntū ixlhakāꞌnīꞌt. Tatucsli lāꞌ taꞌaꞌlh. Tamakxtekli xaꞌaꞌctzincsniꞌ.
\v 31 Chuntzaꞌ pātleꞌkelh que ixaꞌmāꞌ nac huāꞌmāꞌ tej kalhatin sacerdote. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh huan chiꞌxcuꞌ, xmān xtiꞌliꞌmakaꞌlh.
\v 32 Nā tētaxtulh kalhatin ixmaktakaꞌlhnaꞌ xakaꞌtlaꞌ lītokpān. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh huan chiꞌxcuꞌ, nā xtiꞌliꞌmakaꞌlh.
\p
\v 33 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ milh kalhatin xalaꞌ nac Samaria, xlaꞌ laktzīꞌlh lāꞌ lakalhuꞌmalh.
\v 34 Lāꞌ tuncan tapajtzūlh huan chiꞌxcuꞌ lāꞌ līcuꞌchūꞌlh aceite lāꞌ līcuꞌchuꞌniꞌ aꞌnlhā ixmātakāhuīꞌcanīꞌt. Lāꞌ huiꞌlīniꞌlh vendaje. Lāꞌ tuncan kēhuiꞌlīlh ixburro lāꞌ pūlēꞌlh nac mesón lāꞌ aꞌntzaꞌ maktakaꞌlhli. 
\v 35 Lāꞌ ixlīlakalī tuncuīlh aꞌxniꞌcaꞌ huan samaritano ixaꞌmāꞌtzaꞌ, maxquīꞌlh tumīn huan ixtēcuꞌ mesón lāꞌ huanilh: “Camaktakaꞌlhti huāꞌ īꞌtzaꞌcaꞌ. Lāꞌ palh tūꞌ aꞌcchāꞌn huāꞌ tumīn, naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ ixlaktapalh aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicchimpala”.
\p
\v 36 Lāꞌ Jesús huanilh huan xamākalhtōꞌkēniꞌ ley:
\p ―Chuhuaꞌj caquihuaꞌniꞌ, ¿tichū de huāꞌ tamāꞌna kalhatuꞌtun puhuaꞌnaꞌ māsuꞌyulh aꞌnchī pāxquīꞌlh huan takāhuīꞌn?
\p
\v 37 Lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ ley hualh:
\p ―Aꞌntī lakalhuꞌmalh.
\p Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Capit lāꞌ catlahuaꞌ chu aꞌcxtim.
\s Jesús aꞌlh na ixchic Marta lāꞌ María
\p
\v 38 Jesús tēlh ixtej lāꞌ chāꞌlh nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ aꞌntzaꞌ kalhatin puscāt, aꞌntī ixuanican Marta, mānūlh na ixchic.
\v 39 Marta ixkaꞌlhī ixtāꞌtin aꞌntī ixuanican María. Lāꞌ xlaꞌ tahuiꞌlh na ixtojon Jesús para nakaxmatniꞌ aꞌntū xlaꞌ ixmāsuꞌyumāꞌ.
\v 40 Lāꞌ Marta tamakchuyīlh como lej ixkaꞌlhī ixlītlōt lāꞌ laktapajtzūlh Jesús lāꞌ huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, ¿tūꞌ lītamakchuꞌyiꞌ nīn tuntūꞌ que quintāꞌtin quimāchokoniꞌkōꞌ lītlōt? Cahuaꞌniꞌ que caquimaktāyalh.
\p
\v 41 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Marta, huiꞌx māmakchuyīyaꞌ lāꞌ lej lēꞌcapinaꞌ milītlōt lāꞌ āꞌcatūhuā.
\v 42 Pero aꞌnan aꞌntū más tasquiꞌnī. María lacsacnīꞌt aꞌntū más tzey lāꞌ tintīꞌ catimaklhtīlh.
\c 11
\s Jesús quincamāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī nakalhtōꞌkaꞌyāuj 
\r Mt. 6.9‑15; 7.7‑11
\p
\v 1 Maktin huā Jesús ixkalhtōꞌkaꞌmāꞌ nac lakatin lugar. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ kalhtōꞌkaꞌkōꞌlh, kalhatin īꞌscaꞌtxtunuꞌ huanilh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, caquilāmāscaꞌtīuj aꞌnchī kalhtōꞌkaꞌcan huaꞌchi cāmāscaꞌtīlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ.
\p
\v 2 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ kalhtōꞌkaꞌyāꞌtit, chuntzaꞌ nahuaꞌnāꞌtit: 
\q QuinTātaꞌcaꞌn aꞌntī huiꞌlachi nac aꞌkapūn, caꞌaꞌcnīniꞌniꞌcaꞌ. 
\q Camilh aꞌxniꞌcaꞌ natzucuyaꞌ nacāmāpaꞌksīꞌkōꞌyaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\q Catlahuaca mintapuhuān huāꞌtzāꞌ nac tiꞌyaꞌt chu aꞌcxtim huaꞌchi nac aꞌkapūn.
\q
\v 3 Caquilāmaxquīꞌuj quilīhuaꞌtcaꞌn aꞌntū naꞌicuaꞌyāuj lakalīyān.
\q
\v 4 Lāꞌ caquilāmāsputūnuꞌniꞌuj quintalaclēꞌiꞌcaꞌn como nā quinaꞌn iccāmāsputūnuꞌniꞌyāuj aꞌntī quincātalaclēꞌniꞌyāniꞌ. 
\q Tūꞌ camakxtekti naquincāpātleꞌkeniꞌyāniꞌ aꞌntū naquincāmātlahuīyāniꞌ talaclēꞌiꞌ.
\p
\v 5 Nā Jesús cāhuanilh:
\p ―Calīhuiꞌlīuj que kalhatin de huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīyāꞌtit kalhatin miꞌamigocaꞌn. Lāꞌ iꞌtāt tzīꞌsa napinaꞌ na ixchic lāꞌ nahuaniꞌyaꞌ: “Amigo, caquimāpāhuaꞌxtuniꞌ mactuꞌtun pāntzi
\v 6 porque chunaꞌj quilakchilh kalhatin quiꞌamigo na quinchic lāꞌ tūꞌ ickaꞌlhī aꞌntū naꞌicmāhuīꞌ”. 
\v 7 Lāꞌ calīhuiꞌlīuj que xlaꞌ desde ixchakān chic nakalhtīyāniꞌ: “Tūꞌ caquimāmakchuyiꞌ. Lacchōyātzaꞌ huan mākalhcha lāꞌ quilīhuākcaꞌn iclhtatamāꞌnaujtzaꞌ. Lāꞌ tūla ictāquīꞌ para naꞌicmaxquīꞌyāniꞌ nīn tuntūꞌ”, nahuaniyāniꞌ miꞌamigo.
\p
\v 8 ’Iccāhuaniyāniꞌ que aꞌyuj miꞌamigo tūꞌ catāquīꞌcuꞌtulh para namaxquīꞌyāniꞌ catūhuā aꞌyuj līꞌamigo huiꞌxinaꞌn, pero natlahua para que tūꞌ namājiclhuīꞌyaꞌ āꞌchulāꞌ lāꞌ namaxquīꞌyāniꞌ ixlīhuāk aꞌntū maclacasquiꞌnaꞌ. 
\p
\v 9 ’Chuntzaꞌ iccāhuaniyāniꞌ: Casquiꞌniꞌtit Dios lāꞌ xlaꞌ nacāmaxquīꞌyāniꞌ. Lāꞌ caputzatit aꞌntū Dios cāmaxquīꞌcuꞌtunāniꞌ lāꞌ nakaksāꞌtit. Lāꞌ calīmacasāꞌnaꞌntit huan mākalhcha lāꞌ nacātamālaquīꞌniꞌyāniꞌ.
\v 10 Chuntzaꞌ aꞌntī nasquiꞌn, xlaꞌ namaklhtīniꞌn; lāꞌ aꞌntī naputza, xlaꞌ nakaksa; lāꞌ aꞌntī nalīmacasāꞌnan huan mākalhcha, namālaquīꞌniꞌcan.
\p
\v 11 ’Ixlīcaꞌtzan kalhatin de huiꞌxinaꞌn aꞌntī xatātaꞌ, ¿chu namaxquīꞌyaꞌ chihuix mincaman aꞌxniꞌcaꞌ squiꞌniꞌyāniꞌ pāntzi? Lāꞌ ¿chu namaxquīꞌyaꞌ lakatin lūhuaꞌ palh squiꞌniꞌyāniꞌ squīꞌtiꞌ?
\v 12 Lāꞌ ¿chu namaxquīꞌyaꞌ lakatin cūlūtl palh squiꞌniꞌyāniꞌ kaꞌlhuāꞌt?
\v 13 Huiꞌxinaꞌn aꞌyuj tūꞌ lacuan pero caꞌtzīyāꞌtit que tzē namaxquīꞌyāꞌtit lēꞌksajnaꞌ xatzey mincamanaꞌcaꞌn. Lāꞌ āꞌchulāꞌ minTātaꞌcaꞌn aꞌntī huiꞌlachaꞌ nac aꞌkapūn nacāmaxquīꞌ Espíritu Santo aꞌntī tasquiꞌniꞌ.
\s Ixtahuan que Jesús ixkaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn huan koꞌtiꞌtiꞌ 
\r Mt. 12.22‑30; Mr. 3.19‑27
\p
\v 14 Jesús ixmāxtuniꞌmāꞌ de huan chiꞌxcuꞌ huan tlajanaꞌ. Uꞌtzaꞌ ixmakakōꞌkoꞌnīꞌt. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ taxtulh huan tlajanaꞌ, tzētzaꞌ ixchihuīnaꞌn huan kōꞌkoꞌ. Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt talēꞌcnīlh huāꞌmāꞌ
\v 15 pero makapitzīn tahualh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ cālīmāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn ixlīmāpaꞌksīn Beelzebú aꞌntī xapuxcuꞌ huan tlajanaꞌniꞌn. 
\p
\v 16 Lāꞌ aꞌmakapitzīn ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun Jesús lāꞌ ixtasquiꞌniꞌ lakatin lēꞌcnīn xalaꞌ nac aꞌkapūn. 
\v 17 Lāꞌ xlaꞌ ixcaꞌtzī aꞌntū xlacaꞌn ixtapuhuan lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Palh huan pūchihuīnaꞌnīꞌn tatapitzi lāꞌ talāstaꞌla, tūla tamāpaꞌksīniꞌn makān. Natalāmāsputūkōꞌ. Lāꞌ palh tatapitzi lāꞌ natalātucsa lītāꞌtimīn nā natalāmāsputūkōꞌ.
\v 18 Chuntzaꞌ palh tatapitzi xlacaꞌn aꞌntīn tatapaꞌksī con Satanás lāꞌ lītāꞌcaꞌtza tala, ¿chī nalīkaꞌlhī ixlīmāpaꞌksīn Satanás? Iccāhuaniyāniꞌ huāꞌmāꞌ como huiꞌxinaꞌn quilāhuaniyāuj que quit iclīmāxtulh huan tlajanaꞌ por ixlīmāpaꞌksīn Beelzebú.
\v 19 Palh quit iccālīmāxtu huan tlajanaꞌnīꞌn ixlīmāpaꞌksīn Beelzebú, ¿tichū ixlīmāpaꞌksīn takaꞌlhī xlacaꞌn aꞌntīn tatapaꞌksī con huiꞌxinaꞌn lāꞌ talīmāxtu tlajanaꞌ? Chuntzaꞌ māniꞌ xlacaꞌn talīmāsuꞌyu que tūꞌ stuꞌncuaꞌ aꞌntū quilālēꞌksaꞌnāuj.
\v 20 Quit iccālīmāxtu tlajanaꞌnīꞌn por ixlīmāpaꞌksīn Dios. Lāꞌ huāꞌmāꞌ ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que Dios cāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī tzuculhtzaꞌ māpaꞌksīniꞌn huāꞌtzāꞌ nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. 
\p
\v 21 ’Aꞌxniꞌcaꞌ maktakaꞌlhmāꞌ ixchic kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī tliꞌhuiꞌqui lāꞌ aꞌntī kaꞌlhī līcāꞌn aꞌntū nalīmaktāyacan, tuntūꞌ catipātleꞌkeniꞌlh catūhuā aꞌntū ixlaꞌ.
\v 22 Pero palh namin āꞌkalhatin más xatliꞌhuiꞌqui, ūꞌtzaꞌ natlaja lāꞌ namaklhtī ixlīcāꞌn aꞌntū līpāhuan lāꞌ namālacpitzi aꞌntū namaklhtī.
\p
\v 23 ’Aꞌntīn tūꞌ tapaꞌksīcuꞌtun con quit, ūꞌtzaꞌ quintāꞌcaꞌtza. Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ quintāꞌscuja, ūꞌtzaꞌ lactlahuanaꞌn. 
\s Taspiꞌtchoko huan tlajanaꞌ
\r Mt. 12.43‑45
\p
\v 24 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ lakatin tlajanaꞌ nataxtu de huan chiꞌxcuꞌ, nalatāꞌkchoko aꞌnlhā cāꞌscōhua lāꞌ naputza aꞌnlhā najaxa. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ kaksa aꞌnlhā najaxa, napuhuan: “Naꞌictaspiꞌtchoko aꞌnlhā ictaxtulh”.
\p
\v 25 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nataspiꞌta, nakaksa huan chiꞌxcuꞌ huaꞌchi lakatin chic aꞌntū scayancyā lāꞌ xaꞌnca paꞌlhnancanīꞌt.
\v 26 Lāꞌ tuncan naꞌaꞌn nacātē āꞌkalhatojon tlajanaꞌnīꞌn más xacaꞌtzancaꞌtzīnīꞌn. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn natatanū natalatahuiꞌla na ixchakān huan chiꞌxcuꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ āꞌchulāꞌ naꞌaꞌnīniꞌ huan chiꞌxcuꞌ que aꞌxniꞌcaꞌ ixkaꞌlhī xmān kalhatin tlajanaꞌ.
\s Xastuꞌncuaꞌ tapāxuhuān
\p
\v 27 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixcāhuanimāꞌ huāꞌmāꞌ, kalhatin puscāt na ixlaclhpuꞌnancaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―¡Līpāxūj huan puscāt aꞌntī mālacatuncuīnīꞌtaꞌniꞌ lāꞌ aꞌntī mātziquīꞌniꞌ!
\p
\v 28 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―¡Aꞌchulāꞌ natalīpāxuhua aꞌntīn takaxmata lāꞌ taꞌaꞌcnīniꞌniꞌ aꞌntū huan Dios lāꞌ taꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ! 
\s Huan tachiꞌxcuhuīꞌt tasquiꞌnli lakatin lēꞌcnīn
\r Mt. 12.38‑42; Mr. 8.12
\p
\v 29 Huan tachiꞌxcuhuīꞌt āꞌchulāꞌ talaktakēstokli Jesús lāꞌ xlaꞌ tzuculh chihuīnaꞌn lāꞌ hualh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn huāꞌtzāꞌ tūꞌ tzey. Uꞌtzaꞌ līsquiꞌnāꞌtit lakatin lēꞌcnīn. Lāꞌ xmān nacātamāsuꞌniꞌyāniꞌ lēꞌcnīn huaꞌchi aꞌntū pātleꞌkeniꞌlh Jonás.
\v 30 Lāꞌ aꞌntū pātleꞌkeniꞌlh Jonás cāmāsuꞌniꞌlh ixlīmāpaꞌksīn Dios xalanīꞌn nac Nínive. Lāꞌ nā chuntzaꞌ aꞌntū napātleꞌkeniꞌ huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nacāmāsuꞌniꞌyāniꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios.
\v 31 Namin huan chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacālaccāxtlahuakōꞌcan ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt xalaꞌ nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌtzaꞌ huan reina aꞌntī ixmāpaꞌksīniꞌn nac Saba natāya lāꞌ nacālēꞌksaꞌnīniꞌnāniꞌ. Nacālēꞌksāꞌnīniꞌnāniꞌ xlaꞌ porque xlaꞌ kaxmatli aꞌntū hualh Salomón. Makat ixuanīꞌt ixchic huan reina lāꞌ milh kaxmata Salomón. Lāꞌ quit āꞌchulāꞌ ictasquiꞌnī que Salomón lāꞌ tūꞌ quinkaxpaꞌtcuꞌtunāꞌtit.
\p
\v 32 ’Lāꞌ nā aꞌxniꞌcaꞌ nalaccāxtlahuakōꞌcan, xlacaꞌn aꞌntī ixtahuiꞌlānaꞌ huan nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Níneve natatāya lāꞌ nacātalēꞌksaꞌnīniꞌnāniꞌ huiꞌxinaꞌn aꞌntī huiꞌlānaꞌntit chuhuaꞌj. Nacātalēꞌksaꞌnīniꞌnāniꞌ como xlacaꞌn taxtāpalīlh ixtapāstacnaꞌcaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ milh Jonás lāꞌ līꞌaꞌctaꞌsanaꞌlh ixtachihuīn Dios. Lāꞌ huiꞌxinaꞌn tūꞌ xtāpalīꞌtit mintapāstacnacaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ quit icaꞌctaꞌsanaꞌlh. Lāꞌ quit āꞌchulāꞌ ictasquiꞌnī que Jonás.
\s Huan pūmaksko
\r Mt. 5.15; 6.22‑23
\p
\v 33 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Tintīꞌ māquilhtī ixpūmaksko lāꞌ namātzeꞌka o nahuiꞌlī ixtampīn cajón. Namāꞌcaꞌ cāꞌlakuān para que chuntzaꞌ aꞌntī natatanū tzē natalaktzīꞌn.
\v 34 Palh tūꞌ tampiꞌlhīniꞌnāꞌtit lāꞌ palh laktzīꞌnāꞌtit aꞌntūn tamaclacasquiꞌn āꞌmakapitzīn, ūꞌtzaꞌ huaꞌchilh tzey milakastapuncaꞌn lāꞌ huaꞌchilh huāk xkakanaꞌ na mimacniꞌcaꞌn. Lāꞌ palh xmān laktzīꞌnāꞌtit aꞌntū maclacasquiꞌnāꞌtit huiꞌxinaꞌn mēꞌcstucaꞌn, lej lactampiꞌlhniꞌ lanīꞌtaꞌntit. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ huaꞌchilh tūꞌ tzey milakastapuncaꞌn lāꞌ huaꞌchilh huāk cāꞌpucsuaꞌ na mimacniꞌcaꞌn.
\v 35 Cuenta catlahuaꞌ que tūꞌ natzucuyaꞌ pāstacaꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey, porque chuntzaꞌ tūlalh catitlahuaꞌ aꞌntūn tzey.
\v 36 Palh huiꞌx pāstacaꞌ aꞌntūn tzey lāꞌ palh tlahuaꞌyaꞌ aꞌntūn tzey, ūꞌtzaꞌ nala huaꞌchi lakatin pūmaksko aꞌntū xaꞌnca maksko mintej.
\s Jesús cālacaquilhnīlh huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley
\r Mt. 23.1‑36; Mr. 12.38‑40; Lc. 20.45‑47
\p
\v 37 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús chihuīnaꞌnkōꞌlh, kalhatin fariseo huanilh que catāꞌaꞌlh tāꞌhuāꞌyan na ixchic. Lāꞌ Jesús tanūlh lāꞌ tahuīꞌlh huāꞌyan.
\v 38 Lāꞌ huan fariseo lēꞌcnīlh como Jesús tūꞌ makachaꞌkaꞌlh huaꞌchi xlacaꞌn ixtalīsmanīnīꞌt para natahuāꞌyan. 
\v 39 Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ huanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn fariseosnuꞌ huaꞌchi aꞌntī namakcheꞌkēꞌ vaso lāꞌ pulātu lāꞌ tūꞌ catipūcheꞌkēꞌlh. Nā chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn. Tasuꞌyuꞌyāꞌtit que tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn huiꞌxinaꞌn pero tūꞌ tzey mintapāstacnaꞌcaꞌn porque tampiꞌlhīniꞌnāꞌtit lāꞌ tlahuaꞌcuꞌtunāꞌtit aꞌntūn tūꞌ tzey.
\v 40 ¡Tūꞌ māchekxīcuꞌtunāꞌtit huiꞌxinaꞌn! ¿Chu tūꞌ caꞌtzīyāꞌtit que Dios cātlahuaniꞌ huiꞌxinaꞌn para que naꞌaꞌcnīniꞌniꞌyāꞌtit Dios? Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ tzey mintapāstacnaꞌcaꞌn, tūlalh catiꞌaꞌcnīniꞌniꞌtit. 
\v 41 Palh stuꞌncuaꞌ aꞌcnīniꞌniꞌcuꞌtunāꞌtit Dios, maclacasquiꞌn xatzey mintapāstacnaꞌcaꞌn. Palh tzey mintapāstacnaꞌcaꞌn, ixlīhuākcaꞌn natalaktzīꞌn palh tzey huiꞌxinaꞌn. 
\p
\v 42 ’¡Huiꞌxinaꞌn fariseosnuꞌ nalakaputzayāꞌtit! Huiꞌxinaꞌn māstāꞌyāꞌtit para Dios macstiꞌnaꞌj huan līhuaꞌtnaꞌ huaꞌchi aꞌlhmūhuēn lāꞌ aꞌjonjolin lāꞌ āꞌtāpātin. Lāꞌ chuntzaꞌ tasquiꞌnī. Pero tūꞌtzaꞌ tasuꞌyu palh pāxquīꞌyāꞌtit Dios lāꞌ palh natlahuaꞌyāꞌtit aꞌntū lacuan. Lāꞌ tasquiꞌnī namāstāꞌyāꞌtit huan lacmacastin līhuaꞌt. Lāꞌ nā maclacasquiꞌn natlahuaꞌyāꞌtit aꞌntū xatzey lāꞌ napāxquīꞌyāꞌtit Dios.
\p
\v 43 ’¡Nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn fariseosnuꞌ! Lacasquiꞌnāꞌtit mimpūtahuīꞌlhcaꞌn aꞌntū más xalactzey nac lītokpān. Lāꞌ lacasquiꞌnāꞌtit cacātaꞌaꞌcnīniꞌniꞌniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ pimpāꞌnaꞌntit nac tej.
\p
\v 44 ’¡Nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn de huan ley lāꞌ fariseosnuꞌ aꞌntī aꞌkxokonuꞌnīꞌn! Huiꞌxinaꞌn huaꞌchi taponkniꞌ aꞌntūn tūꞌ tatasuꞌyu. Tachiꞌxcuhuīꞌt tachiꞌnta lāꞌ tūꞌ tacaꞌtzī. Chuntzaꞌ talaclēꞌn chu aꞌnchī tatzoꞌkniꞌ na ixley Moisés. Nā chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn cāmālaclīpinīyāꞌtit āꞌmakapitzīn ixpālacata aꞌntū cāmāsuꞌniꞌyāꞌtit. Lāꞌ xlacaꞌn tūꞌ tacaꞌtzī palh talaclēꞌn ―hualh Jesús.
\p
\v 45 Tuncan kalhtīlh kalhatin xamākalhtōꞌkēꞌniꞌ ley lāꞌ huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, aꞌxniꞌcaꞌ huaꞌnaꞌ huāꞌmāꞌ quilālacaquilhnīyāuj. 
\p
\v 46 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―¡Nalakaputzayāꞌtit nā huiꞌxinaꞌn huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley! Lej lhūhuaꞌ talanān mātlahuīniꞌnāꞌtit lāꞌ tūlatzaꞌ tlōkentaxtūkōꞌcan. Uꞌtzaꞌ huaꞌchilh ixcāxtlahuaꞌtit huan tacuꞌcaꞌ aꞌntū lej tzinca. Nīn tintīꞌ tzē natāyaniꞌ lāꞌ huiꞌxinaꞌn tūꞌ lacāxtlahuacuꞌtunāꞌtit para que tzē nacuꞌcaꞌcan.
\p
\v 47 ’¡Nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn! Tūꞌ tzey aꞌnchī tlahuaꞌyāꞌtit. Xmān cāꞌaꞌcnīniꞌniꞌcuꞌtunāꞌtit huan xanīnīꞌntzaꞌ aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn. Minapapanaꞌcaꞌn tamaknīlh huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn.
\v 48 Lāꞌ huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit ixaꞌcchiccaꞌn huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn aꞌntī cāmaknīca. Uꞌtzaꞌ lītasuꞌyu que chu lakatin huiꞌlānaꞌntit con minapapanaꞌcaꞌn, lāꞌ puhuaꞌnāꞌtit que tzey aꞌnchī tatlahualh.
\p
\v 49 ’Uꞌtzaꞌ līchihuīnaꞌlh Dios como lej kaꞌlhī tapāstacnaꞌ; hualh: “Naꞌiccāmacaminiꞌ aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn. Lāꞌ nacāmaknīcan āꞌmakapitzīn lāꞌ nacāmāpātīnīcan āꞌmakapitzīn huampala”.
\v 50 Chuntzaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ chuhuaꞌj, ūꞌtunuꞌn natalēꞌn cuenta ixpālacata ixlīhuākcaꞌn aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn aꞌntī cāmaknīcanīꞌt desde aꞌxniꞌca lalh quilhtamacuj.
\v 51 Natzucucan nacākalhasquiꞌnīcan con Abel lāꞌ āꞌxmān nalīꞌaꞌksputcan huan Zacarías aꞌntī maknīca na ixpuꞌnan huan lītokpān lāꞌ na ixlacapūn huan pūmacamāstāꞌn. Uꞌtzaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que Dios nacākalhasquiꞌnīyāniꞌ huiꞌxinaꞌn āꞌtzāꞌ ixpālacata huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn aꞌntī cāmaknīcanīꞌt.
\p
\v 52 ’¡Nalakaputzayāꞌtit huiꞌxinaꞌn, mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley! Ixtachihuīn Dios huaꞌchilh tanūmaꞌ nac lakatin chic. Huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīyāꞌtit xallave huan chic, pero tūꞌ tanūyāꞌtit. Lāꞌ tūꞌ cāmakxtekāꞌtit natatanū āꞌmakapitzīn.
\p
\v 53 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cāhuanilh huanmāꞌ, huan mākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley lāꞌ fariseosnuꞌ taꞌaꞌkchāꞌniꞌlh Jesús. Lāꞌ lej tatzuculh takalhasquiꞌnī lhūhuaꞌ catūhuā.
\v 54 Ixtamaktakaꞌlhmāꞌna a ver palh tzē ixtamakkaksli aꞌntū ixtalīlēꞌksaꞌnīniꞌlh.
\c 12
\s Aꞌntī tlahua lakatuꞌ ixlacan
\p
\v 1 Līhuan ixtatakēstokmāꞌna lej lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt hasta ixtalālacchiꞌntatzaꞌ. Lāꞌ Jesús tzuculh cāhuani pūꞌla īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cuenta natlahuayāꞌtit huan fariseosnuꞌ como xlacaꞌn tatlahua lakatuꞌ ixlacancaꞌn. Lāꞌ tūꞌ titlahuayāꞌtit huaꞌchi xlacaꞌn.
\v 2 Ixlīhuāk aꞌntū tatzēꞌknīꞌt, ūꞌtzaꞌ nalaktzīꞌncan. Lāꞌ aꞌntū lakatzēꞌkcus, nacaꞌtzīkōꞌcan.
\v 3 Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌntū huiꞌxinaꞌn huaninīꞌtaꞌntit xmān kalhatin, ūꞌtzaꞌ nakaxmatcan chuxalhā. Lāꞌ aꞌntū tzēꞌk huanīꞌtaꞌntit ixchakān chic, ūꞌtzaꞌ palhaꞌ nahuancan kēpūn.
\s Aꞌntī najicuaꞌniꞌcan
\r Mt. 10.28‑31
\p
\v 4 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Quiꞌamigos, iccāhuaniyāniꞌ que tūꞌ tijicuaꞌniꞌyāꞌtit aꞌntīn tamaknīniꞌn lāꞌ āꞌcalīstān tūla tatlahua āꞌchulāꞌ.
\v 5 Naꞌiccāhuaniꞌyāni aꞌntī najicuaꞌniꞌyāꞌtit: Cajicuaꞌniꞌtit Dios aꞌntī tzē nacāmāsputūkōꞌyāniꞌ lāꞌ āꞌcalīstān nacāmacāꞌnāniꞌ nac pūpātīn. Uꞌtzaꞌ calījicuaꞌniꞌtit Dios.
\p
\v 6 ’Tūꞌ lej tapala huan tantzictzi. Stāꞌcan tanquitzis por xmān lakatuꞌ tumīn. Lāꞌ Dios tūꞌ cāpātzaꞌnkā nīn lakatin de xlacaꞌn.
\v 7 Pues hasta miyaꞌjcaꞌn chāꞌtunuꞌ de huiꞌxinaꞌn cātapūtleꞌkeniꞌniꞌ kanatunuꞌ. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ tūꞌ tilījicuaꞌnāꞌtit; huiꞌxinaꞌn āꞌchulāꞌ tapalayāꞌtit que huan tantzictzi.
\s Aꞌntī natahuan que tatapaꞌksī con Jesús
\r Mt. 10.32‑33; 12.32; 10.19‑20
\p
\v 8 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Iccāhuaniyāniꞌ que chuxatī aꞌntī nahuan na ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt: “Quit ictapaꞌksī con Cristo”, lāꞌ chuntzaꞌ nā quit naꞌicuan na ixlacapūncaꞌn ixángeles Dios: “Xlaꞌ tapaꞌksī con quit”. Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 9 Lāꞌ chuxatī naquinkalhtatzēꞌka na ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt, nā quit naꞌickalhtatzēꞌka na ixlacapūncaꞌn ixángeles Dios.
\p
\v 10 ’Lāꞌ aꞌntī talīchihuīnaꞌn contra huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn, nacāmāsputūnuꞌniꞌcan. Pero aꞌntīn tahuan que tūꞌ tzey aꞌntū tlahua huan Espíritu Santo, xlacaꞌn tūla caticāmāsputūnuꞌniꞌca.
\p
\v 11 ’Aꞌxniꞌcaꞌ nacātalēꞌnāniꞌ na ixlacapūncaꞌn huan māpaꞌksīniꞌnīꞌn lāꞌ huan pūchihuīnaꞌnīꞌn aꞌnlhā tlahuacan justicia, tūꞌ lej nacāpātaꞌlayāniꞌ aꞌnchī nakalhtīniꞌnāꞌtit.
\v 12 Huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus, aꞌxniꞌcaꞌ nachihuīnaꞌnāꞌtit, huan Espíritu Santo nacāmāsuꞌniꞌyāniꞌ aꞌnchī nakalhtīniꞌnāꞌtit ―hualh Jesús.
\s Huan chiꞌxcuꞌ rico
\p
\v 13 Kalhatin ixlaclhniꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt huanilh Jesús: 
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, cahuaꞌniꞌ quintāꞌtin caquimāpitziniꞌlh quiherenciacaꞌn.
\p
\v 14 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―¿Tichū quihuiꞌlīnīꞌt quit huaꞌchi juez o mālacpitziniꞌ tiꞌyaꞌt?
\p
\v 15 Lāꞌ nā hualh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit. Lāꞌ tūꞌ titampiꞌlhīniꞌnāꞌtit porque huan lhūhuaꞌ tumīn lāꞌ āꞌcatūhuā xalaꞌ nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj tūlalh caticāmaxquīꞌniꞌ minquilhtamacujcaꞌn.
\p
\v 16 Lāꞌ tuncan Jesús cālīmālacastucli lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ; lej rico ixuanīꞌt. Lāꞌ lej ixmakalanaꞌn na iꞌxtiꞌyaꞌt.
\v 17 Lāꞌ xlaꞌ tuncan puhualh ixpātuncaꞌtzi: “¿Tuchū naꞌictlahua? Tūꞌ ickaꞌlhī lhā naꞌicmāquīꞌ lhūhuaꞌ quincuxiꞌ.
\v 18 Naꞌiccālactlahua xalactiꞌnaꞌjnaꞌ quimpūcuxiꞌ lāꞌ naꞌictlahua más xakaꞌtlaꞌ lāꞌ aꞌntzaꞌ naꞌicmāquīꞌkōꞌ quincuxiꞌ lāꞌ ixlīhuāk āꞌmakapitzīn aꞌntu icmakalalh. 
\v 19 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicpuhuan quēꞌcstu: Chuhuaꞌj ickaꞌlhī lhūhuaꞌ catūhuā para lhūhuaꞌ cāꞌta. Chuhuaꞌj naꞌicjaxa lāꞌ naꞌicuāꞌyan lāꞌ naꞌickoꞌtnūn lāꞌ naꞌicpāxuhua”. 
\v 20 Lāꞌ Dios huanilh: “Huiꞌx tūꞌ xaꞌnca pāstacnaꞌnaꞌ. Chuhuaꞌj huāꞌmāꞌ tzīꞌsa nanīꞌyaꞌ. Lāꞌ aꞌntū māquīꞌnīꞌtaꞌ, ¿tichū natachokoniꞌ?”
\v 21 Chuntzaꞌ napātleꞌkeniꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī mākēstoka lhūhuaꞌ catūhuā para ixaꞌcstu. Lāꞌ ixlīhuāk aꞌntū kaꞌlhī, nīn tuntūꞌ ixtapalh na ixlacapūn Dios.
\s Dios cāmaktakaꞌlha ixcamanaꞌ
\r Mt. 6.25‑34
\p
\v 22 Aꞌcalīstān Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn: 
\p ―Iccāhuaniyāniꞌ. Tūꞌ ticāpātaꞌlayāniꞌ aꞌntū nahuaꞌyāꞌtit nīn aꞌntū nalhakāꞌyāꞌtit.
\v 23 Como Dios cāmaxquīꞌyāniꞌ minquilhtamacujcaꞌn lāꞌ mimacniꞌcaꞌn aꞌntū napūscujāꞌtit, āꞌchulāꞌ nacāmaxquīꞌyāniꞌ milīhuaꞌtcaꞌn lāꞌ miluꞌxuꞌcaꞌn.
\v 24 Cuenta cacātlahuaꞌtit huan chaꞌkniꞌ. Xlacaꞌn nīn tuntūꞌ tachaꞌn lāꞌ nīn tamakalanaꞌn. Lāꞌ tūꞌ takaꞌlhī ixpūcuxiꞌcaꞌn pero Dios cāmāhuīꞌ. Aꞌchulāꞌ tapalayāꞌtit huiꞌxinaꞌn que huan tamāꞌna spūnnuꞌ.
\v 25 Nīn tintīꞌ de huiꞌxinaꞌn tzē más makān nalatahuiꞌla aꞌyuj cāpātaꞌlayāniꞌ.
\v 26 Palh chuntzaꞌ tūla natlahuayāꞌtit, ¿aꞌchīꞌ lēꞌcapināꞌtit āꞌtāpātin catūhuā?
\p
\v 27 ’Cuenta cacātlahuaꞌtit huan xaꞌnatnaꞌ aꞌnchī talīstaca. Tūꞌ tascuja lāꞌ tūꞌ tatzaꞌpaꞌ ixluꞌxuꞌcaꞌn. Lāꞌ lej tzēhuanīꞌt tastaca aꞌyuj tuntūꞌ tatlahua. Lāꞌ iccāhuaniyāniꞌ que huan rey Salomón tūlalh cāmālacastucli ixlītzēhuanīꞌt huan xaꞌnat. Lāꞌ xlaꞌ lej rico ixuanīꞌt.
\v 28 Aꞌnan chiꞌtin nac cāꞌtacuxtu aꞌntū tzēhuanīꞌt pero lakalī tūꞌxamaꞌn nacāꞌīꞌcan lāꞌ nacālhcuyucan. Lāꞌ como Dios cāmaktakaꞌlha lāꞌ cāmakastaca huan chiꞌtin aꞌntū palaj nascōhuan, āꞌchulāꞌ nacāmaktakaꞌlhāniꞌ huiꞌxinaꞌn. Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tūꞌ kalhlakaꞌīꞌyāꞌtit huāꞌmāꞌ?
\v 29 Chuntzaꞌ tūꞌ tilēꞌcapināꞌtit ixpālacata aꞌntū nalīhuaꞌyāꞌtit nīn aꞌntū nalīkoꞌtnūnāꞌtit.
\v 30 Huan tachiꞌxcuhuīꞌt xalaꞌ huāꞌmāꞌ quilhtamacuj xmān ūꞌtzaꞌ taputzatlāꞌhuan. Lāꞌ huiꞌxinaꞌn kaꞌlhīyāꞌtit kalhatin minTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn lāꞌ xlaꞌ caꞌtzī aꞌntū maclacasquiꞌnāꞌtit.
\v 31 Mejor pūꞌla caputzatit aꞌnchī nalīꞌaꞌkahuānaꞌniꞌyāꞌtit Dios xalaꞌ tālhmāꞌn lāꞌ nā namaklhtīniꞌnāꞌtit āꞌmakapitzīn aꞌntū maclacasquiꞌnāꞌtit.
\s Milīrico nac aꞌkapūn
\r Mt. 6.19‑21
\p
\v 32 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Quilakskaꞌtāꞌn, tūꞌ cajicuaꞌntit. Tūꞌ lhūhuaꞌ huiꞌxinaꞌn pero minTātaꞌcaꞌn nac aꞌkapūn lacasquiꞌn que natapaꞌksīyāꞌtit con xlaꞌ.
\v 33 Castāꞌtit aꞌntū kaꞌlhīꞌyāꞌtit lāꞌ cacāmaxquīꞌtit aꞌntīn tamaclacasquiꞌn. Chuntzaꞌ nakaꞌlhīꞌyāꞌtit mimpūtumīncaꞌn aꞌntūn tūꞌ maktin catimasli lāꞌ milīricujlaniꞌcaꞌn nac aꞌkapūn aꞌnlhā tūꞌ maktin catisputli. Lāꞌ aꞌntzaꞌ tūꞌ catitanūlh kaꞌlhānaꞌ lāꞌ nīn huan tzapūlaꞌ tūlalh catihuaꞌlh.
\v 34 Aꞌnlhā huīꞌ milīricujlaniꞌcaꞌn, aꞌntzaꞌ huīꞌ mintapāstacnaꞌcaꞌn.
\s Maclacasquiꞌn cāxniꞌj natahuiꞌlayāꞌtit
\p
\v 35 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Cacāxtahuiꞌlaꞌtit con mimpūmakskocaꞌn xataquilhtaniꞌtzaꞌ. 
\v 36 Calaꞌtit huaꞌchi tasācuaꞌ aꞌntīn takaꞌlhīmāꞌna ixpatroncaꞌn aꞌntī aꞌnīꞌt aꞌnlhā tapūchahuamāꞌca. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nataspiꞌta lāꞌ nalīmacasāꞌnan huan mākalhcha, lacasquiꞌn camālaquīꞌniꞌca lacapalh. 
\v 37 Līpāxūj huan tasācuaꞌnīꞌn talakahuahuiꞌlānaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nachin ixpatroncaꞌn. Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ que māniꞌ ixpatroncaꞌn namācāxkōꞌ lāꞌ nacāmāhuīꞌcan. 
\v 38 Aꞌyuj cachilh iꞌtāt tzīꞌsa o tuncuīniꞌ, pero līpāxūj huan tasācuaꞌnīꞌn palh talakahuahuiꞌlānaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nachin ixpatroncaꞌn.
\p
\v 39 ’Cacaꞌtzīꞌtit huāꞌmāꞌ que palh ixtēcuꞌ chic ixcaꞌtzīlh tuyā hora nachin huan kaꞌlhānaꞌ, ixlakahuantōꞌlalh lāꞌ tūꞌ ixtimakxtekli natanū huan kaꞌlhānaꞌ.
\v 40 Nā huiꞌxinaꞌn caskalalhtōꞌlaꞌtit como namin huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ pāstacāꞌtit. 
\s Huan xatzey tasācuaꞌ lāꞌ huan tūn tūꞌ xatzey tasācuaꞌ 
\r Mt. 24.45‑51
\p
\v 41 Lāꞌ tuncan Pedro kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chā quilālīmālacastucui xmān para quinaꞌn o para līhuāk?
\p
\v 42 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―¿Chī huanīꞌt huan xatzey tasācuaꞌ aꞌntī xaꞌnca māchekxī? Xlaꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntī huan patrón nalīmāmacūꞌ huan chic para nacāmāhuīꞌ ixtāꞌtasācuaꞌnīꞌn aꞌxniꞌcaꞌ maclacasquiꞌn.
\v 43 Līpāxūj huan tasācuaꞌ palh tlōkentaxtūmāꞌ ixlītlōt aꞌxniꞌcaꞌ nataspiꞌta ixpatrón.
\v 44 Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Huan patrón nalīmāmacūꞌ huāꞌmāꞌ tasācuaꞌ ixlīhuāk aꞌntū kaꞌlhī.
\v 45 Lāꞌ palh tūꞌ tzey huāꞌmāꞌ tasācuaꞌ, xlaꞌ napuhuan que natakoxī huan ixpatrón. Lāꞌ chuntzaꞌ natzucu cālactucsa āꞌmakapitzīn tasācuaꞌnīꞌn lāꞌ huan maksquiꞌtīnīꞌn lāꞌ natzucu huāꞌyan lāꞌ nakoꞌta lāꞌ nakaꞌchī. 
\v 46 Lāꞌ chu līmaktin nataspiꞌta huan patrón. Lāꞌ namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan tūꞌ tzeyā tasācuaꞌ tūꞌ caꞌtzī lāꞌ tūꞌ kaꞌlhīmāꞌ. Lāꞌ huan patrón lej palhaꞌ nacastigarlī huan tasācuaꞌ lāꞌ namāpātīnī huaꞌchi natapātīniꞌn xlacaꞌn aꞌntī līhua tahuan palh takalhlakaꞌīꞌ.
\p
\v 47 ’Huan tasācuaꞌ aꞌntī caꞌtzī aꞌntū lacasquiꞌn ixpatrón lāꞌ tūꞌ tlōkentaxtū lāꞌ tūꞌ aꞌcnīniꞌniꞌ, xlaꞌ lej maklhūhuaꞌ natucscan.
\v 48 Lāꞌ huan aꞌntīn tūꞌ caꞌtzī aꞌntū lacasquiꞌn ixpatrón lāꞌ chuntzaꞌ natlahua aꞌntū maclacasquiꞌn castigo, xlaꞌ tūꞌ lhūhuaꞌ catihuiꞌlīniꞌca. Aꞌntī līmāmacūꞌcan lhūhuaꞌ, xlaꞌ tzē nasquiꞌniꞌcan lhūhuaꞌ. Lāꞌ aꞌntī līmāmacūꞌcan más lhūhuaꞌ, xlaꞌ tzē nasquiꞌniꞌcan más lhūhuaꞌ.
\s Jesús cāmālacpitzi huan tachiꞌxcuhuīꞌt
\r Mt. 10.34‑36
\p
\v 49 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Por quimpālacata tūꞌ chu lakatin natala. Makapitzīn lej nataꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ quintachihuīn. Lāꞌ āꞌmakapitzīn lej natalakmakaꞌn quintachihuīn. Makapitzīn stuꞌtuꞌluꞌ natahuan que stuꞌncuaꞌ quintachihuīn lāꞌ āꞌmakapitzīn stuꞌtuꞌluꞌ natahuan que tūꞌ stuꞌncuaꞌ. Chuntzaꞌ calalh chuhuaꞌj.
\v 50 Aꞌnan aꞌntū naꞌicpātī. ¿Chī naꞌiclītāyaniꞌ hasta aꞌxniꞌcaꞌ naꞌictlōkentaxtū?
\v 51 ¿Chu puhuaꞌnāꞌtit icmilh para que chu lakatin natala tachiꞌxcuhuīꞌt? Iccāhuaniyāniꞌ que tūꞌ. Naꞌiccāmāꞌkapitziyāniꞌ. 
\v 52 Lāꞌ chuhuaꞌj hasta kalhaquitzis xalaꞌ lakatin chic natalacpitzi. Kalhatuꞌtun natala contra kalhatuꞌ, lāꞌ kalhatuꞌ contra kalhatuꞌtun.
\v 53 Huan xatātaꞌ nala contra ixcaman lāꞌ huan oꞌkxaꞌ contra ixtātaꞌ. Lāꞌ xatzīꞌt nala contra ixtzuꞌmaꞌjāt lāꞌ huan tzuꞌmaꞌjāt nala contra ixtzīꞌt. Lāꞌ huan puscāt nala contra ixpuscāt ixoꞌkxaꞌ lāꞌ huan puscāt nala contra ixtzīꞌt ixkōluꞌ.
\s Tūꞌ ixmāchekxīcan huan lēꞌcnīn
\r Mt. 16.1‑4; Mr. 8.11‑13
\p
\v 54 Nā Jesús cāhuanilh huan tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ huiꞌxinaꞌn laktzīꞌnāꞌtit tāꞌkaquīꞌmāꞌchaꞌ poklhnuꞌ aꞌnlhā tāꞌcnū huan chiꞌchiniꞌ, tuncan nahuaꞌnāꞌtit namin xcān. Lāꞌ chuntzaꞌ pātleꞌke.
\v 55 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ mināchaꞌ huan ūꞌniꞌ xalaꞌ nac sur, huancan naxuꞌnu. Lāꞌ chuntzaꞌ pātleꞌke.
\v 56 ¡Huiꞌxinaꞌn tlahuaꞌyāꞌtit lakatuꞌ milacancaꞌn! Tzē nahuanāꞌtit palh namin xcān o tūꞌ namin, xmān porque laktzīꞌnāꞌtit huan aꞌkapūn. Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tūꞌ cuenta tlahuaꞌyāꞌtit aꞌntū pātleꞌkemāꞌ nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌnāꞌtit huan lēꞌcnīn?
\s Calīꞌhuiꞌliꞌ natāꞌlatahuiꞌlaꞌyaꞌ xaꞌnca mintāꞌcaꞌtza 
\r Mt. 5.25‑26
\p
\v 57 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―¿Aꞌchīꞌ tūla puhuanāꞌtit palh catūhuā tzey o tūꞌ tzey?
\v 58 Palh catīhuā mālacapūꞌyāniꞌ, calīꞌhuiꞌliꞌ natāꞌlacāxlaꞌyaꞌ līhuan tūnaꞌj pināꞌtit nac pūchihuīn. Chuntzaꞌ tūꞌ catilēꞌniꞌ na ixlacapūn juez. Lāꞌ huan juez tūꞌ catimacamāstāꞌniꞌ con huan policía lāꞌ huan policía tūꞌ catimānūniꞌ nac pūlāchīꞌn.
\v 59 Palh chuntzaꞌ ixpātleꞌkeniꞌniꞌ, icuaniyāni que tūꞌ catitaxtu hasta que tūꞌ namāpalakōꞌyaꞌ ixlīhuāk. 
\c 13
\s Maclacasquiꞌn naxtāpalīꞌyāꞌtit mintapāstacnaꞌcaꞌn
\p
\v 1 Lāꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ tamilh chiꞌxcuhuīꞌn. Lāꞌ ixtahuanimāꞌna Jesús aꞌnchī Pilato cāmāmaknīnīniꞌnīꞌt makapitzīn chiꞌxcuhuīꞌn xalanīꞌn nac Galilea aꞌxniꞌcaꞌ xlacaꞌn ixtamaxquīꞌmāꞌna Dios huan lēꞌksajnaꞌ.
\v 2 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Chu puhuaꞌnāꞌtit que huan tamāꞌna chiꞌxcuhuīꞌn cāpātleꞌkeniꞌnīꞌt chuntzaꞌ porque más ixtalaclēꞌn que āꞌmakapitzīn xalanīꞌn nac Galilea?
\v 3 Iccāhuaniyāniꞌ que tūꞌ. Lāꞌ palh huiꞌxinaꞌn tūꞌ naxtāpalīyāꞌtit mintapāstacnaꞌcaꞌn, nā milīhuākcaꞌn nanīkōꞌyāꞌtit.
\v 4 Lāꞌ huan kalhacāujtzeyan aꞌntīn tanīlh aꞌxniꞌcaꞌ huan torre de Siloé tapancli lāꞌ cāꞌaꞌklhtaꞌlalh, ¿chu puhuaꞌnāꞌtit que más ixtalaclēꞌn que āꞌmakapitzīn xalanīꞌn nac Jerusalén?
\v 5 Iccāhuaniꞌyāniꞌ que tūꞌ. Lāꞌ palh huiꞌxinaꞌn tūꞌ naxtāpalīꞌyāꞌtit mintapāstacnaꞌcaꞌn, nā nanīꞌyāꞌtit.
\s Huan xaquiꞌhuiꞌ higo aꞌntū tūꞌ ixkaꞌlhī ixtōꞌcaꞌt
\p
\v 6 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuiꞌlīniꞌlh huāꞌmāꞌ aꞌntū lītalacastuca lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Kalhatin chiꞌxcuꞌ ixchaꞌnīꞌt aꞌkatin xaquiꞌhuiꞌ higo na ixtiꞌyaꞌt. Lāꞌ aꞌlh laktzīꞌn palh ixtōꞌcaꞌmāꞌ. Lāꞌ tūꞌ makkaksli ixtōꞌcaꞌt.
\v 7 Lāꞌ tuncan huanilh ixtasācuaꞌ: “Lakatuꞌtun cāꞌtatzaꞌ icmakputza ixtōꞌcaꞌt huāꞌmāꞌ quiꞌhuiꞌ lāꞌ nīn tuntūꞌ icmakkaksa. Catancaꞌ porque xmān yā. Chu tlakaj icchaꞌnli”.
\v 8 Lāꞌ aꞌntī ixmaktakaꞌlha huan tiꞌyaꞌt kalhtīlh: “Camakxtekti xmān huāꞌmāꞌ cāꞌta. Naꞌiclacxlaꞌja huan tiꞌyaꞌt lāꞌ naꞌicmakaꞌniꞌ abono.
\v 9 Lāsāꞌ chuhuaꞌj natōꞌcaꞌ. Lāꞌ palh tūꞌ tōꞌcaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ natancāꞌyaꞌ”.
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin puscāt aꞌclhchāꞌpuncsuaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan
\p
\v 10 Lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌntū ixpūjaxcan, Jesús ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ nac lītokpān.
\v 11 Lāꞌ ixuīꞌ aꞌntzaꞌ kalhatin puscāt aꞌntī ixīꞌtzaꞌcaꞌn lakacāujtzeyan cāꞌta. Ixchiꞌpanīꞌt lakatin tlajanaꞌ lāꞌ ixmakaꞌīꞌtzaꞌcaꞌn lāꞌ ixtaquilhpūstucnīꞌt lāꞌ tūla ixtāꞌcstuꞌnca nīn macstiꞌnaꞌj.
\p
\v 12 Lāꞌ Jesús, aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh huan puscāt, taꞌsaniꞌlh lāꞌ huanilh:
\p ―Puscāt, tzeyanīꞌtaꞌtzaꞌ. Tūꞌtzaꞌ kaꞌlhīꞌyaꞌ taꞌjatat.
\p
\v 13 Lāꞌ tuncan Jesús māꞌcaꞌniꞌlh ixmacan lāꞌ chu tuncan huan puscāt tāꞌcstuꞌncli lāꞌ tzuculh mācāꞌtanī Dios.
\v 14 Como Jesús mātzeyīlh huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan, huan xapuxcuꞌ de huan lītokpān aꞌkchāꞌlh lāꞌ cāhuanilh huan tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Aꞌnan xmān lakachāxan chiꞌchiniꞌ para nascujāꞌtit. Huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ cataꞌntit tacuꞌchuꞌyāꞌtit lāꞌ tūꞌ aꞌxniꞌcaꞌ jaxkōꞌcan.
\p
\v 15 Lāꞌ tuncan Jesús kalhtīlh:
\p ―¡Tlahuaꞌyāꞌtit lakatuꞌ milacancaꞌn! ¿Chu tūꞌ naxcutāꞌtit mihuācaxcaꞌn o mimburrocaꞌn huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan lāꞌ namākoꞌtūyāꞌtit?
\v 16 Lāꞌ huāꞌmāꞌ puscāt, īꞌxūꞌyātāꞌnat Abraham, lāꞌ huaꞌchīlh līchīꞌhuiꞌlīlh huan Satanás huāꞌmāꞌ taꞌjatat. Lāꞌ chuhuaꞌj lakacāujtzeyan cāꞌtatzaꞌ. ¿Chu tūꞌ līmakuan ixmaklhtīca ixtaꞌjatat huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan?
\p
\v 17 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús hualh huāꞌmāꞌ, cāmāmāxanīꞌlh ixlīhuākcaꞌn ixtāꞌcaꞌtzanīꞌn. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixtalīpāxuhua huan lēꞌcnīn aꞌntūn tlahualh Jesús.
\s Xatiꞌniꞌ mostaza
\r Mt. 13.31‑32; Mr. 4.30‑32
\p
\v 18 Lāꞌ tuncan Jesús hualh:
\p ―¿Chī huanīꞌt ixlīmāpaꞌksīn Dios? Lāꞌ ¿chī naꞌiclīmālacastuca aꞌnchī natalhūhuaꞌn xlacaꞌn aꞌntī Dios cāmāpaꞌksī?
\v 19 Natalhūhuaꞌn chuntzaꞌ huaꞌchi staca lakatin tiꞌniꞌ de mostaza aꞌntū chaꞌnli kalhatin chiꞌxcuꞌ nac tiꞌyaꞌt. Lactiꞌnaꞌj huanmāꞌ tiꞌniꞌ lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nastackōꞌ, nala huaꞌchi aꞌkatin quiꞌhuiꞌ. Aꞌxniꞌcaꞌ kaꞌtlaꞌtzaꞌ lāꞌ aꞌntzaꞌ huan spūnnuꞌ natatlahua ixmāsekcaꞌn.
\s Huan levadura
\r Mt. 13.33
\p
\v 20 Nā Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Chī naꞌiclīmālacastuca aꞌnchī nalaklhtāya ixlīmāpaꞌksīn Dios?
\v 21 Uꞌtzaꞌ huaꞌchi lakatin levadura aꞌntū kalhatin puscāt nalītlō maktuꞌtun xatapūlhcān harina lāꞌ namakxteka hasta nalaklhtāyakōꞌ huan ixtasquit.
\s Huan xapītzinaꞌj mākalhcha
\r Mt. 7.13‑14, 21‑23
\p
\v 22 Jesús tēpā ixtej para nac Jerusalén. Lāꞌ ixtētaxtu cāꞌlacchicniꞌ tiꞌnaꞌj lāꞌ lakaꞌtlaꞌ lāꞌ ixmāsuꞌyu.
\v 23 Lāꞌ kalhatin kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chā xmān makapitzīn natapūtaxtu?
\p Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p
\v 24 ―Calīhuiꞌlīꞌtit natanūꞌyāꞌtit nac xapītzinaꞌj mākalhcha para nac aꞌkapūn, porque iccāhuaniyāniꞌ que lhūhuaꞌ nataputza aꞌnchī natalītanūcuꞌtun. Lāꞌ tūlalh catitatanūlh.
\v 25 Aꞌxniꞌcaꞌ huan xamāpaꞌksīniꞌ chic namālacchō mākalhcha, huiꞌxinaꞌn aꞌntī yāꞌnaꞌntit kēpūn nalīmacasāꞌnaꞌnāꞌtit huan mākalhcha. Lāꞌ nahuaꞌnāꞌtit: “Caquilāmālaquīniꞌuj”. Lāꞌ xlaꞌ nacākalhtīyāniꞌ: “Tūꞌ iccaꞌtzī lhachū xalanīꞌn huiꞌxinaꞌn”.
\v 26 Lāꞌ huiꞌxinaꞌn naquilhtzucuyāꞌtit nahuaꞌnāꞌtit: “Iccātāꞌhuāꞌyanīꞌtaꞌniꞌ lāꞌ huiꞌx māsuꞌyuꞌ na quiꞌāꞌlacchicniꞌcaꞌn”.
\v 27 Lāꞌ xlaꞌ nacākalhtīyāniꞌ: “Iccāhuaniniꞌtzaꞌ que tūꞌ iccaꞌtzī lhachū xalanīꞌn huiꞌxinaꞌn. Caquilātapānūniꞌuj milīhuākcaꞌn. Huiꞌxinaꞌn lej tlahuaꞌyāꞌtit aꞌntūn tūꞌ tzey”.
\v 28 Lāꞌ chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn nacalhuaꞌnāꞌtit aꞌntzaꞌ lāꞌ nalāmāxcaniꞌyāꞌtit mintatzancaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit que Abraham lāꞌ Isaac lāꞌ Jacob lāꞌ ixlīhuākcaꞌn huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn tahuiꞌlānaꞌnchaꞌ aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn lāꞌ huiꞌxinaꞌn tūꞌ caticātamakxtekniꞌ natanūꞌyāꞌtit.
\p
\v 29 ’Natamināchaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn chuxalhā lāꞌ natahuāꞌyan aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn.
\v 30 Aꞌxniꞌcaꞌtzaꞌ lej nacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan xlacaꞌn aꞌntīn tūꞌ tatasquiꞌnī chuhuaꞌj; lāꞌ tūꞌ caticāꞌaꞌcnīniꞌniꞌca xlacaꞌn aꞌntī lej tatasquiꞌnī chuhuaꞌj ―hualh Jesús.
\s Jesús līlakaputzalh ixpālacata Jerusalén
\r Mt. 23.37‑39
\p
\v 31 Chu ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ āꞌmakapitzīn fariseosnuꞌ talakchilh Jesús lāꞌ tahuanilh:
\p ―Cataxtu de huāꞌtzāꞌ porque Herodes maknīcuꞌtunāniꞌ.
\p
\v 32 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Calakpintit huanmāꞌ chiꞌxcuꞌ aꞌntī lej skalalh para natlahua aꞌntū xlaꞌ lacasquiꞌn lāꞌ nahuaniꞌyāꞌtit: “Chuhuaꞌj lāꞌ lakalī naꞌiccāmāxtukōꞌ huan tlajanaꞌnīꞌn. Nā naꞌiccāmātzeyī īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn. Lāꞌ tūꞌxamaꞌn naꞌictlahuakōꞌ”.
\v 33 Lāꞌ maclacasquiꞌn naꞌicaꞌn na quintej chuhuaꞌj lāꞌ lakalī tūꞌxamaꞌn porque tūꞌ līmakuan chuxalhā nanī kalhatin aꞌctaꞌsanaꞌ, xmān aꞌnlhā huanican nac Jerusalén.
\p
\v 34 ’¡Xānti layāꞌtit xalanīꞌn nac Jerusalén! Huiꞌxinaꞌn cāmaknīyāꞌtit aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn lāꞌ cāmūtaꞌlayāꞌtit huan lacscujnīꞌn aꞌntī Dios cāmacāꞌn. Maklhūhuaꞌ xaꞌiccāmākēstokcuꞌtunāniꞌ huaꞌchi huan koꞌlhnuꞌ cāmākēstoka ixcamanaꞌ, pero tūꞌ lacasquiꞌntit.
\v 35 Cuenta catlahuaꞌtit huiꞌxinaꞌn como Dios makxteklitzaꞌ miꞌāꞌlacchicniꞌcaꞌn. Lāꞌ iccāhuaniyāniꞌ que tūꞌtzaꞌ quintilālaktzīꞌuj hasta huan chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nahuancan: “Sicuaꞌlanālanīꞌt aꞌntī min con ixlīmāpaꞌksīn Dios”.
\c 14
\s Jesús mātzeyīlh kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkaꞌlhī cuꞌnuꞌ
\p
\v 1 Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús quīmakuāꞌyalh na ixchic kalhatin xapuxcuꞌ fariseosnuꞌ. Lāꞌ āꞌmakapitzīn fariseosnuꞌ ixtamaktakaꞌlhmāꞌna. 
\v 2 Nā ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ na ixlacapūn lāꞌ ixkaꞌlhī cuꞌnuꞌ.
\v 3 Lāꞌ tuncan Jesús cākalhasquiꞌnīlh huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley lāꞌ huan fariseosnuꞌ:
\p ―Lāꞌ huan ixley Moisés ¿chā makxteka namātzeyīcan kalhatin īꞌtzaꞌcaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan o tūꞌ makxteka?
\p
\v 4 Lāꞌ xlacaꞌn caꞌcs tatāyalh. Lāꞌ tuncan Jesús makachiꞌpalh huan īꞌtzaꞌcaꞌ lāꞌ mātzeyīlh lāꞌ huanilh que caꞌaꞌlh. 
\v 5 Lāꞌ cāhuanilh huan fariseosnuꞌ:
\p ―Palh mimburrocaꞌn o mihuācaxcaꞌn namakōsa nac pūlhmāꞌn xcān ¿chu tūꞌ namācutuyāꞌtit tuncan aꞌyuj huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūjaxcan?
\p
\v 6 Lāꞌ tūlalh takalhtīniꞌlh nīn tuntūꞌ.
\s Huan aꞌntī cākantāyacanīꞌt aꞌnlhā tapūchahuamāꞌca 
\p
\v 7 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús laktzīꞌlh huan aꞌntī cākantāyacanīꞌt lāꞌ aꞌnchī ixtaputzamāꞌna huan pūtahuīꞌlhniꞌ aꞌntū más xalactzey, cāmaxquīꞌlh huāꞌmāꞌ tapāstacnaꞌ: 
\p
\v 8 ―Aꞌxniꞌcaꞌ nakantāyacaꞌnaꞌ aꞌnlhā tapūchahuacan, tūꞌ titahuiꞌlaꞌyaꞌ calacan. Chōꞌla tzē nachin āꞌkalhatin aꞌntī más tasquiꞌnī que huiꞌx.
\v 9 Lāꞌ aꞌntīn kantāyaniꞌ nalakaꞌnāniꞌ nahuaniyāniꞌ: “Camaꞌxquiꞌ mimpūtōlh huāꞌmāꞌ kalhatin aꞌntī āꞌcalīstān chilh”. Lāꞌ chuntzaꞌ māxanaꞌjtzaꞌ napinaꞌ natahuiꞌlaꞌyaꞌ kēpān.
\v 10 Pero aꞌxniꞌcaꞌ nakantāyacaꞌnaꞌ, natahuiꞌlaꞌyaꞌ nac kēpān. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ namin aꞌntī kantāyanīꞌtaꞌniꞌ nahuaniyāniꞌ: “Cataꞌt, catahuiꞌlaꞌ nac mesa”. Chuntzaꞌ naꞌaꞌcnīniꞌniꞌcaꞌnaꞌ na ixlacapūncaꞌn āꞌmakapitzīn aꞌnlhā tapūchahuacan.
\v 11 Aꞌntī xaꞌcstu kaꞌtlaꞌ lacuꞌtun, ūꞌtzaꞌ namāmāxanīꞌcan. Lāꞌ aꞌntī tūꞌ xaꞌcstu putza ixlīkaꞌtlaꞌ, ūꞌtzaꞌ naꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan.
\p
\v 12 Nā Jesús huanilh huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixkantāyanīꞌt: 
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ natlahuaꞌyaꞌ mincāꞌtaniꞌ o mintahuaꞌ, tūꞌ cacākantāyaꞌ xmān miꞌamigos lāꞌ mintāꞌtimīn lāꞌ mintalakapasnīꞌn lāꞌ huan ricosnuꞌ. Xlacaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ natatlahua ixcāꞌtaniꞌcaꞌn, nā tzē natakantāyayāniꞌ lāꞌ chuntzaꞌ nakaꞌlhīyaꞌ ixlaktapalh mincāꞌtaniꞌ. 
\v 13 Pero aꞌxniꞌcaꞌ natlahuaꞌyaꞌ mincāꞌtaniꞌ, cacākantāyaꞌ huan aꞌntī lacxcamanīn lāꞌ huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ huan lūꞌntuꞌlanīꞌn lāꞌ huan lakatzīꞌnīꞌn. 
\v 14 Lāꞌ chuntzaꞌ nalīpāxuhuaꞌyaꞌ como xlacaꞌn tuntūꞌ catitamaxquīꞌniꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ nakaꞌlhīyaꞌ mintatlaj aꞌxniꞌcaꞌ natalakahuanchoko ixlīhuākcaꞌn aꞌntīn takalhlakaꞌī ixtachihuīn Dios.
\s Huan kaꞌtlaꞌ tahuaꞌ
\p
\v 15 Aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli huāꞌmāꞌ, kalhatin aꞌntī ixuīꞌ nac mesa huanilh Jesús:
\p ―Līpāxūj aꞌntī nahuāꞌyan aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn. 
\p
\v 16 Lāꞌ tuncan Jesús kalhtīlh:
\p ―Kalhatin chiꞌxcuꞌ tlahualh lakatin kaꞌtlaꞌ tahuaꞌ lāꞌ cākantāyakōꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 17 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chāꞌlh huan hora aꞌntū pūhuāꞌyancan, cāmacāꞌlh ixtasācuaꞌ para natamācaꞌtzīnīniꞌn lāꞌ cāhuanilh aꞌntī ixcākantāyanīꞌt: “Cataꞌntit como cāxuīꞌkōꞌtzaꞌ ixlīhuāk”.
\v 18 Pero ixlīhuākcaꞌn tamacāꞌlh razón que tūla taꞌaꞌn. Kalhatin hualh: “Apenas ictamāhualh lakatin tiꞌyaꞌt lāꞌ maclacasquiꞌn naꞌicaꞌn naꞌiclaktzīꞌn. Icsquiꞌniꞌyāniꞌ que naquimāsputūnuꞌniꞌyaꞌ porque tūlalh ictiꞌaꞌnchaꞌ”. 
\v 19 Lāꞌ kalhatin huampā: “Ictamāhualh tanquitzis par de huācax lāꞌ icaꞌn iccālaktzīꞌn a ver palh tzey tascuja. Por favor caquimāsputūnuꞌniꞌ porque tūlalh ictiꞌaꞌnchaꞌ”.
\v 20 Lāꞌ kalhatin huampā: “Ictapūchahuakōꞌlhcus lāꞌ chuntzaꞌ tūlalh ictiꞌaꞌnchaꞌ”.
\p
\v 21 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ taspiꞌtli huan tasācuaꞌ, huanikōꞌlh ixpatrón aꞌnchī pātleꞌkelh. Lāꞌ huan ixpatrón aꞌkchāꞌlh lāꞌ huanilh ixtasācuaꞌ: “Lacapalh capit na ixcāꞌtejen cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ cacālīꞌtaꞌ aꞌntī lacxcamanīn lāꞌ huan īꞌtzaꞌcaꞌnīꞌn lāꞌ huan lūꞌntuꞌlanīꞌn lāꞌ huan lakatzīꞌnīꞌn”.
\v 22 Aꞌmpā lāꞌ āꞌcalīstān taspiꞌtpā huan tasācuaꞌ lāꞌ hualh: “Ictlahualhtzaꞌ chu aꞌnchī quihuaꞌniꞌ lāꞌ tiꞌaꞌnan lugar”.
\v 23 Lāꞌ huan patrón huanilh ixtasācuaꞌ: “Capit nac cāꞌtejen más makatnaꞌ lāꞌ nacāsālīꞌtaꞌnaꞌ lāꞌ natatzuma quinchic.
\v 24 Iccāhuaniyāniꞌ que nīn tintīꞌ de xlacaꞌn aꞌntī iccākantāyalh pūꞌla natahuaꞌ quilīhuaꞌt”.
\s Aꞌntū maclacasquiꞌn para aꞌntī nastālaniꞌ Cristo 
\p
\v 25 Lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtastālaniꞌ Jesús, lāꞌ xlaꞌ cālaktalakspiꞌtli lāꞌ cāhuanilh:
\p
\v 26 ―Palh catīhuā tapaꞌksīcuꞌtun con quit lāꞌ tūꞌ napāxquīꞌ Dios más que nacāpāxquīꞌ ixtātaꞌ lāꞌ ixtzīꞌt lāꞌ ixpuscāt lāꞌ ixcamanaꞌ lāꞌ ixtāꞌtimīn lāꞌ hasta māniꞌ xlaꞌ, ūꞌtzaꞌ tūlalh catilalh quiscaꞌtxtunuꞌ. 
\v 27 Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ pātīniꞌncuꞌtun por quimpālacata lāꞌ tūꞌ latahuiꞌlacuꞌtun huaꞌchi iclahuīꞌ quit, tūlalh catilalh quiscaꞌtxtunuꞌ.
\p
\v 28 ’Palh kalhatin chiꞌxcuꞌ tlahuacuꞌtun pātin chic, pūꞌla natlahua ixcuenta lhānchulāꞌ naꞌaꞌn de tumīn. Chuntzaꞌ nacaꞌtzī palh naꞌaꞌcchāꞌn huan tumīn aꞌntū nalītlahuakōꞌ.
\v 29 Palh tūꞌ chuntzaꞌ natlahua, nasputa ixtumīn aꞌxniꞌcaꞌ xmān yācus xatantūnuꞌ.
\v 30 Lāꞌ ixlīhuāk aꞌntī natalaktzīꞌn, natalīlītzīꞌn. Lāꞌ natahuan: “Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tilītzuculh ixchic lāꞌ tūꞌ māꞌksputukōꞌlh”.
\p
\v 31 ’Lāꞌ tūꞌ aꞌnan kalhatin rey aꞌntī tūꞌ pūꞌla napāstaca palh tzē nalītlaja con kalhacāuj mil soldados huan rey ixtāꞌcaꞌtza aꞌntī kaꞌlhī kalhapuꞌxam mil.
\v 32 Lāꞌ palh caꞌtzī que tūlalh catitlajalh ixtāꞌcaꞌtza, namacāꞌniꞌ kalhatin lacscujniꞌ para natāꞌlacāxla aꞌxniꞌcaꞌ mimāꞌchaꞌcus de makat.
\v 33 Lāꞌ chuntzaꞌ palh huiꞌxinaꞌn tūꞌ makxtekcuꞌtunāꞌtit ixlīhuāk aꞌntū milacaꞌn, tūlalh catilaꞌtit quiscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. 
\s Huan matzat
\r Mt. 5.13; Mr. 9.50
\p
\v 34 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Tzey huan matzat. Pero palh tūꞌtzaꞌ kaꞌlhī ixlīskoꞌkoꞌ, ¿chichū nalīmāskoꞌkōꞌpalacan?
\v 35 Tūꞌ tzey para tuntūꞌ. Xmān namakaꞌncan. Aꞌntī kaxmata cuenta catlahualh.
\c 15
\s Huan borrego aꞌntū tzaꞌnkālh
\r Mt. 18.10‑14
\p
\v 1 Ixlīhuākcaꞌn huan xamātāꞌjīniꞌnīꞌn impuestos lāꞌ aꞌntīn tūꞌ lactzey, xlacaꞌn talaktapajtzūlh Jesús para natakaxmatniꞌ.
\v 2 Lāꞌ huan fariseosnuꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley ixtalīchihuīnaꞌn Jesús. Lāꞌ talāhuanilh:
\p ―Huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ cātāꞌhuāꞌyan huan tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tūꞌ tzey.
\p
\v 3 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuiꞌlīniꞌlh huāꞌmāꞌ aꞌntū lītalacastuca:
\p
\v 4 ―Palh kalhatin chiꞌxcuꞌ cākaꞌlhī lakatin ciento borregos lāꞌ palh namakatzaꞌnkā lakatin, ¿tuchū natlahua? Nacāmakxteka huan āꞌmakapitzīn noventa y nueve aꞌnlhā tahuāꞌyamāꞌna nac cāꞌseketniꞌ. Lāꞌ naꞌaꞌn naputza huan borrego aꞌntū makatzaꞌnkālh. Naputza hasta aꞌxniꞌcaꞌ nakaksa.
\v 5 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nakaksa, napekxtūkoꞌkaꞌlīmin.
\v 6 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nachāꞌmpala na ixchic, nacāmākēstoka ixamigos lāꞌ aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ pajtzu ixchic. Lāꞌ nacāhuani: “Caquilātāꞌpāxuhuáuj chuhuaꞌj como ickaksli quimborrego aꞌntū ixtzaꞌnkānīꞌt”.
\v 7 Iccāhuaniyāniꞌ que chu aꞌcxtim aꞌnan más tapāxuhuān nac aꞌkapūn ixpālacata kalhatin aꞌntī xtāpalīnīꞌt ixtapāstacnaꞌ que por ixpālacata noventa y nueve aꞌntī tapuhuan que tzeyā tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ chuntzaꞌ tūꞌ taꞌuꞌcxcaꞌtzī que maclacasquiꞌn nataxtāpalī ixtapāstacnaꞌcaꞌn.
\s Huan tumīn aꞌntū tzaꞌnkālh
\p
\v 8 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Lāꞌ palh kalhatin puscāt kaꞌlhī lakacāuj tumīn lāꞌ palh natzaꞌnkā lakatin, namāquilhtī ixpūmaksko lāꞌ napaꞌlhnanaꞌn lāꞌ xaꞌnca naputza hasta aꞌnlhā nakaksa.
\v 9 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nakaksa, nacāmākēstoka ixamigas lāꞌ aꞌntī tahuiꞌlānaꞌ pajtzu ixchic, lāꞌ nacāhuani: “Caquilātāꞌpāxuhuáuj como ickakslitzaꞌ huan tumīn aꞌntū ixtzaꞌnkānīꞌt”.
\v 10 Iccāhuaniyāniꞌ que chu aꞌcxtim natapāxuhua huan ángeles aꞌxniꞌcaꞌ naxtāpalī ixtapāstacnaꞌ kalhatin aꞌntī laclēꞌn.
\s Huan oꞌkxaꞌ aꞌntī pāxcat līlakōꞌlh ixtumīn
\p
\v 11 Nā Jesús hualh:
\p ―Kalhatin chiꞌxcuꞌ ixkaꞌlhī kalhatuꞌ ixoꞌkxaꞌn.
\v 12 Lāꞌ xastancu huanilh ixtātaꞌ: “Tātaꞌ, caquimaꞌxquiꞌ huan herencia aꞌntū quintapaꞌksīniꞌ”. Lāꞌ huan xatātaꞌ cāmālacpitziniꞌlh ixherenciacaꞌn.
\v 13 Lāꞌ tūꞌ lej makān huan xastancu mākēstokkōꞌlh ixmaclacasquiꞌ lāꞌ aꞌlh makat āꞌlacatin cāꞌlacchicniꞌ. Lāꞌ aꞌntzaꞌ pāxcat līlakōꞌlh ixtumīn.
\p
\v 14 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixmakasputkōꞌnīꞌttzaꞌ ixtumīn, milh lakatin tatziꞌncsta nac huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ lāꞌ xlaꞌ tzuculh pātziꞌncsa.
\v 15 Lāꞌ tuncan aꞌlh putza aꞌnlhā namakscuja. Kalhatin chiꞌxcuꞌ xalaꞌ huan cāꞌlacchicniꞌ macāꞌlh para nacāmaktakaꞌlha paꞌxniꞌ.
\v 16 Lāꞌ tihuaꞌcuꞌtulh aꞌntū ixcāmāhuīꞌmāꞌ huan paꞌxniꞌ, pero nīn tintīꞌ ixmaxquīꞌ aꞌntū nahuaꞌ. 
\p
\v 17 ’Lāꞌ tuncan tzuculh cuenta tlahua lāꞌ pāstacli: “Lhān kalhalāꞌt tasācuaꞌ na ixchic quintātaꞌ tūꞌ tahuāꞌyamāꞌna lāꞌ cāꞌaꞌkatāxtūniꞌ lāꞌ quit ictziꞌncsnīmāꞌ huāꞌtzāꞌ.
\v 18 Naꞌiclakaꞌmpala quintātaꞌ lāꞌ naꞌicuani: “Tātaꞌ, ictlahuaniꞌniꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey lāꞌ nā ictlahuanīꞌt aꞌntūn tūꞌ tzey na ixlacapūn Dios.
\v 19 Tūꞌtzaꞌ minīꞌniꞌ naquihuaniꞌyaꞌ palh quit miꞌoꞌkxaꞌ. Caquintlahuaꞌ huaꞌchi kalhatin de mintasācuaꞌnīꞌn”. 
\v 20 Lāꞌ tuncan quilhtāyalh huan tej para nalakaꞌn ixtātaꞌ. 
\p ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ makatcus ixaꞌmāꞌchaꞌ de na ixchic, laktzīꞌlh lāꞌ lakapasli huan ixtātaꞌ lāꞌ lakalhuꞌmalh. Tatuꞌjnuꞌ lakaꞌlh lakapāxtoka ixoꞌkxaꞌ lāꞌ aꞌkxkoꞌkaꞌlh lāꞌ muꞌsulh.
\v 21 Lāꞌ tuncan huan ixoꞌkxaꞌ huanilh: “Tātaꞌ, ictlahuaniꞌniꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey, lāꞌ ictlahuanīꞌt aꞌntūn tūꞌ tzey na ixlacapūn Dios. Tūꞌtzaꞌ minīꞌniꞌ naquihuaniꞌyaꞌ palh quit miꞌoꞌkxaꞌ”.
\p
\v 22 ’Pero huan xatātaꞌ cāhuanilh ixtasācuaꞌnīꞌn: “Calītaꞌntit pūtin xasāstiꞌ luꞌxuꞌ lāꞌ camālhakēꞌtit huāꞌ quiꞌoꞌkxaꞌ. Lāꞌ camacahuiꞌlīꞌtit lakatin macatzātzāt lāꞌ camātūnūꞌtit īꞌzapatos.
\v 23 Calītaꞌntit huan huācax aꞌntū xakoꞌntīntzaꞌ lāꞌ camaknīꞌtit. Natlahuayāuj lakatin cāꞌtaniꞌ lāꞌ nahuāꞌyanāuj 
\v 24 porque huaꞌchilh xanīntzaꞌ ixuanīꞌt huāꞌmāꞌ quiꞌoꞌkxaꞌ lāꞌ lakahuanchokonīꞌt. Ixtzaꞌnkānīꞌttzaꞌ lāꞌ ickakschokolh”. Lāꞌ tatzuculh tapāxuhua.
\p
\v 25 ’Lāꞌ huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ huan xapuxcuꞌ ixoꞌkxaꞌ ixaꞌnīꞌt scuja. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaspiꞌtmāꞌ para na ixchic, kaxmatli xamúsica huan baile.
\v 26 Lāꞌ tuncan taꞌsaniꞌlh kalhatin tasācuaꞌ lāꞌ kalhasquiꞌnīlh tuchū lamāꞌ.
\v 27 Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh: “Mat milhtzaꞌ mistancu. Lāꞌ mintātaꞌ māmaknīnīniꞌlh huan xakoꞌntīn huācax como tzey chilh lāꞌ tūꞌ īꞌtzaꞌcaꞌn”.
\p
\v 28 ’Pero huan xapuxcuꞌ lej aꞌkchāꞌlh lāꞌ tūꞌ ixtanūcuꞌtun. Lāꞌ ixtātaꞌ taxtulh para nahuani catanūlh.
\v 29 Lāꞌ xlaꞌ huanilh ixtātaꞌ: “Huiꞌx caꞌtzīyaꞌ lhūhuaꞌtzaꞌ cāꞌta ictāꞌscujnīꞌtaꞌniꞌ lāꞌ pōꞌktu icaꞌkahuānaꞌniꞌnīꞌtaꞌniꞌ. Lāꞌ tūꞌ maktin quimaxquīꞌnīꞌtaꞌ nīn chu lakatin tiꞌnaꞌj chivo para naꞌiccālītāꞌpāxuhua quiꞌamigos. 
\v 30 Pero chuhuaꞌj como chilh huāꞌmāꞌ miꞌoꞌkxaꞌ aꞌntī pāxcat līlakōꞌlh mintumīn con huan puscan aꞌntīn tūꞌ tzey lāꞌ huiꞌx māmaknīnīniꞌnīꞌtaꞌ huan xakoꞌntīn huācax”.
\p
\v 31 ’Lāꞌ tuncan huan xatātaꞌ huanilh: “Huiꞌx quiꞌoꞌkxaꞌ lāꞌ huiꞌx pōꞌktu quintāꞌlahuiꞌlaꞌ, lāꞌ ixlīhuāk aꞌntū ickaꞌlhī huāk milaꞌ.
\v 32 Pero chuhuaꞌj līmakuan natlahuayāuj cāꞌtaniꞌ para napāxuhuayāuj como mistancu huaꞌchilh xanīntzaꞌ ixuanīꞌt lāꞌ lakahuanchokonīꞌttzaꞌ. Huaꞌchilh ixtzaꞌnkānīꞌttzaꞌ lāꞌ chuhuaꞌj ickakspā”.
\c 16
\s Huan xapuxcuꞌ tasācuanīꞌn aꞌntī lej skalalh
\p
\v 1 Nā Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin patrón; lej rico ixuanīꞌt. Lāꞌ ixkaꞌlhī kalhatin xapuxcuꞌ ixtasācuaꞌ. Lāꞌ lakminca huanican que huanmāꞌ xapuxcuꞌ tasācuaꞌ ixpāxcatlīlaniꞌmāꞌ ixtumīn.
\v 2 Lāꞌ tuncan huan ixpatrón mātaꞌsīlh lāꞌ huanilh: “¿Tuchūn chūꞌtzaꞌ huāꞌ quihuanica por mimpālacata? Caquimāsuꞌniꞌ aꞌntū iclīmāmacūꞌnīꞌtaꞌniꞌ como tūꞌtzaꞌ quintitāꞌscujti huaꞌchi xapuxcuꞌ tasācuaꞌ”. 
\p
\v 3 ’Lāꞌ huan xapuxcuꞌ tasācuaꞌ tahuiꞌlalh pāstacnaꞌn: “¿Tuchū naꞌictlahua chuhuaꞌj como quimpatrón quimaklhtīlh quintascujūt? Tūꞌ tliꞌhuiꞌqui quit para naꞌicscuja cāꞌtacuxtu, lāꞌ icmāxanaꞌn naꞌicsquiꞌnīhuāꞌyan. 
\v 4 Quit ickaꞌlhī quimpātuncaꞌtzi lāꞌ chuntzaꞌ tzē naꞌicchāꞌn nac lakatin chic para naꞌicuāꞌyan aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ naꞌickaꞌlhī quintascujūt”.
\p
\v 5 ’Lāꞌ chuntzaꞌ kalhatunuꞌ cāmātaꞌsīlh aꞌntī ixtalaclēꞌniꞌ ixpatrón. Aꞌntī chāꞌlh pūꞌla kalhasquiꞌnīlh: “¿Lhānchulāꞌ laclīpiniꞌyaꞌ quimpatrón?”
\v 6 Lāꞌ xlaꞌ kalhtīlh: “Iclaclēꞌniꞌ lakatin ciento barriles de aceite”. Lāꞌ tuncan xapuxcuꞌ tasācuaꞌ huanilh: “Aꞌ māꞌ mincaꞌpsnat. Tuncan catahuiꞌlaꞌ lāꞌ catlahuaꞌpalaꞌ āꞌkalhtin por xmān cincuenta”.
\v 7 Lāꞌ āꞌcalīstān kalhasquiꞌnīlh āꞌkalhatin: “¿Chu huiꞌx, lhānchulāꞌ laclīpiniꞌyaꞌ?” Lāꞌ huanilh: “Lakatin ciento cuartillo de trigo”. Lāꞌ tuncan huanilh: “Aꞌmāꞌ mincaꞌpsnat. Catlahuaꞌpalaꞌ āꞌkalhtin xmān por ochenta”. 
\p
\v 8 ’Lāꞌ huan patrón puhualh que huan xapuxcuꞌ tasācuaꞌ skalalh lalh aꞌnchī tlahualh. Chuntzaꞌ aꞌntī xalanīꞌn nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj lakskalalhnaꞌ para natatlahua ixnegociocaꞌn. Más skalalhnaꞌ xlacaꞌn que aꞌntīn takalhalakaꞌīꞌ ixtachihuīn Dios.
\p
\v 9 ’Quit iccāhuaniyāniꞌ: Nacālīmaktāyayāꞌtit aꞌntīn tamaclacasquiꞌn con mintumīncaꞌn. Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nanīyāꞌtit lāꞌ tūla catilīpintit mintumīncaꞌn, nacātamānūyāniꞌ aꞌnlhā pōꞌktu nalatahuiꞌlaꞌyāꞌtit. 
\p
\v 10 ’Aꞌntī xaꞌnca namaktakaꞌlha macstiꞌnaꞌj aꞌntū līmāmacūꞌcan, nā xaꞌnca namaktakaꞌlha lhūhuaꞌ palh nalīmāmacūꞌcan. Aꞌntīn tūꞌ xaꞌnca natlōkentaxtū ixlītlōt aꞌyuj tūꞌ lej tasquiꞌnī, xlaꞌ tūꞌ xaꞌnca natlōkentaxtū aꞌntū más tasquiꞌnī.
\v 11 Palh tūla cātalīmāmacūꞌyāniꞌ aꞌntū xalaꞌ nac quilhtamacuj, ¿chichū nacātalīmāmacūꞌyāniꞌ aꞌntū ixlaꞌ Dios?
\v 12 Lāꞌ palh tūꞌ maktakaꞌlhāꞌtit aꞌntū cātamāsācuaꞌnīyāniꞌ huiꞌxinaꞌn, tūꞌ caticātamaxquīꞌn aꞌntū milacaꞌn nala.
\p
\v 13 ’Nīn kalhatin tasācuaꞌ tzē natāꞌscuja chu aꞌcxtim kalhatuꞌ ixpatrón porque napāxquīꞌ kalhatin lāꞌ tūꞌ nalaktzīꞌncuꞌtun āꞌkalhatin. Lāꞌ naꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ kalhatin lāꞌ nalakmakaꞌn āꞌkalhatin. Lāꞌ nā chuntzaꞌ huiꞌx tūla nalīpāhuaꞌnaꞌ Dios palh nalīpāhuaꞌnaꞌ mintumīn.
\p
\v 14 Huan fariseosnuꞌ aꞌntī ixtapāxquīꞌ ixtumīncaꞌn ixtakaxmatmāꞌna ixlīhuāk huāꞌmāꞌ lāꞌ ixtalīlītzīꞌmāꞌna Jesús.
\v 15 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn lacasquiꞌnāꞌtit que huan tachiꞌxcuhuīꞌt natapuhuan que lej tzey huiꞌxinaꞌn, pero Dios cālakapasniꞌyāniꞌ miꞌaꞌclhcunuccaꞌn. Lāꞌ aꞌyuj cāꞌaꞌkxokoyāꞌtit chiꞌxcuhuīꞌn chuntzaꞌ lāꞌ xlacaꞌn cātaꞌaꞌcnīniꞌniꞌyāniꞌ, pero Dios lakmakaꞌn aꞌntū huan tachiꞌxcuhuīꞌt tapuhuan que lej kaꞌlhī ixtapalh.
\s Huan ley lāꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios
\p
\v 16 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Ixaꞌnan huan ixley Moisés hasta aꞌxniꞌcaꞌ ixlatlāꞌhuan Juan huan Māꞌkpaxīniꞌ, lāꞌ chu aꞌcxtim aꞌntū tamāsuꞌyulh aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn. Chuhuaꞌj talīchihuīnaꞌn huan xatzey tachihuīn aꞌnchī Dios māpaꞌksīniꞌn. Lāꞌ ixlīhuāk talīhuiꞌlī natatanū.
\p
\v 17 ’Jicslīhuaꞌ namāsputūcan aꞌkapūn lāꞌ tiꞌyaꞌt, pero más jicslīhuaꞌ naxtāpalīcan ixtachihuīn Dios. Tūꞌ catixtāpalīca nīn macstiꞌnaꞌj.
\s Tūꞌ tzey palh lāmakxtekcan
\r Mt. 19.1‑12; Mr. 10.1‑12
\p
\v 18 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Palh kalhatin chiꞌxcuꞌ namakxteka ixpuscāt lāꞌ natāꞌtapuchahua āꞌkalhatin, xlaꞌ makpuscātīniꞌn na ixlacapūn Dios. Lāꞌ aꞌntīn tāꞌtapūchahua kalhatin puscāt aꞌntī makxtekcanīꞌttzaꞌ, nā xlaꞌ makpuscātīniꞌn na ixlacapūn Dios.
\s Lázaro lāꞌ huan rico
\p
\v 19 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ; lej rico ixuanīꞌt. Lāꞌ ixlhakāꞌ ixluꞌxuꞌ xalacuan. Lāꞌ lakalīyān ixtlahua cāꞌtaniꞌ.
\v 20 Nā ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ; ixtacuīniꞌ Lázaro. Lāꞌ lhūhuaꞌ ixkaꞌlhī ixmactziꞌtziꞌ. Lāꞌ ixtahuiꞌla īꞌsquiꞌnīhuāꞌyan na ixtanquilhniꞌ huan rico.
\v 21 Lāꞌ xlaꞌ ixlēkaꞌscuꞌtun huan xalacpītzin pāntzi aꞌntū ixyuja de na ixmesa huan rico. Lāꞌ huan chichiꞌ īꞌsnakaniꞌ ixtziꞌtziꞌ.
\p
\v 22 ’Lāꞌ milh lakatin chiꞌchiniꞌ huan Lázaro nīlh, lāꞌ huan ángeles talēꞌlh nac aꞌkapūn. Nā aꞌntzaꞌ ixuīꞌ Abraham. Nā huan rico nīlh lāꞌ māꞌcnūca.
\p
\v 23 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixpātīniꞌmāꞌ huan rico nac pūpātīn, talacayāhualh lāꞌ cālaktzīꞌlh Abraham lāꞌ Lázaro ixtuꞌcaꞌn.
\v 24 Lāꞌ tuncan taꞌsalh lāꞌ hualh: “Quintātaꞌ Abraham, caquilakalhuꞌmaꞌ lāꞌ camaꞌcataꞌ Lázaro para que camojōlh nac xcān kantin ixmakspulh lāꞌ camāskeꞌhuiꞌhuīꞌlh quisīꞌmaꞌkāꞌt porque lej icpātīniꞌmāꞌ na ixlaclhniꞌ lamanaꞌ”.
\p
\v 25 ’Lāꞌ Abraham huanilh: “Quiꞌoꞌkxaꞌ, capāstacti xaꞌnca que huiꞌx lej tzey aꞌnīꞌniꞌn na minquilhtamacuj lāꞌ Lázaro tūꞌ tzey aꞌnīꞌniꞌlh. Lāꞌ chuhuaꞌj xlaꞌ mākoꞌxamixīmāꞌca huāꞌtzāꞌ lāꞌ huiꞌx pātīniꞌpāꞌt aꞌntzaꞌ.
\v 26 Lāꞌ huampala aꞌnan lakatin kaꞌtlaꞌ cāꞌpūtatonkopūn aꞌntū quincāmāꞌkapitziyāniꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌntīn taꞌaꞌncuꞌtun aꞌntzaꞌ tūlalh catitaꞌaꞌlh lāꞌ nīn xalanīꞌn aꞌntzaꞌ tūlalh catitamilh āꞌtzāꞌ”.
\p
\v 27 ’Lāꞌ tuncan huan rico hualh: “Quintātaꞌ Abraham, icsquiꞌniyāniꞌ que camaꞌcapi Lázaro na ixchic quintātaꞌ
\v 28 para nacāhuani kalhaquitzis quintāꞌtimīn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌnchaꞌcus. Lāꞌ chuntzaꞌ xlacaꞌn tūꞌ catitatanūlh nac huāꞌmāꞌ pūpātīn”.
\p
\v 29 ’Lāꞌ Abraham huanilh: “Xlacaꞌn takaꞌlhītzaꞌ aꞌntū tzoꞌkli huan Moisés lāꞌ huan profetasnaꞌ. Cuenta catatlahualh ūꞌtzaꞌ”.
\v 30 Lāꞌ huan rico kalhtīniꞌlh: “Stuꞌncuaꞌ. Uꞌtzaꞌ iccaꞌtzī pero palh ixcālakaꞌlh kalhatin aꞌntī nīnīꞌttzaꞌ, ixtaxtāpalīlh ixtapāstacnaꞌcaꞌn”.
\v 31 Lāꞌ Abraham huanilh: “Palh tūꞌ cuenta tatlahua aꞌntū tzoꞌkli huan Moisés lāꞌ huan profetasnaꞌ, nīn tūꞌ catitakalhlakaꞌīꞌlh aꞌyuj ixcālakaꞌlh aꞌntī lakahuanchokonīꞌt de na ixlaclhniꞌcaꞌn nīnīꞌn”.
\c 17
\s Pōꞌktu aꞌnan aꞌntīn talaclēꞌn
\r Mt. 18.6‑7, 21‑22; Mr. 9.42
\p
\v 1 Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Pōꞌktu aꞌnan catūhuā aꞌntū nacāmātonkopū tachiꞌxcuhuīꞌt, pero xānti tala xlacaꞌn aꞌntīn tamātonkopū āꞌmakapitzīn lāꞌ tamātlahuī talaclēꞌiꞌ.
\v 2 Mejor ixpixchīꞌhuaꞌcaꞌca lakatin chihuix lāꞌ ixmacāꞌnca nac mar, lāꞌ tūꞌ ixmātonkopūlh nīn kalhatin aꞌntī tzucumāꞌcus kalhlakaꞌīꞌ.
\v 3 Cuenta catlahuaꞌtit.
\p ’Palh mintāꞌtin tlahuaniꞌnīꞌtaꞌniꞌ aꞌntūn tūꞌ tzey, nahuaniꞌyaꞌ. Lāꞌ palh xlaꞌ puhuan que tūꞌ tzey aꞌntū tlahualh, namāsputūnuꞌniꞌyaꞌ.
\v 4 Lāꞌ namāsputūnuꞌniꞌyaꞌ aꞌyuj lakatin chiꞌchiniꞌ maktojon catlahualh tūn tūꞌ tzey lāꞌ maktojon nalakmināniꞌ nahuaniyāniꞌ: “Tūꞌ tzey quit, lāꞌ tūꞌ āꞌmaktin ictitlahualh”. 
\s Aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ takaꞌlhī līmāpaꞌksīn
\p
\v 5 Huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn tahuanilh huan Jesús:
\p ―Caquilāmaktāyauj para que āꞌchulāꞌ naꞌickalhlakaꞌīꞌyāuj. 
\p
\v 6 Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ cāhuanilh:
\p ―Palh ixkalhlakaꞌīꞌtit, aꞌyuj macstiꞌnaꞌj, ixuaniꞌtit huanyā quiꞌhuiꞌ: “Catatampuꞌlhuꞌ lāꞌ capit tāyaꞌyaꞌ nac mar”. Lāꞌ chuntzaꞌ huan quiꞌhuiꞌ ixtlahualh.
\s Ixlītlōt aꞌntī tasācuaꞌ
\p
\v 7 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Palh huiꞌx ixkaꞌlhiꞌ kalhatin mintasācuaꞌ aꞌntī scujnīꞌttzaꞌ tintacuj lāꞌ ixtaspiꞌtli na minchic, tūꞌ catihuaꞌniꞌ: “Catanuꞌ, cahuāꞌyaꞌ”.
\v 8 Chōꞌla nahuaniꞌyaꞌ: “Cacāxtlahuaꞌ quilīhuaꞌt lāꞌ pūꞌla naquimāꞌhuīꞌyaꞌ quit. Aꞌcalīstān nahuāꞌyaꞌnaꞌ huiꞌx”.
\p
\v 9 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ mintasācuaꞌ natlahuakōꞌ ixlītlōt, tūꞌ catihuaꞌniꞌ nīn pāxcatcaꞌtzī como xlaꞌ tasācuaꞌ. 
\v 10 Lāꞌ chuntzaꞌ huiꞌxinaꞌn, aꞌxniꞌcaꞌ tlahuakōꞌyāꞌtit ixlīhuāk ixtapuhuān Dios, nahuanāꞌtit: “Tūꞌ maclacasquiꞌn naquincāhuaniyāniꞌ pāxcatcaꞌtzī como xmān ictlahuáuj quilītlōtcaꞌn”.
\s Jesús cāmātzeyīlh kalhacāuj aꞌntī ixtamasniꞌmāꞌna ixquinītcaꞌn
\p
\v 11 Aꞌxniꞌcaꞌ ixaꞌmāꞌcus nac Jerusalén, Jesús tētaxtulh lacalhūhuaꞌ cāꞌlacchicniꞌ xalaꞌ nac Samaria lāꞌ Galilea. 
\v 12 Aꞌxniꞌcaꞌ ixtapajtzūtēlhatzaꞌ lakatin cāꞌlacchicniꞌ, kalhacāuj chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtamasmāꞌna ixquinītcaꞌn tataxtulh para natapāxtoka. Lāꞌ makat tatāyalh xlacaꞌn 
\v 13 lāꞌ lej palhaꞌ tahualh:
\p ―¡Jesús, Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, caquilālakalhuꞌmauj! 
\p
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cālaktzīꞌlh, cāhuanilh:
\p ―Capintit cāmāsuꞌniꞌyāꞌtit mimacniꞌcaꞌn huan curasnaꞌ. 
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xlacaꞌn ixtaꞌaꞌmāꞌnacus nac tej, talaktzīꞌlh ixmacniꞌcaꞌn que tzeytzaꞌ ixtahuanīꞌt.
\v 15 Lāꞌ kalhatin de xlacaꞌn, aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh que ixtzeyanīꞌttzaꞌ, taspiꞌtli mācāꞌtanītēlha Dios. 
\v 16 Tatzokostaniꞌlh Jesús para namaxquīꞌ pāxcatcaꞌtzī. Lāꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ xalaꞌ nac Samaria ixuanīꞌt. 
\v 17 Lāꞌ tuncan Jesús hualh:
\p ―¿Chu tūꞌ kalhacāuj aꞌntī tatzeyalh? ¿Aꞌchīꞌ tūꞌ tamilh huan makapitzīn kalhanaꞌjās?
\v 18 ¿Chā xmān huāꞌmāꞌ samaritano taspiꞌtli para naquimaxquīꞌ pāxcatcaꞌtzī?
\p
\v 19 Lāꞌ tuncan huanilh huan chiꞌxcuꞌ:
\p ―Catāquiꞌ lāꞌ catlāꞌhuaꞌ. Tzeyanīꞌtaꞌ como kalhalakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. 
\s Aꞌnchī nachin ixlīmāpaꞌksīn Dios
\r Mt. 24.23‑28, 36‑41
\p
\v 20 Lāꞌ huan fariseosnuꞌ takalhasquiꞌnīlh Jesús:
\p ―¿Lhachūnīn nala que nacāmāpaꞌksīkōꞌ Dios tachiꞌxcuhuīꞌt? 
\p Lāꞌ xlaꞌ cākalhtīlh:
\p ―Aꞌnchī Dios cāmāpaꞌksīkōꞌ, tūꞌ tasuꞌyu.
\v 21 Tūla catihuanca: “Aꞌhuī”, o “Aꞌhuiꞌlachaꞌ”. Ixlīmāpaꞌksīn Dios huīꞌtzaꞌ na ixaꞌclhcunuccaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. 
\p
\v 22 Lāꞌ tuncan cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huiꞌxinaꞌn lej nalaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit aꞌnchī namāpaꞌksīniꞌn huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Nalaktzīꞌncuꞌtunāꞌtit aꞌyuj xmān lakatin chiꞌchiniꞌ. Lāꞌ tūꞌ catilaktzīꞌntit. 
\v 23 Lāꞌ nacātahuaniyāniꞌ: “Aꞌhuīꞌ”, o “Aꞌhuiꞌlachaꞌ”. Pero tūꞌ tipināꞌtit lāꞌ tūꞌ tistālaniꞌyāꞌtit.
\v 24 Huaꞌchi tasuꞌyu lakatin makliꞌpniꞌ aꞌnchī palaj xkaka nac aꞌkapūn, chuntzaꞌ nala aꞌxniꞌcaꞌ namin quilacchiꞌchiniꞌ lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 25 Pūꞌla lej naꞌicpātīniꞌn lāꞌ naquintalakmakaꞌn xalanīꞌn huāꞌmāꞌ quilhtamacuj.
\p
\v 26 ’Lāꞌ huaꞌchi pātleꞌkelh aꞌxniꞌcaꞌ ixuīꞌcus Noé, nā chuntzaꞌ nala aꞌxniꞌcaꞌ namin quilacchiꞌchiniꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 27 Ixtahuāꞌyan lāꞌ ixtatapūchahua lāꞌ ixtamāstāꞌmāꞌna ixtzuꞌmaꞌjātcaꞌn para natatapūchahua hasta aꞌxniꞌcaꞌ huan chiꞌchiniꞌ aꞌntū pūtanūlh Noé nac barco. Lāꞌ huan lakuat milh lāꞌ tanīkōꞌlh.
\v 28 Nā chuntzaꞌ pātleꞌkelh aꞌxniꞌcaꞌ ixuīꞌcus Lot; ixtahuāꞌyamāꞌna lāꞌ ixtakoꞌtnumāꞌna; ixtatamāhuanaꞌmāꞌna lāꞌ ixtastāꞌnamāꞌna; ixtachaꞌnānaꞌn lāꞌ ixtatlahua ixchiccaꞌn.
\v 29 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Lot taxtulh de huan cāꞌlacchicniꞌ Sodoma, yujli macscut lāꞌ azufre de nac aꞌkapūn lāꞌ cāmaknīkōꞌlh ixlīhuākcaꞌn.
\p
\v 30 ’Huaꞌchi aꞌxniꞌcaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌcus Lot lāꞌ Noé, chuntzaꞌ nala aꞌxniꞌcaꞌ naꞌiccātasuꞌniꞌyāniꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Tachiꞌxcuhuīꞌt tūꞌ tapuhuan palh palaj naꞌicmimpala.
\p
\v 31 ’Aꞌxniꞌcaꞌ namin huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ, aꞌntī huīꞌ kēpūn lāꞌ kaꞌlhī ixmaclacasquiꞌ na ixchakān ixchic, tūꞌ catitanūlh para namāxtu. Lāꞌ aꞌntī scujmāꞌchaꞌ na ixāꞌtacuxtu, tūꞌ catitaspiꞌtli na ixchic para natē catūhuā.
\v 32 Capāstactit aꞌntū pātleꞌkeniꞌlh ixpuscāt Lot. 
\v 33 Aꞌntī māpūtaxtūcuꞌtun ixlīcaꞌtzīn, tūꞌ catipāstacli aꞌntū aꞌnan nac cāꞌquilhtamacuj. Lāꞌ aꞌntī xmān pāstaca aꞌntū aꞌnan nac cāꞌquilhtamacuj, xlaꞌ tūꞌ catipūtaxtulh.
\p
\v 34 ’Iccāhuaniyāniꞌ que huanmāꞌ tzīꞌsa kalhatuꞌ natalhtata nac lakatin xtiꞌcat, lāꞌ Dios nalēꞌn kalhatin lāꞌ namāchoko kalhatin.
\v 35 Lāꞌ kalhatuꞌ puscan natasquiti pajatzu, lāꞌ Dios nalēꞌn kalhatin lāꞌ namāchoko kalhatin.
\v 36 Lāꞌ kalhatuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn natascuja ixtuꞌcaꞌn nac cāꞌtacuxtu, lāꞌ Dios nalēꞌn kalhatin lāꞌ namāchoko kalhatin ―hualh Jesús.
\p
\v 37 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ takaxmatli huāꞌmāꞌna tachihuīn, huan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn takalhasquiꞌnīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, lāꞌ ¿lhachūnīn napātleꞌke huāꞌmāꞌ? 
\p Lāꞌ xlaꞌ cākalhtīlh:
\p ―Chuxalhā napātleꞌke, huaꞌchi huan chūꞌniꞌ tatakēstoka chuxalhā aꞌnan ixlīhuaꞌtcaꞌn.
\c 18
\s Huan lakapūt lāꞌ huan juez
\p
\v 1 Jesús cāhuanilh catūhuā aꞌntū lītalacastuca para nacāmāsuꞌniꞌ que lakalīyān natakalhtōꞌkaꞌ lāꞌ tūꞌ maktin catilakachāꞌniꞌlh.
\v 2 Cāhuanilh:
\p ―Ixuīꞌ nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ kalhatin juez. Tūꞌ ixaꞌcnīniꞌniꞌ Dios lāꞌ nīn cuenta ixcātlahua aꞌntī ixtaputza justicia.
\v 3 Chu aꞌntzaꞌ huanmāꞌ cāꞌlacchicniꞌ ixuīꞌ kalhatin lakapūt. Lakalīyān ixaꞌn laktzīꞌn huan juez para natlahuaniꞌcan lakatin justicia ixpālacata ixtāꞌcaꞌtza. 
\v 4 Lāꞌ ixlīmaklhūhuaꞌtzaꞌ huan juez tūꞌtzaꞌ tlahuaniꞌcuꞌtulh justicia. Lāꞌ āꞌcalīstān puhualh: “Aꞌyuj tūꞌ icaꞌcnīniꞌniꞌ Dios lāꞌ tūꞌ cuenta ictlahua aꞌyuj taputza justicia, 
\v 5 pero como huāꞌmāꞌ lakapūt quimājiclhuīꞌlhtzaꞌ, naꞌictlahuaniꞌ justicia, para que tūꞌtzaꞌ camilh quimājiclhuīꞌ”. 
\p
\v 6 Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Jesús hualh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit aꞌntū tlahualh huan juez aꞌyuj tūꞌ tzey ixuanīꞌt.
\v 7 Lāꞌ āꞌchulāꞌ nacālīmaktāya Dios xlacaꞌn aꞌntī cālacsacnīꞌt aꞌntī lakalīyān lāꞌ tintascac tasquiꞌniꞌ. Lāꞌ ¿chu natakoxī nacāmaktāya?
\v 8 Iccāhuaniyāniꞌ que palaj nacālīmaktāyayāniꞌ. Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicmimpala, ¿chā naꞌickaksa nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌ lāꞌ tasquiꞌniꞌmāꞌna Dios lakalīyān? 
\s Huan fariseo lāꞌ huan mātāꞌjīniꞌ de impuestos
\p
\v 9 Jesús cāhuanipā catūhuā aꞌntū lītalacastuca para aꞌntī tapuhuan que xlacaꞌn xalactzey lāꞌ talakmakaꞌn āꞌmakapitzīn. Hualh:
\p
\v 10 ―Kalhatuꞌ chiꞌxcuhuīꞌn taꞌaꞌlh nac lītokpān para natakalhtōꞌkaꞌ. Lāꞌ kalhatin de xlacaꞌn fariseo ixuanīꞌt, lāꞌ āꞌkalhatin mātāꞌjīniꞌ de impuestos ixuanīꞌt. 
\v 11 Lāꞌ huan fariseo tāyalh kalhtōꞌkaꞌ chuntzaꞌ: “Dios, icmaxquīꞌyāniꞌ pāxcatcaꞌtzī porque quit tūꞌ huaꞌchi āꞌmakapitzīn. Tūꞌ ickaꞌlhānaꞌnīꞌt. Tūꞌ ictampiꞌlhīniꞌnīꞌt. Lāꞌ quit tūꞌ icmakpuscātīniꞌn. Lāꞌ nīn quit huaꞌchi huāꞌmāꞌ mātāꞌjīniꞌ de impuestos.
\v 12 Quit tūꞌ icuāꞌyan lakatuꞌ chiꞌchiniꞌ nac lakatin semana, lāꞌ de aꞌntū ickaꞌlhī icmāstāꞌ ixlīhuāk aꞌntū maclacasquiꞌn para quilēꞌksajnaꞌ”.
\p
\v 13 ’Lāꞌ xtunc hualh huan mātāꞌjīniꞌ. Xlaꞌ makat tāyalh. Lāꞌ tūꞌ ixtalacayāhuacuꞌtun, nīn ixtaquilhpūqui pero ixcuꞌxatucscan lāꞌ ixuan: “¡Dios, caquilakalhuꞌmaꞌ porque quit tūꞌ tzey!”
\p
\v 14 ’Lāꞌ iccāhuaniyāniꞌ que huāꞌmāꞌ mātāꞌjīniꞌ xalacuan tasuꞌyu na ixlacapūn Dios lāꞌ huan fariseo tūꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌntī kaꞌtlaꞌjcaꞌtzī, xlaꞌ namāmāxanīꞌcan. Lāꞌ aꞌntī tūꞌ kaꞌtlaꞌjcaꞌtzī, ūꞌtzaꞌ naꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan. 
\s Jesús cāsicuaꞌlanālīlh huan lakskaꞌtāꞌn
\r Mt. 19.13‑15; Mr. 10.13‑16
\p
\v 15 Nā cālīminiꞌca camanaꞌ Jesús para que ixcāꞌaꞌcpūxaꞌmalh. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn, talacaquilhnīlh aꞌntī ixtalīmin.
\v 16 Lāꞌ Jesús cāmātaꞌsīlh huan camanaꞌ lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Cacāmakxtektit huan camanaꞌ caquintalakmilh lāꞌ tūꞌ cacāmāmakchuyīꞌtit como huan aꞌntī natatapaꞌksī con Dios aꞌnlhā māpaꞌksīniꞌn, xlacaꞌn aꞌntī naquintalīpāhuan huaꞌchi huan tamāꞌna camanaꞌ.
\v 17 Ixlīstuꞌncuaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que aꞌntīn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌ ixtachihuīn Dios huaꞌchi lakskaꞌtāꞌn takalhlakaꞌīꞌ, tūꞌ maktin catitatanūlh aꞌnlhā māpaꞌksīniꞌn Dios.
\s Huan oꞌkxaꞌ aꞌntī rico tāꞌchihuīnaꞌlh Jesús
\r Mt. 19.16‑30; Mr. 10.17‑31
\p
\v 18 Kalhatin de huan xanapuxcuꞌnuꞌ kalhasquiꞌnīlh Jesús: 
\p ―Tzeyā Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ huiꞌx. ¿Tuchū naꞌictlahua para naꞌickaꞌlhī quinquilhtamacuj para pōꞌktu?
\p
\v 19 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ quihuaniꞌyaꞌ palh tzey quit? Xmān kalhatin aꞌntī xatzey lāꞌ ūꞌtzaꞌ māniꞌ aꞌntī Dios.
\v 20 Huiꞌx caꞌtzīyaꞌ ixlīmāpaꞌksīn Dios aꞌntū huan chuntza:
\q Tūꞌ timakpuscātīniꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ timaknīniꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ tikaꞌlhānaꞌnaꞌ.
\q Tūꞌ tilīchiꞌhuīnaꞌnaꞌ nīn kalhatin.
\q Cacāꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ mintātaꞌ lāꞌ mintzīꞌt.
\p
\v 21 Lāꞌ huan chiꞌxcuꞌ kalhtīlh:
\p ―Huāk huāꞌ tamāꞌnaꞌ ictlōkentaxtūkōꞌnīꞌttzaꞌ desde quilītiꞌnaꞌj.
\p
\v 22 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ kaxmatli huāꞌmāꞌ, Jesús huanilh: 
\p ―Xmān lakatin catūhuā tisputniꞌyāniꞌ aꞌntū natlahuaꞌyaꞌ. Caquīstāꞌkōꞌj huāk aꞌntū kaꞌlhīꞌyaꞌ lāꞌ nacāmālacpitziniꞌyaꞌ huan tumīn huan pobresniꞌ lāꞌ nakaꞌlhīꞌyaꞌ aꞌnchī rico nalīlaꞌyaꞌ nac aꞌkapūn. Lāꞌ āꞌcalīstān caquintāꞌpi, aꞌyuj napātīniꞌnaꞌ.
\p
\v 23 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan chiꞌxcuꞌ kaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, lej līlakaputzalh como lej rico ixuanīꞌt.
\p
\v 24 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús laktzīꞌlh aꞌnchī lej ixlakaputza, huanilh:
\p ―Lej jicslīhuaꞌ natatapaꞌksī con Dios xlacaꞌn aꞌntī lej ricosnuꞌ.
\v 25 Tūꞌ lej jicslīhuaꞌ natanū lakatin camello na ixtaniꞌ līxtokon. Más jicslīhuaꞌ natanū kalhatin rico aꞌnlhā māpaꞌksīniꞌn Dios.
\p
\v 26 Lāꞌ aꞌntīn takaxmatli huāꞌmāꞌ tahualh:
\p ―Lāꞌ ¿tichūn tzē māpūtaxtūcan?
\p
\v 27 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Huan chiꞌxcuhuīꞌn tūlalh catitatlahualh nīn tuntūꞌ para natalīpūtaxtu; xmān Dios tzē nacāmāpūtaxtū. 
\p
\v 28 Lāꞌ Pedro huanilh:
\p ―Quinaꞌn icmakxtekkōꞌuj ixlīhuāk lāꞌ iccāstālaniꞌmāꞌniꞌ. 
\p
\v 29 Lāꞌ tuncan Jesús cākalhtīlh:
\p ―Stuꞌncua aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Aꞌnan aꞌntī nataꞌaꞌkxtekuiꞌlī ixchiccaꞌn o ixtātaꞌcaꞌn lāꞌ ixtzīꞌtcaꞌn o ixtāꞌtimīncaꞌn o ixpuscātcaꞌn o ixcamanaꞌcaꞌn para nataꞌaꞌkahuānaꞌniꞌ Dios.
\v 30 Xlacaꞌn āꞌchulāꞌ natakaꞌlhī nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj, lāꞌ natakaꞌlhī ixquilhtamacujcaꞌn para pōꞌktu aꞌnlhā Dios māpaꞌksīniꞌn.
\s Huampala Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh que nanī
\r Mt. 20.17‑19; Mr. 10.32‑34
\p
\v 31 Jesús cāmātaꞌsīlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Aꞌmāꞌnauj nac Jerusalén aꞌnlhā natlōkentaxtūkōꞌcan ixlīhuāk aꞌntū talītzoꞌkli huan profetasnaꞌ por quimpālacata quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\v 32 Lāꞌ naquimacamāstāꞌcan con aꞌntīn tūꞌ israelitas lāꞌ naquintalakapala lāꞌ naquintalakmakaꞌn lāꞌ naquintalakachojmanī. 
\v 33 Naquintakēsnoka lāꞌ āꞌcalīstān naquintamaknī. Lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ naꞌiclakahuanchoko. 
\p
\v 34 Lāꞌ huan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn nīn tuntūꞌ tamāchekxīlh de huāꞌmāꞌ, nīn ixtacaꞌtzī aꞌntū ixlīchihuīnaꞌmāꞌ porque huaꞌchilh xatatzēꞌkniꞌ aꞌntū ixcāhuanimāꞌ. 
\s Jesús mālacahuānīlh kalhatin lakatzīꞌn xalaꞌ nac Jericó
\r Mt. 20.29‑34; Mr. 10.46‑52
\p
\v 35 Aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixchāꞌmāꞌtzaꞌ huan cāꞌlacchicniꞌ Jericó, ixuīꞌ kalhatin lakatzīꞌn na ixpāxtūn tej. Iꞌsquiꞌnīhuāꞌyahuīꞌ.
\v 36 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixkaxmata tētaxtumāꞌca, ixkalhasquiꞌnīniꞌn tichū ixpātleꞌkemāꞌ.
\v 37 Huanica que Jesús xalaꞌ nac Nazaret ixpātleꞌkemāꞌ. 
\v 38 Lāꞌ tuncan taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―¡Jesús! ¡Huiꞌx ixtāꞌnat David aꞌntī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj! ¡Caquilakalhuꞌmaꞌ!
\p
\v 39 Aꞌntī ixtapūꞌlaniꞌnīꞌt Jesús taquilhnīlh huan lakatzīꞌn para que ixquilhcaꞌcslalh, pero xlaꞌ āꞌchulāꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―¡Huiꞌx ixtāꞌnat David aꞌntī xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj! ¡Caquilakalhuꞌmaꞌ!
\p
\v 40 Lāꞌ tuncan Jesús tāyalh lāꞌ hualh calīminiꞌca. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ pajtzu ixlakayātzaꞌ, kalhasquiꞌnīlh: 
\p
\v 41 ―¿Tuchū lacasquiꞌnaꞌ que naꞌictlahuaniꞌyāniꞌ? 
\p Lāꞌ huan lakatzīꞌn kalhtīlh:
\p ―Māpaꞌksīniꞌ, caquimāꞌlacahuāꞌnīꞌpalaꞌ.
\p
\v 42 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―¡Calacahuāꞌnaꞌ! Tzeyanīꞌtaꞌ como kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. 
\p
\v 43 Lāꞌ tuncan huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus lacahuānaꞌlh huan lakatzīꞌn. Lāꞌ stālaniꞌlh Jesús, mācāꞌtanītēlha Dios. Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ lāꞌ nā xlacaꞌn tamācāꞌtanīlh Dios ixlīhuākcaꞌn. 
\c 19
\s Jesús lāꞌ Zaqueo
\p
\v 1‑2 Ixuīꞌ kalhatin rico; ixtacuīniꞌ Zaqueo. Lāꞌ xapuxcuꞌ ixuanīꞌt de huan mātāꞌjīniꞌnīꞌn impuestos. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixtētaxtumāꞌ nac Jericó, aꞌntzaꞌ ixuīꞌ Zaqueo.
\p
\v 3 Huāꞌmāꞌ Zaqueo ixlaktzīꞌncuꞌtun Jesús para que ixlakapasli pero tūla ixlaktzīꞌn Jesús como lej aꞌctzinaꞌj chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixaꞌnan.
\v 4 Lāꞌ tuncan tatuꞌjnunpūꞌlalh aꞌnlhā natētaxtu Jesús lāꞌ tōꞌcaꞌlh nac aꞌkatin kaꞌtlaꞌ quiꞌhuiꞌ aꞌntū huanican sicómoro para que tzē nalaktzīꞌn.
\v 5 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixpātleꞌkemāꞌ aꞌntzaꞌ, talacayāhualh lāꞌ huanilh Zaqueo:
\p ―Lacapalh cayujti porque chuhuaꞌj naꞌictachoko na minchic.
\p
\v 6 Lāꞌ Zaqueo lacapalh yujli lāꞌ līpāxūj lēꞌlh Jesús na ixchic.
\p
\v 7 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh huāꞌmāꞌ, ixlīhuākcaꞌn tatzuculh talīchihuīnaꞌn lāꞌ talāhuanilh que Jesús ixaꞌnīꞌt tachoko na ixchic aꞌntīn tūꞌ tzey.
\v 8 Lāꞌ āꞌcalīstān Zaqueo tāyalh lāꞌ huanilh Jesús: 
\p ―Chuhuaꞌj, naꞌiccāmaxquīꞌ iꞌtāt aꞌntū ickaꞌlhī huan pobresniꞌ. Lāꞌ palh xaꞌiccāꞌaꞌkxokomaklhtīnīꞌt āꞌmakapitzīn, naꞌiccāmaxquīꞌ maktāꞌtiꞌ ixlaktapalh. 
\p
\v 9 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Chuhuaꞌj pūtaxtunīꞌtaꞌ porque kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ aꞌnchī Abraham kalhlakaꞌīꞌlh. Nā xalanīꞌn na minchic tapūtaxtunīꞌt.
\v 10 Lāꞌ quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn icmilh iccāputza aꞌntīn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌ para naꞌiccāmāsuꞌniꞌ aꞌnchī nacālīmāpūtaxtūcan.
\s Lakacāuj tumīn
\p
\v 11 Aꞌxniꞌcaꞌ ixtakaxmatmāꞌna aꞌntū ixcāhuanimāꞌ Jesús, xlaꞌ cāhuanilh aꞌntū lītalacastuca. Como ixtatapajtzūmāꞌna nac Jerusalén, xlacaꞌn tapuhualh que palaj natasuꞌyu aꞌnchī Dios namāpaꞌksīniꞌn nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. 
\v 12 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ lāꞌ xlaꞌ tūꞌ chu catihuāyā chiꞌxcuꞌ. Lāꞌ ixaꞌmāꞌ makat nac lakatin tiꞌyaꞌt aꞌnlhā nalīhuiꞌlīcan iꞌxlīrey lāꞌ āꞌcalīstān nataspiꞌtpala. 
\v 13 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixaꞌmāꞌcus, cāmākextimīlh kalhacāuj ixtasācuaꞌ lāꞌ aꞌcxtim cāmaxquīꞌlh lhūhuaꞌ tumīn chāꞌtunuꞌ de xlacaꞌn lāꞌ cāhuanilh: “Camāscujūꞌtit huāꞌ tumīn hasta aꞌxniꞌcaꞌ naꞌicmimpala”.
\p
\v 14 ’Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn ixāꞌlacchicniꞌ tūꞌ ixtalaktzīꞌncuꞌtun lāꞌ cāmāstālīca lacscujnīꞌn para natahuan: “Tūꞌ iclacasquiꞌnāuj huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ huaꞌchi rey”.
\v 15 Pero aꞌyuj, līhuiꞌlīca ixlīrey lāꞌ chuntzaꞌ taspiꞌtli na ixtiꞌyaꞌt.
\p ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chilh, cāmātaꞌsatīnīniꞌlh huan tasācuaꞌ aꞌntī ixcāmaxquīꞌnīꞌt tumīn. Ixcaꞌtzīcuꞌtun aꞌnchī ixtatlajanīꞌttzaꞌ chāꞌtunuꞌ de xlacaꞌn.
\v 16 Aꞌntī xapūꞌla aꞌlh lāꞌ hualh: “Mintumīn tlajanīꞌt makcāuj”.
\v 17 Huan rey kalhtīlh: “Lej tzey tasācuaꞌ huiꞌx, como xaꞌnca māꞌscuꞌjuꞌ aꞌyuj macstinaꞌj tumīn. Naꞌicuiꞌlīyāniꞌ milīgobernador de lakacāuj cāꞌlacchicniꞌ”.
\p
\v 18 ’Lāꞌ chāꞌmpā kalhatin lāꞌ hualh: “Mintumīn tlajanīꞌt makquitzis”.
\v 19 Lāꞌ nā kalhtīlh: “Huiꞌx nalaꞌyaꞌ milīgobernador de lakaquitzis cāꞌlacchicniꞌ”.
\p
\v 20 ’Lāꞌ tuncan kalhatin chāꞌmpā lāꞌ hualh: “Aꞌ māꞌ mintumīn. Icmāquīꞌlh nac lakatin pāyu
\v 21 porque icjicuaꞌniꞌniꞌ como huiꞌx līpalhaꞌ milīmāpaꞌksīn. Huiꞌx tēꞌyaꞌ aꞌntūn tūꞌ huiꞌlīnīꞌtaꞌ lāꞌ makalanaꞌnaꞌ aꞌnlhā tūꞌ chaꞌnānaꞌnīꞌtaꞌ huiꞌx”.
\v 22 Lāꞌ tuncan huan rey hualh: “Huiꞌx tūꞌ tzey tasācuaꞌ. Mismo mintachihuīn lēꞌksaꞌnīniꞌnāniꞌ. Huiꞌx puhuaꞌnaꞌ palh quit lej līpalhaꞌ icmāpaꞌksīniꞌn lāꞌ ictē aꞌntūn tūꞌ quit icuiꞌlīnīꞌt, lāꞌ icmakalanaꞌn aꞌnlhā tūꞌ quit icchaꞌnānaꞌnīꞌt.
\v 23 Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tūꞌ huiꞌliꞌ nac banco quintumīn? Chuntzaꞌ xaꞌicmaklhtīniꞌlh quintumīn con xaskaꞌtaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xaꞌictaspiꞌtpā na quinchic”.
\p
\v 24 ’Lāꞌ cāhuanilh aꞌntī ixtayānaꞌ: “Camaklhtītit ixtumīn lāꞌ camaxquīꞌtit aꞌntī tlajanīꞌt makcāuj”. 
\v 25 Lāꞌ tahuanilh: “Pero xlaꞌ kaꞌlhītzaꞌ makcāuj”.
\v 26 Lāꞌ huan rey kalhtīlh: “Iccāhuaniyāniꞌ más namaxquīꞌcan aꞌntī kaꞌlhī, pero aꞌntīn tūꞌ lhūhuaꞌ kaꞌlhī namaklhtīkōꞌcan aꞌntū kaꞌlhī.
\v 27 Lāꞌ quintāꞌcaꞌtzanīꞌn aꞌntīn tūꞌ quintalacasquiꞌn huaꞌchi rey, caquilīꞌtaꞌniꞌtit lāꞌ cacāmaknīꞌtit na quilacapūn”.
\s Jesús ixtanūtēlhatzaꞌ nac Jerusalén
\r Mt. 21.1‑11; Mr. 11.1‑11; Jn. 12.12‑19
\p
\v 28 Aꞌxniꞌcaꞌ huankōꞌlh huāꞌmāꞌ, Jesús tēlh ixtej para nac Jerusalén.
\v 29 Lāꞌ ixtapajtzūmāꞌnatzaꞌ nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Betfagé lāꞌ aꞌnlhā huanican Betania. Aꞌntzaꞌ pajtzu huan oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos. Lāꞌ Jesús cāmāpūꞌlīlh kalhatuꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn 
\v 30 lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Capintit huan nac cāꞌlacchicniꞌ aꞌntūn tasuꞌyu na milacapūncaꞌn. Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nachipināꞌtit, nalaktzīꞌnāꞌtit lakatin xaskaꞌtaꞌ burro aꞌntū chīꞌyāhuacanīꞌt. Nīn tintīꞌnaꞌj kētōꞌla. Caxcutit lāꞌ caquilālīminiꞌuj huāꞌtzāꞌ.
\v 31 Lāꞌ palh catīhuā nacākalhasquiꞌnīyāniꞌ: “¿Aꞌchīꞌ xcutpāꞌnaꞌntit huan burrito?” huiꞌxinaꞌn nakalhtīniꞌnāꞌtit: “Huan Māpaꞌksīniꞌ maclacasquiꞌn”.
\p
\v 32 Lāꞌ huan scaꞌtxtunuꞌnīꞌn taꞌaꞌlh lāꞌ takaksli huaꞌchi huan Māpaꞌksīniꞌ ixcāhuaninīꞌt.
\v 33 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌtzaꞌ ixtaxcutmāꞌna huan burro, huan ixtēcuꞌ cāhuanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ xcutpāꞌnaꞌntit huan burro?
\p
\v 34 Lāꞌ xlacaꞌn takalhtīniꞌlh:
\p ―Huan Māpaꞌksīniꞌ maclacasquiꞌn.
\p
\v 35 Lēꞌniꞌca Jesús tuncan lāꞌ talīkētlapalh ixluꞌxuꞌcaꞌn lāꞌ kēhuiꞌlīca Jesús huan burro.
\v 36 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús ixaꞌmāꞌtzaꞌ lacachunaꞌj, ixmāpīꞌniꞌtēlhacan luꞌxuꞌ nac tej.
\v 37 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtatapajtzūtēlhatzaꞌ aꞌnlhā laktokopūcanāchi huan nac kēstīn Olivos, tatzuculh tapāxuhua ixlīhuākcaꞌn huan aꞌntīn takalhlakaꞌīꞌlh lāꞌ ixtastālaniꞌtēlha. Lāꞌ tataꞌsalh lāꞌ tamācāꞌtanīlh Dios por ixpālacata ixlīhuāk huan lēꞌcnīn aꞌntūn talaktzīꞌlh.
\v 38 Lāꞌ ixtahuan:
\p ―¡Sicuaꞌlanālanīꞌt huan Rey aꞌntī mimāꞌ por ixlīmāpaꞌksīn Dios! ¡Līpāxūj nac aꞌkapūn! ¡Caꞌaꞌcnīniꞌniꞌca Dios! 
\p
\v 39 Lāꞌ tuncan āꞌmakapitzīn fariseosnuꞌ aꞌntī ixtayānaꞌ na ixlaclhniꞌ chiꞌxcuhuīꞌn, tahualh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, cacāquilhniꞌ aꞌntīn tastālaniꞌyāniꞌ. 
\p
\v 40 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Iccāhuaniyāniꞌ palh huāꞌ tamāꞌna nataquilhcaꞌcsla, huan chihuixniꞌ natataꞌsa.
\p
\v 41 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ pajtzutzaꞌ ixaꞌmāꞌchaꞌ, Jesús laktzīꞌlh huan cāꞌlacchicniꞌ Jerusalén lāꞌ calhualh
\v 42 lāꞌ hualh:
\p ―¡Tzey ixuanīꞌt para huiꞌxinaꞌn xalanīꞌn nac Jerusalén palh ixmāchekxīꞌtit cahuā aꞌnchī nalīpūtaxtuyāꞌtit, aꞌyuj huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ! Pero chuhuaꞌj tatzēꞌknīꞌt lāꞌ tūlalh catipūtaxtutit.
\v 43 Namin lakatin quilhtamacuj aꞌntūn tūꞌ tzey. Lāꞌ mintāꞌcaꞌtzanīꞌncaꞌn natamin natayāhua lakatin corral ixmacniꞌ mincālacchicniꞌcaꞌn lāꞌ nacātalīxtiꞌliꞌyāniꞌ lakachu.
\v 44 Lāꞌ nacātalīlakasnoꞌkāniꞌ nac tiꞌyaꞌt. Nacātamaknīkōꞌyāniꞌ milīhuākcaꞌn lāꞌ natalacpanckōꞌ lāꞌ tūꞌ catimakxtekli nīn lakatin chihuix ixaꞌcpān huan taxaka. Chuntzaꞌ nacāpātleꞌkeniꞌyāniꞌ como tūꞌ lakapastit Dios aꞌxniꞌcaꞌ cālakminiꞌ para nacāmāpūtaxtūyāniꞌ.
\s Jesús cātantlakaxtulh aꞌntī ixtastāꞌnamāꞌna nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān
\r Mt. 21.12‑17; Mr. 11.15‑19; Jn. 2.13‑22
\p
\v 45 Lāꞌ tuncan Jesús tanūlh nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān lāꞌ tzuculh cātantlakaxtu huan aꞌntī ixtastāꞌnamāꞌna lāꞌ ixtatamāhuanaꞌmāꞌna na ixtanquilhniꞌ huan lītokpān. 
\v 46 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios: “Quinchic xmān para pūkalhtōꞌkaꞌcan”. Lāꞌ huiꞌxinaꞌn tlahuapāꞌnaꞌntit huaꞌchi ixchiccaꞌn kaꞌlhānaꞌnīꞌn.
\p
\v 47 Lakalīyān Jesús ixmāsuꞌyumāꞌ nac lītokpān. Lāꞌ ixtaputzaniꞌmāꞌna aꞌnchī natalīmaknī huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley lāꞌ nā pūchihuīnaꞌnīꞌn.
\v 48 Lāꞌ tūꞌ ixtakaksniꞌ aꞌnchī natalīmaknī porque ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt skaꞌlh ixtakaxmatniꞌ. 
\c 20
\s Ixlīmāpaꞌksīn Jesús
\r Mt. 21.23‑27; Mr. 11.27‑33
\p
\v 1 Lakatin chiꞌchiniꞌ Jesús ixcāmāscaꞌtīmāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt nac lītokpān lāꞌ ixcāmāsuꞌniꞌmāꞌ aꞌnchī tzē nalīpūtaxtucan. Lāꞌ tachilh huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley nā xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas.
\v 2 Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Caquilāhuaniuj: ¿Tichū ixquilhtampān cālītlahuaꞌpāꞌt huāꞌ tamāꞌna catūhuā? ¿Tichū maxquīꞌniꞌ huāꞌmāꞌ līmāpaꞌksīn?
\p
\v 3 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā quit naꞌiccākalhasquiꞌnīyāniꞌ catūhuā. Caquilākalhtīuj: 
\v 4 ¿Tichū ixquilhtampān ixlīmāꞌkpaxīniꞌn Juan? ¿Ixquilhtampān Dios o ixquilhtampāncaꞌn tachiꞌxuhuīꞌt? Caquilākalhtīuj. 
\p
\v 5 Lāꞌ xlacaꞌn tatzuculh talacchihuīnaꞌn ixaꞌcstucaꞌn lāꞌ talāhuanilh:
\p ―¿Chichū nahuaniyāuj? Palh nahuaniyāuj que Dios māpaꞌksīlh huan Juan, naquincākalhasquiꞌnīyāniꞌ: “Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ tūꞌ kalhlakaꞌīꞌtit?”
\v 6 Lāꞌ palh nahuaniyāuj que chiꞌxcuhuīꞌn tamāpaꞌksīlh, ixlīhuākcaꞌn huan tachiꞌxcuhuīꞌt naquincātamūtaꞌlamaknīyāniꞌ como xlacaꞌn tahuan que Juan stuꞌncuaꞌ ixaꞌctaꞌsanaꞌ Dios ixuanīꞌt.
\p
\v 7 Lāꞌ chuntzaꞌ takalhtīlh que tūꞌ ixtacaꞌtzī tichū ixquilhtampān Juan ixlīmāꞌkpaxīniꞌn.
\v 8 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Nā chuntzaꞌ quit tūꞌ icticāhuaniniꞌ tichū ixquilhtampān iclītlahua huāꞌmāꞌ.
\s Huan xalaccaꞌtzancaꞌtzīnīꞌn makscujnīꞌn
\r Mt. 21.33‑44; Mr. 12.1‑11
\p
\v 9 Tuncan Jesús tzuculh cātāꞌchihuīnaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ cāhuanilh aꞌntū lītalacastuca:
\p ―Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ; chaꞌnli ixpūꞌuva. Lāꞌ āꞌcalīstān māsācuaꞌnīꞌlh ixtasācuaꞌnīꞌn lāꞌ makān aꞌlh āꞌlacatin.
\p
\v 10 ’Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ chilhtzaꞌ ixpūlaniꞌ uvas, macāꞌlh ixlacscujniꞌ na ixpūꞌuva. Aꞌlh cāsquiꞌniꞌ huan tasācuaꞌnīꞌn catamacamaxquīꞌlh huan aꞌntū tamakalanīꞌt aꞌntū ixlaꞌ ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt. Lāꞌ xlacaꞌn talacnicuiꞌlīlh huan lacscujniꞌ lāꞌ chu chuntzaꞌ māspiꞌtchokoca. 
\p
\v 11 ’Lāꞌ tuncan ixtēcuꞌ uva macāꞌmpā āꞌchatin lacscujniꞌ. Nā chuntzaꞌ tlahuaca huaꞌchi xapūꞌla; lacnicuiꞌlīca lāꞌ talakapalalh lāꞌ chu chuntzaꞌ māspiꞌtchokoca. 
\v 12 Lāꞌ ixlīmaktuꞌtun macāꞌmpā āꞌchāꞌtin. Lāꞌ nā xlaꞌ mātakāhuīꞌca lāꞌ makatzāꞌlaca.
\p
\v 13 ’Lāꞌ āꞌcalīstān huan ixtēcuꞌ tiꞌyaꞌt hualh: “¿Tuchū naꞌictlahua? Naꞌicmacāꞌn quiꞌoꞌkxaꞌ aꞌntī lej icpāxquīꞌ. Aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌncan lāsāꞌ naꞌaꞌcnīniꞌniꞌcan”. 
\v 14 Pero aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh huan oꞌkxaꞌ, huan tasācuaꞌnīꞌn talāhuanilh: “Uꞌtzaꞌ huan aꞌntī nalītachoko ixlīhuāk aꞌntū ixlaꞌ ixtātaꞌ. Camaknīuj lāꞌ chuntzaꞌ quilaꞌcaꞌn nala huan pūꞌuva”.
\v 15 Lāꞌ tamāxtulh de huan nac pūꞌuva lāꞌ tamaknīlh. 
\p Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chī puhuaꞌnāꞌtit nacātlahua huan tamāꞌna aꞌntīn tamaksācuaꞌlh?
\v 16 Naꞌaꞌn lāꞌ nacāmāsputūkōꞌ huāꞌ tamāꞌna tasācuaꞌnīꞌn lāꞌ nacāmāsācuaꞌnī huan pūꞌuva āꞌmakapitzīn xtunc tasācuaꞌnīꞌn.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt takaxmatli huāꞌmāꞌ tachihuīn, tahualh:
\p ―¡Nīn calacasquiꞌlh Dios!
\p
\v 17 Lāꞌ Jesús cālaktzīꞌlh lāꞌ hualh:
\p ―Lāꞌ ¿tuchū huanicuꞌtun aꞌntū tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios? Chuntzaꞌ huan:
\q Huan xakanaꞌnīꞌn talakmakaꞌlh huan chihuix lāꞌ māniꞌ ūꞌtzaꞌ huanmāꞌ chihuix aꞌntū más tasquiꞌnī.
\p
\v 18 Lāꞌ Jesús huampā:
\p ―Aꞌntīn tūꞌ xaꞌnca tamāchekxī quintachihuīn, xlacaꞌn huaꞌchi aꞌntīn tapūꞌaꞌkchekxlalh huan chihuix lāꞌ tatakāhuīꞌlh. Lāꞌ aꞌntīn tūꞌ takalhlakaꞌīꞌ quintachihuīn, xlacaꞌn huaꞌchi aꞌntī cāꞌaꞌklhtaꞌlalh huan kaꞌtlaꞌ chihuix lāꞌ cākaꞌnkxli lāꞌ tanīlh. 
\s Namāpalacan iximpuesto emperador
\r Mt. 21.45‑46; 22.15‑22; Mr. 12.12‑17
\p
\v 19 Huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley titachiꞌpacuꞌtulh Jesús tuncan huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ como tamāchekxīlh que xlacaꞌn ixtalītalacastuca huaꞌchi huan tasācuaꞌnīꞌn nac pūꞌuva. Pero tūꞌ tachiꞌpalh porque ixtajicuaꞌniꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 20 Lāꞌ tuncan cāmacāꞌnca maktakalhnaꞌnīꞌn aꞌntī ixtatasuꞌyu huaꞌchi tzeyā chiꞌxcuhuīꞌn para natakaxmatxtu aꞌntū tzē natalēꞌksaꞌnīniꞌn con huan gobernador lāꞌ chuntzaꞌ más tzey ixtalīmālacapūꞌlh con huan gobernador.
\v 21 Uꞌtzaꞌ talīkalhasquiꞌnīlh huāꞌmāꞌ:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iccaꞌtzīyāuj que aꞌntū huaꞌnaꞌ lāꞌ aꞌntū māsuꞌyuꞌyaꞌ ūꞌtzaꞌ xastuꞌncuaꞌ. Lāꞌ iccaꞌtzīyāuj que huiꞌx tūꞌ tlahuaꞌniꞌyaꞌ cuenta aꞌnchī talīchihuīnaꞌnāniꞌ tachiꞌxuhuīꞌt. Lāꞌ huiꞌx chu aꞌcxtim cālaktzīꞌnaꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ huiꞌx xaꞌnca māsuꞌyuꞌyaꞌ aꞌnchī Dios lacasquiꞌn.
\v 22 ¿Tuchū puhuaꞌnaꞌ ixpālacata huan aꞌntū mātaꞌjīniꞌn huan emperador romano? ¿Chā tzey palh naꞌicmāpalayāuj o tūꞌ tzey?
\p
\v 23 Lāꞌ Jesús ixcaꞌtzī que xmān ixtalīlaktzīꞌncuꞌtun lāꞌ cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ quilālīlaktzīꞌncuꞌtunāuj?
\v 24 Caquilāmāsuꞌniꞌuj huan tumīn aꞌntū līmāpalacan. ¿Tichū ixlacan tasuꞌyu huāꞌtzāꞌ nac tumīn lāꞌ tichū ixtacuīniꞌ tatzoꞌkniꞌ?
\p Lāꞌ takalhtīlh:
\p ―Ixlaꞌ huan emperador.
\p
\v 25 Lāꞌ tuncan cāhuanilh:
\p ―Camaxquīꞌtit huan emperador aꞌntū ixlaꞌ lāꞌ camaxquīꞌtit Dios aꞌntū ixlaꞌ Dios.
\p
\v 26 Lāꞌ nīn tuntūꞌ tamakkaksli aꞌntū tzē ixtalēꞌksaꞌnīniꞌlh por aꞌntū ixuan ixlacapūncaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Pero talēꞌcnīlh aꞌnchī kalhtīniꞌlh lāꞌ chuntzaꞌ tacaꞌcslalh. 
\s Aꞌnchī nala aꞌxniꞌcaꞌ nalakahuanchokopalacan
\r Mt. 22.23‑33; Mr. 12.18‑27
\p
\v 27 Aꞌcalīstān, āꞌmakapitzīn saduceosnuꞌ talakaꞌlh Jesús. Huan saduceosnuꞌ tahuan que tūꞌ catilakahuanchokoca. Chuntzaꞌ tahuanilh Jesús:
\p
\v 28 ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, huan Moisés quincāmāchokoniꞌniꞌ huāꞌmāꞌ tatzoꞌkniꞌ: Palh nanī kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī tapūchahuanīꞌttzaꞌ lāꞌ palh tūꞌ kaꞌlhī ixcaman, maclacasquiꞌn que īꞌstancu natāꞌtapūchahua huan lakapūt. Lāꞌ huan xapūꞌla oꞌkxaꞌ aꞌntī nalacatuncuī nala ixoꞌkxaꞌ huan xapuxcuꞌ aꞌntī nīnīꞌttzaꞌ.
\p
\v 29 ’Maktin huā ixtahuiꞌlānaꞌ kalhatojon lītāꞌtimīn. Huan xapuxcuꞌ tapūchahualh lāꞌ tūꞌ kaꞌlhīlh nīn kalhatin ixcaman. Chuntzaꞌ līnīlh.
\v 30 Ixlīkalhatuꞌ tāꞌtapūchahualh huan lakapūt lāꞌ chuntzaꞌ nīpā huan chiꞌxcuꞌ; nīn kalhatin ixcaman māchokolh.
\v 31 Lāꞌ ixlīkalhatuꞌtun tāꞌtapūchahuapā huan lakapūt lāꞌ nā chuntzaꞌ ixlīkalhatojon lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tanīlh; nīn kalhatin ixcamancaꞌn tamāchokolh.
\v 32 Lāꞌ āꞌcalīstān nā huan puscāt nīlh.
\v 33 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nalakahuanchokokōꞌcan, ¿tichū ixlaꞌ nala huanmāꞌ puscāt como ixkalhatojoncaꞌn tatāꞌtapūchahualh? 
\p
\v 34 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj tapūchahuacan lāꞌ tamāpūchahua ixtzuꞌmaꞌjancaꞌn.
\v 35 Lāꞌ aꞌntī natalakahuanchokopala lāꞌ natachāꞌn nac aꞌkapūn tūꞌtzaꞌ catitatapūchahualh. Lāꞌ tūꞌtzaꞌ catitalāmāpūchahualh,
\v 36 lāꞌ tūꞌtzaꞌ maktin catitanīlh. Chuntzaꞌ natala huaꞌchi ixángeles Dios. Lāꞌ natala ixcamanaꞌ Dios como talakahuanchokonīꞌt.
\v 37 Lāꞌ nā Moisés quincāmāpāstaquīyāniꞌ que huan nīnīꞌn natalakahuanchokopala, aꞌxniꞌcaꞌ tzoꞌkli ixpālacata huan pūtzinaꞌj quiꞌhuiꞌ aꞌntū ixlamamāꞌ. Aꞌntzaꞌ tatzoꞌkli que huan Māpaꞌksīniꞌ ūꞌtzaꞌ ixDios Abraham lāꞌ ixlaꞌ Isaac lāꞌ ixlaꞌ Jacob.
\v 38 Uꞌtzaꞌ huanicuꞌtun que xlacaꞌn lakahuan aꞌyuj tanīlh de makāntzaꞌ lāꞌ Dios ūꞌtza ixDioscaꞌn xalakahuan lāꞌ tūꞌ huan xanīnīꞌn. Lāꞌ Dios cālaktzīꞌn ixlīhuāk talakahuan.
\p
\v 39 Lāꞌ tuncan āꞌmakapitzīn xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley tahuanilh Jesús:
\p ―Xaꞌnca kalhtīniꞌnīꞌtaꞌ.
\p
\v 40 Lāꞌ tūꞌtzaꞌ talīhuiꞌlīlh natakalhasquiꞌnī catūhuā. 
\s Cristo ixtāꞌnat David
\r Mt. 22.41‑46; Mr. 12.35‑37
\p
\v 41 Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Chichū huancan que Cristo aꞌntī Dios huiꞌlīlh ixlīmāpūtaxtūnuꞌ ūꞌtzaꞌ ixtāꞌnat David?
\v 42 Māniꞌ David tzoꞌkli nac huan libro aꞌntū huanican Salmos:
\q Huan Māpaꞌksīniꞌ Dios huanilh quiMāpaꞌksīniꞌ: “Catahuiꞌlaꞌ na quimpāxtūcānaꞌj,
\v 43 hasta aꞌxniꞌcaꞌ naꞌiccātlajakōꞌ ixlīhuākcaꞌn mintāꞌcaꞌtzanīꞌn”.
\m
\v 44 Palh David līchihuīnaꞌlh īꞌxūꞌyātāꞌnat lāꞌ māpācuhuīlh Māpaꞌksīniꞌ, ūꞌtzaꞌ huanicuꞌtun xlaꞌ līhuaꞌcaꞌ xakaꞌtlaꞌ nala.
\s Jesús cālīꞌaꞌksaꞌlh xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley 
\r Mt. 23.1‑36; Mr. 12.38‑40; Lc. 11.37‑54
\p
\v 45 Ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt ixtakaxmatmāꞌna lāꞌ Jesús cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p
\v 46 ―Catamaktakaꞌlhtit lāꞌ tūꞌ nacātaꞌaꞌkxokoyāniꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley aꞌntīn tapūlatāꞌkchokocuꞌtun pūlhmāꞌn ixluꞌxuꞌcaꞌn huaꞌchi aꞌntī lej tacaꞌtzī. Nā talacasquiꞌn que cacātāꞌchihuīnaꞌnca lāꞌ cacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌca nac cāꞌtejen. Lāꞌ na ixlītokpāncaꞌn israelitas xlacaꞌn taputza pūtahuīꞌlh aꞌntū tahuiꞌlānaꞌ calacan lāꞌ talacasquiꞌn que cacāꞌaꞌcnīniꞌniꞌca aꞌnlhā tlahuacan cāꞌtaniꞌ.
\v 47 Lāꞌ xlacaꞌn taꞌaꞌkxokomaklhtī ixchiccaꞌn lakapūtnuꞌ lāꞌ āꞌcalīstān lej xlīt takalhtōꞌkaꞌ aꞌnlhā nacālaktzīꞌncan lāꞌ chuntzaꞌ talīꞌaꞌkxokonuꞌn. Aꞌchulāꞌ natapātīniꞌn xlacaꞌn que āꞌmakapitzīn. 
\c 21
\s Ixlēꞌksajnaꞌ huan pobre lakapūt
\r Mr. 12.41‑44
\p
\v 1 Jesús ixuīꞌcus nac lītokpān lāꞌ cālaktzīꞌlh aꞌnchī huan ricosnuꞌ ixtamojō tumīn aꞌnlhā māquīꞌcan huan tumīn aꞌntū aꞌksajcanīꞌt Dios.
\v 2 Nā laktzīꞌlh kalhatin lakapūt pobre. Mojōlh lakatuꞌ ixtumīn de cobre aꞌntūn tūꞌ lej tapala.
\v 3 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ iccāhuaniyāniꞌ que huāꞌmāꞌ pobre lakapūt māstāꞌnīꞌt aꞌntū más ixtapalh na ixlacapūn Dios que āꞌmakapitzīn
\v 4 porque huāk xlacaꞌn tamāstāꞌ aꞌntū cāꞌaꞌkatāxtūniꞌnīꞌttzaꞌ. Lāꞌ xlaꞌ aꞌyuj tūꞌ lhūhuaꞌ ixkaꞌlhī, pero māstāꞌkōꞌlh aꞌntū ixpūlatahuiꞌlh.
\s Jesús hualh que natalacpanckōꞌ huan lītokpān
\r Mt. 24.1‑2; Mr. 13.1‑2
\p
\v 5 Aꞌmakapitzīn ixtalīchihuīnaꞌmāꞌna aꞌnchī ixlītzēhuanīꞌt huan lītokpān por ixlītzēhuanīꞌt huan chihuix lāꞌ āꞌcatūhuā aꞌntū ixmāstāꞌcanīꞌt huaꞌchi lēꞌksajnaꞌ.
\v 6 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ catitachokolh nīn lakatin chihuix nac taxaka. Ixlīhuākcaꞌn natapanckōꞌ lāꞌ huan taxaka nalacla.
\s Naꞌaꞌnan lakaꞌtlaꞌn lēꞌcnīn aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nasputa huāꞌmāꞌ quilhtamacuj
\r Mt. 24.3‑28; Mr. 13.3‑23
\p
\v 7 Lāꞌ tuncan takalhasquiꞌnīlh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, ¿lhāchūnīn natala huāꞌ tamāꞌna? ¿Chichū naꞌiclīcaꞌtzīyāuj palh palaj napātleꞌke? 
\p
\v 8 Lāꞌ Jesús hualh:
\p ―Catamaktakaꞌlhtit lāꞌ tūꞌ nacātaꞌaꞌkxokoyāniꞌ como lhūhuaꞌ chiꞌxcuhuīꞌn natahuan palh takaꞌlhī quilīmāpaꞌksīn. Lāꞌ chāꞌtunuꞌ natahuan: “Quit Cristo aꞌntī Dios lacsacuiꞌlīlh”. Lāꞌ natahuampala: “Chuhuaꞌj chilhtzaꞌ huan ixlacchiꞌchiniꞌ Cristo lāꞌ xlaꞌ Dios lacsacuiꞌlīlh”. Pero tūꞌ tistālaniꞌyāꞌtit.
\v 9 Lāꞌ nakaxpaꞌtāꞌtit aꞌnchī sāꞌnan pajtzu aꞌnlhā tlahuamāꞌca guerra lāꞌ nacātamācaꞌtzīnīyāniꞌ aꞌnchīn tatāꞌkaquīꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Tūꞌ tijicuaꞌnāꞌtit como huāꞌmāꞌ pūꞌla napātleꞌke lāꞌ āꞌcalīstān nasputa huāꞌ quilhtamacuj.
\p
\v 10 Lāꞌ cāhuanipā:
\p ―Lakatin gobierno natlajacuꞌtun āꞌlakatin lāꞌ kalhatin māpaꞌksīniꞌ natlajacuꞌtun āꞌkalhatin.
\v 11 Lāꞌ palhaꞌ naxpipi huan tiꞌyaꞌt lāꞌ chuxalhā nala tatziꞌncsta lāꞌ taꞌjatatnaꞌ. Lāꞌ lej lījicuaꞌ aꞌntū natatasuꞌyunuꞌn nac aꞌkapūn lāꞌ lej lakaꞌtlaꞌ lēꞌcnīn. 
\p
\v 12 ’Pero pūꞌla nacātachiꞌpayāniꞌ huiꞌxinaꞌn lāꞌ nacātamāpātīnīyāniꞌ. Nacātalēꞌnāniꞌ nac lītokpān para natlahuacan justicia, lāꞌ nacātamānūyāniꞌ nac pūlāchīꞌn lāꞌ nacātalēꞌnāniꞌ ixlacapūncaꞌn reyes lāꞌ gobernadores porque quilākalhlakaꞌīꞌyāuj. 
\v 13 Chuntzaꞌ tzē naquilālīchihuīnaꞌnāuj.
\v 14 Calīhuiꞌlīꞌtit que tūꞌ nacāpātaꞌlayāniꞌ aꞌnchī nalītamaktāyayāꞌtit,
\v 15 como quit naꞌiccāmāsuꞌniꞌyāniꞌ tachihuīn lāꞌ naꞌiccāmaxquīꞌyāniꞌ tapāstacnaꞌ lāꞌ chuntzaꞌ mintāꞌcaꞌtzacaꞌn tūꞌ caticātatlajaniꞌ nīn catitāꞌlāhuaꞌnitit.
\p
\v 16 ’Lāꞌ huiꞌxinaꞌn nacātamacamāstāꞌyāniꞌ mintātaꞌcaꞌn lāꞌ mintzīꞌtcaꞌn lāꞌ mintāꞌtimīncaꞌn lāꞌ mintalakapasniꞌcaꞌn lāꞌ miꞌamigoscaꞌn. Aꞌmakapitzīn de huiꞌxinaꞌn nacātamaknīyāniꞌ. 
\v 17 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt nacātacaꞌtzalaktzīꞌnāniꞌ lāꞌ xmān por quimpālacata,
\v 18 pero tūꞌ caticāyujniꞌniꞌ nīn kentin miyaꞌjcaꞌn. 
\v 19 Calīhuiꞌlīꞌtit natāyaniꞌyāꞌtit lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ napātleꞌkekōꞌ, nakaꞌlhīyāꞌtit minquilhtamacujcaꞌn. 
\p
\v 20 ’Aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit Jerusalén lītamacxtiꞌliꞌnīꞌt soldados, nacaꞌtzīyāꞌtit que palaj nalactlahuacan huan cāꞌlacchicniꞌ.
\v 21 Tuncan maclacasquiꞌn que natatzāꞌla hasta nac oꞌkspūꞌn xlacaꞌn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ nac estado de Judea. Lāꞌ aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌ nac Jerusalén maclacasquiꞌn natataxtuyāchaꞌ. Lāꞌ aꞌntīn taꞌaꞌnīꞌt nac cāꞌtacuxtu tūꞌ catitataspiꞌtli nac cāꞌlacchicniꞌ,
\v 22 como huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ ūꞌtzaꞌ napūpātīniꞌncan. Lāꞌ natlōkentaxtūcan ixlīhuāk aꞌntūn tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios.
\p
\v 23 ’Lāꞌ xānti tala huan puscan huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ palh tacamalanīꞌt o palh tamātziꞌquīꞌnincus como lhūhuaꞌ tacaꞌtzāt naꞌaꞌnan. Lāꞌ ixtāꞌkcha Dios nacāmāpātīnī huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 24 ’Lāꞌ aꞌmakapitzīn natanī nac guerra lāꞌ āꞌmakapitzīn xatachīꞌn nacālēꞌncan nac xaxtunc xcānsipej. Lāꞌ huan makatiyātīꞌn natalactlahua chu calhāhuā nac Jerusalén lāꞌ natamaknī xalanīꞌn aꞌntzaꞌ hasta aꞌxniꞌcaꞌ Dios nahuan tūꞌtzaꞌ catatlahualh.
\s Aꞌnchī namimpala huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn
\r Mt. 24.29‑35, 42‑44; Mr. 13.24‑37
\p
\v 25 Lāꞌ Jesús cāhuanipā:
\p ―Lāꞌ tuncan naꞌaꞌnan lēꞌcnīn nac chiꞌchiniꞌ lāꞌ nac mālhcuyuꞌ lāꞌ nac staꞌcūn. Lāꞌ xalanīꞌn huāꞌmāꞌ quilhtamacuj natatamakchuyīkōꞌ lāꞌ nīn catitacaꞌtzīlh aꞌntū natatlahua. Lāꞌ nacāmakajicuaꞌncan aꞌnchī namacasāꞌnan huan mar.
\v 26 Huan tachiꞌxcuhuīꞌt nataxtacnānīkōꞌ por ixtajicuāꞌtcaꞌn aꞌxniꞌcaꞌ natapāstaca aꞌntū nacāpātleꞌkeniꞌ nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. Lāꞌ māniꞌ huan aꞌkapūn natachiqui. 
\v 27 Aꞌxniꞌcaꞌtzaꞌ naquilaktzīꞌncan quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn aꞌnchī naꞌicpūmin nac poklhnuꞌ. Lēj naꞌickaꞌlhī līmāpaꞌksīn lāꞌ tzēhuanīꞌt naꞌicxkaka. 
\v 28 Aꞌxniꞌcaꞌ natzucu pātleꞌke huāꞌmāꞌ, calīpāxuhuaꞌtit lāꞌ catalacayāhuaꞌtit porque palaj napūtaxtuyāꞌtit. 
\p
\v 29 Nā cāhuiꞌlīniꞌlh huāꞌmāꞌ tamāscaꞌtīn:
\p ―Calaktzīꞌntit huan xaquiꞌhuiꞌ higo o āꞌcatūhuā quiꞌhuiꞌ.
\v 30 Aꞌxniꞌcaꞌ tasuꞌyutzaꞌ lakapuꞌmāꞌ huan quiꞌhuiꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacaꞌtzīyāꞌtit que tapajtzūmāꞌtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ lej xuꞌnu.
\v 31 Lāꞌ chuntzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ napātleꞌke ixlīhuāk huāꞌmāꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ, nacaꞌtzīꞌyāꞌtit que tapajtzūmāꞌtzaꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Dios nacāmāpaꞌksīkōꞌ.
\p
\v 32 ’Stuꞌncuaꞌ aꞌntū iccāhuaniyāniꞌ. Xlacaꞌn aꞌntīn tahuiꞌlānaꞌcus tūꞌ catitanīkōꞌlh hasta aꞌxniꞌcaꞌ tūꞌ napātleꞌke ixlīhuāk huāꞌmāꞌ aꞌntū iccāhuaniniꞌ. 
\v 33 Nasputa huan aꞌkapūn lāꞌ nasputa huan tiꞌyat pero tūꞌ maktin catisputli quintachihuīn; natlōkentaxtūkōꞌcan. 
\p
\v 34 ’Cuenta catlahuaꞌtit lāꞌ tūꞌ camakxtektit palhaꞌ nala miꞌaꞌclhcunuccaꞌn ixpālacata huan vicio lāꞌ takaꞌchīn nīn ixpālacata catūhuā de huāꞌmāꞌ quilhtamacuj. Palh chuntzaꞌ nalaꞌyāꞌtit, chu līmaktin namin huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ.
\v 35 Namin huaꞌchi lakatin aꞌktāꞌlh aꞌntū chu līmaktin yuja. Chu aꞌcxtim namin huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ para ixlīhuāk tachiꞌxcuhuīꞌt nac huāꞌmāꞌ quilhtamacuj.
\v 36 Cāxniꞌj catahuiꞌlaꞌtit lāꞌ pōꞌktu nakalhasquiꞌnīꞌyāꞌtit Dios para que chuntzaꞌ tzē napūtaxtuyāꞌtit de ixlīhuāk huāꞌ tamāꞌna catūhuā aꞌntū napātleꞌke. Lāꞌ nakalhasquiꞌnīꞌyāꞌtit para que chuntzaꞌ tzē natāyayāꞌtit na quilacapūn quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\p
\v 37 Lāꞌ cāꞌtuncuj Jesús ixmāsuꞌyu nac lītokpān lāꞌ cāꞌtzīꞌsa ixaꞌn tachoko nac huan oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos.
\v 38 Lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt tziꞌsāt ixtaꞌaꞌn nac lītokpān para natakaxmata aꞌntū Jesús ixcāhuani.
\c 22
\s Ixtachiꞌpacuꞌtun Jesús
\r Mt. 26.1‑5, 14‑16; Mr. 14.1‑2, 10‑11; Jn. 11.45‑53
\p
\v 1 Pajtzutzaꞌ ixmimāꞌ ixcāꞌtaniꞌcaꞌn israelitas aꞌntū huanican pascua, aꞌxniꞌcaꞌ huaꞌcan pāntzi aꞌntūn tūꞌ kaꞌlhī levadura.
\v 2 Lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ huan xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley ixtaputzamāꞌna aꞌnchī natalīmāmaknīnīniꞌn Jesús. Lāꞌ ixtajicuaꞌniꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 3 Lāꞌ tuncan huan koꞌtiꞌtiꞌ tanūniꞌlh Judas aꞌntī ixlītāpātuꞌ ixtacuīniꞌ Iscariote. Lāꞌ xlaꞌ kalhatin de huan ixlīkalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn ixuanīꞌt. 
\v 4 Xlaꞌ ūꞌtzaꞌ cālakaꞌlh huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ policía aꞌntī ixmaktakaꞌlhmāꞌ huan lītokpān. Uꞌtzaꞌ cātāꞌlacchihuīnaꞌlh aꞌnchī nacālīmacamaxquīꞌ Jesús.
\v 5 Xlacaꞌn tapāxuhuakōꞌlh lāꞌ tahuanilh palh natamaxquīꞌ tumīn.
\v 6 Lāꞌ Judas cākalhlakaꞌīꞌlh lāꞌ tzuculh putzaniꞌ aꞌnchī tzē nalīmacamāstāꞌ Jesús aꞌxniꞌcaꞌ tintīꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\s Aꞌnchī tzuculh huan Santa Cena
\r Mt. 26.17‑29; Mr. 14.12‑25; Jn. 13.21‑30; 1 Co. 11.23‑26 
\p
\v 7 Ixtzucumāꞌtzaꞌ huan cāꞌtaniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixuaꞌcan pāntzi aꞌntūn tūꞌ lītlahuacanīꞌt levadura. Huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ maclacasquiꞌn namaknīcan lakatin xaskaꞌtaꞌ borrego para naꞌaꞌksajuīꞌcan Dios.
\v 8 Lāꞌ Jesús cāmacāꞌlh Pedro lāꞌ Juan lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Capintit nacāxtlahuaꞌyaꞌtit aꞌnlhā nahuaꞌyāuj huan borrego.
\p
\v 9 Lāꞌ xlacaꞌn takalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Lhachū lacasquiꞌnaꞌ naꞌiccāxtlahuayāuj?
\p
\v 10 Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ natanūyāꞌtit huan nac xcānsipej, napāxtokāꞌtit kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī lēꞌmāꞌ huan ixpūxkaꞌtniꞌ. Nastālaniꞌyāꞌtit hasta aꞌnlhā natanūyāchaꞌ nac chic
\v 11 lāꞌ nahuaniyāꞌtit ixtēcuꞌ chic: “Huan Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ huaniyāniꞌ: ¿Lhā yā huan cuarto aꞌnlhā tzē naꞌiccātāꞌhuaꞌ quiscaꞌtxtunuꞌnīꞌn huan xalīhuaꞌt cāꞌtaniꞌ?”
\v 12 Lāꞌ tuncan nacāmāsuꞌniꞌyāniꞌ lakatin kaꞌtlaꞌ cuarto cāxyātzaꞌ ixlītancaꞌcstuꞌ huan chic. Aꞌntzaꞌ nacāxtlahuayāꞌtit huan līhuaꞌt.
\p
\v 13 Taꞌaꞌlh lāꞌ pātleꞌkelh chu aꞌnchī Jesús cāhuanilh, lāꞌ tacāxtlahualh huan līhuaꞌt.
\p
\v 14 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ horatzaꞌ ixuanīꞌt, Jesús lāꞌ īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tatahuiꞌlalh tahuāꞌyan.
\v 15 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Lej xaꞌiccātāꞌhuāꞌyancuꞌtunāniꞌ huāꞌmāꞌ xalaꞌ smalankaꞌn porque quit palaj naꞌicnī.
\v 16 Huāꞌmāꞌ āꞌxmān naꞌiccātāꞌhuāꞌyanāniꞌ quit hasta aꞌxniꞌcaꞌ natlōkentaxtūkōꞌcan ixlīhuāk aꞌntū Dios māpaꞌksīniꞌlh.
\p
\v 17 Lāꞌ tuncan tēlh huan taza aꞌntū ixlītzuma xaxcān uva lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios. Lāꞌ cāhuanilh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn:
\p ―Camaklhtīniꞌntit lāꞌ cahuaꞌtit milīhuākcaꞌn. 
\v 18 Quit tūꞌtzaꞌ āꞌmaktin ictihuaꞌlh xaxcān uva hasta aꞌxniꞌcaꞌ nalaktzīꞌnāꞌtit aꞌnchī Dios cāmāpaꞌksīkōꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt.
\p
\v 19 Ixlīkaꞌtlāꞌtus tayalh huan pāntzi lāꞌ maxquīꞌlh pāxcatcaꞌtzī Dios lāꞌ mālacpitzilh. Cāmaxquīꞌlh xlacaꞌn lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ quimacniꞌ aꞌntū macamāstāꞌmāꞌca por mimpālacatacaꞌn. Chuntzaꞌ natlahuaꞌyāꞌtit para naquilālīpāstacāuj.
\p
\v 20 Nā chuntzaꞌ lītlahuapā huan taza aꞌxniꞌcaꞌ tahuāꞌyankōꞌlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huan xaxcān uva aꞌntū pūhuīꞌ huāꞌmāꞌ taza, ūꞌtzaꞌ quinkaꞌlhniꞌ. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū līcāxtlahuaca huan xasāstiꞌ convenio ixpālacata aꞌnchī Dios nacālīmāpūtaxtū huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ quinkaꞌlhniꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū naꞌicmakaꞌn por mimpālacatacaꞌn.
\p
\v 21 ’Lāꞌ chuhuaꞌj huaꞌchi quimacan huīꞌ nac mesa, nā chuntzaꞌ huīꞌ ixmacan huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī naquimacamāstāꞌ. 
\v 22 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ naquimpātleꞌkeniꞌ chu aꞌnchī tatzoꞌkniꞌ quimpālacata na ixtachihuīn Dios. Pero xānti la huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī naquimacamāstāꞌ; nalīlakaputza ―hualh Jesús.
\p
\v 23 Lāꞌ tuncan tatzuculh talākalhasquiꞌnī tichū de xlacaꞌn ixmacamāstāꞌlh.
\s ¿Tichū más tasquiꞌnī?
\p
\v 24 Lāꞌ tuncan tatzuculh talālīchihuīnaꞌn tichū de xlacaꞌn puhuancan más tasquiꞌnīꞌ.
\v 25 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―Huan reyes tamāpaꞌksī huaꞌchilh ixtēcuꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt lāꞌ huan tachiꞌxcuhuīꞌt tahuan que lacuan huan reyes. 
\v 26 Tūꞌ chuntzaꞌ nala na milaclhniꞌcaꞌn. Xtunc nala. Lāꞌ aꞌntī más tasquiꞌnī na milaclhniꞌcaꞌn xlaꞌ nala huaꞌchi xastancu. Aꞌntī namāpaꞌksīniꞌn maclacasquiꞌn nala huaꞌchi tasācuaꞌ.
\v 27 ¿Tichū puhuaꞌnaꞌ más tasquiꞌnī, huan aꞌntī huāꞌyamāꞌ o huan aꞌntī mojōmāꞌ huan pulātu? ¿Chu tūꞌ stuꞌncuaꞌ más tasquiꞌnī aꞌntī huāꞌyamāꞌ? Pero quit iclalh huaꞌchi aꞌntī mojōmāꞌ mimpulātucaꞌn.
\p
\v 28 ’Huiꞌxinaꞌn pōꞌktu quilātāꞌlatlāꞌhuanāuj aꞌyuj ixquimpātleꞌkeniꞌ lhūhuaꞌ catūhuā.
\v 29 Lāꞌ como quinTātaꞌ quimaxquīꞌlh quilīmāpaꞌksīn, nā quit naꞌiccāmaxquīꞌyāniꞌ milīmāpaꞌksīncaꞌn. 
\v 30 Chuntzaꞌ naꞌiccātāꞌhuāꞌyanāniꞌ aꞌnlhā naꞌicmāpaꞌksī lāꞌ natahuiꞌlayāꞌtit aꞌnlhā nacālacāxtlahuayāꞌtit huan lakacāujtuꞌ tribusnuꞌ de huan israelitas.
\s Jesús mācaꞌtzīnīniꞌlh que Pedro nakalhtatzēꞌka
\r Mt. 26.31‑35; Mr. 14.27‑31; Jn. 13.36‑38
\p
\v 31 Nā huan Māpaꞌksīniꞌ cāhuanilh:
\p ―Cuenta catlahuaꞌtit como Satanás lej cālīlaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ a ver palh nacātlajayāniꞌ.
\v 32 Lāꞌ quit icsquiꞌniꞌlh Dios que huiꞌx, Simón, tūꞌ catipātzaꞌnkākōꞌj ixlīhuāk aꞌntū kalhlakaꞌīꞌnīꞌtaꞌ. Lāꞌ huiꞌx aꞌxniꞌcaꞌ nalacāxtlahuapala mintapāstacnaꞌ, cacāmaktāyaꞌ mintāꞌtimīn.
\p
\v 33 Simón Pedro huanilh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, iccāxuīꞌtzaꞌ para naꞌictāꞌaꞌnāniꞌ hasta huan nac pūlāchīꞌn lāꞌ para naꞌictāꞌnīyāniꞌ. 
\p
\v 34 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Pedro, icuaniyāniꞌ que huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ, aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nataꞌsa huan gallo, maktuꞌtun naquinkalhtatzēꞌkaꞌ que tūꞌ quilakapasaꞌ.
\s Ixtapajtzūmāꞌ huan hora aꞌntū napūpātīniꞌn Jesús 
\p
\v 35 Lāꞌ tuncan Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―Aꞌxniꞌcaꞌ iccāmacāꞌniꞌ lāꞌ tūꞌ līpintit mimpūtumīncaꞌn nīn mimorralcaꞌn nīn mizapatocaꞌn, ¿chū cāsputniꞌniꞌ aꞌntū ixmaclacasquiꞌnāꞌtit?
\p Lāꞌ xlacaꞌn tahualh:
\p ―Nīn tuntūꞌ.
\p
\v 36 Lāꞌ tuncan cāhuanilh:
\p ―Chuhuaꞌj xtunc iccāhuaniyāniꞌ. Lāꞌ aꞌntī kaꞌlhī ixmorralh, calēꞌlh. Lāꞌ calēꞌlh ixpūtumīn. Lāꞌ palh tūꞌ kaꞌlhī ixmachīta, castāꞌlh ixtakēnuꞌ para natamāhua.
\v 37 Uꞌtzaꞌ iccāhuaniyāniꞌ porque quit naꞌictlōkentaxtū ixlīhuāk aꞌntūn tatzoꞌkniꞌ quimpālacata. Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ:
\q Lāꞌ laktzīꞌncan huaꞌchi kalhatin aꞌntīn tūꞌ tzey. 
\m Chuhuaꞌj ixlīhuāk aꞌntūn tatzoꞌkniꞌ por quit, tasquiꞌnī nala.
\p
\v 38 Lāꞌ tuncan īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn tahualh:
\p ―Mākalhtōꞌkēꞌniꞌ, āꞌyā kantuꞌ machīta.
\p Lāꞌ Jesús kalhtīniꞌlh:
\p ―Tzeytzaꞌ.
\s Jesús kalhtōꞌkaꞌlh nac Getsemaní
\r Mt. 26.36‑46; Mr. 14.32‑42
\p
\v 39 Lāꞌ tuncan Jesús taxtulh de huan cuarto lāꞌ como ixlīsmanīnīꞌttzaꞌ, aꞌlh nac huan oꞌkspūꞌn aꞌnlhā huanican Olivos. Lāꞌ tastālaniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. 
\v 40 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh, cāhuanilh:
\p ―Naꞌorarlīyāꞌtit para que tūꞌ nacātatlajayāniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātalīlaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ.
\p
\v 41 Lāꞌ tuncan Jesús aꞌlh lacachunaꞌj lāꞌ tatzokostalh para naꞌorarlī.
\v 42 Hualh:
\p ―QuinTātaꞌ Dios, palh huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ, caquimāpūtaxtu de huāꞌmāꞌ līpātīn. Pero calalh aꞌntū huiꞌx lacasquiꞌnaꞌ lāꞌ tūꞌ calalh aꞌntū xmān quit iclacasquiꞌn.
\p
\v 43 Lāꞌ tuncan tasuꞌyuniꞌlh kalhatin ángel xalaꞌ nac aꞌkapūn. Tāꞌchihuīnaꞌlh Jesús para namaxquīꞌ tahuixcān. 
\v 44 Lāꞌ como lej ixpātīniꞌmāꞌ, Jesús āꞌchulāꞌ squiꞌniꞌlh Dios. Lāꞌ tanto ixpātīniꞌmāꞌ lāꞌ skakanaꞌlh. Lāꞌ tasuꞌyulh huaꞌchilh īꞌstaꞌjmāꞌ ixkaꞌlhniꞌ aꞌnchī skakanaꞌlh.
\p
\v 45 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ orarlīkōꞌlh, tāyalh lāꞌ taspiꞌtli aꞌnlhā ixcāmāchokonīꞌt īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn. Ixtalhtatamāꞌna cākaksli como ixcātlajanīꞌt ixtalakaputzītcaꞌn. 
\v 46 Lāꞌ tuncan cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ lhtatapāꞌnaꞌntit? Catāꞌkaquīꞌtit lāꞌ casquiꞌniꞌtit Dios para que tūꞌ nacātatlajayāniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nacātalīlaktzīꞌncuꞌtunāniꞌ.
\s Jesús lēꞌnca xatachīꞌn
\r Mt. 26.47‑56; Mr. 14.43‑50; Jn. 18.2‑11
\p
\v 47 Ixcātāꞌchihuīnaꞌmāꞌcus Jesús aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt. Kalhatin de huan kalhacāujtuꞌ scaꞌtxtunuꞌnīꞌn aꞌntī ixuanican Judas ūꞌtzaꞌ ixcāpūꞌlaniꞌtēlha. Laktapajtzūlh Jesús lāꞌ muꞌsulh.
\v 48 Lāꞌ tuncan Jesús huanilh:
\p ―Judas, huiꞌx quimuꞌsuꞌyaꞌ lāꞌ chuntzaꞌ quilīmacamāstāꞌyaꞌ quit, huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn.
\p
\v 49 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh aꞌntū ixpātleꞌkeniꞌmāꞌ huan aꞌntī ixtatāꞌhuiꞌlānaꞌ Jesús takalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Chā naꞌiclatucsāuj con machīta?
\p
\v 50 Lāꞌ kalhatin scaꞌtxtunuꞌ mātakāhuīꞌlh ixtasācuaꞌ huan māpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ lāꞌ aꞌkasityujulh ixaꞌkaꞌxkoꞌlh na ixaꞌkacānaꞌj.
\v 51 Lāꞌ Jesús huanilh:
\p ―Camakxtektit; tūꞌtzaꞌ catlahuaꞌtit.
\p Lāꞌ tuncan Jesús xaꞌmalh ixaꞌkaꞌxkoꞌlh huan tasācuaꞌ lāꞌ xanca cāxlapā.
\v 52 Lāꞌ tuncan cāhuanilh huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ policía aꞌntī ixtamaktakaꞌlha huan lītokpān lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas, ixlīhuākcaꞌn aꞌntī ixtaminīꞌt tachiꞌpa:
\p ―¿Aꞌchīꞌ lītaꞌnāꞌtit mimachītacaꞌn lāꞌ minquiꞌhuiꞌcaꞌn? Huaꞌchilh chiꞌpacuꞌtunāꞌtit kalhatin kaꞌlhānaꞌ.
\v 53 Aꞌxniꞌcaꞌ xaꞌiccātāꞌlatlāꞌhuanāniꞌ lakalīyān nac lītokpān, ¿aꞌchīꞌ tūlalh quilāchiꞌpauj aꞌxniꞌcaꞌ? Pero chuhuaꞌj milh milacchiꞌchiniꞌcaꞌn lāꞌ namāpaꞌksīniꞌn aꞌntīn tūꞌ tzey.
\s Pedro hualh que xlaꞌ tūꞌ ixlakapasa Jesús
\r Mt. 26.57‑58, 69‑75; Mr. 14.53‑54, 66‑72; Jn. 18.12‑18, 25‑27
\p
\v 54 Tuncan chiꞌpaca Jesús lāꞌ lēꞌnca na ixchic xamāpaꞌksīniꞌ curasnaꞌ. Lāꞌ Pedro lacachunaꞌj īꞌstālaniꞌtēlha. 
\v 55 Lāꞌ aꞌntzaꞌ tahuiꞌlīlh macscut puꞌnan tanquilhniꞌ lāꞌ tatahuiꞌlalh ixmacniꞌ macscut. Nā Pedro tahuiꞌlalh puꞌnan.
\v 56 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ laktzīꞌlh kalhatin squitiꞌ aꞌnlhā īꞌskoꞌhuīꞌ, lakalaktzīꞌhuiꞌlīlh lāꞌ hualh:
\p ―Nā huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ūꞌtzaꞌ ixtāꞌlatlāꞌhuan Jesús.
\p
\v 57 Lāꞌ Pedro kalhtatzēꞌkli lāꞌ hualh:
\p ―Puscāt, tūꞌ iclakapasa.
\p
\v 58 Aꞌcalīstān āꞌkalhatin laktzīꞌmpā lāꞌ nā huanilh: 
\p ―Nā huiꞌx kalhatin de xlacaꞌn.
\p Pero Pedro huanilh:
\p ―Chiꞌxcuꞌ, quit tūꞌ de xlacaꞌn.
\p
\v 59 Lāꞌ ixlīlakatin hora huampala āꞌkalhatin stuꞌtuꞌluꞌ huampā:
\p ―Stuꞌncuaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ ixtāꞌlatlāꞌhuan porque xalaꞌ nac Galilea.
\p
\v 60 Lāꞌ tuncan Pedro huanilh:
\p ―Chiꞌxcuꞌ, tūꞌ iccaꞌtzī aꞌntū huaꞌnaꞌ.
\p Lāꞌ huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus aꞌxniꞌcaꞌ ixchihuīnaꞌmāꞌcus Pedro, tuncan huan gallo taꞌsalh.
\v 61 Lāꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Jesús talakspiꞌtli lāꞌ laktzīꞌlh Pedro, lāꞌ Pedro pāstacli aꞌnchī ixuaninīꞌt huan Māpaꞌksīniꞌ: “Aꞌxniꞌcaꞌ tūnaꞌj nataꞌsa huan gallo, maktuꞌtun naquinkalhtatzēꞌkaꞌ que tūꞌ quilakapasa”. 
\v 62 Lāꞌ tuncan Pedro taxtulh lāꞌ lej lakaputzaj calhualh. 
\s Lakapalaca Jesús
\r Mt. 26.67‑68; Mr. 14.65
\p
\v 63 Huan chiꞌxcuhuīꞌn aꞌntī ixtamaktakaꞌlhmāꞌna Jesús talakapalalh lāꞌ tatucsli.
\v 64 Talakachīꞌlh lāꞌ talacalaꞌsli lāꞌ tahuanilh:
\p ―¡Caquilhchipi tichū lacalaꞌsniꞌ!
\p
\v 65 Lāꞌ lej lhūhuaꞌ ixtahuani de catūhuā como ixtamāmāxanīꞌcuꞌtun. 
\s Jesús na ixlacapūncaꞌn pūchihuīnaꞌnīꞌn
\r Mt. 26.59‑66; Mr. 14.55‑64; Jn. 18.19‑24
\p
\v 66 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tuncuīlh, tatakēstokli xanapuxcuꞌnuꞌ israelitas lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley, lāꞌ talēꞌlh Jesús na ixlacapūncaꞌn huan pūchihuīnaꞌnīꞌn aꞌntī más ixtamāpaꞌksīniꞌn. Aꞌntzaꞌ kalhasquiꞌnīca: 
\p
\v 67 ―Caquilāhuaniuj: ¿Chā huiꞌx Cristo aꞌntī Dios huiꞌlīnīꞌt ixlīmāpūtaxtūnuꞌ?
\p Lāꞌ xlaꞌ cākalhtīlh:
\p ―Aꞌyuj xaꞌiccāhuaniniꞌ palh stuꞌncuaꞌ, pero tūꞌ quintilākalhlakaꞌīꞌuj.
\v 68 Lāꞌ palh quit naꞌiccākalhasquiꞌnīyāniꞌ catūhuā, tūꞌ quintilākalhtīuj nīn quintilāmakxtekui.
\v 69 Quit huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn lāꞌ desde chuhuaꞌj naꞌictahuiꞌla na ixpāxtūcānaꞌj Dios aꞌntī más xamāpaꞌksīniꞌ. 
\p
\v 70 Lāꞌ tuncan ixlīhuākcaꞌn takalhasquiꞌnīlh:
\p ―Lāꞌ ¿chu huiꞌx ixOꞌkxaꞌ Dios?
\p Lāꞌ Jesús cākalhtīlh:
\p ―Uꞌhuē, chuntzaꞌ huaꞌchi huanīꞌtaꞌntit.
\p
\v 71 Lāꞌ tuncan talāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ maclacasquiꞌnāuj āꞌcatīhuā para naquincāhuaniyāniꞌ āꞌcatūhuā? Māniꞌ quinaꞌn kaxmatnīꞌtauj aꞌntū pūhuan ixquilhniꞌ.
\c 23
\s Jesús na ixlacapūn Pilato
\r Mt. 27.1‑2, 11‑14; Mr. 15.1‑5; Jn. 18.28‑38
\p
\v 1 Lāꞌ tuncan ixlīhuākcaꞌn tatāyakōꞌlh lāꞌ talēꞌlh Jesús na ixlacapūn Pilato.
\v 2 Aꞌntzaꞌ tatzuculh talēꞌksaꞌnīniꞌn lāꞌ tahualh:
\p ―Iclaktzīꞌnīꞌtauj aꞌnchī huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ cāmāmakchuyī huan tachiꞌxcuhuīꞌt. Huan que tūꞌ maclacasquiꞌn namāpalayāuj iximpuesto emperador, lāꞌ nā huan que ūꞌtzaꞌ Cristo huan aꞌntī Dios huiꞌlīniꞌt ixlīmāpūtaxtūnuꞌ, lāꞌ huāꞌmāꞌ tachihuīn huanicuꞌtun que xlaꞌ rey.
\p
\v 3 Lāꞌ tuncan Pilato kalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Chā huiꞌx ixreycaꞌn israelitas?
\p Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Chu chuntzaꞌ aꞌnchī huanīꞌtaꞌ.
\p
\v 4 Lāꞌ tuncan Pilato cāhuanilh xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt:
\p ―Nīn tuntūꞌ icmakkaksa aꞌntū ixpālacata.
\p
\v 5 Lāꞌ xlacaꞌn stuꞌtuꞌluꞌ tahualh:
\p ―Cāmāmakchuyīmāꞌ ixlīhuākcaꞌn xalanīꞌn nac Judea aꞌnchī māsuꞌyumāꞌ. Tzuculh māsuꞌyu nac Galilea lāꞌ ixmāsuꞌyutēlha hasta chilh huāꞌtzāꞌ.
\s Jesús na ixlacapūn Herodes
\p
\v 6 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Pilato kaxmatli huāꞌmāꞌ, kalhasquiꞌnīniꞌlh palh xalaꞌ nac Galilea Jesús.
\v 7 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huanica palh stuꞌncuaꞌ xalaꞌ nac Galilea, macāꞌniꞌca Herodes aꞌntī gobernador de Galilea ixuanīꞌt. Lāꞌ nā xlaꞌ ixminīꞌt nac Jerusalén huan tamāꞌna chiꞌchiniꞌ.
\p
\v 8 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ Herodes laktzīꞌlh Jesús, līpāxuhualh como de makāntzaꞌ lej ixlaktzīꞌncuꞌtun. Ixkaxmatnīꞌt aꞌnchī ixlīchihuīnaꞌncan lāꞌ puhualh nalaktzīꞌn lakatin lēꞌcnīn.
\v 9 Lāꞌ lhūhuaꞌ catūhuā kalhasquiꞌnīlh pero Jesús nīn tuntūꞌ kalhtīlh.
\p
\v 10 Nā aꞌntzaꞌ ixtahuiꞌlānaꞌnkōꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ xamākalhtōꞌkēꞌniꞌnīꞌn ley lāꞌ xlacaꞌn lej palhaꞌ ixtalēꞌksaꞌnīniꞌniꞌmāꞌna.
\v 11 Lāꞌ Herodes lāꞌ ixtropasnaꞌ talakmakaꞌlh Jesús lāꞌ tamālhakēꞌlh tzēhuanīꞌt luꞌxuꞌ huaꞌchi ixlaꞌ rey para natalīlītzīꞌn. Lāꞌ āꞌcalīstān Herodes macāꞌniꞌpā Pilato.
\v 12 Lāꞌ chuntzaꞌ huāꞌmāꞌna chiꞌchiniꞌ Pilato ixamigo tlahualh Herodes. Pūꞌla lītāꞌcaꞌtza ixtahuanīꞌt.
\s Ixtahuan que naxtokohuaꞌcaꞌcan Jesús
\r Mt. 27.15‑26; Mr. 15.6‑15; Jn. 18.39–19.16
\p
\v 13 Lāꞌ Pilato cāmākēstokpā xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ pūchihuīnaꞌnīꞌn lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt.
\v 14 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Huiꞌxinaꞌn quilālīminiꞌuj huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ lāꞌ quilāhuaniuj que cāmāmakchuyī tachiꞌxcuhuīꞌt. Lāꞌ quit ickalhasquiꞌnīnīꞌttzaꞌ na milacapūncaꞌn lāꞌ caꞌtzīyāꞌtittzaꞌ que nīn tuntūꞌ icmakkaksa aꞌntū ixpālacata aꞌntū līlēꞌksaꞌnīniꞌnāꞌtit.
\v 15 Nā chuntzaꞌ Herodes nīn tuntūꞌ makkaksli. Uꞌtzaꞌ līmacaminchokopā. Laktzīꞌnāꞌtittzaꞌ que nīn tuntūꞌ tlahuanīꞌt para nachīꞌcan lāꞌ nanī.
\v 16 Naꞌiclīmākēsnoꞌknīniꞌn koꞌxkaꞌ lāꞌ āꞌcalīstān naꞌicmakxteka.
\p
\v 17 Ixaꞌnan huan talanān que Pilato ixmakxteka kalhatin tachīꞌn aꞌxniꞌcaꞌ lamāꞌ cāꞌtaniꞌ.
\v 18 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tatzuculh tataꞌsa lāꞌ tahualh:
\p ―¡Camāmaknīnīꞌniꞌ huāꞌmāꞌ! ¡Camakxtekti Barrabás!
\p
\v 19 Huan Barrabás ixlīchīꞌcanīꞌt como xlaꞌ lāꞌ ixchiꞌxcuhuīꞌn tatāꞌkaquīꞌlh contra huan māpaꞌksīniꞌnīꞌn romanos lāꞌ hasta tamaknīniꞌlh.
\v 20 Pilato ixmakxtekcuꞌtun Jesús lāꞌ cātāꞌchihuīnaꞌmpā.
\v 21 Pero āꞌchulāꞌ tataꞌsalh lāꞌ tahualh:
\p ―¡Caxtokohuaꞌcaꞌca! ¡Caxtokohuaꞌcaꞌca!
\p
\v 22 Ixlīmaktuꞌtun Pilato cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ? ¿Tuchū tlahuanīꞌt? Quit tūꞌ icmakkaksa nīn tuntūꞌ ixpālacata para namaknīcan. Xmān naꞌiclīmākēsnoꞌknīniꞌn koꞌxkaꞌ lāꞌ āꞌcalīstān naꞌicmakxteka.
\p
\v 23 Lāꞌ xlacaꞌn āꞌchulāꞌ stuꞌtuꞌluꞌ tahualh lāꞌ tasquiꞌnli caxtokohuaꞌcaꞌca. Lāꞌ tanto tataꞌsalh xlacaꞌn lāꞌ xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ que tatlajalh.
\v 24 Chuntzaꞌ Pilato tlahualh aꞌntū xlacaꞌn ixtalacasquiꞌn,
\v 25 lāꞌ makxtekli huan chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixtalacsacnīꞌt. Uꞌtzaꞌ huan Barrabás aꞌntī ixmānūcanīꞌt como tāꞌkaquīꞌlh lāꞌ maknīniꞌlh. Lāꞌ macamāstāꞌlh Jesús para que catatlahuaniꞌlh chu aꞌntū ixtalacasquiꞌn.
\s Xtokohuaꞌcaꞌca Jesús
\r Mt. 27.32‑44; Mr. 15.21‑32; Jn. 19.17‑27
\p
\v 26 Aꞌxniꞌcaꞌ ixtalēꞌmāꞌna Jesús para nataxtokohuaꞌcaꞌ, tachiꞌpalh kalhatin chiꞌxcuꞌ aꞌntī ixuanican Simón lāꞌ xalaꞌ nac Cirene. Xlaꞌ ixtanūtēlha nac xcānsipej Jerusalén lāꞌ sāmācuꞌquīꞌca huan cruz lāꞌ māstālīca Jesús.
\p
\v 27 Lāꞌ lhūhuaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtastālaniꞌtēlha, nā lhūhuaꞌ puscan aꞌntī ixtacalhuantēlha lāꞌ lej talakaputzalh por ixpālacata Jesús.
\v 28 Lāꞌ Jesús cālakalaktzīꞌlh lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Puscan xalanīꞌn nac Jerusalén, tūꞌ cacalhuaꞌntit por quimpālacata. Mejor nacalhuanāꞌtit por mimpālacatacaꞌn lāꞌ por ixpālacatacaꞌn mincamanaꞌcaꞌn,
\v 29 porque namin lakatin chiꞌchiniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ nahuancan: “Līpāxūj huan aꞌntīn tūla kaꞌlhī ixcaman. Līpāxūj huan aꞌntīn tūꞌ maktin tahuiꞌlalh ixcaman lāꞌ tūꞌ maktin mātziꞌquīꞌnilh”.
\v 30 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌtzaꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt natahuanī huan kēstīn: “Caquilāyujniꞌuj”. Lāꞌ natahuanī ixmacniꞌ kēstīn: “Caquilāꞌaꞌktaꞌpūꞌj”.
\v 31 Huaꞌchi huancan palh chuntzaꞌ tlahuaniꞌcan huan xastaka quiꞌhuiꞌ, āꞌchulāꞌ natlahuaniꞌcan huan xascōhua. Palh chuntzaꞌ quintlahuaniꞌcan lāꞌ quit tuntūꞌ iclaclēꞌn, āꞌchulāꞌ nacātlahuaniꞌcan aꞌntīn talaclēꞌn ―hualh Jesús.
\p
\v 32 Nā ixcālēꞌmāꞌca kalhatuꞌ maknīniꞌnīꞌn para nacātāꞌmaknīcan Jesús.
\v 33 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh aꞌnlhā huanican La Calavera o Ixaꞌkxāk Nīn, aꞌntzaꞌ xtokohuaꞌcaꞌca Jesús lāꞌ nā chuntzaꞌ huan kalhatuꞌ maknīniꞌnīꞌn lāꞌ kalhatin na ixpāxtūcānaꞌj lāꞌ kalhatin na ixpāxtūxuc.
\p
\v 34 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixtaxtokohuaꞌcaꞌmāꞌna, Jesús hualh:
\p ―QuinTātaꞌ, cacāmāsputūnuꞌniꞌ porque tūꞌ tacaꞌtzī aꞌntū tatlahuamāꞌna.
\p Lāꞌ huan tropasnaꞌ tapūmāxtulh suerte huan ixluꞌxuꞌ Jesús para natatapitzi chāꞌtunuꞌ de ūꞌtunuꞌn.
\v 35 Lāꞌ tachiꞌxcuhuīꞌt ixtayānaꞌ lāꞌ ixtalaktzīꞌmāꞌna lāꞌ hasta huan pūchihuīnaꞌnīꞌn talīlītzīꞌlh lāꞌ tahualh:
\p ―Aꞌmakapitzīn cāmāpūtaxtūlh. Chuhuaꞌj capūtaxtulh ixaꞌcstu palh stuꞌncuaꞌ Dios lacsacnīꞌt lāꞌ huiꞌlīlh ixlīmāpūtaxtūnuꞌ.
\p
\v 36 Nā huan tropasnaꞌ ixtalīlītzīꞌmāꞌna. Talaktapajtzūlh lāꞌ tamāhuīꞌlh vinagre.
\v 37 Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Palh huiꞌx ixreycaꞌn huan israelitas, capūtaxtu mēꞌcstu.
\p
\v 38 Lāꞌ ixuaꞌcaꞌ lakatin letrero ixaꞌcpūn lāꞌ ixtatzoꞌkniꞌ nac griego lāꞌ latino lāꞌ hebreo. Lāꞌ huan letrero ixuan: Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ ixreycaꞌn israelitas.
\p
\v 39 Lāꞌ kalhatin maknīniꞌ aꞌntī ixtāꞌhuaꞌcaꞌ ixlīlītzīꞌn lāꞌ huanilh:
\p ―Palh stuꞌncuaꞌ huiꞌx aꞌntī Dios huiꞌlīlh ixlīmāpūtaxtūnuꞌ, capūtaxtuꞌ mēꞌcstu lāꞌ nā caquilāmāpūtaxtūj.
\p
\v 40 Pero āꞌkalhatin quilhnīlh ixtāꞌmaknīniꞌ lāꞌ huanilh:
\p ―¿Chū tūꞌ jiꞌcuaꞌniꞌyaꞌ Dios? Nā huiꞌx chu aꞌcxtim pātīniꞌmpāꞌt.
\v 41 Līmakuan quinaꞌn pātīniꞌmāꞌnauj porque māpalamāꞌnauj aꞌntū laclēꞌnāuj. Pero huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ tuntūꞌ laclēꞌn.
\p
\v 42 Lāꞌ tuncan huanilh Jesús:
\p ―Caquimpāstacti aꞌxniꞌcaꞌ nataꞌmpalaꞌyaꞌ lāꞌ rey huiꞌx.
\p
\v 43 Lāꞌ Jesús kalhtīlh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ icuaniyāniꞌ: Chuhuaꞌj, huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ naquintāꞌlatahuiꞌlaꞌyaꞌchi nac aꞌkapūn.
\s Jesús nīlh
\r Mt. 27.45‑56; Mr. 15.33‑41; Jn. 19.28‑30
\p
\v 44 Lāꞌ huaꞌchi tastuꞌnūtatzaꞌ ixuanīꞌt aꞌxniꞌcaꞌ cāꞌpucsuaꞌ lakōꞌlh chuxalhā nac cāꞌtiꞌyaꞌtnaꞌ. Lāꞌ chuntzaꞌ lalh hasta huaꞌchi maktuꞌtun kōtanū.
\v 45 Huan chiꞌchiniꞌ tūꞌ māxkakēniꞌlh. Lāꞌ huan luꞌxuꞌ nac lītokpān ixaꞌcstu taxtīꞌtli lāꞌ tapūpitzilh. Uꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ luꞌxuꞌ aꞌntū ixmāpitzi huan lītokpān.
\v 46 Lāꞌ tuncan Jesús lej palhaꞌ taꞌsalh lāꞌ hualh:
\p ―QuinTātaꞌ, icmacamaxquīꞌyāniꞌ quilīcaꞌtzīn.
\p Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huankōꞌlh, nīlh.
\p
\v 47 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ huan capitán romano laktzīꞌlh aꞌntū pātleꞌkelh, mācāꞌtanīlh Dios lāꞌ hualh:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ lej tzey ixuanīꞌt.
\p
\v 48 Lāꞌ ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt aꞌntīn tamilh lāꞌ talaktzīꞌlh aꞌntū pātleꞌkelh, tatapānūlh de āꞌtzāꞌ lāꞌ cācuꞌxatucstēlhaca como lej ixtalakaputza. Lāꞌ taꞌaꞌlh na ixchiccaꞌn.
\v 49 Lāꞌ ixtalakapasnīꞌn Jesús lāꞌ nā huan puscan aꞌntī ixtastālaniꞌnīꞌt desde nac estado de Galilea makat tatāyalh lāꞌ ixtalaktzīꞌmāꞌna huāꞌmāꞌna.
\s Māꞌcnūca Jesús
\r Mt. 27.57‑61; Mr. 15.42‑47; Jn. 19.38‑42
\p
\v 50 Ixuīꞌ kalhatin chiꞌxcuꞌ ixtacuīniꞌ José lāꞌ ūꞌtzaꞌ xalaꞌ nac Arimatea nac huan estado de Judea. Ixtāꞌtapaꞌksī con huan pūchihuīnaꞌnīꞌn aꞌntī más ixtamāpaꞌksīniꞌn de huan israelitas. Lāꞌ tzeyā chiꞌxcuꞌ ixuanīꞌt.
\v 51 Lāꞌ ixkaꞌlhīmāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixmāpaꞌksīniꞌlh Dios. Tūꞌ lakatīlh aꞌntū ixtatlahuanīꞌt huan pūchihuīnaꞌnīꞌn ixpālacata Jesús.
\v 52 Nā huāꞌmāꞌ chiꞌxcuꞌ lakaꞌlh Pilato lāꞌ squiꞌniꞌlh ixmacniꞌ Jesús.
\v 53 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixmāyujūnīꞌttzaꞌ de nac cruz, līmaksnaꞌtli kalhtin luꞌxuꞌ lāꞌ māpīꞌlh nac lakatin lhuꞌcuꞌ aꞌntū ixcāxtlahuacanīꞌttzaꞌ nac talhpān. Lāꞌ aꞌntzaꞌ nīn tintīꞌnaꞌj ixmāꞌcnūcanīꞌt.
\v 54 Huanmāꞌ chiꞌchiniꞌ ūꞌtzaꞌ aꞌntū ixpūcāxtlahuakōꞌcan como ixlīlakalī huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ. Lāꞌ ixtzucumāꞌtzaꞌ.
\p
\v 55 Huan puscan aꞌntī ixtatāꞌminīꞌt Jesús desde nac estado de Galilea taꞌaꞌlh talaktzīꞌn huan lhuꞌcuꞌ lāꞌ cuenta tatlahualh aꞌnlhā ixmāpīꞌcanīꞌt ixmacniꞌ Jesús.
\v 56 Lāꞌ tataspiꞌtli na ixchiccaꞌn lāꞌ tacāxtlahualh perfume lāꞌ pomada para huan nīn. Lāꞌ tapūjaxli huan chiꞌchiniꞌ de pūjaxniꞌ chuntzaꞌ huaꞌchi māpaꞌksīlh aꞌnlhā tzoꞌkli huan ixley Moisés.
\c 24
\s Jesús lakahuanchokolh
\r Mt. 28.1‑10; Mr. 16.1‑8; Jn. 20.1‑10
\p
\v 1 Cāꞌtziꞌsāt domingo huan tamāꞌna puscan taꞌaꞌmpā nac taponkniꞌ lāꞌ ixtalēꞌmāꞌna huan perfume aꞌntū ixtacāxtlahuanīꞌttzaꞌ. Lāꞌ āꞌmakapitzīn puscan tatāꞌaꞌlh.
\v 2 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh, talaktzīꞌlh que ixmāpānūcanīꞌttzaꞌ huan chihuix aꞌntū ixlīmālacchōcanīꞌt huan taponkniꞌ. 
\v 3 Tatanūlh pero tūꞌ takaksli ixmacniꞌ huan Māpaꞌksīniꞌ Jesús.
\v 4 Tajicuaꞌlh lāꞌ tūꞌ ixtacaꞌtzī aꞌntū natatlahua lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ talaktzīꞌlh kalhatuꞌ ángeles aꞌntī ixtatasuꞌyu huaꞌchi chiꞌxcuhuīꞌn. Lej slamama ixluꞌxuꞌcaꞌn ixtahuanīꞌt lāꞌ ixtayānaꞌ pajtzu huan puscan.
\v 5 Lāꞌ como xlacaꞌn ixtajicuaꞌn, tataquilhpūtalh lāꞌ huan ángeles cāhuanilh:
\p ―Lāꞌ ¿aꞌchīꞌ putzayāꞌtit na ixlaclhniꞌcaꞌn huan nīnīꞌn kalhatin aꞌntī lakahuan?
\v 6 Aꞌtzāꞌ tūꞌ huīꞌ. Xlaꞌ lakahuanchokonīꞌttzaꞌ. Capāstactit aꞌnchī cāhuaniniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ ixuīꞌcus nac Galilea. 
\v 7 Hualh xlaꞌ que maclacasquiꞌn que huan Chiꞌxcuꞌ xalaꞌ Tālhmāꞌn nacāmacamaxquīꞌcan aꞌntīn talaclēꞌn lāꞌ nataxtokohuaꞌcaꞌ lāꞌ ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ nalakahuanchokopala. 
\p
\v 8 Lāꞌ tuncan huan puscan tapāstacli ixtachihuīn Jesús. 
\p
\v 9 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tataspiꞌtli de huan taponkniꞌ, tahuanikōꞌlh huan kalhacāujtin apóstoles lāꞌ ixlīhuākcaꞌn āꞌmakapitzīn. 
\v 10 Lāꞌ huan puscan, xlacaꞌn cāhuanican María Magdalena lāꞌ Juana lāꞌ María aꞌntī ixtzīꞌt Jacobo lāꞌ āꞌmakapitzīn puscan huampala.
\v 11 Pero huan apóstoles takaxmatli huaꞌchi takalhkamān aꞌntū ixcāhuanimāꞌca lāꞌ tūꞌ takalhlakaꞌīꞌlh. 
\p
\v 12 Lāꞌ aꞌyuj tūꞌ takalhlakaꞌīꞌlh, pero huan Pedro taxtulh lāꞌ tuꞌjnulh para nac taponkniꞌ. Lāꞌ taquilhpūtalh lāꞌ talacnūlh lāꞌ laktzīꞌlh xmān huan luꞌxuꞌ aꞌnlhā ixmāꞌ. Lāꞌ aꞌlh na ixchic lāꞌ ixlīlēꞌcnīmāꞌ aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt.
\s Na ixtej huan cāꞌlacchicniꞌ Emaús
\r Mr. 16.12‑13
\p
\v 13 Lāꞌ chu ūꞌtzaꞌ huāꞌmāꞌ chiꞌchiniꞌ kalhatuꞌ aꞌntī ixtastālaniꞌnīꞌt Jesús, ixtaꞌaꞌmāꞌna nac lakatin cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā huanican Emaús. Lāꞌ ūꞌtzaꞌ huaꞌchi lakacāujtin kilómetros ixlīmakat de Jerusalén.
\v 14 Ixtalīkalhachihuīnaꞌntēlha ixlīhuāk aꞌntū ixpātleꞌkenīꞌt. 
\v 15 Lāꞌ līhuan ixtachihuīnaꞌmāꞌna lāꞌ ixtalacapūchihuīnaꞌmāꞌna, māniꞌ Jesús cālaktapajtzūlh lāꞌ tzuculh cātāꞌlatāꞌkchoko. 
\v 16 Lāꞌ aꞌyuj talaktzīꞌlh pero tūlalh talakapasli porque catūhuā talītamakchuyīlh.
\v 17 Lāꞌ tuncan Jesús cākalhasquiꞌnīlh:
\p ―¿Tuchū līchihuīnaꞌntēlhayāꞌtit? Lāꞌ ¿tuchū līlakaputzayāꞌtit?
\p
\v 18 Lāꞌ kalhatin aꞌntī huanican Cleofas kalhtīniꞌlh: 
\p ―Ixlīhuāk tachiꞌxcuhuīꞌt tacaꞌtzīkōꞌ aꞌntū pātleꞌkelh nac Jerusalén huāꞌ tamāꞌna chiꞌchiniꞌ. ¿Chu xmān huiꞌx ixuiꞌlaꞌ lāꞌ tūꞌ caꞌtzīyaꞌ?
\p
\v 19 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Tuchū lanīꞌt?
\p Lāꞌ tahuanilh:
\p ―Lhūhuaꞌ pātleꞌkelh ixpālacata Jesús xalaꞌ nac Nazaret aꞌntī aꞌctaꞌsanaꞌ lāꞌ lej ixkaꞌlhī līmāpaꞌksīn na ixlacapūn Dios lāꞌ na ixlaclhniꞌcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt. Lītasuꞌyu aꞌntū tlahualh lāꞌ aꞌntū hualh.
\v 20 Lāꞌ huan xanapuxcuꞌnuꞌ curasnaꞌ lāꞌ quimpūchihuīnaꞌnīꞌncaꞌn tamacamāstāꞌlh para namaknīcan lāꞌ naxtokohuaꞌcaꞌcan. 
\p
\v 21 Quinaꞌn xaꞌickaꞌlhīmāꞌnauj que ūꞌtzaꞌ xlaꞌ aꞌntī nacāmāpūtaxtū israelitas. Lāꞌ ixlīlakatuꞌtuntzaꞌ chiꞌchiniꞌ chuhuaꞌj aꞌxniꞌcaꞌ pātleꞌkelh.
\v 22 Lāꞌ āꞌmakapitzīn puscan de na quilaclhpuꞌnancaꞌn quincātamakalēꞌcnīniꞌ porque cāꞌtziꞌsāt taquīlalh nac taponkniꞌ,
\v 23 lāꞌ como tūꞌ talaktzīꞌlh ixmacniꞌ Jesús, tataspiꞌtli. Lāꞌ quincātahuaniniꞌ que talīlakachuyalh ángeles aꞌntī cāhuanilh que lakahuan Jesús.
\v 24 Lāꞌ chu tuncan āꞌmakapitzīn quincompañerosnuꞌ taquīlalh nac taponkniꞌ lāꞌ chu aꞌnchī tahuanilh huan puscan, chuntzaꞌ takaksli. Pero tūꞌ talaktzīꞌlh Jesús.
\p
\v 25 Lāꞌ tuncan Jesús cāhuanilh:
\p ―Tūꞌ xaꞌnca māchekxīyāꞌtit. ¿Lhānīn nakalhlakaꞌīꞌyāꞌtit ixlīhuāk aꞌntū tahualh huan aꞌctaꞌsanaꞌnīꞌn?
\v 26 Lāꞌ Cristo aꞌntī Dios huiꞌlīnīꞌt ixlīmāpūtaxtūnuꞌ, ¿chu tūꞌ tasquiꞌnī que pūꞌla napātīniꞌn chuntzaꞌ lāꞌ āꞌcalīstān natanū aꞌnlhā lej xkaka?
\p
\v 27 Lāꞌ tuncan Jesús tzuculh cāmāsuꞌniꞌkōꞌ ixlīhuāk aꞌntū tzoꞌkcanīꞌt na ixtachihuīn Dios lāꞌ aꞌntū līchihuīnaꞌn xlaꞌ. Tzuculh aꞌnlhā tzoꞌknulh Moisés lāꞌ cāmāsuꞌniꞌlh aꞌntū ixtatzoꞌknunīꞌt ixlīhuākcaꞌn huan profetas.
\p
\v 28 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tachāꞌlh nac huan cāꞌlacchicniꞌ aꞌnlhā ixtaꞌaꞌmāꞌna, Jesús lalh huaꞌchilh ixaꞌmāꞌ más makat.
\v 29 Lāꞌ xlacaꞌn stuꞌtuꞌluꞌ tahuanilh que natachoko lāꞌ tahuanilh:
\p ―Mejor catachoko porque tzīꞌsuamāꞌtzaꞌ. Cāꞌpucsuaꞌtzaꞌ. 
\p Lāꞌ tuncan Jesús cātāꞌtanūlh nac chic para natachoko. 
\p
\v 30 Lāꞌ aꞌxniꞌcaꞌ tatahuiꞌlalh tahuāꞌyan, xlaꞌ tēlh huan pāntzi lāꞌ māstāꞌlh pāxcatcaꞌtzī lāꞌ mālacpitzilh lāꞌ cāmaxquīꞌlh.
\v 31 Chu tuncan huāꞌmāꞌ kaꞌtlāꞌtus huaꞌchilh xaꞌnca tatalakapākēꞌlh lāꞌ talakapasli, pero xlaꞌ cālaksputtāyaniꞌlh. 
\p
\v 32 Lāꞌ xlacaꞌn talāhuanilh:
\p ―¿Chu tūꞌ stuꞌncuaꞌ que lej līpāxūj līhuan ixquincāmāsuꞌniꞌtēlhayāniꞌ ixtachihuīn Dios?
\p
\v 33 Lāꞌ chu līmaktin tachiꞌpapā ixtejcaꞌn. Tūꞌ tatakoxīlh nīn macstiꞌnaꞌj. Tataspiꞌtchokolh nac Jerusalén lāꞌ cāpāxtokli huan kalhacāujtin apóstoles aꞌnlhā ixtatakēstoknīꞌt con āꞌmakapitzīn.
\v 34 Lāꞌ cāhuanica huan kalhatuꞌ:
\p ―Ixlīstuꞌncuaꞌ lakahuanchokolh huan Māpaꞌksīniꞌ. Lāꞌ tasuꞌyuniꞌlh Simón.
\p
\v 35 Lāꞌ tuncan xlacaꞌn cāhuanilh aꞌnchī cāpātleꞌkeniꞌlh nac tej lāꞌ aꞌnchī talakapasli Jesús aꞌxniꞌcaꞌ mālacpitzilh huan pāntzi.
\s Jesús cātasuꞌyuniꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn
\r Mt. 28.16‑20; Mr. 16.14‑18; Jn. 20.19‑23
\p
\v 36 Līhuan ixtalīchihuīnaꞌmāꞌnacus huāꞌ tamāꞌna, aꞌxniꞌcaꞌ Jesús tāyalh na ixlaclhpuꞌnancaꞌn. Lāꞌ cāhuanilh: 
\p ―Tzey calīlaꞌtit.
\p
\v 37 Lāꞌ cāmakēꞌklhaca lāꞌ lej tajicuaꞌlh lāꞌ ixtapuhuan que ixtalaktzīꞌmāꞌna espíritu.
\v 38 Lāꞌ Jesús cāhuanilh:
\p ―¿Aꞌchīꞌ jicuaꞌnāꞌtit? ¿Aꞌchīꞌ xtunc puhuaꞌnāꞌtit mēꞌcstucaꞌn?
\v 39 Calaktzīꞌntit quimacanīꞌn lāꞌ quintojonīꞌn. Lāꞌ naquilālakapasāuj. Caquilāxaꞌmauj lāꞌ caquilālaktzīꞌuj. Huan espíritu tūꞌ kaꞌlhī quinīt lāꞌ lucut huaꞌchi quit.
\p
\v 40 Aꞌxniꞌcaꞌ chuntzaꞌ cāhuanilh, cāmāsuꞌniꞌlh ixmacanīꞌn lāꞌ ixtojonīꞌn.
\v 41 Pero como xlacaꞌn tapalalaktzīꞌniꞌlh lāꞌ lej talīpāxuhualh, tūlalh takalhlakaꞌīꞌlh. Lāꞌ Jesús cākalhasquiꞌnīlh: 
\p ―¿Chā aꞌnan līhuaꞌt?
\p
\v 42 Lāꞌ tuncan maxquīꞌca pītzinaꞌj xatapūꞌn squīꞌtiꞌ lāꞌ lakatin xatachuꞌcu taꞌxcāt.
\v 43 Lāꞌ xlaꞌ maklhtīniꞌlh lāꞌ huaꞌkōꞌlh na ixlacapūncaꞌn. 
\v 44 Lāꞌ āꞌcalīstān cāhuanilh:
\p ―Aꞌntū quimpātleꞌkeniꞌlh ūꞌtzaꞌ aꞌntū iccāhuaniniꞌ aꞌxniꞌcaꞌ xaꞌiccātāꞌlatlāꞌhuanāniꞌ que maclacasquiꞌn naꞌictlōkentaxtū ixlīhuāk aꞌntūn tatzoꞌkniꞌ na ixtachihuīn Dios por quimpālacata, aꞌnlhā tzoꞌknulh Moisés lāꞌ huan profetasnaꞌ lāꞌ aꞌnlhā huanican Salmos. 
\p
\v 45 Lāꞌ tuncan cāmāscaꞌtīlh ixtachihuīn Dios.
\v 46 Lāꞌ cāhuanilh:
\p ―Chuntzaꞌ tatzoꞌkniꞌ que maclacasquiꞌn nanī Cristo aꞌntī Dios huiꞌlīnīꞌt ixlīmāpūtaxtūnuꞌ. Lāꞌ maclacasquiꞌn que ixlīlakatuꞌtun chiꞌchiniꞌ nalakahuanchoko de aꞌnlhā tahuiꞌlānaꞌnchaꞌ nīnīꞌn.
\v 47 Lāꞌ maclacasquiꞌn que nacāmāsuꞌniꞌkōꞌcan ixlīhuākcaꞌn tachiꞌxcuhuīꞌt xalanīꞌn nac quilhtamacuj por ixpālacata Cristo. Natzucucan nac Jerusalén lāꞌ nacāhuanikōꞌcan que maclacasquiꞌn nataxtāpalī ixtapāstacnaꞌcaꞌn para que nacāmāsputūnuꞌniꞌcan.
\v 48 Lāꞌ huiꞌxinaꞌn nacāmāsuꞌniꞌyāꞌtit huāꞌ tamāꞌna catūhuā como laktzīꞌnkōꞌyāꞌtit.
\v 49 Lāꞌ chuhuaꞌj calaktzīꞌntit. Naꞌiccāmacaminiꞌyāniꞌ aꞌntū huanīꞌt quinTātaꞌ. Lāꞌ natachokoyāꞌtit huāꞌtzāꞌ nac Jerusalén hasta aꞌxniꞌcaꞌ namaklhtīniꞌnāꞌtit huan līmāpaꞌksīn aꞌntū xalaꞌ nac aꞌkapūn.
\s Jesús tāꞌkayāhualh nac aꞌkapūn
\r Mr. 16.19‑20
\p
\v 50 Lāꞌ tuncan Jesús cālēꞌlh īꞌscaꞌtxtunuꞌnīꞌn nac tej hasta Betania lāꞌ chaꞌxli ixmacanīꞌn lāꞌ cāsicuaꞌlanālīlh. 
\v 51 Lāꞌ līhuan ixcāsicuaꞌlanālīmāꞌ, tzuculh tāꞌkayāhua na ixlacapūncaꞌn lāꞌ lēꞌnca nac aꞌkapūn.
\v 52 Xlacaꞌn tamācāꞌtanīlh lāꞌ āꞌcalīstān lej līpāxūj tataspiꞌtli nac Jerusalén.
\v 53 Lāꞌ pōꞌktu ixtahuiꞌlānaꞌ nac xakaꞌtlaꞌ lītokpān para natamāꞌcaꞌtanī Dios. Amén.